SEB banka: Krievija tuvu stagnācijai; pieaug riski Baltijai

Pakāpeniska ekonomikas atveseļoÅ¡anās lielākajā daļā Austrumeiropas un Centrāleiropas valstu turpinās, lai gan izaugsmes perspektÄ«vas Krievijā un Ukrainā ir pasliktinājušās, ņemot vÄ"rā abu valstu attiecÄ«bu saasināšanos.

Tiešā savstarpÄ"jā tirdzniecÄ«ba starp atsevišķām valstÄ«m ar konfliktā iesaistÄ«tajām pusÄ"m, izņemot Baltijas valstis, ir salÄ«dzinoÅ¡i neliela. Tālāka ekonomikas augÅ¡upeja Vācijā un citviet Rietumeiropā daļÄ"ji kompensÄ"s zaudÄ"to eksportu vājā Krievijas pieprasÄ«juma dÄ"ļ. Tāpat ir labi priekÅ¡nosacÄ«jumi privātā patÄ"riņa kāpumam. TomÄ"r Austrumeiropas 2014.-2015.gada izaugsmes prognozes ir pazeminātas, jo atsevišķās valstÄ«s Ä£eopolitiskās nestabilitātes ietekmÄ" ir pieauguÅ¡i Ä«stermiņa riski, secināts SEB jaunākajā Austrumeiropas ekonomiks apskatā.

Jāņem vÄ"rā, kā SEB prognozes balstās uz pieņÄ"mumu, ka Krievijas un Ukrainas konflikts neizvÄ"rsÄ«sies par savstarpÄ"ju militāru konfliktu, kā arÄ« netiks ieviestas liela mÄ"roga tirdzniecÄ«bas sankcijas un nenotiks bÅ«tiski Krievijas energoresursu piegāžu traucÄ"jumi Eiropai.

"Lielākā daļa Austrumeiropas ekonomiku, izņemot Krieviju un Ukrainu, 2013.gada otrajā pusÄ" sāka uzrādÄ«t atveseļoÅ¡anās pazÄ«mes. Pārliecinošāk process norit reÄ£iona centrālajā daļā, kas ir spÄ"jis gÅ«t labumu no Vācijas izaugsmes un eirozonas ekonomikas un banku sistÄ"mas stabilizācijas. AtlabÅ¡ana turpināsies un pamazām nostiprināsies. Īstermiņā eksports joprojām bÅ«s galvenais virzÄ«tājspÄ"ks, lai gan Krievijas ekonomiskās grÅ«tÄ«bas mazinās iespÄ"jas. Daudzās valstÄ«s pieaugs tieÅ¡i iekÅ¡zemes pieprasÄ«juma nozÄ«me," prognozÄ" SEB ekonomists Dainis GaÅ¡puitis.

Zemas procentu likmes un fiskālās politikas stingrÄ«bas mazināšanās sniegs atbalstu pozitÄ«vajām tendencÄ"m. Privāto patÄ"riņu veicinās labs reālās darba samaksas pieaugums, kas daļÄ"ji skaidrojams ar zemo inflāciju, kas joprojām attiecināms uz zemo jaudu noslodzi (izņemot Krieviju) un nelielo izejvielu cenu kāpumu. PrognozÄ"jams, ka arÄ« naftas cenas nedaudz pazemināsies. Sagaidāms, ka kapitāla izdevumi aktivizÄ"sies, bet ne strauji, jo rÅ«pniecÄ«bas jaudu noslodze ir viduvÄ"ja, bet kredÄ«ta nosacÄ«jumi joprojām ir salÄ«dzinoÅ¡i stingri. InvestÄ«ciju plānus ietekmÄ"s arÄ« Ä£eopolitiskais satricinājums.

IzvÄ"rtÄ"jot perspektÄ«vas, SEB pazemina IKP prognozes sešām Austrumeiropas apskatā ietvertajām valstÄ«m. StraujÅ¡ izaugsmes sarukums gaidāms Krievijas, Ukrainas un Igaunijas ekonomikām, vidÄ"js Latvijā, bet neliels Polijai un Lietuvai.

