Tavars: Lielā talka kā atgādinājums Černobiļas katastrofas notikumam

RÄ«t, 26.aprīļa sestdienā notiks tradicionālais Lielās Talkas pasākums, kas no nelielas iniciatÄ«vas kļuvusi par zaļāko un visplašāk apmeklÄ"to vides sakopÅ¡anas akciju. TomÄ"r 26.aprÄ«lis ļoti daudziem cilvÄ"kiem visā pasaulÄ" joprojām saistās ar pirms divdesmit astoņiem gadiem ÄŒernobiļā notikuÅ¡o lielāko atomelektrostacijas avāriju cilvÄ"ces vÄ"sturÄ", kas izdzÄ"sa, salauza un uz mūžu ietekmÄ"ja vairāku miljonu cilvÄ"ku likteņu visā pasaulÄ".

PÄ"c 1986. gada 26.aprīļa eksplozijas ÄŒernobiļas atomelektrostacijā uz pasaules gandrÄ«z nebija tādas vietas, uz kuras vÄ"jÅ¡ nebÅ«tu aizpÅ«tis radioaktÄ«vos mākoņus, bet aptuveni 150 000 kvadrātkilometru platÄ«bā piesārņojuma lÄ«menis bija tik augsts, ka uzturÄ"Å¡anās tajā cilvÄ"kus un visu dzÄ«vo radÄ«bu ietekmÄ"ja neatgriezeniski.

Astoņdesmitajos gados ÄŒernobiļas spÄ"kstacija bija viens no tā laika enerÄ£Ä"tiskās attÄ«stÄ«bas labās prakses piemÄ"riem un enerÄ£Ä"tikas attÄ«stÄ«bas simboliem, bet dažādu nelaimÄ«gu faktoru sakritÄ«bas rezultātā notikusÄ« kodolkatastrofa lika visai pasaulei atkārtoti pārvÄ"rtÄ"t enerÄ£Ä"tikas jomu dažādu risku kontekstā. TādÄ"jādi pierādot, ka atoma staciju riska cena cilvÄ"ku veselÄ«bai, dzÄ«vÄ«bai ir pārāk augsta, lai pasaules enerÄ£Ä"tiku pamatā balstÄ«tu uz tikai Å¡o enerÄ£ijas avotu. 

Par atomelektrostaciju riskiem 2011. gada 11.martā pasaulei vÄ"lreiz atgādināja FukuÅ¡imas kodolkatastrofa Japānā, ko izraisÄ«ja zemestrÄ«ce, vÄ"lreiz pierādot, ka ar dabu nevar spÄ"koties pat augsti attÄ«stÄ«tās Japānas tehnoloÄ£ijas un vislabākie speciālisti. NotikuÅ¡ais sagrāva Japānas atomenerÄ£ijas nozari, un lika tādām Eiropas atomelektrostaciju lielvalstÄ«m kā Vācija un Zviedrija atteikties no atomelektrostacijām, pārejot uz videi un iedzÄ«votājiem daudz drošākām alternatÄ«vajām atjaunojamo enerÄ£ijas resursu ieguves formām.

KamÄ"r Japāna tuvāko desmitgažu laikā plāno pilnÄ«bā atteikties no atomenerÄ£ijas izmantoÅ¡anas dÄ"ļ bÄ«stamajiem riskiem un negatÄ«vās sabiedrÄ«bas attieksmes, Vācijas finansisti, pÄ"c FukuÅ¡imas nelaimes, ātri vien aprÄ"Ä·ināja, ka zaļā enerÄ£ija ir ne tikai drošāka, bet nākotnes perspektÄ«vā arÄ« ekonomiski izdevÄ«gāka. TikmÄ"r tā laika Latvijas valdÄ«bas koalÄ«cija ar Ekonomikas ministriju priekÅ¡galā pastiprināti pievÄ"rsās nevis vietÄ"jo, atjaunojamo resursu izmantoÅ¡anas un mÅ«su valsts energoneatkarÄ«bas veicināšanai, bet gan, spÄ«tÄ"jot sabiedrÄ«bai, vides NVO un Latvijas Zaļās partijas pretestÄ«bai, 2012.gadā spÄ«tÄ«gi virzÄ«ja Aigara KalvÄ«Å¡a ministrÄ"Å¡anas laikā akceptÄ"to Visaginas AES projektu.

Latvijas Zaļā partija uzskata, ka Latvijas enerÄ£Ä"tiskā neatkarÄ«ba ir jābalsta, izmantojot vietÄ"jos atjaunojamos resursus, tādÄ"jādi veicinot mÅ«su valsts attÄ«stÄ«bu un nodarbinātÄ«bu, nevis ieguldot miljardus sveÅ¡as valsts( Å¡ajā gadÄ«jumā Lietuvas) attÄ«stÄ«bā, pretÄ« par to saņemot bÄ«stamu objektu Latvijas pierobežā un neskaidrus finansiālos nosacÄ«jumus.

Ekonomikas ministrijas EnerÄ£Ä"tikas departaments 2013. gada pārskatā par Latvijas enerÄ£Ä"tiku laika posmā no1990. lÄ«dz 2011. gadam ir norādÄ«jis, ka tikai 33,1% no kopÄ"jā patÄ"riņa tiek nosegti ar vietÄ"jiem resursiem. Tas norāda uz lielu enerÄ£Ä"tisko atkarÄ«bu Ä«paÅ¡i dabasgāzei, kurai ir tikai viena piegādātājvalsts- Krievija, tāpÄ"c Latvijai ne tikai jādažādo primārās energoresursu piegādes shÄ"mas, jārada jauni elektroenerÄ£ijas starpsavienojumi, bet, ņemot vÄ"rā Eiropas attÄ«stÄ«to valstu piemÄ"ru, jāstrādā zaļo tehnoloÄ£iju attÄ«stÄ«bas virzienā, gādājot par Latvijā saražotas droÅ¡as enerÄ£ijas Ä«patsvaru!

Zaļo tehnoloÄ£iju un energoefektivitātes jÄ"dziens Å¡obrÄ«d ir pazÄ«stams gandrÄ«z ikvienam Latvijas iedzÄ«votājam, un tas lielā mÄ"rā panākts, pateicoties Eiropas SavienÄ«bas pieejamajam lÄ«dzfinansÄ"jumam, kas devis atspÄ"riena punktu jaunu enerÄ£Ä"tikas tehnoloÄ£iju ievieÅ¡anā un energoefektivitātes veicināšanā, Ä«paÅ¡i publiskajā sektorā. PÄ"dÄ"jo mÄ"neÅ¡u notikumi Ukrainā ir pierādÄ«juÅ¡i, ka enerÄ£Ä"tiskā atkarÄ«ba no citas valsts resursiem sasien rokas, ļaujot tādam enerÄ£Ä"tiskajam gigantam kā Krievijai manipulÄ"t. Lai no tā izvairÄ«tos ir nepiecieÅ¡amas citas alternatÄ«vas, no kurām vienai pavisam noteikti jābÅ«t zaļajai!

Latvijas Zaļā partija, pieminot divdesmit astoto gadadienu kopš Černobiļas katastrofas, pateicas visiem, kuri piedalījās Černobiļas atomelektrostacijas katastrofas seku likvidācijā un izsaka līdzjūtību tiem, kurus dzīvības un dzīves aprāva traģiskais 1986.gada 26.aprīlis.