Vai Latvijā nepieciešams Valsts prezidenta lemtspējas pārbaudes institūts?(1)

2013.gada nogalÄ" Latvijas plaÅ¡saziņu lÄ«dzekļos izskanÄ"ja ziņa, ka no Latvijas Valsts prezidenta kancelejas tiek pieprasÄ«ta informācija par Valsts prezidenta veselÄ«bas stāvokli.(2) Savukārt 2013. gada 25.septembrÄ« pÄ"c Gruzijas Republikas prezidenta Mihaila SaakaÅ¡vili uzrunas 68. Apvienoto Nāciju Ä¢enerālajā asamblejā Krievijas Federācijas pārstāvji pauda bažas par gruzÄ«nu lÄ«dera garÄ«gās veselÄ«bas stāvokli un aicināja to pārbaudÄ«t.(3) Pasaules prakse rāda, ka valsts galvas izturÄ"Å¡anās, rÄ«cÄ«ba un pat izteikumi mÄ"dz bÅ«t ļoti ekscentriski, spontāni un pārgalvÄ«gi.(4) TādÄ"ļ Valsts prezidenta amatu var salÄ«dzināt ar viena aktiera teātri tam konstitucionālajam orgānam, kas viņu ir ievÄ"lÄ"jis.(5) Å ie pasaules vÄ"sturÄ" rodamie precedenti, kad valstu vadÄ«tāju uzvedÄ«ba un rÄ«cÄ«ba ir radÄ«jusi starptautisku rezonansi un pat neizpratni, raksta autoru ir pamudinājuÅ¡i analizÄ"t arÄ« Latvijas Valsts prezidenta lemtspÄ"jas pārbaudes institÅ«ta juridisko problemātiku.

Latvijas Republikas Satversmes 52. pants noteic: ja Valsts prezidents atsakās no amata, nomirst vai tiek atsaukts, pirms viņa amata laiks izbeidzies, Valsts prezidenta vietu izpilda Saeimas priekÅ¡sÄ"dÄ"tājs, kamÄ"r Saeima izvÄ"l jaunu Valsts prezidentu. Tāpat Saeimas priekÅ¡sÄ"dÄ"tājs izpilda Valsts prezidenta vietu, ja pÄ"dÄ"jais atrodas ārpus valsts robežām vai citādi aizkavÄ"ts izpildÄ«t savu amatu. LÄ«dz Å¡im juridiskajā literatÅ«rā ir aplÅ«kots mehānisms un analizÄ"ts jautājums par Valsts prezidenta vietas izpildÄ«Å¡anas aizstāšanu Latvijas konstitucionālaja praksÄ", ja pÄ"dÄ"jais, piemÄ"ram, atrodas ārpus valsts robežām vai atvaļinājumā. Ierasti, ka šādos gadÄ«jumos Valsts prezidenta vietu izpilda Saeimas priekÅ¡sÄ"dÄ"tājs.(6) Taču nav atbildÄ"ts jautājums par Satversmes 52. panta trešā teikuma saturu gadÄ«jumos, ja Valsts prezidents ir citādi aizkavÄ"ts pildÄ«t amata pienākumus, piemÄ"ram, ja par iemeslu ir kādi veselÄ«bas traucÄ"jumi. LÄ«dz Å¡im Latvijā nav izveidojusies tāda prakse, kas nodroÅ¡inātu skaidru risinājumu visiem Satversmes 52. pantā ietvertajiem aspektiem, kas saistÄ«ti ar Valsts prezidenta personu un viņa rÄ«cÄ«bu.(7)

Latvijā nav izstrādāta procedÅ«ra un noteikta kārtÄ«ba, lai objektÄ«vi konstatÄ"tu Valsts prezidenta spÄ"ju pildÄ«t amata pienākumus, ko uztic Satversme. Atbildes uz šādiem jautājumiem neviens Latvijas normatÄ«vais regulÄ"jums nesniedz. Nav arÄ« atbildÄ"ts jautājums par institÅ«ciju vai institÅ«cijām, kam bÅ«tu jāuztic veikt pārbaudi par spÄ"ju vai aizkavÄ"jumu pildÄ«t Valsts prezidenta pienākumus. PiemÄ"ram, nav zināmi kritÄ"riji, pÄ"c kuriem bÅ«tu iespÄ"jams Valsts prezidenta darbÄ«bu un rÄ«cÄ«bu kvalificÄ"t kā amata pildÄ«Å¡anas aizkavÄ"jumu (vai tas bÅ«tu nosakāms pÄ"c publiskajiem izteikumiem vai noteiktas ārÄ"jas uzvedÄ«bas?!). Valsts prezidentam, tāpat kā jebkuram citam iedzÄ«votājam, nav aizliegts izteikt viedokli, to nosaka Satversmes 99. un 100. pants. Strauja valsts augstākās amatpersonas viedokļa maiņa dažkārt ir pat nepiecieÅ¡ama, taču pārāk bieža un neargumentÄ"ta sava viedokļa pauÅ¡ana vistiešāk var nodarÄ«t kaitÄ"jumu paÅ¡am viedokļa paudÄ"jam. TomÄ"r nekonsekventa viedokļa maiņa vai nespÄ"ja argumentÄ"t pausto nostāju nav kritÄ"rijs, lai runātu par Valsts prezidenta amata pildÄ«Å¡anas aizkavÄ"jumu. 

Nav noteiktas arÄ« minimālās prasÄ«bas, kas obligāti jāveic personai, kura pilda Valsts prezidenta amatu, jo formāli Satversme tikai noteic Valsts prezidenta funkcijas, taču tā nenosaka Å¡o funkciju obligāto apjomu, bez kā Valsts prezidenta darbÄ«ba nebÅ«tu iedomājama. TeorÄ"tiski pastāv iespÄ"ja, ka persona, kura pilda Valsts prezidenta amatu, tehniski paraksta un izsludina Saeimā pieņemtos likumus, taču neveic ceremoniālas funkcijas, ko ierasti gaida no valsts galvas amata (piemÄ"ram, viņš atsakās teikt uzrunas valstij nozÄ«mÄ«gos brīžos). AnalizÄ"jot lÄ«dzÅ¡inÄ"jo Latvijas Valsts prezidentu darbÄ«bu, var izdarÄ«t zināmus secinājumus par katra individuālo darbÄ«bas apjomu - ir bijuÅ¡i ļoti aktÄ«vi prezidenti, taču ir arÄ« tādi, kuri amata pienākumus ir uztvÄ"ruÅ¡i vairāk kā nastu vai nevÄ"lÄ"Å¡anos tikt pārvÄ"lÄ"tiem uz otro amata termiņu,(8) nevis iespÄ"ju mainÄ«t, piemÄ"ram, valsts politisko dienaskārtÄ«bu. Skaidras valsts augstākās amatpersonas lemtspÄ"jas pārbaudes kārtÄ«bas neesamÄ«ba vairo tiesisko nenoteiktÄ«bu un nedroÅ¡Ä«bu, kas dažādu apstākļu sakritÄ«bu dÄ"ļ valsti var ieraut politiskā turbulencÄ" ar neprognozÄ"jamu iznākumu. Lai šādam jautājumam sniegtu juridisko risinājumu, ir nepiecieÅ¡ama politiskā (pie likumdevÄ"ja) un pat psiholoÄ£iskā drosme, jo kurÅ¡ gan "normālos" apstākļos varÄ"tu pieļaut domu par valsts galvas lemtspÄ"jas zudumu. Taču pasaules vÄ"sture rāda, ka šādi jautājumi var notikt pat samÄ"rā bieži.(9)

Pie Satversmes 52. panta vārdiem "vietas izpildÄ«Å¡ana" var rasties duāla pilnvaru noÅ¡Ä·irÅ¡ana. "Vietas izpildÄ«Å¡ana" nozÄ«mÄ" savas gribas momenta nepieļaujamÄ«bu, pildot prezidenta vietu. Pienākumu izpildÄ«tājs var tikai pildÄ«t funkcijas bez ieskata tiesÄ«bas. Nav Å¡aubu, ka Saeimas priekÅ¡sÄ"dÄ"tājs varÄ"tu veikt neatliekamos uzdevumus, kas ir plašāki par ikdienas "vietas izpildÄ«Å¡anu" parastos apstākļos.(10) VÄ"rtÄ"jot Saeimas pilnvaras okupācijas apstākļos, 1948. gadā pieci Latvijas Senāta senatori savā atzinumā ir pieskāruÅ¡ies arÄ« Saeimas priekÅ¡sÄ"dÄ"tāja pilnvaru apjomam un Valsts prezidenta vietas izpildei gadÄ«jumā, kad pÄ"dÄ"jais ir kavÄ"ts izpildÄ«t savu amatu: „No satversmes vÄ"l redzams, ka Saeimas pr-dim starp citu ir pienākums izpildÄ«t Valsts prezidenta amatu, "ja pÄ"dÄ"jais atrodas ārpus valsts robežām vai citādi ir aizkavÄ"ts izpildÄ«t savu varu" (52. p.). Bet notoriski ir zināms, ka Latvijas Valsts prezidents ir kavÄ"ts izpildÄ«t savu amatu, jo viņu Latvijas okupanti deportÄ"juÅ¡i. Tādos apstākļos Valsts prezidenta amatu pienākas izpildÄ«t Saeimas pr-dim, bet tā kā viņš ir miris, tad viņa biedram (sal. satversmes 21. p. un Saeimas kartÄ«bas ruļļa 23. p.) un pie tam lÄ«dz tam laikam, kamÄ"r Saeima ievÄ"lÄ"s jaunu Valsts prezidentu vai arÄ« tagadÄ"jo Saeimas pr-ža vietnieku aizstās jaunievÄ"lÄ"tais Saeimas pr-dis. MinÄ"tam Valsts prezidenta vietas izpildÄ«tājam ir atzÄ«stamas visas satversmÄ" paredzÄ"tās prezidenta tiesÄ«bas." (11)  Šī tÄ"ze miera laikā ir vÄ"rtÄ"jama kā problemātiska. No varas deleÄ£Ä"juma viedokļa šāda formāla pilnvaru piekritÄ«ba nav racionāla, jo tādÄ"jādi nevar runāt par funkcionālu varas dalÄ«Å¡anu.(12)

