Pasažieru vilciens paraksta 22 miljonu vērtu līgumu par vilcienu modernizāciju

Par 19 dÄ«zeļvilciena vagonu modernizāciju Pasažieru vilciens (PV) parakstÄ«jis lÄ«gumu ar uzņÄ"mumu apvienÄ«bu, kurā ietilpst AS VRC Zasulauks, Daugavpils lokomotÄ«vju remonta rÅ«pnÄ«ca un RÄ«gas vagonbÅ«ves rÅ«pnÄ«ca.

KopÄ"jās projekta izmaksas ir 21,98 miljoni eiro, no Å¡Ä«s summas 13 miljoni eiro bÅ«s piesaistÄ«tais Eiropas SavienÄ«bas lÄ«dzfinansÄ"jums. Saskaņā ar parakstÄ«to lÄ«gumu Å¡Ä« gada maijā modernizācijai tiks nodots pirmais dÄ«zeļvilcienu sastāvs, un jau Å¡Ä« gada beigās tiks saņemts pirmais modernizÄ"tais sastāvs un nodots ekspluatācijā. Kopumā tiks modernizÄ"ti pieci trÄ«s vagonu sastāvi un viens četru vagonu sastāvs, bet dÄ«zeļvilcienu sastāviem ar trÄ«s vagoniem tiks ierÄ«kots paaugstināta komforta salons ar 16 vietām. Modernizāciju plānots pabeigt 2015.gada nogalÄ", kad tiks saņemti pÄ"dÄ"jie modernizÄ"tie dÄ«zeļvilcienu sastāvi.

Kā biznesa portālu Nozare.lv informÄ"ja uzņÄ"mumā, modernizÄ"tie vagoni gan uzlabos novecojuÅ¡o sastāvu tehnisko stāvokli, gan nodroÅ¡inās papildu Ä"rtÄ«bas pasažieriem. LÄ«dz ar to tiks izpildÄ«tas arÄ« Eiropas SavienÄ«bas vides aizsardzÄ«bas prasÄ«bas un ievÄ"rota regula attiecÄ«bā uz pārvadājumu nodroÅ¡ināšanu pasažieriem ar ierobežotām pārvietoÅ¡anās spÄ"jām. Plānots, ka pÄ"c modernizÄ"Å¡anas varÄ"s pagarināt esoÅ¡o dÄ«zeļvilcienu ekspluatācijas termiņu par vÄ"l 20 gadiem. Modernizācijas rezultātā tiks samazināts energoresursu patÄ"riņš un uzturÄ"Å¡anas izmaksas.

Å Ä« ir otrā ritošā sastāva modernizācija PV vÄ"sturÄ", pirmā tika veikta elektrovilcieniem 2006.gadā.

UzņÄ"muma rÄ«cÄ«bā esoÅ¡ais vidÄ"jais ritošā sastāva vecums pārsniedz 25 gadus, un, lai tie atbilstu mÅ«sdienu prasÄ«bām, ir jāveic bÅ«tiski uzlabojumi. RealizÄ"jot visus konkursa nolikumā definÄ"tos nosacÄ«jumus, tiks bÅ«tiski uzlabots pasažieru komforta un droÅ¡Ä«bas lÄ«menis, ievÄ"rotas ES prasÄ«bas, kā arÄ« samazināti ekspluatācijas izdevumi, skaidro uzņÄ"mumā.

PV valdes priekÅ¡sÄ"dÄ"tājs Artis Birkmanis skaidro, ka apsveicams ir arÄ« fakts, ka vairāki Latvijas uzņÄ"mumi spÄ"j apvienoties, lai kopÄ"jiem spÄ"kiem veiktu sarežģītāku pasÅ«tÄ«jumu realizāciju, tādÄ"jādi arÄ« nodroÅ¡inot paÅ¡māju speciālistiem darbavietas.

PV arÄ« informÄ" par bÅ«tiskākiem uzlabojumi pasažieru Ä"rtÄ«bām un droÅ¡Ä«bai. BÅ«s jaunas iekāpÅ¡anas sistÄ"mas, kas nodroÅ¡inās Ä"rtu iekāpÅ¡anu cilvÄ"kiem ar kustÄ«bas traucÄ"jumiem, vecāka gada gājuma cilvÄ"kiem vai jaunajām māmiņām ar bÄ"rnu ratiņiem. Tāpat bÅ«s ierÄ«kota klimata kontrole, kas nodroÅ¡inās vienmÄ"rÄ«gu temperatÅ«ru vagona salonā gan ziemā nodroÅ¡inot siltumu, gan vasarā radot vÄ"sumu.

ModernizÄ"tajos dÄ«zeļvilcienu sastāvos bÅ«s jauna tipa sanitārās telpas, kurās bÅ«s mÅ«sdienām atbilstoÅ¡a tualete, kas bÅ«s piemÄ"rota arÄ« cilvÄ"kiem ar kustÄ«bu traucÄ"jumiem, tāpat Å¡Ä«s telpas bÅ«s aprÄ«kotas ar zÄ«daiņu pārtinamajiem galdiņiem, kas sniegs papildus Ä"rtÄ«bas jaunajiem vecākiem.

BÅ«s speciāli aprÄ«kotas vietas cilvÄ"kiem ar kustÄ«bu traucÄ"jumiem, kā arÄ« vieta, kur novietot bÄ"rnu ratiņus un velosipÄ"dus. Tāpat bÅ«Å¡ot jaunas Ä"rtākas sÄ"dvietas; mÅ«sdienÄ«ga informācijas sistÄ"ma vagonu salonos; paaugstināta komforta vagona salons ar papildu Ä"rtÄ«bām; video novÄ"roÅ¡anas aprÄ«kojums pasažieru droÅ¡Ä«bas kontrolei, kā arÄ« Wifi - bezvadu internets visos modernizÄ"tajos vagonos.

Projektu par dÄ«zeļvilcienu ritošā sastāva modernizāciju lÄ«dzfinansÄ" ES KohÄ"zijas fonds programmas InfrastruktÅ«ra un pakalpojumi ietvaros, aktivitāte IlgtspÄ"jÄ«ga sabiedriskā transporta sistÄ"mas attÄ«stÄ«ba.

Kā ziņots, AS RÄ«gas VagonbÅ«ves rÅ«pnÄ«ca (RVR) ir gatava lÄ«dz 2015. gadam realizÄ"t 19 dÄ«zeļvilcienu modernizāciju, biznesa portālam Nozare.lv norāda RVR valdes priekÅ¡sÄ"dÄ"tājs Gatis KamarÅ«ts.

"Ja nebÅ«tu pārliecināti, ka izpildÄ«sim Å¡o lÄ«gumu, nebÅ«tu startÄ"juÅ¡i, kaut gan jāatzÄ«st, ka problÄ"mas vienmÄ"r var bÅ«t," saka KamarÅ«ts.

"Jebkurā šāda veida projektā, kura pirmais posms ir tā izstrāde, sertifikācija, pÄ"c tam realizācija, vienmÄ"r var kaut kas gadÄ«ties procesā, taču, balstoties uz pieredzi un izpratni, uzņÄ"mums neredz nevienu tādu kritisku punktu, lai teiktu, ka tā realizācija ir apdraudÄ"ta vai nav iespÄ"jama," skaidroja RVR vadÄ«tājs.

Viņš skaidroja, ka trÄ«s uzņÄ"mumi startÄ"jot kopā, ņemot vÄ"rā noteiktos termiņus. Resursus, kas nepiecieÅ¡ami modernizācijai, varÄ"ja nodroÅ¡ināt, kombinÄ"jot visu trÄ«s uzņÄ"mumu iespÄ"jas. Projektu visi trÄ«s uzņÄ"mumi veikÅ¡ot kopÄ«gi, un "negribÄ"tos tagad uzsvÄ"rt, kurÅ¡ darÄ«s vairāk vai mazāk". UzņÄ"mumu starpā kompetences esot sadalÄ«tas, un esot skaidrs, kā darbi tiks dalÄ«ti, lai gan reāli sadalÄ«jumu varÄ"s noteikt tad, kad bÅ«s izstrādāts projekts.

