KASKO kalkulators: March 2014

Zanders: Viss samests vienÄ katlÄ

Dienu pirms 1. aprÄ«Ä¼a Inguna Sudraba nÄca klajÄ ar aicinÄjumu Latvijai atteikties no "brÄ«vÄ tirgus ekonomikas", jo tÄ dzenot tautu nabadzÄ«bÄ, turklÄt traucÄ"jot Latvijai aizstÄvÄ"t savas nacionÄlÄs intereses. Å…emot vÄ"rÄ bijuÅ¡Äs valsts kontrolieres popularitÄti un to, ka viÅ†a ir nevis vienkÄrÅ¡i privÄtpersona, bet persona ar ambÄ«cijÄm politikÄ, ignorÄ"t Sudrabas izteikumus nevar. Lai gan tik neslÄ"ptu populisma un demagoÄ£ijas sajaukumu sen nav nÄcies redzÄ"t.

VienlÄ«dzÄ«bas zÄ«mes likÅ¡ana starp "brÄ«vÄ tirgus ekonomiku" un nabadzÄ«bu liecina, ka Sudraba kÄ savu politisko metodi izvirza viÅ†ai nepatÄ«kamu faktu ignorÄ"Å¡anu. PretÄ"jÄ gadÄ«jumÄ viÅ†a ko tÄdu neatÄ¼autos sacÄ«t, jo Ä€frikÄ un Ä€zijÄ netrÅ«kst valstu, kur tauta nabadzÄ«ga, lai gan no "brÄ«vÄ tirgus" nav ne smakas. (Un kÄ ar nevienlÄ«dzÄ«bu Sudrabai tik tuvajÄ Putina miljadieru un nabagu zemÄ" KrievijÄ?)

LÄ«dzÄ«gi ar otru "tiltiÅ†u" - ekonomikas modeÄ¼a dÄ"Ä¼ mÄ"s, lÅ«k, nevarot aizstÄvÄ"t savas intereses. Atkal - vai nu analfabÄ"tisms, vai nekaunÄ«ba. Jo ekonomiskajam modelim nav nekÄda sakara ar valsts spÄ"ju cÄ«nÄ«ties par savÄm specifiskajÄm interesÄ"m. Tas ir atkarÄ«gs no Å¡Ä«s valsts elites prioritÄtÄ"m un spÄ"jÄm. Diez vai kÄds apÅ¡aubÄ«tu (lai gan Sudrabas gadÄ«jumÄ ne par ko nevar bÅ«t droÅ¡s...), ka, piemÄ"ram, ASV vai FrancijÄ ir jaunizceptÄs mesijas tÄ nÄ«stais ekonomiskais modelis, savukÄrt abas spÄ"j savas ekonomiskÄs intereses aizstÄvÄ"t tik agresÄ«vi un efektÄ«vi, ka partnervalstÄ«m daÅ¾kÄrt slikti paliek. To, ka problÄ"ma ir elitÄ", nevis modelÄ«, Sudrabai, protams, nav izdevÄ«gi atzÄ«t, jo viÅ†a pati Å¡ai elitei pieder (piemÄ"ram, savulaik ieÅ†emot vadoÅ¡os amatus FinanÅ¡u ministrijÄ unÂ Parex bankÄ), lai ko viÅ†a teiktu.

Ja Sudraba mazÄk nodarbotos ar populismu, viÅ†ai bÅ«tu laiks uzzinÄt, ka jau sen kapitÄlisms netiek uzskatÄ«ts par kaut ko ideÄlu. TieÅ¡i otrÄdi - ik gadu tiek publicÄ"ti desmitiem akadÄ"misku un publicistisku darbu, kuru autori mÄ"Ä£ina saprast, kÄ mazinÄt brÄ«vÄ tirgus modeÄ¼u neizbÄ"gamos trÅ«kumus un pilnveidot stiprÄs puses. Å…emot vÄ"rÄ Sudrabas Ä£eopolitiskÄs simpÄtijas, varÄ"tu ieteikt kaut DÅ¾efa Malgana pÄ"rn iznÄkuÅ¡Ä Sisenis un bite. PlÄ"soÅ†as un radÄ«tÄji kapitÄlisma nÄkotnÄ" tulkojumu krieviski, kas pirms mÄ"neÅ¡a parÄdÄ«jÄs RÄ«gas grÄmatveikalos.

Jau sen vispÄr netiek runÄts par vienu kapitÄlisma vai "brÄ«vÄ tirgus ekonomikas" modeli - ir anglosakÅ¡u versija (Å¡Äds apkopojoÅ¡s apzÄ«mÄ"jums gan arÄ« kÄ¼uvis visai nosacÄ«ts...), Ä¶Ä«nas versija, ar sev vajadzÄ«giem akcentiem un niansÄ"m brÄ«vÄ tirgus ekonomiku cenÅ¡as papildinÄt Turcija, BrazÄ«lija utt. Ir veiksmes, un ir kÄ¼Å«das. PiemÄ"ram, pat dedzÄ«gi anglosakÅ¡u versijas piekritÄ"ji atzinÄ«gi vÄ"rtÄ" vairÄkas sociÄlÄs programmas BrazÄ«lijÄ, savukÄrt Ä¶Ä«na savÄ "ÄtrÄk, augstÄk, tÄlÄk!" stilÄ, kas nenoliedzami nesis augÄ¼us, iedzÄ«vojusies pamatÄ«gÄs ekoloÄ£iskÄs problÄ"mÄs.

Äªsi sakot, adekvÄti politiÄ·i cenÅ¡as modeli uzlabot un attÄ«stÄ«t, nevis barot vÄ"lÄ"tÄjus ar ilÅ«zijÄm, ka iespÄ"jams "sÄkt no baltas lapas".

Laika grozÄ«Å¡ana izdabÄ ekonomikai, ne cilvÄ“kiem

NaktÄ« uz svÄ"tdienu LatvijÄ jau 33.gadu pÄ"c kÄrtas notika kolektÄ«vÄ pulksteÅ†a pagrieÅ¡ana. Divas treÅ¡daÄ¼as iedzÄ«votÄju to dara pret savu gribu, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) veiktÄ aptauja. Savus iedzÄ«votÄjus Å¡ogad aptaujÄjuÅ¡as arÄ« pÄrÄ"jÄs Eiropas SavienÄ«bas (ES) dalÄ«bvalstis - to lÅ«gusi Eiropas Komisija (EK). TaÄu pagaidÄm netiek solÄ«ts, ka divreiz gadÄ noteiktÄ pulksteÅ†a rÄdÄ«tÄju grieÅ¡ana varÄ"tu tikt atcelta.

"EK periodiski pÄrbauda, cik veiksmÄ«gi darbojas daÅ¾Ädas direktÄ«vas, un acÄ«mredzot pienÄca termiÅ†Å¡ arÄ« direktÄ«vai par vasaras laiku. VÄ"l nav zinÄms, vai EK varÄ"tu to atcelt, - par to, iespÄ"jams, varÄ"s runÄt, kad bÅ«s apkopotas visu dalÄ«bvalstu sabiedriskÄs domas aptaujas," norÄda EM pÄrstÄve Elita Rubesa-Voravko.

DaÅ¾i cilvÄ"ki gan gatavi rÄ«koties, negaidot EK lÄ"mumus - portÄlÄ Manabalss.lv jau vairÄk nekÄ tÅ«kstotis Latvijas iedzÄ«votÄju parakstÄ«juÅ¡i iniciatÄ«vu par pulksteÅ†a laika maiÅ†as pÄrtraukÅ¡anu. IniciatÄ«vas organizÄ"tÄji norÄda, ka Å¡im nolÅ«kam jÄatceÄ¼ to regulÄ"joÅ¡ie Ministru kabineta noteikumi, jo ES direktÄ«va neliedzot tiesÄ«bas katrai dalÄ«bvalstij atkÄpties no pÄrejas uz vasaras laiku. TaÄu EM norÄda, ka Å¡Ä« informÄcija ir maldinoÅ¡a, jo vasaras laikposma sÄkums un beigas noteiktas visÄ kopienÄ - tas esot svarÄ«gi iekÅ¡Ä"jÄ tirgus darbÄ«bai -, tÄpÄ"c valstu likumdevÄ"jiem netiek dotas atkÄpÅ¡anÄs tiesÄ«bas. ES likumdevÄ"ji to pamato arÄ« ar stabilas ilgtermiÅ†a plÄnoÅ¡anas nepiecieÅ¡amÄ«bu daÅ¾Ädu ekonomikas nozaru pareizai darbÄ«bai.

EM, atsaucoties uz starptautiskiem zinÄtniskiem pÄ"tÄ«jumiem, norÄda, ka pÄreja uz vasaras laiku samazinot izlietotÄs elektroenerÄ£ijas daudzumu. TaÄu naudas izteiksmÄ" ietaupÄ«jums uz visu ES varÄ"tu bÅ«t vien 200 miljoni eiro. "SvÄrstÄ«bas energoenerÄ£ijas patÄ"riÅ†Ä LatvijÄ saistÄ«bÄ ar pÄreju uz vasaras un ziemas laiku neesam novÄ"rojuÅ¡i. TÄpÄ"c elektrÄ«bas taupÄ«Å¡ana neder par attaisnojumu pulksteÅ†a pagrieÅ¡anai, jo apgaismojumam tÄ"rÄ"tais apjoms pret kopÄ"jo enerÄ£ijas patÄ"riÅ†u ir Ä¼oti mazs," Dienai norÄda AS Augstsprieguma tÄ«kls valdes priekÅ¡sÄ"dÄ"tÄjs Varis Boks. ViÅ†Å¡ piebilst, ka pÄ"dÄ"jos gados energosistÄ"mÄ notikusi revolÅ«cija: "CilvÄ"kiem elektrÄ«bas patÄ"riÅ†u mÄjsaimniecÄ«bÄs izdevies samazinÄt, izmantojot gaismas diodes un energoefektÄ«vÄs spuldzes, arÄ« sadzÄ«ves tehnika kÄ¼uvusi "taupÄ«gÄka"."

TikmÄ"r cilvÄ"kiem radÄ«tÄs neÄ"rtÄ«bas tiek nostumtas otrÄ plÄnÄ, lai gan veselÄ«bas nozares pÄrstÄvji norÄda, ka laupÄ«tÄ miega stunda izjauc bioloÄ£isko ritmu, rada stresu un var izraisÄ«t ilgstoÅ¡us miega vai psihiskÄs veselÄ«bas traucÄ"jumus.

Visu rakstu lasiet laikrakstÄ Diena pirmdien, 31.martÄ!

Augulis: AcÄ«mredzot nedrÄ«kstam Ä¼aut katram paÅ¡am domÄt par savu nÄkotni

PaÅ¡laik no minimÄlÄs algas nodokÄ¼us maksÄ 39% strÄdÄjoÅ¡o. Tas ir nozÄ«mÄ«gs risks, domÄjot par nÄkotnes pensijas apmÄ"ru, intervijÄ RÅ«tai Kesnerei atzÄ«st labklÄjÄ«bas ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Fragments no intervijas:

ValdÄ«bas deklarÄcijÄ ierakstÄ«ts, ka nÄkamÄ gada budÅ¾eta kontekstÄ ir jÄatsÄk diskusijas par minimÄlÄs algas paaugstinÄÅ¡anu. Vienlaikus izskan viedokÄ¼i, ka nevienlÄ«dzÄ«bas mazinÄÅ¡anai efektÄ«vÄk bÅ«tu palielinÄt ar nodokli neapliekamo minimumu. Kam jÅ«s dotu priekÅ¡roku?

Es paÄ¼aujos vienÄ«gi uz aprÄ"Ä·iniem un sociÄlekonomisku izvÄ"rtÄ"jumu. PaÅ¡laik no minimÄlÄs algas nodokÄ¼us maksÄ 39% strÄdÄjoÅ¡o. Tas ir nozÄ«mÄ«gs risks, domÄjot par nÄkotnes pensijas apmÄ"ru. TajÄ paÅ¡Ä laikÄ neapliekamÄ minimuma paaugstinÄÅ¡ana Ä¼auj kompensÄ"t pieaugoÅ¡o dzÄ«ves dÄrdzÄ«bu. Visi Å¡ie faktori jÄÅ†em vÄ"rÄ, izdarot izvÄ"li par labu minimÄlÄs algas vai neapliekamÄ minimuma paaugstinÄÅ¡anai.

Viena no aktuÄlÄkajÄm problÄ"mÄm ir demogrÄfijas veicinÄÅ¡ana. LÄ«dz Å¡im valsts koncentrÄ"jÄs uz pabalstiem vecÄkiem ar bÄ"rniem lÄ«dz pusotra gada vecumam. TaÄu Ä£imenes plÄno savu dzÄ«vi ilgtermiÅ†Ä. Vai ir plÄnoti atbalsta pasÄkumi Ä£imenÄ"m, kuru bÄ"rniem ir vairÄk par pusotru gadu?

PaÅ¡laik tiek veidots rÄ«cÄ«bas plÄns 2015. lÄ«dz 2017.gadam akceptÄ"tajÄm Ä£imenes politikas pamatnostÄdnÄ"m, kas pieÅ†emtas 2011.gadÄ. KoncentrÄ"simies uz to, lai iedroÅ¡inÄtu Ä£imenes laist pasaulÄ" vairÄk par vienu bÄ"rnu. No nÄkamÄ gada 1.janvÄra jau tiek diferencÄ"ts Ä£imenes valsts pabalsts, kas pieaug ar katru nÄkamo bÄ"rnu. DomÄju, ka budÅ¾eta pieÅ†emÅ¡anas gaitÄ bÅ«s diskusijas, vai pabalsts paliek lÄ«dzÅ¡inÄ"jÄ lÄ«menÄ« - 11,85 eiro -, vai to ir iespÄ"jams palielinÄt.

Tas atkal ir par pabalstiem. KÄ bÅ«s ar pakalpojumiem?

Tas ir atkarÄ«gs no FinanÅ¡u ministrijas - vai bÅ«s nauda. Ja pieÅ¡Ä·irs finansÄ"jumu paÅ¡valdÄ«bÄm, varÄ"tu runÄt par brÄ«vpusdienÄm skolÄ"niem.

Vai Ä£imenes valsts pabalstam jÄbÅ«t universÄlam, vai tas jÄpieÅ¡Ä·ir tikai trÅ«cÄ«gÄkajÄm Ä£imenÄ"m? PaÅ¡laik tas savu mÄ"rÄ·i nesasniedz, jo mazturÄ«gÄm Ä£imenÄ"m tas ir nepietiekams atbalsts, savukÄrt turÄ«gÄkÄs to nemaz neizjÅ«t.

Es esmu runÄjis ar vairÄkÄm Ä£imenÄ"m, kuras uzskata, ka Å¡is pabalsts ir Ä¼oti nozÄ«mÄ«gs, protams, ir jÄdiskutÄ" par tÄ apmÄ"ru. IgaunijÄ arÄ« ir Å¡Äds pabalsts, tikai par pirmo bÄ"rnu tas ir 45 eiro, bet par otro un treÅ¡o tie jau ir 100 eiro, kas ir nozÄ«mÄ«gs atbalsts. Å o pabalstu maksÄ tikai tiem, kas paÅ¡i ir tam pieteikuÅ¡ies. Un acÄ«mredzot piesakÄs tÄs Ä£imenes, kam tas ir nozÄ«mÄ«gi. Ja valsts grib lielÄkas Ä£imenes un to, lai mÄ"s kÄ tauta neizzustu, par Å¡o jautÄjumu ir jÄdomÄ.

Viena no nabadzÄ«bas riska grupÄm ir vientuÄ¼ie vecÄki. Vai ir plÄnots paaugstinÄt UzturlÄ«dzekÄ¼u garantiju fonda izmaksas Å¡iem vecÄkiem?

Tas ir jÄprasa Tieslietu ministrijai.

30.aprÄ«lÄ« jums ir jÄiesniedz valdÄ«bai ziÅ†ojums par sociÄlÄs droÅ¡Ä«bas sistÄ"mas reformu, kas paredz minimÄlo ienÄkumu sliekÅ¡Å†u noteikÅ¡anu. Ko tas mainÄ«s iedzÄ«votÄjiem?

Nekur pasaulÄ" vairs netiek aprÄ"Ä·inÄts iztikas minimums. ArÄ« mÄ"s no Å¡Ä gada to vairs nedarÄm. MÄ"rÄ·is ir noteikt to ienÄkumu lÄ«meni, pie kura cilvÄ"kam nepiecieÅ¡ama palÄ«dzÄ«ba un kÄda veida. SvarÄ«gi ir ne tikai noteikt, kad jÄpalÄ«dz, bet arÄ«, ko Å¡Ä« palÄ«dzÄ«ba ietver gan no valsts, gan paÅ¡valdÄ«bu puses. Jo paÅ¡laik mums ir trÅ«cÄ«gas personas, ir mazturÄ«gas, kas variÄ"jas no paÅ¡valdÄ«bas uz paÅ¡valdÄ«bu. Tad nosakÄm vienu lÄ«meni valstÄ«, un to arÄ« apmaksÄjam!

Vai Å¡ie minimÄlÄ ienÄkuma sliekÅ¡Å†i bÅ«s diferencÄ"ti, piemÄ"ram, atkarÄ«bÄ no bÄ"rnu skaita Ä£imenÄ"?

IespÄ"jams. PaÅ¡laik mÄ"s vÄ"l to vÄ"rtÄ"jam.

JÅ«s minÄ"jÄt, ka minimÄlo algu saÅ†em 39% strÄdÄjoÅ¡o. Ir arÄ« aplokÅ¡Å†u algu saÅ†Ä"mÄ"ji, radoÅ¡o profesiju pÄrstÄvji, mikronodokÄ¼u maksÄtÄji, kas sociÄlÄs iemaksas veic minimÄlÄ apmÄ"rÄ. Tas nozÄ«mÄ", ka pÄ"c 20 vai 30 gadiem mums bÅ«s daudz nabadzÄ«gu pensionÄru, kuri vairs nevarÄ"s atÄ¼auties lÄ«dzÅ¡inÄ"jo dzÄ«ves lÄ«meni. Ko tas varÄ"tu nozÄ«mÄ"t mÅ«su ekonomikai? Vai valsts un paÅ¡valdÄ«bas bÅ«s gatavas, ka, iespÄ"jams, Å¡iem cilvÄ"kiem vajadzÄ"s maksÄt pabalstus?

TÄdÄ"Ä¼ arÄ« ir Å¡Ä« trÄ«s lÄ«meÅ†u pensiju sistÄ"ma, jo atÄ¼aut katram paÅ¡am domÄt par savu nÄkotni mÄ"s acÄ«mredzot nedrÄ«kstam. Ne visi apzinÄs, ka no Å¡odienas darbÄ«bÄm ir atkarÄ«ga nÄkotne. Bet, protams, tas, ka mums ir tik liels strÄdÄjoÅ¡o skaits, kas veic minimÄlas sociÄlÄs iemaksas, ir milzÄ«gs risks, jo viÅ†u pensija bÅ«s niecÄ«ga. IgaunijÄ minimÄlo algu saÅ†em vien 20% strÄdÄjoÅ¡o. Ja runÄjam par aplokÅ¡Å†u algu saÅ†Ä"mÄ"jiem, to var mazinÄt, kombinÄ"jot burkÄnu ar pÄtagu, tas ir, draudzÄ«gu nodokÄ¼u sistÄ"mu ar bargiem sodiem par nodokÄ¼u nemaksÄÅ¡anu. JÄdomÄ, kÄ atbalstÄ«t uzÅ†Ä"mÄ"jus, jo darbavietas jau radÄ«sies tikai tur, kur ir attÄ«stÄ«ta un izdevÄ«ga vide uzÅ†Ä"mÄ"jdarbÄ«bai.

KÄ jÅ«s Å¡ai sakarÄ raugÄties uz izskanÄ"juÅ¡o priekÅ¡likumu par valsts pensiju ievieÅ¡anu, kas garantÄ"tu noteiktu pensijas apmÄ"ru katram tÄs saÅ†Ä"mÄ"jam?

Mums ir pensiju sistÄ"ma, pie tÄs arÄ« pieturÄ"simies un neko nemainÄ«sim. Ja runÄjam par mazo algu saÅ†Ä"mÄ"ju nÄkotnes pensijÄm, viÅ†iem atbalsts noteikti nebÅ«s pensiju sistÄ"mas ietvaros. Jo tÄ paredz apdroÅ¡inÄÅ¡anas principu - cik ir iemaksÄts, tik dabÅ« atpakaÄ¼. TaÄu es neizslÄ"dzu, ka varÄ"tu bÅ«t kÄds valsts pabalsts, kas garantÄ"tu noteiktu pensijas minimumu, kas pienÄkas katram. Ja visi strÄdÄs un pelnÄ«s lielas algas, mums neko tÄdu, protams, nevajadzÄ"s.

