Elektrības starpvalstu savienojumi: Nesteidzās un gaidīja ES līdzdalību

Latvijas elektrÄ«bas tirgus ir izolÄ"ts, tajā nav konkurences, un Å¡ajā situācijā vainojami pārāk vājie starpvalstu savienojumi, kā arÄ« Latvijas valdÄ«bas pasivitāte, Å¡os savienojumus nepaplaÅ¡inot, - šāds viedoklis pÄ"dÄ"jos mÄ"neÅ¡os sabiedrÄ«bā izskanÄ"jis vairākkārt. TomÄ"r elektroenerÄ£Ä"tikas eksperti Å¡os apgalvojumus sauc par kļūmÄ«giem, uzsverot, ka Latvijai tik nozÄ«mÄ«gos elektrÄ«bas tÄ«kla savienojumus Å¡aurus padarÄ«jis tirgus un tehniskie apstākļi, un piebilstot, ka ne visi faktori bijuÅ¡i iepriekÅ¡ prognozÄ"jami.

Eksperti pauž, ka situācija bÅ«tiski uzlabosies jau samÄ"rā drÄ«z - tiklÄ«dz darbu sāks 700 megavatu pārvades kabelis starp Lietuvu un Zviedriju.

Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāve Evita Urpena uzsver, ka jau paÅ¡reizÄ"jie elektroenerÄ£ijas starpsavienojumi nodroÅ¡inājuÅ¡i apstākļus un motivāciju tirgÅ« ienākt vairākiem jauniem spÄ"lÄ"tājiem, bet jauno savienojumu bÅ«vniecÄ«ba tiek realizÄ"ta jau Eiropas SavienÄ«bas kopÄ"jo projektu ietvaros. EM viedoklis ļauj secināt, ka tieÅ¡i Å¡iem projektiem pieejamais bÅ«tiskais lÄ«dzfinansÄ"jums ir viens no iemesliem, kāpÄ"c Baltijas valstis nav steigušās šādus projektus Ä«stenot agrāk un uz savu roku.

Pretstatā skaļi izskanÄ"juÅ¡ajam pieņÄ"mumam Latvijas energosistÄ"mas starpsavienojumi, kurus veido 330 kilovoltu elektropārvades lÄ«nijas, nav uzskatāmi par vājiem. Saskaņā ar pārvades operatora Augstsprieguma tÄ«kls (AST) datiem Latviju ar Igauniju savieno divas šādas elektropārvades lÄ«nijas, ar Lietuvu - četras, ar Krieviju - viena. AtkarÄ«bā no ražoÅ¡anas apjomiem un kaimiņvalstÄ«s veicamajiem remontdarbiem Latvijas un Igaunijas starpsavienojuma pieejamā jauda ir lÄ«dz 900 megavatiem, Lietuvas un Latvijas savienojama jauda - lÄ«dz 1300 megavatiem, Latvijas un Krievijas savienojuma jauda - ap 300 megavatiem.

Senāki AST pārskati liecina, ka savulaik Lietuvas un Igaunijas savienojumi bijuÅ¡i ievÄ"rojami jaudÄ«gāki - attiecÄ«gi ap 2000 un 1200 megavatiem - un kopumā savienojumu jauda lielākoties divkārt pārsniegusi Latvijas kopÄ"jo patÄ"riņu, kas aptuveni XX gadsimta astoņdesmito gadu beigās sasniedza 2000 megavatu. Tam par iemeslu galvenokārt bija fakts, ka vÄ"sturiski Latvijā nebija attÄ«stÄ«tas elektrÄ«bas bāzes ražoÅ¡anas jaudas un lielu daļu Latvijas patÄ"riņa nodroÅ¡ināja Lietuvā, Igaunijā un Krievijā strādājošās elektrostacijas, savukārt Latvija bija nozÄ«mÄ«gs elektrÄ«bas tranzÄ«ta posms. AST valdes priekÅ¡sÄ"dÄ"tājs Varis Boks uzsver, ka situācija mainÄ«jusies lÄ«dz ar Ignalinas atomelektrostacijas slÄ"gÅ¡anu Lietuvā, samazinoties ražoÅ¡anai reÄ£ionā un mainoties elektrÄ«bas pārvades plÅ«smām, Å¡o starpsavienojumu caurlaides spÄ"ja bÅ«tiski samazinājusies. Papildus tam augstsprieguma lÄ«niju caurlaidÄ«bu ietekmÄ" arÄ« to novecoÅ¡ana - šāda problÄ"ma ir aktuāla Igaunijā.

TomÄ"r arÄ« paÅ¡laik starpsavienojumu jaudas joprojām kopumā raksturojamas kā lielas, norāda Latvenergo valdes loceklis Uldis Bariss un uzsver, ka attiecÄ«bā pret Latvijas patÄ"riņa apjomu tās ir ievÄ"rojami lielākas nekā lielai daļai Ziemeļvalstu.

Visu rakstu "Nesteidzās un gaidīja ES līdzdalību" lasiet pirmdienas, 7.aprīļa, laikrakstā Diena!