Pusi pensijas par karaļvalsti

Kādā augusta dienā Saules iela Grobiņā patiesi ir saules pielieta. Tikko nosmidzinājis lietutiņš. Starp izkoptajiem dārziem meklÄ"jam vissakoptāko - mÄ"s taču dodamies pie Latvijā vienÄ«gā privātā botāniskā dārza saimnieka! Taču, sperot pirmos soļus Ilmāra Graudiņa pagalmā, sākotnÄ"ji viss atgādina dārzu vÄ"l tapÅ¡anas stadijā.

Savā unikalitātÄ" dārzs atklājas tikai aiz mājas - 1300 kvadrātmetru nelielajā zemes stÅ«rÄ«tÄ«. Tajā, Ilmāra Graudiņa izloloti, aug aptuveni 5000 vairāk vai mazāk retu augu, koku un krÅ«mu. "Å is nav daiļdārzs, bet botāniskais dārzs. Tam ir cita specifika - introdukcija jeb Latvijas dabai neraksturÄ«gu augu ieaudzÄ"Å¡ana, kurus izmanto dekoratÄ«vajā dārzkopÄ«bā, tautsaimniecÄ«bā, medicÄ«nā," uzsver tā saimnieks.

Aristokrātu hobijs

Ä€rzemÄ"s privātie botāniskie dārzi pieder hercogiem, grāfiem, karaļiem, ļoti turÄ«giem cilvÄ"kiem. Ilmāram ir draugi starp viņiem, piemÄ"ram, Monako princese Stefānija. "Ar Stefāniju draudzÄ"jos jau kādus 16 gadus, viņa man regulāri sÅ«ta dažādas sÄ"klas. Lietuvā ir divi privātie dārzi, Igaunijā trÄ«s, bet Latvijā privātais botāniskais dārzs man ir vienÄ«gajam," stāsta Ilmārs. 25.augustā viņš varÄ"ja nosvinÄ"t dārza izveidoÅ¡anas 20.gadadienu. Taču svinÄ«bas nenotika.

Dārzu Ilmārs kopj viens: "PalÄ«gu man nav, un dārzu uzturu no savas 260 eiro lielās pensijas. Ja kaut kas nav izdarÄ«ts, ir tikai divi iemesli - pietrÅ«cis laika un spÄ"ka vai naudiņas. Turklāt vasarā bieži esmu laukos VecpilÄ« - tas ir 40 kilometru no Grobiņas. Jābrauc ar sabiedrisko transportu, jo auto man nav, un tad vÄ"l četri kilometri jāiet kājām." Grobiņas dārzā lielos kokus un krÅ«mus Ilmārs vairs nestāda - tos stāda VecpilÄ«, cerot pakāpeniski tur iekārtot dendrāriju.

Taujāju, kas tad bijis pensionāra Ilmāra Graudiņa dārgākais pirkums botāniskā dārza kolekcijā? "Davidija - koks, kas nācis no Ķīnas. Å Ä·irne Sonoma - no Anglijas audzÄ"tavas nopirku tolaik par 140 latiem. Å is koks agri sāk ziedÄ"t, slavens ar to, ka vÄ"l to sauc par balto baložkoku, - tā ziediem ir divas 12 centimetru lielas baltas ziedlapas, uzpÅ«Å¡ot vÄ"jam, izskatās, it kā balts balodis vicinātu spārnus. Kurjers man to atveda lÄ«dz durvÄ«m. Tas bija agrs pavasaris, marts. Kokam bija desmit ziedu. To noturÄ"ju istabā, tad maija sākumā iznesu laukā, bet vienu nakti uznāca mÄ«nus pieci grādi, un mans kociņš atdeva galus," atzÄ«stas botāniÄ·is. Bet Ilmārs jau sarÅ«pÄ"jis sev jaunu davidiju, viņš neslÄ"pj - lai tiktu pie kāda Ä«paÅ¡a auga, naudiņu nākas ilgi krāt.

NezāģÄ" zaru!

Kur tad pārÄ"jie retie brÄ«numi? "Re, jums virs galvas - pirmās kategorijas aizsargājamais augs Latvijā - baltais āmulis. Par viena āmuļa cera izpostÄ«Å¡anu naudas sods piecas minimālās mÄ"neÅ¡algas. Ä€mulis aug kā parazÄ«ts, precÄ«zāk, pusparazÄ«ts - ar savām zaļajām lapām ražo barÄ«bas vielas un dalās ar saimniekaugu. PÄ"c principa - nezāģÄ" zaru, uz kura sÄ"di." Vecākajam Ilmāra āmulim ir 27 gadi, 50 gados āmulis uz koka stumbra var izveidot metru platu bumbu. KopÅ¡ seniem laikiem tas bijis teiksmām apvÄ«ts augs. Ilmārs zina stāstÄ«t: "Īrijā un Anglijā uzskata - ja meitene ar puisi zem āmuļa sabučojas, viņi paliek kopā uz mūžu."

Ä€mulis arÄ« ārstÄ"jot vÄ"zi. Dārza saimnieks pazÄ«stot kādu kundzi, kura lietojusi āmuļa uzlÄ"jumu. "Augs ir diezgan indÄ«gs, bet sieviete nospriedusi - vai nav vienalga, no kā mirst, no vÄ"ža vai āmuļa. PÄ"c četriem mÄ"neÅ¡iem vÄ"zi izārstÄ"jusi. Sāku pÄ"tÄ«t vācu literatÅ«ru par āmuļa dziednieciskajām Ä«paÅ¡Ä«bām - Vācijā āmulis bieži sastopams, tā tinktÅ«ra nopÄ"rkama aptiekās. Pie mums āmuli kā ārstniecÄ«bas augu vākt nedrÄ«kst. Taču mÅ«su pusÄ" rudeņos plosās spÄ"cÄ«gas vÄ"tras, vÄ"jÅ¡ kādu zaru nolauž, un nekāds grÄ"ks nebÅ«tu salasÄ«t nolauztos zarus," spriež Ilmārs. Viņa dārzā aug vesela aptieciņa - te var apskatÄ«t un pagarÅ¡ot pat ginka (Ginkgo biloba) koka lapas. Pats saimnieks katru dienu pa vienai lapiņai notiesājot - uzlabo atmiņu, stiprina imunitāti.

ZalkÅ¡u pavÄ"lnieks

Augi, daba Ilmāram patikuÅ¡i kopÅ¡ mazām dienām. DzÄ«ve gan tā iegrozÄ«jusies, ka nav bijis iespÄ"ju studÄ"t botāniku. PÄ"c dienesta ticis saaÄ£itÄ"ts turpināt dienestu Liepājas milicijā, kur vÄ"lāk jau kā policijas dežurants kopumā nostrādājis 30 gadu. Kad vÄ"l mācÄ«jies speciālajā policijas skolā, vakaros brÄ«vajā laikā gājis uz Fundamentālo bibliotÄ"ku, bÅ«ries cauri dārzkopÄ«bas literatÅ«rai. "Dārzs man vienmÄ"r bijis kā atslodze no darba," saka Ilmārs.

Veidot kolekciju palÄ«dzÄ"juÅ¡i arÄ« kolÄ"Ä£i. Smejamies, klausoties stāstā, kā Ilmārs savulaik mÄ"Ä£inājis tikt pie Ä"damajiem kastaņiem savā dārzā: "Tie visiem asociÄ"jas ar Franciju. Man darbabiedrs bija azerbaidžānis, katru gadu atvaļinājumā viņš brauca uz savu dzimteni. Reiz viņam lÅ«dzu, lai atved man Ä"damos kastaņus. Vienu gadu atved - tādu palielu kuli. Es pat nevienu nepagarÅ¡oju, visus iestādÄ«ju, kā tas pareizi jādara. Gaidu, kad dÄ«gs, - nedÄ«gst. Paurbinu, visi kastaņi sapuvuÅ¡i. Es viņam: "Ko tu man atvedi?! Tavi kastaņi nedÄ«gst!" Viņš saka: "Ilmār, ko tu man neteici? Es tev Baku tirgÅ« nopirku ceptos!" Nākamajā gadā kolÄ"Ä£is kalnu pārejā 2000 metru augstumā izraka nelielu kociņu, satina un atveda. IestādÄ«ju, tagad tas katru gadu bagātÄ«gi ražo - pÄ"rn bija četri spaiņi ar Ä"damiem kastaņiem." TrÄ«s kastaņkokus Ilmārs uzdāvinājis arÄ« Grobiņas pilsÄ"tai.

VÄ"l Ilmāra dārzā dzÄ«vo Himalaju avenes, Ķīnas sarkanais gurÄ·is, ražojoÅ¡s persiks, ziemcietÄ«gie kivi, valrieksti - pÄ"rn ievācis piecus kartupeļu spaiņus ar riekstiem. DzÄ«vo septiņi pāri strazdu, eži un... zalkÅ¡i. "KamÄ"r dārzā dzÄ«vo zalkÅ¡i, peles un citi grauzÄ"ji pazuduÅ¡i. Savulaik man tās strupastes sÄ«polpuÄ·Ä"m izÄ"da sÄ«polus, un tad reiz redzÄ"ju, kā zalktis bija noÄ·Ä"ris peli un manā klātbÅ«tnÄ" notiesāja. Tagad te saimnieko kādi desmit zalkÅ¡i. Ko kaimiņi saka? Zalktis kaimiņa komposta kaudzÄ" bija sadÄ"jis olas, kaimiņiene tai kaudzei pat klāt nenāca," smej Ilmārs un piebilst - zalkÅ¡u mamma esot pusotru metru gara. Tik resna kā Ilmāra roka. Reiz Grobiņā pat bija paklÄ«duÅ¡as runas, ka Graudiņš savā dārzā ieviesis kobras, lai nezogot augus... ZalkÅ¡iem te ir ko sargāt! Bet vai Ilmāram vÄ"l kas svarÄ«gāks par dārzu arÄ« ir? "Ir arÄ« citas intereses. PatÄ«k lasÄ«t - labu literatÅ«ru, labu dzeju."

FOTO: Svinīgi ieslēdz jauno Kurzemes loka posmu

Latvijas elektriskie tÄ«kli apakÅ¡stacijā Ventspils svinÄ«gi ekspluatācijā ieslÄ"dza projekta Kurzemes loks posma Grobiņa - Ventspils jaunu 330 kV elektropārvades lÄ«niju, kura ievÄ"rojami paaugstinās energoapgādes droÅ¡umu KurzemÄ" un Latvijā, sniedzot iespÄ"ju nākotnÄ" izmantot Lietuvas - Zviedrijas jÅ«ras kabeļa NordBalt darbÄ«bu un piekļuvi Ziemeļvalstu elektroenerÄ£ijas tirgum.

KvalitatÄ«vi jaunā un modernā Kurzemes loks 330 kV  elektropārvades lÄ«nija savieno Grobiņu un Ventspili. Savukārt 2019. gadā pÄ"c nākamā posma izbÅ«ves no Ventspils caur Dundagu un Tumi  Kurzemes loks noslÄ"gsies, pievienojoties pirmajam izbÅ«vÄ"tam posmam RÄ«gas loks. TādÄ"jādi projekts Kurzemes loks Latvijā stiprinās Lietuvas un Zviedrijas starpsavienojuma darbÄ«bu un uzlabos elektroapgādi KurzemÄ", garantÄ"jot piekļuvi ZiemeļvalstÄ«m, kas bagātas ar hidroresursiem, kur vÄ"sturiski novÄ"rotas zemākas elektroenerÄ£ijas cenas nekā caurmÄ"rā Eiropā.

"Å Ä« diena bija sākums tam procesam, kas turpinājās kā Baltijas integrācija Eiropā. Å Ä« integrācija notiek arÄ« enerÄ£Ä"tikas jomā. PÄ"c neatkarÄ«bas atgÅ«Å¡anas Baltija enerÄ£Ä"tiski bija pilnÄ«gi izolÄ"ta no Eiropas, tādÄ"ļ jaunu starpsavienojumu radÄ«Å¡ana un Baltijas integrācija ir tikpat svarÄ«ga kā savulaik vienotas politiskās gribas parādÄ«Å¡ana," stāsta ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (Reformu partija).

Kurzemes loks ir nozÄ«mÄ«gs elektroapgādes infrastruktÅ«ras objekts Ziemeļu - Dienvidu koridorā un tā attÄ«stÄ«Å¡anas kontekstā. Å obrÄ«d veidojās Baltijas jÅ«ras valstu tirgus, kuram tiek veidoti savienojumi no Somijas uz Igauniju, no Igaunijas uz Latviju, no Lietuvas uz Zviedriju, no Lietuvas uz Poliju. LÄ«dz ar to starpsavienojumu kartÄ" Kurzemes loks  nozÄ«me ir neatsverama, jo tas ir pārvades tÄ«kla loka posms, kas nodroÅ¡inās elektroenerÄ£ijas tranzÄ«ta plÅ«smu gan Latvijai, gan Baltijas jÅ«ras reÄ£ionam tirgus stiprināšanā.

KopÄ"jais projekta Kurzemes loks garums plānots ap 330 km un kopÄ"jās projekta izbÅ«ves izmaksas - ap 220 milj. eiro, no tām aptuveni pusi plānots finansÄ"t, piesaistot Eiropas Komisijas lÄ«dzfinansÄ"jumu Eiropas SavienÄ«bas enerÄ£Ä"tikas projektiem.

110/330 kV lÄ«nija Ventspils-Grobiņa izbÅ«vÄ"ta nepilnu divu gadu laikā un maksimālais vienlaikus bÅ«vdarbos iesaistÄ«tais personāla skaits sasniedza 250 darbinieku.

JaunizbÅ«vÄ"tajā 110/330 kV Ventspils-Grobiņa elektropārvades lÄ«nijā ar atzarojumiem un rekonstruÄ"tajām apakÅ¡stacijām kopā ieguldÄ«ts 63,8 miljoni eiro, no kuriem 23,8 miljoni eiro ir Eiropas SavienÄ«bas (ES) programmas lÄ«dzfinansÄ"jums un uzņÄ"muma 40 miljoni eiro. IzbÅ«vÄ"tā 110/330 kV elektropārvades lÄ«nijas posma Ventspils-Grobiņa kopÄ"jās izmaksas ir 50.1 milj. eiro.

FOTO: Svinīgā ekspluatācijā ieslēdz jaunu 330 kV elektropārvades līniju Kurzemē

Latvijas elektriskie tÄ«kli apakÅ¡stacijā Ventspils svinÄ«gi ekspluatācijā ieslÄ"dza projekta Kurzemes loks posma Grobiņa - Ventspils jaunu 330 kV elektropārvades lÄ«niju, kura ievÄ"rojami paaugstinās energoapgādes droÅ¡umu KurzemÄ" un Latvijā, sniedzot iespÄ"ju nākotnÄ" izmantot Lietuvas - Zviedrijas jÅ«ras kabeļa NordBalt darbÄ«bu un piekļuvi Ziemeļvalstu elektroenerÄ£ijas tirgum.

KvalitatÄ«vi jaunā un modernā Kurzemes loks 330 kV  elektropārvades lÄ«nija savieno Grobiņu un Ventspili. Savukārt 2019. gadā pÄ"c nākamā posma izbÅ«ves no Ventspils caur Dundagu un Tumi  Kurzemes loks noslÄ"gsies, pievienojoties pirmajam izbÅ«vÄ"tam posmam RÄ«gas loks. TādÄ"jādi projekts Kurzemes loks Latvijā stiprinās Lietuvas un Zviedrijas starpsavienojuma darbÄ«bu un uzlabos elektroapgādi KurzemÄ", garantÄ"jot piekļuvi ZiemeļvalstÄ«m, kas bagātas ar hidroresursiem, kur vÄ"sturiski novÄ"rotas zemākas elektroenerÄ£ijas cenas nekā caurmÄ"rā Eiropā.

"Å Ä« diena bija sākums tam procesam, kas turpinājās kā Baltijas integrācija Eiropā. Å Ä« integrācija notiek arÄ« enerÄ£Ä"tikas jomā. PÄ"c neatkarÄ«bas atgÅ«Å¡anas Baltija enerÄ£Ä"tiski bija pilnÄ«gi izolÄ"ta no Eiropas, tādÄ"ļ jaunu starpsavienojumu radÄ«Å¡ana un Baltijas integrācija ir tikpat svarÄ«ga kā savulaik vienotas politiskās gribas parādÄ«Å¡ana," stāsta ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (Reformu partija).

Kurzemes loks ir nozÄ«mÄ«gs elektroapgādes infrastruktÅ«ras objekts Ziemeļu - Dienvidu koridorā un tā attÄ«stÄ«Å¡anas kontekstā. Å obrÄ«d veidojās Baltijas jÅ«ras valstu tirgus, kuram tiek veidoti savienojumi no Somijas uz Igauniju, no Igaunijas uz Latviju, no Lietuvas uz Zviedriju, no Lietuvas uz Poliju. LÄ«dz ar to starpsavienojumu kartÄ" Kurzemes loks  nozÄ«me ir neatsverama, jo tas ir pārvades tÄ«kla loka posms, kas nodroÅ¡inās elektroenerÄ£ijas tranzÄ«ta plÅ«smu gan Latvijai, gan Baltijas jÅ«ras reÄ£ionam tirgus stiprināšanā.

KopÄ"jais projekta Kurzemes loks garums plānots ap 330 km un kopÄ"jās projekta izbÅ«ves izmaksas - ap 220 milj. eiro, no tām aptuveni pusi plānots finansÄ"t, piesaistot Eiropas Komisijas lÄ«dzfinansÄ"jumu Eiropas SavienÄ«bas enerÄ£Ä"tikas projektiem.

110/330 kV lÄ«nija Ventspils-Grobiņa izbÅ«vÄ"ta nepilnu divu gadu laikā un maksimālais vienlaikus bÅ«vdarbos iesaistÄ«tais personāla skaits sasniedza 250 darbinieku.

JaunizbÅ«vÄ"tajā 110/330 kV Ventspils-Grobiņa elektropārvades lÄ«nijā ar atzarojumiem un rekonstruÄ"tajām apakÅ¡stacijām kopā ieguldÄ«ts 63,8 miljoni eiro, no kuriem 23,8 miljoni eiro ir Eiropas SavienÄ«bas (ES) programmas lÄ«dzfinansÄ"jums un uzņÄ"muma 40 miljoni eiro. IzbÅ«vÄ"tā 110/330 kV elektropārvades lÄ«nijas posma Ventspils-Grobiņa kopÄ"jās izmaksas ir 50.1 milj. eiro.