Konkursā esot noteikts laika grafiks, taču, savstarpÄ"ji vienojoties, varot to mainÄ«t, skaidro RVR vadÄ«tājs. "Å…emot vÄ"rā, ka patlaban nevaram pateikt gala tehniskos risinājumus, jo nav projekta, tad arÄ« nevaru dot atbildi, ka bÅ«s tikai tā un ne savādāk. Ir komplektÄ"jošās daļas un agregāti, kas tiek iepirkti no treÅ¡ajām pusÄ"m. LÄ«dz ar to trešā puse var nosaukt citu termiņu, un tas ir iemesls mainÄ«t termiņus lÄ«guma iekÅ¡ienÄ". Tas, ka lÄ«dz 2015.gada beigām vilcieni tiks modernizÄ"ti, ir skaidrs," uzsver KamarÅ«ts.

Uz jautājumu, kāpÄ"c konkursā nav pieteicies neviens cits pretendents, KamarÅ«ts norādÄ«ja, ka viens no riskiem, iespÄ"jams, ir bijis laika faktors, tāpat citiem uzņÄ"mumiem varÄ"ja arÄ« nebÅ«t intereses. "MÄ"s piedalÄ«jāmies tāpÄ"c, ka tie ir RVR ražoti vilcieni, mums ir veiksmÄ«ga pieredze tādu modernizācijā," atzÄ«st RVR vadÄ«tājs.

Meļņiks: Bubulis benzpirēns

Jau vairākas nedÄ"ļas plaÅ¡u sabiedrÄ«bas uzmanÄ«bu piesaistÄ«jis fakts, ka ar Å¡Ä« gada septembri Eiropas SavienÄ«bā stāsies spÄ"kā jaunā benzpirÄ"na norma kÅ«pinātos gaļas un zivju produktos, un tas nozÄ«mÄ", ka tirdzniecÄ«bā visdrÄ«zāk vairs nebÅ«s pieejami Å¡ie patÄ"rÄ"tāju iecienÄ«tie tradicionālie produkti. Eiropas Komisijas pārstāvji gan mierina, ka kÅ«pināta gaļa, zivis un to izstrādājumi bÅ«Å¡ot atļauti arÄ« turpmāk. Taču skaidrs, ka ražotājiem, lai iekļautos normās, bÅ«s radikāli jāmaina izmantotā tehnoloÄ£ija, produktu termiski apstrādājot elektriskajās krāsnÄ«s un koksnes dedzināšanai atvÄ"lot vien viegla aromatizÄ"tāja funkciju. Tātad tas bÅ«s pilnÄ«gi cits produkts nekā Å¡obrÄ«d pieejamais.

Å protu ražotāji pret jaunajām normām protestÄ" jau sen, ir guvuÅ¡i zināmus panākumus, arÄ« pielāgojuÅ¡ies. GrÅ«tāk bÅ«s pārÄ"jiem. ĪpaÅ¡i tiem, kuru produkcijai ir nepiecieÅ¡ama ilgāka termiska apstrāde.

UzņÄ"mÄ"ji pauduÅ¡i aizdomas, ka jaunās normas pieņemtas iekārtu ražotāju lobija ietekmÄ". IespÄ"jams. Kaut to pierādÄ«t bÅ«tu grÅ«ti. Jo vairāk tāpÄ"c, ka benzpirÄ"ns lielos apjomos tiešām ir veselÄ«bai kaitÄ«gs. Taču ir arÄ« acÄ«mredzami apliecinājumi tam, ka tradicionālie kÅ«pinājumi par veselÄ«bai Ä«paÅ¡i kaitÄ«giem nodÄ"vÄ"ti stipri pārspÄ«lÄ"ti. Vismaz, ja sākam pÄ"tÄ«t skrupulozāk un interesÄ"ties par benzpirÄ"na esamÄ«bu citos produktos.

Pirmkārt, risks patÄ"rÄ"tājiem ir pārspÄ«lÄ"ts kaut tāpÄ"c vien, ka neviens ikdienā nelieto kÅ«pinājumus tik lielos apjomos kā kartupeļus vai, piemÄ"ram, maizi. Gaļu un zivis pārtikā lietojam arÄ« ceptā, vārÄ«tā un sutinātā veidā. To LTV raidÄ«jumam Panorāma akcentÄ"jis arÄ« uzņÄ"muma BIOR pārtikas un vides laboratorijas vadÄ«tājs Vadims Bartkevičs: "StarpÄ«ba starp reāliem riskiem un esošām koncentrācijām, ko cilvÄ"ks patÄ"rÄ" pārtikā, ir liela. StarpÄ«ba ir 10 000 reižu liela. CilvÄ"kam jāapÄ"d 10 000 reižu vairāk pārtikas, lai reāli parādÄ«tos kaut kādas saslimÅ¡anas."

Otrkārt, ir vesela virkne produktu, kuri ir daudz kaitÄ«gāki par malkas dÅ«mos kÅ«pinātu vistu vai zivi un pret kuriem Eiropas institÅ«cijās nedzird itin nekādus iebildumus. Zivju pārstrādātāju asociācijas valdes priekÅ¡sÄ"dÄ"tājs Arnolds Babris LV portālam pirms aptuveni gada pauda, ka maizes garozā ir lÄ«dz 14 mg/kg, kotletÄ"s 50 mg/kg, Å¡aÅ¡likā ap 200 mg/kg benzpirÄ"na. Atgādināšu, ka pieļaujamā norma kÅ«pinājumos kopÅ¡ septembra bÅ«s tikai 2 mg/kg, kas ir daudzkārt mazāk. Jā, var jau teikt, ka ceptas kotletes un Å¡aÅ¡liku neviens veikalā nepÄ"rk, pieejami tikai pusfabrikāti, tādÄ"jādi benzpirÄ"na daudzums, kas produktā parādās termiskās apstrādes laikā, ir atkarÄ«gs no paÅ¡a lietotāja, bet šāda pieeja liecinātu tikai un vienÄ«gi par totālu divkosÄ«bu. It kā svarÄ«gi bÅ«tu tikai tas, ko tirgo, nevis - ko patÄ"rÄ".

RÄ"zeknes Gaļas kombināta padomes priekÅ¡sÄ"dÄ"tājs Guntis Piteronoks intervijā radio Baltkom paziņojis, ka 40-50% benzpirÄ"na cilvÄ"ki uzņem nevis ar gaļu un kÅ«pinājumiem, bet gan ar graudu produktiem. Otrajā vietā pÄ"c benzpirÄ"na daudzuma ir eļļas, kurās tiek cepti produkti. Gaļas produkti ir tikai piektajā vai sestajā vietā pÄ"c Å¡Ä«s vielas daudzuma. Protams, ļoti negribÄ"tos, lai nākamais benzpirÄ"na ierobežojumu vilnis skartu graudu izstrādājumus vai, piemÄ"ram, frÄ« kartupeļus, taču arÄ« Å¡is piemÄ"rs skaidri parāda, ka arguments par kaitÄ«gumu piesaukts tikai formāli.

Å…emot vÄ"rā minÄ"tos argumentus par konkrÄ"to produktu nedominÄ"joÅ¡o Ä«patsvaru patÄ"riņā, skaidrs, ka jauno normu ievieÅ¡anai ietekme uz saslimstÄ«bas mazināšanos bÅ«s minimāla. Var paredzÄ"t, ka paÅ¡reizÄ"jie aizliegumi tikai veicinās lielāku mājās gatavotu kÅ«pinājumu patÄ"riņu un varbÅ«t pat nelegālu tirdzniecÄ«bu. Lai segtu papildu izmaksas, kas saistÄ«tas ar iekārtu nomaiņu un ar dārgāka energoresursa - elektrÄ«bas - izmantoÅ¡anu, ražotāji bÅ«s spiesti vai nu paaugstināt kÅ«pinājumu cenu, vai arÄ« izmantot lÄ"tākas izejvielas, no kā abos gadÄ«jumos galvenais cietÄ"js bÅ«s patÄ"rÄ"tājs.

