Stājas spēkā jaunais būvniecības regulējums

No treÅ¡dienas stājas spÄ"kā jaunais BÅ«vniecÄ«bas likums un tam pakārtotie Ministru kabineta noteikumi, kas bÅ«tiski maina lÄ«dzÅ¡inÄ"jo bÅ«vniecÄ«bas kārtÄ«bu, Ä«paÅ¡i akcentÄ"jot bÅ«vdarbu organizÄ"Å¡anas procesu un iesaistÄ«to puÅ¡u atbildÄ«bu, vienlaikus samazinot birokrātisko procedÅ«ru skaitu.

BÅ«vniecÄ«bas likuma mÄ"rÄ·is ir radÄ«t mÅ«sdienÄ«gu bÅ«vniecÄ«bas procesa tiesisko regulÄ"jumu Latvijā, kas sekmÄ"s kvalitatÄ«vu un atbildÄ«gu bÅ«vniecÄ«bu, sabiedrÄ«bai radot pārliecÄ«bu par Ä"ku droÅ¡umu un nekaitÄ«gumu.

Jaunais bÅ«vniecÄ«bas regulÄ"jums skaidri nosaka pienākumu un atbildÄ«bas sadalÄ«jumu starp bÅ«vniecÄ«bā iesaistÄ«tajām pusÄ"m, precÄ«zi definÄ" kontrolÄ"joÅ¡o institÅ«ciju pienākumus un atbildÄ«bu bÅ«vniecÄ«bas procesa uzraudzÄ«bā, kā arÄ« dod iespÄ"ju iedzÄ«votajiem savlaicÄ«gi iepazÄ«ties un iesaistÄ«ties sev tuvumā plānoto bÅ«vniecÄ«bas projektu Ä«stenoÅ¡anā.

AtÅ¡Ä·irÄ«bā no iepriekÅ¡Ä"jā bÅ«vniecÄ«bas procesa jaunais regulÄ"jums paredz, ka bÅ«vatļauja tiek izsniegta, pamatojoties uz bÅ«vniecÄ«bas ieceres iesniegumu un bÅ«vprojektu minimālā sastāvā pirms projektÄ"Å¡anas darbu sākÅ¡anas, tādÄ"jādi lÄ"mumu par bÅ«vniecÄ«bu apstrÄ«dÄ"Å¡anu pārceļot uz bÅ«vniecÄ«bas procesa stadijas paÅ¡u sākumu. LÄ"muma pārcelÅ¡ana uz bÅ«vniecÄ«bas procesa sākumu pasÅ«tÄ«tājam palÄ«dzÄ"s novÄ"rst pārmÄ"rÄ«gu zaudÄ"jumu risku.

Tāpat jaunais bÅ«vniecÄ«bas process paredz bÅ«vvaldei pieņemt vienu lÄ"mumu - izsniegt bÅ«vatļauju lÄ«dzÅ¡inÄ"jo trÄ«s lÄ"mumu vietā (plānoÅ¡anas un arhitektÅ«ras izdevuma izsniegÅ¡ana, bÅ«vprojekta akcepts, bÅ«vatļaujas izdoÅ¡ana), lÄ«dz pasÅ«tÄ«tājam ir tiesÄ«bas sākt bÅ«vdarbus.

Jaunā kārtÄ«ba paredz efektÄ«vu mehānismu un instrumentus bÅ«vniecÄ«bas pārkāpumu likvidÄ"Å¡anai, kā arÄ« dod instrumentus ekspluatācijā nodotu bÅ«vju droÅ¡uma uzraudzÄ«bai.

Ekonomikas ministrija informÄ", ka patlaban ir pieņemti visi bÅ«tiskākie no jaunā BÅ«vniecÄ«bas likuma izrietoÅ¡ie Ministru kabineta noteikumi - VispārÄ«gie bÅ«vnoteikumi, Ä'ku bÅ«vnoteikumi, Noteikumi par bÅ«vinspektoriem un Noteikumi par bÅ«vspeciālistu profesionālās civiltiesiskās atbildÄ«bas apdroÅ¡ināšanas un bÅ«vuzņÄ"mÄ"ju civiltiesiskās atbildÄ«bas apdroÅ¡ināšanas kārtÄ«bu un minimālo atbildÄ«bas limitu.

Patlaban Ekonomikas ministrija kopā ar būvniecības nozares nevalstiskajām organizācijām strādā pie Latvijas būvnormatīvu pārskatīšanas. Satiksmes ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija turpina darbu pie specifisku objektu būvniecības kārtības. Savukārt līdz 2015.gada 1.jūlijam tiks apstiprināti visi jaunie būvnormatīvi.

FM: Vērojams stabils privātā patēriņa pieaugums un pozitīvas tendences darba tirgū

Neskatoties uz ekonomiskās izaugsmes tempu samazināšanos kopÅ¡ šā gada sākuma, joprojām ir vÄ"rojams stabils privātā patÄ"riņa pieaugums un pozitÄ«vas tendences darba tirgÅ«, kas arÄ« nodroÅ¡ina ieņÄ"mumu izpildi atbilstoÅ¡i budžetā plānotajam, informÄ" FinanÅ¡u ministrija (FM).

Šā gada janvārÄ«-augustā valsts konsolidÄ"tā kopbudžeta finansiālais pārpalikums bija 312,4 miljoni eiro, taču tas ir samazinājies par 44,2 miljoniem eiro, salÄ«dzinot ar pÄ"rnā gada astoņiem mÄ"neÅ¡iem, un to pamatā noteica straujāks izdevumu kāpums.

Kopumā Å¡ogad tiek plānoti augstāki izdevumi tieÅ¡i gada pÄ"dÄ"jos mÄ"neÅ¡os, kas saistÄ«ts ar intensÄ«vu Eiropas SavienÄ«bas (ES) fondu projektu Ä«stenoÅ¡anu, kā rezultātā sagaidāms, ka lÄ«dz Å¡im uzkrātais kopbudžeta pārpalikums tiks pilnÄ«bā iztÄ"rÄ"ts un izdevumi pārsniegs ieņÄ"mumus.

KonsolidÄ"tā kopbudžeta ieņÄ"mumi šā gada astoņos mÄ"neÅ¡os pieauga par 98 miljoniem eiro jeb 1,7%, sasniedzot 5,787 miljardus eiro. IeņÄ"mumu pieaugumu pamatā nodroÅ¡ināja nodokļu ieņÄ"mumu kāpums par 162,2 miljoniem eiro jeb 3,8%, kur lielāko pieaugumu sniedza ieņÄ"mumi no pievienotās vÄ"rtÄ«bas nodokļa - par 88,4 miljoniem eiro jeb 8%, kas skaidrojams ar patÄ"riņa pieaugumu, kā arÄ« ar atmaksu samazināšanos, jo daļa no atmaksām tika veiktas 2013.gada decembrÄ«.

Savukārt nekustamā Ä«paÅ¡uma nodokļa ieņÄ"mumi palielinājās par 13,2 miljoniem eiro jeb 9,8%, salÄ«dzinot ar pagājušā gada janvāri-augustu, ko veicināja nekustamā Ä«paÅ¡uma kopÄ"jās kadastrālās vÄ"rtÄ«bas pieaugums, kā arÄ« iedzÄ«votāju savlaicÄ«gi veiktā nodokļa nomaksa par visu gadu. DarbaspÄ"ka nodokļu izpildÄ", salÄ«dzinot ar pÄ"rnā gada astoņiem mÄ"neÅ¡iem, bija vÄ"rojams ieņÄ"mumu pieaugums - ieņÄ"mumi no iedzÄ«votāju ienākuma nodokļa pieauga par 26,3 miljoniem eiro jeb 3%, savukārt uz kopbudžetu attiecināmie ieņÄ"mumi no sociālās apdroÅ¡ināšanas iemaksām palielinājās par 1,7 miljoniem eiro jeb 0,1%.

Tajā pat laikā sociālās apdroÅ¡ināšanas iemaksu atskaitÄ«jumi valsts fondÄ"to pensiju shÄ"mā pieauga par 53,6 miljoniem eiro jeb 47%, taču tie nav uzskatāmi par kopbudžeta ieņÄ"mumiem, norāda FM. AtÅ¡Ä·irÄ«bā no pārÄ"jiem nodokļu ieņÄ"mumiem ieņÄ"mumi no uzņÄ"mumu ienākuma nodokļa šā gada astoņos mÄ"neÅ¡os samazinājās par 4,4 miljoniem eiro jeb 1,8%. Šādas izmaiņas noteica augstākas nodokļa atmaksas, kam iemesls galvenokārt ir nodokļu atvieglojumu piemÄ"roÅ¡ana par nesadalÄ«to peļņu, kā arÄ« investÄ"Å¡ana pamatlÄ«dzekļos. Kopumā šā gada astoņu mÄ"neÅ¡u nodokļu ieņÄ"mumu plāns tika izpildÄ«ts 100,7% apmÄ"rā.

Savukārt nenodokļu ieņÄ"mumi, salÄ«dzinot ar pÄ"rnā gada atbilstoÅ¡o periodu, ievÄ"rojami saruka - par 50,4 miljoniem eiro jeb 12,1%, ko lielā mÄ"rā noteica samazinājums ieņÄ"mumos no dividendÄ"m, jo daļa uzņÄ"mumu, kas iepriekÅ¡ veica maksājumus par valsts kapitāla izmantoÅ¡anu, 2014.gadā tika atbrÄ«voti no Å¡o maksājumu veikÅ¡anas. Tāpat samazināšanos ietekmÄ"ja Å¡ogad nesaņemtie ieņÄ"mumi no valstij piederošā siltumnÄ«cefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecÄ«bas.

JanvārÄ«-augustā konsolidÄ"tā kopbudžeta izdevumu pieauguma temps (par 2,7%) pārsniedza ieņÄ"mumu pieauguma tempu (par 1,7%) un kopumā izdevumi bija 5,474 miljardi eiro. Izdevumu pieaugums bija vÄ"rojams tādās uzturÄ"Å¡anas izdevumu pozÄ«cijās kā atlÄ«dzÄ«ba (par 68,8 miljoniem eiro jeb 6,1%), subsÄ«dijas un dotācijas (par 40,1 miljonu eiro jeb 3,9%), sociālie pabalsti (par 20 miljoniem eiro jeb 1,3%), iemaksas ES budžetā (par 14,8 miljoniem eiro jeb 8,2%). TurpretÄ« kapitālie izdevumi samazinājās par 10 miljoniem eiro jeb 2,2%.

Izdevumu pieaugums atlÄ«dzÄ«bai ir skaidrojams ar minimālās darba algas paaugstināšanu un atalgojuma izlÄ«dzināšanu sabiedriskajā sektorā strādājoÅ¡ajiem no šā gada sākuma, skaidro FM. Tāpat pieaugums bija vÄ"rojams izdevumiem subsÄ«dijām un dotācijām, kas skaidrojams ar augstākiem izdevumiem ES fondu projektu Ä«stenoÅ¡anai Satiksmes ministrijai, kā arÄ« augstākiem izdevumiem VeselÄ«bas ministrijai valsts apmaksātās veselÄ«bas aprÅ«pes nodroÅ¡ināšanai. Lai gan kopÄ"jais bezdarbnieku skaits samazinās, tomÄ"r pieaug bezdarbnieka pabalsta saņÄ"mÄ"ju skaits, kā arÄ« palielinās pabalstu apmÄ"ri. Tas ietekmÄ" izdevumu kāpumu sociālajiem pabalstiem.

AtbilstoÅ¡i pÄ"dÄ"jām prognozÄ"m, kas ir iekļautas Latvijas Stabilitātes programmā 2014.-2017.gadam, vispārÄ"jās valdÄ«bas budžeta deficÄ«ts 2014.gadā tiek prognozÄ"ts 1% no IKP apmÄ"rā, taču Å¡obrÄ«d prognozes tiek aktualizÄ"tas. Tāpat ir sākts eirozonas dalÄ«bvalstu gadskārtÄ"jais budžeta plānoÅ¡anas un lÄ"mumu pieņemÅ¡anas koordinācijas process, kas paredz, ka Latvijai kā eirozonas dalÄ«bvalstij sākotnÄ"jais nākamā gada VispārÄ"jās valdÄ«bas budžeta plāna projekts bÅ«s jāiesniedz Eiropas Komisijai lÄ«dz šā gada 15.oktobrim.

Ar piecu gadu pārejas posmu daļēji atjaunos sākotnējo Kultūrkapitāla fonda finansēšanas sistēmu

Ar piecu gadu pārejas posmu daļÄ"ji atjaunos sākotnÄ"jo Valsts kultÅ«rkapitāla fonda (VKKF) finansÄ"Å¡anas sistÄ"mu.

VKKF finansÄ"juma modelis paredz pakāpenisku VKKF finansÄ"juma pieaugumu lÄ«dz 2020.gadam, ņemot vÄ"rā valsts budžeta iespÄ"jas, ar mÄ"rÄ·i 2020.gadā sasniegt finansÄ"juma apmÄ"ru, ne mazāku kā 3% no attiecÄ«gajam gadam prognozÄ"tajiem ieņÄ"mumiem no alkohola un tabakas akcÄ«zes nodokļa un ne mazāku kā 50% no attiecÄ«gajam gadam prognozÄ"tajiem ieņÄ"mumiem no izložu un azartspÄ"ļu nodokļa valsts budžetā ieskaitāmās daļas.

FinansÄ"juma modeļa pārejas periods sāksies no 2015.gada 1.janvāra.

KultÅ«ras ministrija (KM) atbalsta Å¡o risinājumu, jo tas ļauj plānot VKKF darbÄ«bu ilgtermiņā, vienlaikus 2020.gada 1.janvārÄ« atjaunojot VKKF finansÄ"jumu pilnā apmÄ"rā.

Jautājumu par VKKF nepiecieÅ¡amo finansÄ"jumu 2015.gadam un turpmākajiem gadiem koncepcijas Ä«stenoÅ¡anai izskatÄ«s likumprojekta Par vidÄ"ja termiņa budžeta ietvaru 2015., 2016. un 2017.gadam un likumprojekta Par valsts budžetu 2015.gadam sagatavoÅ¡anas un izskatÄ«Å¡anas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu priekÅ¡likumiem jaunajām politikas iniciatÄ«vām.

KM bÅ«s jāizstrādā likumprojekts GrozÄ«jumi Valsts kultÅ«rkapitāla fonda likumā un jāiesniedz izskatÄ«Å¡anai Ministru kabinetā iesniegÅ¡anai Saeimā valsts budžeta 2015.gadam likumprojektu paketÄ".

Koncepcijas projektā bija paredzÄ"ti vÄ"l trÄ«s varianti VKKF finansÄ"juma modelim. Viens no tiem bija saglabāt VKKF paÅ¡reizÄ"jo finansÄ"Å¡anas sistÄ"mu un valsts vidÄ"ja termiņa budžeta ietvara likumprojektā paredzÄ"t finansÄ"juma apmÄ"ra pakāpenisku palielinājumu atbilstoÅ¡i valsts budžeta finansiālajām iespÄ"jām. Å is finansÄ"juma modelis, pÄ"c KM domām, neparedz VKKF finansÄ"juma stabilitāti, neatkarÄ«bu un tā pieaugumu.

Cits priekÅ¡likums bijis sekot Igaunijas modelim un atjaunot VKKF sākotnÄ"jo finansÄ"Å¡anas sistÄ"mu, kas bija spÄ"kā lÄ«dz 2004.gadam. Tas paredzÄ"tu izveidot VKKF speciālo budžetu, kuru veidotu atskaitÄ«jumi no alkohola un tabakas akcÄ«zes nodokļa un izložu un azartspÄ"ļu nodokļa. Å Ä« modeļa vājā puse ir tas, ka Latvijā nepastāv prakse veidot speciālos budžetus, izņemot valsts sociālās apdroÅ¡ināšanas speciālo budžetu.

PÄ"dÄ"jais priekÅ¡likums bija daļÄ"ji atgriezties pie finansÄ"juma modeļa no iezÄ«mÄ"tiem nodokļu ieņÄ"mumiem uzreiz, jau nākamgad paredzot finansÄ"jumu 3% no alkohola un tabakas akcÄ«zes nodokļa un 50% no izložu un azartspÄ"ļu nodokļa. Å is modelis ir Ä«stenots Lietuvā.

Jau ziņots, ka iepriekÅ¡ KM no četriem piedāvātajiem VKKF finansÄ"juma modeļu variantiem kā piemÄ"rotāku izcÄ"lusi priekÅ¡likumu, kas paredzÄ"tu daļÄ"ju atgrieÅ¡anos pie iepriekÅ¡Ä"jā finansÄ"juma modeļa no iezÄ«mÄ"tiem nodokļu ieņÄ"mumiem ar trÄ«s gadu pārejas periodu. Bija paredzÄ"ts, ka 2018.gadā VKKF finansÄ"jumu veidotu 3% no alkohola un tabakas akcÄ«zes nodokļa un 50% no izložu un azartspÄ"ļu nodokļa.

KultÅ«ras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) diskusijā par VKKF darbÄ«bu pagājuÅ¡ajā nedÄ"ļā norādÄ«ja, ka koalÄ«cijā paÅ¡laik ir atbalstÄ«ts princips finansÄ"t VKKF no alkohola un tabakas akcÄ«zes nodokļa un izložu un azartspÄ"ļu nodokļa. TomÄ"r, ņemot vÄ"rā valsts finansiālo situāciju, nolemts pagarināt pārejas periodu, kad uz Å¡o modeli varÄ"s pāriet pilnÄ«bā, iepriekÅ¡ plānoto trÄ«s gadu vietā nosakot piecus gadus.

Kā norādÄ«ja VKKF vadÄ«tājs Edgars VÄ"rpe, finansÄ"jums paredzÄ"ts proporcionāli ieņÄ"mumiem no tabakas un alkohola akcÄ«zes nodokļa, kā arÄ« izložu un azartspÄ"ļu nodokļa. "Å is variants VKKF nedod politisko neatkarÄ«bu, jo visam pāri ir Budžeta likums," norādÄ«ja VÄ"rpe, tomÄ"r atzina, ka atbalsts principam ir pozitÄ«vs.

Jau ziņots, ka valdÄ«bas deklarācijā plānots sagatavot VKKF finansÄ"Å¡anas modeli, kas garantÄ"tu VKKF stabilitāti, neatkarÄ«bu un tā finansÄ"juma pieaugumu. PaÅ¡a VKKF Å¡Ä« gada prioritāte bija atjaunot sākotnÄ"jo finansÄ"juma modeli, veidojot speciālo budžetu, kuru veidotu atskaitÄ«jumi no alkohola un tabakas akcÄ«zes nodokļa un izložu un azartspÄ"ļu nodokļa.

Kā ziņots, KM iesniegusi jauno politikas iniciatÄ«vu par VKKF stratÄ"Ä£ijas Ä«stenoÅ¡anai nepiecieÅ¡amajiem 2 264 000 eiro.