Krievijas krīze izgāž Valmieras gaļas kombināta atjaunošanu

Lai gan Krievijas uzņÄ"mums GazEnergoStroi, kurÅ¡ pÄ"rn iegādājās Valmieras gaļas kombinātu, uzņÄ"muma teritorijas sakārtoÅ¡anā jau bija ieguldÄ«jis pārdesmit tÅ«kstoÅ¡us eiro, projekts ir pārtraukts, kas skaidrojams gan ar neskaidro situāciju gaļas eksporta biznesā Krievijas embargo dÄ"ļ, gan arÄ« projekta neatbalstÄ«Å¡anu Latvijas investÄ«ciju un attÄ«stÄ«bas aÄ£entÅ«rā.

Kā biznesa portālam Nozare.lv atzina Valmieras paÅ¡valdÄ«bas domes priekÅ¡sÄ"dÄ"tāja vietnieks Jānis Baiks, Krievijas investors jau bija veicis teritorijas un Ä"ku sakopÅ¡anas darbus, ieguldot vairākus desmitus tÅ«kstoÅ¡us eiro.

"TomÄ"r, ņemot vÄ"rā paÅ¡reizÄ"jo ārpolitisko situāciju un Krievijas noteikto pārtikas preču embargo, jautājums par gaļas kombināta attÄ«stÄ«bu ir zaudÄ"jis aktualitāti, kā arÄ« radÄ«jis maksimālu piesardzÄ«bu pret visu projektu kopumā. Pieļauju, ka investors var izvÄ"lÄ"ties pārdot bijušā kombināta teritoriju vai arÄ« ieturÄ"t ilgstoÅ¡u nogaidÄ«Å¡anas periodu, izvÄ"rtÄ"jot Eiropas SavienÄ«bas un Krievijas tālākās ekonomiskās attiecÄ«bas," sacÄ«ja Baiks.

Viņš arÄ« norādÄ«ja, ka korporācijas GazEnergoStroi iesniegtais projekts bijušās Valmieras gaļas kombināta teritorijas attÄ«stÄ«bai nav guvis atbalstu Latvijas InvestÄ«ciju un attÄ«stÄ«bas aÄ£entÅ«rā (LIAA), ES fondu programmā "Atbalsts ieguldÄ«jumiem ražoÅ¡anas telpu izveidei vai rekonstrukcijai". Investors bija plānojis ieguldÄ«t ievÄ"rojamus savus finanÅ¡u lÄ«dzekļus, kā arÄ« gÅ«t LIAA atbalstu projektam, aptuveni 1,4 miljonu eiro apmÄ"rā.

KopÄ"jā Ä"ku platÄ«ba, kas atrodas uzņÄ"muma teritorijā, ir vairāk nekā 100 000 kvadrātmetru, un uzņÄ"muma Ä«paÅ¡umā ir aptuveni 14 hektāri zemes.

"Patlaban daļa teritorijas tiek piedāvāta pārdošanā," sacīja Baiks.

Kā ziņots, pagājuÅ¡ajā gadā Valmieras gaļas kombinātu iegādājās Krievijas uzņÄ"mums GazEnergoStroi. UzņÄ"muma prezidents Sergejs ÄŒerņins toreiz informÄ"ja, ka kombināta darbÄ«ba tiks atjaunota jau 2014.gada nogalÄ", savukārt uzņÄ"muma teritorijā tiks iekārtots augsto tehnoloÄ£iju parks, dodot darbu 400 cilvÄ"kiem.

Korporācija GazEnergoStroi Valmieras gaļas kombināta iegādes darÄ«jumu pabeidza pÄ"rn aprÄ«lÄ«, iegÅ«stot teritoriju aptuveni 20 hektāru platÄ«bā, no kuriem 16 hektāri pārgāja kompānijas Ä«paÅ¡umā, bet pārÄ"jie četri hektāri tika iznomāti.

GazEnergoStroi vairāk nekā 13 gadus veic pilna cikla kompleksu darbu izpildi, bÅ«vÄ"jot kooÄ£enerācijas stacijas ar jaudām: mazās - no viena lÄ«dz 30 megavatiem (MW), vidÄ"jās - no 30 lÄ«dz 150 MW un lielās elektrostacijas ar jaudu no 150 lÄ«dz 1000 MW. Savas darbÄ«bas laikā enerÄ£Ä"tikas tirgÅ« korporācija ir strādājusi elektrostaciju bÅ«vniecÄ«bā gan kā pasÅ«tÄ«tājs, gan kā koordinators un darbuzņÄ"mÄ"js, Ä«stenojot projektus ar kopÄ"jo elektroenerÄ£ijas jaudu vairāk nekā 4000 MW un 10 000 gigakaloriju siltumenerÄ£ijas.

Kā ziņots, Valmieras gaļas kombinātā ilgu laiku darbojās SIA Triāls, kas par maksātnespÄ"jÄ«gu tika pasludināta no 2009.gada 30.aprīļa.

Bauskas lielākā skola krīzes situācijā

Bauskas novada domes Iepirkuma komisijas pieņemtā lÄ"muma dÄ"ļ atkal nākas ciest pilsÄ"tas iedzÄ«votājiem. ArÄ« novada paÅ¡valdÄ«bas priekÅ¡sÄ"dÄ"tājs Raitis Ä€belnieks (NA) Dienai negribÄ«gi atzÄ«st, ka tomÄ"r kārtÄ"jo reizi "uzkāpuÅ¡i uz vecā grābekļa" - bÅ«vfirma izvÄ"lÄ"ta, neņemot vÄ"rā tās slikto reputāciju, pieredzes un kapacitātes trÅ«kumu, kā dÄ"ļ pilsÄ"tas lielākajā skolā - Bauskas Valsts Ä£imnāzijā un blakus korpusā esoÅ¡ajā Bauskas sākumskolā - pamatÄ«gi iekavÄ"juÅ¡ies remontdarbi. Tik ļoti, ka mācÄ«bspÄ"ki 1.septembrim gatavojas krÄ«zes sanāksmju režīmā, par kabinetiem pārveidojot pat aktu zāli un skolotāju istabu, treÅ¡dien vÄ"sta laikraksts Diena.

SIA Starbag - Å¡is uzņÄ"mums, piedāvājot zemāko cenu, uzvarÄ"ja Bauskas novada domes pÄ"rnā gada nogalÄ" izsludinātajā iepirkumā par abu skolu Ä"ku bÅ«vdarbiem un energoefektivitātes paaugstināšanu. Iepirkumu uzraudzÄ«bas biroja dati rāda, ka tik apjomÄ«gus pasÅ«tÄ«jumus uzņÄ"mums lÄ«dz Å¡im nebija veicis, un to Dienai apstiprina arÄ« SIA Starbag izpilddirektors UÄ£is Strupulis. Taču kumoss - teju miljons eiro, ko novada paÅ¡valdÄ«ba atvÄ"lÄ"ja skolu kapitālajam remontam - bija tik iekārojams, ka iegÅ«t pasÅ«tÄ«jumu vajadzÄ"jis par katru cenu. Tagad skolā notiekoÅ¡ais liek secināt, ka uzņÄ"mums pats sevi iedzinis lamatās - kvalificÄ"tu strādnieku trÅ«kuma dÄ"ļ darbi nesokas, daudz ko nākas pārveidot atbilstoÅ¡i kvalitātes prasÄ«bām, taču, kamÄ"r tas nav izdarÄ«ts, dome naudu nemaksā, tāpÄ"c izveidojies apburtais loks.

Kāds strādnieks, kas vÄ"lÄ"jās palikt anonÄ«ms, Dienai atklāj, ka objektā strādājis bez darba lÄ«guma, SIA Starbag viņam arÄ« neizmaksājusi algu: "VadÄ«ba lÅ«dza aicināt uz objektu radus, paziņas - vienalga, ar pieredzi celtniecÄ«bā vai bez - galvenais, lai ir darba rokas. LÄ«gumus neslÄ"dza ar daudziem un arÄ« parādā palika ne man vienÄ«gajam." Strupulis Å¡os pārmetumus kategoriski noliedz. Zemgales reÄ£ionālajā Valsts darba inspekcijā (VDI) atklāj, ka SIA Starbag darbinieki lÅ«guÅ¡i konsultācijas par darba likumdoÅ¡anas un aizsardzÄ«bas jautājumiem. Paņemtas arÄ« iesnieguma veidlapas, lai aizpildÄ«tu mājās, taču tā arÄ« nav atnestas. Savukārt augusta sākumā VDI saņÄ"musi anonÄ«mu sÅ«dzÄ«bu par darba samaksu, un patlaban lieta esot procesā.

Virkne sÅ«dzÄ«bu no SIA Starbag bijuÅ¡ajiem darbiniekiem atrodamas arÄ« internetā. Turpat lasāms, ka, izvÄ"loties Å¡Ä« uzņÄ"muma pakalpojumus, iegrābusies ne tikai Bauskas novada dome, bet arÄ« bÄ"rnudārzā Liepājā, internātpamatskolā Gaujienā tiek pausti iebildumi par firmas darba disciplÄ«nu un kvalitāti. Lursoft datu bāzÄ" redzams - uzņÄ"mums pÄ"rn strādāja ar teju 70 tÅ«kstoÅ¡u eiro peļņu.

TikmÄ"r Bauskas Valsts Ä£imnāzijā un Bauskas sākumskolā valda pÄ"dÄ"jā brīža drudzis - palikusi mazāk nekā nedÄ"ļa, lÄ«dz durvis pÄ"c vasaras brÄ«vlaika vÄ"rs 700 bÄ"rnu, taču ne viņus kur sÄ"dināt, ne barot. Ä¢imnāzijas direktors Raimonds Žabovs stāsta, ka vieglāk uzskaitÄ«t, kas ir izdarÄ«ts, nekā to, kas neizdarÄ«ts. Abos skolu korpusos trÅ«kst daudzu durvju, logu, grÄ«du, ventilācijas Å¡ahtu, gaiteņi un vairāki mācÄ«bu kabineti ir puspabeigtā pelÄ"kā apdarÄ", daļā skolas nav ierÄ«kota elektroapgāde, izjaukta stāv siltumapgādes sistÄ"ma, lÄ«dz galam nepabeigts arÄ« Ä"dināšanas bloks. Viņam paÅ¡am esot jārisina gan mācÄ«bu procesa organizÄ"Å¡ana un jāmierina skolotāji, gan jāpilda sava veida bÅ«vuzrauga pienākumi.

Vairāk lasiet Kristīnas Putincevas rakstā Iepirkuma dārgās lamatas laikraksta Diena trešdienas, 27.augusta, numurā!

Zanders: Ar valdību vien nepietiek

ValdÄ«bas dienas kārtÄ«bā nonācis InformatÄ«vais ziņojums Par paveikto Krievijas ekonomisko sankciju negatÄ«vo seku mazināšanai un veicamajām eksporta veicināšanas aktivitātÄ"m. Visvienkāršāk bÅ«tu pievienoties korim un paziņot, ka paveikts ir par maz, tomÄ"r tas nebÅ«tu korekti - katrs var ar ziņojumu iepazÄ«ties valdÄ«bas mājaslapā sadaļā TiesÄ«bu aktu projekti un pārliecināties, ka slinkots nav. Cita lieta - lai uzsāktie pasākumi nestu augļus, nepietiek ar DÅ«klava vai MatÄ«sa personÄ«gajiem pÅ«liņiem vai FinanÅ¡u ministrijas (FM) izpratni.

PiemÄ"ram, virkne atbalsta pasākumu saistās ar izmaiņām likumdoÅ¡anā (tostarp ļoti svarÄ«gās izmaiņas Likumā par nodokļiem un nodevām, Likumā par Valsts ieņÄ"mumu dienestu), kur nepiecieÅ¡ams Saeimas atbalsts. Ä»oti jācer, ka priekÅ¡vÄ"lÄ"Å¡anu drudzÄ« nonākuÅ¡ie deputāti to saprot un ir gatavi izskatÄ«t priekÅ¡likumus operatÄ«vi, vajadzÄ«bas gadÄ«jumā sanākot uz ārkārtas sÄ"dÄ"m un vienlaikus bez populistiskas vāvuļoÅ¡anas no tribÄ«nes. Virknei pasākumu (jo Ä«paÅ¡i Satiksmes ministrijas rosinātajiem) nepiecieÅ¡ams arÄ« Eiropas SavienÄ«bas struktÅ«ru akcepts, un tas savukārt nozÄ«mÄ", ka maksimāli aktÄ«vi Å¡ajās struktÅ«rās jāstrādā Latvijas pārstāvjiem. Un situācija ar Krievijas sankcijām tieÅ¡i parādÄ«s, cik vÄ"rti ir Å¡ie pārstāvji.

Ziņojums arÄ« vÄ"lreiz atklāj ačgārnÄ«bas pilnvaru sadalÄ«jumā Latvijas izpildvarā. Proti, Ekonomikas ministrijas (EM) pieteiktie darbi ir, delikāti izsakoties, tik neuzkrÄ«toÅ¡i, ka var bÅ«t tikai divas versijas. Pirmā: EM gurÄ·ojas. Otrā - ticamākā: lai gan nosaukums ir ambiciozs, ministrijas pilnvaras ir nelielas, kas nav Ä«sti pareizi. Rodas iespaids, ka Ekonomikas ministrijas ietekmes uz ekonomiku pamatforma ir tas, cik veiksmÄ«gi vai neveiksmÄ«gi darbojas Latvijas InvestÄ«ciju un attÄ«stÄ«bas aÄ£entÅ«ra; citos jautājumos EM gaida (spiesta gaidÄ«t?), ko teikts kolÄ"Ä£i citās ministrijās. UzņÄ"mÄ"jiem, kurus skar Krievijas sankcijas, ir vÄ"rts iepazÄ«ties ar informāciju (t. sk. Å¡ajā informatÄ«vajā ziņojumā), kādās tirdzniecÄ«bas misijās un starptautiskās nozaru izstādÄ"s (t. sk. ar valsts finansiālu atbalstu) tuvāko mÄ"neÅ¡u, pusgada laikā var piedalÄ«ties, tomÄ"r jebkurā gadÄ«jumā ir sajÅ«ta, ka Latvijā ekonomisko politiku nosaka FinanÅ¡u ministrija. Lai gan eksportā uz Krieviju nozÄ«mÄ«gs ir ne tikai lauksaimniecÄ«bas un pārtikas produktu nozares Ä«patsvars (42,4% no eksporta uz kaimiņvalsti), tomÄ"r liela loma ir arÄ« maÅ¡Ä«nbÅ«vei (15,7%) un Ä·Ä«miskajai rÅ«pniecÄ«bai (15,3%), kurām ar aicinājumiem "PÄ"rc Latvijas produktu!" daudz nepalÄ«dzÄ"si.

Kā nu ir, tā ir, tomÄ"r EM vismaz varÄ"tu Rietumu - Krievijas konflikta kontekstā aktÄ«vāk strādāt ar tÄ"mām, kas ir nepārprotami tās kompetencÄ" - ar enerÄ£Ä"tiku. Å ajā informatÄ«vajā ziņojumā tam nevajadzÄ"ja (par laimi!) atspoguļoties, tomÄ"r mÅ«su atkarÄ«ba no Krievijas energopiegādÄ"m situācijā, kad konfliktam galu neredz, rada virkni nepatÄ«kamu jautājumu, uz kuriem nedrÄ«kst meklÄ"t atbildes tikai tad, kad problÄ"mas ir jau sākušās.

papildināts (15:54) - Ieilgst arī jaunais fotoradaru iegādes konkurss

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) līdz 18.septembrim pagarinājusi piedāvājumu iesniegšanas termiņu konkursā par 20 stacionāro fotoradaru piegādi, aģentūra LETA noskaidroja CSDD.

IepriekÅ¡ piedāvājumu iesniegÅ¡anas termiņš bija 19.augusts, taču tas tika pagarināts lÄ«dz 26.augustam. Tagad CSDD nolÄ"musi veikt grozÄ«jumus konkursa nolikumā un piedāvājumu iesniegÅ¡anas termiņu pagarinājusi lÄ«dz 18.septembrim. GrozÄ«jumos ir precizÄ"ti tehniskās specifikācijas dati, kuriem jāpiemÄ«t iepirkumam, tāpÄ"c pagarināts iesniegÅ¡anas termiņš, aÄ£entÅ«ra LETA noskaidroja CSDD.

Kā skaidro CSDD, kā jebkurā iepirkuma procedÅ«rā vairāki iespÄ"jamie pretendenti par konkursu uzdevuÅ¡i jautājumus, kā rezultātā CSDD konstatÄ"jusi nepiecieÅ¡amÄ«bu veikt precizÄ"joÅ¡us grozÄ«jumus konkursa nolikumā.

Tāpat iespÄ"jamie pretendenti iesnieguÅ¡i vairākas sÅ«dzÄ«bas par konkursu. Saņemtās sÅ«dzÄ«bas no potenciālajiem pretendentiem saistÄ«tas ar prasÄ«bām, kas noteiktas tehniskajā specifikācijā, kā arÄ« ar kvalifikācijas prasÄ«bām mÄ"rierīču piegādātājiem un uzstādÄ«tājiem.

"Stacionārie fotoradari tiek iegādāti ar izmantoÅ¡anas perspektÄ«vu lÄ«dz pat desmit gadiem, un galvenais mÄ"rÄ·is ir uzlabot droÅ¡Ä«bu uz Latvijas ceļiem. TādÄ"ļ bÅ«tiski, lai mÄ"rierÄ«ces un tajās pielietotās tehnoloÄ£ijas ir inovatÄ«vas un mÅ«sdienÄ«gas, nodroÅ¡inot iekārtu atbilstoÅ¡u un efektÄ«vu izmantoÅ¡anu, samazina darbÄ«bas traucÄ"jumu riskus un attaisno sevi ne tikai Ä«stermiņā, bet arÄ« ilgtermiņā," uzsvÄ"ra CSDD.

CSDD arÄ« atgādina, ka mÄ"rierīču piegāde ir daļa no kopÄ"jā fotoradaru projekta, kura ietvaros patlaban jau notiek elektroinstalāciju ierÄ«koÅ¡anas darbi.

LÄ«dz Å¡im interesi par dalÄ«bu konkursā esot izrādÄ«juÅ¡i vairāki uzņÄ"mumi, bet pagaidām neviens oficiāls pieteikums nav saņemts.

Neraugoties uz to, ka fotoradaru iepirkuma konkurss vÄ"l nav noslÄ"dzies, CSDD cer, ka pirmās mÄ"rierÄ«ces izdosies ieviest vÄ"l Å¡ogad, Ceļu satiksmes droÅ¡Ä«bas padomÄ" augustā atzina CSDD valdes loceklis Jānis Golubevs. Viņš pastāstÄ«ja, ka, lÄ«dzÄ«gi kā citos konkursos, CSDD arÄ« par Å¡o iepirkumu ir saņÄ"musi sÅ«dzÄ«bas, taču direkcija joprojām cer, ka pie labvÄ"lÄ«giem nosacÄ«jumiem radari tiks ieviesti jau Å¡ogad. ArÄ« pÄ"c vÄ"l viena pieteikÅ¡anās termiņa pagarināšanas CSDD joprojām cer, ka izdosies sākt radarus ieviest Å¡ogad.