Visu interviju lasiet laikrakstÄ Diena pirmdien, 31.martÄ!

Zanders: Partneri, kuri tÄdi nav

VÄ"rojot, kÄ Rietumi mÄ«Å†Äjas, meklÄ"jot pienÄcÄ«gu reakciju pret KremÄ¼a izdarÄ«bÄm pÄ"dÄ"jÄs nedÄ"Ä¼Äs, ar politiku nesaistÄ«tam cilvÄ"kam - neatkarÄ«gi no viÅ†a viedokÄ¼a par to, kÄdai Å¡ai reakcijai vajadzÄ"tu bÅ«t, - rodas sajÅ«ta, ka kÄrtÄ"jo reizi mums ir darÄ«Å¡ana ar to, ko sauc par "lielo puiÅ¡u spÄ"lÄ«tÄ"m". Tie, kuri jÅ«t lÄ«dzi Ukrainai, ir saÅ¡utuÅ¡i par Eiropas neizlÄ"mÄ«bu, tomÄ"r, baidos, ka runa ir par kopÄ"ju tendenci, kuru vÄ"rts Å†emt vÄ"rÄ, pat ja Ukraina neinteresÄ".

Proti, savulaik veids, kÄdÄ tika domÄts par globÄlajiem procesiem, bija apmÄ"ram Å¡Äds: ekonomiskÄ globalizÄcija veicina arÄ« demokrÄtiju. KÄ piemÄ"rs tika minÄ"ta pat Ä¶Ä«na, kuras vadÄ«tÄji - komunisti - negribÄ«gi, Å¡Ä·iet, pieÅ†Ä"ma, ka valsts nevar kÄ¼Å«t par lÄ«deri mÅ«sdienu ekonomikÄ, iekÅ¡Ä"ji nemainoties.

DiemÅ¾Ä"l arvien vairÄk ekspertu (piemÄ"ram, Pasaules Bankas viens no vadoÅ¡ajiem ekonomistiem KauÅ¡iks Basu) norÄda, ka process varÄ"tu bÅ«t tieÅ¡i pretÄ"js. RespektÄ«vi, arvien cieÅ¡Äkas ekonomiskÄs saiknes starp valstÄ«m veicina nelÄ«dztiesÄ«bu attiecÄ«bÄs starp tÄm. TÄ kÄ Krievijas vÄrds tiek piesaukts nepÄrtraukti, pÄrmaiÅ†as pÄ"c runÄsim par ASV. Jebkuru vidÄ"ju vai nelielu valsti bÅ«tiski ietekmÄ" ASV iekÅ¡Ä"jÄ un ÄrÄ"jÄ politika, jo no tÄs atkarÄ«gs, kas notiek naftas tirgÅ«, finanÅ¡u tirgos utt. TajÄ paÅ¡Ä laikÄ izredzes ietekmÄ"t Å¡o politiku ir tuvu nullei. Jo cieÅ¡Äk valsts integrÄ"jas globÄlajÄ ekonomikÄ, jo atkarÄ«gÄka tÄ kÄ¼Å«st no procesiem, kurus tÄ var tikai bezspÄ"cÄ«gi vÄ"rot no malas. (Basu kÄdÄ savÄ darbÄ min augsta lÄ«meÅ†a ANO diplomÄtu - zviedru, kurÅ¡ savulaik esot skumji pajokojis - ja Å†em vÄ"rÄ, cik lielÄ mÄ"rÄ Eiropa ir atkarÄ«ga no ASV politiÄ·iem, eiropieÅ¡iem vajadzÄ"tu dot iespÄ"ju piedalÄ«ties ASV prezidenta vÄ"lÄ"Å¡anÄs...)

Labi, runÄsim nevis par Ukrainu, bet Eiropu, kas nesen esot sacerÄ"jusies uz amerikÄÅ†u energoresursu piegÄdÄ"m kÄ alternatÄ«vu Krievijas "trubai". SavukÄrt amerikÄÅ†i esot palÅ«guÅ¡i dÄrgos partnerus nesacerÄ"ties. Ja Å†em vÄ"rÄ, ka VaÅ¡ingtona savus kolÄ"Ä£us EiropÄ tieÅ¡i mudina bÅ«t izlÄ"mÄ«gÄkiem, atteikums palÄ«dzÄ"t tÄdiem kÄ¼Å«t liekas neloÄ£isks. NÄ", viss ir loÄ£iski. Pateicoties jaunÄm iegÅ«Å¡anas tehnoloÄ£ijÄm, ASV patieÅ¡Äm varÄ"tu kÄ¼Å«t par nozÄ«mÄ«gu energoresursu eksportÄ"tÄju. Tikai "sÄ«ka" nianse - jebkuram ASV politiÄ·im svarÄ«gÄk ir, lai viÅ†a vÄ"lÄ"tÄjs (jo Ä«paÅ¡i Kongresa vÄ"lÄ"Å¡anu gadÄ!) ir priecÄ«gs par lÄ"tajÄm cenÄm, un, ja zemu cenu noturÄ"Å¡anas iekÅ¡Ä"jÄ tirgÅ« vÄrdÄ eksports tiek bremzÄ"ts - ko padarÄ«si.

Tas, ka amerikÄÅ†i un NATO kopumÄ Latvijai pÄ"dÄ"jÄs nedÄ"Ä¼Äs regulÄri iedroÅ¡inoÅ¡i sit pa plecu, sola pastiprinÄt militÄro klÄtbÅ«tni reÄ£ionÄ, ir - bez ironijas - jauki. Tikai nevajag iedomÄties, ka mÄ"s esam savstarpÄ"jÄs attiecÄ«bÄs partneri. Un nav pat runa par to, ka "lielie" bÅ«tu apzinÄti liekulÄ«gi. TÄda vienkÄrÅ¡i ir lietu kÄrtÄ«ba XXI gadsimtÄ, kad formÄli demokrÄtija it kÄ ir ideÄls un norma, tomÄ"r patiesÄ«bÄ Å¡Ä«s demokrÄtijas starpvalstu attiecÄ«bÄs ir arvien mazÄk. SvarÄ«gi atkÄrtot, ka par to runÄ nevis Rietumu daÅ¾Ädu nokrÄsu kreisie, bet speciÄlisti, kurus nevar turÄ"t aizdomÄs par simpÄtijÄm pret Marksu.

LZS kongresa izskaÅ†a izvÄ“rÅ¡as necerÄ“ti dzÄ«vespriecÄ«ga

PÄ"c pusotru stundu ilgajÄm viesu uzrunÄm un Latvijas Zemnieku savienÄ«bas lÄ«deru ziÅ†ojumiem partijas kongresa izskaÅ†a sestdien JelgavÄ izvÄ"rtÄs negaidÄ«ti dzÄ«vespriecÄ«ga.

LZS vecbiedri jau pieraduÅ¡i, ka kolÄ"Ä£es Rasmas UrtÄnes uzstÄÅ¡anÄs debatÄ"s allaÅ¾ beidzas ar dzejas rindÄm. TaÄu Å¡oreiz viÅ†a bija nolÄ"musi piedÄvÄt partijas biedriem plaÅ¡Äku programmu, iesaistot tajÄ arÄ« Indru LintiÅ†u, lai varÄ"tu nodziedÄt pÄris Eduarda RozenÅ¡trauha dziesmas.

ZinÄms apgrÅ«tinÄjums bija tas, ka debaÅ¡u laiks katram runÄtÄjam ir ierobeÅ¾ots, bet mÄkslinieces to ievÄ"rojami pÄrsniedza, jo LZS kongresa delegÄtiem nolÄ"ma parÄdÄ«t arÄ« kÄdu uzvedumu. TajÄ bija iecerÄ"ts paironizÄ"t par deputÄtiem, piemÄ"ram, testÄ"jot potenciÄlos kandidÄtus ar jautÄjumiem, vai Â«prot turÄ"t garas runasÂ», vai prot melot, vai ir gatavs, ka viÅ†u apsmies utt.

Ar ko Å¡is priekÅ¡nesums bÅ«tu beidzies, delegÄti tomÄ"r neuzzinÄja, jo kongresa vadÄ«tÄjs Roberts Dilba norÄdÄ«ja uz ierobeÅ¾oto uzstÄÅ¡anÄs laiku. KamÄ"r Dilba vÄ"l minstinÄjÄs, abas izpildÄ«tÄjas uzsÄka dziesmu Â«VecÄs likteÅ†dzirnasÂ», kuru viÅ†Äm neviens neliedza arÄ« pabeigt.

DelegÄti pÄrsvarÄ bija saprotoÅ¡i un ieinteresÄ"ti, ja neskaita atseviÅ¡Ä·us izÅ†Ä"mumus. KÄda LZS biedre otrai paklusÄm vaicÄja: Â«Vai tev neliekas, ka nu jau ir par daudz? Te jau sÄkas balagÄns.Â» IespÄ"jams, neapmierinÄta ar priekÅ¡nesuma kvalitÄti bija arÄ« Saeimas deputÄte Iveta Grigule, kas neuzkrÄ«toÅ¡i izgÄja no zÄles, atgrieÅ¾oties tajÄ tad, kad tradicionÄli delegÄti kongresa beigÄs dziedÄja dziesmu Â«Nevis slinkojot un pÅ«stotÂ».

To diriÄ£Ä"ja LZS biedre Dagnija StaÄ·e, kas stÄvÄ"jusi arÄ« pie Latvijas Zemnieku savienÄ«bas kora Å¡Å«puÄ¼a. Tagad tas ir koris Pa saulei, kas atradis mÄjvietu Garkalnes novadÄ, un jau ir aiznesis Latvijas vÄrdu pasaulÄ", iegÅ«stot arÄ« balvas. Ar kora Pa saulei uzstÄÅ¡anos sestdien atklÄja Latvijas Zemnieku savienÄ«bas kongresu.

LZS priekÅ¡sÄ"dÄ"tÄjs Augusts Brigmanis kongresa izskaÅ†Ä sacÄ«ja: Â«TÄdi mÄ"s esam daÅ¾Ädi â€" nopietni, emocionÄli, jautri, bet mÄ"s neesam sastinguÅ¡i.Â»

Swedbank: IedzÄ«votÄji tÄ“riÅ†os piesardzÄ«gÄki

Å Ä« gada februÄrÄ« mazumtirdzniecÄ«bas apgrozÄ«jums auga par 2% salÄ«dzinÄjumÄ ar pÄ"rnÄ gada februÄri, salÄ«dzinÄjumÄ ar janvÄri tas pamatÄ saglabÄjies stabils.

IedzÄ«votÄji precÄ"m Å¡Ä« gada sÄkumÄ tÄ"rÄ"juÅ¡i piesardzÄ«gi un tÄ"riÅ†u pieaugums bijis divtik lÄ"nÄks kÄ pÄ"rn. Gada sÄkumÄ tika paaugstinÄta minimÄlÄ alga, kÄ arÄ« neapliekamais minimums un atvieglojumi par apgÄdÄjamajiem, tÄpat nedaudz samazinÄja sociÄlÄs apdroÅ¡inÄÅ¡anas iemaksu likmi, lÄ«dz ar to vidÄ"jÄ neto alga pieauga, dodot pamatu tÄ"riÅ†u pieaugumam. ArÄ« patÄ"rÄ"tÄju noskaÅ†ojums ir bijis salÄ«dzinoÅ¡i stabils. TomÄ"r neskatoties uz ienÄkumu kÄpumu un stabilo noskaÅ†ojumu, Å¡Ä·iet, iedzÄ«votÄji preÄu tÄ"riÅ†os kÄ¼uvuÅ¡i piesardzÄ«gÄki. IespÄ"jams, tas ir Ä«slaicÄ«gi, kamÄ"r tiek pierasts pie cenÄm eiro izteiksmÄ". Â

IepriekÅ¡ tikÄm gaidÄ«juÅ¡i, ka mazumtirdzniecÄ«bas apgrozÄ«juma kÄpums varÄ"tu kÄ¼Å«t straujÄks gada otrajÄ pusÄ" un gadÄ kopumÄ izaugsme varÄ"tu sasniegt ap 4â€'5%. TomÄ"r izaugsme varÄ"tu bÅ«t nedaudz lÄ"nÄka par iepriekÅ¡ prognozÄ"to saistÄ«bÄ ar Krievijas-Ukrainas konflikta ietekmi uz eksportu un investÄ«cijÄm, un kÄ tas atsauksies uz darba tirgu un iedzÄ«votÄju noskaÅ†ojumu.

Maxima traÄ£Ä“dijÄ vecÄkus zaudÄ“juÅ¡iem bÄ“rniem pÄrskaitÄ«s 1,7 miljonus

MazumtirdzniecÄ«bas uzÅ†Ä"mums Maxima Latvija noslÄ"dzis lÄ«gumu ar Valsts sociÄlÄs apdroÅ¡inÄÅ¡anas aÄ£entÅ«ru (VSAA) par centralizÄ"tu pabalstu izmaksu bÄ"rniem lÄ«dz 18 gadiem, kuri ZolitÅ«des traÄ£Ä"dijÄ zaudÄ"juÅ¡i vienu vai abus vecÄkus, biznesa portÄlu Nozare.lv informÄ"ja Maxima Latvija vadÄ«tÄja JeÄ¼ena KondraÅ¡ova.

LÄ«guma ietvaros Maxima Latvija pÄrskaitÄ«s 1 735 546 eiro VSAA kontÄ Valsts kasÄ", lai VSAA turpmÄk lÄ«dz 2031.gada augustam nodroÅ¡inÄtu ikmÄ"neÅ¡a pabalstu izmaksu traÄ£Ä"dijÄ bojÄ gÄjuÅ¡o personu bÄ"rniem lÄ«dz pilngadÄ«bai. "Patlaban tikai gaidÄm, kad saÅ†emsim bankas konta numuru," portÄlam Nozare.lv teica Maxima Latvija komunikÄciju speciÄliste Daiga GrÅ«be.

Pabalstu VSAA sÄks izmaksÄt no Å¡Ä« gada maija valsts vidÄ"jÄs mÄ"neÅ¡algas apmÄ"rÄ, kas ir 711,44 eiro. BÄ"rnam, kurÅ¡ traÄ£Ä"dijÄ zaudÄ"ja abus vecÄkus, pabalsts tiks maksÄts dubultÄ apmÄ"rÄ.

Å…emot vÄ"rÄ vidÄ"jos prognozÄ"tos ekonomiskÄs attÄ«stÄ«bas rÄdÄ«tÄjus Eiropas SavienÄ«bas dalÄ«bvalstÄ«s, pabalsta apmÄ"rs reizi trÄ«s gados tiks indeksÄ"ts 3% apmÄ"rÄ par katru gadu.

KopÅ¡ pÄ"rnÄ gada novembra traÄ£Ä"dijas Maxima Latvija izmaksÄ pabalstus gan bez viena no vecÄkiem palikuÅ¡ajiem 22 bÄ"rniem, gan vienam bÄ"rnam, kas zaudÄ"jis gan tÄ"vu, gan mÄti, gan cietuÅ¡ajiem - ÄrstÄ"Å¡anai un rehabilitÄcijai, kÄ arÄ« cietuÅ¡o tuviniekiem. LÄ«dz 2014.gada maijam pabalstos bÄ"rniem kopumÄ bÅ«s izmaksÄts 81 000 eiro, bet kopumÄ cietuÅ¡ajiem lÄ«dz marta pÄ"dÄ"jai nedÄ"Ä¼ai pÄrskaitÄ«ts 351 000 eiro.

KÄ ziÅ†ots, par pabalstu izmaksu sarunas starp Maxima Latvija ar LabklÄjÄ«bas ministriju tika sÄktas pÄ"rnÄ gada nogalÄ", kad Maxima akcionÄrs un pÄ"c ZolitÅ«des traÄ£Ä"dijas izveidotÄs KrÄ«zes vadÄ«bas grupas vadÄ«tÄjs Igns StaÅ¡keviÄs tikÄs ar labklÄjÄ«bas ministri Ilzi ViÅ†Ä·eli (V), lai rastu iespÄ"jami optimÄlÄko sadarbÄ«bas modeli un ilgtermiÅ†a risinÄjumu pabalstu izmaksai ZolitÅ«des traÄ£Ä"dijÄ bojÄgÄjuÅ¡o bÄ"rniem.

KrÄ«tot no 30 metru augstuma, iet bojÄ vÄ«rietis

Aizputes novada LaÅ¾as pagastÄ veicot darba pienÄkumus elektrolÄ«nijÄ, no 30 metru augstuma nokritis kÄds vÄ«rietis. ViÅ†Å¡ notikuma vietÄ no gÅ«tajÄm traumÄm miris.

InformÄciju par notikuÅ¡o Valsts policija saÅ†Ä"ma pirmdien, 24.martÄ. VÄ«rietis bija dzimis 1958.gadÄ, portÄlu Diena.lv ifnromÄ"ja Valsts policijÄ.

Par notikuÅ¡o sÄkts kriminÄlprocess.

SabiedrÄ«bas veselÄ«bas fonds: Ar atbildÄ«bu par veselÄ«bas budÅ¾etu

PÄ"dÄ"jo mÄ"neÅ¡u laikÄ dzirdÄ"ts ne mazums diskusiju par VeselÄ«bas ministrijas piedÄvÄto VeselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ"Å¡anas likumu un ikviens sevi cienoÅ¡ais steidz paust savu viedokli masu medijos, daÄ¼a - diezgan agresÄ«vÄ formÄ. AizdomÄties liek fakts, ka esam dzirdÄ"juÅ¡i gana daudz runu no medicÄ«nas pakalpojumu sniedzÄ"jiem, bet praktiski nemaz - no pakalpojumu saÅ†Ä"mÄ"jiem. VÄ"rojot Å¡o procesu, rodas iespaids, ka replicÄ"ts tiek viens viedoklis, bet mazÄk ir analÄ«zes un publiskas viedokÄ¼u daÅ¾ÄdÄ«bas. TÄpÄ"c aicinu ikvienu rÅ«pÄ«gi iepazÄ«ties un izvÄ"rtÄ"t Å¡os trÄ«s dokumentus:
1) veselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ"Å¡anas likumprojektu,
2) Pasaules VeselÄ«bas organizÄcijas stratÄ"Ä£iju VeselÄ«ba 2020,
3) NacionÄlo attÄ«stÄ«bas plÄnu 2014.-2020. gadam.