Krievijas IKP Å¡ogad pieaugs vien par 1% un 1,8% 2015.gadā, kas ir krietni zem potenciālā izaugsmes lÄ«meņa 2-3%. Īstermiņā ekonomiku ietekmÄ"s krÄ«toÅ¡ais rublis un akciju tirgus. Savukārt ilgtermiņā sarežģījumus raisÄ«s zemā investÄ«ciju aktivitāte. Rubļa vÄ"rtÄ«ba pret ASV dolāru vÄ"l nelielā apmÄ"rā kritÄ«sies, bet laika gaitā stabilizÄ"sies pret dolāra - eiro grozu. Ukrainas konflikts saasinās jau tā slikto ekonomisko situāciju, ko lielā mÄ"rā ir radÄ«juÅ¡as strukturālas problÄ"mas un akcentÄ" reformu nepiecieÅ¡amÄ«bu. Viens no nedaudzajiem pozitÄ«vajiem faktoriem ir relatÄ«vi stabilās naftas cenas.

Ukrainā vÄ"rojama akÅ«ta tekošā konta krÄ«ze, kas tiks risināta ar Eiropas SavienÄ«bas un Starptautiskā ValÅ«tas fonda programmas palÄ«dzÄ«bu. Īstermiņā tālāks grivnas kritums radÄ«s sarežģījumus valsts banku sistÄ"mai un mājsaimniecÄ«bām, bet laika gaitā tas palÄ«dzÄ"s atveseļoÅ¡anās gaitai. IKP Å¡ogad kritÄ«sies par 4%, bet 2015.gadā uzrādÄ«s kāpumu 2% apmÄ"rā.

Polija pagaidām uzrāda labu izturÄ«bu pret Krievijas un Ukrainas konflikta ietekmi. NelÄ«dzsvarotÄ«ba ir ievÄ"rojami samazinājusies. IekÅ¡zemes pieprasÄ«jums pieaug un sakarā ar zemo inflāciju, galvenās procentu likmes pieaugums nav gaidāms ātrāk par 2015.gada sākumu. 2014.gadā IKP pieaugs par 2,7% un 3,4% 2015.gadā.

No eksporta atkarÄ«gās Igaunijas ekonomiku Å¡ogad iespaidos gan lÄ"nāka Krievijas izaugsme, gan arÄ« vājā Somijas attÄ«stÄ«ba, kā arÄ« krÄ«toÅ¡as publiskā sektora investÄ«cijas. AtveseļoÅ¡anās sāksies tikai 2015.gadā. IKP palielināsies par 0,5% 2014.gadā un 2,5% nākamgad.

Latvijas ekonomikas impulss pÄ"c vairākiem stabiliem izaugsmes gadiem nedaudz vājināsies, tomÄ"r uz reÄ£iona fona saglabāsies relatÄ«vi labs. Ukrainas konflikta ietekmÄ" varÄ"tu bremzÄ"ties eksporta, tranzÄ«ta un tÅ«risma izaugsmes izredzes, kā arÄ« ietekmÄ"t atseviÅ¡Ä·u sektoru investÄ«ciju aktivitāti. SpÄ"cÄ«gs reālo ienākumu pieaugums sniegs turpmāku atbalstu mājsaimniecÄ«bu patÄ"riņam. Bezdarbs turpinās rukt. Sagaidāms, ka 2014.gadā IKP pieaugs par 2,9% un 3,4% 2015.gadā.

Lietuvā veidojas priekÅ¡nosacÄ«jumi iekÅ¡zemes pieprasÄ«juma kāpumam, kas, salÄ«dzinot ar Latviju un Igauniju, Ä«stenosies ar nelielu kavÄ"Å¡anos. TādÄ"jādi IKP Å¡ogad augs par 3% un 4% nākamgad. Ienākumu pieaugums, krÄ«toÅ¡s bezdarbs un mājokļu tirgus augÅ¡upeja stiprinās patÄ"riņu. TikmÄ"r eksports atdzisÄ«s vājā Krievijas pieprasÄ«juma un konkurÄ"tspÄ"jas samazināšanās ietekmÄ". Algu pieaugums pārsniedz produktivitātes pieaugumu, bet inflācija nākamo pāris gadu laikā bÅ«s zema. Visticamāk, ka 2015.gadā eirozonai pievienosies arÄ« Lietuva.