Skaidrs, ka par cilvÄ"ku veselÄ«bu jārÅ«pÄ"jas ne tikai katram paÅ¡am, bet arÄ« valstij un valstu savienÄ«bas veidotām institÅ«cijām. Taču Å¡Ä«m rÅ«pÄ"m jābÅ«t samÄ"rÄ«gām un prasÄ«bām - korektām. Amatpersonām tomÄ"r vajadzÄ"tu izvairÄ«ties no lÄ"mumiem, kas liek domāt, ka cilvÄ"ki tiek uzskatÄ«ti par muļķiem, ar kuriem dažādu iespÄ"jamu lobiju interesÄ"s var manipulÄ"t ar rÄ«kojumiem, pavÄ"lÄ"m, direktÄ«vām un liegumiem. Ja institÅ«cijām tiešām rÅ«p cilvÄ"ku veselÄ«ba, daudz racionālāk bÅ«tu fokusÄ"ties uz sabiedrÄ«bas informÄ"Å¡anu par veselÄ«gu un neveselÄ«gu pārtiku, tostarp uz gatavās produkcijas iepakojuma izvietojot labi pamanāmus brÄ«dinoÅ¡us uzrakstus par kaitÄ«gu vielu daudzumu tajos. PiemÄ"ram, par to, ka viens kilograms vai iepakojums konkrÄ"tā produkta satur benzpirÄ"na, sāls, cukura, kofeÄ«na, mākslÄ«go krāsvielu, stabilizÄ"tāju, emulgatoru un citu tamlÄ«dzÄ«gu biedu dienas vai nedÄ"ļas devu. Un kādas var bÅ«t sekas Å¡o vielu pārmÄ"rÄ«gai lietoÅ¡anai. Lai tad nu katrs pats izlemj, cik bieži un kādos daudzumos Ä"st kÅ«pinātu gaļu, čipsus, dzert limonādes vai enerÄ£ijas dzÄ"rienus.

Zinot, ka ar dažādiem gatavajiem pārtikas produktiem ikdienā ikviens cilvÄ"ks apÄ"d veselu buÄ·eti dažādu kaitÄ«gu "bubuļvielu", likumsakarÄ«gs arÄ« jautājums - kāpÄ"c aktualizÄ"ta uzmanÄ«ba tikai uz vienu - benzpirÄ"nu?

Latvijas augstskola saņem iespaidīgu mantojumu no savas absolventes - trimdas latvietes

Latvijas LauksaimniecÄ«bas universitāte (LLU) saņÄ"musi pusmiljonu ASV dolāru (367 431 eiro) vÄ"rtu mantojumu no ASV dzÄ«vojušās un jau mirušās absolventes Mirdzas OÅ¡kalnes, informÄ" LLU Sabiedrisko attiecÄ«bu un karjeras centra vadÄ«tāja Sandra Grigorjeva.

OÅ¡kalne 1938.gadā ļoti sekmÄ«gi Latvijā ieguvusi agronomes grādu un novÄ"lÄ"jusi, lai pÄ"c nāves viss viņas Ä«paÅ¡ums tiktu nodots toreizÄ"jās Jelgavas LauksaimniecÄ«bas akadÄ"mijas (JLA) tagadÄ"jās pÄ"cteces - LLU - rÄ«cÄ«bā.

Universitātes studiju prorektors Arnis MugurÄ"vičs informÄ"ja, ka saņÄ"mis paziņojumu no juridiskā biroja "Kolodner Law Offices" Filadelfijā, ASV par absolventes OÅ¡kalnes testamentāro mantojumu.

Lai gan OÅ¡kalnes darbs ASV bijis saistÄ«ts ar grāmatvedÄ«bu, absolventei visu mūžu bijusi liela interese par lauksaimniecÄ«bas nozari, tāpÄ"c par galveno testamentāro mantinieci viņa nosaukusi JLA pÄ"cteci LLU, kas sagatavo jaunos lauku attÄ«stÄ«bas speciālistus.

Mantojumu pusmiljona ASV dolāru apjomā (367 431 eiro) veido gan skaidra nauda, gan akcijas un apdrošināšanas kompensācijas.

LLU patlaban saņÄ"musi pirmo daļu no visa testamentārā mantojuma, un to plānots ieguldÄ«t LLU AttÄ«stÄ«bas fondā, dibinot OÅ¡kalnes vārdisko stipendiju jaunajiem mācÄ«bspÄ"kiem, specializācijai ārzemÄ"s, kā arÄ« ieguldÄ«t dažādos LLU attÄ«stÄ«bas projektos, skaidroja Grigorjeva.

Mirdza LÄ«vija OÅ¡kalne dzimusi 1913.gadā 15.oktobrÄ« RÄ«gā, pÄ"c studijām Latvijas Universitātes LauksaimniecÄ«bas fakultātÄ" strādājusi Valmieras Valsts Ä£imnāzijā par Ä·Ä«mijas un dabas zinÄ«bu skolotāju. Bijusi studenÅ¡u korporācijas "Gaujmaliete" biedre.

Otrā pasaules kara laikā viņa devusies bÄ"gļu gaitās uz Vāciju, kur dzÄ«vojusi latvieÅ¡u centrā Eslingenā un 1949.gadā emigrÄ"jusi pāri okeānam uz ASV, nonākot Filadelfijā.

Savas zināšanas OÅ¡kalne papildinājusi vakara kursos un strādājusi par grāmatvedi. Augusi ar mākslu saistÄ«tā Ä£imenÄ" un savā mūžā izveidojusi ievÄ"rojamu gleznu un daiļdarbu kolekciju. Bijusi aktÄ«va LatvieÅ¡u kopienas dalÄ«bniece "Filadelfijas BrÄ«vo latvju" biedrÄ«bā, pievienojusies Dievturu kustÄ«bai un to dāsni atbalstÄ«jusi. Mirusi 2010.gada 6.septembrÄ« ASV Filadelfijā, Pensilvānijā.

Swedbank: Elektroenerģijas cenu piedāvājumi mājsaimniecībām ir sarežģīti

Pamatojoties uz Latvenergo un Baltcom piedāvātajām elektroenerÄ£ijas cenām mājsaimniecÄ«bām pÄ"c Å¡Ä« gada 1.aprīļa, Swedbank Privātpersonu finanÅ¡u institÅ«ts ir veicis aprÄ"Ä·inus par jauno elektrÄ«bas tarifu ietekmi uz dažāda patÄ"riņa Latvijas mājsaimniecÄ«bu izdevumiem. Swedbank veiktais salÄ«dzinājums aplÅ«kojams arÄ« grafikā.

"Kaut arÄ« elektroenerÄ£ijas tirgus atvÄ"rÅ¡ana manāmi ietekmÄ"s mājsaimniecÄ«bu izdevumus par elektrÄ«bu, sadārdzinot tos par vairāk kā 40% mājsaimniecÄ«bām ar mazu patÄ"riņu (80 kWh mÄ"nesÄ«) un par ceturto daļu mājsaimniecÄ«bām ar vidÄ"ju patÄ"riņu (175 kWh mÄ"nesÄ«), konkrÄ"ta tarifa izvÄ"lei nav kritiska nozÄ«me, jo piegādātāju dažādie piedāvājumi atÅ¡Ä·iras par eirocenta desmitdaļām. TomÄ"r jau Å¡obrÄ«d piedāvātajos tarifos pamanāmas dažas sakarÄ«bas, uz kurām mājsaimniecÄ«bām ir vÄ"rts vÄ"rst uzmanÄ«bu, apsverot izdevÄ«gākā tarifa izvÄ"li", uzskata Swedbank Privātpersonu finanÅ¡u institÅ«ta direktore Adriāna Kauliņa.

* Tarifa izvÄ"le pretstatā automātiskai Latvenergo saistÄ«bu turpināšanai var samazināt mājsaimniecÄ«bas elektrÄ«bas rÄ"Ä·inu, tomÄ"r ar izvÄ"les izdarÄ«Å¡anu mājsaimniecÄ«bām nav jāsteidzas, jo tarifu atÅ¡Ä·irÄ«bu ietekme uz mājsaimniecÄ«bas rÄ"Ä·inu nebÅ«s kritiska - piemÄ"ram, mājsaimniecÄ«bai ar vidÄ"ji lielu 175 kWH patÄ"riņu pārieÅ¡ana no automātiskā jeb klasiskā uz ekonomisko tarifu nozÄ«mÄ"s ikmÄ"neÅ¡a rÄ"Ä·ina samazināšanos par 35 eirocentiem;

* LÄ«dz Å¡im izskanÄ"juÅ¡os elektrÄ«bas cenu piedāvājumos uzsvars likts uz e-pārvaldÄ«bas priekÅ¡rocÄ«bām: izmantojot e-kanālus patÄ"riņa un rÄ"Ä·ina administrÄ"Å¡anā, mājsaimniecÄ«bas var samazināt savus izdevumus;

* Baltcom interneta, televÄ«zijas vai telefonsakaru klientiem ir vÄ"rts apsvÄ"rt Baltcom elektroenerÄ£ijas piedāvājumu, jo Å¡is tarifs ir lÄ«dz Å¡im zemākā piedāvātā cena par patÄ"rÄ"to kilovatstundu maza un vidÄ"ja elektrÄ«bas patÄ"riņa klientiem;

* Maza un vidÄ"ja patÄ"riņa mājsaimniecÄ«bām nav izdevÄ«gi apsvÄ"rt Latvenergo tarifus, kas paredzÄ"ti lielajiem patÄ"rÄ"tājiem - 220+ un 600+. Kaut arÄ« Å¡ie tarifi ir zemāki, ikmÄ"neÅ¡a abonÄ"Å¡anas maksa padara tos maziem patÄ"rÄ"tājiem neizdevÄ«gus.

