Neskatoties uz ekonomiskÄs izaugsmes tempu samazinÄÅ¡anos kopÅ¡ Å¡Ä gada sÄkuma, joprojÄm ir vÄ"rojams stabils privÄtÄ patÄ"riÅa pieaugums un pozitÄ«vas tendences darba tirgÅ«, kas arÄ« nodroÅ¡ina ieÅÄ"mumu izpildi atbilstoÅ¡i budžetÄ plÄnotajam, informÄ" FinanÅ¡u ministrija (FM).
Å Ä gada janvÄrÄ«-augustÄ valsts konsolidÄ"tÄ kopbudžeta finansiÄlais pÄrpalikums bija 312,4 miljoni eiro, taÄu tas ir samazinÄjies par 44,2 miljoniem eiro, salÄ«dzinot ar pÄ"rnÄ gada astoÅiem mÄ"neÅ¡iem, un to pamatÄ noteica straujÄks izdevumu kÄpums.
KopumÄ Å¡ogad tiek plÄnoti augstÄki izdevumi tieÅ¡i gada pÄ"dÄ"jos mÄ"neÅ¡os, kas saistÄ«ts ar intensÄ«vu Eiropas SavienÄ«bas (ES) fondu projektu Ä«stenoÅ¡anu, kÄ rezultÄtÄ sagaidÄms, ka lÄ«dz Å¡im uzkrÄtais kopbudžeta pÄrpalikums tiks pilnÄ«bÄ iztÄ"rÄ"ts un izdevumi pÄrsniegs ieÅÄ"mumus.
KonsolidÄ"tÄ kopbudžeta ieÅÄ"mumi Å¡Ä gada astoÅos mÄ"neÅ¡os pieauga par 98 miljoniem eiro jeb 1,7%, sasniedzot 5,787 miljardus eiro. IeÅÄ"mumu pieaugumu pamatÄ nodroÅ¡inÄja nodokļu ieÅÄ"mumu kÄpums par 162,2 miljoniem eiro jeb 3,8%, kur lielÄko pieaugumu sniedza ieÅÄ"mumi no pievienotÄs vÄ"rtÄ«bas nodokļa - par 88,4 miljoniem eiro jeb 8%, kas skaidrojams ar patÄ"riÅa pieaugumu, kÄ arÄ« ar atmaksu samazinÄÅ¡anos, jo daļa no atmaksÄm tika veiktas 2013.gada decembrÄ«.
SavukÄrt nekustamÄ Ä«paÅ¡uma nodokļa ieÅÄ"mumi palielinÄjÄs par 13,2 miljoniem eiro jeb 9,8%, salÄ«dzinot ar pagÄjuÅ¡Ä gada janvÄri-augustu, ko veicinÄja nekustamÄ Ä«paÅ¡uma kopÄ"jÄs kadastrÄlÄs vÄ"rtÄ«bas pieaugums, kÄ arÄ« iedzÄ«votÄju savlaicÄ«gi veiktÄ nodokļa nomaksa par visu gadu. DarbaspÄ"ka nodokļu izpildÄ", salÄ«dzinot ar pÄ"rnÄ gada astoÅiem mÄ"neÅ¡iem, bija vÄ"rojams ieÅÄ"mumu pieaugums - ieÅÄ"mumi no iedzÄ«votÄju ienÄkuma nodokļa pieauga par 26,3 miljoniem eiro jeb 3%, savukÄrt uz kopbudžetu attiecinÄmie ieÅÄ"mumi no sociÄlÄs apdroÅ¡inÄÅ¡anas iemaksÄm palielinÄjÄs par 1,7 miljoniem eiro jeb 0,1%.
TajÄ pat laikÄ sociÄlÄs apdroÅ¡inÄÅ¡anas iemaksu atskaitÄ«jumi valsts fondÄ"to pensiju shÄ"mÄ pieauga par 53,6 miljoniem eiro jeb 47%, taÄu tie nav uzskatÄmi par kopbudžeta ieÅÄ"mumiem, norÄda FM. AtÅ¡Ä·irÄ«bÄ no pÄrÄ"jiem nodokļu ieÅÄ"mumiem ieÅÄ"mumi no uzÅÄ"mumu ienÄkuma nodokļa Å¡Ä gada astoÅos mÄ"neÅ¡os samazinÄjÄs par 4,4 miljoniem eiro jeb 1,8%. Å Ädas izmaiÅas noteica augstÄkas nodokļa atmaksas, kam iemesls galvenokÄrt ir nodokļu atvieglojumu piemÄ"roÅ¡ana par nesadalÄ«to peļÅu, kÄ arÄ« investÄ"Å¡ana pamatlÄ«dzekļos. KopumÄ Å¡Ä gada astoÅu mÄ"neÅ¡u nodokļu ieÅÄ"mumu plÄns tika izpildÄ«ts 100,7% apmÄ"rÄ.
