Latvijas Tenisa savienÄ«bas viceprezidentu, partijas Vienoti Latvijai, Vidzemes saraksta lÄ«deri 12.Saeimas vÄ"lÄ"Å¡anÄm Ivaru Godmani iztaujÄ Atis RozentÄls.
No citÄm partijÄm dzirdÄ"ti priekÅ¡likumi par Eiropas SavienÄ«bas fondu lÄ«dzekļu pÄrdali par labu reÄ£ioniem. KÄ bÅ«tu jÄrÄ«kojas?
Ir jÄrunÄ Ä¼oti praktiski - kuras ir sfÄ"ras, kur naudu var izmantot reÄ£ioniem. IepriekÅ¡Ä"jÄ plÄnoÅ¡anas periodÄ tuvu pie 209 miljoniem latu bija attÄ«stÄ«bas centru izaugsmei. Å o naudu saÅÄ"ma Valsts reÄ£ionÄlÄs attÄ«stÄ«bas aÄ£entÅ«ra un lÄ«dz Å¡im tuvu pie 70% naudas izmantoja ielu infrastruktÅ«rai. PÄrÄ"jÄ nauda galvenokÄrt tika kultÅ«ras objektiem. NÄkamajos septiÅos gados reÄ£ionos vairÄk naudas varÄ"tu bÅ«t nevis lielajÄm Å¡osejÄm, bet pirmÄs Å¡Ä·iras ceļiem, tÄdiem kÄ InÄukalns-Ropaži. Ja pieliek klÄt dažas lielÄs Å¡osejas, tad visos plÄnoÅ¡anas reÄ£ionos mums ir 267 miljoni eiro un 822 kilometri jauna ceļu seguma. LÄ«dz Å¡im nebija tieÅ¡a atbalsta reÄ£ionÄlajai uzÅÄ"mÄ"jdarbÄ«bai, tagad Eiropas Komisija prasÄ«s «sajÅ«gt» kopÄ uzÅÄ"mÄ"jdarbÄ«bu un reÄ£ionu attÄ«stÄ«bu. JÄsaprot, ka Eiropas Komisija nekad neļaus pÄrdalÄ«t lÄ«dzekļus nevis pÄ"c prioritÄtÄ"m, bet pÄ"c iedzÄ«votÄju skaita.
KÄ, jÅ«suprÄt, Å¡obrÄ«d bÅ«tu jÄvirza valsts ekonomika?
KrÄ«zes LatvijÄ bieži nÄk no Ärpuses. JÅ«s varat organizÄ"t saimniecÄ«bu, bet iepriekÅ¡Ä"jÄ krÄ«ze nÄca no rietumiem, tagad no austrumiem. Å Ä gada 1. pusgadÄ lÄ«dz 1. jÅ«lijam eksporta pieaugums pret 2013. gadu vÄ"l ir 1,6%. Koksnei vÄ"l ir 11% pieaugums, lauksaimniecÄ«bas produkti - piena produkti, medus un olas - vÄ"l bija 19% plusÄ, bet zivÄ«m jau bija 10% kritums. 2015. gadÄ inflÄcija bÅ«s lielÄka elektrÄ«bas cenu dÄ"ļ. JautÄjums ir, ko darÄ«t. Ir glÄbÅ¡anas daļa, kÄ kompensÄ"t zaudÄ"jumus piensaimniekiem, un to vajadzÄ"s kompensÄ"t no valsts budžeta. Otrs ir jautÄjums par nodokļiem. MÅ«su priekÅ¡likumi ir ļoti radikÄli - neaiztiekam mikrouzÅÄ"mumu nodokli vispÄr, un otrs ir likvidÄ"t uzÅÄ"mumu ienÄkuma nodokli reinvestÄ"tajai peļÅai, tas bÅ«tu nulle, bet vienlaikus nosakot kapitÄla nodokli 20%, kas bÅ«tu Lietuvas lÄ«menÄ«. TreÅ¡ais ir jautÄjums par pievienotÄs vÄ"rtÄ«bas nodokli pÄrtikai. Tas nenozÄ«mÄ"s uzreiz lÄ"tÄkus pÄrtikas produktus, bet palielinÄsies iespÄ"jas pÄrtikas pÄrstrÄdÄtÄjiem.
Jums ir arÄ« priekÅ¡likumi veselÄ«bas aprÅ«pÄ".
Ar iedzÄ«votÄju ienÄkuma nodokli jÄbÅ«t ļoti uzmanÄ«giem, bet 1% no tÄ bÅ«tu jÄnovirza veselÄ«bas aprÅ«pei kÄ pirmÄ iemaksa veselÄ«bas apdroÅ¡inÄÅ¡anÄ. MÄ"s Å¡obrÄ«d esam vienÄ«gie, kam nav veselÄ«bas apdroÅ¡inÄÅ¡anas. TÄ dod stabilitÄti.