Kentucky Tailgaters Being Watched by Alcohol Enforcers

Workers in one state office plan to go to as many tailgating events q4 as possible as college football season gets started, but they aren’t going for fun.

Alcoholic Beverage Control Enforcement Division investigators can be working to deter underage drinking, a great deal of drinking and related problems.

The Kentucky Public Protection Cabinet says investigators could be in student sections and stadiums as well as campus perimeters to monitor for sales to minors, adults providing for minors and used of fraudulent identification. Investigators have full police powers to enforce state laws.

Enforcement Director Mike Razor says underage alcohol consumption has gone up with the popularity of tailgating events.

Copyright 2013 Associated Press. All rights reserved. This material may not be published, broadcast, rewritten or redistributed.

Gašpuitis: Pasaules ekonomikas izredzes turpina uzlaboties

Latvijas ekonomikas veikums izteikti kontrastÄ" ar notikumiem eirozonā, bet no ārÄ"jās vides pienāk atÅ¡Ä·irÄ«gi signāli. Kādas ir tendences Latvijā un pasaulÄ"? KopÅ¡ 2011.gada Baltijas valstis ir bijuÅ¡as starp visstraujāk augoÅ¡ajām ekonomikām ES.

SalÄ«dzinoÅ¡i strauja un sabalansÄ"ta izaugsme tuvākajos divos gados turpināsies. To veicinās privātais patÄ"riņš, kas izrietÄ"s no nepiecieÅ¡amÄ«bas uzlabot sadzÄ«ves apstākļus, gan reālo ienākumu pieauguma. ArÄ« eksports un kapitāla izdevumu nepiecieÅ¡amÄ«ba palÄ«dzÄ"s uzturÄ"t IKP pieaugumu. PozitÄ«vākas perspektÄ«vas iezÄ«mÄ"jas arÄ« pasaules ekonomikai. Tuvāko pāris gadu laikā Å¡Ä·Ä"ršļi pasaules izaugsmes paātrinājumam mazināsies. Fiskālo pasākumu pretvÄ"ju spÄ"ks pierims, bet pasaules centrālās bankas saglabās stimulÄ"joÅ¡u monetārās politiku. ASV ir nostājusies labas izaugsmes pozÄ«cijās, kas sniegs iespÄ"jas arÄ« eirozonai atgriezties pie ekonomiskās, finansiālās un politiskās stabilitātes, kaut izaugsme solās bÅ«t gausa. Starp valstÄ«m un reÄ£ioniem turpinās pastāvÄ"t cikliskās atÅ¡Ä·irÄ«bas izaugsmÄ", kas vairos domstarpÄ«bas par Ä«stenojamās ekonomikas politiku.

SalÄ«dzinoÅ¡i pozitÄ«vais scenārijs balstās uz diviem pieņÄ"mumiem: pirmkārt, saglabāsies zemas un stabilas inflācijas apstākļi, otrkārt, centrālo banku zemo procentu likmju politika tiks balstÄ«ta uz makroekonomiskajiem procesiem. ASV, Eiropā un Ä€zijā ir liels ekonomisko jaudu pārpalikums, kas nospiež algu kāpumu un izejvielu un energoresursu cenas. Tas centrālajām bankām sniedz manevra iespÄ"jas un iespÄ"ju nesteigties ar procentu likmju celÅ¡anu, un koncentrÄ"ties uz izaugsmi un nodarbinātÄ«bu. DrÄ«zumā nopietnu pārbaudi piedzÄ«vos centrālo banku spÄ"jas pārliecināt finanÅ¡u tirgus, ka tās ir spÄ"jÄ«gas kontrolÄ"t situāciju un nodroÅ¡ināt zemu inflāciju. Ja tās to nespÄ"s, finanÅ¡u tirgos iespÄ"jamas krasas svārstÄ«bas.

IespÄ"jami arÄ« pozitÄ«vāki pavÄ"rsieni, ja ASV izaugsme izrādÄ«sies straujāka. No otras puses, pastāv milzÄ«gas neatrisinātas problÄ"mas, kas uztur ievÄ"rojamus negatÄ«vus riskus. Eirozonu apdraud vājā finanÅ¡u sistÄ"ma un nepiecieÅ¡amo politisko lÄ"mumu trÅ«kums, kā arÄ« strauji augoÅ¡o valstu neizlÄ"mÄ«ba reformÄ"t savas ekonomikas. ASV monetāro stimulu ierobežoÅ¡ana var radÄ«t ekonomiskas un finanÅ¡u problÄ"mas valstÄ«m un reÄ£ioniem, kas atrodas atÅ¡Ä·irÄ«gos cikliskās attÄ«stÄ«bas posmos un var netikt galā ar augstākām procentu likmÄ"m. Eirozonai ir nepiecieÅ¡ami vairāki gadi, lai sasniegtu privātā sektora parādsaistÄ«bu samazināšanas mÄ"rÄ·us. Izņemot finanÅ¡u sektoru, globālais parāds Å¡obrÄ«d ir lielāks nekā 2007.gadā. Tas nozÄ«mÄ", ka procentu likmju kāpums atstātu tÅ«lÄ«tÄ"ju ietekmi uz patÄ"riņu, kapitāla izdevumiem, aizdevumiem un valsts finansÄ"m.

Eirozonas krÄ«ze saglabās savu sarežģīto dabu. Šā gada laikā ir nostiprinājusies imunitāte pret negatÄ«vajiem notikumiem. ECB milzÄ«gā bilance bÅ«tÄ«bā likvidÄ" likviditātes un maksātspÄ"jas riskus eirozonā. Kaut arÄ« pārmaiņas makroekonomikas rādÄ«tājos ir apsveicamas, parāda un bezdarba lÄ«meņi un citi faktori liecina, ka atpakaļceļš uz pilnÄ«gu stabilitāti aizņems daudzus gadus. Augstais bezdarba lÄ«menis uztur politiskās nestabilitātes risku un paver iespÄ"jas eiro skeptiÄ·iem. Visticamāk, GrieÄ·ijai bÅ«s nepiecieÅ¡ama jauna parādu pārstrukturÄ"Å¡ana. ArÄ« Portugālei un Īrijai varÄ"tu bÅ«t nepiecieÅ¡ami parādu apkalpoÅ¡anas atbalsta pasākumi. TikmÄ"r Krievijā ir vÄ"rojama izteikta izaugsmes palÄ"nināšanās. Krievijai, neveicot reformas, bÅ«s grÅ«ti atgriezties pie iepriekÅ¡Ä"jiem izaugsmes rādÄ«tājiem. Kādi secinājumi? Neskatoties uz perspektÄ«vu uzlaboÅ¡anos, bÅ«tiski ir adekvāti novÄ"rtÄ"t, bet nepārvÄ"rtÄ"t situāciju arÄ« Latvijas ekonomikā. PriekÅ¡plānā izvirzās pieprasÄ«jums pÄ"c pirmskrÄ«zes atmosfÄ"ras, jo Ä«paÅ¡i budžeta sakarā. Laikā, kad ekonomika stabilizÄ"jas, pieaug vÄ"lme neņemt vÄ"rā iespÄ"jamos riskus. Tiem ir tieksme no atmiņas izgaist. CilvÄ"ka daba ir pakārtota vÄ"lmei atcerÄ"ties labo un ignorÄ"t slikto, kas padara atmiņu selektÄ«vu un Ä«su. Tas ir viens no priekÅ¡noteikumiem, lai kļūdas atkārtotos.