Pasaules VeselÄ«bas organizÄcijas (PVO) viena no prioritÄtÄ"m ir kopÄ«gs darbs, tas ir, starpnozaru sadarbÄ«ba, lai uzlabotu iedzÄ«votÄju veselÄ«bu. PVO vairakkÄrt uzsvÄ"rusi nepiecieÅ¡amÄ«bu investÄ"t veselÄ«bÄ visa mÅ«Å¾a garumÄ. Un svarÄ«gi, ka ieguldÄ«jumiem veselÄ«bÄ jÄsÄkas jau ar mazÄ cilvÄ"ka piedzimÅ¡anas brÄ«di. TÄlÄk - veselÄ«gu uzturu, aktÄ«vu ikdienu, izpratnes un attieksmes veidoÅ¡anu turpinot bÄ"rnudÄrzÄ un skolÄ. Siltas pusdienas, glÄze piena, augÄ¼i un dÄrzeÅ†i neveselÄ«go naÅ¡Ä·u vietÄ ir tikai viens no soÄ¼iem ceÄ¼Ä uz sabiedrÄ«bas veselÄ«bu. RezultÄts redzams tajÄs Ä£imenÄ"s, kuras Å¡o veselÄ«go dzÄ«ves veidu savÄs dzimtÄs turpina un apzinÄs, ka kvalitatÄ«vas dzÄ«ves nodroÅ¡inÄÅ¡anai visa mÅ«Å¾a garumÄ nepiecieÅ¡ami savlaicÄ«gi ieguldÄ«jumi.Â

PVO programma VeselÄ«ba 2020 tiecas uz to, lai veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojuma pieejamÄ«ba tiktu nodroÅ¡inÄta visiem sabiedrÄ«bas pÄrstÄvjiem, darbojoties principam - bagÄtais maksÄ par nabago. TajÄ paÅ¡Ä laikÄ vienlÄ«dz nozÄ«mÄ«gs ir arÄ« solidaritÄtes princips. Å Ä« solidaritÄtes principa stingrÄka ievieÅ¡ana un darbÄ«bas nodroÅ¡inÄÅ¡ana ir viens no PVO stratÄ"Ä£ijas pamatnosacÄ«jumiem. GodÄ«gu nodokÄ¼u maksÄÅ¡anÄ visvairÄk ir ieinteresÄ"ti pensionÄri, viena no lielÄkÄm sociÄlÄm grupÄm mÅ«su valstÄ«. KÄpÄ"c? TieÅ¡i Å¡Ä«s grupas pÄrstÄvjiem veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumi nepiecieÅ¡ami visbieÅ¾Äk. BieÅ¾i vien to vÄ"rtÄ«ba ir daudz augstÄka par pensijas indeksÄciju! Vairums no mÅ«su valsts iedzÄ«votÄjiem nav pÄrlieku pÄrtikuÅ¡i. TieÅ¡i Å¡Ä« iemesla dÄ"Ä¼ nodokÄ¼u nemaksÄtÄjs lielÄko Ä¼aunumu nodara mÅ«su vecÄkai paaudzei. TÄdos gadÄ«jumos principÄ - bagÄtais maksÄ par nabago - vietÄ godÄ«gais samaksÄ par negodÄ«go.Â

PVO daudz tiek runÄts par neinfekciozo slimÄ«bu savlaicÄ«gu diagnostiku un profilaktisko pasÄkumu nodroÅ¡inÄÅ¡anu primÄrÄs veselÄ«bas aprÅ«pes lÄ«menÄ«. Ne vien LatvijÄ, bet visÄ EiropÄ Ä¼oti daudz problÄ"mu rada pÄrlieku vÄ"lu konstatÄ"tie vÄ"Å¾a gadÄ«jumi, milzÄ«ga problÄ"ma ir atkarÄ«bas vielu radÄ«tÄs slimÄ«bas un to komplikÄcijas. TieÅ¡i Å¡Ä« iemesla dÄ"Ä¼ mÄ"s visi esam ieinteresÄ"ti, lai Ä£imenes Ärsti savus pacientus aktÄ«vi informÄ"tu par profilakses iespÄ"jÄm, atgÄdinÄtu par iespÄ"jÄm valsts apmaksÄtajÄm pÄrbaudÄ"m un iedroÅ¡inÄtu to veikÅ¡anai. PÄ"c iespÄ"jas ÄtrÄk atklÄtas saslimÅ¡anas ÄrstÄ"Å¡ana izmaksÄ daudz mazÄk gan pacientam, gan valstij, kÄ arÄ« Ä¼auj saglabÄt dzÄ«ves kvalitÄti pÄ"c iespÄ"jas ilgÄk, kas Ä«paÅ¡i svarÄ«gi saistÄ«bÄ ar sabiedrÄ«bas novecoÅ¡anos. SolidaritÄtes un godÄ«guma princips mums svarÄ«gs, lai saglabÄtu nÄcijas labo slavu un turpinÄtu attÄ«stÄ«bu - stiprÄm dzimtÄm Â vairÄkÄs paaudzÄ"s nepiecieÅ¡ami kvalitatÄ«va un pieejama veselÄ«bas aprÅ«pe vecumdienÄs. Bez pagÄtnes nav nÄkotnes.

VeselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ"Å¡anas likumprojekts paredz turpmÄk daÄ¼u veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu sasaistÄ«t ar iedzÄ«votÄja attieksmi pret savu valsti. Mana pieredze rÄda, ka vairums pacientu, kuru attieksme pret veselÄ«bu un dzÄ«vesveidu ir pavirÅ¡a, bieÅ¾i nonÄk slimnÄ«cÄ. Visos Å¡ajos gadÄ«jumos tiek sniegta nepiecieÅ¡amÄ neatliekamÄ palÄ«dzÄ«ba, nevienam tÄ netiek atteikta. TÄpat ik dienas notiek aktÄ«va sadarbÄ«ba ar sociÄlo darbinieku, ko Å¡ie cilvÄ"ki novÄ"rtÄ" pozitÄ«vi, jo tiek radÄ«ta droÅ¡Ä«bas sajÅ«ta, ka kÄds par viÅ†iem rÅ«pÄ"jas. Å Ä« iemesla dÄ"Ä¼ ceru, ka stiprinot primÄro veselÄ«bas aprÅ«pi, Ä£imenes Ärsta mÄsas bÅ«s tÄs, kuras veicinÄs pacientam "pleca sajÅ«tu". ManÄ ikdienÄ ambulatorajÄ praksÄ" uz jautÄjumu "Kas ir JÅ«su Ä£imenes Ärsts?", nereti nÄkas dzirdÄ"t visai interesantas atbildes. Pacienti saka, ka viÅ†iem tÄda nemaz nav, vai neesot apmeklÄ"jis to pat piecus gadus, Ä«sti nezina, vai viÅ†a Ä£imenes Ärsts vÄ"l strÄdÄjot, sen jau nedzÄ«vojot Å¡ajÄ novadÄ. Jau Å¡obrÄ«d pieejamÄ informÄcijas sistÄ"ma Ätri sniedz atbildi un daÅ¾u minÅ«Å¡u laikÄ to iespÄ"jams noskaidrot. LÄ«dz ar to arÄ«, ievieÅ¡ot jauno veselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ"Å¡anas likumu un attiecÄ«gi sasaistot daÅ¾ÄdÄs informÄcijas bÄzes, sistÄ"ma bÅ«s lÄ«dzÄ«ga, datorÄ apskatot nodokÄ¼u nomaksas aili un problÄ"mu gadÄ«jumÄ, piemÄ"ram, informÄ"jot sociÄlo darbinieku. MÅ«su ieguldÄ«jums veselÄ«bas veicinÄÅ¡anas programmÄs nav ne graÅ¡a vÄ"rts, ja nespÄ"jam panÄkt solidÄru un godÄ«gu attieksmi pret veselÄ«bu arÄ« finansiÄlÄ ziÅ†Ä.Â

NacionÄlÄ attÄ«stÄ«bas plÄna mÄ"rÄ·is ir strauja ekonomikas izaugsme, kas iespÄ"jama vien tÄ centrÄ esot veselam cilvÄ"kam. LÄ«dz ar to plÄna veselÄ«bas sadaÄ¼Ä intensÄ«vs darbs jÄveido tÄ, lai pensionÄ"Å¡anÄs vecumam paaugstinoties un sabiedrÄ«bai kopumÄ novecojoties, veselÄ«ga mÅ«Å¾a garums palielinÄtos par trim gadiem. AnalizÄ"jot to strukturÄlo sadalÄ«jumu, kÄds paredzÄ"ts veselÄ«bas apdroÅ¡inÄÅ¡anas koncepcijÄ un veselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ"Å¡anas likumÄ, varÄ"sim prognozÄ"t, kuras slimÄ«bas prevalÄ"s, lÄ«dz ar to racionÄli un ilgtermiÅ†Ä plÄnojot investÄ«cijas.

KÄ jau minÄ"ju iepriekÅ¡, PVO viena no karstajÄm diskusiju tÄ"mÄm ir starpministriju sadarbÄ«ba veselÄ«bas aprÅ«pÄ". Ceru, ka VeselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ"Å¡anas likums veicinÄs labÄku procesu izpratni un sadarbÄ«bu ar citÄm ministrijÄm - gan LabklÄjÄ«bas, gan IzglÄ«tÄ«bas un zinÄtnes, kÄ arÄ« FinanÅ¡u ministriju. Â JÄuzsver, ka tieÅ¡i Â FinanÅ¡u ministrijas interese ir saprast, kÄdiem Â mÄ"rÄ·iem Â nepiecieÅ¡ama Â papildus nauda un kÄ valsts budÅ¾eta lÄ«dzekÄ¼us ieguldÄ«t tÄ, lai jÅ«tams labums bÅ«tu lielÄkajai sabiedrÄ«bas daÄ¼ai.Â

Liela problÄ"ma Latvijas veselÄ«bas aprÅ«pÄ" ir augstie pacientu lÄ«dzmaksÄjumi, kÄ arÄ« lielÄ maksas pakalpojumu sadaÄ¼a. Visus Å¡os pÄ"dÄ"jos Latvijas brÄ«vvalsts gadus skaÄ¼i runÄts par nepiecieÅ¡amÄ«bu pÄ"c ievÄ"rojami lielÄkas procentuÄlÄs sadaÄ¼as no IKP veselÄ«bas nozarei. TajÄ paÅ¡Ä laikÄ, pat par spÄ«ti valdÄ«bas deklarÄcijÄs rakstÄ«tajiem mÄ"rÄ·iem, neviens no politiskiem spÄ"kiem, ministru prezidentiem, finanÅ¡u ministriem un veselÄ«bas ministriem nav panÄkuÅ¡i, ka pietuvojamies vismaz pusei no Eiropas vidÄ"jiem skaitÄ¼iem. IespÄ"jams, tas tÄpÄ"c, ka Å¡ai procesÄ nekÄdi nav bijusi Â iesaistÄ«ta pati sabiedrÄ«ba. IespÄ"jams, ka kÄdam ir izdevÄ«ga valsts lÄ«dzekÄ¼u novirzÄ«Å¡ana konkrÄ"tÄ virzienÄ, kas ne vienmÄ"r atbilst "NacionÄlÄ attÄ«stÄ«bas plÄna" izvirzÄ«tiem mÄ"rÄ·iem un visbeidzot, varbÅ«t valsts ekonomikas stabilitÄtes nodroÅ¡inÄÅ¡anai maksas medicÄ«na ir naudas plÅ«smas regulÄ"Å¡anas mehÄnisms, tÄpat kÄ elektrÄ«ba, gÄze un citi resursi.Â

SabiedrÄ«bas lÄ«dzdalÄ«bai veselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ"Å¡anas procesos ir Ä¼oti nozÄ«mÄ«ga loma. SvarÄ«gi ikvienam analizÄ"t un paÅ¡am izvÄ"rtÄ"t, ko varam iegÅ«t, valstij pÄrdomÄti un atbildÄ«gi ievieÅ¡ot VeselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ"Å¡anas likumu. TÄpat svarÄ«gi, lai masu mediji sabiedrÄ«bai svarÄ«gu un nozÄ«mÄ«gu jautÄjumu risinÄÅ¡anu nepadarÄ«tu par politisko rÄ"Ä·inu kÄrtoÅ¡anu.

FinanÅ¡u konsultanta piesaistei Lietuvas uzÅ†Ä“muma prasÄ«bÄ pret Latvijas valsti pieÅ¡Ä·ir 30 000 eiro

Ministru kabinets otrdien no lÄ«dzekÄ¼iem neparedzÄ"tiem gadÄ«jumiem pieÅ¡Ä·Ä«ra Valsts kancelejai 30 000 eiro, lai nodroÅ¡inÄtu dalÄ«bu starptautiskÄs Å¡Ä·Ä«rÄ"jtiesas procesÄ, kurÄ prasÄ«bu pret Latvijas valsti cÄ"lis Lietuvas uzÅ†Ä"mums E energija.Â

LÄ«dzekÄ¼i nepiecieÅ¡ami, lai lietai piesaistÄ«tu finanÅ¡u konsultantu, kura uzdevums bÅ«s no finansiÄlÄ viedokÄ¼a izvÄ"rtÄ"t investora pretenziju pamatotÄ«bu, galvenokÄrt sniedzot viedokli par investora piestÄdÄ«tÄ zaudÄ"jumu aprÄ"Ä·ina pamatotÄ«bu.

Lietai paredzÄ"ts piesaistÄ«t kÄdu no Äetriem labÄkajiem starptautiskajiem auditoriem. Tas provizoriski varÄ"tu izmaksÄt 20 000 eiro. SavukÄrt ceÄ¼a un viesnÄ«cas izdevumi komandÄ"jumiem bÅ«s aptuveni 10 000 eiro.

LETA vÄ"stÄ«ja, ka lieta reÄ£istrÄ"ta VaÅ¡ingtonÄ bÄzÄ"tajÄ Starptautiskais ieguldÄ«jumu strÄ«du izskatÄ«Å¡anas centrÄ, kurÄ Lietuvas energokompÄnijas E energija 2012.gadÄ iesniegusi prasÄ«bu pret Latviju 25 miljonu litu (7,24 miljonu eiro) apmÄ"rÄ.

KÄ apgalvo E energija, pildot lÄ«gumu ar RÄ"zeknes paÅ¡valdÄ«bu, tÄ no 2004.gada investÄ"jusi RÄ"zeknes rajona siltumsaimniecÄ«bas modernizÄcijÄ, bet 2008.gadÄ paÅ¡valdÄ«ba steidzamÄ«bas kÄrtÄ pirms laika lauzusi uz 30 gadiem noslÄ"gto siltumsaimniecÄ«bas nomas lÄ«gumu un, neatlÄ«dzinot investÄ«cijas, izmantojusi bruÅ†otus policijas spÄ"kus, pÄrÅ†emot gan aktÄ«vus, kas modernizÄ"ti un uzlaboti par privÄtÄ investora lÄ«dzekÄ¼iem, gan aktÄ«vus, kas piederÄ"juÅ¡i paÅ¡am investoram. E energija apsÅ«dz Latviju, ka tÄ nav nodroÅ¡inÄjusi objektÄ«vu un taisnÄ«gu kompÄnijas investÄ«ciju aizsardzÄ«bu, paverot iespÄ"ju tÄs bez atlÄ«dzÄ«bas nacionalizÄ"t.

ValdÄ«ba konceptuÄli atbalsta civilo ekspertu nosÅ«tÄ«Å¡anu dalÄ«bai EDSO misijÄ UkrainÄ

Otrdien Ministru kabinets konceptuÄli atbalstÄ«ja Latvijas civilo ekspertu nosÅ«tÄ«Å¡anu dalÄ«bai Â Eiropas DroÅ¡Ä«bas un sadarbÄ«bas organizÄcijas (EDSO) speciÄlajÄ novÄ"roÅ¡anas misijÄ UkrainÄ.

ValdÄ«ba atbalstÄ«ja lÄ«dz 10 civilo ekspertu dalÄ«bu EDSO misijÄ UkrainÄ. Par konkrÄ"tu ekspertu apstiprinÄÅ¡anu valdÄ«ba lems jau tuvÄkajÄs sÄ"dÄ"s.

NovÄ"rotÄju nosÅ«tÄ«Å¡anai nepiecieÅ¡amais finansÄ"jums tiek nodroÅ¡inÄts no EDSO budÅ¾eta. Latvijas valstij bÅ«tu nepiecieÅ¡ams segt ekspertu apdroÅ¡inÄÅ¡anu, bet, ja eksperti bÅ«s no IekÅ¡lietu ministrijas ar speciÄlajÄm dienesta pakÄpÄ"m - piemaksas. PrimÄri gan eksperti tiks Å†emti no ministrijÄm, kuru pÄrstÄvjiem nav nepiecieÅ¡amas piemaksas, vai no nevalstiskajÄm organizÄcijÄm. "MÄ"s mÄ"Ä£inÄsim darÄ«t visu, lai neatstÄtu iespaidu uz budÅ¾etu Å¡obrÄ«d," solÄ«ja Ärlietu ministrs Edgars RinkÄ"viÄs (Reformu partija).

EDSO speciÄlÄ misija UkrainÄ apstiprinÄta Å¡Ä gada 21.martÄ. TÄs sÄkotnÄ"jais personÄls bÅ«s 100 civilie novÄ"rotÄji ar iespÄ"ju paplaÅ¡inÄt misiju lÄ«dz 400 novÄ"rotÄjiem. Misija ir apstiprinÄta uz seÅ¡u mÄ"neÅ¡u darbÄ«bas termiÅ†u ar iespÄ"ju to pagarinÄt. Misijas pamatuzdevumi bÅ«s vÄkt informÄciju un ziÅ†ot par droÅ¡Ä«bas situÄciju, informÄ"t par incidentiem un kompetento iestÄÅ¾u reakciju uz tiem, novÄ"rot un atbalstÄ«t cilvÄ"ktiesÄ«bu un pamatbrÄ«vÄ«bu ievÄ"roÅ¡anu, tai skaitÄ nacionÄlo minoritÄÅ¡u tiesÄ«bu ievÄ"roÅ¡anu, veicinÄt sabiedrÄ«bas grupu dialogu ar mÄ"rÄ·i samazinÄt spriedzi un veicinÄt situÄcijas normalizÄciju, ziÅ†ot par misijas kustÄ«bas brÄ«vÄ«bas ierobeÅ¾ojumiem un citiem Å¡Ä·Ä"rÅ¡Ä¼iem, kas traucÄ"tu tÄs mandÄta izpildi, kÄ arÄ« koordinÄ"t darbÄ«bas ar citÄm EDSO struktÅ«rÄm un sadarboties ar citÄm starptautiskajÄm organizÄcijÄm.Â

Ä€rlietu ministrija norÄda, ka Latvijas interesÄ"s ir starptautiskÄs sabiedrÄ«bas un organizÄciju iesaiste situÄcijas stabilizÄcijas centienos UkrainÄ, tostarp arÄ« starptautisko novÄ"rotÄju klÄtbÅ«tne starptautiskÄs misijÄs UkrainÄ. KandidÄtu pieteikÅ¡anas beidzamais termiÅ†Å¡ ir Å¡Ä« gada 27. marts.Â Misija strÄdÄs visÄ UkrainÄ, izÅ†emot Krimu.Â Latvija neatzÄ«st par leÄ£itÄ«mu 16.martÄ Krimas AutonomajÄ RepublikÄ notiekoÅ¡o tÄ saucamo referendumu par pievienoÅ¡anos Krievijas FederÄcijai.

Å iliÅ†Å¡: Ar atbildÄ«bu par veselÄ«bas budÅ¾etu

PÄ"dÄ"jo mÄ"neÅ¡u laikÄ dzirdÄ"ts ne mazums diskusiju par VeselÄ«bas ministrijas piedÄvÄto VeselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ"Å¡anas likumu, un ikviens sevi cienoÅ¡ais steidz paust savu viedokli masu medijos, daÄ¼a - diezgan agresÄ«vÄ formÄ.

AizdomÄties liek fakts, ka esam dzirdÄ"juÅ¡i gana daudz runu no medicÄ«nas pakalpojumu sniedzÄ"jiem, bet praktiski nemaz - no pakalpojumu saÅ†Ä"mÄ"jiem. VÄ"rojot Å¡o procesu, rodas iespaids, ka replicÄ"ts tiek viens viedoklis, bet mazÄk ir analÄ«zes un publiskas viedokÄ¼u daÅ¾ÄdÄ«bas. TÄpÄ"c aicinu ikvienu rÅ«pÄ«gi iepazÄ«ties un izvÄ"rtÄ"t Å¡os trÄ«s dokumentus: 1) veselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ"Å¡anas likumprojektu; 2) Pasaules VeselÄ«bas organizÄcijas stratÄ"Ä£iju VeselÄ«ba 2020; 3) NacionÄlo attÄ«stÄ«bas plÄnu 2014.-2020.gadam (NAP).

PVO programma VeselÄ«ba 2020 tiecas uz to, lai veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojuma pieejamÄ«ba tiktu nodroÅ¡inÄta visiem sabiedrÄ«bas pÄrstÄvjiem, darbojoties principam - bagÄtais maksÄ par nabago. TajÄ paÅ¡Ä laikÄ vienlÄ«dz nozÄ«mÄ«gs ir arÄ« solidaritÄtes princips. Å Ä« solidaritÄtes principa stingrÄka ievieÅ¡ana un darbÄ«bas nodroÅ¡inÄÅ¡ana ir viens no PVO stratÄ"Ä£ijas pamatnosacÄ«jumiem. GodÄ«gu nodokÄ¼u maksÄÅ¡anÄ visvairÄk ir ieinteresÄ"ti pensionÄri, viena no lielÄkÄm sociÄlÄm grupÄm mÅ«su valstÄ«. KÄpÄ"c? TieÅ¡i Å¡Ä«s grupas pÄrstÄvjiem veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumi nepiecieÅ¡ams visbieÅ¾Äk. BieÅ¾i vien to vÄ"rtÄ«ba ir daudz augstÄka par pensijas indeksÄciju! Vairums no mÅ«su valsts iedzÄ«votÄjiem nav pÄrlieku pÄrtikuÅ¡i. TieÅ¡i Å¡Ä« iemesla dÄ"Ä¼ nodokÄ¼u nemaksÄtÄjs lielÄko Ä¼aunumu nodara mÅ«su vecÄkai paaudzei. TÄdos gadÄ«jumos principa "bagÄtais maksÄ par nabago" vietÄ godÄ«gais samaksÄ par negodÄ«go.

VeselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ"Å¡anas likumprojekts paredz turpmÄk daÄ¼u veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu sasaistÄ«t ar iedzÄ«votÄja attieksmi pret savu valsti. Â Mana pieredze rÄda, ka vairums pacientu, kuru attieksme pret veselÄ«bu un dzÄ«vesveidu ir Â pavirÅ¡a, bieÅ¾i nonÄk slimnÄ«cÄ. Visos Å¡ajos gadÄ«jumos tiek sniegta nepiecieÅ¡amÄ neatliekamÄ palÄ«dzÄ«ba, nevienam tÄ netiek atteikta. TÄpat ik dienas Â notiek aktÄ«va sadarbÄ«ba ar sociÄlo darbinieku, ko Å¡ie cilvÄ"ki novÄ"rtÄ" pozitÄ«vi, jo tiek radÄ«ta droÅ¡Ä«bas sajÅ«ta, ka kÄds par viÅ†iem rÅ«pÄ"jas. Å Ä« iemesla dÄ"Ä¼ ceru, ka stiprinot primÄro veselÄ«bas aprÅ«pi, Ä£imenes Ärsta mÄsas bÅ«s tÄs, kuras veicinÄs pacientam "pleca sajÅ«tu".

ManÄ ikdienÄ ambulatorajÄ praksÄ" uz jautÄjumu "Kas ir JÅ«su Ä£imenes Ärsts?" nereti nÄkas dzirdÄ"t visai interesantas atbildes. Pacienti saka, ka viÅ†iem tÄda nemaz nav, vai neesot apmeklÄ"jis to pat piecus gadus, Ä«sti nezina, vai viÅ†a Ä£imenes Ärsts vÄ"l strÄdÄjot, sen jau nedzÄ«vojot Å¡ajÄ novadÄ. Â Jau Å¡obrÄ«d pieejamÄ informÄcijas sistÄ"ma Ätri sniedz atbildi un daÅ¾u minÅ«Å¡u laikÄ to iespÄ"jams noskaidrot. LÄ«dz ar to arÄ«, ievieÅ¡ot jauno veselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ"Å¡anas likumu un attiecÄ«gi sasaistot daÅ¾ÄdÄs informÄcijas bÄzes, sistÄ"ma bÅ«s lÄ«dzÄ«ga, datorÄ apskatot nodokÄ¼u nomaksas aili un problÄ"mu gadÄ«jumÄ, piemÄ"ram, informÄ"jot sociÄlo darbinieku. MÅ«su ieguldÄ«jums veselÄ«bas veicinÄÅ¡anas programmÄs nav ne graÅ¡a vÄ"rts, ja nespÄ"jam panÄkt solidÄru un godÄ«gu attieksmi pret veselÄ«bu arÄ« finansiÄlÄ ziÅ†Ä.

Liela problÄ"ma Latvijas veselÄ«bas aprÅ«pÄ" ir augstie pacientu lÄ«dzmaksÄjumi, kÄ arÄ« lielÄ maksas pakalpojumu sadaÄ¼a. Visus Å¡os pÄ"dÄ"jos Latvijas brÄ«vvalsts gadus skaÄ¼i runÄts par nepiecieÅ¡amÄ«bu pÄ"c ievÄ"rojami lielÄkas procentuÄlÄs sadaÄ¼as no IKP veselÄ«bas nozarei. TajÄ paÅ¡Ä laikÄ, pat par spÄ«ti valdÄ«bas deklarÄcijÄs rakstÄ«tajiem mÄ"rÄ·iem, neviens no politiskiem spÄ"kiem, ministru prezidentiem, finanÅ¡u ministriem un veselÄ«bas ministriem nav panÄkuÅ¡i, ka pietuvojamies vismaz pusei no Eiropas vidÄ"jiem skaitÄ¼iem. IespÄ"jams, tas tÄpÄ"c, ka Å¡ai procesÄ nekÄdi nav bijusi Â iesaistÄ«ta pati sabiedrÄ«ba. IespÄ"jams, ka kÄdam ir izdevÄ«ga valsts lÄ«dzekÄ¼u novirzÄ«Å¡ana konkrÄ"tÄ virzienÄ, kas ne vienmÄ"r atbilst NAP izvirzÄ«tiem mÄ"rÄ·iem, un visbeidzot, varbÅ«t valsts ekonomikas stabilitÄtes nodroÅ¡inÄÅ¡anai maksas medicÄ«na ir naudas plÅ«smas regulÄ"Å¡anas mehÄnisms, tÄpat kÄ elektrÄ«ba, gÄze un citi resursi.

LAMB: MeÅ¾acÅ«kai satiksmes noteikumus neiemÄcÄ«sim

2013.gada janvÄrÄ« Latviju pÄrÅ¡alca pÄrsteidzoÅ¡a ziÅ†a, ka pÄ"c automaÅ¡Ä«nas sadursmes ar meÅ¾a zvÄ"ru ZviedrijÄ Å¡Ä«s valsts pilsone no kÄdas Latvijas apdroÅ¡inÄÅ¡anas kompÄnijas varÄ"tu saÅ†emt rekordlielu kompensÄciju - 400 000 eiro.

KÄ izrÄdÄ«jÄs, kundze bija braukusi LatvijÄ reÄ£istrÄ"tÄ auto, kuram bijusi mÅ«su valsts OCTA, savukÄrt Zviedrijas likumdoÅ¡anas paredz OCTA kompensÄciju, ja auto pasaÅ¾ieris ir cietis automaÅ¡Ä«nas sadursmes laikÄ ar meÅ¾a dzÄ«vnieku. Toreiz Latvijas Automoto biedrÄ«ba (LAMB) pievÄ"rsa sabiedrÄ«bas uzmanÄ«bu mÅ«suprÄt netaisnÄ«gajÄm likumdoÅ¡anas atÅ¡Ä·irÄ«bÄm, jo pÄ"c lÄ«dzÄ«ga negadÄ«juma LatvijÄ cietuÅ¡ais pasaÅ¾ieris kompensÄciju visdrÄ«zÄk nesaÅ†emtu.

KopumÄ pagÄjuÅ¡ajÄ gadÄ LatvijÄ tikai vienÄ apdroÅ¡inÄÅ¡anas kompÄnijÄ, Balta, ir reÄ£istrÄ"ti 660 gadÄ«jumi, kad pieprasÄ«ta KASKO kompensÄcija par auto bojÄjumiem, kas nodarÄ«ti sadursmÄ" ar meÅ¾a zvÄ"ru. PÄ"c Valsts policijas datiem 2013.gadÄ Å¡Ädos negadÄ«jumos bojÄ gÄjuÅ¡i divi, bet cietuÅ¡i Äetrdesmit cilvÄ"ki.Â

TÄdÄ"Ä¼ LAMB jau aizvadÄ«tÄ gada TransportlÄ«dzekÄ¼u apdroÅ¡inÄÅ¡anas biroja konsultatÄ«vÄs padomes sÄ"dÄ" ierosinÄja veikt izmaiÅ†as likumdoÅ¡anÄ, nosakot, ka OCTA kompensÄciju par ÄrstÄ"Å¡anos un tai sekojoÅ¡o rehabilitÄciju automaÅ¡Ä«nas pasaÅ¾ieri saÅ†em jebkurÄ gadÄ«jumÄ, ir vadÄ«tÄjs vainÄ«gs vai nav. KopÅ¡ tÄ laika tika veikta plaÅ¡a informÄcijas apjoma analÄ«ze, tajÄ skaitÄ apkopota Ärvalstu pieredze, un Å¡obrÄ«d LAMB ierosinÄjumam atbalstÄ«tÄju skaits pieaug, tajÄ skaitÄ starp apdroÅ¡inÄtÄjiem.Â

Å obrÄ«d ir visai divdomÄ«ga situÄcija, kas var spiest autovadÄ«tÄju uzÅ†emties neesoÅ¡u vainu. OCTA likums paredz, ka cietuÅ¡ie pasaÅ¾ieri saÅ†em atlÄ«dzÄ«bu tikai tad, ja autovadÄ«tÄjs ir bijis vainÄ«gs. Skaidrs, ka Å¡ÄdÄ gadÄ«jumÄ bieÅ¾i vainas nav, jo zvÄ"ri atÄ¼auju Å¡Ä·Ä"rsot ceÄ¼u neprasa. TÄdejÄdi, piemÄ"ram, lai blakus sÄ"Å¾oÅ¡ais brÄlis saÅ†emtu maksu par ÄrstÄ"Å¡anu pÄ"c avÄrijas, autovadÄ«tÄjam jÄmÄ"Ä£ina atrast savu vainu - palielinÄtu Ätrumu, nogurumu pie stÅ«res, bojÄtas autogaismas vai ko citu. IespÄ"jams, ka pÄ"c negadÄ«juma autovadÄ«tÄjs par to pats saÅ†ems administratÄ«vu sodu, tomÄ"r - ko neizdarÄ«si tuvinieka veselÄ«bas dÄ"Ä¼!

PasaÅ¾ieriem jau Å¡obrÄ«d ir vÄ"l kÄda iespÄ"ja saÅ†emt kompensÄciju - ar tiesas starpniecÄ«bu, tomÄ"r Å¡is ceÄ¼Å¡ ir ilgs un nepatÄ«kams. TurklÄt, ja reiz tiesa atzÄ«st, ka autovadÄ«tÄjs tomÄ"r ir bijis vainÄ«gs, tad jau apdroÅ¡inÄÅ¡anas atlÄ«dzÄ«ba bija jÄsaÅ†em tÅ«lÄ«t pÄ"c negadÄ«juma, nevis pÄ"c ilgstoÅ¡a tiesas procesa.

Å Ä gada 5.februÄrÄ« TransportlÄ«dzekÄ¼u apdroÅ¡inÄÅ¡anas biroja konsultatÄ«vÄs padomes sÄ"dÄ" vÄ"lreiz tika diskutÄ"ts par nepiecieÅ¡amajÄm izmaiÅ†Äm OCTA likumÄ. Izpratne par to nozÄ«mi arvien pieaug, un LAMB uzsÄkusi gatavot OCTA likuma izmaiÅ†u formulÄ"jumu.

Oponenti bieÅ¾i piemin Rietumeiropas pieredzi, kur vaina lÄ«dzÄ«gi kÄ LatvijÄ ir obligÄts priekÅ¡noteikums. TomÄ"r ir jÄatceras, ka RietumeiropÄ, lai nepieÄ¼autu meÅ¾a dzÄ«vnieku parÄdÄ«Å¡anos uz ceÄ¼a, infrastruktÅ«rÄ ir ieguldÄ«ti ievÄ"rojami lÄ«dzekÄ¼i, kas LatvijÄ nav noticis un tuvÄkajÄ laikÄ nenotiks, tÄdÄ"Ä¼ SkandinÄvijas piemÄ"rs Latvijai ir nozÄ«mÄ«gÄks un taisnÄ«gÄks.Â

LAMB uzskata, ka autovadÄ«tÄjs ir atbildÄ«gs par saviem pasaÅ¾ieriem, tÄtad ir arÄ« atbildÄ«ba, ja kas notiek uz ceÄ¼a. TÄdÄ"Ä¼ LatvijÄ bÅ«tu nepiecieÅ¡ams veikt izmaiÅ†as OCTA likumÄ, lai pÄ"c automaÅ¡Ä«nas sadursmes ar meÅ¾a zvÄ"ru, cietuÅ¡ie saÅ†emtu kompensÄcijas, kas segtu gan ÄrstniecÄ«bas izdevumus, gan citas negadÄ«juma izraisÄ«tÄs sekas. KompensÄciju Å¡Ädos gadÄ«jumos varÄ"tu izmaksÄt no apdroÅ¡inÄtÄju kopÄ"jÄ garantiju fonda.

Zanders: Jauna seja

ValdÄ«bas darba kÄrtÄ«bÄ nonÄkuÅ¡i vairÄki bÅ«tiski jautÄjumi (energoefektivitÄtes rÄ«cÄ«bas plÄns, priekÅ¡likumi bÅ«vniecÄ«bas publiskajos Å«deÅ†os regulÄ"jumam u. c.), kas tieÅ¡i skar Vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionÄlÄs attÄ«stÄ«bas ministrijas darbÄ«bas sfÄ"ru. TÄpÄ"c jauna ministra drÄ«za apstiprinÄÅ¡ana ir Ä«paÅ¡i aktuÄla, jo tieslietu ministre nevar ilgstoÅ¡i mÄ"Ä£inÄt "nosegt" arÄ« VARAM jautÄjumus.

Ja notiek savdabÄ«ga rokÄde - lÄ«dzÅ¡inÄ"jais ministrs Cilinskis kÄ¼Å«st par ministrijas parlamentÄro sekretÄru, savukÄrt Å¡Ä« posteÅ†a ieÅ†Ä"mÄ"js NaudiÅ†Å¡ par ministru -, pÄrrÄvumiem un negludumiem VARAM politiskÄs vadÄ«bas darbÄ it kÄ nevajadzÄ"tu bÅ«t.

TomÄ"r daÅ¾i ieteikumi NaudiÅ†am. Tas, ka viÅ†am ir samÄ"rÄ neliela pieredze valsts pÄrvaldes darbÄ, nebÅ«tu, kÄ saka, mirstamÄ vaina kaut vai tÄpÄ"c, ka, sprieÅ¾ot pÄ"c viÅ†a personÄ«gÄs interneta mÄjaslapas (viena no labÄkajÄm starp Latvijas politiÄ·iem), NaudiÅ†Å¡ saprot komunikÄcijas nozÄ«mi. Tas savukÄrt dod pamatu cerÄ"t, ka viÅ†Å¡ spÄ"j mÄcÄ«ties un uzklausÄ«t zinoÅ¡Äkus cilvÄ"kus. TajÄ paÅ¡Ä laikÄ NaudiÅ†am vajadzÄ"tu saprast, ka tas, ko viÅ†Å¡ rosinÄja "nerÄ«dzinieka" statusÄ SaeimÄ, ministra postenÄ« pauÅ¾ams piesardzÄ«gÄk. PiemÄ"ram, nebÅ«tu labi, ja viÅ†Å¡ turÄ"tos pie savas idejas par uzÅ†Ä"mumu ienÄkuma nodokÄ¼a pilnÄ«gu vai daÄ¼Ä"ju nonÄkÅ¡anu paÅ¡valdÄ«bu rÄ«cÄ«bÄ. Runa nav tik daudz par finanÅ¡u ministra kaitinÄÅ¡anu, cik par to, ka Å¡Ä« ideja praksÄ" nozÄ«mÄ"tu tikai lielus priekus RÄ«gai, kur reÄ£istrÄ"tas lielÄkÄs kompÄnijas, savukÄrt citas paÅ¡valdÄ«bas nebÅ«tu sajÅ«smÄ. ÄªpaÅ¡s nodokÄ¼u reÅ¾Ä«ms pierobeÅ¾as novadiem u. c. NaudiÅ†a idejas - interesanti, tomÄ"r atvÄ"lÄ"to laiku ministra postenÄ« vajadzÄ"tu veltÄ«t VARAM iesÄkto darbu noveÅ¡anai lÄ«dz jÄ"dzÄ«gam rezultÄtam.

Ikvienam politiÄ·im ir tiesÄ«bas uz savu, tÄ teikt, Ä«paÅ¡o viedokli, tomÄ"r NaudiÅ†am jÄrÄ"Ä·inÄs, ka hokeja spÄ"lÄ"Å¡ana ar Baltkrievijas diktatora LukaÅ¡enko komandu vai simpÄtijas pret Alijevu valdoÅ¡o klanu AzerbaidÅ¾ÄnÄ izraisÄ«s daudzus jautÄjumus un komentÄrus, kas paÅ¡am NaudiÅ†am var likties netaisnÄ«gi. Lai izpaliktu publiku, protams, uzjautrinoÅ¡i, bet no darba darÄ«Å¡anas viedokÄ¼a nevajadzÄ«gi "iekritieni", NacionÄlajai apvienÄ«bai vajadzÄ"tu ar savu ministru vairÄk komunicÄ"t (vai atceraties NA neveiklo - jo partija tika nostÄdÄ«ta notikuÅ¡a fakta priekÅ¡Ä - taisnoÅ¡anos par daÅ¾iem bijuÅ¡Äs kultÅ«ras ministres izgÄjieniem?). Var diezgan droÅ¡i prognozÄ"t, ka Cilinskis bÅ«s lielisks palÄ«gs nozares jautÄjumos, bet PR nav viÅ†a stiprÄ puse. Plus Latvijas ministru mÅ«Å¾Ä«gÄ problÄ"ma - viÅ†i Ätri vien apaug ar saviem miniatÅ«rajiem galmiem, kuru vÄ"lmes, maigi sakot, ne vienmÄ"r sakrÄ«t ar partijas uzstÄdÄ«jumiem, nemaz nerunÄjot par tik romantisku tÄ"mu kÄ valstiskÄs intereses. ArÄ« Å¡Ä«s problÄ"mas mazinÄÅ¡ana ir partijas - Å¡ajÄ gadÄ«jumÄ NA - rokÄs.

Straujumas valdÄ«ba strÄdÄ pÄrÄk sareÅ¾Ä£Ä«tÄ laikÄ, lai varÄ"tu atÄ¼auties politiku "kÄ parasti".

SC: ElektroenerÄ£ijas tarifi mÄjsaimniecÄ«bÄm var tikt paaugstinÄti jebkurÄ brÄ«dÄ«

SaskaÅ†as centra frakcija ir vÄ"rsusies pie Valsts prezidenta Andra BÄ"rziÅ†a, pauÅ¾ot savu straukumu par pieÅ†emtajiem ElektroenerÄ£ijas tirgus likuma grozÄ«jumiem. Lai gan tie paredz elektrÄ«bas tirgus atvÄ"rÅ¡anas atlikÅ¡anu mÄjsaimniecÄ«bÄm, taÄu pieÅ†emtÄs grozÄ«jumu normas nenodroÅ¡ina plaÅ¡i deklarÄ"to mÄ"rÄ·i - pasargÄt mÄjsaimniecÄ«bas no elektroenerÄ£ijas tarifu celÅ¡anÄs lÄ«dz brÄ«dim, kad tirgus tiks atvÄ"rts.

"Augsti godÄtais Latvijas Valsts prezidenta kungs!

Saeima Å¡Ä gada 20. martÄ otrajÄ galÄ«gajÄ lasÄ«jumÄ steidzamÄ«bas kÄrtÄ«bÄ ir pieÅ†Ä"musi grozÄ«jumus ElektroenerÄ£ijas tirgus likumÄ, paredzot elektroenerÄ£ijas tirgus atvÄ"rÅ¡anu mÄjsaimniecÄ«bÄm atlikt lÄ«dz gada beigÄm.Â

MÅ«suprÄt satraucoÅ¡Äkais ir tas, ka pieÅ†emtie likuma grozÄ«jumi nenodroÅ¡ina Å¡o grozÄ«jumu deklarÄ"to mÄ"rÄ·i, kas ticis pausts arÄ« sabiedrÄ«bai - pasargÄt mÄjsaimniecÄ«bas no elektroenerÄ£ijas cenas celÅ¡anÄs lÄ«dz brÄ«dim, kad tirgus tiks pilnÄ«bÄ atvÄ"rts.Â

Å…emot vÄ"rÄ, ka valdÄ«ba nav bijusi spÄ"jÄ«ga Ä«stenot pasÄkumus, kas nodroÅ¡inÄtu pÄrdomÄtu un sociÄli atbildÄ«gu tirgus atvÄ"rÅ¡anu, lai novÄ"rstu elektroenerÄ£ijas cenas pieauguma "triecienu" sociÄli mazÄk aizsargÄtajÄm iedzÄ«votÄju grupÄm, ir pamatoti atlikt Å¡Ädu bezatbildÄ«gu tirgus atvÄ"rÅ¡anu.

