Valmieras stikla šķiedra atvērs ražotni ASV, nevis Latvijā

"Plānojam nodibināt meitas uzņÄ"mumu ASV, kur elektrÄ«ba ir par 60% lÄ"tāka, savukārt gāze - par 70% lÄ"tāka nekā Latvijā," intervijā Anetei Ugainei saka Valmieras stikla Å¡Ä·iedras priekÅ¡sÄ"dÄ"tājs Andris Oskars Brutāns.

Kādas valstiskā lÄ«meņa problÄ"mas uzņÄ"mumam traucÄ" attÄ«stÄ«ties?

Lai bÅ«tu ražoÅ¡ana, pirmais ir enerÄ£Ä"tika. Latvijā Å¡obrÄ«d enerÄ£Ä"tikas politika vÄ"rsta pret ražoÅ¡anas interesÄ"m. PiemÄ"ram, vienu laiku sparÄ«gi cÄ«nÄ«jāmies pret obligāto iepirkuma komponenti (OIK). MÄ"s un vÄ"l daži tobrÄ«d lielākie ražojoÅ¡ie uzņÄ"mumi - Liepājas metalurgs, Cemex, Latvijas finieris - uzdevām auditorfirmai KPMG izpÄ"tÄ«t, kāda ir elektroenerÄ£ijas gala cena tuvākajās kaimiņvalstÄ«s un mÅ«su eksportvalstÄ«s. Latvija diemžÄ"l ir stabili pirmajā vietā ar augstāko cenu.

ElektroenerÄ£ijas tirgus regulÄ"Å¡ana ir Latvijas atbildÄ«go institÅ«ciju rokās, Latvijai neviens neko neuzspiež, netraucÄ", neliek iet nepareizā virzienā, taču pagaidām par ražoÅ¡anu absolÅ«ti nav domāts. Ja runājam par mÅ«su piemÄ"ru, jāsaprot, ka deviņdesmitajos gados visa veida ražotnes bija tehnoloÄ£iski atpalikuÅ¡as. Lai attÄ«stÄ«tos, ir jāpelna, jābÅ«t peļņai, kuru vari ieguldÄ«t attÄ«stÄ«bā. MÄ"s ņemam kredÄ«tus un ar peļņu nosedzam banku procentus un pamatsummas maksājumus. Taču visu laiku mÅ«s spiež uz leju, jo katru gadu enerÄ£ijas izmaksas arvien vairāk palielinās. MÄ"s cÄ«nāmies, kā vien varam. No sākuma tirgus enerÄ£iju pirkām no igauņiem, pagājuÅ¡ogad aptuveni pusgadu - no krieviem. ElektroenerÄ£iju cenÅ¡amies maksimāli lÄ"tāk iepirkt, bet OIK katru gadu ir augusi. ElektroenerÄ£ijas politika, kas ir Latvijas paÅ¡as rokās, nav ražoÅ¡anai draudzÄ«ga.

Vai situācija ar elektroenerÄ£ijas cenām varÄ"tu apdraudÄ"t uzņÄ"muma atraÅ¡anos Valmierā vai pat Latvijā?

Domāju, ka nevar apdraudÄ"t. Stikla Å¡Ä·iedras ražoÅ¡ana ir viena no augstajām tehnoloÄ£ijām, un gluži zaļā pļavā stikla Å¡Ä·iedru uzsākt ražot nevar. Taču esošā enerÄ£Ä"tikas politika Latvijā - gan gāzes, gan elektrÄ«bas - energoietilpÄ«gajām ražotnÄ"m nav perspektÄ«va. Neviens te neinvestÄ"s. Jau esam izziņojuÅ¡i, ka plānojam nodibināt meitas uzņÄ"mumu Amerikā, kur elektrÄ«ba ir par 60% lÄ"tāka, savukārt gāze - par 70% lÄ"tāka. (Å is mÅ«su attÄ«stÄ«bas virziens, protams, nav tikai enerÄ£ijas dÄ"ļ, mÄ"s ražojam dažus produktus, kuriem ap 70% noieta tirgus ir Amerikā. LÄ«dz ar to izdevÄ«gāk ir "pusfabrikātu" saražot Valmierā, bet gala apstrādi veikt Amerikā.)

TomÄ"r Å¡aubos, ka pie Å¡Ä«brīža enerÄ£ijas resursu cenām akcionāri ļaus vÄ"l kādu krāsni bÅ«vÄ"t Valmierā. TurpretÄ« ASV cÄ«nās par to, lai tur veidotos ražotnes un jaunas darba vietas, tur veido industriālo zonu, kurā ir visas komunikācijas, ceļi, notekÅ«deņi, elektroapgāde. Tā teikt, nāciet, veidojiet jaunu ražotni, un atkarÄ«bā no darba vietu skaita tiks noteikta Ä"kas Ä«res cena. Turklāt arÄ« elektroenerÄ£ijas cenas ir zemas.

Kā VSÅ  darbÄ«bu ietekmÄ"jusi Lielbritānijas uzņÄ"muma iegādāšanās?

Es esmu priecÄ«gs, ka tā ir noticis. PārtikuÅ¡ajā rietumu pasaulÄ" treÅ¡o valstu cilvÄ"ki joprojām netiek pilnvÄ"rtÄ«gi novÄ"rtÄ"ti un cienÄ«ti. Viņus uztver kā tos, kas atņem darbu, kas samazina darba algas. Tā ka lielu gandarÄ«jumu rada tas, ka varam bÅ«t darba devÄ"ji, nevis darba ņÄ"mÄ"ji. Lielbritānijas uzņÄ"mums bija mÅ«su klients, mÄ"s viņiem piegādājām gan diegus, gan audumus. Viņiem ir sertificÄ"tas tehnoloÄ£ijas, know-how jeb tehnoloÄ£iskā kompetence. Viens no produktiem, ko Anglijas uzņÄ"mums ražo, ir tā dÄ"vÄ"tais arhitektÅ«ras audums, ko izmanto lidostās un stadionos. Iegādājoties meitas uzņÄ"mumu, vairāk koncentrÄ"jamies uz mÅ«su saražotā produkta dziļāku apstrādi. Tā teikt, dodam lielāku pievienoto vÄ"rtÄ«bu - ne tikai ražojam jaunu Å¡Ä·iedru, bet ražojam un realizÄ"jam jau apstrādātu audumu. Ar Å¡o darÄ«jumu esam spÄ"ruÅ¡i labu soli uz priekÅ¡u.

Pilnu interviju lasiet otrdienas, 29.aprīļa, laikraksta Diena 8.lpp.!