Forex apskats no Renesource Capital: 28. augusts

Iesaki:

EURUSD

Vakar Eiro valÅ«ta pārsvarā pieauga, attiecÄ«bā pret ASV dolāru un EURUSD valÅ«tas kurss Ä«slaicÄ«gi uzkāpa lÄ«dz 1.3400 atzÄ«mes. Å odienas tirdzniecÄ«bas sesiju Eiro valÅ«ta uzsāka ar samazinājumu attiecÄ«ba pret ASV dolāru un EURUSD valÅ«tas kurss Ä«slaicÄ«gi noslÄ«dÄ"ja lÄ«dz 1.3360 atzÄ«mes. VidÄ"ja termiņa perspektÄ«vā, mÄ"s sagaidām Eiro valÅ«tas lejupslÄ«des turpināšanos un EURUSD valÅ«tas kursa virzÄ«bu 1.3000 lÄ«meņa virzienā. Ilgtermiņā mÄ"s prognozÄ"jam, ka pārdoÅ¡anas spiediens uz EURUSD saglabāsies, un atsāksies kursa lejupejošā tendence.

Â

Pretestība 4- 1.3550 Pretestība 3- 1.3500 Pretestība 2- 1.3450 Pretestība 1- 1.3400 Tekošā cena- 1.3370 Atbalsts 1- 1.3360 Atbalsts 2- 1.3320 Atbalsts 3- 1.3280 Atbalsts 4- 1.3240

GBPUSD

Vakar Britu mārciņa (GBP) atsāka lejupejoÅ¡o tendenci un GBPUSD valÅ«tas kurss s Ä«slaicÄ«gi noslÄ«dÄ"ja zem 1.5500 atzÄ«mes. Å odienas tirdzniecÄ«bas sesiju GBP uzsāka ar samazinājumu attiecÄ«ba pret ASV dolāru un EURUSD valÅ«tas kurss Ä«slaicÄ«gi noslÄ«dÄ"ja lÄ«dz 1.5500 atzÄ«mes. VidÄ"ja termiņa perspektÄ«vā, mÄ"s sagaidām GBP valÅ«tas lejupslÄ«des turpināšanos un GBPUSD valÅ«tas kursa virzÄ«bu svarÄ«ga psiholoÄ£iska lÄ«meņa 1.5000 virzienā. Ilgtermiņa perspektÄ«vā, mÄ"s nemainām GBPUSD lejupejošās tendences prognozi, kā arÄ« sagaidām GBP vÄ"rtÄ«bas samazināšanos lokālā minimuma 1.4830 virzienā.

Â

Pretestība 4- 1.5680 Pretestība 3- 1.5640 Pretestība 2- 1.5600 Pretestība 1- 1.5550 Tekošā cena- 1.5510 Atbalsts 1- 1.5500 Atbalsts 2- 1.5440 Atbalsts 3- 1.5400 Atbalsts 4- 1.5360

USDJPY

Vakar Japānas JÄ"na (JPY) aizsāka pieauguma tendenci un USDDJPY valÅ«tas kurss Ä«slaicÄ«gi noslÄ«dÄ"ja zem atbalsta lÄ«meņa 97.00. Å odienas tirdzniecÄ«bas sesiju JPY atkārtoti uzsāka ar lejupejoÅ¡o tendenci un USDJPY valÅ«tas Ä«slaicÄ«gi uzkāpa lÄ«dz 97.50 atzÄ«mes. VidÄ"ja termiņa perspektÄ«vā mÄ"s sagaidām JPY lejupejoÅ¡as tendences atsākÅ¡anos un USDJPY valÅ«tas kursa virzÄ«bu pretestÄ«bas lÄ«meņa 100.00 JPY par ASV dolāru virzienā. Ilgākā laika perspektÄ«vā mÄ"s sagaidām JPY vÄ"rtÄ«bas pazemināšanos un USDJPY kursa pieauguma tendences atsākÅ¡anos 120.00 JPY par ASV dolāru virzienā.

Â

Pretestība 4- 99.00 Pretestība 3- 98.50 Pretestība 2- 98.20 Pretestība 1- 97.80 Tekošā cena- 97.50 Atbalsts 1- 97.30 Atbalsts 2- 96.80 Atbalsts 3- 96.40 Atbalsts 4- 96.00

USDCHF

Vakar Å veices franks (CHF) aizsaka pieauguma vilni un USDCHF valÅ«tas kurss Ä«slaicÄ«gi noslÄ«dÄ"ja lÄ«dz atbalsta lÄ«menim 0.9150. Å odienas tirdzniecÄ«bas sesiju CHF uzsaka ar lejupejoÅ¡o tendenci un USDCHF valÅ«tas kurss Ä«slaicÄ«gi uzkāpa lÄ«dz 0.9200 atzÄ«mes. VidÄ"ja termiņa perspektÄ«vā mÄ"s sagaidām CHF lejupejoÅ¡as tendences turpināšanos un USDCHF valÅ«tas kursa virzÄ«bu 0.9500 lÄ«meņa virzienā.  Ilgtermiņa perspektÄ«vā mÄ"s sagaidām CHF nostiprināšanās tendences atsākÅ¡anos un USDCHF kursa virzÄ«bu 0.9000 lÄ«meņa virzienā.

Â

Pretestība 4- 0.9320 Pretestība 3- 0.9280 Pretestība 2- 0.9240 Pretestība 1- 0.9200 Tekošā cena- 0.9190 Atbalsts 1- 0.9150 Atbalsts 2- 0.9100 Atbalsts 3- 0.9050 Atbalsts 4- 0.9000