DiemÅ¾Ä"l arÄ« tirgus atvÄ"rÅ¡anas atlikÅ¡anas process netiek Ä«stenots atbildÄ«gi un kompetenti - pieÅ†emtÄs likuma normas ne tikai nenodroÅ¡ina mÄjsaimniecÄ«bÄm deklarÄ"to iespÄ"ju saÅ†emt elektroenerÄ£iju uz paÅ¡reizÄ"jiem nosacÄ«jumiem lÄ«dz Å¡Ä« gada beigÄm, bet ir arÄ« pretrunÄ ar Latvijas tiesÄ«bu sistÄ"mu - Å¡Ä« paÅ¡a likuma un citu likumu normÄm, kuras nosaka elektroenerÄ£ijas tirgus darbÄ«bas un cenu (tarifu) noteikÅ¡anas principus, kÄ arÄ« deklarÄ"tais likumprojekta ratio legis (mÄ"rÄ·is un jÄ"ga) ir acÄ«mredzamÄ pretrunÄ gan ar Latvijas tiesÄ«bu sistÄ"mu, gan ES DirektÄ«vu 2009/72/EK (skat. pielikumÄ izvÄ"rstu likumprojekta analÄ«zi).Â

Å Äda likumprojekta mÄ"rÄ·a, kas ir pretrunÄ ar DirektÄ«vas 2009/72/EK pamatprincipiem, tieÅ¡a un atklÄta pauÅ¡ana, Å†emot vÄ"rÄ jau iepriekÅ¡ notikuÅ¡o pÄrkÄpuma procedÅ«ru pret Latvijas valsti un Å¡Ädas pÄrkÄpuma procedÅ«ras ietvaros izteiktos argumentus (skat. pielikumÄ Eiropas Komisijas argumentÄ"to atzinumu pÄrkÄpuma lietÄ Nr. 2006/2058 pret Latvijas valsti), nenoliedzami novedÄ«s pie jaunas, turklÄt atkÄrtotas pÄrkÄpuma procedÅ«ras. TurklÄt tÄ bÅ«s pavisam acÄ«mredzama un viegli pierÄdÄma (skat. pielikumÄ arÄ« Sabiedrisko pakalpojumu regulÄ"Å¡anas komisijas atzinumu).

ArÄ« veidu, kÄdÄ tika virzÄ«ta Å¡Ä« likumdoÅ¡anas iniciatÄ«va, nekÄdi nevar vÄ"rtÄ"t kÄ atbildÄ«gu un jÄ"gpilnu -pirmÄ likumprojekta redakcija kÄ¼uva pieejama Å¡Ä gada 5. martÄ pÄ"c darba dienas beigÄm, 6. martÄ tÄ tika nodota izskatÄ«Å¡anai, nolemjot Å¡o likumprojektu izskatÄ«t un pieÅ†emt tajÄ paÅ¡Ä dienÄ, neskatoties uz to, ka ne deputÄtiem, ne Saeimas Juridiskajam birojam nebija iespÄ"jams pienÄcÄ«gi iepazÄ«ties ar Å¡o likumprojektu, neskatoties uz to, ka nebija saÅ†emts nevienas (!) kompetentas institÅ«cijas atzinums par Å¡o likumprojektu, neskatoties uz acÄ«mredzamajÄm pretrunÄm, uz kurÄm tika norÄdÄ«ts. SavdabÄ«gi, ka likumprojekts Å¡ÄdÄ redakcijÄ 6. martÄ netika pieÅ†emts tikai tÄpÄ"c, ka FinanÅ¡u ministrija bija noteikusi ierobeÅ¾otas pieejamÄ«bas statusu savam atzinumam par Å¡Ä« likumprojekta iespÄ"jamo ietekmi uz valsts budÅ¾etu (kurÅ¡ ir publiski pieejams dokuments), un bija paredzÄ"jusi, ka Å¡is atzinums ir pieejams visÄm Saeimas frakcijÄm un neatkarÄ«gajiem deputÄtiem, izÅ†emot SaskaÅ†as centra frakciju! Par Å¡Äda FinanÅ¡u ministrijas atzinuma esamÄ«bu mÄ"s uzzinÄjam tikai nejauÅ¡i, pirms paÅ¡as likumprojekta izskatÄ«Å¡anas plenÄrsÄ"dÄ" pirmajÄ lasÄ«jumÄ, un tikai norÄdot uz Saeimas kÄrtÄ«bas ruÄ¼Ä¼a pÄrkÄpumu, izdevÄs atlikt Å¡Ä« nepÄrdomÄtÄ un pretrunÄ«gÄ likumprojekta pieÅ†emÅ¡anu tajÄ paÅ¡Ä dienÄ.

Izskatot Å¡o likumprojektu pirmajÄ lasÄ«jumÄ mÄ"s norÄdÄ«jÄm, ka Å¡is likumprojekts ir "brÄÄ·is", un tas nenodroÅ¡inÄs tÄ deklarÄ"to mÄ"rÄ·u sasniegÅ¡anu, tas ir pretrunÄ gan Latvijas, gan Eiropas SavienÄ«bas likumdoÅ¡anas normÄm, tÄpÄ"c Å¡Äds likumprojekts ir nopietni jÄpÄrstrÄdÄ, ja tas vispÄr tiek virzÄ«ts tÄlÄk. Neskatoties uz to, Å¡im likumprojektam tika noteikta steidzamÄ«ba un priekÅ¡likumu iesniegÅ¡anas termiÅ†Å¡ galÄ«gajam lasÄ«jumam - 10 minÅ«tes (!), turklÄt pat nepÄrtraucot Saeimas sÄ"di. LÅ«gums noteikt saprÄtÄ«gu priekÅ¡likumu iesniegÅ¡anas termiÅ†u tika noraidÄ«ts, tÄdejÄdi nedodot iespÄ"ju deputÄtiem iesniegt savus priekÅ¡likumus, veikt kvalitatÄ«vu diskusiju par tiem, lai rezultÄtÄ tiktu sagatavots pÄrdomÄts risinÄjums.Â

Likumprojekta izskatÄ«Å¡anas gaitÄ mÄ"s centÄmies norÄdÄ«t uz pieminÄ"tÄ likumprojekta neatbilstÄ«bÄm un iespÄ"jamajÄm sekÄm, aicinÄjÄm kopÄ«gi rast pÄrdomÄtu un atbildÄ«gu risinÄjumu, taÄu tas netika darÄ«ts, tÄ vietÄ, lai to reÄli Ä«stenotu, sabiedrÄ«bai tika (un tiek) nopludinÄti nekompetenti un maldinoÅ¡i populistiska rakstura paziÅ†ojumi, ka Å¡Äds risinÄjums jau ir sagatavots.

UzskatÄm, ka bezatbildÄ«gu un nepÄrdomÄtu tirgus atvÄ"rÅ¡anu Ä«stenot nav pareizi. Lai to novÄ"rstu, tirgus atvÄ"rÅ¡ana bÅ«tu jÄatliek. DiemÅ¾Ä"l piedÄvÄto tirgus atvÄ"rÅ¡anas atlikÅ¡anas risinÄjumu nekÄdi nevar uzskatÄ«t par atbildÄ«gi un kompetenti sagatavotu - tas ir nepÄrdomÄts un pretrunÄ«gs, un nesasniedz izvirzÄ«to mÄ"rÄ·i. Å Äds risinÄjums var radÄ«t nopietnus juridiskus un praktiskus sareÅ¾Ä£Ä«jumus to Ä«stenojot, un radÄ«t daudzu miljonu zaudÄ"jumus gan valsts, gan mÄjsaimniecÄ«bu budÅ¾etiem.Â

TurklÄt veids, kÄ ir tikusi Ä«stenota Å¡Ä« likuma sagatavoÅ¡ana, izskatÄ«Å¡ana un pieÅ†emÅ¡ana, un kÄ Å¡is rezultÄts tiek maldinoÅ¡i pasniegts sabiedrÄ«bai, ir satraucoÅ¡s fakts, kas grauj Latvijas kÄ demokrÄtiskas un tiesiskas valsts pamatus. TÄpÄ"c vÄ"rÅ¡amies pie Jums kÄ pie augstÄkÄs valsts amatpersonas ar lÅ«gumu nopietni un atbildÄ«gi izvÄ"rtÄ"t raduÅ¡os situÄciju un tÄlÄkÄs iespÄ"jamÄs nelabvÄ"lÄ«gÄs sekas Latvijai un mÅ«su valsts iedzÄ«votÄjiem, iespÄ"jams, aicinot arÄ« izskatÄ«t Å¡o situÄciju kompetentÄs valsts institÅ«cijÄs, piemÄ"ram, NacionÄlÄs droÅ¡Ä«bas padomÄ", lai novÄ"rstu iespÄ"jamo sociÄlo spriedzi sabiedrÄ«bÄ, kas var rasties augstÄkminÄ"tÄs bezatbildÄ«gÄs un nekompetentÄs rÄ«cÄ«bas sakarÄ.

PielikumÄ:Â

1. ZiÅ†ojums par balsoÅ¡anas motÄ«viem likumprojektam "GrozÄ«jumi ElektroenerÄ£ijas tirgus likumÄ" kopÄ ar juridisko atzinumu.

2. Eiropas Kopienu komisijas ArgumentÄ"ts atzinums.

3. SPRK atzinums

4. SPRK Padomes lÄ"mums Nr. 596

5. SPRK Padomes lÄ"mums Nr. 40

6. AS â€žLatvenergoâ€ Valdes lÄ"mums Nr. 21/6Â

Ar cieÅ†u,

Ivars ZariÅ†Å¡

11.Saeimas deputÄts

PPA SaskaÅ†as centrs frakcijas vÄrdÄ."

papildinÄts (13:40) - Pedofila meklÄ“jumi: ImantÄ pastiprinÄti patrulÄ“ policija; pÄrbaudÄ«ti 84 lÄ«dzinieki

KamÄ"r policijai vÄ"l nav izdevies notvert pedofilu, kurÅ¡ ImantÄ pastrÄdÄjis dzimumnoziegumus pret ÄetrÄm mazÄm meitenÄ"m, Imantas apkaimÄ" Å¡onedÄ"Ä¼ pastiprinÄti patrulÄ" arÄ« RÄ«gas PaÅ¡valdÄ«bas policija (RPP), savukÄrt nÄkamnedÄ"Ä¼, kad beigsies skolÄ"nu brÄ«vlaiks, izglÄ«tÄ«bas iestÄdÄ"s notiks konsultÄcijas bÄ"rniem un vecÄkiem par droÅ¡Ä«bu Ärpus mÄjas.

Valsts policija (VP) patlaban pÄrbaudÄ«jusi 84 vÄ«rieÅ¡us, kuru pazÄ«mes bijuÅ¡as lÄ«dzÄ«gas policijas speciÄlistu izveidotajam fotorobotam un psiholoÄ£iskajam portretam, tÄdÄ"jÄdi mÄ"Ä£inot atrast pedofilu, kurÅ¡ ImantÄ pastrÄdÄjis dzimumnoziegumus pret ÄetrÄm mazÄm meitenÄ"m. Neviens no pÄrbaudÄ«tajiem nav izrÄdÄ«jies meklÄ"tais noziedznieks. TikmÄ"r policija arÄ« Å¡odien RÄ«gÄ strÄdÄ pastiprinÄtÄ reÅ¾Ä«mÄ, lai sadzÄ«tu pÄ"das Ä¼aundarim, pastÄstÄ«ja VP preses pÄrstÄve Ance RozÄ«te.

ArÄ« piektdien pÄ"c papildinÄtÄ fotorobota izsÅ«tÄ«Å¡anas plaÅ¡saziÅ†as lÄ«dzekÄ¼iem policija saÅ†Ä"musi vairÄkus iedzÄ«votÄju zvanus un policija Å¡o informÄciju pÄrbauda, pavÄ"stÄ«ja RozÄ«te.

KÄ aÄ£entÅ«rai LETA pastÄstÄ«ja RPP priekÅ¡nieka vietnieka pienÄkumu izpildÄ«tÄjs Andrejs Aronovs (GKR), ImantÄ norÄ«kotas ne tikai vairÄkas oficiÄlÄs patruÄ¼as, bet arÄ« speciÄlÄs patruÄ¼as, kuras, lÄ«dzÄ«gi kÄ kriminÄlpolicijas darbinieki, patrulÄ"Å¡anu veic civilÄ apÄ£Ä"rbÄ.

RPP BÄ"rnu likumpÄrkÄpumu profilakses nodaÄ¼as darbiniekiem izdalÄ«ti noziedznieka fotoroboti un sÄkts darbs izglÄ«tÄ«bas iestÄdÄ"s, aptaujÄjot skolu darbiniekus. Å…emot vÄ"rÄ, ka noziedznieks ir samÄ"rÄ jauns, iespÄ"jams, viÅ†Å¡ nesen pabeidzis skolu un kÄds skolotÄjs viÅ†u pÄ"c attÄ"la varÄ"tu atpazÄ«t.

Ja lÄ«dz nÄkamÄs nedÄ"Ä¼as sÄkumam pedofilu joprojÄm nebÅ«s izdevies notvert, RÄ«gas domes IzglÄ«tÄ«bas, kultÅ«ras un sporta departaments nÄkamnedÄ"Ä¼, kad beigsies skolÄ"nu brÄ«vdienas, aicinÄs arÄ« skolu atbalsta personÄlu, psihologus, sociÄlos darbiniekus, runÄt ar skolÄ"niem par riskantÄm situÄcijÄm, kas var veidoties uz ielÄm, skolÄ un citur. IzglÄ«tÄ«bas iestÄdÄ"s darbu turpinÄs arÄ« RPP BÄ"rnu likumpÄrkÄpumu profilakses nodaÄ¼as speciÄlisti.

"Ja policija neatrisinÄs situÄciju, atrodot Å¡o cilvÄ"ku, bÅ«sim gatavi sniegt skolÄm konsultÄcijas un informÄciju, kÄ bÄ"rniem papildus skaidrot situÄcijas, iespÄ"jamo rÄ«cÄ«bu, iesaistot arÄ« vecÄkus," Å¡onedÄ"Ä¼ RÄ«gas domes IzglÄ«tÄ«bas, kultÅ«ras un sporta komitejas sÄ"dÄ" skaidroja departamenta direktora vietnieks Ivars Balamovskis.

Ja bÅ«s nepiecieÅ¡ams, konsultÄcijas notiks arÄ« pirmsskolÄs, kaut arÄ« Å¡ajÄ vecumÄ bÄ"rnus atved un aizved vecÄki. "KonsultÄcijas veiksim tajÄ vecumposmÄ, kurÄ psihologi uzskatÄ«s par nepiecieÅ¡amu. Psihologi uzskata, ka tai jÄbÅ«t sarunai, kas lieki nesatrauc bÄ"rnu," skaidroja Balamovskis, norÄdot, ka bÄ"rnu atmiÅ†Ä vÄ"l varÄ"tu bÅ«t palikusi arÄ« ZolitÅ«des traÄ£Ä"dija.

Komitejas priekÅ¡sÄ"dÄ"tÄja EiÅ¾enija Aldermane (GKR) savukÄrt mudinÄja visus rÄ«dziniekus bÅ«t vÄ"rÄ«giem un nekavÄ"joties ziÅ†ot policijai par aizdomÄ«gÄm personÄm. "Aicinu visu sabiedrÄ«bu iesaistÄ«ties. Ir daudz cilvÄ"ku, kas visu dienu vÄ"ro pa logu pagalmu, rotaÄ¼laukumus. Ja kÄds redz aizdomÄ«gu vÄ«rieti, kas vÄ"ro bÄ"rnus, labÄk piezvanÄ«t policijai. Å is ir bezprecedenta gadÄ«jums RÄ«gÄ," uzsvÄ"ra deputÄte.

Domnieks JÄnis Å mits sprieda, ka ImantÄ notikuÅ¡Äs nelaimes ir traÄ£iski gadÄ«jumi un izmantoja iespÄ"ju mudinÄt kolÄ"Ä£us pievÄ"rst Ä«paÅ¡u uzmanÄ«bu cÄ«Å†ai ar pedofiliju. "Å Äda veida noziedzniekiem nav vietas mÅ«su sabiedrÄ«bÄ, un viÅ†i ir visos veidos jÄizolÄ". Zinot mÄ"Ä£inÄjumus Eiropas SavienÄ«bÄ legalizÄ"t pedofiliju, aicinu visus ar tikpat lielu degsmi uzstÄties un vÄ"rsties pret mÄ"Ä£inÄjumiem Å¡o lietu legalizÄ"t," pauda Å mits.

Jau ziÅ†ots, ka pagaidÄm nenoskaidrots jaunietis ImantÄ, Zentenes un Dammes ielas apkaimÄ", veicis trÄ«s smagus dzimumnoziegumus pret ÄetrÄm meitenÄ"m astoÅ†u lÄ«dz desmit gadu vecumÄ. PÄ"dÄ"jais uzbrukums noticis 14.martÄ, kad cietuÅ¡as divas meitenes. Visus trÄ«s noziegumus vieno tas, ka tie pastrÄdÄti dzÄ«vojamÄs mÄjÄs, kurÄs ir lifts. TieÅ¡i liftos vÄ«rietis izdarÄ«jis savus noziegumus. Policija uzskata, ka vÄ«rietis savus upurus izsekojis, pirms tam tos novÄ"rojot bÄ"rnu laukumos. SÄkotnÄ"ji uzbrukumi veikti vakaros, bet pÄ"dÄ"jais noziegums noticis jau dienas laikÄ, kad uz ielÄm ir daudz cilvÄ"ku.

VÄ«rietis varÄ"tu bÅ«t 165 lÄ«dz 170 centimetrus garÅ¡, 15 lÄ«dz 20 gadus vecs vai vecÄks, bet jauneklÄ«ga izskata. ViÅ†am varÄ"tu bÅ«t brÅ«ni, nedaudz viÄ¼Å†oti mati, galvas vidÅ« mati garÄki, tumÅ¡as uzacis, Å¡aura piere, seja pumpaina, ar rÄ"tÄm, ieÅ¡Ä·Ä«bs deguns, uz rokÄm dzimumzÄ«mes.

IespÄ"jamais apÄ£Ä"rbs un citas pazÄ«mes - tumÅ¡as krÄsas jaka ar zaÄ¼as krÄsas uzrakstiem krÅ«Å¡u rajonÄ, balts krekls ar zilÄm svÄ«trÄm, brÅ«nas bikses, melni sporta apavi ar baltas krÄsas Å¡Å†orÄ"m. Uz rokas uzsiets striÄ·Ä«tis, kaklÄ Ä·Ä"dÄ«te ar krustiÅ†u.

SpeciÄlistu izstrÄdÄtais psiholoÄ£iskais raksturojums liecina, ka viÅ†Å¡ ir vienpatis, iespÄ"jams, lielu daÄ¼u laika pavada mÄjÄs, nedroÅ¡s par sevi, varÄ"tu bÅ«t atpalicis attÄ«stÄ«bÄ. TÄpat policijai ir aizdomas, ka viÅ†Å¡ saistÄ«ts ar Imantas mikrorajonu, proti, vai nu ir Å¡Ä« rajona iedzÄ«votÄjs, vai arÄ« ImantÄ dzÄ«vo viÅ†a radi. Ä»oti iespÄ"jams, ka viÅ†Å¡ dzÄ«vo kopÄ ar vecÄkiem.

Policija uzsver, ka izmeklÄ"tÄjiem ir svarÄ«ga jebkÄda veida informÄcija - pat vissÄ«kÄkÄ detaÄ¼a, kas pirmajÄ brÄ«dÄ« var Å¡Ä·ist nebÅ«tiska, var palÄ«dzÄ"t atrast vainÄ«go personu. Ikvienu, kas var sniegt kÄdu informÄciju, policija lÅ«dz zvanÄ«t pa tÄlruni 67 086 546, 110 vai ziÅ†ot anonÄ«mi - 67 086 677.

Pievienota 2.rindkopa un papildinÄts virsraksts

Pedofila meklÄ“jumi: ImantÄ pastiprinÄti patrulÄ“ policija; konsultÄ“s bÄ“rnus

Lietuva sola Latvijai gÄzi no KlaipÄ“das terminÄÄ¼a

Latvija paÅ¡laik 100% apmÄ"rÄ gÄzi importÄ" no Krievijas un ir nepiecieÅ¡ams diversificÄ"t energoresursu piegÄdÄtÄjus, tÄpÄ"c Ä¼oti svarÄ«ga ir saÅ¡Ä·idrinÄtÄs gÄzes terminÄÄ¼a bÅ«vniecÄ«ba KlaipÄ"dÄ. Lietuvas prezidente DaÄ¼a GrÄ«bauskaite sniegusi apliecinÄjumu, ka perspektÄ«vÄ 2016.gadÄ Lietuva varÄ"tu bÅ«t gatava eksportÄ"t gÄzi Latvijai, piektdien BriselÄ" pÄ"c Eiropadomes sÄ"des Å¾urnÄlistiem sacÄ«ja premjere Laimdota Straujuma (VienotÄ«ba).