Jau 2000. gadā prof. E. Meļķisis, analizÄ"jot Nacionālās droÅ¡Ä«bas likumprojektu, ir analizÄ"jis Å¡Ä« likumprojekta 26. pantā lietotā formulÄ"juma "Valsts prezidents nespÄ"j pildÄ«t (..)" saturu. Kā norādÄ«ja E. Meļķisis, tas rada pretrunu starp Satversmes 52. pantā lietoto objektÄ«vo jÄ"dzienu "aizkavÄ"ts" un subjektÄ«vo, iekÅ¡Ä"jo "nespÄ"j". Likumprojektā paredzÄ"ts, ka gadÄ«jumā, ja jāsper nepiecieÅ¡amās militārās aizsardzÄ«bas soļi, bet prezidents nespÄ"j vai kā citādi ir kavÄ"ts to darÄ«t, tad Saeimas priekÅ¡sÄ"dÄ"tājs izpilda prezidenta vietu. Ja nav arÄ« Saeimas priekÅ¡sÄ"dÄ"tāja, tad nepiecieÅ¡amos aizsardzÄ«bas soļus spertu Ministru prezidents, kam vispirms bÅ«tu jāizvÄ"rtÄ" abu iepriekÅ¡Ä"jo amatpersonu "nespÄ"ja" pildÄ«t attiecÄ«gos pienākumus. Å o "aizkavÄ"jumu" nevajag izvÄ"rtÄ"t, jo tas vai nu ir, vai nav, respektÄ«vi, tas ir objektÄ«vi konstatÄ"jams.(13)  TādÄ"jādi jāsecina, ka ar vārdu "aizkavÄ"ts" jāsaprot stāvoklis, ko rada ārÄ"ji, konkrÄ"tajā brÄ«dÄ« no personas neatkarÄ«gi apstākļi. AizkavÄ"jums parasti ir acÄ«m redzams vai vienkārÅ¡i konstatÄ"jams.

PilntiesÄ«gums, lemtspÄ"ja, rÄ«cÄ«bspÄ"ja: vai viens un tas pats?

Pirms analizÄ"t Latvijas Valsts prezidenta lemtspÄ"jas pārbaudes institÅ«ta juridisko problemātiku, jāpaskaidro un jānoÅ¡Ä·ir trÄ«s dažādu jÄ"dzienu - rÄ«cÄ«bspÄ"ja, pilntiesÄ«gums un lemtspÄ"ja - jÄ"ga un saturs. Katram no Å¡iem jÄ"dzieniem juridiskajā terminoloÄ£ijā ir savs mÄ"rÄ·is, lai apzÄ«mÄ"tu noteiktu tiesisko situāciju. 

JÄ"dziens "rÄ«cÄ«bspÄ"ja" raksturo fizisko personu kā tiesÄ«bu subjektu, jo katram cilvÄ"kam piemÄ«t rÄ«cÄ«bspÄ"ja un tiesÄ«bspÄ"ja, taču atseviÅ¡Ä·u personu grupu rÄ«cÄ«bspÄ"jai likumā ir noteikti ierobežojumi, ko noteic Civillikums.(14) Civiltiesiskā un civilprocesuālā izpratnÄ" rÄ«cÄ«bspÄ"ja ir personas spÄ"ja patstāvÄ«gi veikt tiesiski nozÄ«mÄ«gas darbÄ«bas un uzņemties pienākumus, kas ir tiesÄ«ga rÄ«koties personiski. Turklāt tā ir spÄ"ja realizÄ"t civilprocesuālās tiesÄ«bas un izpildÄ«t pienākumus, ko noteic Civilprocesa likuma (15) 72. panta pirmā daļa. RÄ«cÄ«bspÄ"jai ir likumā noteikti ierobežojumi. Tie attiecas uz personām, kuras sava vecuma, garÄ«go spÄ"ju vai citu likumā minÄ"tu iemeslu dÄ"ļ nespÄ"j apzināties savas rÄ«cÄ«bas sekas. TādÄ"ļ likumā ir noteikti ierobežojumi, lai Å¡o personu paÅ¡u interesÄ"s, ar savu darbÄ«bu nenodarÄ«tu sev kaitÄ"jumu.(16)

Latvijas Republikas Satversmes tiesa 2010. gada 27. decembrÄ« (17) pieņÄ"ma spriedumu, saskaņā ar kuru no 2012. gada 1. janvāra kā neatbilstoÅ¡i Satversmei vairs nebija spÄ"kā Civillikuma 358. un 364. pants, kas noteica rÄ«cÄ«bspÄ"jas tiesisko regulÄ"jumu. Satversmes tiesas spriedums lielā mÄ"rā bija balstÄ«ts uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesÄ«bām (stājās spÄ"kā 2010. gada 31. martā), Eiropas CilvÄ"ktiesÄ«bu tiesas spriedumiem Å¡ajā jomā un citiem dokumentiem. (18) Satversmes tiesa secināja, ka no Latvijas starptautiskajām saistÄ«bām cilvÄ"ktiesÄ«bu jomā izriet valsts pienākums paredzÄ"t tādus rÄ«cÄ«bspÄ"jas ierobežoÅ¡anas mehānismus, kas ietver individuālu situācijas izvÄ"rtÄ"jumu un katrai konkrÄ"tajai situācijai piemÄ"rotākā ierobežojuma izvÄ"li. RegulÄ"jums, kas neparedz nekādas robežsituācijas un nosaka vienÄ«gi pilnÄ«gu rÄ«cÄ«bspÄ"jas atņemÅ¡anu, cilvÄ"ktiesÄ«bu prasÄ«bām neatbilst. LÄ«dz ar to apstrÄ«dÄ"tās normas nesamÄ"rÄ«gi ierobežo personai Satversmes 96. pantā noteiktās tiesÄ«bas uz privāto dzÄ«vi. (19) Ar Å¡o Satversmes tiesas spriedumu un grozÄ«jumiem Civillikumā bez rÄ«cÄ«bspÄ"jas ierobežoÅ¡anas paredzÄ"ti divi mehānismi, kurus var piemÄ"rot, ja personai ir garÄ«ga rakstura vai citi veselÄ«bas traucÄ"jumi, proti, tie ir pagaidu aizgādņa iecelÅ¡ana un nākotnes pilnvarojums. (20)

Taču Å¡is Civillikumā noteiktais rÄ«cÄ«bspÄ"jas pārbaudes mehānisms ir attiecināms tikai uz fiziskām personām, ko nevar attiecināt uz valsts amatpersonu, tostarp Valsts prezidenta, spÄ"ju pildÄ«t sev uzticÄ"tos amata pienākumus, jo Valsts prezidenta amats nav tikai augstākais hierarhiskais amats valsts pārvaldÄ". Tas ir arÄ« viens no konstitucionālajiem orgāniem, kuram uzticÄ"ta Satversmes sargātāja funkcija (lÄ«dztekus Satversmes tiesai). Interesanti, ka Valsts prezidenta ievÄ"lÄ"Å¡anas likuma (21) 3. panta pirmā daļa noteic, ka Valsts prezidenta amatā nevar ievÄ"lÄ"t personu, likumā paredzÄ"tajā kārtÄ«bā atzÄ«ta par rÄ«cÄ«bnespÄ"jÄ«gu. Å is ierobežojums attiecas uz fizisku personu, kura kandidÄ" uz Valsts prezidenta amatu, taču neviens Latvijas Republikas likums neparedz kārtÄ«bu jeb procedÅ«ru, ja persona, kura ieņem Valsts prezidenta amatu, ir aizkavÄ"ta pildÄ«t savus amata pienākumus jeb nav lemtspÄ"jÄ«ga. Persona, kura izpilda Valsts prezidenta amatu, nevar bÅ«t rÄ«cÄ«bnespÄ"jÄ«ga, jo, pildot Valsts prezidenta amatu, tā var bÅ«t tikai lemtnespÄ"jÄ«ga. Turklāt Valsts prezidenta ievÄ"lÄ"Å¡anas likuma norma par rÄ«cÄ«bspÄ"ju bÅ«tu jāgroza, ņemot vÄ"rā Satversmes tiesas 2010. gada 27. decembra sprieduma par rÄ«cÄ«bspÄ"jas tiesisko regulÄ"jumu. Tas dotu arÄ« skaidrāku atbildi par likumdevÄ"ja attieksmi Å¡ajā jautājumā.

Ir bÅ«tiski noÅ¡Ä·irt rÄ«cÄ«bspÄ"ju, kas piemÄ«t fiziskai personai, un lemtspÄ"ju, kas piemÄ«t personai, kura pilda sev uzticÄ"tos amata pienākumus. Starp rÄ«cÄ«bspÄ"ju un lemtspÄ"ju pastāv zināma korelācija, jo Valsts prezidents vienlaikus ir arÄ« fiziska persona, kas apveltÄ«ta ar lemtspÄ"ju par jautājumiem, kuru robežas noteic SatversmÄ" uzticÄ"tās Valsts prezidenta funkcijas. Lai gan Civilprocesa likums un Civillikums nosaka, ka rÄ«cÄ«bspÄ"jas gadÄ«jumā lÄ"mumus pieņem aizgādnis, tomÄ"r Å¡ie lÄ"mumi var attiekties tikai uz prezidenta kā privātpersonas dzÄ«vi, jo Satversme kā augstāka spÄ"ka normatÄ«vais akts nepieÅ¡Ä·ir tiesÄ«bas pieņemt konstitucionālus lÄ"mumus. Vienlaikus jāsecina, ka rÄ«cÄ«bspÄ"ja ietekmÄ" arÄ« lemtspÄ"ju, tās nevar viena otru izslÄ"gt. Nav iedomājama situācija, ka rÄ«cÄ«bnespÄ"jÄ«ga persona spÄ"tu pieņemt lÄ"mumus bez jÅ«tamām sekām. TādÄ"jādi vienlaikus ar personas rÄ«cÄ«bnespÄ"ju zÅ«d arÄ« lemtspÄ"ja. Taču, lai persona bÅ«tu lemtspÄ"jÄ«ga, tai leÄ£itÄ«mā ceļā ir jābÅ«t apstiprinātai amatā jeb ievÄ"lÄ"tai. Viens no ievÄ"lÄ"Å¡anas priekÅ¡noteikumiem ir personas pilntiesÄ«gums.