	RENESOURCE CAPITAL AS IBS | Duntes iela 15A | LV-1005 | RÄ«ga | Latvija | www.renesource.lv | www.renesource.ru | www.renesource.eu
| FOREX & CFDs: +371 67 092 732 | Akcijas & Obligācijas: +371 67 096 754 | Derivatīvi: +371 67 092 734
Å o finanÅ¡u tirgus apskatu ir sagatavojusi AS IBS „Renesource Capital”, tam ir tikai informatÄ«vs raksturs un to nevar uzskatÄ«t par padomu, piedāvājumu vai ieguldÄ«jumu ieteikumu pirkt, pārdot vai turÄ"t finanÅ¡u instrumentus. Å is apskats ir sagatavots balstoties uz informāciju, kas iegÅ«ta no publiski pieejamiem un par uzticamiem uzskatāmiem informācijas avotiem, tajā pat laikā sniegtās informācijas precizitāte un pilnÄ«ba netiek garantÄ"ta. Apskatā izteiktie viedokļi attiecas uz apskata sagatavoÅ¡anas brÄ«di un tie var tikt mainÄ«ti. Å Ä« apskata autori, kā arÄ« AS IBS „Renesource Capital”, tā saistÄ«tie uzņÄ"mumi vai to pārstāvji neuzņemas atbildÄ«bu par atklātajām neprecizitātÄ"m vai kļūdām finanÅ¡u tirgus apskatā, kā arÄ« par personas, kura daļÄ"ji vai pilnÄ«bā izmantojusi vai plāno izmantot Å¡ajā apskatā iekļauto informāciju, iespÄ"jamiem tieÅ¡iem vai netieÅ¡iem zaudÄ"jumiem (ieskaitot neiegÅ«to peļņu), kā arÄ« iespÄ"jamām soda sankcijām, kuras radÄ«jusi Å¡ajā apskatā ietvertās informācijas daļÄ"ja vai pilnÄ«ga izmantoÅ¡ana. Pirms jebkuru ieguldÄ«jumu veikÅ¡anas personai ieteicams konsultÄ"ties ar savu ieguldÄ«jumu konsultantu vai vadÄ«ties pÄ"c personÄ«gā novÄ"rtÄ"juma. DetalizÄ"ts saistÄ«bu atrunas, kā arÄ« apskata veidoÅ¡anas principu, metodoloÄ£ijas un risku novÄ"rtÄ"Å¡anas apraksts atrodams http://www.renesource.eu/lv/rc-analysis-research-legal-notice-disclaimer.php un AS IBS “Renesource Capital” UzticÄ«bas operāciju nodaļā Duntes ielā 15A, RÄ«gā, LV - 1005.

Patika raksts!?
Padalies!

Latvijas ekonomika joprojām pievilcīga - 15 lielās ārvalstu investīcijas šogad

Å ogad jau 15 ārvalstu uzņÄ"mumi ir pieņÄ"muÅ¡i pozitÄ«vu lÄ"mumu investÄ"t Latvijā, kopumā dažādos ražoÅ¡anas vai konsultāciju projektos ieguldot ap 11,5 miljoniem eiro (8,1 miljonu latu). Å iem projektiem pilnÄ«bā Ä«stenojoties tikÅ¡ot radÄ«tas 568 jaunas darba vietas, liecina Latvijas InvestÄ«ciju un attÄ«stÄ«bas aÄ£entÅ«ras (LIAA) apkopotā informācija.

Portāls “Delfi” piedāvā iepazÄ«ties ar ārvalstu uzņÄ"mumiem un nozarÄ"m, kuras Å¡Ä·iet interesantas investoriem. Tiesa, LIAA sarunas un juridisko nianÅ¡u saskaņoÅ¡ana ar atseviÅ¡Ä·iem investoriem vÄ"l turpinās, tāpÄ"c ir arÄ« uzņÄ"mumi, kuru nosaukums un paredzamo investÄ«ciju apjoms vÄ"l netiek atklāts.

Autobusu komplektÄ"Å¡anas ražotne

DELFI

NÄ«derlandes maÅ¡Ä«nbÅ«ves kompānija “VDL Group” pieņÄ"musi lÄ"mumu Jelgavā atvÄ"rt autobusu komplektÄ"Å¡anas ražotni. Plānotās investÄ«cijas ir viens miljons eiro (700 000 latu), bet jaunradÄ«to darba vietu skaits - 220.

Mitro salvešu ražotne Liepājā

Krievijas tekstila ražoÅ¡anas uzņÄ"mums “Cotton Club” pieņÄ"mis lÄ"mumu atvÄ"rt ražotni Liepājā, lai ražotu dažādas higiÄ"niskās tekstila preces. Galvenais uzņÄ"muma eksporta tirgus bÅ«s Krievija, bet tas izskata arÄ« paplaÅ¡ināšanās iespÄ"jas uz Rietumiem. SākotnÄ"jais darbinieku skaits ražotnÄ" bÅ«s vairāk nekā 40, bet pÄ"c projekta pilnÄ«gas Ä«stenoÅ¡anas, to plānots palielināt lÄ«dz 150 darbiniekiem. Plānotās investÄ«cijas ir 2-4 miljoni eiro (#1,41 miljona lÄ«dz 2,81 miljonam latu) .

Šveicieši veido globālo biznesa pakalpojumu centru

DELFI

Å veices “Intrum Justitia” pieņÄ"musi lÄ"mumu RÄ«gā veidot globālo biznesa pakalpojumu centru savas grupas uzņÄ"mumiem, nodroÅ¡inot programmatÅ«ras uzturÄ"Å¡anu, kā arÄ« jaunu programmatÅ«ru izstrādi. JaunradÄ«to darba vietu skaits bÅ«s 77, bet plānotās investÄ«cijas vÄ"l netiek atklātas.

Zviedrijas metālapstrādes uzņÄ"mums paplaÅ¡inās

LETA

Kāds Zviedrijas metālapstrādes uzņÄ"mums, kura nosaukums pagaidām vÄ"l netiek atklāts, plāno paplaÅ¡ināt esoÅ¡o darbÄ«bu Latvijā, investÄ«cijas paredzot produktu apstrādes procesu uzlabojumiem. JaunradÄ«to darbavietu skaits plānots lÄ«dz 50, bet investÄ«cijas - ap 2,8 miljoniem eiro (1,96 miljoni latu).

MaÅ¡Ä«nbÅ«vÄ"tājs ‘Bucher Schoerling’ izvÄ"rÅ¡ darbÄ«bu

DELFI

Å veices maÅ¡Ä«nbÅ«ves uzņÄ"mums “Bucher Schoerling” paplaÅ¡inās esoÅ¡o darbÄ«bu VentspilÄ«, lai Å¡eit nodroÅ¡inātu pilnu produkcijas montāžas ciklu. Plānotās investÄ«cijas - 0,5 miljoni eiro (0,35 miljoni latu), bet no jauna tiks izveidotas 30 darbavietas.

Vācu kabeļu ražotājs paplaÅ¡ināsies RÄ"zeknÄ"

Publicitātes foto

Kāda pagaidām vÄ"l vārdā nenosaukta Vācijas elektronikas kompānija, kas ar LIAA atbalstu ienāca Latvijā 2011.gadā un nodarbojas ar optisko kabeļu ražoÅ¡anu, nolÄ"musi paplaÅ¡ināt darbÄ«bu RÄ"zeknÄ". Plānotās investÄ«cijas netiek atklātas, bet jaunradÄ«to darbavietu skaits varÄ"tu bÅ«t 15.

Stikla un metāla iepakojuma ražotnes izpelšanās Salacgrīvā

RIA Novosti Scanpix

Kāda pagaidām vÄ"l vārdā nenosaukta NÄ«derlandes metālapstrādes kompānija, kas specializÄ"jas stikla un metāla iepakojuma ražoÅ¡anā, paplaÅ¡ina esoÅ¡o darbÄ«bu Latvijā. SalacgrÄ«vā ir uzsākta bÅ«vniecÄ«ba, lai paplaÅ¡inātu metālu aerosolu ražoÅ¡anas lÄ«niju. Plānotās investÄ«cijas nav zināmas, bet no jauna tikÅ¡ot izveidotas septiņas darbavietas.