Kopumā izskanÄ"juÅ¡ie elektroenerÄ£ijas cenu piedāvājumi mājsaimniecÄ«bām vÄ"rtÄ"jami kā sarežģīti - nozÄ«me ir patÄ"riņa apmÄ"ram, kilovatstundas cenai, abonÄ"Å¡anas maksai, kā arÄ« lÄ«guma pārtraukÅ¡anas nosacÄ«jumiem, kas no patÄ"rÄ"tāja prasa labas finanÅ¡u prasmes, lai saprastu piedāvājuma izdevÄ«gumu.

VidÄ"jo darba algu 722 eiro pelnoÅ¡s strādājoÅ¡ais, pateicoties neapliekamā minimuma paaugstināšanai un sociālā nodokļa mazināšanai Å¡ogad mÄ"nesÄ« nopelnÄ«s papildus 5,37 eiro. Nedaudz lielāku summu vidÄ"jā ikmÄ"neÅ¡a rÄ"Ä·inā - 6,57 eiro mājsaimniecÄ«ba ar vidÄ"ju elektroenerÄ£ijas patÄ"riņu (175 kWh mÄ"nesÄ«) samaksās vairāk pÄ"c elektrÄ«bas tirgus atvÄ"rÅ¡anas Å¡Ä« gada 1.aprÄ«lÄ«.

Sekmju progresa konkursā \'\'Mēs varam labāk!\'\' īsto sacensību sāk 5483 klases

Klāt janvāra beigas, tātad ziemas brÄ«vlaiks aiz muguras, un pilnā sparā rit jau otrais mācÄ«bu gada semestris. Tas savukārt nozÄ«mÄ", ka laiks sākt Skolas Dienas un E-klases rÄ«kotā sekmju progresa konkursa Ä«sto sacensÄ«bu.

Pirmajā semestrÄ« Latvijas skolÄ"nus aicinājām censties un panākt, lai klases vidÄ"jā atzÄ«me bÅ«tu 6 vai augstāka. TieÅ¡i Å¡o robežu bijām noteikuÅ¡i kā latiņu, kas jāsasniedz, lai kvalificÄ"tos MÄ"s varam labāk! pamata sacensÄ«bai. Nu kļuvis skaidrs, ka no visām 7360 klasÄ"m, kas pretendÄ"ja uz Å¡Ä«s atlases kārtas pārvarÄ"Å¡anu, vidÄ"jā atzÄ«me 6 un augstāka ir 5483 klasÄ"m. Malači! Esat pierādÄ«juÅ¡i, ka esat pietiekami neatlaidÄ«gi un uzņÄ"mÄ«gi, lai pacÄ«nÄ«tos par konkursa noslÄ"guma balvām!

Atgādinām, ka arÄ« Å¡ogad tās klases katrā klaÅ¡u grupā, kurām bÅ«s izdevies sasniegt lielāko izaugsmi, salÄ«dzinot klases vidÄ"jo atzÄ«mi 1. un 2. semestra beigās, tiks aicinātas uz MÄ"s varam labāk! noslÄ"guma pasākumu RÄ«gā, kā arÄ« saņems vÄ"rtÄ«gas balvas. Lai gan - lielāko balvu jau bÅ«siet sev sagādājuÅ¡i paÅ¡i: gandarÄ«jumu par to, ka spÄ"jat saņemties un uzlabot savus mācÄ«bu sasniegumus! TāpÄ"c vÄ"lam veiksmi gan skolÄ"niem, gan skolotājiem un vecākiem, bez kuru uzmundrinājuma, pamudinājumiem un atbalsta atzÄ«mju uzlaboÅ¡ana bieži vien liekas pārāk grÅ«ti pievārÄ"jams pārbaudÄ«jums.

Å oreiz publicÄ"jam ieskatu tajā, cik Ä«sti Latvijā ir klaÅ¡u, kam 1. semestrÄ« izdevies iegÅ«t vidÄ"jo atzÄ«mi, kas ir 6 vai augstāka. Grafikā atainotos datus komentÄ" E-klases redaktore Dita Lapsa: «Man ir liels prieks par Å¡iem rezultātiem, tāpÄ"c paldies par ieguldÄ«to darbu ikvienam, kurÅ¡ palÄ«dzÄ"ja tos uzlabot. PagājuÅ¡ajā mÄ"nesÄ« 7. un 8. klaÅ¡u skolÄ"niem rezultāti bija noslÄ«dÄ"juÅ¡i aptuveni par 5%, tomÄ"r jaunieÅ¡i ir spÄ"juÅ¡i saņemties un uzrādÄ«juÅ¡i necerÄ"ti labus rezultātus, uzlabojot tos tādā pašā lÄ«menÄ«, kādā tie bija iepriekÅ¡.

Jaunais gads ar apņemÅ¡anos labāk mācÄ«ties nācis arÄ« citu klaÅ¡u skolÄ"niem - ja arÄ« vidusskolÄ"nu atzÄ«mes pagājuÅ¡ajā mÄ"nesÄ« bija noslÄ«dÄ"juÅ¡as, spraigais mācÄ«bu ritms 1. semestra beigās un 2. semestra sākumā ļāvis tās uzlabot, sasniedzot labākos rezultātus, kādi Å¡ajā mācÄ«bu gadā bijuÅ¡i. 9. klaÅ¡u skolÄ"ni ar lielu pārliecÄ«bu uzsākuÅ¡i jauno mācÄ«bu semestri, uzlabojot atzÄ«mes pat vairāk nekā par 5%! Jaunākajās klasÄ"s rezultāti tāpat kā lÄ«dz Å¡im nav krasi svārstÄ«juÅ¡ies un saglabājuÅ¡ies tikpat labi, kā lÄ«dz Å¡im. ĪpaÅ¡i vÄ"los uzteikt 6. klaÅ¡u skolÄ"nus, kuri visā Å¡ajā mācÄ«bu gadā neatlaidÄ«gi soli pa solÄ«tim uzlabojuÅ¡i mācÄ«bu rezultātus, katru mÄ"nesi sasniedzot arvien lielāku progresu.

NovÄ"lu, lai skolÄ"niem uzlabotos ne tikai zināšanas un to novÄ"rtÄ"jums, bet tādā pašā veidā arÄ« raksturs, atklājot sevÄ« arvien vairāk labu Ä«paÅ¡Ä«bu, kas veidotu viņus par brÄ«niÅ¡Ä·Ä«giem cilvÄ"kiem. Izcilas zināšanas nav itin nekā vÄ"rtas, ja tās pieder cilvÄ"kam, kas melo, zog, ir rupjÅ¡, vÄ"rpj intrigas un kā cilvÄ"ks ir vÄ"rtÄ"jams ļoti zemu.»

papildināts (11:31) - Latvenergo par neprecīzām sauc aplēses reklāmas kampaņai par elektrības tirgus atvēršanu tērēt ap 700 000 eiro

AS Latvenergo saistÄ«bā ar elektroenerÄ£ijas tirgus atvÄ"rÅ¡anu mājsaimniecÄ«bām reklāmas kampaņai tÄ"rÄ"s ap 700 000 eiro, liecina biznesa portāla Nozare.lv aprÄ"Ä·ini.

Savukārt Latvenergo paziņojumā presei uzsvÄ"rts, ka Latvenergo izmaksas esoÅ¡o klientu informÄ"Å¡anas un piedāvājumu izsÅ«tÄ«Å¡anas pakalpojumiem ir 85 eirocenti uz katru mājsaimniecÄ«bu, taču lielākā daļa no tām ir par pasta un tehniskām izmaksām.

