Aptauja: Divas trešdaļas iedzīvotāju brīvos līdzekļus 1500 eiro apmērā iztērētu uzreiz

Swedbank veiktā aptauja rāda, ka iedzÄ«votāji brÄ«vos lÄ«dzekļus 1500 eiro apmÄ"rā visbiežāk (71%) iztÄ"rÄ"tu kādam sen kārotam pirkumam, portālu Diena.lv informÄ"ja bankas pārstāve KristÄ«ne Jakubovska.

Pirms pieciem gadiem šādi rÄ«kotos uz pusi mazāk iedzÄ«votāju (36%), savukārt pirms gada - 68%, kas liecina par pÄ"dÄ"jos gados nemainÄ«gu optimismu iedzÄ«votāju vidÅ«. Taču treÅ¡daļa sabiedrÄ«bas neļautos impulsa pirkumiem un brÄ«vos lÄ«dzekļus novirzÄ«tu kādam uzkrājumu veidam, kas ir otrs populārākais naudas izlietojuma mÄ"rÄ·is, liecina aptaujas rezultāti.

No tiem respondentiem, kas brīvos līdzekļus uzkrātu, 17% to noguldītu depozītā vai ieskaitītu krājkontā, savukārt 13% novirzītu uzkrājošai dzīvības apdrošināšanai vai privātajai pensijai.

Aptaujas dati rāda, ka Å¡ogad, salÄ«dzinājumā ar pÄ"rno gadu, par astoņiem procentpunktiem samazinājies to iedzÄ«votāju Ä«patsvars, kas brÄ«vos lÄ«dzekļus novirzÄ«tu parāda atmaksai - Å¡ogad tā norādÄ«juÅ¡i 28% cilvÄ"ku, kamÄ"r pÄ"rn - 36%. Tas liecina par iedzÄ«votāju ienākumu un parādsaistÄ«bu stabilizÄ"Å¡anos.

VÄ«rieÅ¡i naudu tÄ"rÄ"tu ikdienai, sievietes - sen kārotam pirkumam

VÄ«rieÅ¡i bÅ«tiski biežāk (19%) nekā sievietes (8%) brÄ«vos lÄ«dzekļus izmantotu ikdienas tÄ"riņiem, savukārt sievietes - sen kārota pirkuma iegādei (74% sievieÅ¡u, 67% vÄ«rieÅ¡u). BrÄ«vās naudas izlietojums atÅ¡Ä·iras arÄ« dažādās vecuma grupās - jaunieÅ¡i vecumā no 18 lÄ«dz 29 gadiem to izdotu ikdienas vajadzÄ«bām, bet cilvÄ"ki vecumā no 40 lÄ«dz 49 gadiem segtu parādsaistÄ«bas.

Lai regulāri novirzÄ«tu naudu uzkrājumam, visbiežāk (33%) cilvÄ"ki vÄ"lÄ"tos, lai brÄ«vo lÄ«dzekļu apjoms mÄ"nesÄ« bÅ«tu no 150 lÄ«dz 700 eiro. VÄ"l 32% uzskata - lai uzkrātu, brÄ«vo lÄ«dzekļu apjomam mÄ"nesÄ« jāpārsniedz 700 eiro.

“Aptauja rāda, ka impulsi pÄ"c sevis lutināšanas ar kāroto lietu iegādi kļūst spÄ"cÄ«gāki, uzlabojoties kopÄ"jai ekonomiskai situācijai valstÄ«. Tas arÄ« ir dabiski, taču nedrÄ«kstÄ"tu aizmirst, ka uzkrājumus nebaltām dienām vai kādam mÄ"rÄ·im ir vieglāk veidot brÄ«dÄ«, kas sasniegts konkrÄ"ts labklājÄ«bas lÄ«menis. Viens no finanÅ¡u fitnesa pamatnosacÄ«jumiem ir - veidot uzkrājumus tā dÄ"vÄ"tajos labajos laikos, lai brÄ«dÄ«, kad finanÅ¡u situācija saÅ¡Ä·obās, iepriekÅ¡ veidotie uzkrājumi sniegtu droÅ¡Ä«bas sajÅ«tu. BrÄ«vo lÄ«dzekļu apjomam mÄ"nesÄ« nav obligāti jābÅ«t lielam, lai sāktu domāt par finanÅ¡u rezerves veidoÅ¡anu. Dažkārt pietiek ar nelielu, bet regulāru lÄ«dzekļu novirzÄ«Å¡anu kādam mÄ"rÄ·im. Un tieÅ¡i ar mÄ"rÄ·a noteikÅ¡anu sākas uzkrājumu veidoÅ¡ana. Tā ir iespÄ"ja plānveidÄ«gi un bez lieka diskomforta sakrāt ne tikai sen kārotai lietai, bet arÄ«, piemÄ"ram, pirmajai iemaksai Ä£imenes auto vai pat mājokļa iegādei,” atzÄ«mÄ" Reinis Jansons, Swedbank Uzkrājumu un apdroÅ¡ināšanas daļas vadÄ«tājs Latvijā.