Biznesa pakalpojumu centrs Iecavā

Shutterstock

Viens no pasaulÄ" vadoÅ¡ajiem vācu kanvas druku ražotajiem, kurÅ¡ pÄ"c ilgtermiņa sadarbÄ«bas ar Latvijas koka rāmju piegādātāju, 2012.gadā izlÄ"ma izveidot koka rāmju ražotni Latvijā, 2013.gadā izveidojis pakalpojumu centru, kas nodarbojas ar centralizÄ"tu IT pakalpojumu sniegÅ¡anu visai uzņÄ"muma grupai.

Plānotās investīcijas neesot zināmas, bet jaunradīto darbavietu skaits sasniegšot septiņas.

Nanotehnoloģiju ražotne autoceļu pārklājumiem

DELFI

Kāds pagaidām vÄ"l vārdā nenosaukts Vācijas uzņÄ"mums pieņÄ"mis lÄ"mumu Latvijā izveidot ražotni, kurā tiks ražoti produkti uz nanotehnoloÄ£iju bāzes, kas tiek izmantoti, piemÄ"ram, ceļu pārklājumam. Plānotās investÄ«cijas bÅ«Å¡ot 700 000 eiro (490 000 latu), kā arÄ« tiks radÄ«tas trÄ«s jaunas darbavietas.

Ä'ku projektÄ"tājs un celtnieks no Īrijas

PantherMedia/Scanpix

Kāda pagaidām vÄ"l vārdā nenosaukta Ä"ku projektÄ"Å¡anas un celtniecÄ«bas kompānija no Īrijas izlÄ"musi atvÄ"rt biroju RÄ«gā, kur sākuma stadijā tiktu nodarbināti 1-3 darbinieki (arhitekti, Ä"ku dizaineri). Darbs RÄ«gas birojā ir saistÄ«ts ar Ä"ku projektÄ"Å¡anu un dizainu kompānijas klientiem Īrijā un Francijā. Plānotās investÄ«cijas netiek atklātas.

Briti piedāvā sadarbÄ«bu satelÄ«tu datu analizÄ"Å¡anas jomā

AFP/Scanpix

Kosmiskās aviācijas uzņÄ"mums “Astrosat” no Apvienotā Karalistes VentspilÄ« ir uzsācis jaunu sadarbÄ«bas projektu ar Latviju satelÄ«tu datu analizÄ"Å¡anas jomā.  Kompānija piedāvās dažādus pakalpojumus gan satelÄ«tu datu analizÄ"Å¡anā, gan izstrādājot jaunus zinātniskos izpÄ"tes produktus. Darbinieku skaits sākotnÄ"ji plānots 1 - 3, bet investÄ«cijas vÄ"l nav zināmas.

Jauns darba galdu apkopes pakalpojumu centrs

Shutterstock

Kāds Lielbritānijas uzņÄ"mums, kas nodarbojas ar darba galdu apkopi, pieņÄ"mis lÄ"mumu atvÄ"rt Latvijā FANUC darba galdu apkopes pakalpojumu centru. Darbinieku skaits bÅ«Å¡ot 1-2, bet plānotās investÄ«cijas netiek atklātas.

Arābu Emirātu uzņÄ"mums veidos starptautisku biznesa konsultāciju centru

Reuters/Scanpix

Kāds konsultāciju pakalpojumu uzņÄ"mums no Apvienotajiem Arābu Emirātiem janvārÄ« reÄ£istrÄ"jis meitas uzņÄ"mumu Latvijā, kas RÄ«gā nodarbosies ar konsultāciju sniegÅ¡anu par investÄ«ciju iespÄ"jām, importu/eksportu un uzņÄ"mÄ"jdarbÄ«bas uzsākÅ¡anu Latvijā. UzņÄ"mums galvenokārt fokusÄ"jas uz klientiem no Ä€zijas un Tuvo Austrumu valstÄ«m. SākotnÄ"ji ir plānots nodarbināt vienu darbinieku, bet paredzÄ"tās investÄ«cijas vÄ"l netiek atklātas.

NorvÄ"Ä£i Jelgavā izveidos industriālo mikseru ražotni

Kāds NorvÄ"Ä£ijas metālapstrādes uzņÄ"mums, kas galvenokārt nodarbojas ar iekārtu ražoÅ¡anu pārtikas rÅ«pniecÄ«bai, ir pieņÄ"mis lÄ"mumu Jelgavā izveidot industriālo mikseru ražotni sadarbÄ«bā ar vietÄ"jo partneri. Plānotās investÄ«cijas bÅ«Å¡ot 2,5 miljoni eiro (1,75 miljoni latu).

Lielbritānijas apÄ£Ä"rbu veikali ‘Blue Inc’ ienāk Latvijā

DELFI

Lielbritānijas apÄ£Ä"rbu tirdzniecÄ«bas uzņÄ"mums “Blue Inc” parakstÄ«jis franÅ¡Ä«zes lÄ«gumu ar “Baltika Group”, kas pārstāvÄ"s Å¡o zÄ«molu Baltijas valstÄ«s. ApÄ£Ä"rbu veikali tiks atvÄ"rti šā gada otrajā pusÄ" RÄ«gā, Valmierā, kā arÄ« Tallinā. Lielbritānijā “Blue Inc” veikali piedāvā brÄ«vā stila vÄ«rieÅ¡u, sievieÅ¡u un jaunieÅ¡u modi, bet Baltijas valstÄ«s tas koncentrÄ"s uzmanÄ«bu uz vÄ«rieÅ¡u apÄ£Ä"rbu piedāvājumu par pieņemamu un samÄ"rÄ«gu cenu. TrÄ«s gadu laikā Baltijas valstÄ«s plānots atvÄ"rt vismaz desmit zÄ«mola “Blue Inc” veikalus. InvestÄ«ciju apjoms netiek atklāts.

Avots: Delfi.lv

Horvātijai kā ES dalībvalstij izcēlies pirmais strīds ar Briseli

Nepagāja ne daži mÄ"neÅ¡i, kopÅ¡ Horvātija ir iestājusies ES, kā starp Briseli un Zagrebu jau ir izcÄ"lies pirmais strÄ«ds. Eiropas Komisija (EK) uzskata, ka Horvātija, pieņemot atrunu Eiropas Aresta ordera piemÄ"roÅ¡anas kārtÄ«bā, ir pievÄ«lusi tai dāvāto uzticÄ«bas kredÄ«tu.