Iepirkums sastāv no divām daļām, proti, valsts plāno iegādāties 16 transportlīdzekļu ātruma kontroles stacionārās iekārtas ar Doplera principu un četras transportlīdzekļu ātruma kontroles stacionārās iekārtas ar lāzera skeneri.

Doplera principa ātruma kontroles sistÄ"ma ir balstÄ«ta uz pāri ceļam vÄ"rstu radara kūļa tehnoloÄ£iju (Doplera princips), izmantojot ciparu fotokameru pārkāpuma fiksÄ"Å¡anai un iegÅ«tā pārkāpuma attÄ"la saglabāšanai. SistÄ"ma ir aprÄ«kota ar integrÄ"tu zibspuldzi izmantoÅ¡anai gaišā un tumšā diennakts laikā, kas ir sinhronizÄ"ta ar fotokameru.

Stacionārā ātruma kontroles sistÄ"ma ar lāzera skeneri ir balstÄ«ta uz lāzera skenera tehnoloÄ£iju, izmantojot ciparu fotokameru pārkāpuma fiksÄ"Å¡anai un iegÅ«tā pārkāpuma attÄ"la saglabāšanai. ArÄ« Å¡Ä« sistÄ"ma ir aprÄ«kota ar integrÄ"tu zibspuldzi izmantoÅ¡anai gaišā un tumšā diennakts laikā, kas ir sinhronizÄ"ta ar fotokameru.

Konkursa nolikums paredz, ka pretendentam ir jānodroÅ¡ina iekārtu nepārtraukta darbÄ«ba visu diennakti un septiņas dienas nedÄ"ļā.

Iekārtu darbÄ«bas monitoringu veiks CSDD, kura nodroÅ¡inās arÄ« iekārtu apsardzi, noslÄ"dzot lÄ«gumu ar apsardzes uzņÄ"mumu. Tāpat CSDD nodroÅ¡inās iekārtu apdroÅ¡ināšanu pret vandalismu.

Jau ziņots, ka, gatavojoties stacionāro fotoradaru atkārtotai ievieÅ¡anai uz Latvijas ceļiem, jau ir izvÄ"lÄ"ts uzņÄ"mums, kas radaru atraÅ¡anās vietām pievadÄ«s elektrolÄ«nijas. Konkursā uzvarÄ"ja uzņÄ"mums "Citrus Solutions". Å im uzņÄ"mumam bija vienÄ«gais nolikuma prasÄ«bām atbilstoÅ¡ais piedāvājums, bet piedāvātā lÄ«gumcena bija 119 729 eiro.

Privātā komersanta "Vitronic" fotoradari no Latvijas ceļiem tika noņemti 2012.gada decembrī, savukārt policija joprojām izmanto savus pirms vairākiem gadiem iegādātos četrus fotoradarus.

Å ogad maija beigās valdÄ«ba uzdeva IekÅ¡lietu ministrijai un Valsts policijai noslÄ"gt Ceļu satiksmes likumā paredzÄ"to deleÄ£Ä"Å¡anas lÄ«gumu ar CSDD par fotoradaru iegādi, uzstādÄ«Å¡anu un darbÄ«bas nodroÅ¡ināšanu. CSDD ir atbildÄ«ga par fotoradaru iegādes un darbÄ«bas nodroÅ¡ināšanu, pakāpeniski no 2013. lÄ«dz 2017.gadam ik gadu iegādājoties un uzstādot 20 fotoradarus.

Vienlaikus tiek uzsvÄ"rts, ka iespÄ"jamās fotoradaru iegādes, uzstādÄ«Å¡anas un uzturÄ"Å¡anas izmaksas precÄ«zi nav iespÄ"jams noteikt, jo tās ir atkarÄ«gas no piedāvājumiem, kas tiks izteikti publiskajos iepirkumos.

ValdÄ«ba maija beigās atbalstÄ«ja CSDD valdes priekÅ¡likumu novirzÄ«t uzņÄ"muma 996 010 eiro peļņas daļu stacionāro fotoradaru iegādei.

Lielākā daļa no 20 jaunajiem stacionārajiem fotoradariem atradÄ«sies RÄ«gā un tās apkārtnÄ", liecina CSDD mājaslapā publiskotā karte.

Papildināta visa ziņa 

Ieilgst arī jaunais fotoradaru iegādes konkurss

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) līdz 18.septembrim pagarinājusi piedāvājumu iesniegšanas termiņu konkursā par 20 stacionāro fotoradaru piegādi, aģentūra LETA noskaidroja CSDD.

IepriekÅ¡ piedāvājumu iesniegÅ¡anas termiņš bija 19.augusts, taču tas tika pagarināts lÄ«dz 26.augustam. Tagad CSDD nolÄ"musi veikt grozÄ«jumus konkursa nolikumā un piedāvājumu iesniegÅ¡anas termiņu pagarinājusi lÄ«dz 18.septembrim. GrozÄ«jumos ir precizÄ"ti tehniskās specifikācijas dati, kuriem jāpiemÄ«t iepirkumam, tāpÄ"c pagarināts iesniegÅ¡anas termiņš.

LÄ«dz Å¡im interesi par dalÄ«bu konkursā esot izrādÄ«juÅ¡i vairāki uzņÄ"mumi, bet pagaidām neviens oficiāls pieteikums nav saņemts.

Neraugoties uz to, ka fotoradaru iepirkuma konkurss vÄ"l nav noslÄ"dzies, CSDD cer, ka pirmās mÄ"rierÄ«ces izdosies ieviest vÄ"l Å¡ogad, Ceļu satiksmes droÅ¡Ä«bas padomÄ" augustā atzina CSDD valdes loceklis Jānis Golubevs. Viņš pastāstÄ«ja, ka, lÄ«dzÄ«gi kā citos konkursos, CSDD arÄ« par Å¡o iepirkumu ir saņÄ"musi sÅ«dzÄ«bas, taču direkcija joprojām cer, ka pie labvÄ"lÄ«giem nosacÄ«jumiem radari tiks ieviesti jau Å¡ogad.

Iepirkums sastāv no divām daļām, proti, valsts plāno iegādāties 16 transportlīdzekļu ātruma kontroles stacionārās iekārtas ar Doplera principu un četras transportlīdzekļu ātruma kontroles stacionārās iekārtas ar lāzera skeneri.

Doplera principa ātruma kontroles sistÄ"ma ir balstÄ«ta uz pāri ceļam vÄ"rstu radara kūļa tehnoloÄ£iju, izmantojot ciparu fotokameru pārkāpuma fiksÄ"Å¡anai un iegÅ«tā pārkāpuma attÄ"la saglabāšanai. SistÄ"ma ir aprÄ«kota ar integrÄ"tu zibspuldzi izmantoÅ¡anai gaišā un tumšā diennakts laikā, kas ir sinhronizÄ"ta ar fotokameru.

Stacionārā ātruma kontroles sistÄ"ma ar lāzera skeneri ir balstÄ«ta uz lāzera skenera tehnoloÄ£iju, izmantojot ciparu fotokameru pārkāpuma fiksÄ"Å¡anai un iegÅ«tā pārkāpuma attÄ"la saglabāšanai. ArÄ« Å¡Ä« sistÄ"ma ir aprÄ«kota ar integrÄ"tu zibspuldzi izmantoÅ¡anai gaišā un tumšā diennakts laikā, kas ir sinhronizÄ"ta ar fotokameru.

Konkursa nolikums paredz, ka pretendentam ir jānodroÅ¡ina iekārtu nepārtraukta darbÄ«ba visu diennakti un septiņas dienas nedÄ"ļā.

Iekārtu darbÄ«bas monitoringu veiks CSDD, kura nodroÅ¡inās arÄ« iekārtu apsardzi, noslÄ"dzot lÄ«gumu ar apsardzes uzņÄ"mumu. Tāpat CSDD nodroÅ¡inās iekārtu apdroÅ¡ināšanu pret vandalismu.

Jau ziņots, ka, gatavojoties stacionāro fotoradaru atkārtotai ievieÅ¡anai uz Latvijas ceļiem, jau ir izvÄ"lÄ"ts uzņÄ"mums, kas radaru atraÅ¡anās vietām pievadÄ«s elektrolÄ«nijas. Konkursā uzvarÄ"ja uzņÄ"mums Citrus Solutions. Å im uzņÄ"mumam bija vienÄ«gais nolikuma prasÄ«bām atbilstoÅ¡ais piedāvājums, bet piedāvātā lÄ«gumcena bija 119 729 eiro.

Privātā komersanta Vitronic fotoradari no Latvijas ceļiem tika noņemti 2012.gada decembrī, savukārt policija joprojām izmanto savus pirms vairākiem gadiem iegādātos četrus fotoradarus.

Å ogad maija beigās valdÄ«ba uzdeva IekÅ¡lietu ministrijai un Valsts policijai noslÄ"gt Ceļu satiksmes likumā paredzÄ"to deleÄ£Ä"Å¡anas lÄ«gumu ar CSDD par fotoradaru iegādi, uzstādÄ«Å¡anu un darbÄ«bas nodroÅ¡ināšanu. CSDD ir atbildÄ«ga par fotoradaru iegādes un darbÄ«bas nodroÅ¡ināšanu, pakāpeniski no 2013. lÄ«dz 2017.gadam ik gadu iegādājoties un uzstādot 20 fotoradarus.

Vienlaikus tiek uzsvÄ"rts, ka iespÄ"jamās fotoradaru iegādes, uzstādÄ«Å¡anas un uzturÄ"Å¡anas izmaksas precÄ«zi nav iespÄ"jams noteikt, jo tās ir atkarÄ«gas no piedāvājumiem, kas tiks izteikti publiskajos iepirkumos.

ValdÄ«ba maija beigās atbalstÄ«ja CSDD valdes priekÅ¡likumu novirzÄ«t uzņÄ"muma 996 010 eiro peļņas daļu stacionāro fotoradaru iegādei.

Lielākā daļa no 20 jaunajiem stacionārajiem fotoradariem atradÄ«sies RÄ«gā un tās apkārtnÄ", liecina CSDD mājaslapā publiskotā karte.

Spēlmaņu nakts var piedzīvot pārmaiņas

VÄ"l nebijuÅ¡as pārmaiņas var piedzÄ«vot gadskārtÄ"jā teātra balvu pasniegÅ¡anas ceremonija SpÄ"lmaņu nakts, ko lÄ«dz Å¡im jau 20 gadu rÄ«koja Latvijas Teātra darbinieku savienÄ«ba (LTDS). Å ogad pieņemtajos Ministru kabineta noteikumos paredzÄ"ts, ka, piesaistot valsts finansÄ"jumu, kas pārsniedz 14 228 eiro, ministrija pieÅ¡Ä·irt lÄ«dzekļus bez pretendenta atlases nedrÄ«kst, bet jārÄ«ko konkurss, Dienai paskaidroja KultÅ«ras ministrijā (KM). LÄ«dz ar to Å¡ogad Latvijas teātru labāko mākslinieku izraudzÄ«Å¡anās var nonākt arÄ« citās, ne vairs LTDS rokās, jo uzvarÄ"tāju KM noteiks konkursā.

Tas gan nenozÄ«mÄ", ka LTDS nevarÄ"tu pretendÄ"t arÄ« uz šā gada apbalvoÅ¡anas ceremonijas rÄ«koÅ¡anu, un, kā Dienai apliecināja savienÄ«bas priekÅ¡sÄ"dÄ"tāja Daiga Å iliņa-Gaismiņa, LTDS noteikti piedalÄ«sies konkursā un, viņasprāt, arÄ« ir visnopietnākais kandidāts. "Tā ir LTDS ideja - gan pasākums kā tāds, gan arÄ« konkrÄ"tais nosaukums SpÄ"lmaņu nakts, un lÄ«dz Å¡im vienmÄ"r LTDS to ir darÄ«jusi," Dienai uzsvÄ"ra Å iliņa-Gaismiņa.

ArÄ« KM norāda, ka SpÄ"lmaņu nakts rÄ«kotājs nevarÄ"tu bÅ«t ar teātra nozari nemaz nesaistÄ«ta persona. Pretendentiem teātra mākslas jomā jādarbojas ne mazāk kā divus gadus un ir jābÅ«t dalÄ«bai vismaz divu lÄ«dzvÄ"rtÄ«gu kultÅ«ras projektu koordinÄ"Å¡anā un Ä«stenoÅ¡anā pÄ"dÄ"jo trÄ«s gadu laikā. Konkursā var pieteikties tikai privātpersonas, kas likuma izpratnÄ" ir fiziskas personas, biedrÄ«bas vai nodibinājumi, kas pārstāv nevalstisko sektoru.

Konkursa komisija ņems vÄ"rā trÄ«s kritÄ"rijus - teātra kvalitātes novÄ"rtÄ"juma veikÅ¡anas efektivitāti, pretendenta kompetenci un spÄ"ju veikt teātra kvalitātes novÄ"rtÄ"jumu, kā arÄ« cenu. "UzvarÄ"tājs bÅ«s tas, kurÅ¡ iegÅ«s lielāko kopÄ"jo punktu skaitu," Dienai skaidroja KM Sabiedrisko attiecÄ«bu speciāliste Baiba Kauliņa.

Ar konkursa rÄ«kotāju lÄ«dzdarbÄ«bas lÄ«gums tiks slÄ"gts uz trÄ«s gadiem, katru gadu noslÄ"dzot vÄ"l arÄ« finansÄ"Å¡anas lÄ«gumu, kas nozÄ«mÄ", ka pilnvarotā institÅ«cija uzņemas katru gadu veikt teātra kvalitātes novÄ"rtÄ"jumu, gadā saņemot 45 892 eiro no valsts budžeta. Pasākuma kopÄ"jās izmaksas tiks segtas no KM pieÅ¡Ä·irtajiem valsts lÄ«dzekļiem, kā arÄ« no rÄ«kotāja papildus piesaistÄ«tās naudas. Tas nozÄ«mÄ", ka tikai daļu no pasākuma kopÄ"jiem tÄ"riņiem segs valsts budžets.

LÄ«dz Å¡im LTDS kā SpÄ"lmaņu nakts rÄ«kotājs no atvÄ"lÄ"tā finansÄ"juma laureātiem pieÅ¡Ä·ir arÄ« naudas balvu. "Manā skatÄ«jumā tas ir ļoti labi, jo, ja reiz tas cilvÄ"ks tiešām ir darÄ«jis tādu darbu, kas Latvijas mÄ"rogā ir izcils, tad bÅ«tu ļoti jauki, ja Å¡o izcilÄ«bu var novÄ"rtÄ"t arÄ« ar kaut kādu finansiālu prÄ"miju, nevis tikai ar diplomu," norāda Å iliņa-Gaismiņa. KM izstrādātā konkursa nolikumā gan teikts, ka labākie mākslinieki jāgodina un jāapbalvo, bet nav noteikts, kādai jābÅ«t balvai. Tāpat konkursa nolikumā nav norādÄ«ts, kādai un cik cilvÄ"ku sastāvā jābÅ«t žūrijas komisijai. LÄ«dzÅ¡inÄ"jā LTDS prakse liecina, ka žūrijas locekļu skaits tiek mainÄ«ts, piemÄ"ram, 2012./2013. gada sezonu vÄ"rtÄ"ja deviņi, bet 2013./2014. gada sezonu - pieci žūrijas locekļi.

Katru gadu SpÄ"lmaņu naktÄ« pasniedz ap divdesmit balvām dažādās nominācijās, un kopumā divdesmit gadu laikā tās ir aptuveni 400 balvu, taču Å¡is skaitlis ir relatÄ«vs, jo katru gadu mainās balvu kategoriju skaits. KultÅ«ras ministrijā uzsver, ka konkursa uzvarÄ"tāja uzdevums bÅ«s arÄ« nomināciju saraksta sastādÄ«Å¡ana.

Å ogad SpÄ"lmaņu nakts norisināsies jau 21.reizi. Pagājušā gada apbalvoÅ¡anas ceremonija tika atcelta ZolitÅ«des traÄ£Ä"dijas dÄ"ļ.

Raidījums: Izmeklētāji iesaldējuši būvkompānijas Moduls Rīga finanšu līdzekļus

Kriminālprocesa ietvaros, kas ierosināts par izvairÄ«Å¡anos no nodokļu nomaksas un noziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizāciju, uzlikts ierobežojums bÅ«vkompānijas Moduls RÄ«ga kontiem, svÄ"tdien ziņo Latvijas TelevÄ«zijas raidÄ«jums de facto.

Kompānijas Mārketinga un komunikāciju vadÄ«tāja Ieva Å aripo de facto apliecināja, ka uzņÄ"muma Moduls RÄ«ga kontiem uz izmeklÄ"Å¡anas laiku ir iesaldÄ"ti finanÅ¡u lÄ«dzekļi. Å Ä«s darbÄ«bas veiktas izmeklÄ"Å¡anā, kas uzsākta trÄ«s šā gada jÅ«nijā ierosinātu kriminālprocesu ietvaros. 

JÅ«lija sākumā teju divu diennakÅ¡u garumā notika astoņdesmit septiņas kratÄ«Å¡anas privātmājās, birojos un automaÅ¡Ä«nās RÄ«gā, JÅ«rmalā, Jelgavā, Liepājā un Grobiņā. Kas ir pārÄ"jās firmas - Å¡obrÄ«d atklāts netiek. AplÄ"sts, ka noziedzÄ«gais grupÄ"jums valstij nenomaksātos nodokļos radÄ«jis kaitÄ"jumu vairāk nekā 11 miljonu eiro vÄ"rtÄ«bā. 

FinanÅ¡u policija Å¡o sauc par klasisku shÄ"mu. "Ir valsts vai paÅ¡valdÄ«bas pasÅ«tÄ«jums, kur startÄ" reālais bÅ«vniecÄ«bas uzņÄ"mums. Tas ar zemāko cenu vinnÄ" Å¡o iepirkumu, un veic Å¡o bÅ«vniecÄ«bu nevis ar saviem resursiem, bet nolÄ«gstot apakÅ¡uzņÄ"mÄ"jus, kuriem jau ir apakÅ¡uzņÄ"mÄ"ji ar fiktÄ«va uzņÄ"muma pazÄ«mÄ"m, vai vÄ"l pÄ"c Ä·Ä"des uz leju - ar minimālām algām, vai vispār nenodarbinātās personas. Un tādā veidā valsts budžetam paliek parādā Å¡Ä« apakÅ¡Ä"jā firma nesamaksātos nodokļos. Bet pakalpojumu sniedza Å¡is legālais uzņÄ"mums, kas vinnÄ"ja iepirkumu," stāsta FinanÅ¡u policijas priekÅ¡nieks Kaspars ÄŒerņeckis.