Prezidents: Kopīga ES normatīvā bāze ļautu Eiropai piesaistīt pasaules lielākās enerģētikas kompānijas

KopÄ«ga Eiropas SavienÄ«bas (ES) normatÄ«vā bāze ļautu Eiropai piesaistÄ«t pasaules lielākās enerÄ£Ä"tikas kompānijas, ArajoloÅ¡as grupas valstu vadÄ«tāju neformālajā sanāksmÄ" norādÄ«jis Valsts prezidents Andris BÄ"rziņš, portālu Diena.lv informÄ"ja prezidenta Preses dienestā.

Sanāksmes otrajā dienā notika plenārsesija, kas veltÄ«ta pÄ"tniecÄ«bai un inovācijām. Tajā galvenie secinājumi saistÄ«jās ar finansÄ"juma palielināšanas nepiecieÅ¡amÄ«bu Eiropas konkurÄ"tspÄ"jas paaugstināšanai nozÄ«mÄ«gajai jomai lÄ«dz 3% no iekÅ¡zemes kopprodukta (IKP), ko Å¡obrÄ«d izpilda Somija un kam tuvojas Igaunija.

Tāpat valstu vadÄ«tāji vienojās, ka Eiropai daudz lielāka uzmanÄ«ba ir jāveltÄ« matemātikas un dabaszinātņu priekÅ¡metu nozÄ«mes palielināšanai pamatskolā un vidusskolā. Kā sava veida piemÄ"ri konkurÄ"tspÄ"jas paaugstināšanai ar pÄ"tniecÄ«bu un inovācijām tika minÄ"tas valstis Ä€zijas reÄ£ionā, kā arÄ« asā konkurence starp ES un ASV, kas lielus finanÅ¡u resursus atvÄ"l tieÅ¡i Å¡ai jomai.

VÄ"lāk notikuÅ¡ajā kopÄ«gajā prezidentu preses konferencÄ" BÄ"rziņš uzsvÄ"ra, ka visai Eiropai ir jādomā par ilgtspÄ"jÄ«gu energoresursu ražoÅ¡anu, norādot, ka "ir labi bÅ«t uzticamam energoresursu patÄ"rÄ"tājam, bet vÄ"l bÅ«tiskāk attÄ«stÄ«bai nākotnÄ" ir saražot vairāk Å¡eit uz vietas, Ä«paÅ¡i ņemot vÄ"rā, ka jaunākās tehnoloÄ£ijas to atļauj izdarÄ«t". Lai to veiksmÄ«gi Ä«stenotu, ir jāizveido ES kopÄ«gā normatÄ«vā bāze Å¡ajā jomā, kas ļautu piesaistÄ«t arÄ« pasaules lielākās enerÄ£Ä"tikas kompānijas, seviÅ¡Ä·i gāzes jomā. BÄ"rziņš arÄ« norādÄ«ja, ka Eiropai ir jāsaglabā balanss starp iespÄ"jām ekonomikas izaugsmei un atjaunojamo resursu izmantoÅ¡anai.

Runājot par migrācijas jautājumu, prezidents uzsvÄ"ra ne tikai nepiecieÅ¡amÄ«bu sadarboties, lai reaÄ£Ä"tu uz cilvÄ"ku ieplÅ«Å¡anu ES no treÅ¡ajām valstÄ«m, bet arÄ« atzÄ«mÄ"ja migrāciju ES robežās, kas tādām mazām valstÄ«m kā Latvija ir bÅ«tiska problÄ"ma.

"Tas, kas ES ietvaros tiek saukts par darbaspÄ"ka mobilitāti, mums joprojām ir darbaspÄ"jÄ«go iedzÄ«votāju emigrācija," sacÄ«ja BÄ"rziņš, norādot, ka risinājumu Å¡ai problÄ"mai redz tieÅ¡i izglÄ«tÄ«bas sistÄ"mas uzlaboÅ¡anā.

Savukārt, runājot par Å¡odien notikuÅ¡ajām diskusijām par pÄ"tniecÄ«bu un inovācijām, prezidents uzsvÄ"ra, ka, viņaprāt, ES bÅ«tu jāinvestÄ" daudz vairāk abās Å¡ajās jomās, Ä«paÅ¡i inovatÄ«vu produktu padarÄ«Å¡anā par komerciālām precÄ"m. Tāpat viņš uzsvÄ"ra, ka valstÄ«m tieÅ¡i Å¡ajā jomā ir jāstrādā daudz ciešāk kopā, lai ES arÄ« turpmāk bÅ«tu konkurÄ"tspÄ"jÄ«ga.

ArajoloÅ¡as grupas samitā piedalÄ«jās Austrijas, Itālijas, Latvijas, Polijas, Portugāles, SlovÄ"nijas, Somijas, Ungārijas un Vācijas prezidenti.

Prezidents Latvijā atgriezīsies trešdien, 1.oktobrī.

CSDD nomaina eksaminēšanas automašīnas

Ceļu satiksmes droÅ¡Ä«bas direkcijā (CSDD) sākta un lÄ«dz 10.oktobrim noslÄ"gsies eksaminācijas automaÅ¡Ä«nu nomaiņa - uz pieciem gadiem tiks nomāti 48 spÄ"krati - 24 Audi A3 un 24 Volkswagen Golf 7, portāls Diena.lv noskaidroja CSDD.

LÄ«gumcena par Å¡o automaÅ¡Ä«nu nomu uz pieciem gadiem visās CSDD nodaļās, kur klienti saņem kvalifikācijas pakalpojumus, ir 896 139 eiro, kas atbilstoÅ¡i Diena.lv aprÄ"Ä·iniem ir vidÄ"ji 3733 eiro gadā par vienu auto. Konkursā par auto iznomāšanu eksaminÄ"Å¡anas vajadzÄ«bām bija pieteikuÅ¡ies četri uzņÄ"mumi - SIA ALD Automotive, SIA Transporent, SIA DNB lÄ«zings, SIA Swedbank LÄ«zings. Konkursā uzvarÄ"ja SIA Transporent.

Uz jautājumu, kā izraudzÄ«tas tieÅ¡i Å¡Ä«s automaÅ¡Ä«nas, kas citu kompaktklases automaÅ¡Ä«nu vidÅ« ir dārgākas, CSDD pārstāve Agnese Korbe skaidroja, ka, pārzinot un rÅ«pÄ«gi izvÄ"rtÄ"jot eksāmenu auto lietoÅ¡anas specifiku un pieredzi, tika noteikti konkrÄ"ti kritÄ"riji un prasÄ«bas jaunajiem automobiļiem gan no droÅ¡Ä«bas un ekspluatācijas viedokļa, gan no saimnieciskā izdevÄ«guma viedokļa. Ticis uzsvÄ"rts, lai auto atbilstu eksāmenu specifikai - tie bÅ«tu maksimāli droÅ¡i, jo eksāmenus kārto cilvÄ"ki ar mazāku braukÅ¡anas pieredzi.

Savukārt, runājot par automobiļu cenu, CSDD pārstāve uzsvÄ"ra, ka augstāka pārdoÅ¡anas cena nenozÄ«mÄ"jot augstāku nomas maksu, ko veido vairāki faktori. Viens no tiem - automobiļa atlikusÄ« vÄ"rtÄ«ba (vÄ"rtÄ«bas kritums) - jo mazāks kritums, jo CSDD izdevÄ«gāk, kā tas ir Å¡ajā gadÄ«jumā.

Izsludinot konkursu par eksaminÄ"Å¡anas auto nomu, konkrÄ"tu marku un modeļu automobiļi netika nosaukti, taču, lai paplaÅ¡inātu iespÄ"jamo piegādātāju loku un mazinātu kāda dominÄ"joÅ¡u stāvokli, iepirkumā prasÄ«ti divu dažādu marku auto. Rezultātā no iesniegtajiem piedāvājumiem tika izvÄ"lÄ"tas automaÅ¡Ä«nas, kas atbilda prasÄ«tajiem eksaminācijas auto nepiecieÅ¡amajiem kritÄ"rijiem, kā arÄ« auto ar zemāko vÄ"rtÄ«bas kritumu.

Jaunie auto iezÄ«mÄ«gi ar to, ka mehānisko stāvbremzi tajos aizstājusi elektroniskā stāvbremze. Tas atvieglojot stāvbremzes lietoÅ¡anu, uzbraucot uz estakādes, taču vismaz paÅ¡laik vairums topoÅ¡o autovadÄ«tāju ar šādu sistÄ"mu nav saskāruÅ¡ies.

CSDD pārstāve piebilda, ka CSDD ir vairāk nekā desmit gadus ilga pieredze saistÄ«bā ar dažādu marku eksāmenu automobiļu iegādi un nomu, arÄ« ar Volkswagen un Audi automaÅ¡Ä«nām, kas iepriekÅ¡Ä"jā pieredzÄ" "izrādÄ«juÅ¡ies eksāmeniem atbilstoÅ¡i un izturÄ«gi auto".

Runājot par automaÅ¡Ä«nu aprÄ«kojumu, konkursā prasÄ«tas eksaminācijas auto pamatvajadzÄ«bas - vadÄ«bu dublÄ"joÅ¡i pedāļi un to darbÄ«bas kontroles signālsistÄ"mas, kā arÄ« dažādas transmisijas (mehāniskā un automātiskā); salona un atpakaļskata spoguļi un papildus spoguļi, uzstādÄ«ta video novÄ"roÅ¡anas un skaņu ierakstu sistÄ"mu, OCTA un KASKO apdroÅ¡ināšana. Tāpat prasÄ«ts, lai auto piegādātāji ir ar atbilstoÅ¡u pieredzi un iespÄ"jām, lai var nodroÅ¡ināt konkrÄ"ta skaita braucamo piegādi noteiktā laikā, tādÄ"jādi nekavÄ"jot braukÅ¡anas eksāmena pakalpojuma sniegÅ¡anas iespÄ"jas.

Nekādas īpašas prasības par auto papildaprīkojumu, kas neattiektos uz eksāmenu automašīnām nepieciešamo, netika izvirzītas, tajā skaitā nebija prasības par elektrisko stāvbremzi - tā bijusi piedāvāto automobiļu standartaprīkojumā. 

LÄ«dz Å¡im CSDD eksaminÄ"Å¡anas automaÅ¡Ä«nas nomāja uz Ä«sāku termiņu - trÄ«s gadiem. IepriekÅ¡ CSDD kā eksāmenu auto izmantoti ne tikai Audi un Volkswagen, bet arÄ« Toyota un BMW spÄ"krati.

Kolekcionāru pieprasījums rosina investēt mākslā

IeguldÄ«jumu pasaule aptver ne tikai dažādus biržā tirgotus vÄ"rtspapÄ«rus, bet investÄ"t iespÄ"jams arÄ«, piemÄ"ram, mākslas objektos. Var iegādāties gleznu vai kādu vÄ"rtÄ«gu trauku ar domu, ka to vÄ"rtÄ«ba nākotnÄ" palielināsies, bet pieprasÄ«jums pÄ"c tiem bÅ«s no attiecÄ«gās jomas interesentu puses. Tāpat kolekcionāru vai vienkārÅ¡i bagātnieku interese var bÅ«t saistÄ«ta ar pastmarkām, monÄ"tām vai pat dažādiem ļoti kvalitatÄ«viem spirtotajiem dzÄ"rieniem (un daudzām citām lietām), otrdien, 30.septembrÄ«, vÄ"sta laikraksts Dienas Bizness.

Valdot šādam fonam, The Wall Street Journal raksta, ka cilvÄ"kiem bieži vien nav ne mazākās jausmas, ka to Ä«paÅ¡umā ir kādas samÄ"rā vÄ"rtÄ«gas lietas. Esot pietiekami daudz gadÄ«jumu, kad dažādi šādi priekÅ¡meti tiek atdāvināti vai tālāk pārdoti pārāk lÄ"ti. Tāpat šādi priekÅ¡meti tiekot mantoti, lai gan jaunajam Ä«paÅ¡niekam neesot ne jausmas par pÄ"kšņi viņa Ä«paÅ¡umā nonākuÅ¡o vÄ"rtÄ«go lietu. IzplatÄ«ts esot arÄ« tas, ka šādi priekÅ¡meti tiekot nepareizi uzglabāti. Rezultātā krÄ«t to vÄ"rtÄ«ba, un bieži cilvÄ"ki sevi tādā veidā neapzināti pakļauj finansiāliem zaudÄ"jumiem.

Pirmā lieta, ko eksperti iesaka, ir savas vÄ"rtÄ«go priekÅ¡metu kolekcijas apzināšana. Proti, par šādiem priekÅ¡metiem jāapkopo un jāpieraksta visa zināmā informācija, kas sniegs lielāku priekÅ¡statu par to patieso vÄ"rtÄ«bu. Tāpat bÅ«tu jāpadomā par to pareizu, droÅ¡u glabāšanu un arÄ« - apdroÅ¡ināšanu.

Nereti ir vÄ"rts izsvÄ"rt, vai nav nepiecieÅ¡ama papildu palÄ«dzÄ«ba no profesionālu senlietu vai kolekcionÄ"jamo priekÅ¡metu vÄ"rtÄ"tājiem. Viņi parasti apkopo informāciju, cik dārgi vai lÄ"ti lÄ«dzÄ«gi priekÅ¡meti tikuÅ¡i pārdoti vÄ"sturÄ". Šādā gadÄ«jumā jārÄ"Ä·inās ar zināmām izmaksām, lai gan tas var palÄ«dzÄ"t tikt pie skaidrÄ«bas par kādas lietas patieso cenu. Ja attiecÄ«gais priekÅ¡mets ir novÄ"rtÄ"ts un ir sakārtoti visi nepiecieÅ¡amie dokumenti, tad var izlemt, vai vispār, kam un kā Å¡o priekÅ¡metu pārdot. Pieejamā informācija liecina, ka par zemāku cenu, bet bez lielas piepÅ«les attiecÄ«go priekÅ¡metu var pārdot antikvariātam. Var arÄ« mÄ"Ä£ināt kolekcionāriem vai bagātniekiem interesÄ"joÅ¡o priekÅ¡metu pārdot ar kādas izsoles palÄ«dzÄ«bu (arÄ« ar interneta starpniecÄ«bu) vai to glabāt. ArÄ« glabāšanas gadÄ«jumā jārÄ"Ä·inās ar zināmām izmaksām. NepiecieÅ¡ams padomāt par droÅ¡Ä«bas sistÄ"mas (piemÄ"ram, seifa) ierÄ«koÅ¡anu; tāpat jāizvÄ"rtÄ", vai šāda veida ieguldÄ«jumam nekaitÄ"s mitrums, saules gaisma un citi faktori.

Tā kā mākslas darbi ir visai dažādi, cenu kustÄ«bas tendences apkopot visai grÅ«ti ir arÄ« Å¡ajā tirgÅ«. Lai gan ik pa laikam dzirdams par aizvien jauniem cenas rekordiem kādam izsolÄ" nonākuÅ¡am mākslas objektam, ieguldÄ«jumi šādos priekÅ¡metos ne vienmÄ"r nes peļņu - svarÄ«ga ir mode un zināšanas par to, ko gribi iegādāties. 

Visu rakstu lasi laikraksta Dienas Bizness otrdienas, 30.septembra, numurā!

Parādus noslēpt neizdosies

Nule kā Saeima ir apstiprinājusi KredÄ«tbiroja likumu, kas nosaka ietvaru, kādā Å¡ie biroji varÄ"s darboties. Likums stāsies spÄ"kā no nākamā gada 1. janvāra.

KredÄ«tbiroja ideja ir vienkārÅ¡a - jebkurÅ¡ uzņÄ"mÄ"js, kurÅ¡ vÄ"lÄ"sies, saskaņā ar likuma prasÄ«bām un iegÅ«stot Datu valsts inspekcijas (DVI) licenci, varÄ"s dibināt savu uzņÄ"mumu - kredÄ«tbiroju, tajā izveidos tehnisko platformu, kurā apvienos dažādus reÄ£istrus, kas saistÄ«ti ar iedzÄ«votāju maksājumiem, piemÄ"ram, bankas, komunālo pakalpojumu sniedzÄ"ju, ātro kredÄ«tu devÄ"ju, veikalu, kas piedāvā iegādāties preces lÄ«zingā, kā arÄ« tādus valsts reÄ£istrus kā Ceļu satiksmes droÅ¡Ä«bas direkcija, zemesgrāmata, Valsts ieņÄ"mumu dienests un Valsts sociālās apdroÅ¡ināšanas aÄ£entÅ«ra, otrdien skaidro avÄ«ze Diena.

Kā galvenie ieguvumi no kredÄ«tbiroja izveides tiek minÄ"ti kredÄ«trisku mazināšana, iedzÄ«votāju motivÄ"Å¡ana uzņemties finanÅ¡u saistÄ«bas atbildÄ«gi un godprātÄ«gi, kā arÄ« efektÄ«vākas kredÄ«tinformācijas pieejamÄ«bas nodroÅ¡ināšana un kredÄ«triska pārvaldÄ«bas uzlaboÅ¡ana. Tas ir Ä«paÅ¡i bÅ«tiski tāpÄ"c, ka FinanÅ¡u un kapitāla tirgus komisijas jaunākais pārskats liecina, ka šā gada otrajā ceturksnÄ« piektdaļa mājsaimniecÄ«bu kredÄ«tu bijusi ar maksājumu kavÄ"jumiem. Savukārt PatÄ"rÄ"tāju tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas centra dati par pÄ"rno gadu nebanku kreditÄ"Å¡anas sektorā rāda, ka bez kavÄ"Å¡anās kredÄ«tu atdot spÄ"ja tikai astoņi no desmit kredÄ«tņÄ"mÄ"jiem.

Faktiski kredÄ«tbirojos vienuviet tiks apkopota iedzÄ«votāju maksājumu vÄ"sture, kas parāda, cik godprātÄ«gi cilvÄ"ki pilda savas maksājumu saistÄ«bas, vai ir kādi parādi un cik tie ir lieli. KredÄ«tbiroji savu peļņu gÅ«s no tā, ka reÄ£istru apkopoto informāciju par konkrÄ"tā iedzÄ«votāja maksātspÄ"ju par naudu pārdos kredÄ«tiestādÄ"m personas kredÄ«tspÄ"jas vÄ"rtÄ"Å¡anai.

Jāuzsver, ka cilvÄ"ka dati kredÄ«tiestādÄ"m tiks nodoti tikai ar viņa piekriÅ¡anu. No kredÄ«tbiroju sistÄ"mas ieguvÄ"ji bÅ«s godprātÄ«gie maksātāji, jo, kā Dienai uzsvÄ"ra Swedbank Privātpersonu finanÅ¡u institÅ«ta vecākā eksperte Evija Kropa, bankām bÅ«s iespÄ"ja izstrādāt individuālus piedāvājumus. Tas nozÄ«mÄ" - jo labāka cilvÄ"ka maksājumu vÄ"sture - neviena kavÄ"juma -, jo izdevÄ«gāki kredÄ«ta nosacÄ«jumi (zemākas procentu likmes, mazāka pirmā iemaksa un tamlÄ«dzÄ«gi). LÄ«dz Å¡im bankām nebija iespÄ"ju izveidot šādus individualizÄ"tus piedāvājumus, jo nebija vienkopus pieejama apkopota reÄ£istru informācija. Kropa arÄ« uzsvÄ"ra, ka bankas vÄ"rtÄ"s visu klienta kredÄ«tvÄ"sturi kontekstā. Proti, pāris dienu nokavÄ"ts telefona rÄ"Ä·ina samaksas termiņš tiks uztverts citādi nekā pāris mÄ"neÅ¡u kavÄ"ts ātrais kredÄ«ts.