Rīgas ‘Dinamo’ cīnās ‘Latvijas Dzelzceļa’ kausa finālā

Rakstu ievietoja Treideri | 10:33 | 29 augusts

Iesaki:

‘eO PP02′ - latviešu Paikspīkas iekarošana turpinās

Rakstu ievietoja Treideri | 10:36 | 29 augusts

Iesaki:

„DNB Latvijas barometrs”: vissteidzamāk risināmā problēma Latvijas skolās - disciplīnas trūkums

Tuvojoties jaunajam mācÄ«bu gadam, sabiedrÄ«bā aktualizÄ"jušās diskusijas par izglÄ«tÄ«bas jautājumiem, tostarp mācÄ«bu lÄ«dzekļu iegādi, droÅ¡Ä«bu skolās un ārpus tām, pedagogu algām un citiem jautājumiem.

Jaunākā „DNB Latvijas barometra” pÄ"tÄ«juma rezultāti liecina, ka lielākā daļa aptaujāto par vissteidzamāk risināmo problÄ"mu Latvijas skolās uzskata disciplÄ«nas trÅ«kumu skolÄ"nu vidÅ« (62%). SalÄ«dzinoÅ¡i bieži aptaujātie norādÄ«juÅ¡i arÄ« uz labu skolotāju trÅ«kumu (42%). Jāpiebilst, ka pie steidzamāk risināmajām problÄ"mām minÄ"ts arÄ« slikts materiāli tehniskais nodroÅ¡inājums (30%) un nepietiekama mācÄ«bu kvalitāte (30%). Savukārt vardarbÄ«bu skolās par vienu no steidzamāk risināmajām problÄ"mām uzskatÄ«juÅ¡i 25%, bet zemas skolotāju algas - 23% aptaujāto.

Interesanti, ka salÄ«dzinājumā ar 2008.gadā veiktu lÄ«dzÄ«ga rakstura pÄ"tÄ«jumu par 12-13 procentu punktiem pieaudzis to iedzÄ«votāju Ä«patsvars, kuri par bÅ«tisku problÄ"mu uzskata disciplÄ«nas trÅ«kumu un vardarbÄ«bu skolās. TikmÄ"r retāk nekā pirms pieciem gadiem aptaujātie Å¡ogad norādÄ«juÅ¡i uz labu skolotāju trÅ«kumu (2008.gadā - 47%; 2013.gadā - 42%) un zemām skolotāju algām (2008.gadā - 29%; 2013.gadā - 23%).

Latvijas Darba devÄ"ju konfederācijas izglÄ«tÄ«bas eksperte Anita LÄ«ce norāda: „Lielākais pārsteigums pÄ"tÄ«jumā - ar lielu izrāvienu disciplÄ«nas trÅ«kums skolÄ"nu vidÅ« saņÄ"mis vissteidzamāk risināmās problÄ"mas titulu. MācÄ«bu disciplÄ«nu klasÄ" vistiešāk ietekmÄ" skolotāja darbÄ«ba. Ceru, ka iedzÄ«votāji vÄ"las sagaidÄ«t veiksmÄ«gāku skolotāju sadarbÄ«bu ar pusaudžiem un kopÄ«gu vienoÅ¡anos par sociālām konvencijām, kuras visi ir ieinteresÄ"ti ievÄ"rot, nevis padomju laikiem raksturÄ«go autoritāro mācÄ«Å¡anas stilu un skolotāju, kura pavÄ"les visi izpilda tādÄ"ļ, ka baidās.”

TikmÄ"r tirgus un sabiedriskās domas pÄ"tÄ«jumu centra „SKDS” sociālo un politisko projektu direktore Ieva Strode uzsver: „Pastāv iespÄ"ja, ka iedzÄ«votāju satraukums par disciplÄ«nas trÅ«kumu skolÄ"nu vidÅ« un vardarbÄ«bu skolās ir reakcija uz notikumiem Jaunjelgavas skolā mācÄ«bu gada beigās, nevis norāde uz problÄ"mas izplatÄ«bu Latvijas skolās vispār. TomÄ"r tas, ka iedzÄ«votāji par aktuālāku problÄ"mu uzskata vardarbÄ«bu skolās, nevis zemās skolotāju algas, droÅ¡i vien ir pārdomu vÄ"rts.”

Savukārt vÄ"rtÄ"jot konkrÄ"tu izglÄ«tÄ«bas lÄ«meņu kvalitāti piecu punktu skalā, iedzÄ«votāji visaugstāko vÄ"rtÄ"jumu snieguÅ¡i augstākajai izglÄ«tÄ«bai (vidÄ"jais vÄ"rtÄ"jums - 3,53). Tikai nedaudz kritiskāk vÄ"rtÄ"ta vispārizglÄ«tojoÅ¡o skolu sniegtā izglÄ«tÄ«ba (3,48), bet zemākais vÄ"rtÄ"jums sniegts arodskolu un profesionāli tehnisko skolu nodroÅ¡inātās izglÄ«tÄ«bas kvalitātei (3,36). SalÄ«dzinot iedzÄ«votāju vÄ"rtÄ"jumus pÄ"dÄ"jo četru gadu laikā, Å¡ogad atzinÄ«gāks vÄ"rtÄ"jums sniegts augstākās izglÄ«tÄ«bas kvalitātei - atbilžu vidÄ"jā vÄ"rtÄ«ba no 3,40-3,44 palielinājusies lÄ«dz 3,53. Savukārt, neskatoties uz to, ka Å¡ogad nedaudz pasliktinājies vispārizglÄ«tojoÅ¡o un arodskolu / profesionāli tehnisko skolu izglÄ«tÄ«bas kvalitātes vÄ"rtÄ"jums, tas joprojām ir augstāks nekā laika posmā no 2008.gada lÄ«dz 2010.gadam.

Tajā pašā laikā, kopumā vÄ"rtÄ"jot izglÄ«tÄ«bas kvalitāti Latvijā, salÄ«dzinoÅ¡i liels skaits aptaujāto atzÄ«mÄ"juÅ¡i, ka tā pÄ"dÄ"jo gadu laikā nav nedz uzlabojusies, nedz pasliktinājusies (39%). TikmÄ"r 29% aptaujāto uzskata, ka izglÄ«tÄ«bas kvalitāte Latvijā kopumā ir pasliktinājusies, bet uz tās uzlaboÅ¡anos norādÄ«juÅ¡i vien 20% aptaujāto. Tiesa, pozitÄ«vo viedokļu ir vairāk nekā 2008. un 2012.gadā.

KomentÄ"jot Å¡os datus, Latvijas Universitātes mācÄ«bu prorektors, profesors Andris Kangro norāda: „SalÄ«dzinot ar pagājuÅ¡o gadu, iedzÄ«votāju vÄ"rtÄ"jums par atseviÅ¡Ä·u izglÄ«tÄ«bas lÄ«meņu kvalitāti Å¡ogad ir relatÄ«vi maz mainÄ«jies. Tātad iedzÄ«votāju viedokli nav bÅ«tiski ietekmÄ"juÅ¡i „brāzmainie politiskie vÄ"ji” Latvijas izglÄ«tÄ«bas vadÄ«bā. Tas varÄ"tu liecināt, ka respondenti parāda izpratni un pagaidām nesaskata reālas pārmaiņas izglÄ«tÄ«bas sistÄ"mā. Turklāt respondenti zināmā mÄ"rā saprot arÄ« to, ka izglÄ«tÄ«bas kvalitāti valsts mÄ"rogā principā nevar bÅ«tiski izmainÄ«t viena gada laikā. Tiesa, optimistu skaits, kuri uzskata, ka pÄ"dÄ"jo gadu laikā ir vÄ"rojama izglÄ«tÄ«bas kvalitātes uzlaboÅ¡anās, ir pieaudzis, bet citādi domājoÅ¡o skaits faktiski nav mainÄ«jies.”