"Ä»oti svarÄ«gi, lai tiktu samazinÄta valstu atkarÄ«ba no viena enerÄ£ijas piegÄdÄtÄja. Latvijai enerÄ£Ä"tiskÄ droÅ¡Ä«ba ir Ä¼oti svarÄ«gs aspekts," viÅ†a uzsvÄ"ra.Â

Straujuma norÄdÄ«ja, ka ir jÄskatÄs arÄ« Eiropas SavienÄ«bas fondu virzienÄ - iespÄ"jams, Latvija var piesaistÄ«t Eiropas SavienÄ«bas finansÄ"jumu energoresursu diversifikÄcijai un enerÄ£Ä"tikas nodroÅ¡inÄÅ¡anai. ViÅ†a gan piebilda, ka ir jÄvÄ"rtÄ" vai citu enerÄ£Ä"tikas avotu meklÄ"Å¡ana neradÄ«s lielÄkas izmaksas tautsaimniecÄ«bai.Â

Premjere arÄ« lÅ«gusi Ekonomikas ministrijai sagatavot priekÅ¡likumus par to, kÄdos termiÅ†os un ar kÄdiem ieguldÄ«jumiem Latvija varÄ"tu mazinÄt Å¡o atkarÄ«bu no viena piegÄdÄtÄja. PlÄnots, ka priekÅ¡likumi tiks skatÄ«ti otrdienas, 25.marta, valdÄ«bas sÄ"des slÄ"gtajÄ daÄ¼Ä.Â

Latvijas dabasgÄzes kompÄnijai Latvijas gÄze, ar Krievijas gÄzes magnÄtu Gazprom, par gÄzes piegÄdi noslÄ"gti lÄ«gumi lÄ«dz 2017.gadam, Straujuma teica, ka paÅ¡laik netiek runÄts par Å¡o lÄ«gumu pÄrskatÄ«Å¡anu.Â

Ierosina disciplinÄrlietu pret tiesu izpildÄ«tÄju, kurÅ¡ izsolÄ«jis dzÄ«vokli 76 santÄ«mu parÄda dÄ“Ä¼

Ar tieslietu ministres Baibas Brokas (VL-TB/LNNK) 21.marta rÄ«kojumu ierosinÄta disciplinÄrlieta pret zvÄ"rinÄtu tiesu izpildÄ«tÄju Uldi Zepu par izpildu lietÄ pieÄ¼autiem pÄrkÄpumiem.

KÄ aÄ£entÅ«ru LETA informÄ"ja Tieslietu ministrijas (TM) sabiedrisko attiecÄ«bu speciÄliste Inese AuniÅ†a, disciplinÄrlieta ierosinÄta par to, ka nebija veikta nekustamÄ Ä«paÅ¡uma aprakste, lai gan Å¡Ädu lÅ«gumu izpildu lietÄ piedzinÄ"js bija izteicis. Civilprocesa likuma normas neparedz zvÄ"rinÄtam tiesu izpildÄ«tÄjam tiesÄ«bas atteikt veikt nekustamÄ Ä«paÅ¡uma apraksti, ja to lÅ«dzis piedzinÄ"js. LÄ«dz ar to konstatÄ"ts, ka Zeps pÄrkÄpis Civilprocesa likumu.

Esot pieÄ¼auts arÄ« pÄrkÄpums saistÄ«bÄ ar to, ka sludinÄjumÄ par parÄdniekam piederoÅ¡Ä nekustamÄ Ä«paÅ¡uma pÄrdoÅ¡anu izsolÄ" Zeps bez tiesiska pamata norÄdÄ«jis, ka izsoles cena nav apliekama ar pievienotÄs vÄ"rtÄ«bas nodokli (PVN), lai gan konkrÄ"tajÄ gadÄ«jumÄ pÄrdodamais Ä«paÅ¡ums bija apliekams ar PVN. PÄrbaudÄ" konstatÄ"ts, ka tiesu izpildÄ«tÄjs attiecÄ«gÄ jautÄjuma risinÄÅ¡anÄ nav piemÄ"rojis visus normatÄ«vos aktus.

TÄ rezultÄtÄ tikai tÄpÄ"c, ka parÄdnieks izslÄ"gts no PVN maksÄtÄju reÄ£istra, Zeps vispÄr neesot vÄ"rtÄ"jis jautÄjumu par izsoles cenas aplikÅ¡anu ar PVN. LÄ«dz ar to viÅ†Å¡ pÄrkÄpis Tiesu izpildÄ«tÄju likumu, norÄda TM.

Zeps arÄ« atteicies atcelt nekustamÄ Ä«paÅ¡uma izsoli, lai gan bija saÅ†emts maksÄtnespÄ"jas procesa administratora MaksÄtnespÄ"jas likuma kÄrtÄ«bÄ iesniegtais pieteikums. TÄdÄ"jÄdi konstatÄ"ts, ka arÄ« Å¡ajÄ gadÄ«jumÄ Zeps esot pÄrkÄpis likumu.

DisciplinÄrlietas materiÄli tiks nodoti ZvÄ"rinÄtu tiesu izpildÄ«tÄju disciplinÄrlietu komisijai, kurai saskaÅ†Ä ar Tiesu izpildÄ«tÄju likuma 65.pantu divu mÄ"neÅ¡u laikÄ no dienas, kad tieslietu ministre pieÅ†Ä"musi lÄ"mumu par disciplinÄrlietas ierosinÄÅ¡anu, bÅ«s jÄpieÅ†em minÄ"tajÄ pantÄ noteiktais lÄ"mums disciplinÄrlietÄ, norÄdÄ«ja ministrijÄ.

KÄ ziÅ†ots, iepriekÅ¡ no Zepa bija pieprasÄ«ts paskaidrojums par izpildu lietÄs veiktajÄm darbÄ«bÄm, kuras ar tiesas nolÄ"mumiem ir atzÄ«tas par prettiesiskÄm. Proti, izpildu lietÄ tika organizÄ"ta nekustamÄ Ä«paÅ¡uma izsole, taÄu organizÄ"Å¡anas procesÄ tiesa saskatÄ«ja prettiesisku rÄ«cÄ«bu - nekustamajam Ä«paÅ¡umam netika veikta aprakste, kÄ arÄ« izsoles sludinÄjums nebija noformÄ"ts precÄ«zi. TurklÄt zvÄ"rinÄts tiesu izpildÄ«tÄjs atteicÄs atcelt izsludinÄto izsoli pÄ"c izpildu lietas dalÄ«bnieka lÅ«guma.

MinistrijÄ norÄdÄ«ja, ka Å¡Ä«s lietas nav saistÄ«tas ar piedziÅ†u no privÄtpersonÄm un Å¡eit nav runa par piedziÅ†as vÄ"rÅ¡anu uz nekustamo Ä«paÅ¡umu maza apmÄ"ra piedziÅ†as gadÄ«jumÄ.

KÄ ziÅ†ots, TV3 raidÄ«jums NekÄ personÄ«ga vÄ"stÄ«ja, ka tiesu izpildÄ«tÄja Zepa pÄrkÄpumus izskatÄ«ja disciplinÄrkomisija, kas viÅ†am kÄ disciplÄrsodu piemÄ"roja rÄjienu. Zeps savu vainu neatzina un turpinÄja lÄ«dzÅ¡inÄ"jo praksi. KÄ ziÅ†o raidÄ«jums, drÄ«z gaidÄma vÄ"l viena disciplinÄrlieta par viÅ†a darbÄ«bÄm ar Ä«paÅ¡umiem Ä¶emeru sanatorijas epopejÄ.

Zeps, neraugoties uz tiesas iebildumiem, izsolÄ«jis dzÄ«vokli 76 santÄ«mu parÄda dÄ"Ä¼, un par viÅ†a darbÄ«bÄm sÅ«dzÄ«bas krÄjoties kaudzÄ".

RaidÄ«jums informÄ"ja, ka jau iepriekÅ¡Ä"jais tieslietu ministrs JÄnis BordÄns cerÄ"jis, ka tiesu izpildÄ«tÄjs tiks atstÄdinÄts. "Gala beigÄs, protams, ministrs paraksta dokumentus par atstÄdinÄÅ¡anu, taÄu ir jÄievÄ"ro noteikta procedÅ«ra," izteicÄs BordÄns.

TM valsts sekretÄra vietniece tiesu jautÄjumos IrÄ"na Kucina skaidrojusi, ka disciplinÄrlietu komisija var ieteikt ministram atstÄdinÄt no amata tiesu izpildÄ«tÄju, bet Å¡ajÄ gadÄ«jumÄ pagaidÄm Å¡Äda darbÄ«ba nav iespÄ"jama.

KÄ vÄ"stÄ«ja "NekÄ personÄ«ga", disciplinÄrlietu komisijÄ atstÄdinÄÅ¡ana nemaz neesot notikusi - tiesu izpildÄ«tÄjs saÅ†Ä"mis rÄjienu, un viÅ†am bÅ«s vÄ"lreiz jÄkÄrto kvalifikÄcijas eksÄmens. PÄ"c neoficiÄlÄm ziÅ†Äm, Zepam par labu lÄ"muÅ¡i abi viÅ†a kolÄ"Ä£i JÄnis Tunnis un KatrÄ«na Baltalksne, un arÄ« Aleksejs Remesovs no TM. Par atstÄdinÄÅ¡anu ir bijusi tikai Kucina.

"Es sagaidÄ«ju, ka Å¡im disciplinÄrsodam bÅ«tu jÄbÅ«t daudz bargÄkam, es sagaidÄ«ju, ka tam bÅ«tu jÄbÅ«t atstÄdinÄÅ¡anai no amata," iepriekÅ¡ nepatÄ«kamu pÄrsteigumu pauda tieslietu ministre. ViÅ†a pieÄ¼Äva, ka varbÅ«t nepiecieÅ¡ams izveidot vienotu disciplinÄrlietu komisiju visÄm juridiskajÄm profesijÄm, kur ieinteresÄ"tÄ«ba un disbalanss nebÅ«tu tik liels.

Imantas pedofÄ«la meklÄ“Å¡ana: Jauni fotoroboti

Å obrÄ«d policija aktÄ«vi meklÄ" jaunieti, kurÅ¡ saistÄ«ts jau ar trim uzbrukumiem ImantÄ, kuros cietuÅ¡as Äetras meitenes. PÄrbaudÄ«ti jau 69 vÄ«rieÅ¡i, kuru pazÄ«mes bijuÅ¡as lÄ«dzÄ«gas policijas speciÄlistu izveidotajam fotorobotam un psiholoÄ£iskajam portretam. Policija pÄ"c pÄ"dÄ"jÄm liecÄ«bÄm no jauna ir izveidojusi fotorobotus un joprojÄm lÅ«dz arÄ« iedzÄ«votÄju palÄ«dzÄ«bu.

Jaunizveidotajos fotorobotos ir attÄ"lots uzbrucÄ"js, kuru ir zÄ«mÄ"jis mÄkslinieks, Å†emot vÄ"rÄ visu cietuÅ¡o liecÄ«bas. Proti, fotorobots veidots no 8 - 9 gadus vecu meiteÅ†u liecÄ«bÄm, tÄdÄ"Ä¼ tie var bÅ«t atÅ¡Ä·irÄ«gi.

VÄ«rieÅ¡a pazÄ«mes: 165-170 centimetrus garÅ¡, 15-20 gadus vecs vai vecÄks, bet jauneklÄ«ga izskata, brÅ«ni, nedaudz viÄ¼Å†oti mati, galvas vidÅ« mati garÄki, sÄnos - Ä«si, biezas, tumÅ¡as uzacis, Å¡aura piere, seja pumpaina ar rÄ"tÄm, ieÅ¡Ä·Ä«bs deguns, uz rokÄm dzimumzÄ«mes.Â IespÄ"jamais apÄ£Ä"rbs un citas pazÄ«mes - tumÅ¡as krÄsas jaka, ar zaÄ¼as krÄsas uzrakstiem krÅ«Å¡u rajonÄ, balts T-krekls ar zilÄm svÄ«trÄm, brÅ«nas bikses, melni sporta apavi ar baltas krÄsas Å¡Å†orÄ"m. Uz rokas uzsiets striÄ·Ä«tis, kaklÄ Ä·Ä"dÄ«te ar krustiÅ†u.

PsiholoÄ£iskais raksturojums: vienpatis, iespÄ"jams, lielu daÄ¼u laika pavada mÄjÄs, nedroÅ¡s par sevi, varÄ"tu bÅ«t atpalicis attÄ«stÄ«bÄ. SaistÄ«ts ar Imantas mikrorajonu - ir vai nu Imantas iedzÄ«votÄjs vai arÄ« ImantÄ dzÄ«vo viÅ†a radi. Ä»oti iespÄ"jams, ka dzÄ«vo kopÄ ar vecÄkiem.

Policija lÅ«dz atsaukties ikvienu, kas atpazÄ«st, ir redzÄ"jis vai var sniegt jebkÄdu cita veida informÄciju par Å¡o vÄ«rieti.

Policija uzsver, ka izmeklÄ"tÄjiem ir svarÄ«ga jebkÄda veida informÄcija - pat vissÄ«kÄkÄ detaÄ¼a, kas pirmajÄ brÄ«dÄ« var Å¡Ä·ist nebÅ«tiska, var palÄ«dzÄ"t atrast vainÄ«go personu. Ikvienu, kas var sniegt kÄdu informÄciju, policija lÅ«dz zvanÄ«t - 67086546, 110 vai ziÅ†ot anonÄ«mi - 67086677.

Diena.lv jau vÄ"stÄ«ja, ka jaunieÅ¡a meklÄ"Å¡anÄ iesaistÄ«ti lieli policijas spÄ"ki.

Atbalsts elektrÄ«bas raÅ¾otÄjiem - solÄ«tÄ 28 miljonu ietaupÄ«juma vietÄ pretÄ“js efekts

Grozot atbalsta metodiku elektrÄ«bas raÅ¾otÄjiem, Ekonomikas ministrija (EM) solÄ«ja 28 miljonu eiro ietaupÄ«jumu, bet rezultÄts gan var izrÄdÄ«ties pilnÄ«gi pretÄ"js, piektdien, 21.martÄ, vÄ"sta laikraksts Dienas Bizness.

Jau kopÅ¡ 2012.gada Latvijas Ekonomikas ministrijas viens no galvenajiem publiskÄs retorikas elementiem ir bijusi cÄ«Å†a ar elektrÄ«bas obligÄtÄ iepirkuma komponenti (OIK). ToreizÄ"jais ekonomikas ministrs Daniels PavÄ¼uts kÄ iemeslu steidzamai OIK reformu veikÅ¡anai minÄ"ja pat LiepÄjas metalurga krahu - tas liecinot, ka trauksme par subsidÄ"tÄs enerÄ£ijas izmaksu pieaugumu un potenciÄlajÄm sekÄm uz visu Latvijas ekonomiku esot nopietna un pamatota.

"Å Ä«s izmaksas jau drÄ«zumÄ var apdraudÄ"t ne tikai mÅ«su uzÅ†Ä"mumu konkurÄ"tspÄ"ju, bet arÄ« atseviÅ¡Ä·os gadÄ«jumos dzÄ«votspÄ"ju," tÄ PavÄ¼uts. RezultÄtÄ 2013.gada vasarÄ tika pieÅ†emti grozÄ«jumi MK 211.noteikumos par atbalstu lielajÄm koÄ£enerÄcijas stacijÄm. Å o grozÄ«jumu rezultÄtÄ EM solÄ«ja, ka tiks ietaupÄ«ti vismaz 28 miljoni eiro gadÄ. Jau tobrÄ«d DB, atsaucoties uz bijuÅ¡Ä EM valsts sekretÄra vietnieka Gata Ä€beles informÄciju, rakstÄ«ja, ka faktiski AS Latvenergo dabasgÄzes stacijÄm Å¡o reformu rezultÄtÄ atbalsts tikai pieaugs, nevis samazinÄsies. Tagad, kad ir pieejami pilni 2013.gada dati, Å¡is apgalvojums pierÄdÄs arÄ« skaitÄ¼os.

ProcentuÄli lielÄkais atbalsta saÅ†Ä"mÄ"js caur OIK jau tradicionÄli ir valsts kapitÄlsabiedrÄ«ba a/s Latvenergo, kas 2013.gadÄ saÅ†Ä"ma 37,8% no kopÄ"jÄ atbalsta apjoma jeb 79,2 miljonus eiro virs tirgus cenas. PÄrÄ"jÄs dabasgÄzes stacijas radÄ«ja 56,7 miljonu eiro izmaksas virs tirgus cenas jeb 27%, bet atjaunojamie energoresursi - 74 miljonus eiro jeb 35,2%. TurklÄt sakarÄ ar TEC-2 jaudu palielinÄÅ¡anu 2013. gada pÄ"dÄ"jÄ ceturksnÄ«, valsts atbalsts Latvenergo palielinÄjÄs par 3,8 miljoniem eiro, savukÄrt izmainÄ«tÄ atbalsta mehÄnisma (MK 221.noteikumi) piemÄ"roÅ¡anas dÄ"Ä¼, Latvenergo saÅ†Ä"ma vÄ"l papildu 2,9 miljonus eiro.

Ja Å¡os datus analizÄ" kalendÄrÄ gada ietvaros, par pamatu Å†emot TEC 2013.gadÄ faktiski saraÅ¾oto elektroenerÄ£iju, veidojas situÄcija, ka jaudu palielinÄÅ¡anas dÄ"Ä¼ atbalsts Latvenergo pieaug par 15,2 miljoniem eiro, bet izmainÄ«tÄ atbalsta mehÄnisma dÄ"Ä¼ - vÄ"l par 4,3 miljoniem eiro, kopÄ veidojot 19,6 miljonus eiro. No Å¡Ä« nav saprotams, kur EM saskatÄ«ja 28 miljonu eiro samazinÄjumu?

Visu rakstu lasiet laikrakstÄ Dienas Bizness piektdien, 21.martÄ!

Eiropas Parlamenta vÄ“lÄ“Å¡anÄs LatvijÄ piedalÄ«sies 14 kandidÄtu saraksti

24.maija Eiropas Parlamenta (EP) vÄ"lÄ"Å¡anÄs LatvijÄ piedalÄ«sies 14 deputÄtu kandidÄtu saraksti, aÄ£entÅ«ru LETA informÄ"ja CentrÄlÄs vÄ"lÄ"Å¡anu komisijas (CVK) InformÄcijas nodaÄ¼as vadÄ«tÄja KristÄ«ne BÄ"rziÅ†a.

KandidÄtu sarakstus Å¡Ä gada EP vÄ"lÄ"Å¡anÄm lÄ«dz Å¡odienai, kad noslÄ"dzÄs pieteikÅ¡anÄs, iesnieguÅ¡as partija SuverentitÄte, apvienÄ«ba Visu Latvijai!-TÄ"vzemei un brÄ«vÄ«bai/LNNK, partija SaskaÅ†a, Latvijas AtdzimÅ¡anas partija, Latvijas SociÄldemokrÄtiskÄ strÄdnieku partija, Latvijas Krievu savienÄ«ba, partija VienotÄ«ba, partija Alternative, ZaÄ¼o un zemnieku savienÄ«ba, partija Par prezidentÄlu republiku, Latvijas ReÄ£ionu apvienÄ«ba, Latvijas SociÄlistiskÄ partija, partija Latvijas attÄ«stÄ«bai un KristÄ«gi demokrÄtiskÄ savienÄ«ba, kura savu kandidÄtu sarakstu CVK iesniedza Å¡o pÄ"cpusdien.

KandidÄtu sarakstos kopÄ pieteikts 171 deputÄtu kandidÄts. SeptiÅ†os kandidÄtu sarakstos iekÄ¼auts lielÄkais iespÄ"jamais deputÄtu kandidÄtu skaits - 16 kandidÄti, savukÄrt pÄrÄ"jos sarakstos pieteikto kandidÄtu skaits ir no seÅ¡i lÄ«dz 14. SalÄ«dzinoÅ¡i iepriekÅ¡Ä"jÄs, 2009.gada EP vÄ"lÄ"Å¡anÄs, piedalÄ«jÄs 17 deputÄtu kandidÄtu saraksti un 186 deputÄtu kandidÄti.

CVK apkopotÄ informÄcija liecina, ka divas treÅ¡daÄ¼as jeb 65% EP deputÄtu kandidÄtu ir vÄ«rieÅ¡i, bet 35% - sievieÅ¡u. DeputÄtu kandidÄtu vidÄ"jais vecums ir 46,5 gadi. VecÄkajam deputÄtu kandidÄtam vÄ"lÄ"Å¡anu dienÄ bÅ«s 79 gadi, bet jaunÄkajam - 23 gadi.