Satversmes 37. panta pirmais teikums noteic, ka par Valsts prezidentu var ievÄ"lÄ"t pilntiesÄ«gu Latvijas pilsoni, kurÅ¡ sasniedzis četrdesmit gadu vecumu. JÄ"dziens "pilntiesÄ«gs" ir jāsaprot vienādi kā Satversmes 9. pantā, tā arÄ« Satversmes 37. pantā. (22) Å o jÄ"dzienu ir analizÄ"jusi Satversmes tiesa, kad spriedumā izvÄ"rtÄ"ja likumdevÄ"ja tiesÄ«bas Saeimas vÄ"lÄ"Å¡anu likumā precizÄ"t SatversmÄ" lietotā jÄ"dziena "pilntiesÄ«gs pilsonis" saturu. (23) Satversmes tiesa secinājumu pirmajā daļā norādÄ«ja, ka veidam, kādā tiek nodroÅ¡inātas personas tiesÄ«bas piedalÄ«ties Saeimas darbÄ«bā gadÄ«jumos, kad persona tiecas kļūt par Saeimas deputātu, jāatbilst Satversmes 9. pantā noteiktajam, proti, ka "Saeimā var ievÄ"lÄ"t katru pilntiesÄ«gu Latvijas pilsoni, kurÅ¡ vÄ"lÄ"Å¡anu pirmā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu". Å Ä« Satversmes tiesas sprieduma tiesneÅ¡u atseviÅ¡Ä·ajās domās ir pausts atÅ¡Ä·irÄ«gs viedoklis. (24)

Jau 1996. gadā, kad notika Valsts prezidenta vÄ"lÄ"Å¡anas, kā šā amata kandidāts tika izvirzÄ«ts arÄ« AlfrÄ"ds Rubiks, kurÅ¡ izcieta sodu brÄ«vÄ«bas atņemÅ¡anas vietā. Satversmes 37. pants tobrÄ«d noteica, ka "par Valsts prezidentu nevar ievÄ"lÄ"t personu, kura nav pilnus 40 gadus veca", tādÄ"ļ A. Rubiks tika reÄ£istrÄ"ts kā Valsts prezidenta amata kandidāts un par viņu prezidenta vÄ"lÄ"Å¡anās tika nodotas balsis. Tolaik Saeimas deputāts Romāns ApsÄ«tis pauda viedokli, ka Satversme aizliedz reÄ£istrÄ"t Valsts prezidenta amata kandidātu, kas nav pilntiesÄ«gs, proti, ir notiesāts un izcieÅ¡ sodu. Å…emot vÄ"rā, ka Satversme ir vienots veselums un neviena Satversmes norma nevar tikt iztulkota izolÄ"ti, tad Satversmes 37. pants ir iztulkojams kopsakarā ar Satversmes 9. pantu - Satversmes 37. pants ir tikai papildinājums Satversmes 9. pantam. (25) Autors uzskata, ka no Saeimas vÄ"lÄ"Å¡anu likumā ietvertā "pilntiesÄ«gs pilsonis" formulÄ"juma interpretācijas var atklāt arÄ« Valsts prezidenta amata pilntiesÄ«guma jÄ"dziena saturu. Valsts prezidents ir persona, kuras pilntiesÄ«gums ļauj uzņemties pildÄ«t amata pienākumus. Tas nav ierobežots ar tiem paÅ¡iem apstākļiem, ko noteic Saeimas vÄ"lÄ"Å¡anu likuma 5. pants.

Satversmes 52. panta otrais teikums ir jāskata kopsakarā ar Satversmes 53. pantu, kas noteic, ka Valsts prezidents par savu darbÄ«bu politisku atbildÄ«bu nenes. Visiem Valsts prezidenta rÄ«kojumiem ir jābÅ«t Ministru prezidenta vai attiecÄ«gā ministra lÄ«dzparakstÄ«tiem, kuri lÄ«dz ar to uzņemas visu atbildÄ«bu par Å¡iem rÄ«kojumiem, izņemot 48. un 56. pantā paredzÄ"tos gadÄ«jumos. Konstitucionālo tiesÄ«bu eksperts E. Pastars ir norādÄ«jis, ka Satversmes 53. pants "nedod Valsts prezidentam "absolÅ«tu imunitātes poti". Valsts prezidents ir gan juridiski, gan politiski atbildÄ«gs par visiem dokumentiem, kurus viņš paraksta". (26)  ArÄ« valststiesÄ«bnieks Kārlis DiÅ¡lers ir norādÄ«jis, ka Satversmes 53. panta politiskā neatbildÄ«ba neizslÄ"dz politisko atbildÄ«bu pÄ"c Satversmes 50. un 51. panta. (27) TieÅ¡i Valsts prezidenta lemtspÄ"jas zuduma gadÄ«jumā var rasties situācija, kad netiek izsludināti likumi, ko Valsts prezidentam par pienākumu uzliek Satversme. TādÄ"jādi par vienu no Valsts prezidenta rÄ«cÄ«bspÄ"jas zuduma kritÄ"rijiem varÄ"tu tikt uzskatÄ«ts gadÄ«jums, kad Valsts prezidents objektÄ«vi un ilgstošā laika periodā nespÄ"j iepazÄ«ties ar dokumentiem un tos parakstÄ«t. 

Kāda ir pasaules prakse?

Pasaules un Eiropas prakse un kārtÄ«ba ir dažāda, ja valsts galva nespÄ"j pildÄ«t savus amata pienākumus, tostarp veselÄ«bas stāvoļa dÄ"ļ. Turpmāk aplÅ«kosim tikai dažu valstu - Amerikas Savienoto Valstu (ASV), Krievijas Federācijas, Lietuvas un Igaunijas Republikas - praksi. ASV KonstitÅ«cijas 2. panta pirmās daļas sestais punkts un KonstitÅ«cijas 25. labojums precÄ«zi atrunā kārtÄ«bu, kā rÄ«koties valsts prezidenta nāves, atstādināšanas un nespÄ"jas pildÄ«t savus pienākumus gadÄ«jumā. Tas noteic, ka gadÄ«jumā, ja prezidents tiek atstādināts no sava amata, kā arÄ« viņa nāves, atkāpÅ¡anās vai nespÄ"jas pildÄ«t ar minÄ"to amatu saistÄ«tās tiesÄ«bas un pienākumus gadÄ«jumā, pÄ"dÄ"jie tiek nodoti viceprezidentam. Prezidenta un viceprezidenta atstādināšanas, nāves, atkāpÅ¡anās vai darbÄ«bas nespÄ"jas gadÄ«jumā Kongress ar likumu var noteikt, kura amatpersona pildÄ«s prezidenta pienākumus, lÄ«dz tiks novÄ"rsti prezidenta darbÄ«bas nespÄ"jas iemesli vai arÄ« lÄ«dz jauna prezidenta ievÄ"lÄ"Å¡anai. (28) PiemÄ"ram, 1974. gada 9. augustā prezidents Ričards M. Niksons atkāpās no sava amata. Viņa vietā stājās viceprezidents Džeralds R. Fords. LÄ«dz tam tikai nāve bija pārtraukusi ASV prezidenta darbu. TādÄ"jādi ASV KonstitÅ«cijā noteiktais modelis nepieļauj varas vakuumu, kā arÄ« sniedz skaidru rÄ«cÄ«bu un termiņus katram konstitucionālajam orgānam (Kongresam, Senātam, Pārstāvju palātai un viceprezidentam), kas vairo tiesisko noteiktÄ«bu un droÅ¡Ä«bu.

