KopÅ¡ septembra sÄkumÄ noslÄ"gtÄ pamiera stÄvoklis UkrainÄ ir uzlabojies, tomÄ"r spriedze saglabÄjas, jo neviens nezina, cik Å¡is pamiers bÅ«s stabils un ilgstoÅ¡s. "PagaidÄm nav redzams apliecinÄjums tam, ka Krievijas vadÄ«bas agresÄ«vÄ politika bÅ«tu iegÄjusi citÄ gultnÄ"," atzÄ«st Argita Daudze, Latvijas vÄ"stniece UkrainÄ.
PÄ"c viņas domÄm, Krievija ar savu rÄ«cÄ«bu gan panÄkusi pretÄ"ju efektu tam, ko varbÅ«t cerÄ"ja sagaidÄ«t. "Ukrainas sabiedrÄ«ba konsolidÄ"jas; cilvÄ"ku noskaņojums ir ļoti patriotisks. Ukraiņi arvien labÄk apzinÄs savas valsts neatkarÄ«bas nozÄ«mi. PaÅ¡iem sava valsts ir milzÄ«ga bagÄtÄ«ba, un arÄ« mums LatvijÄ to vajadzÄ"tu apzinÄties, jo pasaulÄ" ir lielas tautas, kam tÄdas nav. To var salÄ«dzinÄt ar skaistu sÄ"tu un dÄrzu: tas ir tavs, veido, dari!"
VÄ"stniece secina, ka ukraiņi ir apņÄ"mÄ«bas pilni nosargÄt savu valsti un pÄrvarÄ"t visas grÅ«tÄ«bas. Krievijas agresija viņus vÄ"l vairÄk pÄrliecinÄja, ka jÄstiprina saites ar Rietumiem un jÄtiecas uz iekļauÅ¡anos Eiropas SavienÄ«bÄ.
Fragments no intervijas:
KrievijÄ bieži dzirdams viedoklis, ka ukraiņi paÅ¡i vainÄ«gi pie savÄm problÄ"mÄm, jo nav tikuÅ¡i galÄ ar savas valsts attÄ«stÄ«Å¡anu. Ukrainas sociÄlekonomiskÄs attÄ«stÄ«bas lÄ«menis joprojÄm ir diezgan zems; politikÄ gadiem ilgi bija vÄ"rojama savstarpÄ"jo rÄ"Ä·inu kÄrtoÅ¡ana, nevis rÅ«pes par valsts interesÄ"m. Protams, tas neattaisno Krievijas agresiju, bet vai Å¡iem pÄrmetumiem nav zinÄms pamats?
ManuprÄt, Krievijai Å¡ajÄ ziÅ†Ä nav pamata kaut ko pÄrmest citÄm valstÄ«m. LabÄk paskatÄ«ties, kÄ paÅ¡iem klÄjas un ar kÄdÄm metodÄ"m tiek panÄkta politiskÄ vienotÄ«ba. Ukrainas vÄ"sture ir sarežģīta; teiksim, brÄ«vo kazaku periodÄ veidojÄs brÄ«vu cilvÄ"ku attieksme pret savu sabiedrÄ«bu. Ja cilvÄ"ks jÅ«tas brÄ«vs, viņam var rasties vÄ"lme, lai citi piemÄ"rotos viņa viedoklim. ZinÄmÄ mÄ"rÄ tÄ ir viensÄ"tnieku domÄÅ¡ana, un viensÄ"tniekiem parasti nav viegli atrast kopsaucÄ"ju ar citiem. TÄdÄ"ļ par ukraiņiem var rasties iespaids, ka viņi visu laiku kÄrto savstarpÄ"jos rÄ"Ä·inus. Katrs ukrainis grib bÅ«t tas varas zižļa turÄ"tÄjs. LatvieÅ¡iem jau arÄ« ir lÄ«dzÄ«gas iezÄ«mes, piemÄ"ram, Eduards Berklavs savulaik teica: "Daudziem sekste aug ÄtrÄk par smadzenÄ"m."
Ukraiņi ir lepni, emocionÄli cilvÄ"ki un kÄrto attiecÄ«bas, ne vienmÄ"r padomÄjot par sekÄm. Daudzi atzÄ«st, ka Ukraina nav pietiekami efektÄ«vi izmantojusi Å¡os vairÄk nekÄ 20 gadus, ko varÄ"ja dzÄ«vot miera apstÄkļos. TaÄu es negribÄ"tu piekrist, ka ukraiņi neprot novÄ"rtÄ"t savas valsts nozÄ«mi. Ja kÄdam KrievijÄ Å¡Ä·iet, ka ukraiņi netiek galÄ ar valsts attÄ«stÄ«Å¡anu, tad lÅ«dzu â€" palÄ«dziet kaimiņiem, nevis traucÄ"jat!