"PrecizÄ"jot publiski izskanÄ"juÅ¡o informāciju, Latvenergo uzsver, ka, lai informÄ"tu esoÅ¡os klientus par katras mājsaimniecÄ«bas darbÄ«bu tirgÅ«, kā arÄ« Latvenergo piedāvājumu tajā, informÄ"Å¡anas kampaņas izmaksas ir 85 centi uz katru mājsaimniecÄ«bu. 75% no Å¡Ä«s summas veido piedāvājumu izsÅ«tÄ«Å¡anas izmaksas (sÅ«tÄ«juma nosÅ«tÄ«Å¡ana (pasta pakalpojuma cena), aploksne, veidlapas, vÄ"stuļu apdrukāšana, informatÄ«vu bukletu izgatavoÅ¡ana). Savukārt pārÄ"jie izdevumi ietver informācijas materiālu izstrādi, informatÄ«va video izveidi par atvÄ"rtā tirgus pamatprincipiem, kā arÄ« reklāmas TV, drukātajā presÄ" un internetā. Reklāmas masu medijos izmaksas veido tikai 15% no kopÄ"jām informatÄ«vās kampaņas izmaksām," pausts uzņÄ"muma paziņojumā.

Latvenergo mārketinga un klientu apkalpoÅ¡anas direktore Solvita Linde informÄ"ja, ka reklāmas kampaņas izdevumi tiek lÄ"sti aptuveni 85 centi, rÄ"Ä·inot uz vienu mājsaimniecÄ«bu. Å…emot vÄ"rā, ka brÄ«vajā tirgÅ« iesaistās aptuveni 850 000 mājsaimniecÄ«bu, kampaņas izdevumi ir aptuveni 722 500 eiro. Koncerns kampaņas realizÄ"Å¡anai ir nolÄ«dzis reklāmas aÄ£entÅ«ru Triple Bounce.

Latvenergo elektrÄ«bu mājsaimniecÄ«bām brÄ«vajā tirgÅ« piedāvās ar produktu lÄ«niju Elektrum, nodroÅ¡inot seÅ¡us dažādus piedāvājumus atkarÄ«bā no mājsaimniecÄ«bu patÄ"riņa.

Elektrum universālais un Elektrum klasiskais paredzÄ"ti mājsaimniecÄ«bām ar patÄ"riņu lÄ«dz 200 kilovatstundām mÄ"nesÄ«, Elektrum izdevÄ«gais 200+ - ar patÄ"riņu no 200 lÄ«dz 600 kilovatstundām mÄ"nesÄ«, Elektrum izdevÄ«gais 600+ - ar patÄ"riņu virs 600 kilovatstundām mÄ"nesÄ«. UzņÄ"mums piedāvā produktu - "Elektrum ekonomiskais", kas ir paredzÄ"ts mājsaimniecÄ«bām ar patÄ"riņu lÄ«dz 300 kilovatstundām mÄ"nesÄ« un kuras ir reÄ£istrÄ"tas "e-latvenergo", kā arÄ« Elektrum dinamiskais - ar elektrÄ«bas cenas piesaisti biržai.

Kā liecina Firmas.lv mājaslapā pieejamā informācija, SIA Triple Bounce reÄ£istrÄ"ta 2007.gadā. Tās apgrozÄ«jums 2012.gadā bija 263 992 eiro, bet peļņa - 6482 lati. UzņÄ"mumā 2012.gadā bija nodarbināti četri cilvÄ"ki.

UzņÄ"mums pieder privātpersonai Vivitai BeÄ·erei, kura ir arÄ« vienÄ«gais uzņÄ"muma valdes loceklis.

Kā liecina Triple Bounce mājaslapā pieejamā informācija, viens no pÄ"dÄ"jā laika jaunākajiem aÄ£entÅ«ras veikumiem ir drukātās reklāmas kampaņa kompānijai Baltcom.

Baltcom TV ir viens no trijiem elektroenerģijas tirgotājiem, kas piedāvā vai plāno piedāvāt elektroenerģiju mājsaimniecībām.

Kā ziņots, mājsaimniecÄ«bām elektroenerÄ£ijas tirgus tiks atvÄ"rts number 1.aprīļa.

Latvenergo, kas pilnÄ«bā pieder valstij, vakar atklāja savu piedāvājumu. MājsaimniecÄ«bām elektroenerÄ£ija tiks tirgota no 16 centiem par kilovatstundu lÄ«dz 16,9 centiem par kilovatstundu atkarÄ«bā no elektroenerÄ£ijas patÄ"riņa. Lielākajai daļai, aptuveni 650 000 mājsaimniecÄ«bu, kuru vidÄ"jais elektroenerÄ£ijas patÄ"riņš mÄ"nesÄ« ir zem 200 kilovatstundām, "Latvenergo" piedāvā elektroenerÄ£ijas cenu 16,7-16,9 centi par kilovatstundu.

PārÄ"jie tirgotāji savus piedāvājumus vÄ"l neatklāj.

Papildināts ar Latvenergo komentāru 

Latvenergo reklāmas kampaņai saistībā ar elektrības tirgus atvēršanu tērēs ap 700 000 eiro

AS Latvenergo saistÄ«bā ar elektroenerÄ£ijas tirgus atvÄ"rÅ¡anu mājsaimniecÄ«bām reklāmas kampaņai tÄ"rÄ"s ap 700 000 eiro, liecina biznesa portāla Nozare.lv aprÄ"Ä·ini.

Latvenergo mārketinga un klientu apkalpoÅ¡anas direktore Solvita Linde informÄ"ja, ka reklāmas kampaņas izdevumi tiek lÄ"sti aptuveni 85 centi, rÄ"Ä·inot uz vienu mājsaimniecÄ«bu. Å…emot vÄ"rā, ka brÄ«vajā tirgÅ« iesaistās aptuveni 850 000 mājsaimniecÄ«bu, kampaņas izdevumi ir aptuveni 722 500 eiro. Koncerns kampaņas realizÄ"Å¡anai ir nolÄ«dzis reklāmas aÄ£entÅ«ru Triple Bounce.

Latvenergo elektrÄ«bu mājsaimniecÄ«bām brÄ«vajā tirgÅ« piedāvās ar produktu lÄ«niju Elektrum, nodroÅ¡inot seÅ¡us dažādus piedāvājumus atkarÄ«bā no mājsaimniecÄ«bu patÄ"riņa.

Elektrum universālais un Elektrum klasiskais paredzÄ"ti mājsaimniecÄ«bām ar patÄ"riņu lÄ«dz 200 kilovatstundām mÄ"nesÄ«, Elektrum izdevÄ«gais 200+ - ar patÄ"riņu no 200 lÄ«dz 600 kilovatstundām mÄ"nesÄ«, Elektrum izdevÄ«gais 600+ - ar patÄ"riņu virs 600 kilovatstundām mÄ"nesÄ«. UzņÄ"mums piedāvā produktu - "Elektrum ekonomiskais", kas ir paredzÄ"ts mājsaimniecÄ«bām ar patÄ"riņu lÄ«dz 300 kilovatstundām mÄ"nesÄ« un kuras ir reÄ£istrÄ"tas "e-latvenergo", kā arÄ« Elektrum dinamiskais - ar elektrÄ«bas cenas piesaisti biržai.

Kā liecina Firmas.lv mājaslapā pieejamā informācija, SIA Triple Bounce reÄ£istrÄ"ta 2007.gadā. Tās apgrozÄ«jums 2012.gadā bija 263 992 eiro, bet peļņa - 6482 lati. UzņÄ"mumā 2012.gadā bija nodarbināti četri cilvÄ"ki.

UzņÄ"mums pieder privātpersonai Vivitai BeÄ·erei, kura ir arÄ« vienÄ«gais uzņÄ"muma valdes loceklis.

Kā liecina Triple Bounce mājaslapā pieejamā informācija, viens no pÄ"dÄ"jā laika jaunākajiem aÄ£entÅ«ras veikumiem ir drukātās reklāmas kampaņa kompānijai Baltcom.

Baltcom TV ir viens no trijiem elektroenerģijas tirgotājiem, kas piedāvā vai plāno piedāvāt elektroenerģiju mājsaimniecībām.

Kā ziņots, mājsaimniecÄ«bām elektroenerÄ£ijas tirgus tiks atvÄ"rts number 1.aprīļa.

Latvenergo, kas pilnÄ«bā pieder valstij, vakar atklāja savu piedāvājumu. MājsaimniecÄ«bām elektroenerÄ£ija tiks tirgota no 16 centiem par kilovatstundu lÄ«dz 16,9 centiem par kilovatstundu atkarÄ«bā no elektroenerÄ£ijas patÄ"riņa. Lielākajai daļai, aptuveni 650 000 mājsaimniecÄ«bu, kuru vidÄ"jais elektroenerÄ£ijas patÄ"riņš mÄ"nesÄ« ir zem 200 kilovatstundām, "Latvenergo" piedāvā elektroenerÄ£ijas cenu 16,7-16,9 centi par kilovatstundu.