Savukārt Krievijas Federācijas KonstitÅ«cijas 92. panta otrā un trešā daļa noteic, ka Krievijas Federācijas prezidents pārtrauc pildÄ«t amata pienākumus pirms termiņa, ja atkāpjas, ilgstoÅ¡i nespÄ"j pildÄ«t uzticÄ"tos pienākumus veselÄ«bas stāvokļa dÄ"ļ vai tiek atcelts no amata. Šādos gadÄ«jumos jaunām prezidenta vÄ"lÄ"Å¡anām jānotiek ne vÄ"lāk kā trÄ«s mÄ"neÅ¡us no pirmstermiņa pilnvaru pildÄ«Å¡anas pārtraukÅ¡anas brīža. Visos gadÄ«jumos, kad prezidents nespÄ"j pildÄ«t amata pienākumus, tos uz laiku viņa vietā pilda Krievijas Federācijas valdÄ«bas vadÄ«tājs. Krievijas Federācijas prezidenta vietas izpildÄ«tājs nav tiesÄ«gs atlaist Valsts domi, izsludināt referendumu, kā arÄ« ierosināt KonstitÅ«cijas grozÄ«jumus un tās noteikumu pārskatÄ«Å¡anu. (29) 

Interesanti, ka Krievijas Federācijas Konstitucionālā tiesa 2000. gada 11. jÅ«lija spriedumā pÄ"c pieteicÄ"ja - Valsts domes - jautājuma ir tieÅ¡i aplÅ«kojusi KonstitÅ«cijas 91. un 92. panta otrās daļas interpretāciju, ja prezidents veselÄ«bas stāvokļa dÄ"ļ nevar pildÄ«t amata pienākumus. (30) KonstitÅ«cijas 91. pants nosaka Krievijas Federācijas prezidenta neaizskaramÄ«bu. Konstitucionālā tiesa savā spriedumā izvairÄ«jās dot atbildi Valsts domes jautājumam, proti, vai 91. panta apstākļos pastāv iespÄ"ja uzdot un iegÅ«t informāciju par prezidenta veselÄ«bas stāvokli, lai tādÄ"jādi varÄ"tu Ä«stenot KonstitÅ«cijas 92. panta otrās daļas priekÅ¡noteikumus, ja prezidents ilgstoÅ¡i nespÄ"j pildÄ«t viņam uzticÄ"tos amata pienākumus veselÄ«bas stāvokļa dÄ"ļ. Tiesa norādÄ«ja, ka tā var sniegt tikai minÄ"to pantu interpretāciju un noteikt "tos konstitucionālos principus un priekÅ¡noteikumus, kas nepiecieÅ¡ami kārtÄ«bai (procedÅ«rai), ja prezidents nespÄ"j pildÄ«t savus amata pienākumus veselÄ«bas stāvokļa dÄ"ļ." (31)  Pie šā sprieduma Konstitucionālās tiesas tiesnesis, turklāt Å¡Ä«s lietas tiesnesis - referents N. Vitruks (Н.Ð'. Ð'итрук) ir izteicis atsevišķās domas.( 32)  No Krievijas Konstitucionālās tiesas sprieduma un referÄ"jošā tiesneÅ¡a atseviÅ¡Ä·ajām domām izriet, ka gala lÄ"mums, ja rodas jautājumi vai Å¡aubas par valsts galvas veselÄ«bas stāvokli, bÅ«tu jāpieņem konstitucionālajai tiesai.

Lietuvā un Igaunijā ir atÅ¡Ä·irÄ«gs regulÄ"jums attiecÄ«bā uz jautājumu, kas noteic Valsts prezidenta atbrÄ«voÅ¡anu no amata veselÄ«bas stāvokļa dÄ"ļ. Lietuvas Republikā Seims ir tiesÄ«gs vÄ"rsties Konstitucionālajā tiesā ar lÅ«gumu izvÄ"rtÄ"t prezidenta veselÄ«bas stāvokli. Seimam ir jāiesniedz Konstitucionālajai tiesai ārstu komisijas slÄ"dziens, turklāt lÄ"mumam par vÄ"rÅ¡anos Konstitucionālajā tiesā jābÅ«t pieņemtam un ārstu komisijas slÄ"dzienam apstiprinātam ar visu Seima locekļu balsu vairākumu. (33)  Lietuvas KonstitÅ«cijas 88. pants noteic, ka Lietuvas Konstitucionālā tiesa pieņem atzinumu par to, ka prezidenta veselÄ«bas stāvoklis ir tāds, kas neļauj veikt prezidenta pienākumus, bet pÄ"c tam, pamatojoties uz Konstitucionālās tiesas atzinumu, Seims ar 3/5 visu Seima locekļu balsu vairākumu pieņem rezolÅ«ciju, ka prezidenta veselÄ«bas stāvoklis neļauj veikt amata pienākumus. (34) Likuma "Par Lietuvas Republikas Konstitucionālo tiesu" 78. pants nosaka, ka pieteikumu Konstitucionālajai tiesai par to, vai prezidenta veselÄ«bas stāvoklis ļauj ieņemt prezidenta amatu, ir tiesÄ«gs iesniegt tikai Seims (ja par to nobalsojuÅ¡i vairāk nekā puse no visiem Seima locekļiem), un Seimam, iesniedzot šādu pieteikumu, tam ir jāpievieno arÄ« Seima apstiprināts medicÄ«niskās komisijas slÄ"dziens. (35) MedicÄ«nisko komisiju vismaz piecu speciālistu sastāvā apstiprina Seims. Savukārt Igaunijas Republikas KonstitÅ«cijas 83. pants noteic, ka jautājumu par valsts prezidenta ilgstoÅ¡u nespÄ"ju pildÄ«t savus pienākumus izlemj Augstākā tiesa (ja prezidents nespÄ"j pildÄ«t savus amata pienākumus ilgāk nekā trÄ«s mÄ"neÅ¡us no vietas) (36) pÄ"c Tieslietu kanclera pieteikuma. (37)

Interesanti, ka Latvijas Republikas Satversmes grozÄ«jumu projektā, ar ko 2002. gada 15. aprÄ«lÄ« nāca klajā Prof. Dr.iur.habil. Jura Bojāra darba grupa, (38) bija detalizÄ"ti paredzÄ"ti Valsts prezidenta amata zaudÄ"Å¡anas pirms laika pamati, kārtÄ«ba, kā arÄ« regulÄ"ta Valsts prezidenta aizvietoÅ¡ana. Å Ä« Satversmes grozÄ«jumu projekta 112. pants paredzÄ"ja, ka Valsts prezidents var zaudÄ"t amatu pirms laika tikai uz šādiem pamatiem:  

1) atkāpšanās no amata;

2) veselības stāvoklis;

3) nespÄ"ja sekmÄ«gi pildÄ«t Satversmes 100. pantā noteiktos pienākumus; (39)

4) Satversmes vai likuma pārkāpums, kas nav savienojams ar Valsts prezidenta amata pildīšanu;

5) morālas dabas pārkāpums, kas nav savienojams ar Valsts prezidenta amata pildīšanu;

6) ja tauta atlaiž Valsts prezidentu, nenobalsojot par viņa ierosināto Saeimas atlaišanu Satversmes 70. panta 3. daļā noteiktajā kārtībā;

7) viņa nāve.

Å is Satversmes grozÄ«jumu projekts tā arÄ« neieguva reāli taustāmas aprises un dzirdÄ«gas ausis pie likumdevÄ"ja durvÄ«m, tādÄ"ļ piedāvātie grozÄ«jumi palika kā iecere bez konkrÄ"ta ietvara. Par nepiecieÅ¡amÄ«bu un iespÄ"ju sabiedrÄ«bai zināt valsts augstākās amatpersonas veselÄ«bas stāvokli ir izteicies arÄ« konstitucionālo tiesÄ«bu eksperts E. Pastars, kurÅ¡, runājot par tautas vÄ"lÄ"tu prezidentu, norādÄ«jis: "(..) ir vajadzÄ«ga impīčmenta procedÅ«ra, jo no viņa ir jāspÄ"j tikt arÄ« vaļā, kā lietuvieÅ¡i tika vaļā no Paksa (..) tādÄ"ļ, jo lielākas pilnvaras vienam cilvÄ"kam (..) visām veselÄ«bas stāvokļa analÄ«zÄ"m vajadzÄ"tu bÅ«t publiski pieejamām." (40) 

Saeima, Satversmes tiesa vai tauta?

Ierasti, ka Valsts prezidenta kompetencÄ" ir parlamenta rÄ«cÄ«bas politiskās lietderÄ«bas izvÄ"rtÄ"Å¡ana un valsts iekārtas funkcionÄ"Å¡anas nodroÅ¡ināšana krÄ«zes apstākļos, taču nav skaidrs, vai parlamenta kompetencÄ" ir tiesÄ«bas izvÄ"rtÄ"t Valsts prezidenta rÄ«cÄ«bu, ja pÄ"dÄ"jais ir citādi aizkavÄ"ts pildÄ«t amata pienākumus Satversmes 52. panta gadÄ«jumā. IespÄ"jams, ka viens no praktiskiem veidiem, kā pārbaudÄ«t Valsts prezidenta lemtspÄ"ju, ir konstatÄ"t viņa spÄ"ju parakstÄ«t dokumentus, ko uztic Valsts prezidenta amats, piemÄ"ram, izsludināt likumus, parakstÄ«t rÄ«kojumus, pavÄ"les, lÄ"mumus u.c. dokumentu veidus. Valsts galva ar savu parakstu uz konkrÄ"tā dokumenta to nedrÄ«kst izpildÄ«t tikai mehāniski, jo ar paraksta izdarÄ«Å¡anu viņš vienlaikus uzņemas visu konstitucionālo atbildÄ«bu par sekām un tiesisko situāciju, ko šāds paraksts rada. TieÅ¡i valsts galvas veiktais paraksts apkārtÄ"jiem (parlamentam, sabiedrÄ«bai) ļauj noprast viņa lemtspÄ"ju, vienlaikus tas apliecina Valsts prezidenta spÄ"ju garantÄ"t likumu un tiesiskuma konstitucionalitāti. (41)

Neskatoties uz to, ka paÅ¡laik nav noregulÄ"ts veids, kā leÄ£itÄ«mā ceļā Valsts prezidentu atbrÄ«vot no amata veselÄ«bas stāvokļa dÄ"ļ, tomÄ"r jau paÅ¡laik pastāv daži iespÄ"jamie juridiskie mehānismi Valsts prezidenta pilnvaru ierobežoÅ¡anai (taču tās ir jau konkrÄ"tas sekas!), ja pÄ"dÄ"jais kļuvis rÄ«cÄ«bnespÄ"jÄ«gs. 