Ekonomikas ministrijas (EM) Konkurences, tirdzniecÄ«bas un patÄ"rÄ"tāju tiesÄ«bu nodaļas vecākais referents Intars EglÄ«tis Dienai stāsta, ka komersanti, kas saistÄ«ti ar iedzÄ«votāju maksājumiem (piemÄ"ram, Latvijas gāze, RÄ«gas siltums, banku un nebanku kredÄ«tiestādes, valsts reÄ£istri), informāciju par savu klientu saistÄ«bu izpildi kredÄ«tbirojiem sniegs brÄ«vprātÄ«gi. I. EglÄ«tis uzsver, ka datu iegÅ«Å¡ana un datu pārdoÅ¡ana notiks tikai un vienÄ«gi ar datu Ä«paÅ¡nieka piekriÅ¡anu. IzņÄ"mums ir ļaunprātÄ«gie nemaksātāji, par kuriem datus varÄ"s sniegt bez viņu piekriÅ¡anas. Par ļaunprātÄ«gu nemaksātāju uzskatāms cilvÄ"ks, kurÅ¡ savas parādsaistÄ«bas nav nokārtojis ilgāk par 60 dienām.

Latvijas KredÄ«tņÄ"mÄ"ju asociācijas valdes priekÅ¡sÄ"dÄ"tājs Jānis Ä€boliņš kredÄ«tbiroju izveidi vÄ"rtÄ" piesardzÄ«gā optimismā: "MÄ"s ceram, ka Å¡ajos reÄ£istros neparādÄ«sies tikai negatÄ«vā informācija, bet arÄ« pozitÄ«vā - par godprātÄ«gi nokārtotajām saistÄ«bām. Citādi tā bÅ«s tendencioza informācija. MÅ«s arÄ« uztrauc datu droÅ¡Ä«bas jautājumi, lai informācija nenonāktu nepareizajās rokās."

Visu rakstu par kredÄ«tbiroju izveidi lasiet otrdienas, 30.septembra, avÄ«zes Diena 8. un 9.lappusÄ"!

Ukraiņi ir izvēlējušies Eiropas vērtības

KopÅ¡ septembra sākumā noslÄ"gtā pamiera stāvoklis Ukrainā ir uzlabojies, tomÄ"r spriedze saglabājas, jo neviens nezina, cik Å¡is pamiers bÅ«s stabils un ilgstoÅ¡s. "Pagaidām nav redzams apliecinājums tam, ka Krievijas vadÄ«bas agresÄ«vā politika bÅ«tu iegājusi citā gultnÄ"," atzÄ«st Argita Daudze, Latvijas vÄ"stniece Ukrainā.

PÄ"c viņas domām, Krievija ar savu rÄ«cÄ«bu gan panākusi pretÄ"ju efektu tam, ko varbÅ«t cerÄ"ja sagaidÄ«t. "Ukrainas sabiedrÄ«ba konsolidÄ"jas; cilvÄ"ku noskaņojums ir ļoti patriotisks. Ukraiņi arvien labāk apzinās savas valsts neatkarÄ«bas nozÄ«mi. PaÅ¡iem sava valsts ir milzÄ«ga bagātÄ«ba, un arÄ« mums Latvijā to vajadzÄ"tu apzināties, jo pasaulÄ" ir lielas tautas, kam tādas nav. To var salÄ«dzināt ar skaistu sÄ"tu un dārzu: tas ir tavs, veido, dari!"

VÄ"stniece secina, ka ukraiņi ir apņÄ"mÄ«bas pilni nosargāt savu valsti un pārvarÄ"t visas grÅ«tÄ«bas. Krievijas agresija viņus vÄ"l vairāk pārliecināja, ka jāstiprina saites ar Rietumiem un jātiecas uz iekļauÅ¡anos Eiropas SavienÄ«bā.

Fragments no intervijas:

Krievijā bieži dzirdams viedoklis, ka ukraiņi paÅ¡i vainÄ«gi pie savām problÄ"mām, jo nav tikuÅ¡i galā ar savas valsts attÄ«stÄ«Å¡anu. Ukrainas sociālekonomiskās attÄ«stÄ«bas lÄ«menis joprojām ir diezgan zems; politikā gadiem ilgi bija vÄ"rojama savstarpÄ"jo rÄ"Ä·inu kārtoÅ¡ana, nevis rÅ«pes par valsts interesÄ"m. Protams, tas neattaisno Krievijas agresiju, bet vai Å¡iem pārmetumiem nav zināms pamats?

Manuprāt, Krievijai Å¡ajā ziņā nav pamata kaut ko pārmest citām valstÄ«m. Labāk paskatÄ«ties, kā paÅ¡iem klājas un ar kādām metodÄ"m tiek panākta politiskā vienotÄ«ba. Ukrainas vÄ"sture ir sarežģīta; teiksim, brÄ«vo kazaku periodā veidojās brÄ«vu cilvÄ"ku attieksme pret savu sabiedrÄ«bu. Ja cilvÄ"ks jÅ«tas brÄ«vs, viņam var rasties vÄ"lme, lai citi piemÄ"rotos viņa viedoklim. Zināmā mÄ"rā tā ir viensÄ"tnieku domāšana, un viensÄ"tniekiem parasti nav viegli atrast kopsaucÄ"ju ar citiem. TādÄ"ļ par ukraiņiem var rasties iespaids, ka viņi visu laiku kārto savstarpÄ"jos rÄ"Ä·inus. Katrs ukrainis grib bÅ«t tas varas zižļa turÄ"tājs. LatvieÅ¡iem jau arÄ« ir lÄ«dzÄ«gas iezÄ«mes, piemÄ"ram, Eduards Berklavs savulaik teica: "Daudziem sekste aug ātrāk par smadzenÄ"m."

Ukraiņi ir lepni, emocionāli cilvÄ"ki un kārto attiecÄ«bas, ne vienmÄ"r padomājot par sekām. Daudzi atzÄ«st, ka Ukraina nav pietiekami efektÄ«vi izmantojusi Å¡os vairāk nekā 20 gadus, ko varÄ"ja dzÄ«vot miera apstākļos. Taču es negribÄ"tu piekrist, ka ukraiņi neprot novÄ"rtÄ"t savas valsts nozÄ«mi. Ja kādam Krievijā Å¡Ä·iet, ka ukraiņi netiek galā ar valsts attÄ«stÄ«Å¡anu, tad lÅ«dzu â€" palÄ«dziet kaimiņiem, nevis traucÄ"jat!

Savulaik mÄ"s sasniedzām mÄ"rÄ·us, uz ko tagad tiecas Ukraina, â€" lÄ«dzdalÄ«bu Eiropas SavienÄ«bā un NATO. Vai mÅ«su pieredze var noderÄ"t Ukrainai, kas tomÄ"r ir krietni lielāka un sarežģītāka valsts?

Nedomāju, ka valsts lielums ir pamatā tam, kādu attÄ«stÄ«bas modeli tā izvÄ"lÄ"sies. Eiropas SavienÄ«bā ir ļoti dažāda lieluma valstis, bet attÄ«stÄ«bas modelis ir identisks â€" balstÄ«ts uz demokrātijas, tirgus ekonomikas un likuma varas principiem. Tagad arÄ« Ukraina ir nonākusi pie secinājuma, ka vÄ"las attÄ«stÄ«ties pa Å¡o ceļu. MÅ«su pieredze Å¡ajā ziņā var bÅ«t ļoti noderÄ«ga. ArÄ« mÄ"s bijām spiesti dzÄ«vot padomju režīmā ar visām no tā izrietoÅ¡ajām sekām, tādÄ"ļ pÄ"c neatkarÄ«bas atgÅ«Å¡anas nācās mainÄ«t domāšanu. Ukraiņus interesÄ" arÄ« mÅ«su praktiskā pieredze, piemÄ"ram, uzņÄ"mÄ"ji apzinās, ka viņiem nāksies ieviest Eiropas kvalitātes standartus. MÄ"s jau tam visam esam gājuÅ¡i cauri.

Pie mums netrÅ«kst arÄ« skeptiÄ·u, kas norāda uz Latvijas izraudzÄ«tā ceļa Ä"nas pusÄ"m: simtiem tÅ«kstoÅ¡u aizbraukuÅ¡o, daudzu ekonomikas sektoru nonākÅ¡ana ārvalstu kapitāla kontrolÄ", rÅ«pnÄ«cu un cukurfabriku slÄ"gÅ¡ana utt. Vai to visu novÄ"lam arÄ« ukraiņiem?

Kļūdas, ko mÄ"s esam pieļāvuÅ¡i, ir mÅ«su paÅ¡u atbildÄ«ba; tās netika uzspiestas no Briseles vai Londonas. Var jau izmantot dažādus populistiskus argumentus, bet ukraiņiem ir visas iespÄ"jas mācÄ«ties no mÅ«su kļūdām. Protams, viņiem ir daudz nopietnāka ražoÅ¡anas bāze, ko nāksies modernizÄ"t.

Kādā noskaņojumā vÄ"stniecÄ«bas darbinieki gaida ziemu, jo izskanÄ"juÅ¡as runas, ka Kijeva varÄ"tu palikt bez gāzes un karstā Å«dens?

LatvieÅ¡iem ir tāds teiciens "pārziemot, pārlaist ziemu". Tagad arÄ« ukraiņi ir apņÄ"mÄ«bas pilni "pārziemot". Viņi dzÄ«vos daudz taupÄ«gāk, energoresursus nāksies tÄ"rÄ"t saimnieciskāk. CilvÄ"ki saprot, ka nav citas izejas. Tagad viena no ejošākajām precÄ"m ir Å«dens sildÄ«tāji. Protams, tad uzreiz jādomā, lai nerastos elektrotÄ«kla pārslodze. Mums vÄ"stniecÄ«bā ir iegādāts elektrÄ«bas Ä£enerators. Šādu lÄ"mumu pieņÄ"mām Maidana laikā, kad Kijevā sākās ielu cīņas un nevarÄ"ja zināt, kā viss beigsies. Domāju, ka ziemai esam labi sagatavojuÅ¡ies.

Skaidrs, ka tuvāko gadu laikā nekādi "ziedu laiki" Ukrainā nav gaidāmi, bet cilvÄ"ki to apzinās un gatavi paciesties labākas nākotnes vārdā. Ukraiņiem ir liela apņÄ"mÄ«ba pārvarÄ"t visas grÅ«tÄ«bas. Tas vieÅ¡ cerÄ«bas, ka viņi tiks galā ar smago situāciju.

Visu interviju ar Latvijas vÄ"stnieci Ukrainā Argitu Daudzi lasiet žurnāla Sestdiena 26.septembra numurā!

Bīstamības dēļ slēgs Saldus kultūras centra ēku

Saldus kultÅ«ras centra Ä"kas tālāka ekspluatācija kļuvusi bÄ«stama, tādÄ"ļ number one.oktobra tā tiks slÄ"gta, informÄ" Saldus novada domes priekÅ¡sÄ"dÄ"tāja Indra Rassa (Latvijas ReÄ£ionu apvienÄ«ba).

"VienkārÅ¡i sakot, Ä"kas pagrabā krājas Å«dens, bet novecojusÄ« elektroinstalācija ir kritiskā stāvoklÄ«, tādÄ"ļ #1.oktobra kultÅ«ras centra Ä"ka tiks slÄ"gta," atzina Rassa.

PaÅ¡valdÄ«ba sākusi darbu pie kultÅ«ras centra Ä"kas rekonstrukcijas projekta, piesaistot tam Klimata pārmaiņu finanÅ¡u instrumenta lÄ«dzfinansÄ"jusmu, taču no paÅ¡valdÄ«bas neatkarÄ«gu iemeslu dÄ"ļ projekta Ä«stenoÅ¡ana kavÄ"jas - iepirkuma konkursā saņemtas sÅ«dzÄ«bas.

Skaidrs, ka noteiktajā termiņā - lÄ«dz 2015.gada 31.janvārim - projektu neizdosies realizÄ"t. PaÅ¡laik tiek gaidÄ«ta atbilde, vai Å¡o termiņu ir iespÄ"jams pagarināt. KopÄ"jās plānotās projekta izmaksas ir ap seÅ¡iem miljoniem eiro, no kuriem 430 000 eiro bÅ«tu Klimata pārmaiņu finanÅ¡u instrumenta lÄ«dzfinansÄ"jums. Rekonstrukcijas laikā Saldus kultÅ«ras centra Ä"kai, kas atrodas BrÄ«vÄ«bas ielā 16, SaldÅ«, plānots veikt energoefektivitātes uzlaboÅ¡anas pasākumus, kā arÄ« koncertzāles korpusa sakārtoÅ¡anu un daudzfunkcionālas zāles un skatuves izbÅ«vi. ParedzÄ"ts veikt arÄ« pagraba sienu siltināšanu un hidroizolācijas ierÄ«koÅ¡anu, kā arÄ« inženiertÄ«klu, ieskaitot novecojuÅ¡o elektrotÄ«klu, nomaiņu.

"KultÅ«ras centra Ä"kas slÄ"gÅ¡ana Saldus novadam ir ļoti sāpÄ«gs jautājums," atzina Rassa. Lai gan NÄ«grandes pagastā ir Kalnu kultÅ«ras nams, kur notiek teātra izrādes un koncerti, tomÄ"r tas atrodas patālu no Saldus - gandrÄ«z pie Lietuvas robežas. TikmÄ"r SaldÅ« pasākumu rÄ«koÅ¡anai pagaidām vajadzÄ"s izlÄ«dzÄ"ties ar citām telpām - novada domes zāli, multifunkcionālā jaunieÅ¡u centra Å Ä·Å«nis, Saldus MÅ«zikas un mākslas skolas u.c. iestāžu telpām.

Saldus kultÅ«ras centra administrācijas vajadzÄ«bām tiks nodotas telpas, kas atrodas paÅ¡valdÄ«bas Ä«paÅ¡umā esoÅ¡ajā Ä"kā StriÄ·u ielā 2, SaldÅ«. ArÄ« Saldus radio, kas atrodas kultÅ«ras centra telpās, turpmāk izmantos telpas StriÄ·u ielā 2.

Bērziņš ASV ticies ar Jaceņuku

Valsts prezidents Andris BÄ"rziņš darba vizÄ«tes laikā Å…ujorkā, Amerikas Savienotajās ValstÄ«s, ticies ar Ukrainas premjeru ArsÄ"niju Jaceņuku. Prezidents ar Ukrainas valdÄ«bas vadÄ«tāju pārrunājis ar parlamenta vÄ"lÄ"Å¡anām saistÄ«tus jautājumus, kā arÄ« uzklausÄ«jis Jaceņuka bažas par sarežģīto ziemu, kas gaida Ukrainu saistÄ«bā ar energoresursu nepietiekamÄ«bu, Latvijas TelevÄ«zijas raidÄ«jumā RÄ«ta Panorāma pastāstÄ«ja prezidenta preses sekretāre LÄ«ga Krapāne.

Sarunā ar BÄ"rziņu Jaceņuks norādÄ«ja, ka bez Eiropas atbalsta ukraiņiem pārdzÄ«vot ziemu bÅ«s ļoti sarežģīti. Risinājums - meklÄ"t alternatÄ«vus piegādes avotus Eiropā un ASV.

Å o tikÅ¡anos pozitÄ«vi vÄ"rtÄ" arÄ« Austrumeiropas politikas pÄ"tÄ«jumu centra izpilddirektors Andis Kudors, kurÅ¡ uzsver - kaut Latvija nav tā valsts, kas Ukrainai varÄ"tu palÄ«dzÄ"t ekonomiski, arÄ« Å¡is simboliskais atbalsts ir ļoti bÅ«tisks.

Klotiņš: Latvijas mūziķi mūsu valsts PR bataljonā un viņu vajadzības

Septembris Latvijas kultÅ«ras dzÄ«vÄ" ir ievÄ"rojams ar to, ka mÅ«su valsts profesionālie orÄ·estri cits pÄ"c cita pārpildÄ«tās koncertzālÄ"s ar nerimtÄ«giem klausÄ«tāju aplausiem atklāj jaunās koncertsezonas. Brīžos, kad sezonas atklāšanas koncertu pacilājums atgādina par skaistajiem mirkļiem mÅ«zikā, laikrakstos rindojas recenziju atzinÄ«gie vārdi, un radio apskatos vÄ"l izskan spilgtākie akcenti, ir Ä«stais laiks atklāt mazāk zināmas vai apjaustas Latvijas profesionālo mÅ«ziÄ·u un viņu kolektÄ«vu valstiskā nozÄ«mÄ«guma dimensijas un atcerÄ"ties par jau ilgi un labi zināmām viņu vajadzÄ«bām.

Mūziķi kultūras diplomātijā

Pirms kāda laika aizsardzÄ«bas ministrs Raimonds VÄ"jonis presÄ" izteica apgalvojumu, ka Latvijai maigās varas tikpat kā nav. Teiktais izskanÄ"ja pietiekami plaÅ¡i un rosināja pārdomas par maigās varas nozÄ«mi ceļā uz Latvijas droÅ¡Ä«bas stiprināšanu. 

Latvijā daudzi pamana un apzinās Krievijas maigās varas ietekmi. TomÄ"r, cik liela izpratne mums Latvijā ir par to, kas palÄ«dz veidot mÅ«su valsts maigo varu?  PavasarÄ« presÄ" sabiedrisko attiecÄ«bu speciāliste Evija Ercmane uzdeva jautājumu "Kur Latvijai ņemt PR bataljonu?" Raksta autors uzdroÅ¡ināsies apgalvot, ka Latvijas PR bataljona viena spÄ"cÄ«ga vienÄ«ba jau darbojas -, to veido Latvijas profesionālie mÅ«ziÄ·i un viņu kolektÄ«vi. Turpmāk mazliet par to, kādÄ"ļ Å¡Ä« vienÄ«ba ir svarÄ«ga, un kādas ir tās vajadzÄ«bas laikā, kad Latvijai ir tik ļoti nepiecieÅ¡ama ārÄ"jās droÅ¡Ä«bas stiprināšana arÄ« ar kultÅ«ras diplomātijas lÄ«dzekļiem.

Jau ilgāku laiku kopÅ¡ Latvijas neatkarÄ«bas atjaunoÅ¡anas labvÄ"lÄ«gu nostāju par Latviju ir palÄ«dzÄ"juÅ¡i veidot Latvijas izcilie profesionālie mÅ«ziÄ·i un mÅ«zikas kolektÄ«vi. Reiz saviesÄ«gā pasākumā Latvijas Nacionālā Simfoniskā orÄ·estra koncertceļojuma laikā Japānā Latvijas vÄ"stniecÄ«bā Tokijā Andrejs Pildegovičs izteica domu, ka Latvijas mÅ«zikas kolektÄ«vi - orÄ·estri un kori - ir mÅ«su diplomātijas slepenais ierocis. Toreiz viņš atsaucās uz RÄ«gas Doma ZÄ"nu kora viesoÅ¡anos Baltajā namā. PÄ"c zÄ"nu dziesmotās vizÄ«tes bija kļuvis jÅ«tami vieglāk vienoties ar ASV prezidentu Baraku Obamu par Latvijai svarÄ«gām diplomātiskām norisÄ"m. 