Savulaik mÄ"s sasniedzÄm mÄ"rÄ·us, uz ko tagad tiecas Ukraina, â€" lÄ«dzdalÄ«bu Eiropas SavienÄ«bÄ un NATO. Vai mÅ«su pieredze var noderÄ"t Ukrainai, kas tomÄ"r ir krietni lielÄka un sarežģītÄka valsts?
NedomÄju, ka valsts lielums ir pamatÄ tam, kÄdu attÄ«stÄ«bas modeli tÄ izvÄ"lÄ"sies. Eiropas SavienÄ«bÄ ir ļoti dažÄda lieluma valstis, bet attÄ«stÄ«bas modelis ir identisks â€" balstÄ«ts uz demokrÄtijas, tirgus ekonomikas un likuma varas principiem. Tagad arÄ« Ukraina ir nonÄkusi pie secinÄjuma, ka vÄ"las attÄ«stÄ«ties pa Å¡o ceļu. MÅ«su pieredze Å¡ajÄ ziÅ†Ä var bÅ«t ļoti noderÄ«ga. ArÄ« mÄ"s bijÄm spiesti dzÄ«vot padomju režīmÄ ar visÄm no tÄ izrietoÅ¡ajÄm sekÄm, tÄdÄ"ļ pÄ"c neatkarÄ«bas atgÅ«Å¡anas nÄcÄs mainÄ«t domÄÅ¡anu. Ukraiņus interesÄ" arÄ« mÅ«su praktiskÄ pieredze, piemÄ"ram, uzņÄ"mÄ"ji apzinÄs, ka viņiem nÄksies ieviest Eiropas kvalitÄtes standartus. MÄ"s jau tam visam esam gÄjuÅ¡i cauri.
Pie mums netrÅ«kst arÄ« skeptiÄ·u, kas norÄda uz Latvijas izraudzÄ«tÄ ceļa Ä"nas pusÄ"m: simtiem tÅ«kstoÅ¡u aizbraukuÅ¡o, daudzu ekonomikas sektoru nonÄkÅ¡ana Ärvalstu kapitÄla kontrolÄ", rÅ«pnÄ«cu un cukurfabriku slÄ"gÅ¡ana utt. Vai to visu novÄ"lam arÄ« ukraiņiem?
Kļūdas, ko mÄ"s esam pieļÄvuÅ¡i, ir mÅ«su paÅ¡u atbildÄ«ba; tÄs netika uzspiestas no Briseles vai Londonas. Var jau izmantot dažÄdus populistiskus argumentus, bet ukraiņiem ir visas iespÄ"jas mÄcÄ«ties no mÅ«su kļūdÄm. Protams, viņiem ir daudz nopietnÄka ražoÅ¡anas bÄze, ko nÄksies modernizÄ"t.
KÄdÄ noskaņojumÄ vÄ"stniecÄ«bas darbinieki gaida ziemu, jo izskanÄ"juÅ¡as runas, ka Kijeva varÄ"tu palikt bez gÄzes un karstÄ Å«dens?
LatvieÅ¡iem ir tÄds teiciens "pÄrziemot, pÄrlaist ziemu". Tagad arÄ« ukraiņi ir apņÄ"mÄ«bas pilni "pÄrziemot". Viņi dzÄ«vos daudz taupÄ«gÄk, energoresursus nÄksies tÄ"rÄ"t saimnieciskÄk. CilvÄ"ki saprot, ka nav citas izejas. Tagad viena no ejoÅ¡ÄkajÄm precÄ"m ir Å«dens sildÄ«tÄji. Protams, tad uzreiz jÄdomÄ, lai nerastos elektrotÄ«kla pÄrslodze. Mums vÄ"stniecÄ«bÄ ir iegÄdÄts elektrÄ«bas Ä£enerators. Å Ädu lÄ"mumu pieņÄ"mÄm Maidana laikÄ, kad KijevÄ sÄkÄs ielu cīņas un nevarÄ"ja zinÄt, kÄ viss beigsies. DomÄju, ka ziemai esam labi sagatavojuÅ¡ies.
Skaidrs, ka tuvÄko gadu laikÄ nekÄdi "ziedu laiki" UkrainÄ nav gaidÄmi, bet cilvÄ"ki to apzinÄs un gatavi paciesties labÄkas nÄkotnes vÄrdÄ. Ukraiņiem ir liela apņÄ"mÄ«ba pÄrvarÄ"t visas grÅ«tÄ«bas. Tas vieÅ¡ cerÄ«bas, ka viņi tiks galÄ ar smago situÄciju.
Visu interviju ar Latvijas vÄ"stnieci UkrainÄ Argitu Daudzi lasiet žurnÄla Sestdiena 26.septembra numurÄ!