BÅ«tu pozitÄ«vi vÄ"rtÄ"jama iespÄ"ja Latvijas sabiedrÄ«bai zināt par savas valsts galvas veselÄ«bas stāvokli. Likuma "Par valsts noslÄ"pumu" (42) 5. panta 6. punkts noteic aizliegumu pieÅ¡Ä·irt valsts noslÄ"puma statusu un ierobežot pieejamÄ«bu informācijai par valsts vadÄ«tāju veselÄ«bas stāvokli. PÄ"c autora domām, Latvijā bÅ«tu nepiecieÅ¡ams iedibināt tradÄ«ciju, kas noteiktu ikgadÄ"ju sabiedrÄ«bas informÄ"Å¡anu par valsts galvas veselÄ«bas stāvokli. IespÄ"jams, ka šāds ziņojums bÅ«tu jāuztic autoritatÄ«vai ārstu kolÄ"Ä£ijai. Šāda prakse sabiedrÄ«bā tikai vairotu droÅ¡Ä«bu un paļāvÄ«bu valsts augstākās amatpersonas spÄ"jai vadÄ«t valsti. RÄ«cÄ«bnespÄ"jas (tādÄ"jādi arÄ« lemtnespÄ"jas) gadÄ«jumā Valsts prezidentam var noteikt valsts noslÄ"puma pieejamÄ«bas aizliegumu, kas ir bÅ«tisks instruments Valsts prezidenta amata pienākumu veikÅ¡anai, piemÄ"ram, sadarbÄ«bai ar Ziemeļatlantijas lÄ«guma organizāciju, Eiropas SavienÄ«bas vai ārvalstu un starptautiskajām organizācijām. Likuma "Par valsts noslÄ"pumu" 9. panta trešās daļas 2. punkts noteic, ka pieeja konfidenciāliem, slepeniem un seviÅ¡Ä·i slepeniem valsts noslÄ"puma objektiem tiek liegta personai, kuras rÄ«cÄ«bspÄ"ja ir ierobežota likumā noteiktajā kārtÄ«bā. Šā likuma 12. panta trešā daļa noteic, ka pieeja valsts noslÄ"pumam un tiesÄ«bas to izmantot savu amata (dienesta) pienākumu veikÅ¡anai, ja nav šā likuma 9. panta treÅ¡ajā daļā noteikto ierobežojumu, pÄ"c amata ir Valsts prezidentam.

SatversmÄ" bÅ«tu jānosaka konkrÄ"ts termiņš, pÄ"c kura prezidents ir atceļams no amata (daudzu valstu konstitÅ«cijās tie ir trÄ«s mÄ"neÅ¡i jeb 90 dienas).

Autors uzskata, ka visdiskutablākais jautājums bÅ«tu par to konstitucionālo orgānu (pilsoņu kopums, Satversmes tiesa vai parlaments), kuram uzticÄ"t šā jautājuma izlemÅ¡anu. BÅ«tu dÄ«vaini, ja jautājumu par Valsts prezidenta atstādināšanu veselÄ«bas stāvokļa dÄ"ļ uzticÄ"tu lemt referendumā balsstiesÄ«giem pilsoņiem, jo tas bÅ«tu populistiski, neefektÄ«vi un arÄ« organizatoriski sarežģīti.

PaplaÅ¡ināt Satversmes tiesas kompetenci, lai tai uzticÄ"tu pārbaudÄ«t Valsts prezidenta lemtspÄ"ju veikt amata pienākumus, nebÅ«tu lietderÄ«gi no praktiskiem apsvÄ"rumiem, jo gala slÄ"dziens par Valsts prezidenta nespÄ"ju veikt amata pienākumus veselÄ«bas stāvokļa dÄ"ļ piederÄ"tu medicÄ«nas ekspertiem, ne juristiem. Valsts prezidenta lemtspÄ"jas zuduma gadÄ«jumā veselÄ«bas stāvokļa dÄ"ļ nepastāv juridisks, bet gan medicÄ«nisks strÄ«ds. 

No valsts iekārtas modeļa viedokļa Latvija ir parlamentāra republika, kurā Valsts prezidentu ievÄ"lÄ" parlaments. TādÄ"ļ ir apsverama doma, ka lÄ"mumu par nespÄ"ju pildÄ«t Valsts prezidenta amata pienākumus veselÄ«bas stāvokļa dÄ"ļ un prezidenta atlaiÅ¡anu bÅ«tu jāuzņemas paÅ¡am parlamentam - Saeimai. TādÄ"jādi, pamatojoties uz medicÄ«nas ekspertu komisijas slÄ"dzienu, kura konstatÄ"tu Valsts prezidenta nespÄ"ju vismaz 90 dienas pildÄ«t amata pienākumus veselÄ«bas stāvokļa dÄ"ļ, kā arÄ« lemtspÄ"jas zuduma faktu, parlaments bÅ«tu tiesÄ«gs lemt par Valsts prezidenta atcelÅ¡anu no amata veselÄ«bas stāvokļa dÄ"ļ. Šāds lÄ"mums Saeimai bÅ«tu jāpieņem ar kvalificÄ"tu - ne mazāk kā 2/3 visu Saeimas locekļu balsu - vairākumu. 

Nobeigumā bÅ«tu jāuzsver, ka šāda lemtspÄ"jas pārbaudes institÅ«ta procedÅ«ra jeb kārtÄ«ba Latvijā bÅ«tu jāizstrādā un jāpiemÄ"ro arÄ« citiem konstitucionālajiem orgāniem, piemÄ"ram, likumdevÄ"jam, izpildvarai un tiesu varai.

Raksts sasniegs mÄ"rÄ·i, ja tas mudinās daudz plašāk diskutÄ"t, lai rastu juridiski praktiskas atbildes uz jautājumu - vai Latvijā nepiecieÅ¡ams Valsts prezidenta lemtspÄ"jas pārbaudes institÅ«ts?

Nobeiguma vietā

1. Pildot amata pienākumus, Valsts prezidents ir apveltÄ«ts ar lemtspÄ"ju, kas beidzas ar amata termiņa beigām. Latvijā nav izstrādāta procedÅ«ra un noteikta kārtÄ«ba, lai objektÄ«vi konstatÄ"tu Valsts prezidenta spÄ"ju pildÄ«t amata pienākumus, ko uztic Satversme. Skaidras valsts augstākās amatpersonas lemtspÄ"jas pārbaudes kārtÄ«bas neesamÄ«ba vairo tiesisko nenoteiktÄ«bu un nedroÅ¡Ä«bu. Civillikumā noteiktais rÄ«cÄ«bspÄ"jas pārbaudes mehānisms ir attiecināms tikai uz fiziskām personām un to nevar attiecināt uz valsts amatpersonu, tostarp Valsts prezidenta, spÄ"ju pildÄ«t sev uzticÄ"tos amata pienākumus. 

2. Nav noteikts minimālais darbību apjoms, kas obligāti jāveic personai, kura pilda Valsts prezidenta amatu, jo formāli Satversme tikai noteic Valsts prezidenta funkcijas, taču tā nenosaka šo funkciju obligāto apjomu, bez kā Valsts prezidenta darbība nebūtu iedomājama.

3. Lai arÄ« Å¡obrÄ«d pastāv daļÄ"jas iespÄ"jas reaÄ£Ä"t uz Valsts prezidenta lemtspÄ"jas zudumu, piemÄ"ram, atņemt Valsts prezidentam speciālo atļauju darbam ar valsts noslÄ"pumu vai Saeimas priekÅ¡sÄ"dÄ"tājam, publicÄ"jot paziņojumu, pārņemt Valsts prezidenta pienākumu pildÄ«Å¡anu, tomÄ"r Å¡ie mehānismi nav pilnÄ«gi. Saeimas Ä«stenota Valsts prezidenta politiska atlaiÅ¡ana bieži vien politiski var nebÅ«t iespÄ"jama arÄ« tādÄ"ļ, ka var pastāvÄ"t Å¡aubas par veselÄ«bas traucÄ"jumu esamÄ«bu un raksturu. Savukārt Valsts prezidenta realizÄ"ta vienpusÄ"ja atteikÅ¡anās no amata arÄ« varÄ"tu bÅ«t apÅ¡aubāma, ja pastāvÄ"tu Å¡aubas par viņa spÄ"ju saprast savu rÄ«cÄ«bu un tās sekas. TādÄ"ļ jāpastāv procedÅ«rai, kurā autoritatÄ«va institÅ«cija bÅ«tu tiesÄ«ga nodroÅ¡ināt Valsts prezidenta lemtspÄ"jas pārbaudi.

4. Papildus tam raksta autors gribÄ"tu izteikt apsvÄ"rumu, ka Valsts prezidenta veselÄ«bas stāvokli raksturojoÅ¡o veselÄ«bas pārbaužu publicÄ"Å¡ana pati par sevi neko nedotu, jo nav jau skaidrs, kas tad ir kritÄ"rijs amata pienākumu kvalitatÄ«vai pildÄ«Å¡anai. PiemÄ"ram: ja drÄ«kst vadÄ«t transportlÄ«dzekli vai medÄ«t - vai šāds veselÄ«bas stāvoklis atbilst Valsts prezidenta amata pildÄ«Å¡anai? Nākamais jautājums: kurÅ¡ Ä£imenes ārsts vai laborants bÅ«s tiesÄ«gs izlemt - kuram bÅ«t par Valsts prezidentu un kuram ne? 

*Raksta pirmpublicÄ"jums ir atrodams 2014.gada 18.marta žurnālā Jurista Vārds NR. 11 (813) 

Atsauces 

(1) Viss, kas pausts šajā rakstā, ir autora personiskais viedoklis un pārliecība, kas nesaista nevienu institūciju vai organizāciju, kurā viņš darbojas.

(2) Sk., piemÄ"ram: Pieprasa informāciju par prezidenta veselÄ«bas stāvokli. Apollo, 27.12.2013. Pieejams: http://www.apollo.lv/zinas/pieprasa-informaciju-par-prezidenta-veselibas-stavokli/629125 [aplÅ«kots 27.12.2013.]

(3) Krievija aicina pārbaudīt Gruzijas prezidenta garīgo veselību. Diena, 27.09.2013. Pieejams: http://www.diena.lv/pasaule/krievija-aicina-parbaudit-gruzijas-prezidenta-garigo-veselibu-14026437 [aplūkots 11.10.2013.].