LÄ«dzÄ«gs “maigās varas gājiens” norisinājās arÄ« pÄ"rnruden FrankfurtÄ" pie Mainas Eiropas Centrālās bankas rÄ«koto Latvijai veltÄ«to kultÅ«ras dienu atklāšanas koncertā. Frankfurtes Alte Oper koncertzālÄ" koncertu klausÄ«jās Latvijas vÄ"stniece Vācijā un lÄ«dzās viņai daudzu citu valstu vÄ"stnieki un augstas amatpersonas. Tā bija skaista sajÅ«ta un gandarÄ«jums, ka mums Latvijas Nacionālā simfoniskā orÄ·estra mÅ«ziÄ·iem diriÄ£enta Aināra RubiÄ·a vadÄ«bā kopā ar mÅ«su AkadÄ"misko kori Latvija patiesi izdevās aizkustināt klausÄ«tājus. DroÅ¡i vien lÄ«dz tam viņi par Latviju bija dzirdÄ"juÅ¡i daudzko - kļūmÄ«go valdÄ«bas un finanÅ¡u sektora spÄ"ku rÄ«cÄ«bu, kas ieveda Latviju tik dziļā dižķibelÄ", lielo emigrāciju, melÄ«gos Putina režīma intereÅ¡u lobÄ"tāju apgalvojumus par "tautieÅ¡u" apspieÅ¡anu Latvijā un vÄ"l ko citu. Taču mÅ«su koncerta augstais mākslinieciskais sniegums un cilvÄ"ciskā sirsnÄ«ba maigi noskaņoja viņus uzlÅ«kot Latviju ar cieņu un labvÄ"lÄ«bu. VÄ"lāk kā Nacionālā orÄ·estra mÅ«ziÄ·is es izjutu Ä«paÅ¡u gandarÄ«jumu, kad man atstāstÄ«ja Latvijas vÄ"stnieces Vācijā teikto, ka kolÄ"Ä£i vÄ"stnieki no citām valstÄ«m, Eiropas Centrālās bankas un Vācijas vadoÅ¡as amatpersonas ir izteikuÅ¡as viņai patiesus komplimentus par Latvijas mÅ«ziÄ·u sniegumu. 

Tie ir tikai divi piemÄ"ri, no Latvijas mÅ«ziÄ·u "maigajām ofensÄ«vām", bruÄ£Ä"jot ceļu Latvijas diplomātijas panākumiem. 

Zemais atalgojums un nozares nākotne

Domājot par Latvijas militāro aizsardzÄ«bu ir skaidrs: zinot notikumus Ukrainā un pieaugoÅ¡o Krievijas militāro aktivitāti Baltijas reÄ£ionā, Latvijai ir jāstiprina savus bruņotos spÄ"kus. Taču, kā tas ir kultÅ«ras diplomātijas laukā? ArÄ« Latvijas sabiedrisko attiecÄ«bu bataljona vienÄ«bā, ko veido mÅ«su izcilie un “starptautiski ietekmÄ«gie” mÅ«ziÄ·i, orÄ·estri un kori ir nepiecieÅ¡ami papildus resursi. Patlaban pastāv draudi tam, ka arÄ« nākotnÄ", Latvijas profesionālie orÄ·estri un kori varÄ"s spoži veidot Latvijas tÄ"lu Eiropā un pasaulÄ", un galvenais pilnvÄ"rtÄ«gi strādāt Latvijas tautas labā mÅ«su paÅ¡u valstÄ«.

Izejot no tā, ka profesionālo mÅ«ziÄ·u atalgojums Latvijā caurmÄ"rā ir neatbilstoÅ¡i zems, var Ä«stenoties šāds Latvijas nacionālajai mÅ«zikas kultÅ«rai nevÄ"lams scenārijs:

profesionālie mūziķi ilgstoši saņem ieguldītās izglītības apjomam neatbilstošu atalgojumu;

â†"

rezultātā ilgtermiņā krÄ«t profesijas prestižs, un perspektÄ«vie mÅ«zikas skolu studenti neizvÄ"las citu karjeras ceļu;

â†"

vai, kā tas jau notiek, mÅ«zikas studenti pÄ"c apmaiņas studiju semestriem Rietumeiropas valstÄ«s izvÄ"las tur palikt, jo atrod daudz labāk apmaksātu darbu, nekā viņiem var piedāvāt Latvijā;

â†"

lÄ«dz ar to profesionālā mÅ«zika - vesela nacionālās kultÅ«ras nozare tiek apdraudÄ"ta, jo nav vairs vietÄ"jo speciālistu, kas tajā strādā;

â†"

tad izeja ir aicināt speciālistus no ārzemÄ"m,

vai

valsts zaudÄ" profesionālos mÅ«zikas kolektÄ«vus,

â†"

līdz ar to Latvijai vairs nav "diplomātijas slepenā ieroča" - izcilo profesionālo mūzikas kolektīvu,

un

Latvijā vājinās tautas nacionālā paÅ¡apziņa, ko ļoti spÄ"cÄ«gi veido un uztur lepnums par nacionālās kultÅ«ras, tostarp, profesionālās mÅ«zikas sasniegumiem.

PiemÄ"rs Å¡ai situācijai ir Latvijas Nacionālais simfoniskais orÄ·estris. LNSO koncerti ir klausÄ«tāju iemīļoti gan RÄ«gā, gan citās Latvijas pilsÄ"tās. Nacionālais orÄ·estris piedalās visos lielākajos Latvijas reprezentācijas pasākumos. Tādi bija Å¡ogad RÄ«gas Eiropas kultÅ«ras galvaspilsÄ"tas ietvaros, piemÄ"ram, koncerts “DzimuÅ¡i RÄ«gā” un Pasaules Koru olimpiādes galvenie koncerti. 2015. gadā tieÅ¡i Nacionālais orÄ·estris spÄ"lÄ"s Latvijas ES prezidentÅ«ras koncertos RÄ«gā un ParÄ«zÄ". LNSO strādā Latvijas patrioti, kurus darbā vada entuziasms un profesijas mÄ«lestÄ«ba. TieÅ¡i grÅ«tajos gados ievÄ"rojami auga orÄ·estra mākslinieciskais lÄ«menis un koncertu apmeklÄ"tÄ«ba. 2009. gada laikā valsts galvenā orÄ·estra mÅ«ziÄ·u atalgojums tika samazināts par pusi. Patlaban tas ir mazāks par valstÄ« vidÄ"jo algu sabiedriskajā sektorā strādājoÅ¡ajiem, un atalgojums tālu atpaliek no pirms krÄ«zes lÄ«meņa.

Fināls: risinājumu gaidot

Ko valstiski ir jādara Latvijas kultÅ«ras diplomātijas muzikālo spÄ"ku labā? Saeimas, nozares ministrijas un citu ministriju lÄ«menÄ« ir jānonāk pie sapratnes, ka profesionālās mÅ«zikas kolektÄ«vi Latvijā ir nozÄ«mÄ«gi valsts kultÅ«ras diplomātijas, kultÅ«ras identitātes un nacionālās paÅ¡apziņas stiprinātāji un, ka to darbÄ«ba zema atalgojuma apstākļos ir apdraudÄ"ta. Pirmkārt, ir jāpanāk, ka 2015. gadā visos profesionālajos mÅ«zikas kolektÄ«vos mÅ«ziÄ·a mazākā darba alga par pilnas slodzes darbu ir vismaz vidÄ"jās sabiedriskā sektora algas lielumā. Otrkārt, ir jānodroÅ¡ina ikgadÄ"js atalgojuma pieaugums (20% ik gadus), lai algas pakāpeniski tuvotos lÄ«menim, kāds bija pirms krÄ«zes. Atalgojuma pieaugums ir svarÄ«gs, lai topoÅ¡ie profesionāļi bÅ«tu pārliecināti, ka strādājot par mÅ«ziÄ·iem, varÄ"s nopelnÄ«t ieguldÄ«tajam mācÄ«bu laikam atbilstoÅ¡u atalgojumu. AttiecÄ«bā uz nacionālas nozÄ«mes kultÅ«ras organizācijām ir jāpieņem atseviÅ¡Ä·i likumi, kas nosaka to nacionālo statusu un paredz šādu kolektÄ«vu mÅ«ziÄ·iem augstāku atalgojumu.

Maija beigās ar svinÄ«gu valsts augstāko amatpersonu atklāšanas runu ievadÄ«tu Nacionālā Simfoniskā orÄ·estra koncertu tika atklāta Vidzemes koncertzāle CÄ"sÄ«s. 2015. gada nogalÄ" sola atklāt arÄ« Liepājas jauno koncertzāli. Jaunas un labas koncertzāles reÄ£ionos un galvaspilsÄ"tā ir vajadzÄ«gas. Ir prieks, ka tās top. Taču Latvijas PR bataljona profesionālo mÅ«ziÄ·u vienÄ«ba gaida to brÄ«di, kad viņi varÄ"s ne tikai spÄ"lÄ"t jaunās koncertzālÄ"s, bet viņu darbs Latvijas kultÅ«ras un Latvijas tÄ"la spodrināšanas labā tiks novÄ"rtÄ"ts ar atbilstoÅ¡a lÄ«meņa atalgojumu. NoslÄ"gumā jāteic, ka patiesi iepriecina tas, ka kultÅ«ras ministre Dace Melbārde jau ir skaidri pateikusi, ka kultÅ«ras darbinieku, tostarp mÅ«ziÄ·u cienÄ«gs atalgojums ir kultÅ«rpolitikas prioritāte, veidojot 2015. gada budžetu. Lai notiek, ka nākamā valdÄ«ba un Saeima Å¡o prioritāti Ä«steno dzÄ«vÄ"!

Tavars: ZZS jāvirza viens premjera amata kandidāts - Lembergs

Vispirms man jāpateicas saviem kolÄ"Ä£iem no Latvijas Zaļās partijas, kuri atbalstÄ«ja ierosinājumu, ka Zaļo un Zemnieku savienÄ«bai (ZZS) Å¡obrÄ«d ir pienācis laiks nosaukt vienu apvienÄ«bas Ministru prezidenta amata kandidātu, nepiecieÅ¡amÄ«bas gadÄ«jumā izvÄ"rtÄ"jot arÄ« citus, jau bez iepriekÅ¡ izvirzÄ«tajiem.

Cienot visus lÄ«dz Å¡im nosauktos ZZS premjera amata kandidātus, uzskatu, ka partiju apvienÄ«bai jārespektÄ" vÄ"lÄ"tāju viedoklis un no savām rindām Å¡obrÄ«d jāvirza Ministru prezidenta amatam personÄ«ba, kura bauda vislielāko sabiedrÄ«bas atbalstu.

Atbalsts Aivaram Lembergam, ko nepārprotami uzrāda gan vÄ"lÄ"Å¡anu rezultāti Ventspils paÅ¡valdÄ«bā, gan pilnÄ«gu visu sabiedrisko aptauju rezultāti visā Latvijā balstās tajā, ka Latvijas iedzÄ«votāji vÄ"las politikā redzÄ"t personÄ«bu, kura spÄ"j piedāvāt alternatÄ«vus risinājumus, kura nebaidās pieņemt lÄ"mumus un atbildÄ"t par to rezultātiem.

VÄ"lÄ"tāji vÄ"las saimnieciski spÄ"jÄ«gus un patstāvÄ«gi domājoÅ¡us politiÄ·us. PolitiÄ·us, kas aizstāv nevis Briseles regulas, bet Latvijas valsts intereses. PolitiÄ·us, kas nelokās ne Austrumiem, ne Rietumiem. PolitiÄ·us, kas par politisku sasniegumu uzskata nevis sevis iebÄ«dÄ«Å¡anu siltā un labi apmaksātā amatā Eiropā, bet jaunu darba vietu radÄ«Å¡anu, kuru mÄ"rÄ·is bÅ«tu ekonomiskā attÄ«stÄ«ta un politiski suverÄ"na Latvijas valsts.

Politiskā muļļāšanās un darba grupu izveide nav lÄ"mumu pieņemÅ¡ana. Lielākā emigrācija un zemākā dzimstÄ«ba nav krÄ«zes pārvarÄ"Å¡ana. Citadeles pārdoÅ¡ana nav investÄ«cija finanÅ¡u neatkarÄ«bā. Zemākie platÄ«bu maksājumi lauksaimniekiem nav veiksmÄ«ga uzvara BriselÄ". Liepājas metalurgs nav veiksmÄ«ga valsts galvojuma pārvaldÄ«ba. Atjaunojamo energoresursu attÄ«stÄ«bas apturÄ"Å¡ana nav enerÄ£Ä"tiskās neatkarÄ«bas nodroÅ¡ināšana. NereaÄ£Ä"t, kā amatpersonas pa Latvijas nodokļu maksātāju naudu gozÄ"jas Maskavas svÄ"tkos, pārmaksā miljonus e-taloniem un "pa kluso" pārdod Lucavsalu, nav valstsvÄ«ru cienÄ«ga rÄ«cÄ«ba. ArÄ« bijušā premjera personÄ«gais veiksmes stāsts nav katra Latvijas iedzÄ«votāja veiksmes stāsts.

MÄ"s, ZZS, spÄ"jam piedāvāt citu izvÄ"li Latvijas pilsoņiem, un mÅ«su vÄ"lÄ"tājs skaidri ir izteicis savu gribu attiecÄ«bā uz premjera amata kandidāta izvÄ"li. Å Ä« griba ir jārespektÄ".

Augulis: Kategoriski nepiekrītu veselības finansēšanai no sociālā budžeta

Joprojām VeselÄ«bas nozares darba grupas vadÄ«tājas Ilzes Viņķeles (VienotÄ«ba) izteikumi publiskajā telpā liecina, ka veselÄ«bas nozares samilzušās problÄ"mas vÄ"las risināt uz pensionāru un mazāk aizsargāto iedzÄ«votāju grupu rÄ"Ä·ina. Kategoriski nepiekrÄ«tu veselÄ«bas finansÄ"Å¡anai no sociālā budžeta, tādÄ"jādi uz vÄ"lÄ"Å¡anu rÄ"Ä·ina riskÄ"jot graut stabilu un sakārtotu sistÄ"mu, kas ir paredzÄ"ta citiem mÄ"rÄ·iem.

Katrs priekÅ¡likums lÄ«dz Å¡im uzlabot pensionāru situāciju, indeksÄ"jot pensijas vai pārrÄ"Ä·inot krÄ«zes laikā pieÅ¡Ä·irtās mazākas pensijas, atduras pret neizpratni un fiskālo disciplÄ«nu. Tāpat katru iniciatÄ«vu palielināt pensijas apmÄ"ru dÄ"vÄ" par populismu. Tajā pašā laikā bez jebkāda pamatojuma un ekonomiskās ietekmes izvÄ"rtÄ"juma aizvien valdÄ«bā izskatÄ«Å¡anai vÄ"las virzÄ«t priekÅ¡likumu par veselÄ«bas nozares finansÄ"Å¡anu no sociālā budžeta. 

Tas notiek neraugoties uz to, ka pat pusprocenta novirzÄ«Å¡ana citiem mÄ"rÄ·iem apdraud sociālā budžeta stabilitāti un, iespÄ"jams, arÄ« pensiju un citu pabalstu sekmÄ«gu izmaksu ilgtermiņā. VÄ"lÄ"Å¡anu cīņu karstumā tiek maldināta sabiedrÄ«ba, jo, Ä«stenojot šādu nodomu, tiktu saplosÄ«ts sociālais budžets, tam noraujot 3% jeb 233,2 miljonus eiro. Kā labklājÄ«bas ministrs to nevaru pieļaut, jo man ir jānosargā sociālā budžeta stabilitāte un jāgarantÄ" iedzÄ«votājiem sociālā droÅ¡Ä«ba.

Protams, ir jārisina samilzušās veselÄ«bas aprÅ«pes problÄ"mas, tomÄ"r nevar vienkārÅ¡i iegrābties sociālajā budžetā, kas tikai tagad ir sācis atkopties no krÄ«zes. BijusÄ« labklājÄ«bas ministre noteikti atceras, ka sociālā budžeta stabilizÄ"Å¡anai bija jāpieņem arÄ« daži pietiekami sāpÄ«gi lÄ"mumi, piemÄ"ram, pensionÄ"Å¡anās vecuma celÅ¡ana. Ja jau ir uzskats, ka sociālais budžets ir tik bagāts un spÄ"j finansÄ"t visu pÄ"c kārtas, tad, iespÄ"jams, nemaz nevajadzÄ"ja pacelt pensionÄ"Å¡anās vecumu?

Vienlaikus Viņķeles kundze klaji melo, ka labklājÄ«bas ministrs ir virzÄ«jis sociālo iemaksu samazināšanu par 0,5%. ArÄ« LabklājÄ«bas ministrija šādu iniciatÄ«vu nav piedāvājusi. LÄ«dz Å¡im esmu uzsvÄ"ris, ka vispirms kopumā jāsakārto nodokļu sistÄ"ma, vienlaikus ceļot minimālo algu un ar nodokli neapliekamo minimumu. Jāpanāk, lai cilvÄ"kiem pÄ"c nodokļu nomaksas paliktu reāli vairāk naudas maciņā, lÄ«dz ar to nodroÅ¡inot sev iespÄ"ju dzÄ«vot veselÄ«gāk, piemÄ"ram, lietojot kvalitatÄ«vu pārtiku un nodroÅ¡inot adekvātu profilaksi, tādÄ"jādi nekļūstot par pacientu. 

Šādā veidā samazināsies izdevumi veselÄ«bas nozarÄ", jo iedzÄ«votājiem bÅ«s mazāk jāpatÄ"rÄ" medicÄ«nas pakalpojumi un slimÄ«bas pabalsti. MÄ"s redzam, ka pÄ"dÄ"jos gados cilvÄ"ku ar invaliditāti skaits ir dubultojies un tam pamatā ir gan zemie ienākumi, gan tas, ka krÄ«zes laikā cilvÄ"kiem ar invaliditāti pensija vai pabalsts bija vienÄ«gie iespÄ"jamie ienākumi. Tāpat Å¡o skaitu ietekmÄ" veselÄ«bas aprÅ«pes nepieejamÄ«ba, jo iedzÄ«votāji pie ārsta vÄ"rÅ¡as novÄ"loti, savlaicÄ«gi nesaņemot medicÄ«nas pakalpojumus un rezultātā iegÅ«stot invaliditāti.

