Pareiza ēkas siltināšana palīdz apkurei

Kā rudens drÄ"gnums klāt, tā arÄ« uztraukums par drÄ«zo ziemu parādās. Laika pareÄ£i zina teikt, ka tā bÅ«s barga, jo daudz pÄ«lādžu un arÄ« egļu galotnÄ"s daudz čiekuru. Kuriem ir malkas apkure, tiem - Å¡Ä·Å«nis pilns ar kurināmo, bet tie, kuri izmanto gāzi un elektrÄ«bu, iespringst pirms lielo siltuma rÄ"Ä·inu sezonas. TomÄ"r jāpadomā arÄ« par to, vai viss izdarÄ«ts, lai samazinātu energoresursu patÄ"riņu. Gluži tāpat, kā meklÄ"jot degvielas patÄ"riņa ziņā ekonomisku automaÅ¡Ä«nu, var meklÄ"t arÄ« variantus ekonomiskam mājoklim.

SiltumenerÄ£ijas patÄ"riņš rÄ"Ä·ina veidā atnāk ar konkrÄ"tiem cipariem. Dažiem tas ir saprātÄ«gs, citiem - liek aizdomāties, ka kaut kas nav kārtÄ«bā. Aldis Sirmačs, Latvijas Energoefektivitātes asociācijas (LATAE) valdes loceklis, iesaka vietnÄ" www.latea.lv katram paÅ¡am aprÄ"Ä·ināt sava mājokļa enerÄ£ijas patÄ"riņu. AprÄ"Ä·inu tabulā, kas ļauj noteikt energoefektivitātes novÄ"rtÄ"jumu, iekļauti visi kurināmā veidi un cipari nemelo. "Indikators ir saprotams - ja, piemÄ"ram, 100 kvadrātmetru lielā mājā gāzes patÄ"riņš ir 2,5 tÅ«kstoÅ¡i kubikmetru gadā un Ä"kā dzÄ«vo 3-4 cilvÄ"ki, kad skaidrs, ka kaut kas jādara, jo tik daudz enerÄ£ijas patÄ"rÄ"t ir pārāk izÅ¡Ä·Ä"rdÄ«gi." Protams, māja var Å¡Ä·ist silta un jauka, bet, ja aprÄ"Ä·ini rāda, ka siltuma uzturÄ"Å¡anai tiek tÄ"rÄ"ti ļoti lieli lÄ«dzekļi, tad jādomā, kā rÄ"Ä·inu samazināt.

Protams, var saukt energoauditoru, kurÅ¡ atnāks, fotografÄ"s un tad attÄ"los uzskatāmi parādÄ«s, pa kurieni siltums pamet māju. Energoauditora darba princips - konstatÄ"t temperatÅ«ras starpÄ«bas starp iekÅ¡u un āru. Lai savāktu nepiecieÅ¡amo informāciju par telpu klimatu un apkures sistÄ"mas darbu, energoauditors veic gan instrumentālus vides mÄ"rÄ«jumus, gan aptaujā iedzÄ«votājus un Ä"kas apsaimniekotāju. Izmantojot iegÅ«to informāciju, energoauditors veic Ä"kas energoefektivitātes aprÄ"Ä·inu un gala rezultātā iegÅ«st Ä"kas Ä«patnÄ"jo enerÄ£ijas patÄ"riņu (kWh/m2), un tad sniedz rekomendācijas Ä"kas energoefektivitātes paaugstināšanai.

Parasti siltums Ä"ku pamet pa bÄ"niņiem, caur logu un durvju Å¡Ä·irbām, kritiski ir Ä"ku stÅ«ri un ārsienas. "Katrs cilvÄ"ks, kurÅ¡ rÅ«pÄ"jas par savas mājas stāvokli, bez Ä«paÅ¡iem mÄ"raparātiem jau zina, kas ir tās kritiskās vietas, pa kurām siltums atstāj māju," saka  Sirmačs. Viņa padoms - soli pa solim Ä·erties klāt mājas siltināšanai vispirms no iekÅ¡puses.

Privātmāju vislielākā problÄ"ma - bÄ"niņi. Pat ja pirms piecpadsmit gadiem ir uzlikti 10-15 centimetri siltināšanas vates, tas nebÅ«t neliecina, ka viss izdarÄ«ts prefekti. "Divstāvu mājai nosiltināt bÄ"niņus nemaz tik bargu naudu nemaksās. AtkarÄ«bā no konfigurācijas, sarežģītÄ«bas tas var maksāt lÄ«dz diviem tÅ«kstoÅ¡iem eiro, bet uzreiz jau var aprÄ"Ä·ināt atmaksāšanos, kas var bÅ«t jau trÄ«s gados," tāds ir  Sirmača padoms.