SavukÄrt nenodokļu ieÅÄ"mumi, salÄ«dzinot ar pÄ"rnÄ gada atbilstoÅ¡o periodu, ievÄ"rojami saruka - par 50,4 miljoniem eiro jeb 12,1%, ko lielÄ mÄ"rÄ noteica samazinÄjums ieÅÄ"mumos no dividendÄ"m, jo daļa uzÅÄ"mumu, kas iepriekÅ¡ veica maksÄjumus par valsts kapitÄla izmantoÅ¡anu, 2014.gadÄ tika atbrÄ«voti no Å¡o maksÄjumu veikÅ¡anas. TÄpat samazinÄÅ¡anos ietekmÄ"ja Å¡ogad nesaÅemtie ieÅÄ"mumi no valstij piederoÅ¡Ä siltumnÄ«cefekta gÄzu emisijas kvotu tirdzniecÄ«bas.
JanvÄrÄ«-augustÄ konsolidÄ"tÄ kopbudžeta izdevumu pieauguma temps (par 2,7%) pÄrsniedza ieÅÄ"mumu pieauguma tempu (par 1,7%) un kopumÄ izdevumi bija 5,474 miljardi eiro. Izdevumu pieaugums bija vÄ"rojams tÄdÄs uzturÄ"Å¡anas izdevumu pozÄ«cijÄs kÄ atlÄ«dzÄ«ba (par 68,8 miljoniem eiro jeb 6,1%), subsÄ«dijas un dotÄcijas (par 40,1 miljonu eiro jeb 3,9%), sociÄlie pabalsti (par 20 miljoniem eiro jeb 1,3%), iemaksas ES budžetÄ (par 14,8 miljoniem eiro jeb 8,2%). TurpretÄ« kapitÄlie izdevumi samazinÄjÄs par 10 miljoniem eiro jeb 2,2%.
Izdevumu pieaugums atlÄ«dzÄ«bai ir skaidrojams ar minimÄlÄs darba algas paaugstinÄÅ¡anu un atalgojuma izlÄ«dzinÄÅ¡anu sabiedriskajÄ sektorÄ strÄdÄjoÅ¡ajiem no Å¡Ä gada sÄkuma, skaidro FM. TÄpat pieaugums bija vÄ"rojams izdevumiem subsÄ«dijÄm un dotÄcijÄm, kas skaidrojams ar augstÄkiem izdevumiem ES fondu projektu Ä«stenoÅ¡anai Satiksmes ministrijai, kÄ arÄ« augstÄkiem izdevumiem VeselÄ«bas ministrijai valsts apmaksÄtÄs veselÄ«bas aprÅ«pes nodroÅ¡inÄÅ¡anai. Lai gan kopÄ"jais bezdarbnieku skaits samazinÄs, tomÄ"r pieaug bezdarbnieka pabalsta saÅÄ"mÄ"ju skaits, kÄ arÄ« palielinÄs pabalstu apmÄ"ri. Tas ietekmÄ" izdevumu kÄpumu sociÄlajiem pabalstiem.
AtbilstoÅ¡i pÄ"dÄ"jÄm prognozÄ"m, kas ir iekļautas Latvijas StabilitÄtes programmÄ 2014.-2017.gadam, vispÄrÄ"jÄs valdÄ«bas budžeta deficÄ«ts 2014.gadÄ tiek prognozÄ"ts 1% no IKP apmÄ"rÄ, taÄu Å¡obrÄ«d prognozes tiek aktualizÄ"tas. TÄpat ir sÄkts eirozonas dalÄ«bvalstu gadskÄrtÄ"jais budžeta plÄnoÅ¡anas un lÄ"mumu pieÅemÅ¡anas koordinÄcijas process, kas paredz, ka Latvijai kÄ eirozonas dalÄ«bvalstij sÄkotnÄ"jais nÄkamÄ gada VispÄrÄ"jÄs valdÄ«bas budžeta plÄna projekts bÅ«s jÄiesniedz Eiropas Komisijai lÄ«dz Å¡Ä gada 15.oktobrim.