Lai skaistais bÅ«tu visur... Rakstu ar Å¡Ädu nosaukumu 1975. gada 28. oktobrÄ« avÄ«zÄ" Pionieris ir publicÄ"jis RudbÄržu pamatskolas divpadsmitgadÄ«gais skolÄ"ns Normunds Naumanis.
Piruete līdz puslapai
ŽÄ"l, ka nebija iespÄ"jams izlasÄ«t, tieÅ¡i par kÄdu skaistumu Normunds bÄ"rnÄ«bÄ iestÄjies. SakarÄ ar Ärpolitikas un droÅ¡Ä«bas foruma RÄ«gas konference 2014 norisi bibliotÄ"ka apmeklÄ"tÄjiem bija slÄ"gta, un periodikas arhÄ«vs izmeta tikai rakstu nosaukumus, kas Naumaņa gadÄ«jumÄ tÄpat ir gana daiļrunÄ«gi. BibliotÄ"ku atkal atvÄ"rs, rakstu izlasÄ«Å¡u, bet Normunda Naumaņa pasaule paliks aizslÄ"gta uz mūžu. Ir neizsakÄmi žÄ"l, ka viņš nepaspÄ"ja uzrakstÄ«t memuÄrus un solÄ«to grÄmatu par Alvi Hermani. ĪpaÅ¡i, redzot grÄmatveikalu plauktos divdesmitgadÄ«gu Å¡ovbizpÄrstÄvju "dzÄ«ves un darbu" sacerÄ"jumus... Normunds nesen vÄ"l priecÄjÄs, ka varbÅ«t viņam vÄ"lreiz bÅ«s iespÄ"ja intervÄ"t Mihailu Barišņikovu. Viņiem sapasÄ"ja. Normunds Naumanis bija kritikas Barišņikovs, kurÅ¡ spÄ"ja uzgriezt tÄdu vÄrdu pirueti, ka pirmais teikums reizumis beidzÄs lapas vidÅ«. Ar iekavÄm un palÄ«gteikumiem arÄ« tÄpat kÄ Barišņikovs prata aizslÄ«dÄ"t uz ceļiem no viena skatuves/raksta stÅ«ra uz otru. Ar enerÄ£iju ražojoÅ¡u kaislÄ«bu. Normunda rakstu labÄkajos paraugos (un tÄdu bezkaislÄ«gi paÄ£Ä"roÅ¡ajÄ avÄ«zes fabrikas režīmÄ tomÄ"r bija pÄrsteidzoÅ¡i daudz) sakrita gan virtuoza forma, gan dziļš intelektuÄli erudÄ«ts saturs, gan trausla cilvÄ"cÄ«ba. JÄ, arÄ« tÄ, lai arÄ« NN, protams, ieies vÄ"sturÄ" kÄ viens no neÅ¡petnÄkajiem kritiÄ·iem.
Daudzi viņa talanta cienÄ«tÄji pÄrdzÄ«voja Normunda sasÄ«kumoÅ¡anos. Viņš tieÅ¡Äm mÄ"dza pazaudÄ"t to Smiļģa "vienkÄrÅ¡Ä«bu, skaidrÄ«bu, kaislÄ«bu". Vai nu bÄ"rniÅ¡Ä·Ä«gajÄ "divkaujÄ" ar kolÄ"Ä£i Silviju Radzobi (viņas un citu laikabiedru atmiņas - KDi ceturtdien), vai - kaut kur interneta klaÄu zampÄ, no kuras iznÄca tÄds kÄ saburzÄ«ts, un tad rakstÄ«ja kÄ iemainÄ«ts, garÄm taisnÄ«bai. IzrÄdÄs, Naumanis pats to apzinÄjies jau 1989. gadÄ. TeÄtra VÄ"stnesÄ«Â (nr. 2) pie raksta Cik tÄlu bÄ"gsim??? paÅ¡raksturojumÄ viņš raksta: "Ja nebÅ«tu iedzimtÄ slinkuma, darba veida un apstÄkļu (tomÄ"r, tomÄ"r!) nosacÄ«tÄs enerÄ£ijas izsÄ«kumoÅ¡anas un dažu citu maznozÄ«mÄ«gu sÄ«kumu, daudz vairÄk rakstÄ«tu." NN spÄ"ja bÅ«t arÄ« pa Ä«stam necieÅ¡ams. Bet katrs raksts, kuru Normunds uzrakstÄ«ja sava talanta lÄ«menÄ«, to visu lika aizmirst jau tajÄ paÅ¡Ä brÄ«dÄ«.
