Vīberga: Gribi seksu? Uzņemies atbildību!

Sen vairs padomju laiki, kad vienam pārim "oficiālā" kontracepcijas kvota bija četri prezervatÄ«vi gadā. DroÅ¡a seksa lÄ«dzekļu arsenāls Latvijā Å¡odien ir tikpat plaÅ¡s kā ikvienā attÄ«stÄ«tā valstÄ«, jāspÄ"j tik izvÄ"lÄ"ties piemÄ"rotāko. ArÄ« informācijas ir vairāk nekā jebkad un jebkurā valodā - medijos, internetā, pie ārstiem, aptiekās, dažādās organizācijās. Tas devis pozitÄ«vu rezultātu - pÄ"dÄ"jo 20 gadu laikā abortu skaits samazinājies seÅ¡arpus reižu. TomÄ"r jaunākais pÄ"tÄ«jums parāda arÄ« satraucoÅ¡us aspektus sievieÅ¡u attieksmÄ" pret savu reproduktÄ«vo veselÄ«bu un kontracepciju. Vai kontracepcijas lÄ«dzekļu kompensācija mums palÄ«dzÄ"s?

Latvija nebÅ«t nav vienÄ«gā, kur ir visai viduvÄ"jas zināšanas par mÅ«sdienÄ«gām kontracepcijas metodÄ"m un to pielietojumu. Starptautiskās Ä£imenes plānoÅ¡anas federācijas (IPPF) Å¡ovasar prezentÄ"tais pÄ"tÄ«jums par moderno kontracepcijas lÄ«dzekļu pieejamÄ«bu sievietÄ"m 10 ES valstÄ«s - Bulgārijā, ÄŒehijā, Francijā, Itālijā, Lietuvā, NÄ«derlandÄ", Polijā, Spānijā, Vācijā un Zviedrijā - atklāj bÅ«tiskus trÅ«kumus kontracepcijas pieejamÄ«bas jomā. Galvenais secinājums - nav taisnÄ«gas un vienlÄ«dzÄ«gas pieejas sievieÅ¡u nodroÅ¡ināšanā ar mÅ«sdienÄ«giem kontracepcijas lÄ«dzekļiem, kas ļauj izsargāties no nevÄ"lamas grÅ«tniecÄ«bas. PÄ"tÄ«juma autori uzskata, ka veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ"mas veidotājiem un politiÄ·iem bÅ«tu aktÄ«vāk jādomā par to, kā nodroÅ¡ināt sievietes ar mÅ«sdienÄ«gu kontracepciju, kā arÄ« jāvairo zināšanas par modernajām kontracepcijas metodÄ"m. 

Bet jāatzÄ«st, ka valstu pieeja reproduktÄ«vās veselÄ«bas jautājumos ir atÅ¡Ä·irÄ«ga - no radikāliem abortu aizliegumiem lÄ«dz dažādām seksuālās un reproduktÄ«vās veselÄ«bas politikas programmām, kas sekmÄ«gi palÄ«dz novÄ"rst nevÄ"lamas grÅ«tniecÄ«bas. Dažās valstÄ«s dominÄ" viedoklis, ka aborts ir sievietes dziļi personÄ«ga izvÄ"le, ko nevienam nav tiesÄ«bu apspriest un ietekmÄ"t.

Daudz vairāk par aizliegumiem un kritiku abortu skaitu noteikti ietekmÄ" tas, kādas izsargāšanās metodes ikdienā lieto sievietes un pāri, kāda ir attieksme pret kontracepciju un prasme to lietot pareizi. MÅ«su jaunākais pÄ"tÄ«jums atklāj, ka 21% no aptaujas dalÄ«bniecÄ"m dzimumakta laikā nebija lietojuÅ¡as nekādu metodi, bet gandrÄ«z treÅ¡daļa izsargājās ar pārtraukto dzimumaktu. LikumsakarÄ«gi, ka tikai 0,3% Å¡o sievieÅ¡u bija lietojuÅ¡as hormonālo spirāli, kas ir efektÄ«va un ikdienā viegli lietojama metode.