Ja arÄ« pusprocents izklausās kā sÄ«kums, attiecÄ«bā uz sociālo budžetu tās ir lielas summas. PiemÄ"ram, ja veselÄ«bas finansÄ"Å¡anai novirza 0,5% sociālā budžeta lÄ«dzekļus, tad tie ir apmÄ"ram 34,6 miljoni eiro 2015.gadā. Savukārt veselÄ«bas aprÅ«pei novirzot 3% tie bÅ«tu vismaz 233,2 miljoni eiro 2017.gadā, kas jau bÅ«tiski apdraud sociālā budžeta stabilitāti nākotnÄ". Šādā gadÄ«jumā bÅ«tu jādomā par atseviÅ¡Ä·u sociālās apdroÅ¡ināšanas veidu pārskatÄ«Å¡anu, tai skaitā jāvÄ"rtÄ" turpmākās pensiju izmaksas iespÄ"jas. 

IespÄ"jams, pastāv ilÅ«zija, ka Å¡is ir vienkāršākais veids kā ātri un nesāpÄ«gi pārdalÄ«t finansÄ"jumu. Tādā gadÄ«jumā redzu bÅ«tiskas pretrunas, jo iepriekÅ¡ man bija jācÄ«nās par papildu finansÄ"jumu pensiju indeksācijai un jāpierāda, ka sociālais budžets to spÄ"s nodroÅ¡ināt. Tāpat diskusijas par iespÄ"jām pārrÄ"Ä·ināt krÄ«zes laikā pieÅ¡Ä·irtās mazākās pensijas uztvÄ"ra kā nekoleÄ£iālu rÄ«cÄ«bu. TāpÄ"c vÄ"l jo vairāk pārsteidz, ka no sociālā budžeta var vienkārÅ¡i dažus procentus jeb vairākus simtus miljonu eiro noņemt nost. Tādā gadÄ«jumā mÄ"s nekavÄ"joties varam atļauties indeksÄ"t pensijas, ņemot vÄ"rā gan patÄ"riņa cenu indeksu, gan 50% no vidÄ"jās iemaksu algas. Tāpat varam pārrÄ"Ä·ināt krÄ«zes laikā pieÅ¡Ä·irtās pensijas, uzlabojot vairāk nekā 80 tÅ«kstoÅ¡u pensionāru situāciju. 

Aicinu rast ilgtermiņa risinājumu veselÄ«bas nozares problÄ"mu atrisināšanai. Kā jau iepriekÅ¡ uzsvÄ"ru, vispirms jāsakārto pati veselÄ«bas sistÄ"ma jau esošā finansÄ"juma ietvaros un tā palielinājums jāpamato ar noteiktiem pakalpojumu veidiem, to apjomu un nepiecieÅ¡amo sasniedzamo rezultātu. Faktiski runa ir par pakalpojumu groza definÄ"Å¡anu un skaidru valodu, ko valsts finansÄ" un ko nÄ". Ir jāizvairās no esošās situācijas, kad uzskaitÄ«to pakalpojumu klāsts it kā ir plaÅ¡s, bet realitātÄ" cilvÄ"ki vai nu gaida rindā vairākus gadus lÄ«dz pakalpojuma saņemÅ¡anai vai tāpat izvÄ"las saņemt maksas pakalpojumu, jo veselÄ«bas stāvokļa dÄ"ļ nevar gaidÄ«t rindā.

Sociālais budžets veidojas no cilvÄ"ku veiktajām sociālajām iemaksām, kas proporcionāli sadalās pa konkrÄ"tiem sociālās apdroÅ¡ināšanas veidiem. No sociālā budžeta tiek izmaksātas pensijas, dažāda veida pabalsti vecākiem, invaliditātes pabalsti, slimÄ«bas pabalsti u.c. Vienlaikus budžetā tiek veidots uzkrājums kā droÅ¡Ä«bas spilvens situācijām, kad ekonomisku svārstÄ«bu gadÄ«jumā strauji samazinās sociālo iemaksu maksātāju skaits. Å obrÄ«d sociālais budžets ir stabils un tajā pirmo gadu pÄ"c ekonomiskās krÄ«zes veidojas uzkrājums.

Prezidenta Bērziņa uzruna ANO: Klimata pārmaiņu draudu novēršanā vēl ir daudz darāmā

MÅ«su iedzÄ«votāju labklājÄ«bai ir jāatrod lÄ«dzsvars un sinerÄ£ija starp konkurÄ"tspÄ"jÄ«gu ekonomikas politiku un tās ietekmi uz klimata pārmaiņām, tā savā uzrunā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Klimata samitā, Å…ujorkā, uzsvÄ"ra Valsts prezidents Andris BÄ"rziņš.

Kā portālu Diena.lv informÄ"ja prezidenta Preses dienestā, BÄ"rziņš savā uzrunā uzsvÄ"ra, ka Latvija piekrÄ«t, ka klimata pārmaiņu draudi ir ļoti reāli un pastāvoÅ¡i, jo vidÄ"jā gaisa temperatÅ«ra 20.gadsimtā Latvijā ir palielinājusies par vienu Celsija grādu. Tāpat Latvija piedzÄ«vo ar klimata pārmaiņām saistÄ«to negatÄ«vo ietekmi, kas ir vÄ"rojama valsts piekrastÄ", un piekrÄ«t mazo salu jaunattÄ«stÄ«bas valstu un citu valstu, kas ir visvairāk neaizsargātas pret klimata pārmaiņām, paustajām bažām.

Tāpat prezidents klātesoÅ¡os informÄ"ja, ka, ievÄ"rojot iespÄ"jamos klimata pārmaiņu riskus, Latvija velta ievÄ"rojamu darbu valsts lÄ«menÄ«, lai sniegtu savu ieguldÄ«jumu globālā redzÄ"juma par zema oglekļa satura un pret klimata pārmaiņām noturÄ«gu nākotni realizÄ"Å¡anā.

"Latvijas kopÄ"jais emisiju apjoms ir mazāks nekā Latvijas nodroÅ¡inātā ogļskābās gāzes piesaiste mežsaimniecÄ«bas nozarÄ". PÄ"dÄ"jo 15 gadu laikā Latvija ir samazinājusi tās siltumnÄ«cefekta gāzu emisijas par gandrÄ«z 60%. Pat dziļas ekonomiskās lejupslÄ«des laikā Latvija sāka Ä«stenot Zaļo investÄ«ciju programmu un lÄ«dzfinansÄ"ja projektus, kuru mÄ"rÄ·is bija samazināt siltumnÄ«cas efekta gāzu emisijas. Å ie pasākumi palÄ«dzÄ"ja mums sasniegt Kioto protokolā noteiktos mÄ"rÄ·us un veicināja mÅ«su ekonomikas atveseļoÅ¡anos. MÄ"s tagad esam atgriezuÅ¡ies iepriekÅ¡Ä"jā lÄ«menÄ«, bÅ«dami starp vadoÅ¡ajām valstÄ«m Eiropas SavienÄ«bā rezultātu ziņā Å¡ajā jomā," sacÄ«ja prezidents, atzÄ«stot, ka Latvija saprot, ka "vÄ"l ir daudz darāmā".

"MÄ"s paÅ¡laik izstrādājam Klimata pārmaiņu seku mazināšanas programmu 2014.-2020.gadam un stratÄ"Ä£iju attÄ«stÄ«bai, kam pamatā ir zema oglekļa saturs, lÄ«dz 2050.gadam. MÄ"s veicinām ieguldÄ«jumus energoefektivitātes pasākumos un tehnoloÄ£iju pārejā no fosilajiem uz atjaunojamiem energoresursiem," uzsvÄ"ra prezidents. "Tāpat mÄ"s ievieÅ¡am "zaļo valsts iepirkuma" sistÄ"mu, lai nodroÅ¡inātu, ka cita starpā tiek ņemti vÄ"rā klimata pārmaiņu apsvÄ"rumi, ja tiek tÄ"rÄ"ta valsts nauda. Bet vissvarÄ«gākais - mÅ«su iedzÄ«votāju labklājÄ«bai mums ir jāatrod lÄ«dzsvars un sinerÄ£ija starp konkurÄ"tspÄ"jÄ«gu ekonomikas politiku un tās ietekmi uz klimata pārmaiņām."

Prezidents arÄ« uzsvÄ"ra, ka atzinÄ«gi vÄ"rtÄ" diskusijas par ANO AttÄ«stÄ«bas programmu pÄ"c 2015.gada, kurās klimata pārmaiņas tiek atzÄ«tas par vienu no galvenajiem jautājumiem.

"Bet pats galvenais, es ar nepacietÄ«bu gaidu efektÄ«vu sadarbÄ«bu ANO VispārÄ"jās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros un veiksmÄ«gus konferenču rezultātus Limā un ParÄ«zÄ". Es esmu cieÅ¡i pārliecināts, ka klimata pārmaiņu problÄ"mu risināšanai mums ir nepiecieÅ¡ams noslÄ"gt jaunu vienoÅ¡anos lÄ«dz 2015.gada beigām. Turklāt, lai šāda vienoÅ¡anās bÅ«tu izpildāma, tai ir jābÅ«t juridiski saistoÅ¡ai, ilgstoÅ¡ai un piemÄ"rojamai visām vienoÅ¡anās pusÄ"m," piebilda prezidents.

Bijušajam Latvenergo šefam Miķelsonam būs jāizmaksā pabalsts par atlaišanu

Stājas spÄ"kā RÄ«gas apgabaltiesas spriedums, ar kuru 14.maijā tika apmierināta bijušā AS Latvenergo prezidenta Kārļa MiÄ·elsona prasÄ«ba pret uzņÄ"mumu - Latvenergo MiÄ·elsonam bÅ«s jāizmaksā atlaiÅ¡anas pabalsts 8025 eiro apmÄ"rā.

Kā aÄ£entÅ«ru LETA informÄ"ja Augstākās tiesas (AT) preses sekretāre Baiba Kataja, 22.septembrÄ« AT Civillietu departaments rÄ«cÄ«bas sÄ"dÄ" izskatÄ«ja Latvenergo pārstāves kasācijas sÅ«dzÄ«bu par apgabaltiesas 14.maija spriedumu MiÄ·elsona prasÄ«bā pret Latvenergo ar treÅ¡o personu Ekonomikas ministriju par atlaiÅ¡anas pabalsta piedziņu.

AT tiesneÅ¡u kolÄ"Ä£ijai neradās Å¡aubas par apelācijas instances tiesas sprieduma tiesiskumu, un tika secināts, ka izskatāmajai lietai nav nozÄ«mes judikatÅ«ras veidoÅ¡anā. LÄ«dz ar to tiesneÅ¡u kolÄ"Ä£ija nolÄ"ma atteikt ierosināt kasācijas tiesvedÄ«bu sakarā ar Latvenergo pārstāves kasācijas sÅ«dzÄ«bu par RÄ«gas apgabaltiesas 14.maija spriedumu.

LÄ"mums nav pārsÅ«dzams. Tādā veidā stājas spÄ"kā RÄ«gas apgabaltiesas 14.maija spriedums.

Kā aÄ£entÅ«rai LETA norādÄ«ja apgabaltiesas preses sekretāre Inta Å aboha, RÄ«gas apgabaltiesa nosprieda piedzÄ«t no Latvenergo par labu prasÄ«tājam atlaiÅ¡anas pabalstu 8025 eiro apmÄ"rā un arÄ« tiesas izdevumus 401,25 eiro apmÄ"rā. Tiesa arÄ« nosprieda piezÄ«t no atbildÄ"tāja par labu valstij valsts nodevu 370,29 eiro apmÄ"rā un ar lietas izskatÄ«Å¡anu saistÄ«tos izdevumus 14,77 eiro apmÄ"rā.

Saskaņā ar 2008.gada novembrÄ« noslÄ"gto darba lÄ«gumu pirmstermiņa uzteikÅ¡anas gadÄ«jumā MiÄ·elsonam bija jāsaņem pabalsts seÅ¡u mÄ"neÅ¡algu apmÄ"rā. Latvenergo pabalstu MiÄ·elsonam tā arÄ« neizmaksāja, tādÄ"ļ viņš to lÅ«dza piedzÄ«t tiesas ceļā. MiÄ·elsons Latvenergo vadÄ«ja no 2000.gada lÄ«dz 2010.gada vasarai. 2010.gada jÅ«nijā Korupcijas novÄ"rÅ¡anas un apkaroÅ¡anas birojs (KNAB) aizturÄ"ja viņu saistÄ«bā ar Latvenergo amatpersonu iespÄ"jamām pretlikumÄ«gām darbÄ«bām. Augustā viņš tika atbrÄ«vots no apcietinājuma pret 50 000 latu (71 144 eiro) droÅ¡Ä«bas naudu.

IepriekÅ¡ LETA ziņoja, ka Ä¢enerālprokuratÅ«ra cÄ"lusi apsÅ«dzÄ«bas piecām iesaistÄ«tajām personām tā dÄ"vÄ"tajā uzņÄ"muma Latvenergo amatpersonu kukuļoÅ¡anas lietā. Å Ä«s personas sauktas pie kriminālatbildÄ«bas par vairāku noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu izdarÄ«Å¡anu saistÄ«bā ar "Latvenergo" rÄ«koto RÄ«gas otrās termoelektrocentrāles otrās kārtas rekonstrukcijas iepirkuma konkursu.

TrÄ«s personām apsÅ«dzÄ«ba celta par dienesta pilnvaru pārsniegÅ¡anu mantkārÄ«gā nolÅ«kā un par kukuļņemÅ¡anu lielā apmÄ"rā personu grupā pÄ"c iepriekÅ¡Ä"jas vienoÅ¡anās. Viena persona apsÅ«dzÄ"ta par dienesta pilnvaru pārsniegÅ¡anas mantkārÄ«gā nolÅ«kā atbalstÄ«Å¡anu, kukuļdoÅ¡anu lielā apmÄ"rā un par tirgoÅ¡anos ar ietekmi. Savukārt vÄ"l vienai personai apsÅ«dzÄ«ba celta par tirgoÅ¡anās ar ietekmi atbalstÄ«Å¡anu.

ProkuratÅ«ra apsÅ«dzÄ"to vārdus neatklāj, bet advokāts Egons Rusanovs aÄ£entÅ«rai LETA apstiprināja, ka apsÅ«dzÄ«ba celta viņa klientam, bijuÅ¡ajam Latvenergo prezidentam MiÄ·elsonam. Par ko tieÅ¡i MiÄ·elsons apsÅ«dzÄ"ts, advokāts nevarot atklāt, jo parakstÄ«jies par ziņu neizpauÅ¡anu.

2013.gada 18.jÅ«nijā Ä¢enerālprokuratÅ«ras Krimināltiesiskā departamenta SeviÅ¡Ä·i svarÄ«gu lietu izmeklÄ"Å¡anas nodaļas prokurors izskatÄ«Å¡anai RÄ«gas rajona tiesā nodeva lietu, kas tika izdalÄ«ta no tā dÄ"vÄ"tā Latvenergo kriminālprocesa. IzdalÄ«tajā lietā apsÅ«dzÄ«bas celtas trim personām par kukuļoÅ¡anu saistÄ«bā ar Latvenergo rÄ«koto konkursu "Pļaviņu hidroelektrostacijas hidroagregāta Nr.4, 5, 7 rekonstrukcija". Vienai personai apsÅ«dzÄ«ba celta par kukuļdoÅ¡anu pÄ"c Krimināllikuma (KL) 323.panta 2.daļas, bet divām personām - par kukuļņemÅ¡anu pÄ"c KL 320.panta 3.daļas.

Saskaņā ar celto apsÅ«dzÄ«bu kukuļoÅ¡ana notikusi laika periodā no 2007.gada 1.augusta lÄ«dz 2010.gada 15.jÅ«nijam. Kukulis dots par to, lai AS Latvenergo rÄ«kotajā konkursā "Pļaviņu hidroelektrostacijas hidroagregātu Nr.4, 5, 7 rekonstrukcija - iekārtu iegāde" uzņÄ"muma Alstom Power Sweden AB piedāvājums tiktu atzÄ«ts par izdevÄ«gāko un lai ar Å¡o uzņÄ"mumu tiktu noslÄ"gts valsts pasÅ«tÄ«juma lÄ«gums.

Tāpat kukulis dots par to, lai minÄ"tā lÄ«guma izpildes laikā no Latvenergo amatpersonu puses bÅ«tu labvÄ"lÄ«ga attieksme pret darbu izpildÄ«tāju un lai tiktu pieņemti Å¡im uzņÄ"mumam labvÄ"lÄ«gi lÄ"mumi. KopÄ"jais kukuļa apmÄ"rs bijis 627 100 eiro jeb 440 728 lati, liecina apsÅ«dzÄ«ba. Å ajā lietā uz apsÅ«dzÄ"to sola sÄ"dās kādreizÄ"jais Latvenergo viceprezidents Aigars Meļko, uzņÄ"muma ražoÅ¡anas tehniskais direktors Gunārs Cvetkovs un biznesa konsultants Andrejs Livanovičs.

KNAB arÄ« lÄ«dz ar lietas nodoÅ¡anu prokuratÅ«rai atklāja lÄ«dz Å¡im publiski nezināmās kukuļu summas, proti, kopumā kukuļos nodoti apmÄ"ram astoņi miljoni eiro (5,6 miljoni latu), bet vÄ"l aptuveni 11 miljoni eiro (7,7 miljoni latu) netika nodoti, jo KNAB vairākas personas aizturÄ"ja.

papildināts (8:58) - Bērziņš ASV diskutē par Latvijas Gāzes akciju pārdošanu

Valsts prezidents Andris BÄ"rziņš ASV ticies ar vairāku vadoÅ¡u enerÄ£Ä"tikas uzņÄ"mumu vadÄ«tājiem un runājis par daļu uzņÄ"muma Latvijas Gāze akciju pārdoÅ¡anu, otrdienas rÄ«tā LNT raidÄ«jumā 900 sekundes pastāstÄ«ja Valsts prezidenta preses sekretāre LÄ«ga Krapāne.

Izteiktā ideja bijusi par Latvijas Gāzes akcionāram E. On Ruhrgas International piederošo 47,23% akciju pārdošanu kādai no ASV kompānijām.

Tiesa, nekādas konkrÄ"tas cenas un iespÄ"jamie darÄ«juma nosacÄ«jumi neesot izteikti, pauda Krapāne.

Valsts prezidenta kanceleja portālu Diena.lv informÄ"ja, ka BÄ"rziņš pirmdien, sākot darba vizÄ«ti Amerikas Savienotajās ValstÄ«s (ASV), apmeklÄ"ja HjÅ«stonu (Teksasa), kur tikās ar ASV gāzes ieguves un transportÄ"Å¡anas sektora ievÄ"rojamāko uzņÄ"mumu vadÄ«bu, lai iepazÄ«stinātu ar situāciju Latvijas enerÄ£Ä"tikas sektorā un iespÄ"jām investÄ"t tajā, ņemot vÄ"rā ne tikai mÅ«su valsts, bet arÄ« reÄ£ionālās intereses mazināt energoapgādes piegādes riskus un piesaistÄ«t spÄ"cÄ«gus investorus no alternatÄ«viem reÄ£ioniem.