Tuklu mÄ«tu spÄrniņi
Normunds Naumanis Latvijas teÄtra kritikÄ ienÄca XX gadsimta 80. gadu otrajÄ pusÄ". Ar pilnu komplektu - jauns, skaists, talantÄ«gs, daudzsoloÅ¡s. BrÄ«vs. Ar tikko kÄ Maskavas Valsts TeÄtra mÄkslas institÅ«tÄ TeÄtra zinÄtnes fakultÄtÄ" iegÅ«tÄm pamatÄ«gÄm zinÄÅ¡anÄm mÄkslas vÄ"sturÄ" un ieelpotu pasaules elpu. ZÄ«mÄ«ga ir viņa recenzija par MÄras ZÄlÄ«tes un Zigmara Liepiņa rokoperu LÄÄplÄ"sis intelektuÄli revolucionÄrajÄ Å¾urnÄlÄ Avots (1989. gads, janvÄris-aprÄ«lis), kurÄ desmit gadu bija kultÅ«ras nodaļas redaktors. Atmodas augstÄkais punkts, nacionÄlÄ eiforija. NedomÄju, ka Normundam Latvijas brÄ«vÄ«ba bija mazÄk svarÄ«ga, tomÄ"r viņš spÄ"ja saglabÄt neaizmiglotu skatu: «Neesmu pÄrliecinÄts, vai tagad vajag tik daudz dekoratÄ«vas Latvijas. ArÄ« dejotÄju izmargotajai Dzimtenes kontÅ«rai ir savas robežas, man rokoperÄ tÄs beidzÄs, kad jau ceturto reizi redzÄ"ju viena un tÄ paÅ¡a silueta vienas un tÄs paÅ¡as variÄcijas», un vÄ"l - ""tikai latvieÅ¡iem" - rakstÄ«ts uz kameras durvÄ«m. Bet tÄs jau nav tikai LÄÄplÄ"Å¡a autoru problÄ"mas. TÄs ir "mazo kultÅ«ru" problÄ"mas, tÄs ir kultÅ«radaptÄcijas problÄ"mas, par ko nÄcÄs domÄt internacionÄlo informÄcijas apmaiņas procesu kontekstÄ". Naumanis ar seismisku jÅ«tÄ«gumu pieskatÄ«ja Latvijas teÄtri, kultÅ«ru kopumÄ, lai tajÄ neieperinÄtos provinciÄlisms - pseidonacionÄlisms un dekoratÄ«va tautiskuma izpausmes. «TomÄ"r, ja atļauts palÅ«koties plaÅ¡Äk, ne tikai no kÄdas konkrÄ"tas Ä"kas logiem, tad tieÅ¡i astoņdesmitajos gados neko vairÄk neredzÄ"sim kÄ kÄrtÄ"jo mÄ«tu par «latvieÅ¡u teÄtra augsto skatuvisko kultÅ«ru," NN raksta PiezÄ«mÄ"s uz kÄda tukla mÄ«ta spÄrniņiem. (Avots. Nr. 5, 1987.)