Valsts ieņÄ"mumu dienest (VID) Ä£enerāldirektore Ināra PÄ"tersone 24.jÅ«lijā izteicās, ka noziegumos tiek turÄ"tas aizdomās pazÄ«stamas personas. GrupÄ"juma locekļi mÄ«lÄ"juÅ¡i skaistas maÅ¡Ä«nas un lielas mājas. 

LÄ"mumā, ar kuru caur publiskām datu bāzÄ"m bija iespÄ"jams iepazÄ«ties raidÄ«jumam de facto, vispazÄ«stamākais starp visiem minÄ"tajiem uzņÄ"mumiem ir Moduls RÄ«ga. Tas katru gadu saņem bÅ«vniecÄ«bas pasÅ«tÄ«jumus no valsts un paÅ¡valdÄ«bām vairāku miljonu vÄ"rtÄ«bā. Tā rekonstruÄ"jusi Ziemeļblāzmu, vairākas RÄ«gas iestādes un skolas, piegādājusi iekārtas Nacionālajai bibliotÄ"kai. 

ZÄ«mÄ«gi - izbÅ«vÄ"jusi arÄ« elektrotÄ«klus Valsts ieņÄ"mumu dienesta jaunajā Ä"kā. Kompānijas valdes priekÅ¡sÄ"dÄ"tājs Māris Martinsons pazÄ«stams arÄ« kā politiÄ·iem pietuvināta persona, jo Ä«paÅ¡i - bijuÅ¡ajam Jaunā laika, tagad Latvijas AttÄ«stÄ«bai lÄ«derim Edgaram Jaunupam. Viņi kopā ir basketbola kluba VEF RÄ«ga vadÄ«bā. Moduls RÄ«ga ir Å¡Ä« kluba lielais sponsors. Savukārt vÄ"l pagājuÅ¡ajā gadā Martinsons bija padomes priekÅ¡sÄ"dÄ"tāja vietnieks ātro kredÄ«tu firmā 4finance. Tās obligācijas 600 000 dolāru vÄ"rtÄ«bā pieder RÄ«gas vicemÄ"ram Andrim Amerikam (Gods kalpot RÄ«gai).

Martinsons de facto interviju atteica. UzņÄ"muma pārstāve Ieva Å aripo uz jautājumiem atbildÄ"ja rakstiski, noliedzot dalÄ«bu shÄ"mās - Moduls RÄ«ga nav iesaistÄ«ts nekādās krāpnieciskās shÄ"mās un neatrodas starp JÅ«su minÄ"tajiem aizdomās turÄ"tajiem uzņÄ"mumiem. Moduls RÄ«ga sniedzot visu nepiecieÅ¡amo informāciju tiesÄ«bsargājošām iestādÄ"m. Visas publiskajā telpā izskanÄ"jušās Å¡Ä«s lietas versijas ir nepareiza faktu interpretācija.

RaidÄ«jums vÄ"sta, ka lietas ietvaros Martinsons tika arÄ« Ä«slaicÄ«gi aizturÄ"ts. UzņÄ"mumā atsaucas uz tiesÄ«bsargu teikto, ka jebkuru drÄ«kst aizturÄ"t, lai noskaidrotu apstākļus. Tai pašā laikā Moduls RÄ«ga kontiem uz laiku ir iesaldÄ"ti finanÅ¡u lÄ«dzekļi. Pirms tam FinanÅ¡u policija uzņÄ"mumam mÄ"Ä£ināja uzlikt visa veida pārreÄ£istrācijas aizliegumu, tomÄ"r prokurors to atcÄ"la kā kriminālprocesam neatbilstoÅ¡u lÄ"mumu. TomÄ"r Å¡ajā lÄ"mumā, kas pieejams publiski, var izlasÄ«t: "pastāv objektÄ«vi pamatota iespÄ"jamÄ«ba tam, ka noziedzÄ«gos nodarÄ«jumos iesaistÄ«tās personas un citas ar noziedzÄ«go nodarÄ«jumu saistÄ«tās personas mÄ"Ä£inās pārreÄ£istrÄ"t Moduls RÄ«ga uz citām fiziskām un juridiskām personām, kā arÄ«, iespÄ"jams, citu valstu pilsoņiem, tādÄ"jādi mÄ"Ä£inot slÄ"pt vai iznÄ«cināt pierādÄ«jumus." 

Kopumā kriminālprocesa ietvaros aizturÄ"ja 11 cilvÄ"kus, bet aizdomās turamie pavisam ir 14. de facto ziņo, ka apcietinājumā Å¡obrÄ«d atrodas tikai viens cilvÄ"ks. ShÄ"mas klienti, reāli strādājoÅ¡ie uzņÄ"mumi savās PVN atskaitÄ"s iekļāva faktiski nenotikuÅ¡us darÄ«jumus ar fiktÄ«viem uzņÄ"mumiem, norāda FinanÅ¡u policijā. Pavisam izmantots ap 60 seÅ¡desmit fiktÄ«vu firmu. 

ÄŒerņeckis: "Un tas grupÄ"jums visu Å¡o savstarpÄ"jo komunikāciju organizÄ"ja. Tam, kurÅ¡ vinnÄ"ja procedÅ«ru, tika iedots saraksts, ar ko jāslÄ"dz lÄ«gumi un darÄ«jumi par kādiem pakalpojumiem. Un tad arÄ« nākamajam - ar ko jāslÄ"dz lÄ«gumi, kam jāpārskaita, kur pavadzÄ«me jāreÄ£istrÄ"."

RaidÄ«jums de facto apmeklÄ"ja vairākas no kriminālprocesā minÄ"tajām firmām to juridiskajā adresÄ". PiemÄ"ram Starta ielā reÄ£istrÄ"to uzņÄ"mumu Prionus, kura gada apgrozÄ«jums vÄ"l 2012.gadā bija ap 4 miljoniem latu, adresÄ" atrast nemaz nav tik viegli. Te galvenokārt ir garāžas un kāds no vietÄ"jiem saka - te tāda uzņÄ"muma nekad nav bijis.

Neilgi pirms VID apturÄ"ja Prionus darbu, tai par Ä«paÅ¡nieku kļuva kāds Baltkrievijas pilsonis.Tāpat kā citai grÅ«ti atrodamai, kriminālprocesā minÄ"tai kompānijai Samijss. PÄ"dÄ"jā iesniegtajā pārskatā tā uzrāda teju divarpus miljonu eiro apgrozÄ«jumu.

Savulaik lÄ«dzÄ«gas firmas mÄ"dza reÄ£istrÄ"t uz bezpajumtnieku vārda. Tagad - uz ārvalstnieku. 

IespÄ"jams tādÄ"ļ, ka lÄ«dz viņu nopratināšanai tikt ir grÅ«tāk. NesekmÄ«gi beidzas mÄ"Ä£inājums juridiskajā adresÄ" sastapt vÄ"l kādu kriminālprocesā iesaistÄ«tu uzņÄ"mumu. PÄ"dÄ"jā iesniegtajā gada pārskatā firma Bronx Style norāda, ka tās darbÄ«bas virzieni ir starpniecÄ«bas pakalpojumi.

LÄ"mumā par kriminālprocesa sākÅ¡anu nosauktas arÄ« firmas Baltijas TranzÄ«ta Kompānija un Baltijas BÅ«vkompānija. Tās meklÄ"jamas kā nomnieki lielā biroju Ä"kā. Te redzama plāksne ar viņu nosaukumu. Durvis slÄ"gtas, un kāds Å¡eit sastapts cilvÄ"ks piebilst, ka bezcerÄ«gi meklÄ"t to, ko nav atradusi FinanÅ¡u policija. ArÄ« sazvanÄ«t viņus nevar. Å o firmu apgrozÄ«jums gadā bijis tuvu četriem miljoniem eiro. VÄ"l lielāks apgrozÄ«jums bijis firmai BÅ«ve Stils, kas atrodas vienā adresÄ" ar Moduls RÄ«ga.

Visu minÄ"to uzņÄ"mumu, un vÄ"l daudzu citu nosaukumi figurÄ" iepriekÅ¡ minÄ"tajā, apjomÄ«gajā izmeklÄ"Å¡anā par izvairÄ«Å¡anos no pievienotās vÄ"rtÄ«bas nodokļa nomaksas un noziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizÄ"Å¡anu.

Tiesa gan nodokļu nemaksāšanā un naudas atmazgāšanā apsÅ«dzÄ"tie lÄ«dz Å¡im nav bargi tiesāti. Lielākoties tie ir naudas sods vai nosacÄ«ta notiesāšana. Bet cietumā ielikts vien retais. PÄ"c trÄ«s gadu ilga procesa Valmieras rajona tiesa pagājuÅ¡ajā nedÄ"ļā attaisnojusi arÄ« bijuÅ¡os Latvijas Energoceltnieka vadÄ«bas pārstāvjus - Andri Asari-Asarovski, PÄ"teri Dzirkalu un Didzi VÄ«tolu, kuri bija apsÅ«dzÄ"ti nodokļu nemaksāšanā un naudas atmazgāšanā.

Pilns sprieduma teksts bÅ«s pieejams tikai 24.novembrÄ«, tādÄ"ļ pagaidām nav zināma tiesas motivācija attaisnojoÅ¡am spriedumam. Tad bÅ«s zināms, vai prokuratÅ«ra pārsÅ«dzÄ"s spriedumu.

Tviterpērles: Lielākā problēma valstī - Rīgas sirsniņgarumzīme

SabiedrÄ«bā plaÅ¡as diskusijas raisÄ«juÅ¡as vÄ"rojamās izmaiņas RÄ«gas pilsÄ"tas zÄ«mÄ" - "Ä«" burta garumzÄ«mi aizstāj zili balta sirds, kas sociālo tÄ«klu lietotājiem saistās ar partijas Gods kalpot RÄ«gai krāsām. 

Lielie Latvijas un Rīgas patrioti zākā sirsiņuzrakstu par sūdu un bezgaimīgu, aizvainojot tūkstošus, kam tas uzraksts patīk.

â€" Patrick Bateman (@EsEsmuTuEsmuEs) August 20, 2014

IenÄ«stu sirdi uz RÄ«gas zÄ«mes, vienalga kāda karoga krāsā, un lÅ«dzu aizvākt. Tas ir unikāls dizaina mantojums, kam novandalizÄ"ta garumzÄ«me.

â€" Ieva ZÄ«bārte (@ievazibarte) July 2, 2014

Ceru, ka Ukrainas medijiem nav paslÄ«dÄ"jis garām cepiens par garumzÄ«mi. BÅ«tu godÄ«gi, citādi nepamet sajÅ«ta, ka mÅ«su problÄ"mas ir nenozÄ«mÄ«gas.

â€" Jānis Liksts (@janisliksts) August 20, 2014

VarbÅ«t RĪGAi uzlika sirsniņu, jo SC vÄ"lÄ"tājam ir grÅ«ti izrunāt garumzÄ«mi?

â€" Aleksejs Mjaliks (@amjaliks) August 19, 2014

#RÄ«gā cÄ«nās par garumzÄ«mes atjaunoÅ¡anu? Beidziet ampelÄ"ties, uz @liepajalv robežām vienmÄ"r bÅ«s garumzÄ«mes, brauciet dzÄ«vot pie mums!

â€" Aigars PrÅ«sis (@Prusis) August 20, 2014

LatvieÅ¡i ir Å¡okā par to ka Nils RÄ«gas uzrakstā garumzÄ«mes vietā uzlicis sirdi. A kur problÄ"ma to sirdi uzlikt uz garumzÄ«mes? Labi izskatÄ«tos

â€" Linards Enkurs (@Enkurss) August 19, 2014

@briedisunrepshe @latviesu_joki Bet garumzÄ«mes lietosim pareizi, jo mÄ«nÄ"ts, minÄ"ts un minets nav viens un tas pats.

â€" Runā Saimnieks (@RunaSaimnieks) August 21, 2014

Energoefektivitāte: Gribam ietaupīt, bet ne pārmaksāt

Ir pagājuÅ¡i tikai divarpus mÄ"neÅ¡i, kopš Latvija šā gada 5. jÅ«nijā pārņÄ"ma Eiropas DirektÄ«vas 2012/27/ES prasÄ«bas par energoefektivitāti. Tās bÅ«tiski ietekmÄ"s gan valdÄ«bas tÄ"riņus, gan uzņÄ"mÄ"ju un iedzÄ«votāju dzÄ«vi. Taču Eiropas Komisija jau gatavojas nākamajam solim, kuru paÅ¡reizÄ"jā piedāvājumā mÄ"s, manuprāt, nevaram atļauties.

Latvijai skaidri jāpauž sava nostāja - mÄ"s ieviesÄ«sim energoefektivitātes pasākumus tādā lÄ«menÄ«, kādu varam atļauties un kas samazina iedzÄ«votāju rÄ"Ä·inus par komunālajiem pakalpojumiem. Vienlaikus mÄ"s nedrÄ«kstam radÄ«t pārmÄ"rÄ«gas ilgtermiņa saistÄ«bas  ne iedzÄ«votājiem, ne valsts budžetam.

Valdībai jāizšķiras līdz oktobrim

PaÅ¡reizÄ"jais ES dalÄ«bvalstu mÄ"rÄ·is energoefektivitātes jomā ir tā saucamā formula "20-20-20", kas paredz lÄ«dz 2020. gadam par 20% samazināt CO2 izmeÅ¡u lÄ«meni, par 20% palielināt energoefektivitāti un 20% visas enerÄ£ijas ražot no atjaunojamiem resursiem. Viss liecina, ka Å¡is mÄ"rÄ·is tiks sasniegts bez papildus piepÅ«les pie nosacÄ«juma, ka visas valstis to rÅ«pÄ«gi ievÄ"ro.

Taču ir izteikti vÄ"l ambiciozāki mÄ"rÄ·i - lÄ«dz 2030. gadam panākt energoefektivitātes paaugstināšanu lÄ«dz pat 30%. Vai tas bÅ«s saistoÅ¡s lÄ"mums dalÄ«bvalstÄ«m vai tikai ar rekomendÄ"joÅ¡u raksturu - par to ES lÄ«deri lems samitā, kas notiks 23.-24. oktobrÄ«. DiemžÄ"l Latvijai obligātā prasÄ«ba Ä«stenot energoefektivitāti 30% apmÄ"rā var kļūt par ārkārtÄ«gi grÅ«ti izpildāmu uzdevumu, jo jau pastāvoÅ¡ais regulÄ"jums uzliek papildus slogu valsts pārvaldes institÅ«cijām, uzņÄ"mumiem un arÄ« gala patÄ"rÄ"tājiem.

Jāsiltina lielākā daļa Ä"ku

Å…emsim kaut vai Ä"ku siltināšanu. Atgādināšu, ka valsts energoefektivitāti var nodroÅ¡ināt tikai konkrÄ"tās teritorijās, paÅ¡valdÄ«bās, mājsaimniecÄ«bās un uzņÄ"mumos. ĪpaÅ¡u vietu te ieņem daudzdzÄ«vokļu mājas, un Latvijā situāciju sarežģī fakts, ka apmÄ"ram 90% mājas ir celtas lÄ«dz 1993. gadam - tām ir ļoti zema siltumnoturÄ«ba un neapmierinoÅ¡s tehniskais stāvoklis. Saskaņā ar  Ekonomikas ministrijas datiem 71% mÅ«su valsts iedzÄ«votāju dzÄ«vo tieÅ¡i šādos mājokļos.

TādÄ"ļ māju renovāciju nepiecieÅ¡ams veikt milzÄ«gos apjomos. DaudzdzÄ«vokļu māju renovācija paredzÄ"tie lÄ«dzekļi 213,43 miljonus eiro apmÄ"rā (71,1 miljons eiro ERAF finansÄ"jums un 142,29 miljoni eiro privātais lÄ«dzfinansÄ"jums). Latvijā ir 36,6 tÅ«kstoÅ¡i daudzdzÄ«vokļu māju ar kopÄ"jo platÄ«bu 46,52 miljoni kvadrātmetru. LÄ«dz Å¡im daudzdzÄ«vokļu māju iemÄ«tnieku aktivitāte siltināšanā diemžÄ"l ir bijusi zema. Taču jāvÄ"rtÄ" arÄ« tehnoloÄ£iskais un cilvÄ"kresursu potenciāls.

EPS ieviešana var izraisīt tarifu celšanu

JÅ«nijā pieņemtās direktÄ«vas ieveÅ¡ana Latvijā paredz arÄ« tā sauktās energoefektivitātes pienākumu shÄ"mas (EPS) ievieÅ¡anu. Ar EPS nodroÅ¡ina, ka enerÄ£ijas sadales vai enerÄ£ijas mazumtirdzniecÄ«bas uzņÄ"mumi, kas ir izraudzÄ«ti kā atbildÄ«gās institÅ«cijas, sasniedz tiem noteikto kumulatÄ«vo enerÄ£ijas galapatÄ"riņa ietaupÄ«jumu 1,5% apmÄ"rā. Tas ir uzdevums laika posmam no 2014. gada 1.janvāra lÄ«dz 2020.gada 31.decembrim.

Latvijā EPS plāno attiecināt uz energoapgādes komersantiem elektroenerÄ£ijas, dabasgāzes un siltumenerÄ£ijas jomā. Saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulÄ"Å¡anas komisijas datiem 2013. gadā šādu uzņÄ"mumu sarakstā bija 51 elektroenerÄ£ijas tirgotājs; 71 siltumenerÄ£ijas tirgotājs; tikai viens dabas gāzes tirgotājs un 10 elektroenerÄ£ijas sadales sistÄ"mas operatori.

JāatzÄ«st, ka EPS kā kontroles instruments nonāk pretrunā ar ikvienas kompānijas komercmÄ"rÄ·i: pārdot pÄ"c iespÄ"jas vairāk energoresursu, nevis nodarboties ar taupÄ«bas pasākumiem. Turklāt, šādas EPS ieveÅ¡ana prasa papildus ieguldÄ«jumus un gala rezultātā ietekmÄ"s tarifus, kuri varÄ"tu palielināties lÄ«dz 1% elektroenerÄ£ijas un dabas gāzes patÄ"rÄ"tājiem un lÄ«dz 4,5% centralizÄ"tās siltumenerÄ£ijas patÄ"rÄ"tājiem.