94% EP deputÄtu kandidÄtu ir augstÄkÄ izglÄ«tÄ«ba, bet 6% - vidÄ"jÄ izglÄ«tÄ«ba. SalÄ«dzinot ar 2009.gada vÄ"lÄ"Å¡anÄm, deputÄtu kandidÄtu ar augstÄko izglÄ«tÄ«bu Ä«patsvars ir pieaudzis par astoÅ†iem procentpunktiem. 2009.gada vÄ"lÄ"Å¡anÄs augstÄkÄ izglÄ«tÄ«ba bija 86% EP deputÄtu kandidÄtu.

VÄ"l zinÄms, ka gandrÄ«z divas treÅ¡daÄ¼as jeb 59% EP deputÄtu kandidÄtu dzÄ«vo RÄ«gÄ, kÄ arÄ« diviem deputÄtu kandidÄtiem bez Latvijas pilsonÄ«bas ir arÄ« ASV un AustrÄlijas pilsonÄ«ba. Citu ES dalÄ«bvalstu pilsoÅ†u Latvijas EP deputÄtu kandidÄtu vidÅ« nav.

CVK sÄ"de, kurÄ plÄnots reÄ£istrÄ"t Å¡onedÄ"Ä¼ iesniegtos deputÄtu kandidÄtu sarakstus, notiks rÄ«t, 21.martÄ, plkst.12 CVK biroja telpÄs SmilÅ¡u ielÄ 4, RÄ«gÄ. SavukÄrt EP vÄ"lÄ"Å¡anu deputÄtu kandidÄtu sarakstu numuru izloze notiks treÅ¡dien, 26.martÄ, plkst.14 Saeimas nama SarkanajÄ zÄlÄ", JÄ"kaba ielÄ 11.

KÄ ziÅ†ots, SuverenitÄtes saraksta lÄ«deri ir biedrÄ«bas Sodeistvie darbinieks PÄvels Sidorovs, SIA President darbinieks EdvÄ«ns PuÄ·e un Latvijas ApvienotÄs policistu arodbiedrÄ«bas darbiniece Guntra VÄ«ksna, savukÄrt no nacionÄlÄs apvienÄ«bas attiecÄ«gie kandidÄti ir EP deputÄts Roberts ZÄ«le, tieslietu ministre Baiba Broka un KultÅ«ras ministrijas parlamentÄrais sekretÄrs Rihards Kols.

SaskaÅ†as saraksta lÄ«deri ir Saeimas deputÄts Boriss CileviÄs, RÄ«gas 28.vidusskolas direktors Guntars Jirgensons un Saeimas deputÄts Andrejs Klementjevs. No Latvijas AtdzimÅ¡anas partijas pirmie kandidÄti ir Ärsts un profesors Andris Rubins, zinÄtniece AstrÄ«da Skrinda un pensionÄrs ar Ä£eogrÄfa izglÄ«tÄ«bu Valdis Å teins. Latvijas SociÄldemokrÄtiskÄs strÄdnieku partiju attiecÄ«gajÄs vietÄs sarakstÄ pÄrstÄv partijas valdes loceklis, SIA Atjaunojamo energoresursu un viedo tÄ«klu tehnoloÄ£iskais parks valdes priekÅ¡sÄ"dÄ"tÄjs JÄnis DineviÄs, partijas valdes priekÅ¡sÄ"dÄ"tÄjs Aivars Timofejevs un Ärste, Latvijas Pediatru asociÄcijas valdes locekle Margarita KrauÄa.

Latvijas Krievu savienÄ«bas (LKS) lÄ«deri ir paÅ¡reizÄ"jÄ EP deputÄte, LKS valdes lÄ«dzpriekÅ¡sÄ"dÄ"tÄja Tatjana Å½danoka, LKS valdes lÄ«dzpriekÅ¡sÄ"dÄ"tÄjs un EP deputÄta palÄ«gs Miroslavs Mitrofanovs un LKS valdes loceklis, 40.vidusskolas skolotÄjs Vladislavs RafaÄ¼skis, bet partijai VienotÄ«ba tie ir bijuÅ¡ais Ministru prezidents, Saeimas deputÄts Valdis Dombrovskis, EP deputÄte Sandra Kalniete un bijuÅ¡ais aizsardzÄ«bas ministrs, Saeimas deputÄts Artis Pabriks.

No Latvijas SociÄlistiskÄs partijas saraksta startÄ" paÅ¡reizÄ"jais EP deputÄts AlfrÄ"ds Rubiks, Valsts ieÅ†Ä"mumu dienesta NodokÄ¼u pÄrvaldes galvenÄ nodokÄ¼u inspektore JeÄ¼ena JakovÄ¼eva un Latvijas NÄkotnes institÅ«ta valdes priekÅ¡sÄ"dÄ"tÄjs un eiroskeptiÄ·is Normunds GrostiÅ†Å¡. No partijas Par prezidentÄlu republiku uz EP kandidÄ"s SIA Hotel Apartment Rigaapartment strÄdnieks Augusts KÅ«ravs, SIA Sauna PRO veikala vadÄ«tÄjs Margots Rotbergs, AS KomunÄlprojekts izpilddirektore Margarita Visocka.

No Alternatives ar pirmo numuru kandidÄ" paÅ¡reizÄ"jais EP deputÄts Aleksandrs Mirskis, tÄlÄk sarakstÄ seko partijas valdes priekÅ¡sÄ"dÄ"tÄja, SIA Autoradio RÄ«ga valdes locekle NatÄlija BokuÄava un Latvijas DzÄ«vokÄ¼u Ä«paÅ¡nieku asociÄcijas valdes priekÅ¡sÄ"dÄ"tÄjs Andrejs Ä€damsons. No Latvijas ReÄ£ionu apvienÄ«bas uz EP kandidÄ" arÄ« uzÅ†Ä"mÄ"js MÄrtiÅ†Å¡ Bondars, PreiÄ¼u novada domes priekÅ¡sÄ"dÄ"tÄjs Aldis AdamoviÄs un Saldus novada paÅ¡valdÄ«bas domes priekÅ¡sÄ"dÄ"tÄja Indra Rassa. No ZaÄ¼o un zemnieku savienÄ«bas saraksta ar pirmo numuru startÄ"s Saeimas deputÄts Andris BÄ"rziÅ†Å¡, tÄlÄk sarakstÄ seko bijusÄ« Eiropas Komisijas pÄrstÄvniecÄ«bas LatvijÄ vadÄ«tÄja, Latvijas vÄ"stniece Ä'Ä£iptÄ" Iveta Å ulca un deputÄte Iveta Grigule.

No partijas Latvijas attÄ«stÄ«bai ar pirmo numuru uz EP startÄ" reÅ¾isors, bijuÅ¡ais Latvijas NacionÄlÄs operas direktors Andrejs Å½agars, tÄlÄk sarakstÄ seko bijuÅ¡ais Ärlietu ministrs Rihards PÄ«ks un LEIK valdes loceklis, ilggadÄ"js Einara RepÅ¡es domubiedrs Dans Titavs. Ar pirmo numuru no KristÄ«gi demokrÄtiskÄs savienÄ«bas saraksta kandidÄ" labdarÄ«bas fonda "PrioritÄte" valdes loceklis Mareks Raups, tÄlÄk sarakstÄ seko Latvijas SociÄlÄs tirgus ekonomikas institÅ«ta valdes priekÅ¡sÄ"dÄ"tÄjs Armands Agrums un InÄukalna novada domes deputÄts JÄnis LiepiÅ†Å¡.

Par elektrÄ«bu lÄ«dz gada beigÄm varÄ“s maksÄt pÄ“c Starta un Pamata tarifa

Å…emot vÄ"rÄ izmaiÅ†as likumdoÅ¡anÄ, kas paredz atlikt elektroenerÄ£ijas tirgus atvÄ"rÅ¡anu mÄjsaimniecÄ«bÄm lÄ«dz 2015.gada 1.janvÄrim, no Å¡Ä gada 1.aprÄ«Ä¼a lÄ«dz gada beigÄm AS Latvenergo turpinÄs pÄrdot elektroenerÄ£iju atbilstoÅ¡i lÄ«dz Å¡im spÄ"kÄ esoÅ¡ajiem lÄ«gumiem un par Starta un Pamata tarifu.

Saeima Å¡odien pieÅ†Ä"ma grozÄ«jumus ElektroenerÄ£ijas tirgus likumÄ, kas nosaka, ka lÄ«dz gada beigÄm saglabÄsies arÄ« lÄ«dz Å¡im spÄ"kÄ esoÅ¡Ä norÄ"Ä·inu kÄrtÄ«ba un klients #1.aprÄ«Ä¼a par pirmajÄm 1200 patÄ"rÄ"tajÄm kilovatstundÄm (kWh) norÄ"Ä·inÄsies pÄ"c Starta tarifa, bet par pÄrÄ"jÄm - pÄ"c Pamata tarifa.

Latvenergo biznesa portÄlam Nozare.lv norÄdÄ«ja, ka, ja klients vÄ"las saÅ†emt elektroenerÄ£iju pÄ"c jaunÄ tirgus lÄ«guma nosacÄ«jumiem, "Latvenergo" Å¡Ädu iespÄ"ju nodroÅ¡inÄs. PlaÅ¡Äka informÄcija pieejama, sazinoties ar Latvenergo klientu servisu.

Tiem klientiem, kuri jau paspÄ"juÅ¡i izvÄ"lÄ"ties kÄdu no Elektrum produktiem un savu izvÄ"li apstiprinÄjuÅ¡i,Â Latvenergo jau ir nosÅ«tÄ«jusi informÄciju, ka nodroÅ¡ina iespÄ"ju izmantot lÄ«gumÄ noteiktÄs tiesÄ«bas atteikties no noslÄ"gtÄ elektroenerÄ£ijas tirdzniecÄ«bas lÄ«guma, tÄdÄ"jÄdi turpinot iegÄdÄties elektroenerÄ£iju pÄ"c spÄ"kÄ esoÅ¡ajiem tarifiem un lÄ«dzÅ¡inÄ"jÄs norÄ"Ä·inu kÄrtÄ«bas.

Latvenergo komercdirektors Uldis Bariss skaidroja, ka Latvenergo klienti patlaban ir gandrÄ«z visas Latvijas mÄjsaimniecÄ«bas, tÄdÄ"Ä¼ energokompÄnijas informatÄ«vajÄ kampaÅ†Ä 2014.gada janvÄrÄ« un februÄrÄ« tika sniegta plaÅ¡a informÄcija par elektroenerÄ£ijas tirgu, tÄ darbÄ«bas principiem un piedÄvÄtajÄm norÄ"Ä·inu iespÄ"jÄm.

"KopÄ ar tobrÄ«d aktuÄliem produktu piedÄvÄjumiem nosÅ«tÄ«jÄm arÄ« informÄciju par elektrÄ«bas cenu veidojoÅ¡ajÄm sastÄvdaÄ¼Äm. Å Ä« informÄcija ikvienam mÄjsaimniecÄ«bu klientam bÅ«s noderÄ«ga arÄ« gada beigÄs, kad bÅ«s jÄizvÄ"las starp jaunajiem produktiem un tirgotÄjiem, lai slÄ"gtu elektroenerÄ£ijas iegÄdes lÄ«gumu 2015.gadam," uzsvÄ"ra Bariss.

Latvenergo informÄcijas kanÄlos ir pieejama vispÄrÄ«ga tirgus informÄcija, kÄ arÄ« ikvienam klientam ir iespÄ"ja mÄjaslapÄ www.latvenergo.lv un klientu portÄlÄ www.e-latvenergo.lv sekot lÄ«dzi elektroenerÄ£ijas tirgus aktualitÄtÄ"m - cenai un tÄs ietekmÄ"joÅ¡u faktoru dinamikai. PortÄlÄ ikviens var iepazÄ«ties ar visÄm elektrÄ«bas cenu veidojoÅ¡Äm komponentÄ"m.

LatvenergoÂ atgÄdina, ka elektroenerÄ£ijas cena veido treÅ¡daÄ¼u no kopÄ"jÄ maksÄjuma par patÄ"rÄ"to elektroenerÄ£iju. ElektroenerÄ£ijas cenu nosaka tirgus darÄ«jumi elektroenerÄ£ijas birÅ¾Ä. Tie arÄ« ietekmÄ"s 2015.gada elektroenerÄ£ijas tirgus piedÄvÄjumus.

Jau ziÅ†ots, ka Saeima Å¡odien galÄ«gajÄ lasÄ«jumÄ pieÅ†Ä"ma grozÄ«jumus ElektroenerÄ£ijas tirgus likumÄ, paredzot, ka mÄjsaimniecÄ«bÄm elektroenerÄ£ijas tirgu atvÄ"rs no 2015.gada 1.janvÄra, nevis no Å¡Ä gada 1.aprÄ«Ä¼a, kÄ tas bija plÄnots iepriekÅ¡.

Vienlaikus Å¡ogad tiks saglabÄti regulÄ"tie elektroenerÄ£ijas tarifi un mÄjsaimniecÄ«bas par elektrÄ«bu varÄ"s maksÄt saskaÅ†Ä ar lÄ«dzÅ¡inÄ"jiem nosacÄ«jumiem.

Viens no elektroenerÄ£ijas tirgotÄjiem Baltcom ir gatavs tiesÄties par Saeimas Å¡odien pieÅ†emto lÄ"mumu un komersants patlaban vÄ"rtÄ" situÄciju un konsultÄ"jas ar juristiem.

SavukÄrt Igaunijas energokompÄnijas 220 Energia meitasuzÅ†Ä"mums LatvijÄ SIA 220 EnerÄ£ija neprotestÄ"s pret Saeimas Å¡odien pieÅ†emto lÄ"mumu. 220 EnerÄ£ija pauda cerÄ«bu, ka tirgus atvÄ"rÅ¡anas atlikÅ¡ana radÄ«s arÄ« ieguvumus, piemÄ"ram, tiks iegÅ«ts laiks, lai vÄ"lreiz pÄrskatÄ«tu Latvijas elektroenerÄ£ijas tirgus atvÄ"rÅ¡anas pamatprincipus.

Saeima vÄ“rtÄ“s ieceri indeksÄ“t 285 eiro no katras pensijas

Saeimas komisijÄs vÄ"rtÄ"s grozÄ«jumus pensiju likumÄ, paredzot Å¡ogad visÄm pensijÄm indeksÄ"t vienÄdu daÄ¼u - 285 eiro.

ParedzÄ"ts, ka indeksÄcijÄ Å†ems vÄ"rÄ faktisko patÄ"riÅ†a cenu indeksu un 25% no apdroÅ¡inÄÅ¡anas iemaksu algas reÄlÄ pieauguma procentiem.

TÄpat grozÄ«jumi paredz, ka 2015.gadÄ un turpmÄkajos gados tiks indeksÄ"tas visas valsts pensijas vai tÄs daÄ¼a, kas nepÄrsniedz 50% no iepriekÅ¡Ä"jÄ gada vidÄ"jÄs apdroÅ¡inÄÅ¡anas iemaksu algas, Å†emot vÄ"rÄ jau minÄ"tos rÄdÄ«tÄjus.

PlÄnots, ka pensiju indeksÄcija ik gadu notiks 1.oktobrÄ«.

PlÄnots, ka indeksÄcija skars aptuveni 476 600 vecuma pensijas saÅ†Ä"mÄ"jus, 10 300 izdienas pensiju un 71 700 invaliditÄtes pensiju saÅ†Ä"mÄ"jus, kÄ arÄ« 19 000 apgÄdnieka zaudÄ"juma pensiju, 8000 atlÄ«dzÄ«bas par darbaspÄ"ju zaudÄ"jumu saÅ†Ä"mÄ"ju, 2000 apbedÄ«Å¡anas pabalstu un 500 laulÄtÄ nÄves gadÄ«jumÄ izmaksÄjamo pabalstu saÅ†Ä"mÄ"jus.

ASV vÄ“stnieks: SvarÄ«gi, ko lietas labÄ varam darÄ«t kopÄ

ASV viceprezidents DÅ¾o Baidens, pametot ViÄ¼Å†u, kur tikÄs ar Latvijas Valsts prezidentu Andri BÄ"rziÅ†u, pÄ"c tikÅ¡anÄs bijis Ä¼oti apmierinÄts, intervijÄ Ä«si pÄ"c tÄs portÄlam Diena.lv saka ASV vÄ"stnieks LatvijÄ Marks Pekala. "TÄ bija Ä¼oti laba diena ASV un Latvijas attiecÄ«bÄm, tÄ bija Ä¼oti laba diena ASV un Baltijas attiecÄ«bÄm, tas bija bÅ«tiski, ka viceprezidents atbrauca," teica Pekala. Vienlaikus viÅ†Å¡ atgÄdinÄja arÄ« Baidena ViÄ¼Å†Ä teikto - tikÅ¡anÄs laikÄ runÄts nevis par to, ko ASV var darÄ«t Latvijas un Baltijas labÄ, bet par to, ko mÄ"s varam darÄ«t visi kopÄ.

KÄda ir galvenÄ ziÅ†a, ko viceprezidents Baidens atvedis Baltijas valstÄ«m?

Viceprezidents atbrauca, jo to lÅ«dza prezidents Obama. Bija vairÄkas galvenÄs ziÅ†as. PirmkÄrt, bija bÅ«tiski ar sabiedrotajiem runÄt par mÅ«su 5.panta saistÄ«bÄm. MÄ"s uztveram Ä¼oti nopietni NATO saistÄ«bas, lai saglabÄtu visu dalÄ«bvalstu teritoriÄlo vienotÄ«bu un suverenitÄti. SvarÄ«gÄkÄ vÄ"sts bija vÄ"lreiz apstiprinÄt, ka mÄ"s 5.pantu uzsveram Ä¼oti, Ä¼oti nopietni. Viceprezidents Baidens vÄrdu "Ä¼oti" lietoja trÄ«s reizes - Ä¼oti, Ä¼oti, Ä¼oti nopietni. TÄ ir svarÄ«ga vÄ"sts, kuru latvieÅ¡i saprot. Bija arÄ« citi tikÅ¡anÄs elementi un vÄ"sts, kÄ vienam otru kÄ sabiedrotajiem un draugiem atbalstÄ«t ekonomikÄ, enerÄ£Ä"tikas droÅ¡Ä«bÄ un citos veidos. Par to runÄjam vienmÄ"r, bet Å¡oreiz tas notika Ukrainas, Krimas un Krievijas rÄ«cÄ«bas kontekstÄ.

Latvijai tagad ir Ä¼oti bÅ«tiski sajust Baltijas reÄ£ionÄ NATO klÄtbÅ«tni. Vai to ir iespÄ"jams palielinÄt?

Å Ä«s diskusijas virzÄs. KÄ jÅ«s ziniet, mÄ"s jau esam palielinÄjuÅ¡i savu klÄtbÅ«tni Ä¼oti svarÄ«gajÄ Baltijas gaisa patrulÄ"Å¡anas misijÄ, kas bijusi Å¡eit daudzus gadus. Ierasti no katras misijas valsts Å¡eit Å auÄ¼os ir Äetri iznÄ«cinÄtÄji. Gada pirmajÄ pusÄ" rotÄcijas kÄrta pienÄca ASV, Äetru iznÄ«cinÄtÄju vietÄ esam nosÅ«tÄ«juÅ¡i vÄ"l seÅ¡us, kopÄ sanÄk desmit. BÅ«s daudz divpusÄ"ju Latvijas un ASV diskusiju, trÄ«s Baltijas partneri spriedÄ«s ar ASV par iespÄ"jamu jaunu aprÄ«kojumu, jauniem pirkumiem. Visas trÄ«s Baltijas valstis pievÄ"rÅ¡ lielÄku uzmanÄ«bu aizsardzÄ«bas attiecÄ«bÄm. BÅ«s arÄ« plaÅ¡a NATO diskusija, tostarp par mÄcÄ«bÄm. DiskusijÄs tiks Å†emts vÄ"rÄ Krimas un Ukrainas konteksts.

JÅ«s runÄjat par plaÅ¡a veida NATO klÄtbÅ«tni reÄ£ionÄ, bet LatvijÄ izskanÄ"jusi arÄ« doma par patstÄvÄ«gu NATO bÄzi reÄ£ionÄ.

Nezinu, vai tas ir apspriests NATO, bet acÄ«mredzot nÄkotnÄ" redzÄ"sim visdaÅ¾ÄdÄkÄs diskusijas.