LÅ«gti norādÄ«t, kuras no izglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministra Vjačeslava Dombrovska prioritātÄ"m izglÄ«tÄ«bas sistÄ"mas uzlaboÅ¡anai Latvijā viņi atbalsta, visbiežāk aptaujātie pozitÄ«vi vÄ"rtÄ"juÅ¡i ieceri izveidot elastÄ«gu sadarbÄ«bas modeli starp skolām un uzņÄ"mumiem, veicinot izglÄ«tÄ«bas - Ä«paÅ¡i profesionālās - apguvi reālajā darba vidÄ" (57%), un bezmaksas izglÄ«tÄ«bas jautājumu risināšanu, lai vecākiem nebÅ«tu jāpÄ"rk grāmatas un citi mācÄ«bu lÄ«dzekļi (55%). SalÄ«dzinoÅ¡i bieži aptaujātie atbalstÄ«juÅ¡i arÄ« ieceri izveidot pedagogu novÄ"rtÄ"juma sistÄ"mu, skolotāju atalgojumu saistot ar viņu darba kvalitāti (48%). TikmÄ"r visretāk no ministra minÄ"tajām prioritātÄ"m iedzÄ«votāji par bÅ«tiskām uzskatÄ«juÅ¡i sadarbÄ«bas izveidi starp augstskolām, apvienojot vai pārceļot atseviÅ¡Ä·as studiju programmas uz tām augstskolām, kurās konkrÄ"tie mācÄ«bu virzieni ir spÄ"cÄ«gāki (37%), un lielāku finansÄ"juma piesaisti zinātnei (30%).

Latvijas Republikas izglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis uzsver: „Esmu gandarÄ«ts, ka IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrijas izvirzÄ«tās prioritātes izglÄ«tÄ«bas nozares sakārtoÅ¡anā sakrÄ«t ar virkni Latvijas iedzÄ«votāju aptaujā norādÄ«to prioritāri risināmo jautājumu, lai uzlabotu izglÄ«tÄ«bas kvalitāti valstÄ«. PiemÄ"ram, sākot jau no šā gada 1.septembra, skolÄ"nu vecākiem par saviem lÄ«dzekļiem ir jānodroÅ¡ina tikai individuālie mācÄ«bu piederumi, priekÅ¡meti un materiāli. TādÄ"jādi beidzot tiek nodroÅ¡inātas Latvijas Republikas SatversmÄ" noteiktās tiesÄ«bas uz bezmaksas izglÄ«tÄ«bu.”

Raksturojot detalizÄ"tāk faktorus, kas varÄ"tu veicināt dažādu izglÄ«tÄ«bas lÄ«meņu kvalitāti Latvijā, aptaujātie visbiežāk atzÄ«mÄ"juÅ¡i, ka augstāko izglÄ«tÄ«bu uzlabotu stingrākas prasÄ«bas gan pasniedzÄ"jiem un viņu kvalifikācijai (38%), gan studentiem (36%), kā arÄ« plašāka studentu iesaistÄ«Å¡ana praksÄ" uzņÄ"mumos (38%). Tikai nedaudz retāk iedzÄ«votāji norādÄ«juÅ¡i, ka augstākās izglÄ«tÄ«bas kvalitāti varÄ"tu veicināt arÄ« plašākas iespÄ"jas studentiem studiju laikā studÄ"t vai iziet praksi ārzemÄ"s (34%). Visretāk kā Latvijas augstākās izglÄ«tÄ«bas kvalitāti veicinoÅ¡us faktorus aptaujātie norādÄ«juÅ¡i resursu (bibliotÄ"ku, aprÄ«kojuma) uzlaboÅ¡anu augstskolās (7%) un neatkarÄ«gu ārvalstu ekspertu piesaisti programmu akreditācijai (4%).

VispārÄ"jās izglÄ«tÄ«bas jomā aptaujātie par bÅ«tiskākajiem kvalitātes uzlaboÅ¡anas instrumentiem uzskatÄ«juÅ¡i mācÄ«bu programmu pilnveidoÅ¡anu (44%), bezmaksas lÄ«dzekļu (grāmatu, darba burtnÄ«cu u.tml.) nodroÅ¡ināšanu skolās (39%) un stingrākas prasÄ«bas skolÄ"niem gÅ«to zināšanu jomā (35%). SalÄ«dzinoÅ¡i bieži aptaujātie arÄ« norādÄ«juÅ¡i, ka vispārÄ"jās izglÄ«tÄ«bas kvalitāti uzlabotu skolotāju kvalifikācijas celÅ¡ana (32%), labāku mācÄ«bu lÄ«dzekļu, mācÄ«bu metodikas izstrāde (31%) un stingrākas prasÄ«bas skolotājiem, piesaistot atalgojumu viņu kvalifikācijas lÄ«menim (29%).

Savukārt, izvÄ"rtÄ"jot profesionālās izglÄ«tÄ«bas pilnveidoÅ¡anas iespÄ"jas Latvijā, lielākoties aptaujātie atbalstÄ«juÅ¡i mācÄ«bu satura ciešāku sasaisti ar darba tirgus prasÄ«bām (48%) un plašākas prakses iespÄ"jas mācÄ«bu laikā, piemÄ"ram, attiecÄ«gās nozares uzņÄ"mumos (41%). TikmÄ"r nedaudz mazāk kā treÅ¡daļa aptaujāto uzskata, ka profesionālās izglÄ«tÄ«bas kvalitāti veicinātu aprÄ«kojuma uzlaboÅ¡ana izglÄ«tÄ«bas iestādÄ"s (28%), stingrākas prasÄ«bas audzÄ"kņiem (28%) un pasniedzÄ"ju kvalifikācijas celÅ¡ana (27%).

Visbeidzot, vaicāti, ko izglÄ«tÄ«bas sistÄ"mai jāspÄ"j sniegt cilvÄ"kam, lai viņš varÄ"tu iekļauties darba tirgÅ«, vairāk nekā puse aptaujāto norādÄ«juÅ¡i pietiekamas teorÄ"tiskās un praktiskās zināšanas (68%) un prasmi patstāvÄ«gi domāt un risināt problÄ"mas (63%). TikmÄ"r spÄ"ju domāt analÄ«tiski un radoÅ¡i par nozÄ«mÄ«gāko izglÄ«tÄ«bas sistÄ"mas sniegto ieguvumu atzÄ«mÄ"juÅ¡i 46% aptaujāto, prasmi strādāt komandā - 37%, bet gatavÄ«bu konkurÄ"t ar citiem darba tirgus dalÄ«bniekiem - 31%. Visretāk par bÅ«tiskākajiem ieguvumiem aptaujātie uzskatÄ«juÅ¡i spÄ"ju efektÄ«vi atrast sev nepiecieÅ¡amo informāciju (17%) un spÄ"ju prezentÄ"t, runāt auditorijas priekšā (14%).