TāpÄ"c noslÄ"gumā  - Latvijai pirms oktobrÄ« paredzÄ"tā ES samita, kur noteiks energoefektivitātes mÄ"rÄ·us lÄ«dz 2030.gadam,  bÅ«tu ārkārtÄ«gi rÅ«pÄ«gi jāizvÄ"rtÄ", vai mÄ"s varam atļauties uzņemties vÄ"l vairāk saistÄ«bu, ņemot vÄ"rā, ka pat spÄ"kā esošās direktÄ«vas prasÄ«bas pagaidām netiek pilnÄ«bā īstenotas normatÄ«vā regulÄ"juma un lÄ«dzekļu trÅ«kuma dÄ"ļ.

Atrod risinājumus Rīgas gaisa kvalitātes uzlabošanai

RÄ«gas domes Mājokļu un vides komitejas deputāti ceturtdien akceptÄ"ja aktualizÄ"to rÄ«cÄ«bas plānu gaisa kvalitātes uzlaboÅ¡anai - iecerÄ"ts turpināt transporta plÅ«smu optimizÄ"Å¡anu, mazināt privātā transporta lietoÅ¡anu un izveidot vÄ"l vairākas velojoslas, portālu Diena.lv informÄ"ja RÄ«gas domes pārstāve Dzintra Ä€boliņa.

Plānots, ka gaisa kvalitātes uzlaboÅ¡anas plāns tiks apstiprināts jau tuvākajā RÄ«gas domes sÄ"dÄ" 26. augustā.

RÄ«gas pilsÄ"tas gaisa kvalitātes uzlaboÅ¡anas rÄ«cÄ«bas programmā 2011.-2015.gadam iecerÄ"ts turpināt darbu pie transporta plÅ«smu optimizÄ"Å¡anas, samazinot transporta ar iekÅ¡dedzes dzinÄ"jiem noslodzi Centrā un uz tiltu nobrauktuvÄ"m. Tiks turpināts darbs pie sabiedriskā transporta tÄ«kla pievilcÄ«guma un efektivitātes paaugstināšanas. Å o aktivitāšu mÄ"rÄ·is ir mazināt privātā autotransporta lietoÅ¡anu, tā vietā izmantojot sabiedrisko transportu, un vienlaikus attÄ«stot stāvparku sistÄ"mu.

Turpināsies velojoslu izveide, kā arÄ« tiks atbalstÄ«ta tādu transportlÄ«dzekļu izmantoÅ¡ana, kuriem ir zemas vai nulles emisijas, kādi piemÄ"ram ir elektromobiļi u.c. pasākumi. Tā kā pilsÄ"tas centrā ir Daugava ar kuÄ£u pasažieru ostu un BrÄ«vostas uzņÄ"mumiem, iecerÄ"ts veidot krasta elektroapgādes sistÄ"mu kuÄ£u pieslÄ"gÅ¡anai stāvÄ"Å¡anas laikā, lai novÄ"rstu lielu dÄ«zeļdzinÄ"ju un Ä£eneratoru emisijas.

"RÄ«cÄ«bas plāns gaisa kvalitātes uzlaboÅ¡anai tika aktualizÄ"ts jau pirms vairākiem mÄ"neÅ¡iem, pÄ"dÄ"jā laikā notika dokumenta pilnveidoÅ¡ana, to saskaņojot ar dažādām institÅ«cijām, tostarp arÄ« ar Vides un reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bu ministriju (VARAM). Gribu teikt, ka mums nav pamata nekādiem uztraukumiem, jo dokuments ir kvalitatÄ«vs, un tajā piedāvāto pasākumu Ä«stenoÅ¡ana bÅ«tiski uzlabos gaisa kvalitāti RÄ«gā," norāda Mājokļu un vides komitejas priekÅ¡sÄ"dÄ"tājs Vjačeslavs Stepaņenko.

RÄ«cÄ«bas plānā ir paredzÄ"ti pasākumi arÄ« rÅ«pniecÄ«bas un enerÄ£Ä"tikas sektorā, lai samazinātu emisijas, ko rada kurināmais. ĪpaÅ¡a uzmanÄ«ba pievÄ"rsta individuālajai apkurei mājsaimniecÄ«bu sektorā. Savukārt RÄ«gas siltums turpinās investÄ"t tādās tehnoloÄ£ijās, kas ļaus samazināt ietekmi uz pilsÄ"tas gaisa kvalitāti. Tāpat liela uzmanÄ«ba tiks pievÄ"rsta siltumenerÄ£ijas patÄ"riņa samazināšanai, veicot dažādus Ä"ku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus.

Bijušo KNAB izmeklētāju Balakleiski atzīst par vainīgu materiālu nopludināšanā un soda ar 200 stundām piespiedu darba

RÄ«gas apgabaltiesa Å¡odien atcÄ"la RÄ«gas pilsÄ"tas Centra rajona tiesas attaisnojoÅ¡o spriedumu krimināllietā par AS Latvenergo amatpersonu kukuļoÅ¡anas lietas materiālu nopludināšanu un atzina apsÅ«dzÄ"to bijuÅ¡o Korupcijas novÄ"rÅ¡anas un apkaroÅ¡anas biroja (KNAB) izmeklÄ"tāju Ruslanu Balakleiski par vainÄ«gu, sodot viņu ar 200 stundām piespiedu darba.

Pirmās instances tiesa Balakleiski gan bija atzinusi par nevainīgu un attaisnojusi.

Kā aÄ£entÅ«rai LETA pastāstÄ«ja tiesas preses pārstāve Inta Å aboha, RÄ«gas apgabaltiesa atcÄ"la Centra rajona tiesas 2013.gada 13.jÅ«nija spriedumu daļā, kurā Balakleiskis tika attaisnots pÄ"c Krimināllikuma (KL) 307.panta par nelikumÄ«gām darbÄ«bām ar krimināllietas materiāliem un KL 318.panta 1.daļas par dienesta stāvokļa ļaunprātÄ«gu izmantoÅ¡anu.

Apelācijas instances tiesa Balakleiski atzina par vainīgu gan par nelikumīgām darbībām ar krimināllietas materiāliem, gan dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Tiesa nosprieda Balakleiski sodīt ar 200 stundām piespiedu darba.

Pilns tiesas spriedums bÅ«s pieejams 5.septembrÄ«, un to varÄ"s pārsÅ«dzÄ"t Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu departamentā desmit dienu laikā, iesniedzot kasācijas sÅ«dzÄ«bu RÄ«gas apgabaltiesā.

Jau ziņots, ka 2013.gada 7.septembrÄ« Ä¢enerālprokuratÅ«ra iesniedza apelācijas protestu par RÄ«gas pilsÄ"tas Centra rajona tiesas spriedumu, ar kuru Balakleiskis tika pilnÄ«bā attaisnots.

PÄ"rn 13.jÅ«nijā prokurors Sergejs Petruhno tiesas debatÄ"s bija prasÄ«jis Balakleiski atzÄ«t par vainÄ«gu pÄ"c diviem Krimināllikuma (KL) pantiem un sodÄ«t ar 280 stundu piespiedu darbu. Savukārt pats Balakleiskis pauda uzskatu, ka ir izdarÄ«jis tikai disciplināru pārkāpumu, nevis noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu. TāpÄ"c lÅ«dza tiesu taisÄ«t attaisnojoÅ¡u spriedumu. Vienlaikus Balakleiskis nenoliedza savas apsÅ«dzÄ«bā izklāstÄ«tās faktiskās darbÄ«bas.

Attaisnojošā sprieduma motÄ«vu daļā tiesnesis bija norādÄ«jis, ka apstāklis, ka apsÅ«dzÄ"tā lietoÅ¡anā esoÅ¡ajā datu nesÄ"jā atrasti lÄ«dzÄ«gi faili Latvenergo" amatpersonu kukuļoÅ¡anas krimināllietā esoÅ¡ajiem, vÄ"l neapstiprina to, ka apsÅ«dzÄ"tais Å¡os failus ir nodevis publicÄ"Å¡anai masu medijiem, bet gan to, ka apsÅ«dzÄ"tais ir neatļauti nokopÄ"jis krimināllietas materiālus.

Pirmās instances tiesā noskaidrojās, ka ar Latvenergo lietas materiālos esoÅ¡ajiem failiem varÄ"ja rÄ«koties kā Balakleiskis, tā arÄ« vairāki citi KNAB darbinieki.

Kā ziņots, bijuÅ¡ais KNAB izmeklÄ"tājs apsÅ«dzÄ"ts pÄ"c KL 307.panta par nelikumÄ«gām darbÄ«bām ar krimināllietas materiāliem un pÄ"c KL 318.panta 1.daļas par dienesta stāvokļa ļaunprātÄ«gu izmantoÅ¡anu. AttiecÄ«gi pÄ"c KL 318.panta 1.daļas tiesa Balakleiski attaisnoja nepietiekamu pierādÄ«jumu dÄ"ļ.

KopÅ¡ 2013.gada 1.aprīļa gan KL 307.pantā, gan KL 318.panta 1.daļā paredzÄ"tā sankcija ir brÄ«vÄ«bas atņemÅ¡ana uz laiku lÄ«dz trÄ«s gadiem vai Ä«slaicÄ«ga brÄ«vÄ«bas atņemÅ¡ana (uz laiku no 15 dienām lÄ«dz trim mÄ"neÅ¡iem), vai piespiedu darbs, vai naudas sods.

Portāls Pietiek.com 2012.gada pavasarÄ« publiskoja vairākas telefonsarunas starp, iespÄ"jams, Latvenergo bijuÅ¡o viceprezidentu Aigaru Meļko, bijuÅ¡o uzņÄ"muma ražoÅ¡anas tehnisko direktoru Gunāru Cvetkovu un uzņÄ"muma Energy Consulting vadÄ«tāju Andreju Livanoviču. Sarunas esot ierakstÄ«tas 2010.gadā, KNAB izmeklÄ"jot Latvenergo amatpersonu iespÄ"jamo piekukuļoÅ¡anu.

PÄ"c audioierakstu sarunu failu Latvenergo amatpersonu krimināllietā publiskoÅ¡anas KNAB nekavÄ"joties sāka dienesta pārbaudi, lai noskaidrotu, kurÅ¡ vainojams materiālu nopludināšanā. Intervijā Latvijas TelevÄ«zijas raidÄ«jumam Panorāma Balakleiskis iepriekÅ¡ apstiprināja, ka informāciju nopludinājis tieÅ¡i viņš, lai pievÄ"rstu uzmanÄ«bu Å¡Ä«s lietas izmeklÄ"Å¡anas problÄ"mām.

Tāpat ziņots, ka bijuÅ¡ais KNAB izmeklÄ"tājs Balakleiskis RÄ«gas apgabaltiesā turpina cÄ«nÄ«ties par savu atjaunoÅ¡anu amatā. 20.augustā lieta izskatÄ«ta pÄ"c bÅ«tÄ«bas, un 3.septembrÄ« tiks pasludināts spriedums.

Krimas tatāru padomes vadītājs: Krima nevar būt par maiņas monētu

KādreizÄ"jais Latvijas valsts arhÄ«va direktors, tautrontietis, Å¡obrÄ«d Krimas tatāru tautas padomes Medžilisa priekÅ¡sÄ"dÄ"tājs Refats ÄŒuborovs intervijā atklāti par situāciju Krievijas anektÄ"tajā Krimā.

Fragments no intervijas:

Vispirms - kādā saistībā šajās dienās esat Rīgā?

Mani uzaicināja piedalÄ«ties un ar atklāšanas uzrunu uzstāties starptautiskā konferencÄ" "PÄ"c gadsimta ceturkšņa. Baltijas ceļš un totalitārā komunisma sabrukums: Eiropas kopÄ«gās atmiņas un politiskās iedvesmas avots", kas RÄ«gā notiek 21. un 22. augustā. Latvijā esmu nodzÄ«vojis daudzus gadus, mana pirmā politiskā pieredze veidojās Å¡eit, Tautas frontes laikā, un tā bijusi par pamatu tālākajai darbÄ«bai Krimas un Ukrainas parlamenta deputāta statusā un tagad, vadot Medžilisu.

Varat Ä«sumā raksturot, kas Å¡obrÄ«d notiek Krimā? Kā jÅ«tas cilvÄ"ki?

Katru dienu, katru stundu tur notiek pārmaiņas likumdoÅ¡anā, jo Krievija cenÅ¡as iespÄ"jami ātri leÄ£itimizÄ"t okupāciju. ProblÄ"mas izjÅ«t pat tie Krimā dzÄ«vojoÅ¡ie, kas martā ar balti-zili-sarkanajiem karogiem gāja uz laukumiem, domājot, ka, pievienojoties Krievijai, vienā mirklÄ« sāks dzÄ«vot paradÄ«zÄ". PavasarÄ« tika solÄ«ts, ka jautājumi par pilsonÄ«bu, Ä«paÅ¡umtiesÄ«bām, brÄ«vu pārvietoÅ¡anos tiks risināti pakāpeniski, bÅ«s kaut kādi pārejas mehānismi, taču visai drÄ«z Krievijas vara no saviem solÄ«jumiem atkāpās un cilvÄ"kus nostādÄ«ja ātras izvÄ"les priekšā. Teiksim, pilsonÄ«bas jautājumā tika paziņots: ja gribat palikt Ukrainas pilsoņi vai ja esat nepilsoņi un vÄ"laties Å¡o statusu saglabāt, jums mÄ"neÅ¡a laikā par to jāiesniedz iesniegums. Bet pa visu Krimu tika atvÄ"rtas tikai četras šādas reÄ£istrÄ"Å¡anās vietas, turklāt tās atvÄ"ra ne pirmajās dienās pÄ"c paziņojuma.

Vai daudzi pieteicās?

Tādu cilvÄ"ku, kas šādā veidā saglabāja Ukrainas pilsonÄ«bu, ir ne vairāk nekā trÄ«s tÅ«kstoÅ¡i uz diviem miljoniem Krimas iedzÄ«votāju.

Maz.

Neviens taču nezināja, vai saglabāsies tiesÄ«bas uz zemes un citu Ä«paÅ¡umu, uz darbu un brÄ«vu pārvietoÅ¡anos. TāpÄ"c vairākums vienkārÅ¡i neko nedarÄ«ja. BaidÄ«jās arÄ« paÅ¡i sevi nodot varai kā tādus, kas to neatzÄ«st.

Pats reÄ£istrÄ"jāties vai kļuvāt par Krievijas pilsoni?

NÄ", mana situācija atÅ¡Ä·iras ar to, ka, bÅ«dams Ukrainas pilsonis un de facto dzÄ«vojot un strādājot Krimā, biju deklarÄ"ts citur Ukrainā - Kijevā. LÄ«dzÄ«gs statuss ir aptuveni 15-20 tÅ«kstoÅ¡iem Krimas iedzÄ«votāju.

Uzreiz kļuvāt par ārzemnieku.

Jā, vienā mirklÄ« kļuvu par ārzemnieku savā zemÄ", savā mājā, savā darbā. Lai pieņemtu viņu nosacÄ«jumus, man bÅ«tu jānoformÄ" atteikÅ¡anās no savas valsts pilsonÄ«bas. Tāds, lÅ«k, absurds.

Labi saprotot šādas pieejas cinismu, faktiskā vara cenÅ¡as maksimāli saÄ«sināt Å¡Ä«s uzspiestās pilsonÄ«bas noformÄ"Å¡anu. Simtiem tÅ«kstoÅ¡u Krimas iedzÄ«votāju lieto Ukrainas pasi, kaut paÅ¡reizÄ"jā vara viņus uzskata par Krievijas pilsoņiem. Tagad vajag iespÄ"jami ātri Å¡o pasi nomainÄ«t pret Krievijas pasi. TāpÄ"c katru dienu tiek izziņoti jauni noteikumi tādās cilvÄ"ku dzÄ«ves jomās, kam ar pilsonÄ«bu nav nekāda sakara.

PiemÄ"ram?

Ir pieņemts lÄ"mums, ka visām maÅ¡Ä«nām jānomaina numura zÄ«me. Lai to paveiktu, jāuzrāda Krievijas pase. Ja kāds saslimst un nokļūst slimnÄ«cā, lai noformÄ"tu apdroÅ¡ināšanu, bez Krievijas pases neiztikt. BÄ"rni, kas Å¡ovasar pabeidza skolu, nevarÄ"ja saņemt atestātu bez Krievijas pases. CilvÄ"ki var izbraukt no Krimas, izmantojot Ukrainas pasi, bet, lai atgrieztos, vajag Krievijas pasi.

Daudzi likumi, kas Å¡ogad ieviesti Krievijā, radÄ«ti uz Ukrainas pieredzes pamata. Krimas pievienoÅ¡anu Krievijai Putins pamato ar tautas gribu, atsaucoties uz referendumu, bet tajā pašā laikā Krievijā likumdoÅ¡ana vispār tādus nepieļauj rÄ«kot. TieÅ¡i pÄ"c Krimas aneksijas Krievijā parādÄ«jās likuma pants, kas jau pat publisku sprieÅ¡anu par tās vai citas Krievijas teritorijas statusu pielÄ«dzina separātismam, un par to ir paredzÄ"ts kriminālpants. Å ogad parādÄ«jies pants, kas uzliekpar pienākumu Krievijas pilsoņiem reÄ£istrÄ"t dubultpilsonÄ«bu, ja tādas kādam ir. Ieviesti ierobežojumi interneta lietoÅ¡anā.

Atgriešanās padomju laikos?

Deja vu sajÅ«ta ir. Bet Å¡odienas režīmu, kas izveidots Krimā, ar padomju salÄ«dzināt nevar kaut vai tāpÄ"c, ka padomju režīms no personas sagaidÄ«ja tikai to, lai tā neiestātos pret padomju varu un neapÅ¡aubÄ«tu tās vÄ"rtÄ«bas, bet mÅ«su situācijā vara pieprasa no cilvÄ"ka nemitÄ«gu lojalitātes apliecinājumu, pastāvÄ«gu varas slavināšanu. Lojalitātes neapliecināšana tiek uztverta kā izaicinājums. Å Ä« vara ir daudz ciniskāka par to, kas bija padomju laikos, jo represÄ«vo orgānu iespÄ"jas daudz lielākas. Å odien Krimā nav neviena savā dzÄ«ves pozÄ«cijā aktÄ«va cilvÄ"ka, kam jau nebÅ«tu bijuÅ¡as sarunas ar Krievijas droÅ¡Ä«bas dienesta pārstāvjiem, Krimā nav neviena redaktora vai medija Ä«paÅ¡nieka, ar ko šādas pārrunas nebÅ«tu notikuÅ¡as jau vairākkārt - tiek vairota totāla baiļu atmosfÄ"ra spÄ"ka struktÅ«ru priekšā, kuras sabiedrÄ«bai jāuztver kā visuvarenas, no kurām neko nevar noslÄ"pt.