VizÄ«te HjÅ«stonā aizsākās ar TehnoloÄ£iju centra apskati, kurā tiek izstrādātas, izmÄ"Ä£inātas un ražotas Å¡obrÄ«d pasaulÄ" modernākās tehnoloÄ£ijas slānekļa gāzes un naftas atradņu izpÄ"tei un energoresursu ieguvei. PÄ"c centra apmeklÄ"juma sekoja stundu ilgas apaļā galda diskusijas pirmā daļa, kurā Valsts prezidents iepazÄ«stināja ASV uzņÄ"mÄ"jus ar Å¡Ä« brīža situāciju enerÄ£Ä"tikas sektorā Latvijā un reÄ£ionā. AtzÄ«stot, ka atkarÄ«ba no viena piegādātāja Baltijas reÄ£iona ES dalÄ«bvalstÄ«s Å¡obrÄ«d ir simts procentÄ«ga, Valsts prezidents vÄ"rsa potenciālo investoru uzmanÄ«bu uz Å¡Ä« brīža situāciju, kad uzņÄ"mums Latvijas Gāze ir Ä«paÅ¡nieku pārmaiņu procesā, kā arÄ« joprojām nav atrisināts jautājums par vietu, kur tiks bÅ«vÄ"ts Eiropas Komisijas atbalstÄ«ts reÄ£ionālais saÅ¡Ä·idrinātās gāzes terminālis (LNG).

BÄ"rziņš atzinis, ka Latvijai ir ļoti nozÄ«mÄ«ga reÄ£ionālo projektu attÄ«stÄ«ba un konkrÄ"ti - progress reÄ£ionālā LNG termināļa bÅ«vÄ"Å¡anas izvÄ"lÄ"s vietas ziņā, kur pastāv liels potenciāls sadarbÄ«bai ar ASV saÅ¡Ä·idrinātās gāzes piegādātājiem nākotnÄ". "Latvijai ir virkne priekÅ¡rocÄ«bu termināļa bÅ«vniecÄ«bā - gan pazemes gāzes krātuves iespÄ"jas, gan valsts Ä£eogrāfiskais izvietojums," piebilda Valsts prezidents. 

Vienlaikus viņš uzsvÄ"ris Latvijas gāzes sektora priekÅ¡rocÄ«bas tieÅ¡i uzglabāšanas ziņā, informÄ"jot par Inčukalna pazemes gāzes krātuvi un tās sniegtajām iespÄ"jām ne tikai Latvijai, bet arÄ« visam reÄ£ionam jau paÅ¡laik. Inčukalna krātuve ziemā pilnÄ«bā nodroÅ¡ina Latvijas iekÅ¡zemes gāzes pieprasÄ«jumu, kā arÄ«, piegādājot gāzi klientiem Baltijas valstÄ«s, Krievijas ziemeļrietumos un Kaļiņingradā. ASV uzņÄ"mÄ"ji sarunā vairākkārt atzina, ka energoapgādes droÅ¡Ä«bas palielināšanai Eiropā ir izÅ¡Ä·iroÅ¡i svarÄ«gi efektÄ«vi izmantot gāzes krātuvju potenciālu, un Latvijai Å¡ajā ziņā ir ļoti labas iespÄ"jas. Tāpat Valsts prezidents atzina, ka nesenie notikumi pie Eiropas SavienÄ«bas (ES) ārÄ"jās robežas ir pierādÄ«juÅ¡i, ka cieÅ¡a saite ar treÅ¡ajām valstÄ«m energoapgādes jomā Eiropu pakļauj lieliem riskiem.

"TieÅ¡i tādÄ"ļ tagad ir Ä«stais laiks aktivizÄ"t visus pieejamos resursus, lai novÄ"rstu nestabilitāti. Mums ir nepiecieÅ¡ami neatkarÄ«gi un spÄ"cÄ«gi investori stabilai ilgtermiņa darbÄ«bai ne tikai Latvijā, bet arÄ« reÄ£ionā," uzsvÄ"ra Valsts prezidents. Viņš uzsvÄ"ra, ka uzņÄ"mums Latvijas Gāze ir ļoti labā ekonomiskā stāvoklÄ«, kas ir bÅ«tisks arguments, lai piesaistÄ«tu tādus investorus, kam ir liela pieredze un ilgtermiņa plāni attiecÄ«bā uz darbÄ«bu Eiropā.

"JÅ«s raugāties pareizā virzienā," vÄ"rtÄ"jot Latvijas izklāstÄ«to pozÄ«ciju, atzina sarunu partneri, vienlaikus piebilstot, ka ASV gāzes ieguves un transportÄ"Å¡anas uzņÄ"mumi jau Å¡obrÄ«d vÄ"rtÄ" reÄ£ionālo sadarbÄ«bas centru izvietoÅ¡anas iespÄ"jas Eiropā, kur Latvijai ir vairākas objektÄ«vas priekÅ¡rocÄ«bas.

Kā nozÄ«mÄ«gs apstāklis Latvijas gāzes tirgus nākotnes attÄ«stÄ«bā, kas bÅ«tiski ietekmÄ"tu arÄ« investoru piesaisti, sarunā tika uzsvÄ"rta gaidāmā gāzes tirgus liberalizācija, ko plānots ieviest ar 2017.gada aprÄ«li un kas realitātÄ" nozÄ«mÄ" pārvades sistÄ"mas operatoru un sadales sistÄ"mas operatoru nodalÄ«Å¡ana. 

PaplaÅ¡inot par Latviju sniegto informāciju, Valsts prezidents uzsvÄ"ra, ka Eiropas energoapgādes droÅ¡Ä«bas izaicinājumu risinājumi bÅ«s prioritāte arÄ« Latvijas prezidentÅ«ras Eiropas PadomÄ" laikā 2015.gada pirmajā pusÄ". 

Diskusijas otrā daļa tika veltÄ«ta zemes dzīļu izpÄ"tes un ieguves iespÄ"jām Latvijā, kuras laikā ASV pārstāvji uzsvÄ"ra, ka valstij, kura patiesi vÄ"las attÄ«stÄ«t resursu ieguves rÅ«pniecÄ«bu, ir jāveido skaidra un caurspÄ«dÄ«ga juridiski regulÄ"joÅ¡a vide, stabila nodokļu sistÄ"ma un operatÄ«va izpÄ"tes atļauju izsniegÅ¡anas kārtÄ«ba. Kaut arÄ« attiecÄ«bā uz Latviju un slānekļa gāzes iespÄ"jamajām atradnes vietām Å¡obrÄ«d faktiski nav veikta visaptveroÅ¡a izpÄ"te, ASV gāzes industrijas pārstāvji uzsvÄ"ra, ka tas nekādā gadÄ«jumā nav jāpieņem kā fakts, ka šādas atradnes nevarÄ"tu bÅ«t. Ä»oti lielā mÄ"rā viss ir atkarÄ«gs no tehnoloÄ£ijām, kuras tiek pielietotas izpÄ"tes procesā un kuru progress ir kalpojis par pamatu arÄ« ASV straujajai ienākÅ¡anai pasaules lielāko gāzes piegādātāju vidÅ«. Pateicoties „slānekļa gāzes revolÅ«cijai”, ASV pÄ"dÄ"jos gados ir kļuvuÅ¡as par lielāko dabasgāzes ražotāju pasaulÄ". Tuvākajos gados ASV plāno attÄ«stÄ«t saÅ¡Ä·idrinātās gāzes eksporta kapacitāti. Jau tuvākajā laikā ASV Kongresā plānots lemt par saÅ¡Ä·idrinātas gāzes eksportu uz Eiropu, informÄ"ja Valsts prezidenta kanceleja. 

HjÅ«stonā Valsts prezidents BÄ"rziņš tikās arÄ« ar vietÄ"jo latvieÅ¡u kopienu, kongresmeni Tedu Po (Ted Poe) un vietÄ"jās varas pārstāvjiem, bet vakarā atgriezās Å…ujorkā, lai jau 23. septembrÄ« piedalÄ«tos ANO Klimata samita atklāšanas sÄ"dÄ"s, pasniegtu Triju Zvaigžņu ordeni bijuÅ¡ajai ASV valsts sekretārei Hilarijai Klintonei, kā arÄ« veiktu citus ASV darba vizÄ«tes plānā ietvertos pasākumus.

ValdÄ«ba Å¡Ä« mÄ"neÅ¡a sākumā nolÄ"ma izteikt piedāvājumu iegādāties uzņÄ"mumam EO.N Ruhrgas piederoÅ¡os 47,23% Latvijas Gāzes/i> akciju, ko uzņÄ"mums plāno pārdot jau kopÅ¡ pagājušā gada.

Latvijas karavīri pret grupējumu Islāma valsts necīnīsies, palīdzēs civiliedzīvotājiem

Latvijas karavÄ«ri netiks iesaistÄ«ti cīņā pret džihādistu grupÄ"jumu Islāma valsts, otrdien Latvijas TelevÄ«zijas raidÄ«jumā RÄ«ta Panorāma teica Ministru prezidente Laimdota Straujuma (VienotÄ«ba). Viņa uzsvÄ"ra, ka Latvija sniegs humāno palÄ«dzÄ«bu konflikta teritorijā nonākuÅ¡ajiem civiliedzÄ«votājiem. Latvija varÄ"tu palÄ«dzÄ"t ar pārtiku, piemÄ"ram, sÅ«tot konservus, kā arÄ« piedāvājot medikamentus.

Kā ziņots, lai koordinÄ"tu starptautiskās sabiedrÄ«bas rÄ«cÄ«bu cīņai pret džihādistu grupÄ"jumu Islāma valsts, ASV sadarbÄ«bā ar sabiedrotajiem ir izveidojuÅ¡as starptautisku koalÄ«ciju, kurā iesaistÄ«jusies arÄ« Latvija, aÄ£entÅ«rai LETA iepriekÅ¡ pastāstÄ«ja Ä€rlietu ministrijas preses sekretārs Kārlis Eihenbaums.

"VÄ"rtÄ"jot pÄ"dÄ"jo nedÄ"ļu notikumus Irākā un SÄ«rijā, Latvija uzskata, ka teroristiskais grupÄ"jums rada nopietnus draudus droÅ¡Ä«bai plašākā Tuvo Austrumu reÄ£ionā, kā arÄ« rada apdraudÄ"jumu sabiedrotajiem un partneriem visā pasaulÄ", ieskaitot Latviju," norādÄ«ja Eihenbaums, skaidrojot, ka Islāma valsts darbÄ«ba ir pierādÄ«jusi tās necilvÄ"cÄ«go, noziedzÄ«go un barbarisko dabu, kas ir novedusi pie ievÄ"rojamiem cilvÄ"ku upuriem un traÄ£iskām humānajām sekām visā reÄ£ionā.

"Starptautiskajai koalīcijai sniegt atbalstu gatavību paudušas gandrīz četrdesmit pasaules valstis, tai skaitā Baltijas valstis. Latvijas izsaka visstingrāko atbalstu ASV iniciatīvai par starptautiskās sabiedrības apvienošanu cīņai pret Islāma valsti," piebilda Eihenbaums.

Latvija tÅ«lÄ«tÄ"jam atbalstam gatava sniegt humāno palÄ«dzÄ«bu konflikta teritorijā nonākuÅ¡ajiem civiliedzÄ«votājiem, kā arÄ« ir gatava izskatÄ«t citas palÄ«dzÄ«bas iespÄ"jas.

"Vienlaikus paredzÄ"ts, ka Latvija nodroÅ¡inās nepiecieÅ¡amos nacionālos pasākumus, lai nepieļautu ārvalstu kaujinieku vervÄ"Å¡anu Latvijas teritorijā, Latvijas valstspiederÄ«go nelikumÄ«gu iesaisti bruņotajos konfliktos ārvalstÄ«s, kā arÄ« cita atbalsta sniegÅ¡anu teroristiem," norādÄ«ja Eihenbaums.

Vaicāts, vai ministrijas rÄ«cÄ«bā ir informācija par Latvijas valstspiederÄ«gajiem, kuri karo Islāma valsts pusÄ", Eihenbaums atbildÄ"ja, ka šādas informācijas nav, un norādÄ«ja, ka "jānodroÅ¡ina nacionālie pasākumi, lai to nepieļautu".

Savukārt, komentÄ"jot Islāma valsts paziņojumu, kurā tā mudina savus atbalstÄ«tājus nogalināt to valstu pilsoņus, kas piedalās ASV vadÄ«tajā koalÄ«cijā pret džihādistiem, Eihenbaums atzina, ka ministrija strādā pie konsulārās informācijas atjaunoÅ¡anas par Irāku un SÄ«riju.

PaÅ¡laik Ä€rlietu ministrija stingri iesaka nedoties uz SÄ«riju un aicina ceļotājus, kuri atrodas SÄ«rijā, izceļot no valsts. Tāpat ministrija aicina neapmeklÄ"t Irāku un stingri iesaka jebkurai personai, kura dodas uz ārvalstÄ«m, pirms ceļoÅ¡anas iegādāties dzÄ«vÄ«bas un veselÄ«bas apdroÅ¡ināšanas polisi, kas paredz arÄ« personas repatriāciju slimÄ«bas vai nāves gadÄ«jumā, kā arÄ« reÄ£istrÄ"ties konsulārajā reÄ£istrā.

Jau ziņots, ka Islāma valsts kontrolÄ" plaÅ¡as teritorijas no SÄ«rijas ziemeļiem lÄ«dz Irākas austrumiem un 30. jÅ«nijā islāmisti tajās pasludināja "kalifātu". GrupÄ"jums apņÄ"mies panākt, lai "kalifātā" dzÄ«ve noritÄ"tu atbilstoÅ¡i sunnÄ«tu viduslaiku paražām.

Islāma valsts vÄ"l nesen darbojās kā Al Qaeda atzars. TomÄ"r, kad tam SÄ«rijā izvÄ"rsās konflikts ar otru Al Qaeda sabiedroto - grupÄ"jumu Al Nusra, teroristu tÄ«kla vadÄ«ba no Islāma valsts norobežojās un par savu vienÄ«go sabiedroto atzina Al Nusra.

Latvijas transports: Lielie tirgus spēlētāji dempingo jau tā pārāk zemās pārvadājuma cenas

Nav saprotama lielo tirgus spÄ"lÄ"tāju darbÄ«bas Ä"tika, kuri, pārorientÄ"joties uz citiem tirgiem, dempingo jau tā pārāk zemās pārvadājuma cenas, kas neatbilst tirgus situācijai, biznesa portālam Nozare.lv norāda biedrÄ«bā Latvijas transports.

Šāda rÄ«cÄ«ba graujot valsts ekonomiku un neļaujot strādāt citiem komersantiem. Lielie autoparku Ä«paÅ¡nieki, kas ar savu darbÄ«bu uzskatāmi kropļo pārvadājumu tirgus cenu politiku, rokot bedri sev un citiem, taču vienlaicÄ«gi prasot valsts atbalstu, apgalvo biedrÄ«bā. Kā viens no negatÄ«vajiem piemÄ"riem tiek minÄ"ta kompānija Kreiss.

Autopārvadātāji arÄ« norāda, ka valdÄ«ba jau gandrÄ«z divus mÄ"neÅ¡us kavÄ"jas pieņemt lÄ"mumus, lai aizsargātu autopārvadātājus no masveida bankrotiem un banku represijām pret nozares uzņÄ"mÄ"jiem. Tai pašā laikā bankas sākot aktÄ«vi darboties, lai aizsargātu sevi, un bez valsts garantijām kredÄ«tbrÄ«vdienas autopārvadātājiem nepieÅ¡Ä·irs. Daudziem komersantiem kredÄ«tiestādÄ"s esot privātie galvojumi, komercÄ·Ä«las un galvojumi ar savu nekustamo Ä«paÅ¡umu, tāpÄ"c, atgriežot automaÅ¡Ä«nu sastāvus kredÄ«tdevÄ"jam, kas to realizÄ"s par ātro tirgus vÄ"rtÄ«bu, starpÄ«ba tikÅ¡ot piedzÄ«ta no galvinieka, skaidro biedrÄ«bā.

Autopārvadātāji arÄ« esot iesnieguÅ¡i Satiksmes ministrijā uzskatāmu aprÄ"Ä·inu par dramatisko situāciju pārvadājumu jomā, par piemÄ"ru ņemot reisu RÄ«ga- Maskava, kura cena labākajā gadÄ«jumā ir 1200 eiro, bet viena reisa paÅ¡izmaksa ir 950 eiro. Turklāt mÄ"nesÄ« vÄ"l jānomaksā sastāva lÄ«zings 1500 eiro apjomā, jāveic apkopes, jānomaksā apdroÅ¡ināšana un citi tieÅ¡ie maksājumi.

Kā ziņots, arÄ« Latvijas Autopārvadātāju nacionālās asociācijas (LANA) izpilddirektors Oskars Juhņevičs iepriekÅ¡ skaidroja, ka autopārvadājumu uzņÄ"mumiem, kuriem ir lÄ«zingā ņemtas maÅ¡Ä«nas, situācija ir smaga, un, ja tā neuzlabosies, tuvāko mÄ"neÅ¡u laikā bankas sāks ņemt nost maÅ¡Ä«nas un bÅ«s uzņÄ"mumu bankroti.

Kā ziņots, Krievija 7.augustā noteikusi pilnÄ«gu embargo lielākajai daļai pārtikas produktu, kas tiek importÄ"ti no Eiropas SavienÄ«bas, ASV un citām rietumvalstÄ«m, kuras ieviesuÅ¡as sankcijas pret Maskavu. Krievijas embargo attiecas uz liellopu gaļu, cÅ«kgaļu, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivÄ«m, sieru, pienu un piena produktiem. Å ajā sarakstā pagaidām nav iekļautas Å¡protes, zivju un gaļas konservi, kā arÄ« alkohols un saldÄ"jums.

Krievijas ieviestās sankcijas pārtikas produktu importam transporta nozarÄ" vistiešāk skars tos autopārvadātājus, kuri izmanto refrižeratora tipa automaÅ¡Ä«nas, un zaudÄ"jumi kopumā varÄ"tu sasniegt vairākus desmitus miljonu eiro.

ValdÄ«ba pieņÄ"musi lÄ"mumu, ka Ekonomikas ministrijai jārod risinājums, lai cietuÅ¡ajiem uzņÄ"mumiem palÄ«dzÄ"tu ar kredÄ«tu garantijām. Ministrs Vjačeslavs Dombrovskis atzina, ka 30-40 miljoni ir maksimālā summa, ko novirzÄ«t kredÄ«tu garantijām, bet uz vienu uzņÄ"mumu Å¡Ä« summa nebÅ«s lielāka par vienu miljonu eiro.

Starptautiskā koalīcijā cīņā pret Islāma valsti iesaistījusies arī Latvija

Lai koordinÄ"tu starptautiskās sabiedrÄ«bas rÄ«cÄ«bu cīņai pret džihādistu grupÄ"jumu Islāma valsts, ASV sadarbÄ«bā ar sabiedrotajiem ir izveidojuÅ¡as starptautisku koalÄ«ciju, kurā iesaistÄ«jusies arÄ« Latvija, aÄ£entÅ«rai LETA pastāstÄ«ja Ä€rlietu ministrijas preses sekretārs Kārlis Eihenbaums.

