Zaļais dzīvesveids dara laimīgāku

Zinātniski pierādÄ«ts, ka rÅ«pÄ"joties par vidi, cilvÄ"ks rÅ«pÄ"jas arÄ« pats par sevi. Jānis Brizga ir vides pÄ"tnieks, biedrÄ«bas Zaļā brÄ«vÄ«ba vadÄ«tājs, jau gandrÄ«z 20 gadu darbojas vides aizsardzÄ«bas nevalstiskajās organizācijās un visādi citādi - cilvÄ"ks, kas uz vidi raugās daudz plašākā mÄ"rogā nekā tikai dabas aizsardzÄ«ba. Jānis un viņa Ä£imene - sieva un trÄ«s bÄ"rni - ikdienā domā par videi draudzÄ«gu un Ä"tisku patÄ"riņu un dzÄ«vesveidu un savā pieredzÄ" dalās ar Dabas Dienu.

Fragments no intervijas:

Angļu žurnālā The Economist reiz bija teikts, ka "kapitālisms var padarÄ«t sabiedrÄ«bu bagātu un brÄ«vu. Bet neprasiet, lai jÅ«s bÅ«tu arÄ« laimÄ«gi". Vai kā vides pÄ"tnieks tam piekrÄ«tat?

Esmu pārliecināts, ka daba mums ir visapkārt un mÅ«su ekonomika barojas no dabas resursiem, tāpÄ"c nav iespÄ"jams noÅ¡Ä·irt vides aizsardzÄ«bas un ekonomikas nozari. Runājot par laimi, ir brÄ«dis, kad katrs nākamais eiro, ko cilvÄ"ks nopelna, vairs nesniedz tādu gandarÄ«jumu kā iepriekÅ¡. SubjektÄ«vā laimes sajÅ«ta ir lielā mÄ"rā atkarÄ«ga no tā, ko katrs konkrÄ"tais cilvÄ"ks sagaida no dzÄ«ves un kādas ir viņa tā brīža izjÅ«tas. Tāpat, uzdodot jautājumu, vai cilvÄ"ki tic klimata izmaiņām, vasaras laikā, kad pretÄ"ji gaidÄ«tajam, ir ļoti auksts laiks, atbilde, visticamāk, bÅ«s - jā.

Runājot par klimata izmaiņām, ko mÄ"s varam gaidÄ«t tuvākā vai tālākā nākotnÄ"?

Domāju, ka to patiesÄ«bā neviens nezina un bÅ«tu grÅ«ti izdarÄ«t kaut kādus pareÄ£ojumus Å¡ajā jomā, tomÄ"r zinātniskā ticamÄ«ba klimata izmaiņām palielinās ik gadu, turklāt Å¡Ä«s izmaiņas, visticamāk, ir paÅ¡u cilvÄ"ku radÄ«tas. Skaidri zinām, ka klimata pārmaiņu dÄ"ļ katru gadu palielinās Å«dens cirkulācijas ātrums, var pastiprināties ekstremālāki laikapstākļi - lielāks lietus daudzums vai tieÅ¡i otrādi - ilglaicÄ«gs sausums. Ir grÅ«ti atrast vienu vainÄ«go klimata izmaiņās, un arÄ« sekas nav tÅ«lÄ«tÄ"ji katastrofālas, tāpÄ"c esmu ļoti skeptisks pret to, ka cilvÄ"ks varÄ"tu kaut ko mainÄ«t, pirms viņš saskarsies ar lielāku katastrofu. Klimats vienmÄ"r ir mainÄ«jies, tomÄ"r ir skaidrs, ka Å¡Ä« brīža izmaiņās vainojams pats cilvÄ"ks. Domāju, ka pasaule turpinās pastāvÄ"t, bet mums vairāk vajadzÄ"tu rÅ«pÄ"ties paÅ¡iem par sevi. Turklāt jāatceras, ka cilvÄ"ks, rÅ«pÄ"joties par vidi, rÅ«pÄ"jas arÄ« pats par sevi.

Dažādos pÄ"tÄ«jumos Latvija ir nosaukta par zaļāko valsti pasaulÄ". Cik ticams ir Å¡is apgalvojums?

IepriekÅ¡Ä"jā Jeila Universitātes pÄ"tÄ«jumā Latvija bija otra zaļākā valsts pasaulÄ", bet, mainot pÄ"tÄ«juma metodiku, Å¡obrÄ«d jaunākajā ziņojumā Latvija ieņem 40.vietu. Rezultāti lielā mÄ"rā ir atkarÄ«gi no kritÄ"rijiem, kas tiek vÄ"rtÄ"ti.

Kas ir tās lietas, ko mÄ"s kā iedzÄ«votāji varam mainÄ«t, lai uzlabotu kopÄ"jo vides kvalitāti Latvijā?

Viena no lietām, protams, ir atkritumu Å¡Ä·iroÅ¡ana. Tāpat varam veicināt energoefektivitāti, siltinot savus mājokļus. Tās ir rÄ«cÄ«bas, kas var uzlabot gan mÅ«su labklājÄ«bu, gan samazināt ietekmi uz vidi. TomÄ"r man personÄ«gi Å¡Ä·iet, ka svarÄ«gāk ir skatÄ«ties uz attÄ«stÄ«bu, kā mÄ"s kopumā vÄ"rtÄ"jam labu dzÄ«vi. PaÅ¡reiz Latvijas attÄ«stÄ«ba balstās uz iekÅ¡zemes kopprodukta palielināšanu, tomÄ"r ir svarÄ«gi meklÄ"t jaunas labklājÄ«bas mÄ"rauklas un skatÄ«ties uz to daudz plašākā mÄ"rogā. Laba dzÄ«ve ir daudz kas vairāk par materiālo labklājÄ«bu.

Visu interviju alsiet laikraksta Diena pielikumā Dabas Diena trešdien, 2.aprīlī!