Visu interviju lasiet trešdienas, 20.augusta, laikrakstā Diena!

Slīcējiem aizstāvju nav

AtÅ¡Ä·irÄ«bā no tÄ"mas par braukÅ¡anu reibumā, informatÄ«vās kampaņas par to, cik bÄ«stamas ir Å«denstilpes un atpÅ«ta pie tām, Ä«paÅ¡i savienojumā ar alkohola lietoÅ¡anu, netop un netiek plānotas arÄ« nākotnÄ", jo tām nav naudÄ«gu kompāniju piesaistes, treÅ¡dien vÄ"sta laikraksts Diena.

"NoslÄ«kuÅ¡ais ir bÄ"da tuviniekiem - pārÄ"jiem tā ir tikai statistika," tieÅ¡s ir ārsts psihiatrs Andris SaulÄ«tis. Viņš norāda - kamÄ"r cilvÄ"ka nāve kādai no ietekmÄ«gajām industrijām nenesÄ«s zaudÄ"jumus, Latvijas varas iestādes neko nedarÄ«s, lai situāciju mainÄ«tu saknÄ": "Cik efektÄ«vi ar iedarbÄ«gām sociālajām kampaņām izdevās samazināt ceļu satiksmes negadÄ«jumu un dzÄ"rājÅ¡oferu skaitu! To veidoÅ¡anu lobÄ"ja apdroÅ¡inātāji, kam katra avārija maksā naudu, turklāt dzÄ"rājs uz ceļa rada bailes paÅ¡iem naudas dalÄ«tājiem, jo apdraud arÄ« viņu dzÄ«vÄ«bu, turpretÄ« slÄ«konis neapdraud nevienu - lai slÄ«kst, pats vainÄ«gs, ka lien, kur nevajag!"

Visas Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) sociālās kampaņas pret braukšanu reibumā tapušas par Obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas līdzekļiem, un katru no tām atbalstījusi kāda apdrošināšanas kompānija, lai it kā "celtu iedzīvotāju apziņas līmeni".

Taču skaitļi, aiz kuriem stāv noslÄ«kuÅ¡o aprāvušās dzÄ«ves un piederÄ«go sÄ"ras, signalizÄ", ka ir pÄ"dÄ"jais brÄ«dis darÄ«t kaut ko lietas labā, jo pÄ"dÄ"jos astoņos gados Å«dens Latvijai laupÄ«jis 1515 cilvÄ"ku. Ūdens Latvijā paņem divtik vairāk dzÄ«vÄ«bu nekā ceļu satiksmes negadÄ«jumi - pagājuÅ¡ajā mÄ"nesÄ« glābÄ"ji izvilka 37 noslÄ«kuÅ¡os, bet Å¡ogad kopumā - jau 110. Taču patiesais skaits ir vÄ"l lielāks, jo ne vienmÄ"r talkā tiek aicināti Å«denslÄ«dÄ"ji, lÄ«dz ar to statistika izmÄ"tāta pa visu atbildÄ«go dienestu reÄ£istriem, bet vÄ"l neesot apkopota.

GlābÄ"ji esot sprieduÅ¡i par sociālās kampaņas nepiecieÅ¡amÄ«bu, taču atdÅ«ruÅ¡ies pret finansÄ"jumu. "Rupji rÄ"Ä·inājām, ka viena kampaņa izmaksātu ap 100 tÅ«kstoÅ¡iem eiro, taču tādas naudas mums nav. Turklāt daudz atkarÄ«gs no laikapstākļiem - vÄ"sās vasarās noslÄ«kuÅ¡o skaits ir daudz mazāks, tāpÄ"c var gadÄ«ties, ka naudas ieguldÄ«jums tādā kampaņā neizrādÄ«tos tik efektÄ«vs," skaidro Vetere.

Tiesa, pÄ"rn ugunsdroÅ¡Ä«bas uzraudzÄ«bas inspektori ir nolasÄ«juÅ¡i teju trÄ«s tÅ«kstoÅ¡us lekciju par dažādiem droÅ¡Ä«bas jautājumiem, organizÄ"ti 130 konkursi un sacensÄ«bas skolÄ"niem. Nesen par Eiropas SavienÄ«bas finansÄ"jumu tapa četras Ä«sfilmas bÄ"rniem BÄ«stamā robeža - vienā no tām runāts arÄ« par droÅ¡u peldÄ"Å¡anos.

Visu rakstu lasiet trešdienas, 20.augusta, laikrakstā Diena!

Pensionāri plānoto mītiņu pārceļ uz gada beigām

Neraugoties uz vairāku senioru organizāciju, kā arÄ« Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) biedres Lilijas Å kutānes iebildumiem, LPF senioru mÄ«tiņš jeb federācijas priekÅ¡sÄ"dÄ"tāja vārdiem - sapulce - tomÄ"r notiks, bet tā pārcelta no 6.septembra uz gada beigām, pirmdien lÄ"musi LPF dome.

Federācijas vadÄ«tājs Andris Siliņš aÄ£entÅ«rai LETA sacÄ«ja, ka sapulces rÄ«koÅ¡anu atbalstÄ«ja vairākums LPF biedru, tādÄ"jādi lÅ«gums nerÄ«kot pasākumu neguva nepiecieÅ¡amo atbalstu. Savukārt lÄ"mums pārcelt sapulci pieņemts, jo tās rÄ«koÅ¡ana bÅ«s lietderÄ«gāka pÄ"c Saeimas vÄ"lÄ"Å¡anām, proti, Å¡Ä« valdÄ«ba strādās vÄ"l tikai pāris mÄ"neÅ¡us, tādÄ"jādi senioriem vÄ"lamās izmaiņas, visdrÄ«zāk ,nespÄ"s panākt, teica Siliņš.

Pasākums varÄ"tu notikt novembrÄ« vai decembrÄ« un tiktu rÄ«kots iekÅ¡telpās, pieļāva LPF vadÄ«tājs.

Federācijas valde pirmdien arÄ« apstiprināja prasÄ«bas, kādas sapulcÄ" izvirzÄ«s valdÄ«bai un Saeimai, teica Siliņš. Pirmkārt, seniori pieprasÄ«s valdÄ«bu un Saeimu strādāt tā, lai notiktu ekonomiskā attÄ«stÄ«ba un darbaspÄ"ka atgrieÅ¡anās Latvijā, kā arÄ« cīņa ar Ä"nu ekonomiku. "Tas ir pamats tam, lai mÄ"s varÄ"tu kardināli risināt pensiju jautājumu, kurÅ¡ Å¡obrÄ«d ir iestrÄ"dzis sakarā ar to, ka treÅ¡daļa darbaspÄ"ka Latviju faktiski ir pametusi un no pensiju sistÄ"mas aizgājusi," pauda LPF vadÄ«tājs.

Otrkārt, valdÄ«bai tiks izvirzÄ«ta kategoriska prasÄ«ba atbilstoÅ¡i tam, ka ir aizbraucis darbaspÄ"ks, samazināt ierÄ"dniecÄ«bu par vismaz treÅ¡daļu. Tāpat federācijas pārstāvji lÅ«gs risināt pensiju aprÄ"Ä·ina jautājumus, padarot aprÄ"Ä·ina kārtÄ«bu sociāli taisnÄ«gāku.

LPF arÄ« lÅ«gs ieviest veselÄ«bas apdroÅ¡ināšanas sistÄ"mu pensionāriem un samazināt senioru izdevumus, piemÄ"ram, pievienotās vÄ"rtÄ«bas nodokli pirmās nepiecieÅ¡amÄ«bas precÄ"m, komunālajiem pakalpojumiem un medikamentiem.

Jau vÄ"stÄ«ts, ka vairākas senioru intereses pārstāvoÅ¡as organizācijas neatbalsta LPF lÄ"mumu 6.septembrÄ« rÄ«kot mÄ«tiņu StrÄ"lnieku laukumā. Å Ä«s organizācijas ir Latvijas senioru alianse, Latgales reÄ£iona pensionāru biedrÄ«ba, RÄ«gas aktÄ«vo senioru alianse un RÄ«gas pilsÄ"tas Vidzemes priekÅ¡pilsÄ"tas pensionāru biedrÄ«ba.

Kā 4.jÅ«lijā preses konferencÄ" norādÄ«ja organizāciju pārstāvji, viņi vÄ"las, lai starp pensionārus pārstāvošām organizācijām, ministrijām un valdÄ«bu notiktu mierÄ«gs dialogs. Viņuprāt, jebkādi protesti paÅ¡reizÄ"jā politiskajā situācijā varÄ"tu valstÄ« izraisÄ«t nestabilitāti. Latvijas senioru alianses vadÄ«tājs Jāzeps JaniÅ¡evs sacÄ«ja, ka minÄ"tās organizācijas pārstāv vairāk nekā 50% Latvijas pensionāru un tās kategoriski iebilst pret jebkāda veida mÄ«tiņiem.

Starp mÄ«tiņa pretiniekiem ir arÄ« LPF biedre un RÄ«gas pilsÄ"tas Vidzemes priekÅ¡pilsÄ"tas pensionāru biedrÄ«bas vadÄ«tāja Lilija Å kutāne. "Miers ir zelts, un tā ir mÅ«su veselÄ«ba. Ja mÄ"s sāksim streikot un ārdÄ«ties, tad mÄ"s aiziesim ātrāk projām. MÄ"s saprotam, ka trÅ«kst naudas, kad tās nav trÅ«cis? Nekas, viss bÅ«s normāli. MÄ"s esam maza tauta, maza valsts, un mums ir jādomā par nākotni, kas mÅ«su vietā nāks," žurnālistiem sacÄ«ja Å kutāne.

Å…emot vÄ"rā, ka viedokli nerÄ«kot mÄ«tiņu izteikusi arÄ« LPF biedre, Siliņš nolÄ"ma jautājumu par mÄ«tiņa noturÄ"Å¡anu vÄ"lreiz pārrunāt LPF valdes sÄ"dÄ". TomÄ"r viņš norādÄ«ja, ka plānotais pasākums nebÅ«s pikets, bet LPF biedru sanākÅ¡ana, lai izteiktu savu viedokli par paÅ¡as federācijas, valdÄ«bas un Saeimas gada laikā paveikto, un, iespÄ"jams, noteiktu uzdevumus jaunajai Saeimai un valdÄ«bai. Å is pasākums ticis paredzÄ"ts federācijas darba plānā jau gada sākumā, turklāt to plānots ieviest kā tradicionālu pasākumu, viņš sacÄ«ja.

Latvijai Polijas un Lietuvas alternatīvais gāzes vads izmaksās 29,4 miljonus eiro

Eiropas regulatoru sadarbÄ«bas aÄ£entÅ«ra (Agency for the Cooperation of Energy Regulators (ACER)) ir pieņÄ"musi lÄ"mumu par izmaksu sadalÄ«jumu starp projekta dalÄ«bvalstÄ«m par alternatÄ«vā gāzes vada izbÅ«vi caur Poliju un Lietuvu. Latvijai dalÄ«ba projektā izmaksās 29,4 miljonus eiro, portālu Diena.lv informÄ"ja Ekonomikas ministrijā (EM). 

"Latvijas iemaksa par dalÄ«bu projektā ir samazināta gandrÄ«z par pieciem miljoniem eiro un sastādÄ«s 29,4 miljonus eiro. Å Ä«s summa nav jāsamaksā rÄ«t vai parÄ«t, finansÄ"jums ir nepiecieÅ¡ams projekta Ä«stenoÅ¡anas laikā, kas aizņems vairākus gadus," skaidro ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (Reformu partija). 

Projekta Ä«stenoÅ¡ana tiek plānota lÄ«dz 2019.-2020.gadam. Saskaņā ar ACER lÄ"mumu, pÄ"c projekta realizācijas Polija saņems 85.5 miljonus eiro, no kuriem 54.9 miljoni bÅ«s jānomaksā Lietuvai, 29.4 miljoni eiro - Latvijai un 1.5 miljons eiro - Igaunijai. 

"Pateicoties, tai skaitā, Latvijas iniciatÄ«vām un aktivitātei beidzot ir pieņemts Å¡is nozÄ«mÄ«gais lÄ"mums par finanÅ¡u ieguldÄ«jumu sadalÄ«jumu starp projekta dalÄ«bvalstÄ«m. Tas nozÄ«mÄ", ka alternatÄ«vā gāzes vada bÅ«vniecÄ«ba kļūst pavisam reāla," atzÄ«mÄ" Dombrovskis. 

Ministrijā norāda, ka šāda alternatÄ«va gāzes vada izbÅ«ve izbeigs enerÄ£ijas salas statusu Baltijas valstÄ«m un savienos mÅ«s ar centrālās un Austrumeiropas gāzes tirgiem, tai skaitā Polijas saÅ¡Ä·idrinātās gāzes (SDG) termināli. Tas arÄ« ir bÅ«tisks solis Latvijas enerÄ£Ä"tiskās droÅ¡Ä«bas kontekstā, kas balstās uz Inčukalna pazemes gāzes krātuves priekÅ¡rocÄ«bām un reÄ£ionāliem starpsavienojumu projektiem.

"Å ovasar, tiekoties ar Polijas vicepremjeru JanuÅ¡u Pjehočinski (Janusz PiechociÅ„ski), es uzrunāju viņu par Å¡Ä« projekta virzÄ«bu un nepiecieÅ¡amÄ«bu pieņemt lÄ"mumus, lai varÄ"tu pārskatāmā nākotnÄ" diversificÄ"t gāzes piegādes, nodroÅ¡inot enerÄ£Ä"tisko droÅ¡Ä«bu. Tai skaitā, es runāju par nepiecieÅ¡amÄ«bu pārskatÄ«t projekta dalÄ«bvalstu finansiālo ieguldÄ«jumu projektā, samazinot kopÄ"jo summu, kas bÅ«tu jāsaņem Polijai. Un 11.augustā ACER ir pieņÄ"musi lÄ"mumu, kurā kopÄ"jais finansÄ"jums, kuru saņems Polijas puse, ir ievÄ"rojami mazāks, nekā sākotnÄ"ji plānotais," saka Dombrovskis. 

PÄ"dÄ"jo mÄ"neÅ¡u laikā ekonomikas ministrs ir pārrunājis projekta realizācijas nozÄ«mi arÄ« ar Eiropas enerÄ£Ä"tikas komisāru Ginteru Etingeru, Polijas energouzņÄ"muma GAZ SYSTEM vadÄ«tāju Janu Hadamu un Lietuvas enerÄ£Ä"tikas ministru Jaroslavu Neveroviču.

"Tāpat, pÄ"c mÅ«su iniciatÄ«vas pirms mÄ"neÅ¡a pirmo reizi tika sasaukta visu četru iesaistÄ«to valstu ekspertu un amatpersonu sanāksme, kurā tika spriests par projekta iespÄ"jamo realizāciju," uzsver Dombrovskis.  Tā bijusi pirmā augsta lÄ«meņa valstu pārstāvju kopÄ"jā apspriede kopÅ¡ pirms pieciem gadiem tika uzsākta projekta virzÄ«ba. Nākamā šāda tikÅ¡anās plānota septembrÄ« arÄ« RÄ«gā. 

Kā zināms, lai nostiprinātu enerÄ£Ä"tisko droÅ¡Ä«bu reÄ£ionā ir izstrādāts alternatÄ«vā gāzes vada projekts caur Poliju un Lietuvu. Projekta izskatÄ«Å¡ana tika uzsākta pirms pieciem gadiem, taču tikai tagad ir pieņemts lÄ"mums par projekta izmaksu sadalÄ«jumu. Å is lÄ"mums ļauj pieteikt projektu ES finansÄ"juma saņemÅ¡anai vÄ"l Å¡ogad.

Būt vai nebūt speciālajiem budžetiem

Tuvojoties gaidāmajām Saeimas vÄ"lÄ"Å¡anām rudenÄ«, aizvien skaļāk izskan atseviÅ¡Ä·u politisko partiju aicinājumi veidot speciālus iezÄ«mÄ"tus budžetus atsevišķām naudas trÅ«kuma nomocÄ«tām nozarÄ"m, pārsvarā runa ir par autoceļu fonda atjaunoÅ¡anu, veselÄ«bas aprÅ«pi un iezÄ«mÄ"tu finansÄ"jumu KultÅ«rkapitāla fondam. Kāda no partijām aicina veidot pat piecus speciālos budžeta fondus, ceturtdien raksta laikraksts Diena. 

Speciālo budžetu izveidei gan nepiekrÄ«t FinanÅ¡u ministrija, arÄ« Dienas aptaujātie eksperti, kas ir akadÄ"miski mācÄ«bspÄ"ki, pret šādu ideju izturas skeptiski. ArÄ« Starptautiskais ValÅ«tas fonds un Pasaules Banka nerekomendÄ" veidot speciālos budžetus, jo tas naudas sadali padara mazāk caurspÄ«dÄ«gu un pats galvenais - ir problemātiski elastÄ«gi pārdalÄ«t lÄ«dzekļus valdÄ«bas prioritātÄ"m.

Savukārt nozares, kurām vÄ"las paredzÄ"t speciālos budžetus, to atbalsta abām rokām. Autoceļu bÅ«vnieki pat ir paziņojuÅ¡i, ka fonda atjaunoÅ¡anas atbalstÄ«Å¡ana ir lakmusa papÄ«rs partijām, vai par tām var balsot vÄ"lÄ"Å¡anās.

Jāatgādina, ka paÅ¡laik Latvijā ir tikai viens speciālais budžets - valsts sociālās apdroÅ¡ināšanas budžets, kuru veido strādājoÅ¡o sociālās iemaksas. Taču tā nav bijis vienmÄ"r. LÄ«dz 2004. gadam bija 14 speciālo budžetu, to skaitā speciālais veselÄ«bas aprÅ«pes budžets, valsts autoceļu fonds, augstas klases sasniegumu sports u. c., kurus ar valdÄ«bas lÄ"mumu 2004. gadā iekļāva pamatbudžetā (izņemot sociālās apdroÅ¡ināšanas budžetu). Tolaik galvenie argumenti par labu speciālo budžetu likvidÄ"Å¡anai bija starptautisko finanÅ¡u institÅ«ciju rekomendāciju Ä«stenoÅ¡ana, lielākas rÄ«cÄ«bas iespÄ"jas valdÄ«bai, lemjot par nepiecieÅ¡amo lÄ«dzekļu novirzÄ«Å¡anu valstij nozÄ«mÄ«gu prioritāšu realizācijai.