IPPF pÄ"tÄ«jums liecina, ka valsts kompensÄ"tie kontracepcijas lÄ«dzekļi neieņem augstu vietu politiskajā dienas kārtÄ«bā. Taču kopā ar mÄ"rÄ·tiecÄ«gi Ä«stenotām izglÄ«tÄ«bas programmām seksuālās un reproduktÄ«vās veselÄ«bas jomā jau no skolas vecuma šāds valsts atbalsts noteikti nes augļus. Ja Latvijā patlaban uz 1000 dzÄ«vi dzimuÅ¡ajiem ir reÄ£istrÄ"ti 400 aborti, attÄ«stÄ«tajās Eiropas valstÄ«s Å¡is skaits ir uz pusi mazāks - ap 200. 

Vācijā un NÄ«derlandÄ" vairums kontracepcijas lÄ«dzekļu tiek kompensÄ"ti sievietÄ"m lÄ«dz 21 gada vecumam obligātās veselÄ«bas apdroÅ¡ināšanas ietvaros. ArÄ« Francijā daži kontracepcijas lÄ«dzekļi tiek kompensÄ"ti lÄ«dz 65% apmÄ"rā, iekļaujot 1. un 2.paaudzes tabletes, implantus un intrauterÄ«nās spirāles. Å ie kontracepcijas lÄ«dzekļi bez maksas ir pieejami 15-18 gadus vecām sievietÄ"m kopÅ¡ 2013.gada aprīļa. 

ArÄ« Spānijā, Vācijā, Francijā un Zviedrijā ir daļÄ"ja kontracepcijas apmaksas sistÄ"ma, tomÄ"r tā neietver visu nepiecieÅ¡amo kontracepcijas lÄ«dzekļu klāstu. Savukārt ÄŒehijā, Polijā, Bulgārijā, Lietuvā un Itālijā kontracepcijas lÄ«dzekļi vispār netiek kompensÄ"ti.

Neviena no pÄ"tÄ«jumā iekļautajām valstÄ«m nav ieviesusi moderno kontracepcijas lÄ«dzekļu un ar tām saistÄ«tos veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu kompensāciju pilnā apmÄ"rā. 

Igaunija nodroÅ¡ina valsts apmaksātu spirāli visām sievietÄ"m pusotru gadu pÄ"c dzemdÄ«bām. JaunieÅ¡i par kontracepciju var uzzināt Ä«paÅ¡os centros, kas visā valsts teritorijā darbojas jau 10 gadus. Å Ä«s programmas rezultātā no 2000.-2009.gadam Igaunijā dzemdÄ"juÅ¡o pusaudžu skaits samazinājies par 13,5%, pusaudžu veikto abortu skaits - par 30%, seksuāli transmisÄ«vās slimÄ«bas jaunieÅ¡u vidÅ« - par 90%. Tas ir tikai laika jautājums, kad arÄ« kopÄ"jais abortu skaits, kas patlaban Igaunijā ir tāds pats kā Latvijā, mazināsies. Savukārt Lietuvā seksuālās un reproduktÄ«vās veselÄ«bas jomā sekmes ir vājas - trÅ«kst gan valsts politikas, gan valsts apmaksātas kontracepcijas.

LÄ«dzÄ«gi kā Lietuvā, diemžÄ"l arÄ« Latvijā pagaidām nav ne valsts apmaksātas kontracepcijas, ne visaptveroÅ¡as seksuālās un reproduktÄ«vās veselÄ«bas izglÄ«tÄ«bas programmas. Nav saprotams - trÅ«kst politiskās gribas vai vienkārÅ¡i nav intereses. Manuprāt, pamatu pamats ir sākt ar jaunieÅ¡u izglÄ«toÅ¡anu, mācot izpratni par atbildÄ«gu un droÅ¡u seksuālo dzÄ«vi.

Viens no bÅ«tiskākajiem atslÄ"gas vārdiem situācijas uzlaboÅ¡anā noteikti ir arÄ« lÄ«dzestÄ«ba jeb sievietes un pāru vÄ"lme un gatavÄ«ba uzņemties atbildÄ«bu par savu seksuālo dzÄ«vi ar visām no tā izrietoÅ¡ajām sekām. Viens ir skaidrs - pareizi izvÄ"lÄ"ta un lietota kontracepcija ļauj daudz vieglāk un atbildÄ«gāk plānot dzÄ«vi, karjeru, Ä£imeni un, galu galā - baudÄ«t dzÄ«vi bez bailÄ"m no nevÄ"lamas grÅ«tniecÄ«bas.