PārÄ"jie tirgotāji savus piedāvājumus vÄ"l neatklāj.

Circene jaunas iniciatīvas nesāks

Obligātās veselÄ«bas apdroÅ¡ināšanas ievieÅ¡ana bÅ«s galvenais veselÄ«bas ministres IngrÄ«das Circenes (VienotÄ«ba) uzdevums jaunajā valdÄ«bā. Tiks turpināti arÄ« citi iesāktie darbi, bet tieÅ¡i tas, ka ministre atkārtoti ir amatā tikai uz deviņiem mÄ"neÅ¡iem, ir iemesls, kāpÄ"c jaunas iniciatÄ«vas Å¡ajā laikā netiks sāktas. Nozares pārstāvji gan ir skeptiski arÄ« pret iesāktajiem darbiem, pirmdien raksta laikraksts Diena. 

ValdÄ«bas deklarācijā veselÄ«bas ministre iekļāvusi četrus punktus, kas paredz turpināt iesāktās lietas. PiemÄ"ram, veicināt veselÄ«ga dzÄ«vesveida un uztura popularizÄ"Å¡anu sabiedrÄ«bā, atjaunot veselÄ«bas mācÄ«bu skolās, pakāpeniski palielināt veselÄ«bas aprÅ«pes kopÄ"jo finansÄ"jumu, ievieÅ¡ot obligāto veselÄ«bas apdroÅ¡ināšanu, turpināt e-veselÄ«bas pakalpojumu ievieÅ¡anu un citas lietas. Jaunas reformas Circene Å¡ajos deviņos mÄ"neÅ¡os, kamÄ"r bÅ«s ministres amatā, neplāno pieteikt. 

Circene gan vispirms sola Ä·erties pie obligātās veselÄ«bas apdroÅ¡ināšanas, jo lÄ«dz 31. janvārim norit priekÅ¡likumu iesniegÅ¡ana Saeimā likumprojekta otrajam lasÄ«jumam. PÄ"c tam ministrija savus resursus izmantos, lai likumprojektu apstiprinātu arÄ« galÄ«gajā lasÄ«jumā, vÄ"lāk tiks sagatavoti normatÄ«vie akti. TieÅ¡i Å¡is plāns rada vislielāko skepsi nozares pārstāvju vidÅ«. PiemÄ"ram, Latvijas Ä€rstu biedrÄ«bas prezidents PÄ"teris Apinis Dienai sacÄ«ja, ka nav optimistisks, jo tam esot pārāk maz laika. PÄ"c viņa teiktā, darbu vietā notiek "politiska vāvuļoÅ¡ana". Savukārt Latvijas Ä¢imenes ārstu asociācijas prezidents Pauls Princis cer, ka likumprojektu apturÄ"s. Viņš uz sadarbÄ«bu ar ministri skatās ar bažām. "IepriekÅ¡Ä"jā pieredze ar Circenes kundzi mums ir bijusi diezgan smaga, mÄ"s neesam apmierināti ar viņas idejām. Ideāli, ja taptu izlabotas vecās kļūdas," Dienai sacÄ«ja Princis. Kā bÅ«tisku problÄ"mu viņš saskata ieceri nemaksāt Ä£imenes ārstam kapitācijas naudu par tiem pacientiem, kas triju gadu laikā neieradÄ«sies pie sava ārsta. Viņš uzskata, ka tas ir diskriminÄ"joÅ¡i gan pret ārstiem, gan pacientiem. TomÄ"r Circene no Å¡Ä«s domas neplāno atkāpties. SadarbÄ«bas paplaÅ¡ināšana starp Ä£imenes ārstu un pacientu ir iekļauta arÄ« valdÄ«bas deklarācijā.

Plašāk lasiet Annas BÄ"rziņas rakstā Jauniem darbiem nepietiks laika pirmdienas, 27.janvāra, laikraksta Diena 8.lpp.!

VUGD iesaka makšķerniekiem apdrošināties pirms kāpšanas uz ledus

Paaugstinātas ledus bÄ«stamÄ«bas periodā, kas stājās spÄ"kā 2013. gada 21. decembrÄ«, cilvÄ"kiem tika aizliegts atrasties uz Å«denstilpju ledus RÄ«gas pilsÄ"tas administratÄ«vajā teritorijā. RÄ«gas dome pieņÄ"ma lÄ"mumu, ka no sestdienas, 25. janvāra, Å¡is aizliegums tiek atcelts, izņemot dažas nedrošās Å«denstilpju vietas, kurās ledus biezumu ir grÅ«ti prognozÄ"t. KamÄ"r ledus bija nedroÅ¡s, aizliegumu kāpt uz tā pieņÄ"ma arÄ« citās paÅ¡valdÄ«bās, piemÄ"ram, JÅ«rmalā, pirmdien raksta laikraksts Diena. 

RÄ«gas paÅ¡valdÄ«bas policijas (RPP) DroÅ¡Ä«bas uz Å«dens un civilās aizsardzÄ«bas pārvaldes priekÅ¡nieks Edgars RudzÄ«tis Dienai norāda, ka sods par aizlieguma neievÄ"roÅ¡anu no brÄ«dinājuma izteikÅ¡anas ir lÄ«dz pat 71 eiro. Savukārt, ja jāiesaistās glābÄ"jiem, sods ir no 142 lÄ«dz pat 350 eiro. Viņš arÄ« piebilst, ka "Å¡is aizliegums radās, lai pasargātu dzÄ«vÄ«bas, nevis aizliegtu makÅ¡Ä·erniekiem prieku". ArÄ« naudassods par aizlieguma pārkāpÅ¡anu noteikts, apzinoties glābÅ¡anas izdevumus. Lai gan Valsts ugunsdzÄ"sÄ«bas un glābÅ¡anas dienestā (VUGD) nemāk teikt, cik vidÄ"ji izmaksā viena cilvÄ"ka glābÅ¡ana, varam tikai rÄ"Ä·ināt, kādas bÅ«tu aptuvenās izmaksas, jo "komercpasākumos VUGD automaÅ¡Ä«nas izmaksas stundā ir 118 eiro. Izmaksas palielināsies, ja nepiecieÅ¡ama arÄ« Nacionālo bruņoto spÄ"ku vai robežsardzes palÄ«dzÄ«ba", komentÄ" VUGD pārstāve Inga Vetere.

PaÅ¡laik bezatbildÄ«go, pārgalvÄ«go zemledus makÅ¡Ä·ernieku glābÅ¡ana notiek par nodokļu maksātāju naudu, jo VUGD uztur valsts un tā sodus nevienam nepiemÄ"ro. Ja kādu atrod uz ledus, viņam netiek atteikta palÄ«dzÄ«ba, pretÄ« prasot naudas summu par glābÅ¡anu.

VUGD iesaka katram entuziastam, kurÅ¡ iecerÄ"jis kāpt uz ledus, iegādāties civiltiesisko apdroÅ¡ināšanu, Ä«paÅ¡i makÅ¡Ä·erniekiem. Tas nelaimes gadÄ«jumā garantÄ"tu saņemt palÄ«dzÄ«bu. Šādu risinājumu no pagājušās nedÄ"ļas piedāvā apdroÅ¡ināšanas kompānija BTA Insurance Company (BTA). Å Ä« apdroÅ¡ināšanas aizsardzÄ«ba ir derÄ«ga visu laiku, arÄ« paaugstinātas ledus bÄ«stamÄ«bas periodā, taču summu, ko paredz kāpÅ¡ana uz ledus aizlieguma zonās, apdroÅ¡ināšana nesedz.

Plašāk lasiet rakstā Dažviet aizliegumu neatcels, pirmdienas, 27.ajnvāra, laikraksta Diena 9.lpp.! 

Nopērkot zagtu automašīnu, vīrietis zaudē 6000 eiro

Latvietis, kļūstot par upuri organizÄ"tās noziedzÄ«bas grupÄ"juma shÄ"mā, zaudÄ"jis gan paÅ¡u spÄ"kratu, gan 6 000 EUR, vÄ"sta Latvijas TelevÄ«zijas raidÄ«jums de facto. Turklāt notikuÅ¡ais ļāvis atklāt shÄ"mu, kā pie pircÄ"jiem Latvijā nonāk ārvalstÄ« meklÄ"Å¡anā izsludinātas automaÅ¡Ä«nas. 