FinanÅ¡u ministrijas skatÄ«jumā Å¡ie argumenti savu nozÄ«mi nav zaudÄ"juÅ¡i arÄ« patlaban. FinanÅ¡u ministrs Andris Vilks norāda, ka, "iezÄ«mÄ"jot konkrÄ"tu valsts budžeta lÄ«dzekļu apmÄ"ru novirzÄ«Å¡anu vienai nozarei, tiek apdraudÄ"ta iespÄ"ja valdÄ«bai sabalansÄ"t visas valsts attÄ«stÄ«bai un droÅ¡Ä«bai nepiecieÅ¡amās vajadzÄ«bas. Tā ir galvenā negatÄ«vā iezÄ«me, ka, iezÄ«mÄ"jot noteiktus ieņÄ"mumus noteiktiem izdevumiem, tiek ierobežotas valdÄ«bas iespÄ"jas lemt par pieejamā finansÄ"juma sadali atbilstoÅ¡i valdÄ«bas prioritātÄ"m. Jo lielāka ir speciālajiem mÄ"rÄ·iem iezÄ«mÄ"tā daļa, jo mazāk paliek lÄ«dzekļu, par kuru pārdali valdÄ«ba var lemt". Vilks arÄ« uzsver, ka ir maldÄ«gs uzskats, ka lÄ«dzekļu iezÄ«mÄ"Å¡ana dod garantiju par finansÄ"juma pieejamÄ«bu noteiktām nozarÄ"m, jo iezÄ«mÄ"tie ieņÄ"mumi mÄ"dz svārstÄ«ties, un neparedzÄ"ta nodokļu plāna neizpilde radÄ«tu iztrÅ«kumu iezÄ«mÄ"tajā budžetā, kā rezultātā nebÅ«tu iespÄ"jams nodroÅ¡ināt plānotās funkcijas un vajadzÄ"tu lemt par papildu lÄ«dzekļu pieÅ¡Ä·irÅ¡anu no valsts pamatbudžeta.

AtÅ¡Ä·irÄ«gu skatÄ«jumu pauž bijuÅ¡ais finanÅ¡u ministrs Einars RepÅ¡e, kura laikā speciālie budžeti tika likvidÄ"ti un kurÅ¡ tagad iestājas par to atjaunoÅ¡anu. Runa ir par autoceļu fondu un KultÅ«rkapitāla fondu. "2004. gadā biju pārliecināts, ka ir pareizi, ka visu izdevumu pieÅ¡Ä·irÅ¡ana un apstiprināšana iet caur vienotu procedÅ«ru, kurā ministriem jāspÄ"j aizstāvÄ"t savas prioritātes. Turklāt likums noteica, ka jomām, kurās tiek likvidÄ"ts speciālais budžets, finansÄ"jums netiek samazināts. DiemžÄ"l tolaik netika ņemta vÄ"rā cilvÄ"ka patiesā daba - ka tā ir vāja. Likums netika pildÄ«ts, un ministri, piemÄ"ram, satiksmes, nemācÄ"ja aizstāvÄ"t savas prioritātes. Tajā pašā veselÄ«bas nozarÄ" finansÄ"jums katru gadu tika samazināts. TādÄ"ļ paÅ¡laik es uzskatu, ka, piemÄ"ram, speciāls budžets autoceļiem bÅ«tu atjaunojams. Tam par labu runā tas, ka autovadÄ«tāji, kas maksā ceļu nodokli, ir pārliecināti, ka tas aiziet ceļu uzturÄ"Å¡anai. Turklāt autoceļu nozares Ä«patnÄ«ba ir tā, ka tur darbi un lÄ«dz ar to finansÄ"jums ir jāplāno vairāku gadu garumā. Un ir ļoti svarÄ«gi, lai finansÄ"jums bÅ«tu noteiktā apjomā plānojams vairākus gadus uz priekÅ¡u," teic RepÅ¡e.

Plašāk lasiet Rūtas Kesneres rakstā Būt vai nebūt speciālajiem budžetiem ceturtdienas, 14.augusta, laikraksta Diena 10.-11.lpp.!

Pagājušajā diennaktī vietām nolijusi pat puse mēneša normas

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) uzskata, ka patlaban ir jāsamazina PVN Latvijā ražotajai pārtikai.

LBAS savās prasÄ«bās vienmÄ"r ir uzsvÄ"rusi nepiecieÅ¡amÄ«bu mazināt PVN likmi pirmās nepiecieÅ¡amÄ«bas precÄ"m, bet, ņemot vÄ"rā paÅ¡reizÄ"jo situāciju ar problÄ"mām ārÄ"jos tirgos un uzsverot vajadzÄ«bu stiprināt Latvijas iekÅ¡Ä"jo tirgu, savienÄ«ba aicina valdÄ«bu samazināt PVN Latvijā ražotajai pārtikai.

„Šāds solis veicinātu Latvijā ražotās pārtikas patÄ"riņu, seviÅ¡Ä·i cilvÄ"kiem ar maziem ienākumiem. Turklāt tagad ir laiks, kad daudzi atgriežas no atvaļinājumiem ar visai ierobežotām finansiālajām iespÄ"jām. TādÄ"ļ aicinājumi pirkt Latvijas preci, ja turpat blakus plauktā atrodama prece no citas valsts ar zemāku cenu, Ä«sti nav realizÄ"jami. Taču, ja lÄ«dztekus Å¡iem aicinājumiem sekotu reāls valdÄ«bas solis - PVN samazināšana, cilvÄ"ki noteikti bÅ«tu daudz solidārāki ar Latvijas ražotājiem,” uzskata LBAS priekÅ¡sÄ"dÄ"tāja vietniece LÄ«vija MarcinkÄ"viča.

LBAS jau ir uzsvÄ"ris, ka ir nepiecieÅ¡ama nodokļu sistÄ"mas izlÄ«dzināšana Baltijas valstu starpā. DiemžÄ"l pÄ"ckrÄ«zes situācijā Latvijā darbinieki ir nostādÄ«ti daudz sliktākā stāvoklÄ« nekā Lietuvā un Igaunijā, jo Latvijā ar iedzÄ«votāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamais minimums (NA) ir 75 eiro, Igaunijā 144 eiro un Lietuvā pie minimālās algas 320 eiro NA bÅ«tu 165,2 eiro (Lietuvā NA kļūst zemāks, ja darba alga ir lielāka). Darbiniekiem Latvijā arÄ« valsts sociālās apdroÅ¡ināšanas iemaksu (VSAOI) likmes ir trÄ«sarpus reizes augstākas nekā Lietuvā un Igaunijā, kas samazina Latvijas darbinieku neto darba samaksu. Savukārt Latvijā Ä«paÅ¡i labvÄ"lÄ«ga VSAOI likme ir darba devÄ"jiem - 23,59%, kas Lietuvā ir 30,7% un Igaunijā 36,4%. ArodbiedrÄ«bas uzskata, ka, ja samazina kopÄ"jo likmi, tad to vajadzÄ"tu samazināt tieÅ¡i darbinieku daļā, kas veicinātu iedzÄ«votāju pirktspÄ"ju un, tātad, arÄ« uzņÄ"mumu ienākumus.

Tāpat bÅ«tu ļoti nepiecieÅ¡ams pārskatÄ«t valsts un paÅ¡valdÄ«bas iestāžu iepirkumu procedÅ«ras regulÄ"jumu, lai priekÅ¡roka iepirkumos tiktu dota vietÄ"jiem ražotājiem.

Vējainā siltināšanas rekordiste

Divas pilsÄ"tas Latvijā draudzÄ«gi dala lÄ«derpozÄ«cijas siltināto daudzdzÄ«vokļu namu skaita ziņā. Valmiera izceļas ar lielāko nosiltināto Ä"ku Ä«patsvaru attiecÄ«bā uz kopÄ"jo skaitu - renovÄ"ti jau gandrÄ«z 14% dzÄ«vojamo māju, savukārt Liepāja ir uzplaukusi absolÅ«tos skaitļos - tur jauns izskats un siltāka fasāde jau ir vai tuvākajā laikā tiks pabeigta 123 pirmskara un padomju gados celtiem namiem, kas Latvijā ir rekords, treÅ¡dien raksta laikraksts Diena. 

IedzÄ«votāju informÄ"tÄ«ba par siltināšanas ekonomisko izdevÄ«gumu, paÅ¡valdÄ«bas atbalsta programmas, namu apsaimniekotāju aktivitāte, kā arÄ« vietvaras rādÄ«tais piemÄ"rs, nosiltinot tās pārziņā esošās publiskās Ä"kas - Å¡o faktoru esamÄ«ba ir minÄ"to pilsÄ"tu pārvÄ"rtÄ«bu un energoefektivitātes pamatā. Liepājas domes priekÅ¡sÄ"dÄ"tājs Uldis Sesks (Liepājas partija) min vÄ"l kādu iemeslu: "Å o nosiltināto māju skaita rekordu mums izdevās sasniegt, pateicoties ļoti enerÄ£iskiem, drosmÄ«giem un neatlaidÄ«giem māju vecākajiem - aktÄ«vistiem, kuri nežÄ"lo savu brÄ«vo laiku, staigā no dzÄ«vokļa uz dzÄ«vokli, vāc parakstus un gatavo visu dokumentāciju. Es zinu, ka tas nav viegls darbs, bet tas ir galvenais nosacÄ«jums, lai labās pārmaiņas notiktu!".

LÄ«dz Å¡im ES naudu dzÄ«vojamo māju siltināšanai pārdalÄ«ja un projektu Ä«stenoÅ¡anu uzraudzÄ«ja Latvijas InvestÄ«ciju un attÄ«stÄ«bas aÄ£entÅ«ra, bet jaunajā plānoÅ¡anas periodā, kas sācies Å¡ogad, Å¡o funkciju pārņÄ"musi Latvijas attÄ«stÄ«bas finanÅ¡u institÅ«cija Altum. IepriekÅ¡ kredÄ«tus Ä"ku siltināšanai izsniedza komercbankas ar trÄ«s lÄ«dz seÅ¡u procentu likmi gadā, turpmāk dzÄ«vokļu Ä«paÅ¡nieki naudu saņems atmaksājamā granta veidā un tas nozÄ«mÄ", ka tiks nodroÅ¡ināts 100% aizdevums ar pazeminātu aizdevuma likmi. Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāve Elita Rubesa-Voravko skaidro, ka šāda atbalsta sistÄ"ma jau pastāv vairākās citās ES valstÄ«s un Latvijā tā ļauÅ¡ot atbalstÄ«t divreiz vairāk Ä"ku siltināšanas projektu nekā lÄ«dz Å¡im. Jāpiebilst, ka 2014- 2020. gadā no ES fondiem Latvijas dzÄ«vojamo namu siltināšanai plānoti 176,5 miljoni eiro.

Birokrātisko slogu, kas iedzÄ«votājiem jāpārvar, gatavojot sava nama siltināšanas projekta pieteikumu, bÅ«tiski samazināt gan neesot iespÄ"jams. EM norāda, ka turpmāk iesniegumam bÅ«Å¡ot jāpievieno mazāk dokumentu, bet tajā pašā laikā lielais lÄ«dzfinansÄ"juma apmÄ"rs nosakot arÄ« stingrākas ievieÅ¡anas un uzraudzÄ«bas prasÄ«bas.

Plašāk lasiet KristÄ«nas Putincevas rakstā VÄ"jainā siltināšanas rekordiste treÅ¡dienas, 13.augusta, laikraksta Diena 8.lpp.!

LBAS: Ir īstais brīdis samazināt PVN pārtikai

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) uzskata, ka patlaban ir jāsamazina PVN Latvijā ražotajai pārtikai.

LBAS savās prasÄ«bās vienmÄ"r ir uzsvÄ"rusi nepiecieÅ¡amÄ«bu mazināt PVN likmi pirmās nepiecieÅ¡amÄ«bas precÄ"m, bet, ņemot vÄ"rā paÅ¡reizÄ"jo situāciju ar problÄ"mām ārÄ"jos tirgos un uzsverot vajadzÄ«bu stiprināt Latvijas iekÅ¡Ä"jo tirgu, savienÄ«ba aicina valdÄ«bu samazināt PVN Latvijā ražotajai pārtikai.

„Šāds solis veicinātu Latvijā ražotās pārtikas patÄ"riņu, seviÅ¡Ä·i cilvÄ"kiem ar maziem ienākumiem. Turklāt tagad ir laiks, kad daudzi atgriežas no atvaļinājumiem ar visai ierobežotām finansiālajām iespÄ"jām. TādÄ"ļ aicinājumi pirkt Latvijas preci, ja turpat blakus plauktā atrodama prece no citas valsts ar zemāku cenu, Ä«sti nav realizÄ"jami. Taču, ja lÄ«dztekus Å¡iem aicinājumiem sekotu reāls valdÄ«bas solis - PVN samazināšana, cilvÄ"ki noteikti bÅ«tu daudz solidārāki ar Latvijas ražotājiem,” uzskata LBAS priekÅ¡sÄ"dÄ"tāja vietniece LÄ«vija MarcinkÄ"viča.

LBAS jau ir uzsvÄ"ris, ka ir nepiecieÅ¡ama nodokļu sistÄ"mas izlÄ«dzināšana Baltijas valstu starpā. DiemžÄ"l pÄ"ckrÄ«zes situācijā Latvijā darbinieki ir nostādÄ«ti daudz sliktākā stāvoklÄ« nekā Lietuvā un Igaunijā, jo Latvijā ar iedzÄ«votāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamais minimums (NA) ir 75 eiro, Igaunijā 144 eiro un Lietuvā pie minimālās algas 320 eiro NA bÅ«tu 165,2 eiro (Lietuvā NA kļūst zemāks, ja darba alga ir lielāka). Darbiniekiem Latvijā arÄ« valsts sociālās apdroÅ¡ināšanas iemaksu (VSAOI) likmes ir trÄ«sarpus reizes augstākas nekā Lietuvā un Igaunijā, kas samazina Latvijas darbinieku neto darba samaksu. Savukārt Latvijā Ä«paÅ¡i labvÄ"lÄ«ga VSAOI likme ir darba devÄ"jiem - 23,59%, kas Lietuvā ir 30,7% un Igaunijā 36,4%. ArodbiedrÄ«bas uzskata, ka, ja samazina kopÄ"jo likmi, tad to vajadzÄ"tu samazināt tieÅ¡i darbinieku daļā, kas veicinātu iedzÄ«votāju pirktspÄ"ju un, tātad, arÄ« uzņÄ"mumu ienākumus.

Tāpat bÅ«tu ļoti nepiecieÅ¡ams pārskatÄ«t valsts un paÅ¡valdÄ«bas iestāžu iepirkumu procedÅ«ras regulÄ"jumu, lai priekÅ¡roka iepirkumos tiktu dota vietÄ"jiem ražotājiem.

Aptaujā veselības aprūpi nosauc par budžeta prioritāti; uzmanību vērš arī politiķi

Nākamā gada valsts budžetā visvairāk lÄ«dzekļu bÅ«tu jāatvÄ"l veselÄ«bas aprÅ«pei, liecina tirgus un sabiedriskās domas pÄ"tÄ«juma centra SKDS veiktā pÄ"tÄ«juma rezultāti. IespÄ"jas kaut ko mainÄ«t ir arÄ« jaunajām uz vÄ"lÄ"Å¡anām kandidÄ"joÅ¡ajām partijām, kuras veselÄ«bas aprÅ«pei sola pievÄ"rst pastiprinātu uzmanÄ«bu.

Vairāk nekā puse jeb 64% aptaujāto iedzÄ«votāju visbiežāk par prioritāro nozari, kurai no valsts budžeta vajadzÄ"tu pieÅ¡Ä·irt vairāk papildu lÄ«dzekļu, nosauca veselÄ«bas aprÅ«pi. VeselÄ«bas aprÅ«pi kā prioritāti visbiežāk nosauca 71% aptaujāto iedzÄ«votāju vecumā no 45 lÄ«dz 55 gadiem un 72% vecumā no 55 lÄ«dz 74 gadiem.

Par galvenajām VeselÄ«bas ministrijas pārziņā esoÅ¡ajām jomām, kurām nepiecieÅ¡ams pieÅ¡Ä·irt visvairāk lÄ«dzekļu, divas treÅ¡daļas jeb 64% iedzÄ«votāju norādÄ«ja rindu mazināšanu valsts apmaksātiem aprÅ«pes pakalpojumiem, 57% norādÄ«ja pacientu lÄ«dzmaksājumu samazināšanu par ārstÄ"Å¡anos slimnÄ«cās, bet 55% atzÄ«mÄ"ja papildu lÄ«dzekļus slimnÄ«cām ārstÄ"Å¡anas procesa nodroÅ¡ināšanai.

Mazāk nekā puse jeb 46% respondentu atzÄ«mÄ"ja, ka prioritārai jomai jābÅ«t arÄ« pacientu lÄ«dzmaksājumu mazināšanai par valsts kompensÄ"jamiem medikamentiem. Savukārt 31% aptaujāto uzsvÄ"ra veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumus bÄ"rniem, 18% - mediÄ·u atalgojuma palielināšanu, 8% - medicÄ«nas izglÄ«tÄ«bu.

Kā nākamās prioritārās jomas tika atzÄ«mÄ"tas sociālā aizsardzÄ«ba un pabalsti , ko atzÄ«mÄ"ja 46,7% aptaujāto, kā arÄ« izglÄ«tÄ«ba un zinātne - 36,5% aptaujāto. Savukārt ceļu bÅ«vi un uzturÄ"Å¡anu par prioritāti uzskata 27,9% aptaujāto, eksportspÄ"jas veicināšanu - 23,7% un lauksaimniecÄ«bu - 22,8% aptaujāto iedzÄ«votāju.

Tā kā tuvojas Saeimas vÄ"lÄ"Å¡anas, savu redzÄ"jumu par situāciju veselÄ«bas aprÅ«pÄ" un solÄ«jumiem kaut ko mainÄ«t izklāsta visas partijas. Diena aicināja partijas nostāju atklāt tieÅ¡i paÅ¡laik parlamentā nepārstāvÄ"tajām, bet uz vÄ"lÄ"Å¡anām kandidÄ"joÅ¡ajām partijām - Latvijas attÄ«stÄ«bai, ReÄ£ionu apvienÄ«bai, No sirds Latvijai un Vienoti Latvijai.

Šo partiju viedokļi lasāmi pirmdienas laikraksta Diena pielikumā Veselības Diena.