"VÄ"rtÄ"jot pÄ"dÄ"jo nedÄ"ļu notikumus Irākā un SÄ«rijā, Latvija uzskata, ka teroristiskais grupÄ"jums rada nopietnus draudus droÅ¡Ä«bai plašākā Tuvo Austrumu reÄ£ionā, kā arÄ« rada apdraudÄ"jumu sabiedrotajiem un partneriem visā pasaulÄ", ieskaitot Latviju," norādÄ«ja Eihenbaums, skaidrojot, ka Islāma valsts darbÄ«ba ir pierādÄ«jusi tās necilvÄ"cÄ«go, noziedzÄ«go un barbarisko dabu, kas ir novedusi pie ievÄ"rojamiem cilvÄ"ku upuriem un traÄ£iskām humanitārajām sekām visā reÄ£ionā.

"Starptautiskajai koalīcijai sniegt atbalstu gatavību paudušas gandrīz četrdesmit pasaules valstis, tai skaitā Baltijas valstis. Latvijas izsaka visstingrāko atbalstu ASV iniciatīvai par starptautiskās sabiedrības apvienošanu cīņai pret Islāma valsti," piebilda Eihenbaums.

Latvija tÅ«lÄ«tÄ"jam atbalstam gatava sniegt humāno palÄ«dzÄ«bu konflikta teritorijā nonākuÅ¡ajiem civiliedzÄ«votājiem, kā arÄ« ir gatava izskatÄ«t citas palÄ«dzÄ«bas iespÄ"jas.

"Vienlaikus paredzÄ"ts, ka Latvija nodroÅ¡inās nepiecieÅ¡amos nacionālos pasākumus, lai nepieļautu ārvalstu kaujinieku vervÄ"Å¡anu Latvijas teritorijā, Latvijas valstspiederÄ«go nelikumÄ«gu iesaisti bruņotajos konfliktos ārvalstÄ«s, kā arÄ« cita atbalsta sniegÅ¡anu teroristiem," norādÄ«ja Eihenbaums.

Vaicāts, vai ministrijas rÄ«cÄ«bā ir informācija par Latvijas valstspiederÄ«gajiem, kuri karo Islāma valsts pusÄ", Eihenbaums atbildÄ"ja, ka šādas informācijas nav, un norādÄ«ja, ka "jānodroÅ¡ina nacionālie pasākumi, lai to nepieļautu".

Savukārt, komentÄ"jot Islāma valsts paziņojumu, kurā tā mudina savus atbalstÄ«tājus nogalināt to valstu pilsoņus, kas piedalās ASV vadÄ«tajā koalÄ«cijā pret džihādistiem, Eihenbaums atzina, ka ministrija strādā pie konsulārās informācijas atjaunoÅ¡anas par Irāku un SÄ«riju.

PaÅ¡laik Ä€rlietu ministrija stingri iesaka nedoties uz SÄ«riju un aicina ceļotājus, kuri atrodas SÄ«rijā, izceļot no valsts. Tāpat ministrija aicina neapmeklÄ"t Irāku un stingri iesaka jebkurai personai, kura dodas uz ārvalstÄ«m, pirms ceļoÅ¡anas iegādāties dzÄ«vÄ«bas un veselÄ«bas apdroÅ¡ināšanas polisi, kas paredz arÄ« personas repatriāciju slimÄ«bas vai nāves gadÄ«jumā, kā arÄ« reÄ£istrÄ"ties konsulārajā reÄ£istrā.

Jau ziņots, ka Islāma valsts kontrolÄ" plaÅ¡as teritorijas no SÄ«rijas ziemeļiem lÄ«dz Irākas austrumiem un 30.jÅ«nijā islāmisti tajās pasludināja "kalifātu". GrupÄ"jums apņÄ"mies panākt, lai "kalifātā" dzÄ«ve noritÄ"tu atbilstoÅ¡i sunnÄ«tu viduslaiku paražām.

Islāma valsts vÄ"l nesen darbojās kā Al Qaeda atzars. TomÄ"r, kad tam SÄ«rijā izvÄ"rsās konflikts ar otru Al Qaeda sabiedroto - grupÄ"jumu Al Nusra -, teroristu tÄ«kla vadÄ«ba no Islāma valsts norobežojās un par savu vienÄ«go sabiedroto atzina Al Nusra.

Rīgas dome sirsniņas novākt negrasās

Cīņa par to, vai bija pareizi RÄ«gas nosaukumā esoÅ¡o garumzÄ«mi aizstāt ar sirds simbolu, tik drÄ«z nebeigsies. Kaut gan Valsts valodas centrs (VVC) pieņÄ"mis lÄ"mumu sodÄ«t idejas autoru, uzrakstot administratÄ«vā pārkāpuma protokolu, RÄ«gas domes (RD) Satiksmes departaments to grasās apstrÄ«dÄ"t, pirmdien ziņo Diena.

"Å Ä« nav robežzÄ«me, bet gan vides objekts," aicināta komentÄ"t VVC lÄ"mumu, atbildÄ"ja RD pārstāve Laila Īvāna. Viņa norādÄ«ja, ka neizprot VVC rÄ«cÄ«bu, piemÄ"rojot sodu, jo centra kompetencÄ" neietilpstot jautājumi par vides objektiem. "Tas ir tāpat kā gliemeži, kas ir novietoti pie Okupācijas muzeja, tur ir uzraksti angļu valodā. Tas ir vides objekts, kam nav piemÄ"rojamas tās normas, kas oficiālai ceļa zÄ«mei," klāstÄ«ja Īvāna un piebilst, ka RÄ«gai ir savas oficiālās ceļa zÄ«mes, kas apzÄ«mÄ" apdzÄ«votas vietas robežu: "Tās ir tieÅ¡i tādas paÅ¡as kā citās apdzÄ«votās vietās - melni burti uz balta fona."

VVC sodu piemÄ"roja RD Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildÄ«tājam KriÅ¡jānim Peteram (Saskaņa), kaut gan sirsniņas popularizÄ"Å¡anā lielu iniciatÄ«vu izrādÄ«jis tieÅ¡i RÄ«gas mÄ"rs Nils UÅ¡akovs (SC). Satiksmes departamenta preses sekretāre Ilze DiÅ¡lere norādÄ«ja, ka tieÅ¡i Å¡is departaments ir uzraksta pārveides iniciatÄ«vas autors. VVC konkrÄ"tus uzvārdus un summas atsakās nosaukt, zināms, ka Peteram piespriestais naudas sods bÅ«s robežās no 35 lÄ«dz 140 eiro.

Tajā pašā laikā sirsniņas turpina rotāt RÄ«gas nosaukumu. AtbildÄ«gie ierÄ"dņi tās noņemt negrasās. "Sirsniņas nav noņemtas, jo nekāds lÄ"mums vÄ"l nav pieņemts," strupi atbildÄ"ja DiÅ¡lere un norāda, ka VVC ir uzrakstÄ«jis protokolu, bet lÄ"mumu oficiāli vÄ"l nav pieņÄ"mis. TiklÄ«dz tas tiks izdarÄ«ts, departaments to pārsÅ«dzÄ"s.

ArÄ« VVC pārstāve Laura Velzete-Skudra atzina, ka departamentam ir tiesÄ«bas apstrÄ«dÄ"t centra lÄ"mumu un, par spÄ«ti RD nostājai, viņa uzskata, ka VVC ir taisnÄ«ba: "Å Ä« zÄ«me neatbilst latvieÅ¡u valodas un literatÅ«ras normām, un tas ir Valsts valodas likuma pārkāpums. Runa ir par gramatiskajām formām, un Å¡is simbols nekādā veidā neasociÄ"jas ar garumzÄ«mi."

Savas iebildes publiski izteica arÄ« uzraksta oriÄ£inālās versijas autors mākslinieks Valdis Celms. Viņš Latvijas Radio norādÄ«ja, ka viens no bÅ«tiskiem pilsÄ"tas zÄ«moliem tiek transformÄ"ts degradācijas virzienā. "Tiek ievazāts kičs, tiek ievazāta bezgaumÄ«ba, tiek ievazāta krāsa," viņš sacÄ«ja.

Visu rakstu lasiet pirmdienas, 22.septembra, avÄ«zÄ" Diena!

Raidījums: Medicīnas nozarei trūkst 300 miljoni; partijas tos atrast nesola

Garas rindas, mazas kvotas, kvalitātes trÅ«kums un Ä£eogrāfiskā nepieejamÄ«ba - tās ir biežākās pacientu sÅ«dzÄ«bas par sniegtajiem medicÄ«niskajiem pakalpojumiem. Tajā pašā laikā tieÅ¡i cilvÄ"ki ir tie, kuri lielā mÄ"rā uztur veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ"mu Latvijā. AtÅ¡Ä·irÄ«bā no rietumvalstÄ«m un mÅ«su kaimiņiem Lietuvas un Igaunijas, Latvijā medicÄ«nai ir katastrofāli zems valsts finansÄ"jums. SistÄ"mas uzturÄ"Å¡ana gadā izmakÅ¡a 700 miljonus eiro, taču bÅ«tu nepiecieÅ¡ami vÄ"l vismaz 300 miljoni, kurus politiskās partijas atrast nesola, svÄ"tdien vÄ"sta Latvijas TelevÄ«zijas raidÄ«jums de facto.

Visbiežāk politisko spÄ"ku priekÅ¡vÄ"lÄ"Å¡anu programmās minÄ"ts, ka pacientiem vairs nevajadzÄ"s tik ilgi gaidÄ«t, lai tiktu pie vajadzÄ«gā speciālista. VienotÄ«ba sola "nodroÅ¡ināt pieejamu primāro veselÄ«bas aprÅ«pi", savukārt Nacionālā apvienÄ«ba, Zaļo un Zemnieku savienÄ«ba, kā arÄ« No sirds Latvijai apgalvo, ka samazinās rindas pie visiem ārstiem. Turklāt, nonākot pie ārsta, bÅ«Å¡ot arÄ« jāmaksā mazāk. To sola visas Å¡obrÄ«d valdÄ«bu veidojošās partijas, kā arÄ« Vienoti Latvijai, Politiskā partija Izaugsme un Suverenitāte. Protams, priekÅ¡vÄ"lÄ"Å¡anu laikā aktÄ«vi tiek solÄ«ts arÄ« palielināt atalgojumu mediÄ·iem.

TomÄ"r Latvijas Darba devÄ"ju konfederācijas (LDDK) sociālo lietu un sociālās droÅ¡Ä«bas eksperts PÄ"teris LeiÅ¡kalns par Å¡iem solÄ«jumiem smÄ«kņā: "Ko cilvÄ"ki gaida? Samazināsim rindas! PatÄ«kami! Ko mediÄ·i gaida? Palielināsim algas! Protams, katru reizi tas tiek solÄ«ts, bet, ja nav pretÄ« reāla finansÄ"juma, tad tie ir tukÅ¡i solÄ«jumi."

VeselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ"mas uzturÄ"Å¡ana gadā izmaksā apmÄ"ram 700 miljonus eiro. Tas esot nepietiekami, un papildu bÅ«tu nepiecieÅ¡ami vismaz 300 miljoni eiro. TieÅ¡i pacienti ar saviem lÄ«dzmaksājumiem un maksas pakalpojumu izmantoÅ¡anu ir tie, kuri uztur sistÄ"mu Latvijā. TikmÄ"r vidÄ"ji Eiropas SavienÄ«bā pārliecinoÅ¡i lielākā daļa finansÄ"juma nāk no valstu budžetu lÄ«dzekļiem, vÄ"sta de facto.

PaÅ¡laik divas partijas - Latvijas Krievu savienÄ«ba un Politiskā partija Izaugsme - uzskata, ka veselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ"jums no paÅ¡reizÄ"jiem 3% no iekÅ¡zemes kopprodukta jāpalielina lÄ«dz 5%. LDKK pārstāvis LeiÅ¡kalns uzsver, ka "ar 3% no IKP nevar sistÄ"mu uzturÄ"t. Tā problÄ"ma ir vÄ"rsta uz nākotni - nenotiks pietiekama paaudžu nomaiņa veselÄ«bas aprÅ«pes darbinieku vidÅ«." Tas, savukārt, nozÄ«mÄ", ka nākotnÄ" trÅ«ks kvalificÄ"tu speciālistu.

RaidÄ«jums de facto norāda, ka alternatÄ«vu veidu finansÄ"juma palielināšanai piedāvā divas citas partijas. Tās uzskata, ka nepiecieÅ¡ams reformÄ"t sistÄ"mu, ievieÅ¡ot veselÄ«bas apdroÅ¡ināšanu. Latvijas attÄ«stÄ«bai raksta, ka problÄ"mu atrisinātu valsts apmaksātās polises. Pieredze aizgÅ«ta no NÄ«derlandes. Taču eksperti aprÄ"Ä·inājuÅ¡i, ka rezultātā izmaksas dubultojušās. Savukārt Vienoti Latvijai piedāvā daļu no iedzÄ«votāju ienākuma nodokļa nodalÄ«t veselÄ«bai, pamazām ievieÅ¡ot valsts veselÄ«bas apdroÅ¡ināšanu. Tas atgādina nesen ar skaļu blÄ«kÅ¡Ä·i izgāzuÅ¡os, tā dÄ"vÄ"to, "Circenes plānu". To savā programmā vairs nepiedāvā pat Circenes pārstāvÄ"tā partija VienotÄ«ba.

RÄ«gas Stradiņu universitātes SabiedrÄ«bas veselÄ«bas un epidemioloÄ£ijas katedras vadÄ«tājs Ä¢irts BriÄ£is norāda, ka attÄ«stÄ«tajās Eiropas valstÄ«s kopÄ"jā tendence ir virzÄ«ties nevis uz sociālās apdroÅ¡ināšanas sistÄ"mu, bet pretÄ"ji - uz valsts veselÄ«bas sistÄ"mu. Tas nodroÅ¡ina labāku naudas koncentrāciju, pieejamÄ«bu, labāk tiekot risināti lÄ«dztiesÄ«bas jautājumi.

Pagaidām nozares speciālisti piedāvājuÅ¡i veselÄ«bas aprÅ«pi finansÄ"t ne tikai no valsts budžeta lÄ«dzekļiem, bet arÄ« ar iedzÄ«votāju veiktajām sociālās apdroÅ¡ināšanas iemaksām. Par to, visticamāk, lemt vajadzÄ"s jau nākamajai Saeimai. Taču arÄ« Å¡is risinājums nav pilnÄ«gs un veselÄ«bas budžetu nākamgad papildinātu vien par apmÄ"ram 31  miljonu eiro.

Nežēlojas, bet strādā un pelna

InvalÄ«ds un darbs nav nesavienojami jÄ"dzieni. ArÄ« cilvÄ"ki ar kustÄ«bu traucÄ"jumiem, redzes, dzirdes vai citu invaliditāti uzņÄ"mumos var bÅ«t ļoti labi darbinieki, vajadzÄ«ga vien uzticÄ"Å¡anās un pretimnākÅ¡ana no darba devÄ"ja un paÅ¡u invalÄ«du gatavÄ«ba strādāt un ticÄ«ba saviem spÄ"kiem. Nākamā gada sākumā Latvijā tiks ieviesta jauna darbspÄ"ju novÄ"rtÄ"Å¡anas sistÄ"ma, kuras mÄ"rÄ·is ir palÄ«dzÄ"t cilvÄ"kiem ar invaliditāti novÄ"rtÄ"t sevi un iedroÅ¡ināt viņus atgriezties darba tirgÅ«.

ArÄ« Dienas un VeselÄ«bas un darbspÄ"ju ekspertÄ«zes ārstu valsts komisijas (VDEÄ€VK) projektā NovÄ"rtÄ" to, kas tev ir sākam stāstÄ«t iedroÅ¡inoÅ¡us stāstus - par pozitÄ«vo pieredzi uzņÄ"mumos, kuros cilvÄ"ki ar invaliditāti ir pilnvÄ"rtÄ«gi strādājoÅ¡ie. Viens no šādiem darba devÄ"jiem ir veikalu tÄ«kls Rimi. «NevarÄ"tu teikt, ka invalÄ«du nodarbināšanas ziņā visu esam ideāli realizÄ"juÅ¡i, esam pusceļā, bet vismaz esam apzinājuÅ¡ies, ka tas ir svarÄ«gi,» saka Rimi Latvia personāla vadÄ«tāja LÄ«ga Stabulniece.

Ja grib, tad var

Mihails Pudovs Rimi strādā astoņus no saviem 28 gadiem. Viņam ir invaliditāte kopÅ¡ dzimÅ¡anas - bÄ"rnu cerebrālā trieka. Puisis mācÄ«jies RÄ«gas 2. speciālajā internātpamatskolā, kur ieguvis arÄ« pavāra palÄ«ga kvalifikāciju, jau skolas laikā gājis Rimi praksÄ" un pÄ"c tās palicis strādāt uzņÄ"mumā. Mihails Rimi hipermārketa Valdemārs kulinārijas nodaļā ir pavāra palÄ«gs - griež dārzeņus un citas sastāvdaļas salātiem. «Kad kāds aiziet atvaļinājumā, mazgāju arÄ« traukus,» Mihails stāsta. Puisis ir izpalÄ«dzÄ«gs, ar kolÄ"Ä£iem saprotas labi, labprāt uzklausa viņu padomus. Darbā mÄ«nusu neesot. Kas viņam patÄ«k visvairāk? «Tas, ka palÄ«dzu cilvÄ"kiem.» Mihails stāsta, ka strādā tāpÄ"c, lai pelnÄ«tu naudiņu un lai dzÄ«ve bÅ«tu interesantāka, turpretim viņa klasesbiedrs un draugs, kurÅ¡ arÄ« ir invalÄ«ds, darbu pÄ"c skolas nemaz nav meklÄ"jis. Mihails spriež - laikam negrib. Savas pozitÄ«vās pieredzes iespaidā Mihails uzskata, ka arÄ« citi darba devÄ"ji pret invalÄ«du nodarbināšanu ir tikpat atsaucÄ«gi kā Rimi. «Ja invalÄ«di grib strādāt, lai paÅ¡i meklÄ" iespÄ"jas un iekārtojas darbā,» puisis saka.

InvalÄ«di ir lojāli, atbildÄ«gi un apzinÄ«gi darbinieki, novÄ"rojusi L. Stabulniece un bilst: «Esam gatavi nodarbināt vairāk invalÄ«du, nekā viņi piesakās. IespÄ"jams, viņi baidās no sabiedrÄ«bas attieksmes, trÅ«kst informācijas un labu piemÄ"ru, kas iedroÅ¡inātu. ArÄ« veselam cilvÄ"kam, nākot uz jaunu darbavietu, ir bail, kā bÅ«s. InvalÄ«diem Å¡Ä«s bailes varbÅ«t ir dubultas.»