(4) 2012. gada decembra beigās Dienvidāfrikas Republikas prezidents Jakobs Zuma tÅ«kstoÅ¡iem savu atbalstÄ«tāju paziņoja, ka tie, kuri tÄ"rÄ" naudu suņa iegādei, ved viņu pie vetārsta un pastaigās, pieder balto cilvÄ"ku kultÅ«rai. Prezidents uzsvÄ"ra, ka ir jaunās paaudzes afrikāņi, kuri cenÅ¡as pārņemt citu rasu dzÄ«vesveidu. "Pat ja jÅ«s lietojat jebkādu losjonu un iztaisnojat matus, jÅ«s nekad nebÅ«siet balti," piebilda J. Zuma. Sk.: Dienvidāfrikas prezidenta izteikumi par balto cilvÄ"ku kultÅ«ru sanikno suņu Ä«paÅ¡niekus. Pieejams: http://www.delfi.lv/news/world/other/dienvidafrikas-prezidenta-izteikumi-par-balto-cilveku-kulturu-sanikno-sunu-ipasniekus.d?id=42932792 [aplÅ«kots 16.04.2013.]; ArÄ« Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Džordža BuÅ¡a juniora publiskie izteikumi un runas jau pašā viņa prezidentÅ«ras sākumā papildināja angļu valodu ar jaunu vārdu - "buÅ¡ismi" (bushisms), jo viņš bija slavens ar saviem divdomÄ«gajiem izteikumiem, piemÄ"ram: "Man ir tas gods paspiest roku droÅ¡sirdÄ«gajam Irākas pilsonim, kuram Sadams Huseins nocirta roku." Sk. ASV prezidenta "valodas pÄ"rles 2004". Pieejams: http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/253269asv_prezidenta_valodas_perles_2004 [aplÅ«kots 16.04.2013.].

(5) DrÄ"Ä£eris M. Dažas praktiskas piezÄ«mes par Satversmes 49. pantu. Jurista Vārds, 10.12.2013., Nr. 50 (801), 28. lpp. 

(6) PraksÄ" ir bijuÅ¡i vairāki gadÄ«jumi, kad Saeimas priekÅ¡sÄ"dÄ"tāja biedrs ir izpildÄ«jis Valsts prezidenta vietu. Tā, piemÄ"ram, 1997. gadā Saeimas priekÅ¡sÄ"dÄ"tāja biedrs Andris Ameriks Valsts prezidenta vietā izsludināja vairākus likumus (Par valsts sociālo apdroÅ¡ināšanu. Latvijas VÄ"stnesis, 21.10.1997., Nr. 274/27; GrozÄ«jumi likumā "Par valsts civildienestu". Latvijas VÄ"stnesis, 21.10.1997., Nr. 274/276; GrozÄ«jumi ZvejniecÄ«bas likumā. Latvijas VÄ"stnesis, 21.10.1997., Nr. 274/276; Ceļu satiksmes likums. Latvijas VÄ"stnesis, 21.10.1997., Nr. 274/276; GrozÄ«jumi likumā "Par autoceļiem". Latvijas VÄ"stnesis, 21.10.1997., Nr. 274/276; GrozÄ«jumi likumā "Par nodarbinātÄ«bu". Latvijas VÄ"stnesis, 21.10.1997., Nr. 274/276; RÄ"zeknes speciālās ekonomiskās zonas likums. Latvijas VÄ"stnesis, 21.10.1997., Nr. 274/276; GrozÄ«jumi Latvijas AdministratÄ«vo pārkāpumu kodeksā. Latvijas VÄ"stnesis, 22.10.1997., Nr. 277/278; Par Latvijas Republikas un Eiropas InvestÄ«ciju bankas pamatlÄ«gumu. Latvijas VÄ"stnesis, 22.10.1997., Nr. 277/278; GrozÄ«jumi likumā "Par paÅ¡valdÄ«bu finansu izlÄ«dzināšanu 1997. gadā" (pielikumi). Latvijas VÄ"stnesis, 24.10.1997., Nr. 280). Savukārt 2000. gadā Valsts prezidenta vietu izpildÄ«jis Saeimas priekÅ¡sÄ"dÄ"tāja biedrs Gundars Bojārs (sk. GrozÄ«jumi EnerÄ£Ä"tikas likumā. Latvijas VÄ"stnesis, 1.09.2000., Nr. 307/309).

(7) DrÄ"Ä£eris M. Dažas praktiskas piezÄ«mes par Satversmes 49. pantu. Jurista Vārds, 10.12.2013., Nr. 50 (801), 27. lpp.

(8) Gustavs Zemgals ir vienÄ«gais Latvijas Valsts prezidents, kurÅ¡ pÄ"c pilnvaru termiņa beigām atteicās kandidÄ"t uz otro pilnvaru termiņu. Oficiāli G. Zemgala atteikÅ¡anās motÄ«vi tiek skaidroti ar vÄ"lÄ"Å¡anos atgriezties privātā dzÄ«vÄ" un pārdzÄ«vojumiem pÄ"c sievas nāves 1928. gada 7. jÅ«lijā. Sk.: Pleps J. Parlaments pret tiesu, prezidents pret parlamentu. Jurista Vārds, 6.04.2010., Nr. 14 (609).

(9) PiemÄ"ram, 2006. gada 15. aprÄ«lÄ« ārvalstu mediji ziņoja, ka pusnaktÄ« no piektdienas uz sestdienu oficiāli beidzās Ariela Å arona pilnvaru laiks IzraÄ"las Republikas premjerministra amatā, apritot simts dienām kopÅ¡ viņš pÄ"c piedzÄ«votā insulta kļuva darbnespÄ"jÄ«gs, jo 2006. gada 4. janvārÄ« toreizÄ"jais IzraÄ"las premjerministrs A. Å arons pārcieta insultu, pÄ"c kā mediÄ·i viņam mākslÄ«gi izraisÄ«ja komas stāvokli. Turklāt saskaņā ar IzraÄ"las likumiem pÄ"c simts dienām premjerministra darba nespÄ"ja tiek pasludināta par pastāvÄ«gu un viņš tiek atcelts no sava amata un pilnvarām. A. Å arons oficiāli zaudÄ"jis IzraÄ"las premjera amatu. Pieejams: http://www.apollo.lv/zinas/ariels-sarons-oficiali-zaudejis-izraelas-premjera-amatu/330336 [aplÅ«kots 28.10.2013.]

(10) DrÄ"Ä£eris M. Valsts prezidenta loma Saeimas atlaiÅ¡anas gadÄ«jumā. Jurista Vārds, 13.11.2012., Nr. 46 (745).

(11) Latvijas Senāta senatoru atzinums par Latvijas Satversmes spÄ"kā esamÄ«bu un Saeimas pilnvarām okupācijas apstākļos. Latvju Ziņas, 17.04.1948.

(12) DrÄ"Ä£eris M. Dažas praktiskas piezÄ«mes par Satversmes 49. pantu. Jurista Vārds, 10.12.2013., Nr. 50 (801), 27. lpp. 

(13) Meļķisis E. "Bīstams" pants Nacionālās drošības likumprojektā. Likums un Tiesības, 2000, Nr. 3 (7), 91. lpp.

(14) Civillikums: Latvijas Republikas likums. Stājies spÄ"kā 1.09.1992. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=225418 [aplÅ«kots 2.01.2014.]

(15) Civilprocesa likums: Latvijas Republikas likums. Stājies spÄ"kā 1.03.1999. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=50500 [aplÅ«kots 2.01.2014.]

(16) Balodis K. Ievads civiltiesībās. Rīga: Zvaigzne ABC, 2007, 77. lpp. 

(17) Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2010. gada 27. decembra spriedums lietā Nr. 2010-38-01 "Par Civillikuma 358. panta un 364. panta atbilstÄ«bu Latvijas Republikas Satversmes 96. pantam". Latvijas VÄ"stnesis, 30.12.2010.,  Nr. 206 (4398). 

(18) LÄ«biņa-Egnere I. Valsts pienākums paredzÄ"t nacionālajos tiesÄ«bu aktos tādu rÄ«cÄ«bspÄ"jas ierobežoÅ¡anas regulÄ"jumu, kas atbilst tās starptautiskajām saistÄ«bām cilvÄ"ktiesÄ«bu jomā. Grām.: TiesÄ«bu interpretācija un tiesÄ«bu jaunrade - kā rast pareizo lÄ«dzsvaru: Latvijas Universitātes 71. zinātniskās konferences rakstu krājums, RÄ«ga: LU AkadÄ"miskais apgāds, 2013, 24. lpp. 

(19) Sk.: Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2010. gada 27. decembra spriedums lietā Nr. 2010-38-01 "Par Civillikuma 358. panta un 364. panta atbilstÄ«bu Latvijas Republikas Satversmes 96. pantam". Latvijas VÄ"stnesis, 30.12.2010., Nr. 206 (4398). Sprieduma 12. un 13. punkts.

(20) Civillikuma grozÄ«jumi paredz, ka personai, kurai ir garÄ«ga rakstura vai citi veselÄ«bas traucÄ"jumi un kura nespÄ"j saprast savas darbÄ«bas nozÄ«mi vai nespÄ"j savu darbÄ«bu vadÄ«t, tiesa var nodibināt pagaidu aizgādnÄ«bu bez rÄ«cÄ«bspÄ"jas ierobežojuma Civilprocesa likumā noteiktajā kārtÄ«bā, ja: 1) tas steidzami nepiecieÅ¡ams personas interesÄ"s; 2) traucÄ"jumi ir pārejoÅ¡i; 3) persona ar savu aktÄ«vo darbÄ«bu nespÄ"j radÄ«t sev kaitÄ"jumu. Sk.: LÄ«biņa-Egnere I. Valsts pienākums paredzÄ"t nacionālajos tiesÄ«bu aktos tādu rÄ«cÄ«bspÄ"jas ierobežoÅ¡anas regulÄ"jumu, kas atbilst tās starptautiskajām saistÄ«bām cilvÄ"ktiesÄ«bu jomā. Grām.: TiesÄ«bu interpretācija un tiesÄ«bu jaunrade - kā rast pareizo lÄ«dzsvaru: Latvijas Universitātes 71. zinātniskās konferences rakstu krājums, RÄ«ga: LU AkadÄ"miskais apgāds, 2013, 28. lpp.