Ko sola Latvijas attīstībai:

"Valsts nopirks katram iedzÄ«votājam veselÄ«bas aprÅ«pes polisi pie apdroÅ¡inātāja, ko cilvÄ"ks pats bÅ«s izvÄ"lÄ"jies. LÄ«dz ar to rindas izzudÄ«s un lÄ«dzmaksājumi no pacienta netiks prasÄ«ti. Katrs cilvÄ"ks varÄ"s sevi apdroÅ¡ināt arÄ« papildus. Å obrÄ«d valsts tÄ"rÄ" veselÄ«bas aprÅ«pei apmÄ"ram 400 eiro par katru cilvÄ"ku. Par Å¡o naudu jāiegādājas katram iedzÄ«votājam apdroÅ¡ināšanas polise. BÄ"rniem un pensionāriem polise bÅ«s ar plašāku apdroÅ¡ināto pakalpojumu grozu. NepiecieÅ¡amie medikamenti, piemÄ"ram, onkoloÄ£iskie preparāti, jāiekļauj apdroÅ¡ināšanas paketÄ". Pacientiem ar Ä«pašām ilgstošām slimÄ«bām tiks nodroÅ¡ināta papildu valsts palÄ«dzÄ«ba. Å im nolÅ«kam jāizveido Ä«paÅ¡as valsts programmas visām slimÄ«bām, kuras valsts gribÄ"s paturÄ"t ciešākā uzraudzÄ«bā, tai skaitā onkoloÄ£ija, infektoloÄ£ija un tamlÄ«dzÄ«gi."

Ko sola Reģionu apvienība:

"Plānveida veselÄ«bas aprÅ«pes saņemÅ¡ana jāsaista ar nodokļu nomaksu, jāturpina obligātās veselÄ«bas apdroÅ¡ināšanas ievieÅ¡ana, paredzot definÄ"tu apmaksāto pakalpojumu grozu. Jāmazina pacientu lÄ«dzmaksājumi, jāveic pakalpojumu pieejamÄ«bas un kvalitātes audits, kompensÄ"jamo zāļu sistÄ"mā jāiekļauj jauni un dārgāki medikamenti, balstoties uz farmakoekonomiskā izdevÄ«guma principiem, svarÄ«ga ir e-veselÄ«bas ievieÅ¡ana un atbalsts inovatÄ«vu medicÄ«nas nozaru attÄ«stÄ«bai. Plānveida palÄ«dzÄ«bā rindas nav iespÄ"jams izskaust pilnÄ«bā, bet to ilgumu iespÄ"jams saÄ«sināt. Jānoskaidro reālais gaidÄ«Å¡anas ilgums visās veselÄ«bas aprÅ«pes iestādÄ"s, un jādefinÄ" kritÄ"riji, pÄ"c kuriem pacientus iekļauj rindā un kā tie tiek prioritizÄ"ti. IevieÅ¡ot obligāto veselÄ«bas apdroÅ¡ināšanu un palielinot finansÄ"jumu veselÄ«bas aprÅ«pei lÄ«dz 4,5% no IKP 2020. gadā, medicÄ«nas darbinieku algas iespÄ"jams palielināt, sasniedzot 50-75% no Ziemeļvalstu atalgojuma."

Ko sola No sirds Latvijai:

"Neatbalstām obligāto veselÄ«bas apdroÅ¡ināšanas ievieÅ¡anu, jo tas ir slÄ"ptais papildu nodoklis. VisefektÄ«vākā ir valsts apmaksāta veselÄ«bas aprÅ«pe, nosakot pakalpojumu grozu. Jāpalielina finansÄ"jums veselÄ«bas aprÅ«pei, nodroÅ¡inot pilnÄ«gu priekÅ¡statu par pakalpojumu faktiskajām izmaksām. Lielu daļu rindu varÄ"tu mazināt, tās efektÄ«vāk administrÄ"jot, tomÄ"r galvenais rindu veidoÅ¡anās iemesls ir valsts nespÄ"ja apmaksāt pieprasÄ«jumam atbilstoÅ¡u pakalpojumu apjomu, tāpÄ"c jāpārskata veselÄ«bas nozares finansÄ"Å¡anas sistÄ"ma. Rindas plānveida palÄ«dzÄ«bai ir pieļaujamas, sabalansÄ"jot pieprasÄ«jumu un resursus. AtkarÄ«bā no pakalpojuma veida gaidÄ«Å¡anas laiks nedrÄ«kstÄ"tu bÅ«t garāks par 6-8 nedÄ"ļām. Primārā veselÄ«bas aprÅ«pe, kas ir izmaksu ziņā efektÄ«vākais veselÄ«bas aprÅ«pes veids, jāpadara iedzÄ«votājiem pieejama, savlaicÄ«gi saņemot veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumus un nepiecieÅ¡amos medikamentus."

Ko sola Vienoti Latvijai:

"Jau Å¡ogad pieņemt likumu par obligāto veselÄ«bas apdroÅ¡ināšanas ievieÅ¡anu, paredzot jau 2015. gadā 1% no iedzÄ«votāju ienākuma nodokļa (IIN) novirzÄ«t veselÄ«bas apdroÅ¡ināšanai. Ik gadu palielināt iezÄ«mÄ"to daļu no IIN veselÄ«bas apdroÅ¡ināšanai. ApturÄ"t plānoto IIN (no 24% lÄ«dz 20%) samazināšanu, Å¡o naudu iezÄ«mÄ"jot veselÄ«bas apdroÅ¡ināšanai. Turpināt slimnÄ«cu centralizācijas reformu. Lai mazinātu rindas, jāmazina veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu dārdzÄ«ba. Lai uzlabotu pakalpojumu kvalitāti, ambulatorajā aprÅ«pÄ" jāievieÅ¡ princips nauda seko pacientam. Lai sasniegtu 4,5% no IKP 2020. gadā (1,26 miljardus eiro), katru gadu ir jāiet ar soli 0,2% no IKP (107 miljoni eiro). ParalÄ"li valsts izdevumu palielinājumam jāievieÅ¡ obligātā veselÄ«bas apdroÅ¡ināšana."

Zanders: Ierēdņu atbalsts politiķiem

Virsraksts, pieļauju, izklausās dÄ«vaini vai ironiski, tomÄ"r Å¡oreiz tajā nav zobgalÄ«bas. Proti, sagadÄ«jies, ka priekÅ¡vÄ"lÄ"Å¡anu kampaņas laikā, kad kandidāti runā par nepiecieÅ¡amajiem uzlabojumiem un saviem ārkārtÄ«gi izcilajiem priekÅ¡likumiem visās iespÄ"jamās nozarÄ"s, vairākas ministrijas valdÄ«bas dienaskārtÄ«bā (patlaban Valsts sekretāru sanāksmes lÄ«menÄ«) pieteikuÅ¡as pamatÄ«gus informācijas apjomus tieÅ¡i par tÄ"mām, kas tik tuvas partijām.

Runa, piemÄ"ram, ir par LabklājÄ«bas ministrijas (LM) sagatavoto koncepciju Par minimālā ienākuma lÄ«meņa noteikÅ¡anu un VeselÄ«bas ministrijas (VM) izstrādātajām SabiedrÄ«bas veselÄ«bas pamatnostādnÄ"m 2014.-2020. gadam. Pirmā noderÄ«gā lieta - izmantot minÄ"tajos dokumentos iekļautos plānus argumentÄ"tai kritikai, paÅ¡iem savu priekÅ¡likumu izteikÅ¡anai pilnvÄ"rtÄ«gā kontekstā utt. - droÅ¡i vien netiks izmantota. Kuram laiks lasÄ«t tos «papÄ«rus», turklāt politiskā retorika paredz, ka vai nu tāpat «viss ir slikti», vai arÄ« «izvÄ"lÄ"tais kurss ir pareizs», neieslÄ«gstot tādos nevajadzÄ«gos smalkumos kā objektivitāte.

TomÄ"r kandidāti varÄ"tu izmantot otro noderÄ«go lietu - šādos dokumentos pieejamo faktoloÄ£iju un kaut cik precÄ«zus jÄ"dzienu skaidrojumus. Vispirms domas ilustrÄ"Å¡anai izmantoÅ¡u LM dokumentu.

Pieļauju, ka gan vÄ"lÄ"tājus tracina, gan attiecÄ«gi paÅ¡us kandidātus nostāda neÄ"rtā situācijā pÄ«Å¡anās atbildÄ"s uz jautājumiem a la «ko jÅ«s tieÅ¡i saprotat ar cilvÄ"ka cienÄ«gu dzÄ«vi?», «kas, jÅ«suprāt, ir adekvāts ienākumu lÄ«menis?» utt. Vieni - kompetentākie pretendenti - tad piesauc "iztikas minimumu", citi - "garantÄ"to minimālo ienākumu lÄ«meni", pavisam "advancÄ"tie" - Eiropā pieņemto "nabadzÄ«bas riska slieksni" utt. Īsi sakot, katrs runā par savu, un jÄ"gas rezultātā maz. LM koncepcija, no vienas puses, visnotaļ skaudri parāda, kā Å¡is jÄ"dzienu mudžeklis Latvijā ir izveidojies, kādas tam ir sekas, no otras puses, - vieÅ¡ skaidrÄ«bu "kas ir kas".

LÄ«dzÄ«gi ar veselÄ«bas nozari. Nav problÄ"mas, ja konkurenti a priori uzskata, ka pie vainas ir Circene, VienotÄ«ba kopumā vai Latvijas politiskā elite vispār, - tā ir ne visai korekta, tomÄ"r normāla politiskā retorika. TomÄ"r, pirms startÄ"t ar saviem lieliskajiem priekÅ¡likumiem nozares sakārtoÅ¡anā, vÄ"rts ielÅ«koties VM izstrādātajās pamatnostādnÄ"s kaut tādÄ"ļ, lai saprastu, kas veselÄ«bas nozarÄ" Latvijā ir saistoÅ¡s (tostarp starptautiskā lÄ«menÄ«) neatkarÄ«gi no tā, kāds politiskais spÄ"ks uzvar vai ieņem ministra posteni. Degsme "sākt visu no baltas lapas" dažkārt ir nepiecieÅ¡ama, tomÄ"r ne vienmÄ"r reāla.

PazÄ«stot partiju uzvedÄ«bu priekÅ¡vÄ"lÄ"Å¡anu periodā, var apgalvot, ka tās piekasÄ«gi lasa konkurentu programmas. Lai tā bÅ«tu, tomÄ"r aicinājums neaizmirst arÄ« par Saeimas un Ministru kabineta interneta vietnÄ"m. Vislabāk, ja debates ir ne tikai asas un izklaidÄ"joÅ¡as, bet arÄ« kompetentas.

papildināts (14:11) - Rosina palielināt neapliekamo minimumu un minimālo pensiju

LÄ«dz ar jauna minimālā ienākumu lÄ«meņa noteikÅ¡anu LabklājÄ«bas ministrija (LM) piedāvā veikt izmaiņas arÄ« minimālās pensijas un ar iedzÄ«votāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma apmÄ"ros.

Kā ziņots, LM ir izstrādājusi koncepciju "Par minimālā ienākuma lÄ«meņa noteikÅ¡anu", kas paredz, sākot ar 2017.gadu, valstÄ« noteikt jaunu minimālā ienākuma lÄ«meni, ko izmantos, rÄ"Ä·inot, piemÄ"ram, minimālos pabalstus, nosakot ienākumu neapliekamo minimumu, kā arÄ« dažādu pabalstu apmÄ"ru. PÄ"c paÅ¡reizÄ"jiem aprÄ"Ä·iniem, 2017.gadā minimālais ienākumu lÄ«menis uz vienu Ä£imenes locekli bÅ«tu 129 eiro.

Preses konferencÄ" ministrijas Sociālās iekļauÅ¡anas un sociālā darba politikas departamenta vecākā eksperte Evija KÅ«la treÅ¡dien informÄ"ja, ka lÄ«dz ar Å¡Ä«m izmaiņām LM rosina no 75 eiro lÄ«dz 129 eiro palielināt ar iedzÄ«votāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu un no 70 lÄ«dz 129 eiro palielināt minimālo pensiju.

Tāpat plānots izvÄ"rtÄ"t minimālā ienākuma lÄ«meņa sasaisti ar valsts sociālajiem pabalstiem un bezdarbnieka pabalstu, - iespÄ"jams, tiks noteikts minimālais bezdarbnieka pabalsta lÄ«menis. KonkrÄ"tas summas gan Å¡obrÄ«d nav zināmas.

LabklājÄ«bas ministrija informÄ", ka lÄ«dz ar minimālā lÄ«meņa noteikÅ¡anu valstÄ« rosināts veikt pārmaiņas darbaspÄ"ka nodokļu un sociālās palÄ«dzÄ«bas sistÄ"mā, kā arÄ« minimālo pensiju jomā. PaÅ¡laik Latvijā 64,4 tÅ«kstoÅ¡iem trÅ«cÄ«go iedzÄ«votāju ienākumi mÄ"nesÄ« ir lÄ«dz 49,80 eiro. NabadzÄ«bas situācija valstÄ« kopumā aizvien ir kritiska. TāpÄ"c, nosakot minimālā ienākumu lÄ«meni, bÅ«tiskākais atbalsts tiktu sniegts iedzÄ«votājiem ar viszemākajiem ienākumiem, tos palielinot un uzlabojot viņu situāciju, kā arÄ« kopumā mazinot ienākumu nevienlÄ«dzÄ«bu. TurÄ«gāko iedzÄ«votāju ienākumi ir aptuveni 7 reizes augstāki par vistrÅ«cÄ«gāko iedzÄ«votāju ienākumiem, kas rada bÅ«tisku ienākumu nevienlÄ«dzÄ«bu.

Minimālā ienākuma lÄ«meni plānots sasaistÄ«t ar garantÄ"tā minimālā ienākuma lÄ«meni, to palielinot no 49,80 lÄ«dz 129 eiro, palielinot neapliekamo minimumu no 75 eiro lÄ«dz 129 eiro, kā arÄ« nosakot minimālo pensiju 129 eiro apmÄ"rā. Tāpat plānots izvÄ"rtÄ"t tā sasaisti ar bezdarbnieka pabalsta minimālo apmÄ"ru un valsts sociālajiem pabalstiem. Minimālā lÄ«meņa nodroÅ¡ināšanai valstÄ« bÅ«tu nepiecieÅ¡ami no 160 lÄ«dz 216 miljoniem eiro 2017.gadā.

PaÅ¡laik normatÄ«vos noteiktie minimālie ienākumu lÄ«meņi, proti, GMI, trÅ«cÄ«gās un maznodroÅ¡inātās personas ienākumu lÄ«menis nav sociālekonomiski pamatoti. Tie noteikti, pamatojoties galvenokārt uz budžeta iespÄ"jām. TāpÄ"c arÄ« citu minimālo ienākumu apmÄ"ri, piemÄ"ram, minimālā pensija, neapliekamais minimums, nav sociālekonomiski pamatoti. LÄ«dz ar to 97% gadÄ«jumu nabadzÄ«gākie iedzÄ«votāji arÄ« pÄ"c valsts un paÅ¡valdÄ«bu sociālo maksājumu saņemÅ¡anas aizvien nespÄ"j izkļūt no nabadzÄ«bas riska.

Galvenais mÄ"rÄ·is ir sakārtot sistÄ"mu, nosakot sociālekonomiskajai situācijai atbilstoÅ¡u, pamatotu un vienotu minimālā ienākuma lÄ«meni, lai uzlabotu vistrÅ«cÄ«gāko iedzÄ«votāju materiālo situāciju.  Å is lÄ«menis kalpos par atskaites punktu, atbilstoÅ¡i kuram paredzÄ"ts pilnveidot sociālās palÄ«dzÄ«bas, sociālās apdroÅ¡ināšanas un valsts sociālo pabalstu sistÄ"mas. TādÄ"jādi lÄ«meni ņems vÄ"rā, nosakot, piemÄ"ram, minimālos pabalstus, minimālās pensijas un citus atvieglojumu apmÄ"rus.

Minimālā ienākuma lÄ«meni plānots izmantot arÄ« darbaspÄ"ka nodokļu sistÄ"mas pilnveidoÅ¡anā, lai palielinātu ienākumus strādājoÅ¡ajiem ar zemu atalgojumu, vienlaikus veicinot darbspÄ"jas vecuma cilvÄ"ku iesaisti darba tirgÅ«. 

Darbs pie minimālā ienākuma lÄ«meņa nodroÅ¡ināšanas notiks pakāpeniski. SistÄ"mas sakārtoÅ¡anai bÅ«s nepiecieÅ¡ami papildu budžeta lÄ«dzekļi, jānodroÅ¡ina sekmÄ«ga sadarbÄ«ba ar sociālajiem partneriem un paÅ¡valdÄ«bām, kā arÄ« sabiedrÄ«bai bÅ«s jāskaidro, kādi bÅ«s plānotie pasākumi, kāpÄ"c tādi ir nepiecieÅ¡ami un ko piedāvātās izmaiņas dos ikvienam cilvÄ"kam.

Minimālā ienākuma lÄ«menis nav plānots kā kompensÄ"joÅ¡s mehānisms citās jomās pastāvoÅ¡o trÅ«kumu novÄ"rÅ¡anai, piemÄ"ram, veselÄ«bas aprÅ«pÄ", izglÄ«tÄ«bā u.c. Ir svarÄ«gi, lai attiecÄ«gās nozaru sistÄ"mas to pakalpojumu pieejamÄ«bu iedzÄ«votājiem nodroÅ¡ina visiem, neatkarÄ«gi no ienākumu lÄ«meņa, lai atvieglotu situāciju paÅ¡valdÄ«bām, kuras jau Å¡obrÄ«d noteiktu daļu lÄ«dzekļus atvÄ"l iedzÄ«votājiem gan veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu pieejamÄ«bai, gan obligātajai izglÄ«tÄ«bai. TāpÄ"c paralÄ"li ir jāturpina darbs pie iekļaujoÅ¡as izglÄ«tÄ«bas pakalpojumu pieejamÄ«bas, ņemot vÄ"rā saistÄ«bu starp ienākumiem un izglÄ«tÄ«bas lÄ«meni. Vienlaikus jāturpina palielināt ekonomikas konkurÄ"tspÄ"ju, lai strādājoÅ¡ajiem bÅ«tu iespÄ"ja saņemt lielākus ienākumus.

VienlÄ«dz svarÄ«ga loma algota darba kontekstā ir Ä"nu ekonomikas mazināšanai, jo tā bÅ«tiski ietekmÄ" iedzÄ«votāju atbalstam pieejamo finanÅ¡u apmÄ"ru. AttÄ«stÄ«to valstu situācija liecina, ka - jo mazāka ir Ä"nu ekonomika, jo labvÄ"lÄ«gāka ir iedzÄ«votāju situācija.

Minimālā ienākuma lÄ«meni saskaņā ar koncepciju aprÄ"Ä·inās reizi gadā, pamatojoties uz iedzÄ«votāju ienākumu izmaiņām.

Papildināts pÄ"c 4.rindkopas