Å Ä«brīža situÄcijÄ Latvijas valstij nebÅ«s vÄ"rÄ Åemamu ieguvumu no a/s Latvijas gÄze (LG) akciju iegÄdes un pirkums var sevi neattaisnot, ļauj secinÄt vairÄku nozares ekspertu un arÄ« politiÄ·u teiktais. GalvenokÄrt Å¡Äds viedoklis tiek pamatots ar faktu, ka, iegÄdÄjoties stratÄ"Ä£iski nozÄ«mÄ«go uzÅÄ"mumu, par spÄ«ti apjomÄ«giem ieguldÄ«jumiem, valsts joprojÄm nespÄ"s bÅ«tiski ietekmÄ"t tÄ darbÄ«bu, treÅ¡dien raksta laikraksts Diena.Â
Raugoties no komerciÄlÄ viedokļa, Latvijas dabasgÄzes tirgus vispÄr nav Ä«paÅ¡i pievilcÄ«gs, jo, pretÄ"ji sabiedrÄ«bÄ izplatÄ«tajam mÄ«tam par to, ka Latvija pÄ"dÄ"jos gados kļuvusi atkarÄ«gÄka no importÄ"tÄs dabasgÄzes, statistika liecina par to, ka dabasgÄzes tirgus mÅ«su valstÄ« stagnÄ" - salÄ«dzinot ar patÄ"riÅa maksimumu pirms Padomju SavienÄ«bas sabrukuma, kad Latvija patÄ"rÄ"ja gandrÄ«z trÄ«s miljardus kubikmetrus gÄzes gadÄ, Å¡obrÄ«d patÄ"riÅÅ¡ atkarÄ«bÄ no ÄrÄ"jÄs gaisa temperatÅ«ras sasniedz tikai mazliet vairÄk vai mazÄk par 1,3 miljardiem kubikmetru gadÄ, un nav apstiprinÄjuÅ¡Äs arÄ« prognozes, ka visu kopÄ"jo dabasgÄzes patÄ"riÅu varÄ"tu bÅ«tiski ietekmÄ"t RÄ«gas termoelektrocentrÄļu rekonstrukcija.
"Jau lielu daļu RÄ«gas apkures patlaban nodroÅ¡ina Å¡Ä·eldas izmantoÅ¡ana, un ekonomisku apsvÄ"rumu iespaidÄ tuvÄko gadu laikÄ Å¡Ä·elda bÅ«tiskos apjomos var izkonkurÄ"t dabasgÄzi arÄ« daudzÄs citÄs pilsÄ"tÄs, tÄpÄ"c ir skaidrs, ka dabasgÄzes uzÅÄ"muma perspektÄ«vas vismaz no noieta viedokļa LatvijÄ kopumÄ nav ļoti spožas. BÅ«tÄ«bÄ valstij Latvijas gÄzes akcijas labumu spÄ"j nest tikai tad, ja tÄs dod iespÄ"ju kontrolÄ"t arÄ« InÄukalna gÄzes krÄtuvi," tÄ uzskata kÄda augsta lÄ«meÅa enerÄ£Ä"tikas nozares amatpersona, kas savu vÄrdu atklÄt nevÄ"lÄ"jÄs. Å Ädam viedoklim piekrÄ«t arÄ« Providus pÄ"tnieks, enerÄ£Ä"tikas eksperts Reinis ÄboltiÅÅ¡, kurÅ¡ arÄ« atgÄdina, ka papildus sarÅ«koÅ¡ajam dabasgÄzes patÄ"riÅam ne visai pievilcÄ«ga ir arÄ« Latvijas dabasgÄzes tirgus struktÅ«ra - tajÄ ir samÄ"rÄ daudz tÄ dÄ"vÄ"to mazo lietotÄju, respektÄ«vi, lietotÄju, kuri patÄ"rÄ" nelielu apjomu dabasgÄzes, bet kuru vajadzÄ«bÄm par lieliem lÄ«dzekļiem jÄuztur plaÅ¡a sadales infrastruktÅ«ra. "No uzÅÄ"mÄ"jdarbÄ«bas viedokļa pievilcÄ«gÄkie un perspektÄ«vÄkie ir gÄzes pÄrvades aktÄ«vi un dabasgÄzes krÄtuve," skaidro ÄboltiÅÅ¡.
DiskusijÄs par to, vai Latvijai bÅ«tu jÄiegÄdÄjas valstij piederoÅ¡Äs akcijas, interesanta bijusi tendence, ka visai lÄ«dzÄ«gu nostÄju ir pauduÅ¡i eksperti, kuru viedokļi iepriekÅ¡ biežÄk bijuÅ¡i pretÄ"ji. TÄ, piemÄ"ram, viedokli par to, ka valstij akcijas nebÅ«tu jÄiegÄdÄjas, paudis gan Eiropas Parlamenta deputÄts Roberts ZÄ«le no NacionÄlÄs apvienÄ«bas, gan Latvijas gÄzes akcionÄra Itera Latvija vadÄ«tÄjs Juris Savickis.
Savickis sarunÄ ar Dienu savu viedokli pamatoja ar faktu, ja par Latvijas gÄzes lÄ«dzÄ«paÅ¡nieku kļūtu valsts, tad, piemÄ"ram, diskusijas par gÄzes cenÄm varÄ"tu kļūt politizÄ"tas, un no citu uzÅÄ"muma akcionÄru un investoru viedokļa tas nav izdevÄ«gi. Savickis arÄ« pieļÄva iespÄ"ju, ka, kļūstot par Latvijas gÄzes akciju Ä«paÅ¡nieku, valsts, lÄ«dzÄ«gi kÄ gadÄ«jumÄ ar Latvenergo, var krist kÄrdinÄjumÄ izmantot arÄ« Latvijas gÄzi kÄ sociÄlÄs politikas instrumentu.
PlaÅ¡Äk lasiet GunÄra ValdmaÅa rakstÄ Diagnoze - akcijas nepirkt treÅ¡dienas, 23.marta, laikraksta Diena 8.-9.lpp.!Â