Avots: DNB

Obligāciju tirgus apskats no Renesource Capital: 29. augusts

Iesaki:

Zelta tirgus desmitgadi pazudinājuši spekulanti

Iesaki:

Yahoo pēc apmeklētāju skaita pārspēj Google

Rakstu ievietoja Treideri | 10:56 | 30 augusts

Iesaki:

Jānis Dombrava: Lobēt jaunu imigrāciju nozīmē latviskas Latvijas iznīcību

Eiropas SavienÄ«bas tiesas tiesnesis Egils Levits Å¡ogad Saeimā rÄ«kotajā seminārā sacÄ«ja: „Latviska Latvija ir vienÄ«gā iespÄ"ja un pamats, kā valsts var pastāvÄ"t ilglaicÄ«gi. Ja Latvija nav latviska, tad tā nav vajadzÄ«ga.”

Abu pasaules karu un totalitāro režīmu Ä«stenotās politikas rezultātā Latvijā iedzÄ«votāju etniskais sastāvs tika mākslÄ«gi mainÄ«ts. Abos pasaules karos bojā gāja vairāki simti tÅ«kstoÅ¡i un arÄ« bÄ"gļu gaitās devās vairāki simti tÅ«kstoÅ¡i latvieÅ¡i. PSRS Ä«stenoto represiju un deportāciju rezultātā latvieÅ¡u skaits Latvijā vÄ"l vairāk saruka. Tai pat laikā tika Ä«stenota masveida imigrācijas politika, kas pārkāpa starptautiskās konvencijas. PSRS okupācijas laikā Latvijā no citām PSRS republikām ieceļoja aptuveni miljons cittautieÅ¡i. Å Ä«s etniskās politikas rezultātā latvieÅ¡i kļuva par minoritāti lielākajā daļā Latvijas pilsÄ"tu un pastāvÄ"ja drauds kļūt par minoritāti valstÄ« kopumā.

ArÄ« Å¡odien okupācijas atstātās pÄ"das nav izdzisuÅ¡as, Latvijā joprojām dzÄ«vo liels skaits PSRS laika imigrantu, bet ir vÄ"rojami uzlabojumi. Saskaņā ar 2011.gada Tautas skaitÄ«Å¡anas rezultātiem Latvijā latvieÅ¡u skaits ir sasniedzis 62,1% no iedzÄ«votāju kopskaita, tomÄ"r joprojām RÄ«gā latvieÅ¡u skaits ir tikai 46,3%, DaugavpilÄ« - 19,8%, RÄ"zeknÄ" - 47%. Citās lielākajās Latvijas pilsÄ"tās latvieÅ¡u skaits ir tikai pavisam nesen pārsniedzis 50%. Jauns imigrācijas vilnis pabeigtu PSRS iesākto darbu izmainot Latvijas etnisko situāciju lÄ«dz latvieÅ¡iem katastrofālam lÄ«menim.

Ne tikai atseviÅ¡Ä·i uzņÄ"mÄ"ji, kuri ir cieÅ¡i saistÄ«ti ar nekustamo Ä«paÅ¡umu biznesu, ne tikai uzņÄ"mÄ"ji, kuri nevÄ"las modernizÄ"t savu uzņÄ"mumu un maksāt darbiniekiem augstākas algas, bet diemžÄ"l arÄ« vairums politisko spÄ"ku lobÄ" tālāku cittautieÅ¡u imigrāciju Latvijā. Vieni aktÄ«vi iestājas par darbaspÄ"ka ieveÅ¡anu, lai kompensÄ"tu “darba roku iztrÅ«kumu”, citi lobÄ" jauna nekustamā Ä«paÅ¡uma burbuļa veidoÅ¡anos, kura rezultātā ieceļo arvien vairāk imigranti. Jau nepilni desmit tÅ«kstoÅ¡i cittautieÅ¡i ir izmantojuÅ¡i Imigrācijas likumā iestrādāto normu iegÅ«t uzturÄ"Å¡anās atļauju par iegādāto nekustamo Ä«paÅ¡umu. VisaktÄ«vāk Å¡os Ä«paÅ¡umus pÄ"rk Krievijas pilsoņi, tomÄ"r arvien straujāk pieaug arÄ« Ä·Ä«nieÅ¡u skaits, kas iegādājas nekustamos Ä«paÅ¡umus un pārceļas Å¡eit uz dzÄ«vi.

Šādi jauni imigrācijas procesi nav savienojami ar latvisku Latviju. Latvijas etniskā situācija neļauj mums uzņemt vÄ"l vairāk imigrantu, lai latvieÅ¡i nekļūtu par minoritāti Latvijā, tāpÄ"c politiÄ·iem ir nepiecieÅ¡ams vistuvākajā laikā atcelt uzturÄ"Å¡anās atļauju tirdzniecÄ«bu neskatoties uz nekustamā Ä«paÅ¡uma tirgus lobiju. ArÄ« citas imigrācijas formas nedrÄ«kst atbalstÄ«t, it Ä«paÅ¡i pie apstākļiem, kad bezdarba rādÄ«tāji ir augstāki par 10%. Tā vietā uzņÄ"mumiem, kuri ilgtermiņā prognozÄ" “darba roku” iztrÅ«kumu vajag jau Å¡obrÄ«d pakāpeniski pāriet uz efektÄ«vāku un vairāk mehanizÄ"tu saimniecisko darbÄ«bu. ParalÄ"li no valsts puses ir jādara viss, lai veicinātu latvieÅ¡u demogrāfiskās situācijas uzlaboÅ¡anos un reemigrāciju.

ArÄ« pÄ"c iedzÄ«votāju skaita par Latviju mazākas valstis, piemÄ"ram, Īslande ir pierādÄ«jusi, ka var sekmÄ«gi attÄ«stÄ«ties un sasniegt augstu dzÄ«ves lÄ«meni. Nav nekāds pamats domāt, ka Latvija to nespÄ"tu. Tautsaimnieciski attÄ«stÄ«ta un latviska Latvija ir cieÅ¡i savienojamas lietas. MÅ«su uzdevums ir iet Å¡o ceļu.

Autors: Jānis Dombrava, Saeimas deputāts, NA valdes loceklis

Patika raksts!?
Padalies!

„Lux Express”: Latvijā komfortabli starppilsētu autobusi piesaistītu arī biznesa cilvēkus

Rakstu ievietoja Treideri | 11:13 | 30 augusts

Iesaki:

Rietumvalstu plānotais uzbrukums Sīrijai

Iesaki:

Šodien Francijas prezidents Fransuā Olands paziņoja ka līdz trešdienai tiks veikts uzbrukums Sīrijas valdības objektiem kā atbilde par tās veikto ķīmisko uzbrukumu civiliedzīvotājiem.

