Virtuālie bankas pakalpojumi popularitātē pārspēj filiāles

Swedbank Latvija valdes priekÅ¡sÄ"dÄ"tājs Māris Mančinskis intervijā Magdai Riekstiņai

Laiku pa laikam daudzviet pasaulÄ" parādās satraucoÅ¡a informācija par datu zādzÄ«bām virtuālajā vidÄ", un arÄ« banku sektors no hakeru uzbrukumiem nav pasargāts. VarbÅ«t Latvijai  vajadzÄ«gi vairāk kompetenti informācijas tehnoloÄ£iju (IT) speciālisti, lai uzņÄ"mumus labāk pasargātu no kibernoziedzniekiem?

Domāju, ka jārunā nevis par IT speciālistu kompetenci, bet par katra cilvÄ"ka attieksmi pret datu droÅ¡Ä«bu.

Ir gan gadījumi, kad datu zādzība nav datora lietotāja vaina.

Protams, bet tādi gadÄ«jumi ir visā pasaulÄ". Skaidrs, ka visā pasaulÄ" kibernoziedzÄ«ba aizvien vÄ"rsÄ«sies plaÅ¡umā, varbÅ«t retāki kļūs gadÄ«jumi, kad uz ielas kādam zaglis atņem maku, bet biežāki bÅ«s virtuālie noziegumi. Nesen lasÄ«ju, ka zaudÄ"jumi, ko kibernoziegumi jau nodara pasaules ekonomikai ir tuvu pie 500 miljardiem ASV dolāru. TomÄ"r galvenais ir katram paÅ¡am padomāt par savu datu droÅ¡Ä«bu virtuālajā vidÄ". Tas nozÄ«mÄ" vienkārÅ¡as lietas - neizvÄ"lÄ"ties elementāras paroles, piemÄ"ram, "12345" vai "abcd", sarežģītāku paroli neuzrakstÄ«t uz lÄ«mlapiņas un nepielÄ«mÄ"t to pie datora, noteikti lietot antivÄ«rusa programmu, nevÄ"rt vaļā dÄ«vainus e-pastus, nesÅ«tÄ«t pa e-pastu dažādas paroles. VÄ"l viena lieta, kas internetbankas un maksājumu karÅ¡u lietotājam jāatceras, - ir iespÄ"ja noteikt limitu tam, cik daudz naudas var izņemt no internetbankas, cik naudas var tÄ"rÄ"t ar maksājuma karti, ir arÄ« maksājumu karÅ¡u apdroÅ¡ināšana. Ja cilvÄ"ks izmanto tikai internetbanku ikmÄ"neÅ¡a komunālo pakalpojumu rÄ"Ä·inu apmaksai, tad riski ir relatÄ«vi zemi, bet, jo aktÄ«vāk cilvÄ"ks izmanto dažādas virtuālās vides iespÄ"jas finanÅ¡u norÄ"Ä·iniem, jo vairāk risks pieaug, un paÅ¡am lietotājam jābÅ«t gudrākam. 

TomÄ"r  IT jomas uzņÄ"mÄ"ji Dienai teikuÅ¡i, ka datu droÅ¡Ä«ba ir saistÄ«ta arÄ« ar to, cik gudri izveidota IT sistÄ"ma.

Jā, protams, tā ir.  TomÄ"r svarÄ«gi ir ikvienam cilvÄ"kam izglÄ«toties lÄ«dzi laikam un  apzināties riskus. 

JÅ«suprāt, Latvijas iedzÄ«votāji ir pārvarÄ"juÅ¡i psiholoÄ£iskās bailes no virtuālajiem norÄ"Ä·iniem?

IespÄ"jams, kāda sabiedrÄ«bas daļa bailes arÄ« nav pārvarÄ"jusi, bet tomÄ"r norÄ"Ä·ini virtuālajā vidÄ" ir visÄ"rtākie, un progress ir ļoti straujÅ¡.

PÄ"dÄ"jā laikā apzināti mazināt bankas filiāļu skaitu?

Šāda stratÄ"Ä£ija  - mazināt filiāļu skaitu - mums ir jau vismaz desmit gadus, bet jāsaka, šāda rÄ«cÄ«ba ir mÅ«su klientu uzvedÄ«bas rezultāts. Arvien vairāk darÄ«jumu bankas klienti var paveikt internetbankā un pa telefonu. CilvÄ"ki aizvien retāk dodas uz bankas filiāli, lai veiktu ikdieniÅ¡Ä·us maksājumus un negrib par maksājuma veikÅ¡anu filiālÄ" piemaksāt, ja internetā iekÅ¡bankas maksājums ir par velti. Patlaban jau 30% bankas produktu pārdoÅ¡anas notiek internetā.  Modernās tehnoloÄ£ijas attÄ«stās ļoti strauji, ir pieejamas aizvien lielākam iedzÄ«votāju skaitam, kļūst aizvien izplatÄ«tākas, un uz bankas filiāli jādodas vien tad, kad jāpieņem nopietni finanÅ¡u lÄ"mumi. LÄ«dz ar to filiāļu darbinieku funkcijas bÅ«tiski mainās - nav vairs datorā jāveic klienta maksājums, bet jāsniedz reāls padoms, darbiniekiem jāstrādā kā konsultantiem. Lauku reÄ£ionos filiāle veic bankas klātbÅ«tnes nodroÅ¡ināšanas funkcijas, jo filiālÄ" ir pieejama internetbanka, naudas iemaksas bankomāts, konsultācija, bet vecā tipa filiālei nav jÄ"gas, jo uz tādu cilvÄ"ki vienkārÅ¡i vairs neiet. Å obrÄ«d mobilajā bankā ir daudz vairāk apmeklÄ"jumu nekā filiālÄ"s, un tas parāda to, kas patlaban cilvÄ"kiem patiešām ir nepiecieÅ¡ams. Domāju, ka nākotnÄ" mobilie finanÅ¡u sektora pakalpojumi piedzÄ«vos ļoti strauju izaugsmi. 