EstÄ"tiskÄ bada režīmÄ NN kopÄ ar citiem kritiÄ·iem kaut kÄ pÄrdzÄ«voja 90. gadus - Latvijas teÄtra garÄ«go krÄ«zi, kad pa skatuvju gultÄm un skapjiem farsu lavÄ«nÄ lÄ"kÄja vÄverÄ«tes un sievieÅ¡u drÄ"bÄ"s pÄrÄ£Ä"rbuÅ¡ies mÄži. Normunds nebija pÄrsmÄ"jies lÄ«ks un it nemaz nepÅ«lÄ"jÄs to slÄ"pt.
Normunds Naumanis sagaidÄ«ja savu teÄtri un režisoru, kur viņa estÄ"tiskÄ un dzÄ«ves izjÅ«ta varÄ"ja atveldzÄ"ties. Citi to sauca par "lobÄ"Å¡anu", es - par gara radniecÄ«bu un kritiÄ·a laimi rakstÄ«t par izrÄdi, kas ir gudrÄka par tevi un principÄ neaprakstÄma. Dažas NN recenzijas par Alvja Hermaņa iestudÄ"jumiem gan JaunajÄ RÄ«gas teÄtrÄ«, gan pasaulÄ" ir Ä«sti mÄkslas kritikas meistardarbi.
Normundam neprÄtÄ«gi garÅ¡oja valoda. Viņš bija retais, kurÅ¡ rakstÄ«ja, jÅ«tot stilu. Ja izrÄdei piemita kÄda savdabÄ«ga estÄ"tika, Å¡Ä« stila dÄ«vainÄ«ba noteikti tika atspoguļota arÄ« viņa recenzijas valodÄ. Naumanis brÄ«vi pÄrvaldÄ«ja ironijas un sarkasma formas, runÄjot pretÄ« viedoklim, ka "smaidiņu" Ä"rÄ tas neesot vairs iespÄ"jams. Viņš neatgriezeniski pierÄdÄ«ja, ka kritiÄ·is nav ne sabiedrisko attiecÄ«bu speciÄlists, ne filologs, ne žurnÄlists. ArÄ« ne caurkritis režisors vai aktieris. Viņa izpildÄ«jumÄ teÄtra kritika bija atseviÅ¡Ä·s mÄkslas žanrs.
Normunds Naumanis dzÄ«voja sÄ«kajÄs detaļÄs, kas padara tik skaistu, t. i., dzÄ«vu, gan mÄkslu, gan dzÄ«vi. VarbÅ«t par to savÄ rakstÄ Lai skaistais bÅ«tu visur... rakstÄ«ja RudbÄržu pamatskolnieks?
"Aukstais dizains, funkcionÄlais minimÄlisms atmirs. Kuba istaba ar betona sienÄm, kuras vidÅ« ir perfekti balta gulta ar melnu veļu. Nu cik ilgi tÄ sildÄ«s tavu dvÄ"seli? Vajag, lai tur bÅ«tu kaÄ·Ä«tis. Lai tur bÅ«tu netÄ«rumiņš. Lai tur bÅ«tu nokritusi zeÄ·e. Lai tur bÅ«tu kaut kas tÄds, kas vienkÄrÅ¡i cilvÄ"cisko apkÄrtni," pirms diviem gadiem NN teica KDi, kad ar interviju atzÄ«mÄ"jÄm viņa 50 gadus. Normundu es gribu atcerÄ"ties tÄdu.
MÄra Misiņa BijusÄ« Dienas KultÅ«ras nodaļas vadÄ«tÄja. 19 gadu Naumaņa redaktore
Redaktoriem ar Normundu "dejot" nebija viegli. Viņš bija drusku Minhauzens: aizrautÄ«gs solÄ«tÄjs, elegants krÄpnieks. Starp mums vienmÄ"r bija trauksmes zvans - raksta nodoÅ¡anas laiks. Normunds pret to izturÄ"jÄs kÄ jau mÄkslinieks, es - kÄ uzvilcies ugunsdzÄ"sÄ"js. TÄs bija attiecÄ«bas, kurÄs spriegums nekad nebeidzÄs, bet, kad saņÄ"mu solÄ«to, bieži vien tÄ bija laimes sajÅ«ta - ir vÄ"rts Å¡o darbiņu darÄ«t! MÄ"s nereti strÄ«dÄ"jÄmies, Normunds ÄrdÄ«jÄs par manÄm prasÄ«bÄm, reizÄ"m tomÄ"r piekÄpÄs, vÄ"lÄk teica - paldies... Ar savÄm zinÄÅ¡anÄm un talantu viņš arÄ« redaktoriem, korektoriem, maketÄ"tÄjiem un pastniekiem palÄ«dzÄ"ja nopelnÄ«t viņu dieniÅ¡Ä·o maizi. Es saku - paldies!