BijuÅ¡as arÄ« runas par NATO aizsardzÄ«bas plÄniem Baltijai. Vai par tiem tiks spriests gaidÄmajÄ NATO samitÄ?

Å Ä«s diskusijas NATO Â notiek, bet tÄs nav publiskas diskusijas. Par operacionÄlÄm militÄras alianses darbÄ«bÄm plaÅ¡i netiek runÄts un tam ir labi nodomi.

Saprotu, ka jÅ«s nevarat runÄt par plÄnu detaÄ¼Äm, bet vai varam bÅ«t droÅ¡i, ka Å¡Ädi plÄni ir?

NATO Ä¼oti, Ä¼oti nopietni uztver 5.panta saistÄ«bas, tas ir alianses pamats. NATO saprot, ka tÄs mÄ"rÄ·is un misija ir aizstÄvÄ"t dalÄ«bvalstis pret visa veida uzbrukumiem. Kad ASV 2001.gada 11.septembrÄ« uzbruka teroristi, sekoja NATO rÄ«cÄ«ba. Uzbrukums bija vienai valstij, atbildÄ"ja visas. Visas NATO dalÄ«bvalstis saprot, ka tÄ ir viÅ†u pamatatbildÄ«ba.

Notikumi UkrainÄ mainÄ«juÅ¡i droÅ¡Ä«bas situÄciju visÄ reÄ£ionÄ. Mums bÅ«tiska ir ne tikai NATO reakcija, bet arÄ« Eiropas SavienÄ«bas (ES) nostÄja. Vai tÄ ir pietiekama?

Par reakcijÄm var domÄt daÅ¾Ädos lÄ«meÅ†os - individuÄli, reÄ£ionÄli, militÄrÄs alianses jeb NATO lÄ«menÄ«, ES, kas apvieno Â suverÄ"nas valstis, lÄ«menÄ«. NATO reaÄ£Ä" savÄ veidÄ, ES ir sava atbildÄ«ba un iespÄ"jas. ES noteikusi sankcijas pret JanukoviÄa valdÄ«bas un Krievijas pÄrstÄvjiem. Vai domÄjam, ka tas ir atbilstoÅ¡i? JÄ, tas ir lÄ«dzÄ«gi mÅ«su rÄ«cÄ«bai. ASV ir cieÅ¡Ä kontaktÄ ar ES dalÄ«bvalstÄ«m un Eiropas Komisiju. Referendums KrimÄ bija nelegÄls, Krievijas spÄ"ki pÄrkÄpj Ukrainas suverenitÄti un teritoriÄlo vienotÄ«bu. MÄ"s ticam un visi ES partneri tic, ka Krievijai ir jÄsamaksÄ par savu rÄ«cÄ«bu. MÄ"s esam gatavi darÄ«t vairÄk, ja apstÄkÄ¼i to prasÄ«s. Vienlaikus mÄ"Ä£inÄm arÄ« piedÄvÄt diplomÄtisku risinÄjumu - spriedzes mazinÄÅ¡anu.

Viceprezidents Baidens runÄja arÄ« par energodroÅ¡Ä«bu. KÄ ASV Å¡ajÄ jautÄjumÄ var palÄ«dzÄ"t Baltijai?

Par energodroÅ¡Ä«bu esam runÄjuÅ¡i vairÄkus gadus - par nepiecieÅ¡amÄ«bu palielinÄt jebkuras valsts energoneatkarÄ«bu, diversificÄ"jot resursu piegÄdes un piegÄÅ¾u infrastruktÅ«ru. ArÄ« ES Å¡ajÄ jautÄjumÄ bijusi Ä¼oti aktÄ«va - ir tÄ dÄ"vÄ"tÄ treÅ¡Ä enerÄ£Ä"tikas pakete, Baltijas enerÄ£Ä"tikas tirgus starpsavienojuma programma. ASV pilnÄ«bÄ to atbalsta un cieÅ¡i strÄdÄ ar valdÄ«bÄm, lai Å¡ajÄs programmÄs bÅ«tu progress. Tas prasa daudz laika, ir dÄrgi, bet ir Ä¼oti, Ä¼oti svarÄ«gi. Latvija to noteikti saprot, to saprot Baltijas valstis.

VarbÅ«t arÄ« situÄcija UkrainÄ liks mÅ«su amatpersonÄm par energodroÅ¡Ä«bu domÄt vÄ"l vairÄk.

CilvÄ"ki vienmÄ"r domÄjuÅ¡i par energodroÅ¡Ä«bu. Notikumi UkrainÄ un KrimÄ ir vairojuÅ¡i energodroÅ¡Ä«bas un arÄ« citu droÅ¡Ä«bas elementu nozÄ«mi.

Baidens par Baltiju: MÄ“s atbildÄ“sim jebkurai agresijai pret NATO dalÄ«bvalsti

ASV viceprezidents DÅ¾o Baidens treÅ¡dien ViÄ¼Å†Ä kopÄ«gÄ paziÅ†ojumÄ ar Latvijas Valsts prezidentu Andri BÄ"rziÅ†u un Lietuvas prezidenti DaÄ¼u GrÄ«bauskaiti vÄ"lreiz apstiprinÄja, ka VaÅ¡ingtonas lÄ«guma 5.pants ir spÄ"kÄ un tas darbosies jebkuras agresijas gadÄ«jumÄ pret alianses dalÄ«bvalsti.

"SaskaÅ†Ä ar 5.pantu, saskaÅ†Ä ar NATO lÄ«gumu mÄ"s atbildÄ"sim, mÄ"s atbildÄ"sim jebkurai agresijai pret NATO dalÄ«bvalsti," uzsvÄ"ra Baidens.

"MÄ"s uztveram savus pienÄkumus Ä¼oti, Ä¼oti, Ä¼oti nopietni. Gan prezidents, gan es, gan mana tauta," teica Baidens, norÄdot gan uz Baltijas gaisa telpas aizsardzÄ«bu, gan uz kopÄ«gÄm mÄcÄ«bÄm. "Nav jautÄjums, ko ASV var darÄ«t Baltijas valstÄ«m, jautÄjums ir, ko mÄ"s varam darÄ«t kopÄ."

PÄ"c tikÅ¡anÄs Valsts prezidents BÄ"rziÅ†Å¡ Å¾urnÄlistiem uzsvÄ"ra, ka "ievÄ"rojami tiks palielinÄta ASV militÄrÄ klÄtbÅ«tne BaltijÄ". ViÅ†Å¡ norÄdÄ«ja gan uz kopÄ«gÄm mÄcÄ«bÄm, gan uz pievÄ"rÅ¡anos NATO Baltijas valstu un Polijas aizsardzÄ«bas plÄniem. "[Baltijas valstu aizsardzÄ«bas] stratÄ"Ä£ijas tiks pÄrskatÄ«tas atbilstoÅ¡i reÄlajai situÄcijai." Noprotams, ka par Baltijas un Polijas aizsardzÄ«bas plÄniem tiks spriests arÄ« gaidÄmajÄ NATO samitÄ LielbritÄnijÄ.

Baidens apliecinÄja, ka Baltijas valstu gaisa telpas aizsardzÄ«ba tiks turpinÄta. TÄpat tiks sperti papildu soÄ¼i, lai palielinÄtu militÄro sadarbÄ«bu.Â

ASV viceprezidents arÄ« norÄdÄ«ja uz energodroÅ¡Ä«bas nozÄ«mi, proti, bÅ«tiski, lai neviena valsts energopiegÄdes nevarÄ"tu izmantot pret citu valsti kÄ ieroci. ArÄ« BÄ"rziÅ†Å¡ skaidroja, ka bÅ«tiska ir energodroÅ¡Ä«bas garantÄ"Å¡ana. TurklÄt ASV solÄ«jusi atvÄ"rt eksportam savu gÄzes tirgu. "MilitÄri tiek darÄ«ts viss, jÄsper pÄrÄ"jie soÄ¼i, lai varÄ"tu stabili attÄ«stÄ«ties."

Valsts prezidents arÄ« bilda, ka, Å†emot vÄ"rÄ Latvijas nepiecieÅ¡amÄ«bu diversificÄ"t eksporta tirgus, tiek pÄrplÄnotas amatpersonu vizÄ«tes, kas varÄ"tu lÄ«dzÄ"t mÅ«su valsts uzÅ†Ä"mÄ"jiem.

Jau ziÅ†ots, ka Baidens otrdien VarÅ¡avÄ tikÄs ar Polijas un Igaunijas prezidentiem, kuriem pauda lÄ«dzÄ«gu nostÄju. Valsts prezidents pÄ"c Å¡Ä«s tikÅ¡anÄs saÅ†Ä"mis Polijas kolÄ"Ä£a BroÅ†islava Komorovska zvanu, lai saskaÅ†otu kopÄ«go pozÄ«ciju.

Baidens lÄ«dzÄ«gi kÄ VarÅ¡avÄ arÄ« ViÄ¼Å†Ä uzsvÄ"ra, ka neviens cits labÄk neapzinÄs neatkarÄ«bas vÄ"rtÄ«bu kÄ trÄ«s Baltijas valstis. ArÄ« Ukraina bija pati izvÄ"lÄ"jusies iet savu ceÄ¼u, taÄu Krievija pret to vÄ"rsusi agresiju un noorganizÄ"jusi starptautiski neatzÄ«tu referendumu. Baidens atgÄdinÄja, ka pasaule ir mainÄ«jusies un Krievija nevarÄ"s izvairÄ«ties no Å¡Ä« fakta.Â

"Tik ilgi kamÄ"r Krievija turpinÄs tÄs tumÅ¡o ceÄ¼u, tÄ saskarsies ar pieaugoÅ¡u ekonomisku un politisku izolÄciju," brÄ«dinÄja Baidens, bilstot, ka agresijai maksÄ.

ZaÄ·is par sankcijÄm pret Krieviju: PozicionÄ“ties, bet lieki nekaitinÄt

Par iespÄ"jamo sankciju pret Krieviju ietekmi uz mÅ«su valsti Saeimas VienotÄ«bas frakcijas priekÅ¡sÄ"dÄ"tÄju Dzintaru ZaÄ·i izvaicÄ RomÄns MeÄ¼Å†iks.

ValdÄ«ba otrdien skata jautÄjumu par sankciju ievieÅ¡anu pret Krieviju, reaÄ£Ä"jot uz tÄs agresiju UkrainÄ. Cik striktai, jÅ«suprÄt, ir jÄbÅ«t Latvijas nostÄjai?
ManuprÄt, mums kÄ robeÅ¾valstij vispirms kÄrtÄ«gi jÄapdomÄ un tikai tad jÄmÄ"Ä£ina sodÄ«t kaimiÅ†u par nodarÄ«jumiem. TÄpÄ"c saturiski valdÄ«bas vÄ"rtÄ"tÄs sankcijas ir tÄs paÅ¡as, ko apsprieÅ¾ visa Eiropas SavienÄ«ba. NeplÄnojam bÅ«t radoÅ¡i Å¡ajÄ jautÄjumÄ.

MÅ«su situÄcija visai duÄla - Latvijas Saeima paudusi kritisku attieksmi pret notikumiem UkrainÄ, tajÄ paÅ¡Ä laikÄ mums neko vairÄk par vÄrdiem nav izdevÄ«gi iesÄkt, jo no sankcijÄm var ciest paÅ¡u iedzÄ«votÄji.

PlaÅ¡saziÅ†as telpÄ ir ÄrkÄrtÄ«gi bÅ«tiski, lai valsts pozicionÄ"jas, pauÅ¾ savu attieksmi. Tas ir izdarÄ«ts, un tas notika Ätri, efektÄ«vi un pareizi. Bija augstÄko amatpersonu paziÅ†ojumi, nosodot agresiju.

Par konkrÄ"tÄm sankcijÄm jÄskatÄs. Ja tÄs ievieÅ¡, tÄm ir jÄbÅ«t efektÄ«vÄm. Man personÄ«gi Å¡Ä·iet, ka visefektÄ«vÄkÄs sankcijas bÅ«tu, ja ASV Å¡obrÄ«d palaistu brÄ«vajÄ tirgÅ« savus krÄjumÄ esoÅ¡os energoresursus. Tas pazeminÄtu to cenu visÄ pasaulÄ" un tÄdÄ"jÄdi vissÄpÄ«gÄk ietekmÄ"tu tieÅ¡i Krieviju. Neuzskatu, ka lielu iespaidu var atstÄt vÄ«zu neizsniegÅ¡ana vai tamlÄ«dzÄ«gas aktivitÄtes. Tas vairÄk diplomÄtisks nekÄ pragmatisks solis.

Vai domÄjat, ka ASV bÅ«tu gatavas upurÄ"ties, pa lÄ"to iztirgojot savas rezerves?

AstoÅ†desmitajos gados viÅ†i ko lÄ«dzÄ«gu jau izdarÄ«ja attiecÄ«bÄ pret Padomju SavienÄ«bu. Vai vÄ"lreiz to darÄ«s, redzÄ"sim.

Kuras sankcijas no tÄm, kas Å¡obrÄ«d tiek apspriestas EiropÄ, var visnegatÄ«vÄk ietekmÄ"t Latvijas uzÅ†Ä"mÄ"jus

Es domÄju, ka ar tieÅ¡u bumeranga efektu atpakaÄ¼ neatgriezÄ«sies nevienas sankcijas. TaÄu, ja Ä«paÅ¡i aktÄ«vi nostÄjamies sankciju pusÄ", tad jÄapzinÄs, cik viegli Krievijai pateikt, ka, piemÄ"ram, benzpirÄ"na Å¡protÄ"s tomÄ"r ir par daudz. Vai ka kravas tomÄ"r ies caur Ustjlugu, nevis caur RÄ«gas vai kÄdu citu Latvijas ostu. RespektÄ«vi, domÄju, ka nozÄ«me nevis kÄdam konkrÄ"tam sankciju veidam, bet attieksmei kopumÄ, kas var pielikt punktu vai nu tranzÄ«tam, vai pÄrtikas eksportam.

Visu interviju ar Dzintaru ZaÄ·i lasiet laikrakstÄ Diena otrdien, 18.martÄ!

MeÄ¼Å†iks: MÄnÄ«gs prieks par atliktajÄm galvassÄpÄ“m

Tagad tas ir noticis arÄ« juridiski. ElektrÄ«bas tirgus atvÄ"rÅ¡anu Saeima atlikusi lÄ«dz nÄkamÄ gada 1.janvÄrim. VarÄ"tu priecÄties - vÄ"l Å¡ogad maksÄsim mazÄk, taÄu nedroÅ¡Ä«ba par nÄkotni nav mazinÄjusies. TieÅ¡i otrÄdi. ÄªpaÅ¡i pÄ"c finanÅ¡u ministra Andra Vilka izteikumiem, ka Å¡oks par elektrÄ«bas tirgus atvÄ"rÅ¡anu nÄkamgad bÅ«Å¡ot lielÄks.

Tas, ka VienotÄ«bas lÄ«deres Solvitas Ä€boltiÅ†as iniciatÄ«vu "uzsist pa liberalizÄcijas bremzÄ"m" asi kritizÄ" nevis kÄds no opozÄ«cijas, bet gan viÅ†as partijas biedrs finanÅ¡u ministrs Andris Vilks, situÄciju vÄ"l vairÄk sareÅ¾Ä£Ä«. Tas ir tieÅ¡s apstiprinÄjums iepriekÅ¡ izskanÄ"juÅ¡Äm aizdomÄm par priekÅ¡vÄ"lÄ"Å¡anu populisma uzvaru lÄ"mumu pieÅ†emÅ¡anÄ, atklÄj iekÅ¡Ä"jÄs pretrunas patlaban visvairÄk valdoÅ¡ajÄ partijÄ un motivÄ" vairÄk ieklausÄ«ties kritiskÄs prognozÄ"s par iespÄ"jamÄm sekÄm.

Ir acÄ«mredzami, ka Å¡is ir viens no tiem gadÄ«jumiem, kad problÄ"mu risinÄjuma atcelÅ¡ana uz rÄ«tdienu tÄs tikai vairo. Neviens nav tik naivs, lai nesaprastu, ka turpmÄkajos gados elektrÄ«bas cenas tikai turpinÄs augt. Un ne tikai Krievijas un rietumvalstu domstarpÄ«bu par Ukrainas nÄkotni dÄ"Ä¼, ko pÄ"dÄ"jÄ laikÄ piesauc kÄ attaisnojumu visÄm gaidÄmajÄm problÄ"mÄm. PirmkÄrt, elektrÄ«bas cenas celÅ¡ana ir ieprogrammÄ"ta valsts vÄ"lmÄ" savu budÅ¾etu katru gadu papildinÄt ar 90% no Latvenergo peÄ¼Å†as. Lai nodroÅ¡inÄtu lÄ«dzekÄ¼us attÄ«stÄ«bai, uzÅ†Ä"mums ir tieÅ¡i motivÄ"ts rÅ«pÄ"ties, ka tam atvÄ"lÄ"tie 10% peÄ¼Å†as naudas izteiksmÄ" ir pÄ"c iespÄ"jas lielÄki. OtrkÄrt, lai ko runÄtu par brÄ«vÄ tirgus priekÅ¡rocÄ«bÄm citÄs jomÄs, Å¡ajÄ gadÄ«jumÄ faktisko monopolstÄvokli Latvenergo saglabÄs arÄ« pÄ"c liberalizÄcijas. Tie 5-10% tirgus, ko iegÅ«s citi, bÅ«tisku konkurenci neradÄ«s. ÄªpaÅ¡i apstÄkÄ¼os, kad ir slikti starpsavienojumi ar elektrÄ«bas eksportÄ"tÄjvalstÄ«m. TreÅ¡kÄrt, tirgus apstÄkÄ¼os atkritÄ«s tagad ar likumu noteiktie ierobeÅ¾ojumi un arÄ« nepiecieÅ¡amÄ«ba nemitÄ«gi taisnoties regulatoram. LÄ"mumus pieÅ†emt bÅ«s daudz vienkÄrÅ¡Äk.

Ja ir paredzams straujÅ¡ elektrÄ«bas cenas lÄ"ciens, skaidrs, ka no patÄ"rÄ"tÄja viedokÄ¼a bÅ«tu bijis daudz patÄ«kamÄk, ja bÅ«tu tÄds kÄ ieskrieÅ¡anÄs laiks. Tagad paceltu nedaudz, vÄ"lÄk vÄ"l. CilvÄ"ki vieglÄk pielÄgotos. BÅ«tu lielÄka stabilitÄtes un mÄjsaimniecÄ«bas izdevumu prognozÄ"jamÄ«bas sajÅ«ta.

Jau RÄ«gas dome savulaik guva smagu mÄcÄ«bu par neizlÄ"mÄ«bu un pÄrlieku ilgu laika vilkÅ¡anu jautÄjumÄ par transporta biÄ¼eÅ¡u cenu celÅ¡anu, kas izrietÄ"ja no energoresursu sadÄrdzinÄjuma. NonÄca lÄ«dz tam, ka vienÄ brÄ«dÄ« biÄ¼eÅ¡u cenas bija jÄpalielina teju vai uz pusi. Tas, protams, bija Å¡oks patÄ"rÄ"tÄjiem. Jo Ä«paÅ¡i tÄpÄ"c, ka visai drÄ«z cena bija jÄceÄ¼ atkal.

Var saprast Solvitu Ä€boltiÅ†u, kas gaidÄmo vÄ"lÄ"Å¡anu kontekstÄ gribÄ"ja novÄ"rst visus iespÄ"jamos riskus, kas varÄ"tu atstÄt iespaidu uz vÄ"lÄ"tÄju attieksmi pret paÅ¡reiz pie varas esoÅ¡ajiem. Å oreiz gan manevrs pÄ"c principa "domÄsim par to rÄ«t" var nÄkt ar smagu atsitienu. SalÄ«dzinoÅ¡i nelielÄ cenu kÄpuma vietÄ, kas bija paredzams pavasarÄ«, gadumijÄ paredzamÄ, Andra Vilka vÄrdiem runÄjot, "Å¡okÄ"joÅ¡Ä" tirgus atvÄ"rÅ¡ana vÄ"lÄ"tÄju apziÅ†Ä visu priekÅ¡vÄ"lÄ"Å¡anu laiku bÅ«s kÄ tÄda nezinÄma milzu bedre, kurÄ neizbÄ"gami jÄiekrÄ«t.

IespÄ"ja nolÄ«dzinÄt tÄs malas, lai var arÄ« izrÄpties, diemÅ¾Ä"l palaista garÄm.

Pages