Jaunajos projektos bÄ"niņu to tradicionālajā izpratnÄ" nemaz nav, jo viss lÄ«dz pÄ"dÄ"jai pažobelei tiek apdzÄ«vots. Taču XXI gadsimtā bÅ«vÄ"tajās Ä"kās siltināšanai tomÄ"r tikusi pievÄ"rsta lielāka uzmanÄ«ba un jo Ä«paÅ¡i tad, ja bÄ"niņus jau sākotnÄ"ji tiek plānots izbÅ«vÄ"t.

"Protams, var bÅ«t konstruÄ"Å¡anas un bÅ«vniecÄ«bas problÄ"mas - Ä"kas stÅ«ri, kas nav siltināti. To jau uzreiz redz - uz sienām mÄ"dz bÅ«t mitrums, pat sarma," uz vÄ"l vienu problÄ"mu norāda Sirmačs.

Lai veiktu sienu siltumizolāciju, jābÅ«t zināšanām bÅ«vniecÄ«bā, jo tas nav tik vienkārÅ¡i - likt vati stÅ«rÄ« vai iepÅ«st putuplastu. "Nepareizi siltinātā vietā pÄ"c pāris gadiem iemitināsies gan pelÄ"juma sÄ"ne, gan vÄ"l visādas Å¡ausmas, kas kaitÄ"s gan mājai, gan arÄ« cilvÄ"ku veselÄ«bai," zina teikt Sirmačs. Kā vienu no ātrākajām un lÄ"tākajām siltināšanas metodÄ"m meistari bieži piedāvā Ä"kas problÄ"mvietu aizpÅ«Å¡anu ar putām. LATAE valdes loceklis iesaka kritiski izvÄ"rtÄ"t standarta piegājienus, jo "katrs projekts ir savādāks, ja kādam Å¡Ä« metode der, to nevar uzskatÄ«t par universālu".

VÄ"l viens kritiskais punkts siltumzudumos ir logi un durvis. PÄ"dÄ"jo desmit gadu laikā ļoti mainÄ«juÅ¡ies logu siltumtermiskie rādÄ«tāji. Plastmasas logu vÄ"sture nav sena - tie tirgÅ« ienāca pirms gadiem divdesmit. Vizuāli atÅ¡Ä·irÄ«ba nav pamanāma. Ja rāmji biezuma ziņā no pirmssākumos piedāvātajiem atÅ¡Ä·iras par 30-40%, tad pati stikla pakete mainÄ«jusies principiāli. Pirms seÅ¡iem gadiem sāka ražot stikla pakeÅ¡u logus ar selektÄ«vo pārklājumu, kas nozÄ«mÄ", ka siltuma caurlaidÄ«bas vÄ"rtÄ«ba no 2,9 samazinājusies lÄ«dz 1,1 - stikls tagad ir gandrÄ«z trÄ«s reizes labāks nekā tajos logos, kas likti pirms kāda laika. Logi jāmaina? "Nav jau obligāti, ja tie kopti pareizi. Var nomainÄ«t tikai stikla paketes, rāmjus atstājot tos paÅ¡us," iesaka Latvijas Energoefektivitātes asociācijas pārstāvis. Privātmājās viena no problemātiskākajām vietām, kur vÄ"rojami visbÅ«tiskākie siltuma zudumi, ir ārdurvis, caur kurām gaisa caurlaidÄ«ba notiek jo Ä«paÅ¡i intensÄ«vi.

"LÄ«dz ar logu un durvju nomaiņu nāk klāt cita problÄ"ma - ventilācija," atgādina eksperts un uzsver: "Jaunās konstrukcijas ir blÄ«vas, un atklājas, ka ventilācijas sistÄ"mas, kurām jāizvada gaiss no telpām, ir nobloÄ·Ä"tas vai nedarbojas. Gaisa kvalitāte ir bÅ«tisks jautājums, jo tiek runāts par cilvÄ"ku veselÄ«bu." NākoÅ¡ais solis, kas jāsper siltuma programmas Ä«stenoÅ¡anā, ir Ä"ku siltināšana no ārpuses. Vecajām privātajām Ä"kām siltināšanas darbi bÅ«tiski atÅ¡Ä·iras no daudzstāvu namu siltināšanas. "Ar siltināšanas vati vien neko nevar uzreiz atrisināt. Uzlikt to var, bet jÄ"gas nebÅ«s. Atkal jāņem vÄ"rā bÅ«vfizika - vispirms jāsāk ar bÅ«vmateriālu novÄ"rtÄ"jumu un tikai tad var izvÄ"lÄ"ties visatbilstošāko siltumizolācijas materiālu," saka Sirmačs.