Zinot, ka Lietuvā lietoto auto izvÄ"le ir plašāka un cenas "draudzÄ«gākas", lietuvieÅ¡u portālā vÄ«rietis vārdā Kristaps (vārds mainÄ«ts) kopā ar savu dÄ"lu izvÄ"lÄ"jās spÄ"kratu - 2008. gada BMW 118. Cena - apmÄ"ram 6 000 eiro. DÄ"la automaÅ¡Ä«nai Kristaps plānoja iztÄ"rÄ"t savu vairāku gadu garumā uzkrāto naudu. SazvanÄ«jies ar pārdevÄ"ju, Kristaps norunāja tikÅ¡anos Å auļos: "PārdevÄ"js teica, ka pats Ä«paÅ¡nieks paÅ¡reiz ar automaÅ¡Ä«nu brauc no Spānijas uz Lietuvu. KonkrÄ"tajā dienā arÄ« mÄ"s aizbraucām uz Lietuvu. ApskatÄ«jām maÅ¡Ä«nu, salÄ«dzinājām numurus. MaÅ¡Ä«na bija normālā stāvoklÄ«. Tika parakstÄ«ts lÄ«gums, samaksāta nauda, atvadÄ«jāmies no pārdevÄ"ja. SolÄ«ds cilvÄ"ks. Nekādas aizdomas neradās." Tā kā bija pÄ"dÄ"jās decembra dienas, Kristaps nolÄ"ma automaÅ¡Ä«nu Latvijā reÄ£istrÄ"t pÄ"c gadu mijas. Ceļu satiksmes droÅ¡Ä«bas direkcijā (CSDD), kur notiek numuru salÄ«dzināšana, nekādas viltojuma pazÄ«mes nesaskatÄ«ja. LÄ«dz ar to Å¡is nebija klasisks zagtas automaÅ¡Ä«nas pārdoÅ¡anas gadÄ«jums. Kristaps turpina dalÄ«ties piedzÄ«votajā ar raidÄ«jumu de facto: ,"Iesniedzām dokumentus CSDD. PÄ"c brīža meitene saka: ,"Atvainojiet, maÅ¡Ä«na ir meklÄ"Å¡anā. MÄ"s Jums dokumentus konfiscÄ"jam!" PÄ"c pāris dienām automaÅ¡Ä«na tika atņemta un novietota policijas stāvvietā. Nav ne automaÅ¡Ä«nas, ne naudas.

Visticamāk, tÄ"vs un dÄ"ls ar savu pirkumu kļuva par upuriem rÅ«pÄ«gi izveidotā shÄ"mā. OrganizÄ"tās noziedzÄ«bas grupas, izmantojot dažādu valstu likumu nepilnÄ«bas, veikli Ä«steno savas darbÄ«bas Eiropas SavienÄ«bā. 

de facto atklājis pÄ"dÄ"jā laikā izplatÄ«tāko veidu, kā Å¡ie spÄ"krati nonāk Latvijā. PiemÄ"ram, kāds iedzÄ«votājs Itālijā lÄ«zingā ir nopircis automaÅ¡Ä«nu. Taču viņš par to vairs nevÄ"las maksāt. Uz fiktÄ«va pirkÅ¡anas/pārdoÅ¡anas lÄ«guma pamata auto nonāk Vācijā, kur to reÄ£istrÄ". Tālāk transportlÄ«dzeklis atceļo uz Latviju, kur to jau gaida jaunais Ä«paÅ¡nieks. Par it kā notikuÅ¡o zādzÄ«bu paziņots tiek tikai brÄ«dÄ«, kad auto ir pārdots Å¡eit. MaÅ¡Ä«nas sākotnÄ"jais Ä«paÅ¡nieks ir izbÄ"dzis no atlikušā kredÄ«tmaksājuma, ko sedz apdroÅ¡inātājs. Turklāt izdevies arÄ« nopelnÄ«t. Ja Kristaps bÅ«tu piereÄ£istrÄ"jis automaÅ¡Ä«nu pāris dienu agrāk, iespÄ"jams, viņš vÄ"l ilgu laiku nezinātu, ka viņam pārdots vÄ"lāk meklÄ"Å¡anā izsludināts spÄ"krats. 

VP RRP Kriminālpolicijas pārvaldes pārstāvis Oskars Komuļs atzÄ«st, ka ,"ļoti liela problÄ"ma ir, ka cilvÄ"ki, kuri jau vairākus gadus lietojuÅ¡i automaÅ¡Ä«nu, izbraucot ārpus Eiropas SavienÄ«bas, konstatÄ", ka tā ir meklÄ"Å¡anā".

PÄ"rn CSDD fiksÄ"jis 99 gadÄ«jumus, kad mÄ"Ä£ināts reÄ£istrÄ"t, iespÄ"jams, ārvalstÄ«s nozagtas automaÅ¡Ä«nas. Lielāko daļu no tām policija pircÄ"jiem ir konfiscÄ"jusi. CSDD speciālists Dins Ziemelis uzskaita populārākos automaÅ¡Ä«nu modeļus: "Audi, Toyota, Volkswagen, BMW. Parasti, protams, "dārgais gals", bet ir arÄ« tādi, kas nesmādÄ" krietni lÄ"tākas. ArÄ« desmit gadus vecām ir sava tirgus niÅ¡a.” Otrs izplatÄ«tākais veids ir mÄ"Ä£inājumi Latvijā reÄ£istrÄ"t patiešām ārvalstÄ«s nozagtus transportlÄ«dzekļus. PiemÄ"ram, kad Francijā masveidā dedzināja automaÅ¡Ä«nas, pÄ"c brīža tās jau pieripoja pie CSDD Ä"kas RÄ«gā. GrupÄ"jumi uzpirka sadeguÅ¡os spÄ"kratus un lÄ«dzās tam tādus paÅ¡u arÄ« nozaga. Viltoja Å¡asijas numurus, lai atbilstu sadeguÅ¡o maÅ¡Ä«nu dokumentos rakstÄ«tajam, un pārdeva tālāk. 

de facto veica eksperimentu. MÄ"rÄ·is - noskaidrot, cik daudz iespÄ"jams uzzināt, pÄ"rkot lietotu automaÅ¡Ä«nu. Sludinājumu portālā pÄ"c nejauÅ¡Ä«bas principa izvÄ"lÄ"jāmies pieprasÄ«to BMW markas automaÅ¡Ä«nu. RakstÄ«ts, ka tā "tikko atvesta no Vācijas". Nav vÄ"l reÄ£istrÄ"ta Latvijā. PÄ"c sazināšanās ar pārdevÄ"ju, devāmies to aplÅ«kot. Auto bija novietots maksas stāvvietā. Pats pārdevÄ"js tobrÄ«d nevarÄ"ja ierasties. No ārpuses bÅ«tisku vizuālu defektu nebija. Taču arÄ« neko vairāk par tā vÄ"sturi uzzināt neizdevās. Atlika to telefoniski jautāt paÅ¡am pārdevÄ"jam. Viņš noliedza, ka Å¡is konkrÄ"tais spÄ"krats bÅ«tu zagts: "NÄ", nu viņu var reÄ£istrÄ"t, vai nu papÄ«ru uzrakstÄ«t, vai ko, vai arÄ« aizbraukt kopā un piereÄ£istrÄ"t." PārdevÄ"js nosauca arÄ« maÅ¡Ä«nas Å¡asijas numuru. To ievadot publiski pieejamajā datu bāzÄ", izdevās noskaidrot vien, ka tā nav nozagta Latvijā. Å eit arÄ« eksperiments beidzas.

Starptautiskajās informācijas sistÄ"mās iekļautie dati publiski nav pieejami. IekÅ¡lietu ministrijas Informācijas centra eksperts Artis Jurkevics apstiprina, ka "paÅ¡reiz esoÅ¡ie normatÄ«vie akti par Å engenas informācijas sistÄ"mu un Interpola datu bāzÄ"m paredz, ka pieeja Å¡Ä«m datu bāzÄ"m ir tikai tiesÄ«bsargājoÅ¡ajām iestādÄ"m". PiemÄ"ram, Interpola datu bāzÄ" atrodama informācija par 7,2 miljoniem visā pasaulÄ" nozagtu transportlÄ«dzekļu. No tiem pÄ"rn izdevies uziet vairāk nekā 116 000. Taču, lai informācija kļūtu publiska, bÅ«tu jāspÄ"j vienoties augstākajā starptautiskajā droÅ¡Ä«bnieku lÄ«menÄ«, kur valda nevienprātÄ«ba.

papildināts (11:38) - Virši-A benzīntankā traktors uzbraucis cisternai

Engures novadā VirÅ¡i-A degvielas uzpildes stacijā (DUS) avarÄ"jis traktors, kā rezultātā notikusi Å¡Ä·idruma noplÅ«de, aÄ£entÅ«ru LETA informÄ"ja Valsts ugunsdzÄ"sÄ«bas un glābÅ¡anas dienestā (VUGD).