Ja par paÅ¡u Ä·Ä«misko uzbrukumu  ir skaidrs ka tas patiešām ir noticis, tad par to kas Ä«sti to ir veicis “100% pārliecÄ«bas” par to nav. Sakiet ko gribiet, bet tas patiešām ir dÄ«vaini ka SÄ«rijas valdÄ«ba no sākuma dod atļauju ANO ekspertiem iebraukt valstÄ« un izmeklÄ"t ziņas par Å¡o ieroču pielietoÅ¡anu un burtiski pÄ"c 2-3 dienām veikt plaÅ¡u Ä·Ä«misko uzbrukumu civiliedzÄ«votājiem. LoÄ£ikas nav nekādas, ja nu vienÄ«gi Asads patiešām ir totāls stulbenis vai arÄ«, kas bÅ«tu ticamāk, uzbrukumu uz savu galvu bez valdÄ«bas sankcijas dusmu lÄ"kmes brÄ«dÄ« veicis kāds atseviÅ¡Ä·as militārās vienÄ«bas komandieris.

Otrs variants ir ka Å¡o uzbrukumu veikuÅ¡i tā saucamie nemiernieki ar ciniski mÄ"rÄ·i nogalināt bÄ"rnus un sievietes un tādā veidā panāktu rietumvalstu iestāšanos atklātā karā ar Asada režīmu. Redzot un lasot  internetā pieejamo informāciju par abu puÅ¡u nežÄ"lÄ«bu un barbarismu, iespÄ"ja ka Å¡o noziegumu ir veikuÅ¡i nemiernieki ir tieÅ¡i 50%, ne vairāk un ne mazāk.

Tas kas mani satrauc kā latvieti kurÅ¡ Å¡obrÄ«d sÄ"ž pie datora Å¡eit mierÄ«gajā Latvijā, ir tas ka tikko Å¡o notikumu kontekstā augsta SÄ«rijas amatpersona paziņoja ka “viņiem ir pierādÄ«jumi teroristu nodomiem veikt Ä·Ä«misku uzbruku Eiropai”. Pieļauju tas bija mājiens gadÄ«jumā ja notiks Rietumu valstu uzbrukums SÄ«rijai , tad gaidiet ka pie jums mājās uzsprāgs zarÄ«na konteineri sabiedriskajā transportā, lielveikalos un skolās/bÄ"rnudārzos. Un Dievs vien zina kurā Eiropas malā tas notiks, varbÅ«t vienkārÅ¡i tur kur vieglāk, bet tādā gadÄ«jumā Latvija ir ļoti neaizsargāta par cik mums praktiski nav nekādas pieredzes kā izvairÄ«ties no reāliem terorisma draudiem.

Lai kur Eiropā notiktu Å¡is hipotÄ"tiskais teroristu uzbrukums, ir skaidrs ka tas automātiski kļūtu par skaidru trešā Pasaules kara sākumu. Tuvajos Autrumos ir pietiekami daudz valstu kuras izlemtu nostāties atklātā militārā konfliktā pret Rietumiem un NATO, tām ir sakrājies pietiekami daudz objektÄ«vu pārestÄ«bu lai izÅ¡Ä·irtos par šādu soli.

TāpÄ"c mans viedoklis ir tāds ka Å¡is it kā jau nolemtais uzbrukums SÄ«rijas valdÄ«bai ir nepieļaujams, tas var atvÄ"rt Pandoras lādi kuru aizvÄ"rt nespÄ"sim vÄ"l vairāku paaudžu garumā.

Patika raksts!?
Padalies!

Sprūdžs 1.decembrī atkāpsies no amata

Iesaki:

”Savu turpmāko profesionālo darbÄ«bu nesaistu ar politiku un, sākoties aktÄ«vam 12.Saeimas priekÅ¡vÄ"lÄ"Å¡anu ciklam, saprotu, ka mana izpratne par mÄ"rÄ·iem un paveicamajiem uzdevumiem ministra amatā aizvien vairāk atÅ¡Ä·irsies no Reformu partijai nepiecieÅ¡amā kursa,” norādÄ«ts SprÅ«dža paziņojumā medijiem.

“Turpmākajos mÄ"neÅ¡os reformas, kas joprojām veicamas, nebÅ«s nedz populāras, nedz iespÄ"jamas partneru atbalsta trÅ«kuma dÄ"ļ. LÄ«dz ar to Å¡o iemeslu dÄ"ļ esmu nolÄ"mis atstāt ministra amatu 2013. gada 1.decembrÄ«,” informÄ"ja SprÅ«džs.

“Turpmākajos mÄ"neÅ¡os ministra amatā un arÄ« pÄ"c tam palikÅ¡u uzticÄ«gs Reformu partijas ideāliem un pārliecÄ«bai par pārmaiņu nepiecieÅ¡amÄ«bu, kas bija mana motivācija tam, ka pirms diviem gadiem izlÄ"mu ienākt politikā,” norāda ministrs.

Avots: Delfi.lv

Bellotti to Receive Award From Insurance Library Association of Boston

The Insurance Library Association of Boston announced that Francis X. Bellotti, vp of the board of the Arbella Insurance Group and of counsel at law firm Mintz Levin, had been named the 2013 Insurance Professional of the Year Award winner.

The award ceremony will ensue Oct. 18, 2013, beginning at 11:00 a.m. at the Boston Park Plaza Hotel, 50 Park Plaza at Arlington Street in Boston.

The association said Bellotti was chosen for this award using his dedication to the insurance industry and the community at large. Bellotti was a prominent figure contained in the Massachusetts legal and political community for nearly 40 years. He was elected to public office in 1962 as lieutenant governor of Massachusetts. He later served as attorney general for Massachusetts from 1975 to 1987.

The association said that, among other notable achievements, Bellotti is credited with saving numerous jobs and limiting disruption to the Massachusetts auto insurance industry in 1988 when Kemper Insurance announced it may not write auto insurance in Massachusetts.

Founded in 1887, the Insurance Library Association of Boston is a leading resource for and provider of literature, information services, and professional education for the insurance industry and related interests.

Source: The Insurance Library Association of Boston

Aon Risk Solutions Names Middle-Market Practice Leader in Philadelphia

Aon Risk Solutions, the global risk management business of Aon plc, announced the addition of Jack Reick as a middle-market practice leader throughout the Philadelphia office.

In his new role, Reick can be answerable for driving growth and delivering risk and employee benefits services throughout the middle-market practice.

Prior to joining Aon, Reick was an account executive at a giant global brokerage where he was chargeable for client management and business development. He holds both Chartered Property Casualty Underwriter (CPCU) and Associate in Risk Management (ARM) certifications.

Aon plc, headquartered in London, is a world provider of risk management, insurance and reinsurance brokerage, and human resources solutions and outsourcing services. Through its more than 62,000 colleagues worldwide, Aon serves clients in over 120 countries.