(21) Valsts prezidenta ievÄ"lÄ"Å¡anas likums: Latvijas Republikas likums. Stājies spÄ"kā 18.05.2007. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=157307 [aplÅ«kots 3.01.2014.] 

(22) Pleps J., Pastars E., Plakane I. Konstitucionālās tiesÄ«bas. RÄ«ga: Latvijas VÄ"stnesis, 2004, 274. lpp. 

(23) Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2000. gada 30. augusta spriedums lietā Nr. 2000-03-01 “Par Saeimas vÄ"lÄ"Å¡anu likuma 5. panta 5. un 6. punkta un PilsÄ"tas domes un pagasta padomes vÄ"lÄ"Å¡anu likuma 9. panta 5. un 6. punkta atbilstÄ«bu Latvijas Republikas Satversmes 89. un 101. pantam, Eiropas CilvÄ"ka tiesÄ«bu un pamatbrÄ«vÄ«bu aizsardzÄ«bas konvencijas 14. pantam un Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesÄ«bām 25. pantam”. Pieejams: http://www.satv.tiesa.gov.lv/ [aplÅ«kots 6.11.2013.]. TiesneÅ¡i A. Endziņš, J. Jelāgins un A. UÅ¡acka norādÄ«ja, ka Satversmes 9. panta jÄ"gu ir nepietiekami tulkot tikai kā pilnvarojumu Saeimai precizÄ"t jÄ"dziena "pilntiesÄ«gs pilsonis" saturu Saeimas vÄ"lÄ"Å¡anu likumā, jo "(..) kā redzams no debatÄ"m Satversmes sapulces sÄ"dÄ", priekÅ¡likums ietvert ierobežojumus Satversmes tekstā nav ticis saistÄ«ts ar bažām par to, ka pilntiesÄ«go vÄ"lÄ"tāju loks varÄ"tu bÅ«t pārāk plaÅ¡s. Gluži otrādi, Satversmes sapulce uzsvÄ"rusi 9. pantā ietverto tiesÄ«bu svarÄ«gumu demokrātijas funkcionÄ"Å¡anā un apsvÄ"rusi nepiecieÅ¡amÄ«bu jÄ"dzienu "pilntiesÄ«gs" noteikt pašā SatversmÄ". Ar nelielu balsu pārsvaru pieņemtais lÄ"mums, ka Å¡is jÄ"dziens definÄ"jams likumā, bija saistÄ«ts ar pārliecÄ«bu par tautas vÄ"lÄ"to priekÅ¡stāvju izpratni par demokrātiskas valsts vÄ"rtÄ«bām un Satversmes 9. panta jÄ"gu un mÄ"rÄ·i. (..) Termina "pilntiesÄ«gs" jÄ"ga Å¡ajā pantā pieļauj tikai "dažus ierobežojumus", kas saskan ar "konstitÅ«cijas garu"". Sk. Latvijas Republikas Satversmes tiesas tiesneÅ¡u Aivara Endziņa, Jura Jelāgina un Anitas UÅ¡ackas atsevišķās domas lietā Nr. 2000-03-01 “Par Saeimas vÄ"lÄ"Å¡anu likuma 5. panta 5. un 6. punkta un PilsÄ"tas domes un pagasta padomes vÄ"lÄ"Å¡anu likuma 9. panta 5. un 6. punkta atbilstÄ«bu Latvijas Republikas Satversmes 89. un 101. pantam, Eiropas CilvÄ"ka tiesÄ«bu un pamatbrÄ«vÄ«bu aizsardzÄ«bas konvencijas 14. pantam un Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesÄ«bām 25. pantam". Pieejams: http://www.satv.tiesa.gov.lv/?lang=1&mid=19 [aplÅ«kots 30.12.2013.]. 

(25) Pleps J. Satversmes iztulkoÅ¡ana. RÄ«ga: Latvijas VÄ"stnesis, 2012, 216.-217. lpp.

(26) Valsts prezidenta loma valsts varas dalÄ«juma sistÄ"mā. Portāls „Latvijas VÄ"stnesis”, 12.11.2013. Pieejams: http://lvportals.lv/skaidrojumi.php?id=259047 [aplÅ«kots 2.12.2013.].

(27) DiÅ¡lers K. Ievads Latvijas valststiesÄ«bu zinātnÄ". RÄ«ga: A. Gulbis, 1930, 183. lpp. 

ASV KonstitÅ«cija. Latvijas VÄ"stnesis, 4.07.1997., Nr. 171/174 (886/889). Pieejama: https://www.vestnesis.lv/

(28) index.php?menu=doc&id=44261 [aplÅ«kota 2.12.2014.]. ASV KonstitÅ«cijas 25. labojums tika ierosināts 1965. gada 6. jÅ«lijā un pieņemts 1967. gada 10. februārÄ«, kas detalizÄ"ti noteic kārtÄ«bu apstākļos, ja prezidents nespÄ"j pildÄ«t savus amata pienākumus un kā prezidents var pierādÄ«t spÄ"ju pildÄ«t savus pienākumus. ASV KonstitÅ«cijas 25. labojuma trešā un ceturtā daļa noteic: kad prezidents nosÅ«ta Senāta pro tempore (tulkojumā no latīņu val. "pirmais tiesÄ«bās") priekÅ¡sÄ"dÄ"tājam un Pārstāvju palātas spÄ«kerim rakstÄ«tu paziņojumu par to, ka viņš nespÄ"j realizÄ"t savu varu un amata pienākumus, un lÄ«dz brÄ«dim, kad prezidents nosÅ«ta rakstisku paziņojumu par pretÄ"jo, Å¡o varu un pienākumus uzņemas viceprezidents kā prezidenta vietas izpildÄ«tājs. Kad viceprezidents un izpildepartamentu vadoÅ¡o amatpersonu vairākums vai kāds cits orgāns, ko ar likumu izveido Kongress, nosÅ«ta Senāta pro tempore priekÅ¡sÄ"dÄ"tājam un Pāstāvju palātas spÄ«kerim rakstisku ziņojumu par prezidenta nespÄ"ju realizÄ"t savu varu un amata pienākumus, viceprezidents uzreiz uzņemas prezidenta vietas izpildÄ«tāja amata varu un pienākumus. PÄ"c tam, kad prezidents nosÅ«ta Senāta pro tempore priekÅ¡sÄ"dÄ"tājam un Pārstāvju palātas spÄ«kerim rakstisku ziņojumu par to, ka šāda nespÄ"ja neeksistÄ", viņš atsāk pildÄ«t savu amata varu un pienākumus, ja vien viceprezidents un izpilddepartamentu vadoÅ¡o amatpersonu vairākums vai kāds cits orgāns, ko ar likumu izveido Kongress četru dienu laikā nenosÅ«ta Senāta pro tempore priekÅ¡sÄ"dÄ"tājam un Pārstāvju palātas spÄ«kerim rakstisku ziņojumu par to, ka prezidents nespÄ"j realizÄ"t savu amata varu un pienākumus. Tad Kongresam jāizlemj Å¡is jautājums, sapulcÄ"joties četrdesmit astoņu stundu laikā Å¡im nolÅ«kam, ja nenotiek sesija. Ja Kongress divdesmit vienas dienas laikā pÄ"c pÄ"dÄ"jā rakstiskā ziņojuma vai divdesmit vienas dienas laikā pÄ"c tam, kad tas sapulcÄ"jas ar divu treÅ¡daļu abu palātu locekļu vairākumu nolemj, ka prezidents nespÄ"j realizÄ"t savu amata varu un pienākumus, viceprezidents turpina pildÄ«t prezidenta vietas izpildÄ«tāja pienākumus; pretÄ"jā gadÄ«jumā prezidents atsāk savas amata varas un pienākumu pildÄ«Å¡anu.

(29) Sk. Krievijas Federācijas Konstitūcijas 92. pantu. Pieejams: http://www.constitution.ru/10003000/10003000-6.htm 29 [aplūkots 27.10.2013.].

(30) Sk. Постановление Конституционного Суда РФ от 11 июля 2000 г. N 12-П. „По делу о толковании положений статей 91 и 92 (часть 2) Конституции Российской Федерации о досрочном прекращении полномочий Президента Российской Федерации в случае стойкой неспособности по состоянию здоровья осуществлять принадлежащие ему полномочия”. Pieejams: http://www.constitution.ru/decisions/82315/82315.htm [aplūkots 27.10.2013.].

(31) Ibid.