Dace SparÄne Dienas grÄmatas redaktore
Nekad tÄ Ä«paÅ¡i nebiju piedomÄjusi, kas tieÅ¡i fiksÄ" kÄda noteikta laikmeta aizieÅ¡anu, - Å¡odien (12.09.2014.) to ieraudzÄ«ju diezgan skaidri - protams, konkrÄ"tas personÄ«bas aizieÅ¡ana -, ar NN aiziet bÅ«tisks laikmets kino un teÄtra kritikÄ un kultÅ«ras laukÄ vispÄr - viņa vienmÄ"r gan personiski, gan intelektuÄli dziļi izjustÄ jebkura kultÅ«ras norise, kas allaž bijusi viņa eseju un apskatu pamatÄ, bija tÄ, kas daudzus aicinÄja domÄt patstÄvÄ«gi un neļauties vispÄrpieņemtiem Å¡abloniem.
PÄ"teris Krilovs Kino un teÄtra režisors
Stiprs gÄjiens sanÄca, gluži neparedzÄ"ti stiprs. TÄ vienkÄrÅ¡i ņemt un izkÄpt. Ne pieturÄ, bez bremzÄ"m un kloÄ·a raustÄ«Å¡anas. - Tikko izkÄpa… Klasika. MÄ"s visi spÄ"lÄ"jam lotto: Septiņi. Deviņdesmit. Divdesmit astoņi... Kas tas? Dakteris (mierÄ«gi) - Trauciņš ar Ä"teri uzsprÄga! Un tagad mÄ"s visi drÅ«zmÄ"simies, lai uzsistu Tev uz pleca, - Normund! Naumani! Es taÄu Tev vÄ"l Å¡ito neizstÄstÄ«ju...
Tavs plecs bÅ«s ciets un dobjÅ¡ kÄ no bieza, bieza finiera un seja mierÄ«ga kÄ cilvÄ"kam, kas nepiedalÄs. TÄ nebÅ«s pareizÄ seja, jo Tu vienmÄ"r un visur piedalÄ«jies. Ar visÄm iekÅ¡Äm. KaislÄ«gi. Bez atlaidÄ"m.
Pat tur, kur Tev riebÄs, ko Tu necieti, ko Tu gÄnÄ«ji trÄpÄ«giem vÄrdiem, - Tu biji iekÅ¡Ä. Brīžiem Tu tÄ skatÄ«jies izrÄdes un filmas, ka Tevis tur bija vairÄk par visiem, kas uz skatuves vai ekrÄna, kopÄ. Ir viens ļoti vecs hronikas kadrs, kurÄ Normunds skatÄs Tautas kinoaktieru studijas koncertu (es zinu, mÄ"s ar Maiju Selecku to montÄ"jÄm filmÄ). TajÄ kadrÄ viņš ir neiedomÄjami jauns un laimÄ«gs. VajadzÄ"tu to kadru sameklÄ"t. Tas arÄ« ir stiprs kadrs.
Dienas un Diena.lv redakcija dala zaudÄ"juma skumjas ar Normunda Naumaņa tuviniekiem un talanta cienÄ«tÄjiem.
AtvadÄ«Å¡anÄs no Normunda Naumaņa (12.01.1962.- 12.09.2014.) - 16. septembrÄ« JaunÄ RÄ«gas teÄtra KamerzÄlÄ" plkst. 12-14.