Tādi paÅ¡i kā pārÄ"jie

Mihails ir tikai viens no vairāk nekā 130 Rimi Latvia darbiniekiem ar invaliditāti (2,6% no visiem Rimi strādājoÅ¡ajiem), un ik gadu Å¡is skaitlis kļūst lielāks, stāsta L. Stabulniece. Rimi Latvia strādā cilvÄ"ki ar 2. un 3. grupas invaliditāti, un daļa no viņiem ir Rimi darbinieki, kas turpina strādāt arÄ« pÄ"c tam, kad cietuÅ¡i autoavārijā vai no smagas slimÄ«bas. Visvairāk ir darbinieku ar slÄ"pto invaliditāti (piemÄ"ram, epilepsija, cukura diabÄ"ts), bet ir arÄ« cilvÄ"ki ar kustÄ«bu traucÄ"jumiem, vājdzirdÄ«gie. «Bijām sākuÅ¡i komunikāciju arÄ« ar NeredzÄ«go biedrÄ«bu, viņi pat bija gatavi palÄ«dzÄ"t sagādāt tā dÄ"vÄ"tos runājoÅ¡os svarus, lai neredzÄ«gie varÄ"tu fasÄ"t produktus. Taču sapratām, ka Ä«sti nevaram viņus nodarbināt, jo mums nav fasÄ"Å¡anas darbu. Bija žÄ"l, jo interesentu bija daudz, ap četrdesmit. Nav jau tā, ka invalÄ«di stāvÄ"tu rindā uz iespÄ"jām strādāt,» teic L. Stabulniece.

InvalÄ«di Rimi strādā gan par pārdevÄ"jiem, kasieriem, pavāriem un konditoriem, gan arÄ« vadÄ«bas komandā, taču neviens amats pienākumu ziņā viņiem nekādi netiek Ä«paÅ¡i pielāgots. ArÄ« obligātās veselÄ«bas pārbaudes invalÄ«diem jāspÄ"j iziet. «Ja neizdodas pārbaudi iziet, nevajag visam atmest ar roku, jo ir taču arÄ« citi amati, kuros ir cita specifika,» L. Stabulniece iedroÅ¡ina un piebilst, ka darbinieki ar invaliditāti nemaz negribot, lai viņiem kaut ko Ä«paÅ¡i pieskaņotu. «Viņi negrib izcelties un vÄ"las bÅ«t tādi paÅ¡i kā visi pārÄ"jie. Grib gan tādas paÅ¡as iespÄ"jas, gan attieksmi.» ArÄ« darba vietas pielāgoÅ¡ana Rimi vienmÄ"r izrietÄ"jusi tikai no konkrÄ"tā darbā jau pieņemtā cilvÄ"ka vajadzÄ«bām.

DefinÄ"ja kā stÅ«rakmeni

Darbinieki ar invaliditāti Rimi Latvia ir kopÅ¡ 1997. gada, taču apzinātāka viņu piesaiste sākās pirms gadiem pieciem, kad Rimi Baltijas grupas lÄ«menÄ« sāka mÄ"rÄ·tiecÄ«gāk nodarboties ar sociālās korporatÄ«vās atbildÄ«bas jautājumiem. «DefinÄ"jām, ka nodarbinām dažādus darbiniekus. Tas mums ir svarÄ«gi, jo arÄ« mÅ«su klienti ir ļoti dažādi,» stāsta L. Stabulniece. Rimi sāka konsultÄ"ties invalÄ«du un viņu draugu apvienÄ«bā Apeirons, kas savukārt sāka sÅ«tÄ«t uz Rimi interesentus. UzņÄ"mums ir licis darba sludinājumus dažādu invalÄ«du biedrÄ«bu mājaslapās, un patlaban komunikācija ar Å¡Ä«m biedrÄ«bām turpinās, kad nepiecieÅ¡ams padoms vai informatÄ«vi materiāli, kā labāk strādāt ar darbinieku invalÄ«du. L. Stabulniece norāda, ka ikdienā kolektÄ«vam ir mazliet jāpielāgojas kolÄ"Ä£im ar invaliditāti, arÄ« tieÅ¡ajam vadÄ«tājam ar viņu, iespÄ"jams, vairāk jāstrādā un jāseko, lai kolektÄ«vā nerastos nesapraÅ¡anās, jo «mÅ«su sabiedrÄ«bā neesam vÄ"l pieraduÅ¡i redzÄ"t sev lÄ«dzās atÅ¡Ä·irÄ«gus cilvÄ"kus. Labais piemÄ"rs, nodarbinot invalÄ«dus, pirmām kārtām bÅ«tu jārāda valsts iestādÄ"m un uzņÄ"mumiem».

Rimi Latvia invalÄ«du nodarbināšanā plānots ieviest skaidrāku stratÄ"Ä£iju un konkrÄ"tāku taktiku - ko un kā darÄ«t, vai un ko mainÄ«t, lai piesaistÄ«tu vairāk invalÄ«du. «NākotnÄ" gribam nodarbināt lÄ«dz 5% darbinieku invalÄ«du,» saka L. Stabulniece.

Kas jāzina darba devÄ"jiem

UzņÄ"mÄ"ji, biedrÄ«bas vai nodibinājumi, kuri vÄ"las nodarbināt bezdarbnieku ar invaliditāti, var saņemt NVA palÄ«dzÄ«bu 24 mÄ"neÅ¡u garumā:

- ikmÄ"neÅ¡a darba algas dotāciju vienas valstÄ« noteiktās minimālās darba algas apmÄ"rā,

- vienreizÄ"ju dotāciju iekārtu un aprÄ«kojuma iegādei, kā arÄ« tehnisko palÄ«glÄ«dzekļu izgatavoÅ¡anai un iegādei, lai pielāgotu darba vietu darbā pieņemtajam bezdarbniekam ar invaliditāti. Å is atbalsts attiecas arÄ« uz situāciju, ja viņš strādā savā dzÄ«vesvietā,

- ikmÄ"neÅ¡a izmaksas valsts sociālās apdroÅ¡ināšanas obligātajām iemaksām no algas dotācijas daļas, ja darba devÄ"js ir biedrÄ«ba vai nodibinājums, kas darbojas noteiktā jomā,

- nepieciešamības gadījumā personai ar invaliditāti ir pieejama arī ergoterapeita, surdotulka un asistenta palīdzība.

SÄ«kāk - www.nva.gov.lv. Sekojiet informācijai - pieteikÅ¡anās valsts lÄ«dzfinansÄ"tu darbvietu izveidei 2015. gadā tiks izsludināta ne vÄ"lāk kā 1. oktobrÄ«!

VeselÄ«bas un darbspÄ"ju ekspertÄ«zes ārstu valsts komisijas vadÄ«tāja Andra ZÄ«verta viedoklis:

«InvalÄ«di ir dažādi - gan tādi, kuru mÄ"rÄ·is ir iegÅ«t invaliditātes statusu un nestrādāt, tikai saņemt sociālās garantijas, gan tādi, kas cÄ«nās gan ar slimÄ«bu, gan par atgrieÅ¡anos darba tirgÅ«. Viņi ir gatavi mācÄ«ties, apgÅ«t jaunu profesiju. ArÄ« darba devÄ"ju attieksme pret invalÄ«du nodarbināšanu ir atÅ¡Ä·irÄ«ga. Daudzi ir piesardzÄ«gi, jo no invalÄ«da kā darbinieka ir grÅ«ti atbrÄ«voties. Ir izveicÄ«gie izmantotāji, kas mÄ"dz izmantot mÅ«su klientus kā kurjerus, jo viņiem transports ir par brÄ«vu, plus vÄ"l uzņÄ"mums iegÅ«st nodokļu atlaides. Ir arÄ« godprātÄ«gi darba devÄ"ji, kam ir pārliecÄ«ba, ka invalÄ«di jānodarbina, lai atbalstÄ«tu viņu integrāciju sabiedrÄ«bā. Jaunajā darbspÄ"ju novÄ"rtÄ"Å¡anas sistÄ"mā vairāk fokusÄ"jamies uz veidiem, kā invalÄ«diem palÄ«dzÄ"t, nevis ar viņiem auklÄ"ties.»

Gaidām pieteikumus līdz oktobra beigām!

Saprotošāki, atbildÄ«gāki un solidārāki nekā citi - tādi ir personu ar invaliditāti darba devÄ"ji. Stāstot par invalÄ«du un viņu darba devÄ"ju pozitÄ«vo sadarbÄ«bu, mÄ"s gribam vairot pārliecÄ«bu, ka tā nes augļus abām pusÄ"m. Un iedroÅ¡ināt - uzticÄ"ties, meklÄ"t un atrast katram savu Ä«paÅ¡o darba devÄ"ju un Ä«paÅ¡o darbinieku!

Piesaki uzņÄ"mumu, kurā strādā persona ar invaliditāti un Å¡Ä« sadarbÄ«ba starp darba devÄ"ju un darbinieku ir ilgstoÅ¡a un pozitÄ«va. Gribam pastāstÄ«t par viņiem!

Aizpildi pieteikuma anketu www.diena.lv/noverte vai raksti uz e-pasta adresi noverte@dienasmediji.lv, vai sÅ«ti pa pastu: Diena, akcija NovÄ"rtÄ" to, kas Tev ir, MÅ«kusalas iela 15, LV-1004.

Diskusijas Persona ar invaliditāti. Gaidīts darbinieks? video skaties šeit! 

Kampaņa «NovÄ"rtÄ" to, kas Tev ir!» ir daļa no VeselÄ«bas un darbspÄ"ju ekspertÄ«zes ārstu valsts komisijas Ä«stenota Eiropas Sociālā fonda lidzfinansÄ"ta projekta «DarbspÄ"ju vÄ"rteÅ¡anas sistÄ"mas pilnveidoÅ¡ana» (Nr. 1DP/1.4.1.2.1./08/IPIA/NVA/001), kura ietvaros laikā lÄ«dz 2014.gada 15.decembrim tiks Ä«stenotas dažādas sabiedrÄ«bas informÄ"Å¡anas aktivitātes par pilnveidoto invaliditātes noteikÅ¡anas sistÄ"mu Å¡obrÄ«d un iecerÄ"m nākotnÄ".

VID plāno veikt kontroli 800 autoservisos

Valsts ieņÄ"mumu dienests (VID) plāno veikt kontroli 800 autoservisos, piektdien Saeimā rÄ«kotajā konferencÄ" par nodokļiem sacÄ«ja VID Ä£enerāldirektore Ināra PÄ"tersone.

IepriekÅ¡ VID aicināja autoservisus brÄ«vprātÄ«gi novÄ"rst pārkāpumus nodokļu aprÄ"Ä·inu jomā un deklarÄ"t gan saimnieciskās darbÄ«bas ieņÄ"mumus, gan darbiniekus, gan darbiniekiem aprÄ"Ä·inātās algas pilnā apmÄ"rā.

Patlaban vÄ"l pilnÄ«bā nav apkopota informācija par periodu, kad autoservisiem bija dota iespÄ"ja sakārtot darbu. TomÄ"r sākotnÄ"jā informācija rāda, ka 182 komersanti ir piereÄ£istrÄ"juÅ¡i dažnedažādus darbÄ«bas veidus un ir radÄ«ti jauni uzņÄ"mumi, kā arÄ« nozarÄ" nodarbināto darba alga augusi par 5,1%, kas uz katru nodarbināto ir 17 eiro, informÄ"ja PÄ"tersone. Å Ä«s izmaiņas panāktas, strādājot ar autoservisu nozares uzņÄ"mumiem tikai caur publisko telpu. Tagad VID Ä·ersies pie kontroles pasākumiem, un plānots kontrolÄ"t aptuveni 800 uzņÄ"mumu.

Papildu kontrolei iecerÄ"tas arÄ« izmaiņas normatÄ«vos, kas stimulÄ"tu nozari sakārtot savu darbu, piemÄ"ram, izmaiņas varÄ"tu bÅ«t attiecÄ«bā uz KASKO un OCTA apdroÅ¡ināšanas kompensāciju saņemÅ¡anu.

Jau zinots, ka VID plāno pieÄ·erties dažādām tautsaimniecÄ«bas nozarÄ"m, kur pastāv pelÄ"kā ekonomika. Pirmā ir autoservisu joma. Tā izraudzÄ«ta, jo VID konstatÄ"ja, ka tieÅ¡i automobiļu apkopes un remonta nozarÄ" ir augsts nodokļu nemaksāšanas riska Ä«patsvars. VID iepriekÅ¡ noteica divu mÄ"neÅ¡u periodu - jÅ«liju un augustu -, kuru laikā attiecÄ«gās nozares uzņÄ"mÄ"jiem bija dota iespÄ"ja paÅ¡iem novÄ"rst pārkāpumus nodokļu aprÄ"Ä·inu jomā un deklarÄ"t gan saimnieciskās darbÄ«bas ieņÄ"mumus, gan darbiniekus, gan darbiniekiem aprÄ"Ä·inātās algas pilnā apmÄ"rā. PretÄ"jā gadÄ«jumā VID solÄ«ja sākt preventÄ«vos un represÄ«vos pasākumus automobiļu apkopes un remonta nozares nodokļu maksātājiem.

Lai kopÄ«gi veicinātu godÄ«gu komercdarbÄ«bas vidi automobiļu apkopes un remonta nozarÄ", procesā iesaistÄ«jusies arÄ« biedrÄ«ba Auto asociācija, ar kuru VID ir noslÄ"gta vienoÅ¡anās par sadarbÄ«bu.

VID sadarbÄ«bā ar biedrÄ«bu Auto asociācija aicinājis iedzÄ«votājus informÄ"t par iespÄ"jamām nelikumÄ«bām autoservisos - nedeklarÄ"tiem saimnieciskās darbÄ«bas ieņÄ"mumiem, par darbiniekiem, ar kuriem nav noslÄ"gts darba lÄ«gums, kuriem tiek tikai daļÄ"ji aprÄ"Ä·inātas algas vai pat maksātas tikai "aplokšņu algas", kā arÄ« par citiem ar saimniecisko darbÄ«bu saistÄ«tiem pārkāpumiem.

VID mÄ"rÄ·is ir panākt, lai nodokļu maksātāji paÅ¡i izvÄ"las savu saimniecisko darbÄ«bu organizÄ"t uz godprātÄ«gas konkurences pamatiem attiecÄ«bā pret citiem savas nozares dalÄ«bniekiem un kļūt par godprātÄ«giem nodokļu maksātājiem, godÄ«giem un atbildÄ«giem darba devÄ"jiem pret saviem nodarbinātajiem un visas valsts iedzÄ«votājiem.

Aptauja: Divas trešdaļas iedzīvotāju brīvos līdzekļus 1500 eiro apmērā iztērētu uzreiz

Swedbank veiktā aptauja rāda, ka iedzÄ«votāji brÄ«vos lÄ«dzekļus 1500 eiro apmÄ"rā visbiežāk (71%) iztÄ"rÄ"tu kādam sen kārotam pirkumam, portālu Diena.lv informÄ"ja bankas pārstāve KristÄ«ne Jakubovska.

Pirms pieciem gadiem šādi rÄ«kotos uz pusi mazāk iedzÄ«votāju (36%), savukārt pirms gada - 68%, kas liecina par pÄ"dÄ"jos gados nemainÄ«gu optimismu iedzÄ«votāju vidÅ«. Taču treÅ¡daļa sabiedrÄ«bas neļautos impulsa pirkumiem un brÄ«vos lÄ«dzekļus novirzÄ«tu kādam uzkrājumu veidam, kas ir otrs populārākais naudas izlietojuma mÄ"rÄ·is, liecina aptaujas rezultāti.

No tiem respondentiem, kas brīvos līdzekļus uzkrātu, 17% to noguldītu depozītā vai ieskaitītu krājkontā, savukārt 13% novirzītu uzkrājošai dzīvības apdrošināšanai vai privātajai pensijai.

Aptaujas dati rāda, ka Å¡ogad, salÄ«dzinājumā ar pÄ"rno gadu, par astoņiem procentpunktiem samazinājies to iedzÄ«votāju Ä«patsvars, kas brÄ«vos lÄ«dzekļus novirzÄ«tu parāda atmaksai - Å¡ogad tā norādÄ«juÅ¡i 28% cilvÄ"ku, kamÄ"r pÄ"rn - 36%. Tas liecina par iedzÄ«votāju ienākumu un parādsaistÄ«bu stabilizÄ"Å¡anos.

VÄ«rieÅ¡i naudu tÄ"rÄ"tu ikdienai, sievietes - sen kārotam pirkumam

VÄ«rieÅ¡i bÅ«tiski biežāk (19%) nekā sievietes (8%) brÄ«vos lÄ«dzekļus izmantotu ikdienas tÄ"riņiem, savukārt sievietes - sen kārota pirkuma iegādei (74% sievieÅ¡u, 67% vÄ«rieÅ¡u). BrÄ«vās naudas izlietojums atÅ¡Ä·iras arÄ« dažādās vecuma grupās - jaunieÅ¡i vecumā no 18 lÄ«dz 29 gadiem to izdotu ikdienas vajadzÄ«bām, bet cilvÄ"ki vecumā no 40 lÄ«dz 49 gadiem segtu parādsaistÄ«bas.

Lai regulāri novirzÄ«tu naudu uzkrājumam, visbiežāk (33%) cilvÄ"ki vÄ"lÄ"tos, lai brÄ«vo lÄ«dzekļu apjoms mÄ"nesÄ« bÅ«tu no 150 lÄ«dz 700 eiro. VÄ"l 32% uzskata - lai uzkrātu, brÄ«vo lÄ«dzekļu apjomam mÄ"nesÄ« jāpārsniedz 700 eiro.

“Aptauja rāda, ka impulsi pÄ"c sevis lutināšanas ar kāroto lietu iegādi kļūst spÄ"cÄ«gāki, uzlabojoties kopÄ"jai ekonomiskai situācijai valstÄ«. Tas arÄ« ir dabiski, taču nedrÄ«kstÄ"tu aizmirst, ka uzkrājumus nebaltām dienām vai kādam mÄ"rÄ·im ir vieglāk veidot brÄ«dÄ«, kas sasniegts konkrÄ"ts labklājÄ«bas lÄ«menis. Viens no finanÅ¡u fitnesa pamatnosacÄ«jumiem ir - veidot uzkrājumus tā dÄ"vÄ"tajos labajos laikos, lai brÄ«dÄ«, kad finanÅ¡u situācija saÅ¡Ä·obās, iepriekÅ¡ veidotie uzkrājumi sniegtu droÅ¡Ä«bas sajÅ«tu. BrÄ«vo lÄ«dzekļu apjomam mÄ"nesÄ« nav obligāti jābÅ«t lielam, lai sāktu domāt par finanÅ¡u rezerves veidoÅ¡anu. Dažkārt pietiek ar nelielu, bet regulāru lÄ«dzekļu novirzÄ«Å¡anu kādam mÄ"rÄ·im. Un tieÅ¡i ar mÄ"rÄ·a noteikÅ¡anu sākas uzkrājumu veidoÅ¡ana. Tā ir iespÄ"ja plānveidÄ«gi un bez lieka diskomforta sakrāt ne tikai sen kārotai lietai, bet arÄ«, piemÄ"ram, pirmajai iemaksai Ä£imenes auto vai pat mājokļa iegādei,” atzÄ«mÄ" Reinis Jansons, Swedbank Uzkrājumu un apdroÅ¡ināšanas daļas vadÄ«tājs Latvijā.