Kā bÅ«tu vÄ"rtÄ"jama "nolikto atslÄ"gu principa" piemÄ"roÅ¡ana hipotekārajiem kredÄ«tiem?

MÄ"s kredÄ«tu ar tāda veida principu nepiedāvājam, jo, pirmkārt, tas nav veids, kādā mÄ"s gribÄ"tu finansÄ"t mājsaimniecÄ«bu darÄ«jumus, otrkārt neredzu, ka pÄ"c kredÄ«ta ar šādiem noteikumiem bÅ«tu ļoti liels pieprasÄ«jums. Ja bÅ«tu daudz cilvÄ"ku, kuri teiktu, ka vÄ"las ņemt kredÄ«tu tikai tad, ja tiek piedāvāts "nolikto atslÄ"gu princips", ir gatavi iemaksāt pusi nepiecieÅ¡amās mājokļa pirkuma summas un ir gatavi maksāt lielāku procentu likmi, tad mÄ"s droÅ¡i vien arÄ« šādu kredÄ«tu piedāvātu. 

Iekļaut likumā "nolikto atslÄ"gu principu" vajadzÄ"tu?

Šāds priekÅ¡likums ir populisms. Iedomājaties, mÄ"s sÄ"dÄ"sim pie viena galda ar klientu un pÄ"c likuma mums bÅ«s jāizsaka divi kredÄ«ta piedāvājumi - klasiskais variants un "nolikto atslÄ"gu principa" variants. PieprasÄ«jums pÄ"c "nolikto atslÄ"gu principa" varianta bÅ«s minimāls. Banka Citadele tādu piedāvā. Nezinu, vai vispār kāds kredÄ«tņÄ"mÄ"js šādam kredÄ«tam ir pieteicies.

Bankas Citadele pārstāvji Dienai stāstīja, ka ir pieteikušies, bet maz.

Tas ir saprotams.

Tuvākajā laikā neprognozÄ"jat nekustamā Ä«paÅ¡umu cenu kāpumu?

Domāju, ka cenu izmaiņas ir cieÅ¡i saistÄ«tas ar Latvijas ekonomisko attÄ«stÄ«bu un pieprasÄ«jumu pÄ"c Ä«paÅ¡umiem. Cenu kāpums pÄ"dÄ"jos gados noticis vairāku iemeslu dÄ"ļ - viens no tiem ir nerezidentu tirgus, kas saistÄ«ts ar uzturÄ"Å¡anās atļaujām, un tas ir uzkarsÄ"jis konkrÄ"tu nekustamo Ä«paÅ¡umu tirgus segmentu, bet pÄ"c noteikumu izmaiņām ir iestājusies neliela pauze, otrs iemesls ir Latvijas ekonomiskā attÄ«stÄ«ba, kuras rezultātā arvien vairāk cilvÄ"ku grib un var atļauties Ä«paÅ¡umus. VÄ"l viens faktors saistÄ«ts ar to, ka bankas savulaik izveidoja savus meitas uzņÄ"mumus, kuri pirka Ä«paÅ¡umus izsolÄ". 

Kā piemÄ"ram ar Swedbank saistÄ«tais uzņÄ"mums Ektornet?

Jā, kā piemÄ"ram, Ektornet, kurÅ¡ gan vairs nepÄ"rk Ä«paÅ¡umus, jo, mÅ«suprāt, tirgus ir pietiekami aktÄ«vs, un mums vairs nav mākslÄ«gi jāiejaucas. Patlaban Ektornet intensÄ«vi pārdod savā Ä«paÅ¡umā esoÅ¡os aktÄ«vus. MÅ«su banka negatavojas turÄ"t savās rokās Å¡os aktÄ«vus, gaidot nezin kādu notikumu pavÄ"rsienu.  

Kad Latvija varÄ"tu redzÄ"t ieguvumus no pievienoÅ¡anās eirozonai?

Eiro ievieÅ¡ana ir tikai viena no riskiem, ko ārvalstu investori lÄ«dz 2014. gada 1. janvārim redzÄ"ja Latvijā, samazināšanās, tagad Å¡is valÅ«tas risks vairs nepastāv. InvestÄ«cijas meklÄ" vidi, kura ir sakārtota un kurā var nopelnÄ«t, jo investori grib peļņas iespÄ"jas nevis atrast droÅ¡u vietu, kurā vienkārÅ¡i atstāt naudu. 

Publiski izskanÄ"ja apgalvojums, ka Latvija cerÄ"ja - lÄ«dz ar eiro ievieÅ¡anu ienāks vairāk investÄ«ciju, bet nekā.

VÄ"l pāragri spriest, jāsagaida dati par Å¡o gadu, un tad redzÄ"sim, vai ārvalstu tiešās investÄ«cijas pieaug vai tomÄ"r nÄ". TomÄ"r nevar noliegt, ka maksājumi eiro kļuvuÅ¡i ātrāki un Ä"rtāki, kā arÄ« lÄ"tāki, kas noteikti atvieglo biznesu tiem uzņÄ"mÄ"jiem, kuri nodarbojas ar uzņÄ"mÄ"jdarbÄ«bu eirozonā. Tiem uzņÄ"mÄ"jiem, kuri nodarbojas ar biznesu ārpus eirozonas, nekas daudz nav mainÄ«jies.

Otru intervijas daļu lasiet otrdienas, 9. septembra laikrakstā Diena!