(32) N. Vitruks norāda, ka Krievijas Federācijas KonstitÅ«cijas 23. panta pirmā daļa aizsargā ikviena indivÄ«da tiesÄ«bas uz privātās dzÄ«ves neaizkaramÄ«bu, uz personisko un Ä£imenes noslÄ"pumu, savas cieņas un labā vārda aizsargāšanu. Pie personiskā noslÄ"puma aizsardzÄ«bas ir pieskaitāma arÄ« informācija par cilvÄ"ka veselÄ«bas stāvokli. Šādas tiesÄ«bas ir arÄ« personai, kura pilda Krievijas Federācijas prezidenta pienākumus. Å…emot vÄ"rā Krievijas prezidenta amata Ä«paÅ¡o publiskās darbÄ«bas raksturu, kā arÄ« šā amata konstitucionālo statusu, jautājums par prezidenta veselÄ«bas stāvokli skar ne tikai viņa privāto dzÄ«vi, bet iegÅ«st arÄ« konstitucionāli nozÄ«mÄ«gu lomu. Krievijas prezidenta konstitucionālais statuss ir saistÄ«ts ar zināmiem privātās dzÄ«ves, tostarp personiskās un Ä£imenes, noslÄ"pumu ierobežojumiem, arÄ« attiecÄ«bā uz ārstÄ"Å¡anās noslÄ"pumu, ko aizsargā Krievijas Federācijas KonstitÅ«cijas 55. panta trešā daļa: "Ja ir pazÄ«mes par Krievijas Federācijas prezidenta organisma funkciju traucÄ"jumiem, kuriem ir patstāvÄ«gs, neatgriezenisks raksturs, veselÄ«bas aprÅ«pes iestādes vadÄ«tājiem, kas apkalpo Krievijas Federācijas prezidentu, ir pienākums nekavÄ"joties informÄ"t Krievijas Federācijas valdÄ«bas vadÄ«tāju, bet kompetentās iestādes, ir tiesÄ«gas saņemt informāciju par Krievijas Federācijas prezidenta veselÄ«bas stāvokli. Turklāt, ņemot vÄ"rā Krievijas Federācijas prezidenta darbÄ«bas publisko raksturu un konstitucionālo nozÄ«mÄ«gumu, viņa veselÄ«bas stāvokļa novÄ"rtÄ"jumā jāpiemÄ"ro sistemātiska (piemÄ"ram, pamatojoties uz ikgadÄ"ju veselÄ«bas pārbaudi) sabiedrÄ«bas informÄ"Å¡ana par valsts galvas veselÄ«bas stāvokli. Šāda sabiedrÄ«bas un Krievijas Federācijas valsts augstāko orgānu informÄ"Å¡ana par Krievijas Federācijas prezidenta veselÄ«bas stāvokli nav pretrunā ar Krievijas Federācijas KonstitÅ«cijas 91. pantu, kas noteic Krievijas Federācijas prezidenta neaizskaramÄ«bu, tostarp garantÄ" imunitāti no kriminālās un administratÄ«vās vajāšanas un citus personÄ«gās brÄ«vÄ«bas ierobežojumus. (..) Vienlaikus, norādot uz to, ka, pieņemot lÄ"mumu par noteikto procedÅ«ru, ir pienākums ievÄ"rot balansa un visu valsts varas atzaru lÄ«dzsvara principu, Krievijas Konstitucionālā tiesa varÄ"tu paust, ka tikai tiesa, Augstākā vai (un) Konstitucionālā tiesa kā neatkarÄ«gs orgāns un neieinteresÄ"tā puse Å¡ajā procedÅ«rā var objektÄ«vi un galÄ«gi konstatÄ"t Krievijas Federācijas prezidenta faktisko nespÄ"ju pildÄ«t Krievijas Federācijas prezidenta amata pienākumus, pieņemt lÄ"mumus, kas izriet no viņa konstitucionālajām pilnvarām, vai citādi pildÄ«t savus Krievijas Federācijas KonstitÅ«cijā noteiktos amata pienākumus. Å ajā gadÄ«jumā Augstākās vai (un) Konstitucionālās tiesas pilnvarām ir jābÅ«t noteiktām ar federāliem konstitucionāliem likumiem (Krievijas Federācijas KonstitÅ«cijas 128. panta trešā daļa)." Sk. Мнение судьи Конституционного Суда РФ Н.Ð'. Ð'итрука. Постановление Конституционного Суда РФ от 11 июля 2000 г. N 12-П. "По делу о толковании положений статей 91 и 92 (часть 2) Конституции Российской Федерации о досрочном прекращении полномочий Президента Российской Федерации в случае стойкой неспособности по состоянию здоровья осуществлять принадлежащие ему полномочия". Pieejams: http://www.constitution.ru/decisions/82315/82315.htm [aplÅ«kots 27.10.2013.].

(33) Sk. Lietuvas Republikas KonstitÅ«cijas 105. panta otrās daļas 2. punktu. Pieejams: http://www3.lrs.lt/home/Konstitucija/Constitution.htm [aplÅ«kots 12.04.2013.]; arÄ«: Pleps J., Pastars E., Plakane I. Konstitucionālās tiesÄ«bas. RÄ«ga: Latvijas VÄ"stnesis, 2004, 612. lpp. 

(34) Turpat.

(35) Sk.: Article 78. Law at the Constitucional Court of the Republic of Lithuania. Pieejams: http://www.lrkt.lt/Documents3_e.html [aplūkots 30.12.2013.].

(36) Sk.: Article 83. Constitution of the Republic of Estonia. Pieejams: http://www.president.ee/en/republic-of-estonia/the-constitution/ [aplūkots 30.12.2013.]. 

(37) Sk.: Rodiņa A. Kā konstitucionālā kontrole tiek īstenota Igaunijā. Jurista Vārds, 25.11.2003., Nr. 42 (300).

(38) J. Bojāra iniciÄ"tā Satversmes grozÄ«jumu projekta 113. panta trešā daļa paredzÄ"ja, ka Valsts prezidentu var atlaist, ja viņš ne mazāk kā 100 dienas viena gada laikā veselÄ«bas stāvokļa dÄ"ļ nav pildÄ«jis savus amata pienākumus. Šā panta ceturtā, piektā un sestā daļa noteica, ka Valsts prezidenta veselÄ«bas stāvokļa noteikÅ¡anai izveido neatkarÄ«gu ārstu ekspertu komisiju no trÄ«s ārstiem, no kuriem vienu pieaicina Valsts prezidents, otru - Saeimas prezidijs, treÅ¡o - Augstākās tiesas Senāts. Eksperti atbild par slÄ"dziena pareizÄ«bu Krimināllikumā noteiktā kārtÄ«bā. Ja Valsts prezidents veselÄ«bas stāvokļa dÄ"ļ nav spÄ"jÄ«gs komisijai izvÄ"lÄ"ties savu ārstu, to izdara viņa dzÄ«vesbiedrs. Ja tas nav iespÄ"jams, to izdara Valsts prezidenta kanceleja. Saeima lÄ"mumu par Valsts prezidenta atlaiÅ¡anu veselÄ«bas stāvokļa dÄ"ļ var balstÄ«t tikai uz ekspertu slÄ"dziena un šā panta 3. daļas principa pamata. Sk.: Uz tautas nobalsoÅ¡anu virzÄ«tais Latvijas Republikas Satversmes grozÄ«jumu projekts 2002. gada redakcijā. SpÄ"kā esošā 1922. gada Latvijas Republikas Satversme ar tās labojumiem. Satversmes grozÄ«jumu projektu sagatavojusi darba grupa šādā sastāvā: darba grupas vadÄ«tājs un pamatteksta autors - profesors, Dr.h.iur., Latvijas Zinātņu akadÄ"mijas akadÄ"miÄ·is, LU Starptautisko attiecÄ«bu institÅ«tu direktors Juris Bojārs; darba grupas locekļi: docents Valdis Celms un nodaļas "Tiesu vara" galvenais autors, ilggadÄ"jais Augstākās tiesas priekÅ¡sÄ"dÄ"tājs, Policijas akadÄ"mijas viesprofesors, zvÄ"rināts advokāts Gvido ZemrÄ«bo. Projekts apspriests un pilnveidots LU zinātniskajā konferencÄ" 2002. gada 6. februārÄ«, zinātniskajā konferencÄ" Latvijas Policijas akadÄ"mijā 2002. gada 19. februārÄ« un LSDSP konferencÄ" 2003. gada 23. martā. [b.v.], [b.i.], [b.g.].

(39) Jura Bojāra piedāvātais Satversmes grozÄ«jumu projekta 100. pants uzskaita daudzas Valsts prezidenta tiesÄ«bas un pienākumus, piemÄ"ram, saskaņā ar 100. panta otrās daļas 2. punktu Valsts prezidentam ir pienākums aicināt sastādÄ«t Ministru kabinetu personu pÄ"c Saeimas pārstāvÄ"to politisko partiju ieteikuma.

(40) Sk. 2013. gada 29. oktobra diskusiju "Tautas vÄ"lÄ"ts prezidents - ieguvumi un riski", kas norisinājās Latvijas Universitātes Mazajā aulā. Pieejams: http://www.lu.lv/par/mediji/video/diskusijas/2013/tautas-prezidents/ [aplÅ«kots 30.12.2013.].

(41) PiemÄ"ram, profesors Pauls Labands uzskatÄ«ja, ka nevis tiesneÅ¡iem, bet tikai Vācijas imperatoram ir tiesÄ«bas aizsargāt konstitÅ«ciju. Likuma konstitucionalitāti pārbauda imperators, tos promulgÄ"jot. Promulgācija ir valsts galvas rÄ«kojums publicÄ"t un izpildÄ«t viņa parakstÄ«to likumu, kas ietver arÄ« teksta verifikāciju, kad valsts galva konstatÄ", ka likums ir pieņemts konstitÅ«cijā noteiktā kārtÄ«bā un tā teksts ir autentisks. Ja valsts galva uzskata, ka likums nav pieņemts konstitÅ«cijā noteiktā kārtÄ«bā vai arÄ« ir pretrunā ar konstitÅ«ciju, viņš var neizsludināt šādu likumu, bet gan atdot atpakaļ parlamentam otrreizÄ"jai caurlÅ«koÅ¡anai. Sk.: Pleps J. Parlaments pret tiesu, prezidents pret parlamentu. Jurista Vārds, 6.04.2010., Nr. 14 (609). 

(42) Par valsts noslÄ"pumu: Latvijas Republikas likums. Stājies spÄ"kā 1.01.1997. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=41058 [aplÅ«kots 2.01.2014.].