Izsaukums uz DUS Engures novada Smārdes pagastā saņemts plkst.18.02. Traktors saslÄ«dÄ"jis, uztriecoties cisternai. PÄ"c sadursmes noplÅ«dusi viela 100-150 litru apmÄ"rā, kas tikusi savākta, informÄ"ja glābÄ"ji.

Negadījums noticis Virši-A DUS, biznesa portālam Nozare.lv apstiprināja uzpildes stacijas vadītāja Žanna Ždana. Sīkākus komentārus viņa atteicās sniegt.

Savukārt VirÅ¡i-A valdes priekÅ¡sÄ"dÄ"tājs Jānis Riekstiņš Nozare.lv pastāstÄ«ja, ka traktors aizÄ·Ä"ris smagajai tehnikai paredzÄ"to AdBlue cisternu.

"Brauca uzpildÄ«ties, bija apstājies, iegājis uzpildes stacijā pÄ"c cigaretÄ"m, braucot prom, aizdomājies, aizÄ·Ä"ris cisternu," ar savā rÄ«cÄ«bā esoÅ¡ajiem notikušā apstākļiem dalÄ«jās Riekstiņš.

UzņÄ"mÄ"js paskaidroja, ka videi kaitÄ"jums nav nodarÄ«ts, jo noplÅ«duÅ¡ais Å¡Ä·idrums, kas uzreiz savākts, nav nedz nafta, nedz Ä·Ä«mija, tā nav toksiska viela un netiek klasificÄ"ta kā bÄ«stama. "Runa ir par jaunās paaudzes transportu, par Eiropas prasÄ«bām, un AdBlue šķīdums padara nekaitÄ«gākas izplÅ«des gāzes," teica Riekstiņš.

Kā liecina informācija degvielas tirgotāja Neste Oil mājaslapā, AdBlue ir karamÄ«du Å¡Ä·Ä«dums, kas tiek izgatavots no tehniski tÄ«ra karbamÄ«da un demineralizÄ"ta Å«dens. AdBlue tiek lietots jaunākās paaudzes kravas un vieglajās pasažieru automaÅ¡Ä«nās, kas aprÄ«kotas ar Ä«pašām AdBlue tvertnÄ"m.

Riekstiņš atklāja, ka DUS bija apdroÅ¡ināta apdroÅ¡ināšanas sabiedrÄ«bā BTA Insurance Company. "Par nodarÄ«tajiem zaudÄ"jumiem pagaidām ir pāragri spriest," sacÄ«ja VirÅ¡i-A valdes priekÅ¡sÄ"dÄ"tājs.

Jau ziņots, ka paÅ¡māju degvielas tirgotājam VirÅ¡i-A patlaban Latvijā ir 46 VirÅ¡i-A DUS, taču 2014.gada attÄ«stÄ«bas plānos ietilpst jaunu DUS atvÄ"rÅ¡ana gan reÄ£ionos, gan PierÄ«gā.

(Saskaņā ar jaunāko informāciju papildināts virsraksts un viss teksts.) 

Apdrošinātājs: Rīgā uzdarbojas jauns autozagļu grupējums

ApdroÅ¡ināšanas sabiedrÄ«bas ERGO droÅ¡Ä«bas speciālisti janvārÄ« RÄ«gā fiksÄ"juÅ¡i jau piecus auto zādzÄ«bu gadÄ«jumus, kuros zagļi darbojuÅ¡ies saskaņā ar skaidri izstrādātu zādzÄ«bu shÄ"mu, portālam Diena.lv pavÄ"stÄ«ja apdroÅ¡inātāja komunikācijas vadÄ«tāja Inese Kronberga.

KonstatÄ"ts, ka galvenais kritÄ"rijs nozagto auto izvÄ"lÄ" ir auto aprÄ«kojums ar bezatslÄ"gu atslÄ"gÅ¡anas un iedarbināšanas sistÄ"mu (Keyless Entry&Go), nevis klasisko atslÄ"gu. Šāda strukturÄ"ta un plānota zagļu rÄ«cÄ«ba liecina par konkrÄ"ta pasÅ«tÄ«juma izpildi un labi organizÄ"ta grupÄ"juma darbÄ«bu.

NovÄ"rots, ka zagļi savām prasÄ«bām atbilstošāko auto noskata lielveikalu stāvvietās, jo visos gadÄ«jumos auto tiek nozagti pāris stundu laikā pÄ"c lielveikala apmeklÄ"juma. PaÅ¡laik konstatÄ"ts, ka visas autozagļu grupÄ"juma nozagtās automaÅ¡Ä«nas ir Toyota markas.

"OperatÄ«vā informācija liecina, ka zagļi izseko noskatÄ«to auto pÄ"c tam, kad tas pamet lielveikala stāvvietu un tad izvÄ"las piemÄ"rotāko brÄ«di zādzÄ«bai, kas parasti ir pie Ä«paÅ¡nieka mājām. RaksturÄ«gi, ka daļa nozagto auto bija aprÄ«koti tikai ar ražotāja uzstādÄ«tajiem droÅ¡Ä«bas risinājumiem. ERGO iesaka automaÅ¡Ä«nas aprÄ«kot arÄ« ar papildus droÅ¡Ä«bas lÄ«dzekļiem, kas apgrÅ«tinās zagļu darbu un palielinās iespÄ"ju auto vÄ"lāk atrast," skaidro ERGO AtlÄ«dzÄ«bu nodaļas vadÄ«tājs Ivars Vismanis.

ERGO droÅ¡Ä«bas speciālisti aicina pÄ"dÄ"jo gadu izlaiduma auto Ä«paÅ¡niekus, kuru braucamrÄ«ki ir aprÄ«koti ar bezatslÄ"gu atslÄ"gÅ¡anas un iedarbināšanas sistÄ"mu bÅ«t Ä«paÅ¡i piesardzÄ«giem un pievÄ"rst uzmanÄ«bu jebkādām aizdomÄ«gām aktivitātÄ"m savās ikdienas gaitās. Tāpat ieteicams neatstāt auto viegli pieejamās vietās, pat ja esat apstājies tikai, lai uz brÄ«di ieietu mājoklÄ«. Auto novietoÅ¡anai labāk izvÄ"lÄ"ties gražu, slÄ"gtu vai maksas auto stāvvietu.

Nākamnedēļ iedzīvotāji saņems pirmos elektroenerģijas tirgotāju piedāvājumus

AS Sadales tÄ«kls nākamnedÄ"ļ iecerÄ"jis uzsākt vÄ"rienÄ«gu informācijas kampaņu medijos par elektroenerÄ£ijas tirgus atvÄ"rÅ¡ana mājsaimniecÄ«bām, kas paredzÄ"ta no šā gada 1.aprīļa. Vienlaikus jau no nākamās nedÄ"ļas iedzÄ«votāji sāks saņemt pirmos elektroenerÄ£ijas tirgotāju piedāvājumus, ceturtdien preses konferencÄ" informÄ"ja Sadales tÄ«kla valdes loceklis Ilvars PÄ"tersons.

Ministru kabinets (MK) Å¡onedÄ"ļ, 21.janvārÄ«, apstiprināja elektroenerÄ£ijas tirdzniecÄ«bas noteikumus, un Sadales tÄ«klam kā visu elektroenerÄ£ijas tirgotāju sadarbÄ«bas partnerim pieejamā informācija liecina, ka iedzÄ«votājiem bÅ«s plaÅ¡as izvÄ"les iespÄ"jas - tirdzniecÄ«bu jau Å¡obrÄ«d plāno uzsākt trÄ«s tirgotāji, turklāt katrs no tirgotājiem nāks klājā ar vairākiem piedāvājumiem atbilstoÅ¡i iedzÄ«votāju elektroenerÄ£ijas patÄ"riņam un vajadzÄ«bām. Apstiprinājumu darbÄ«bai mājsaimniecÄ«bu sektorā Sadales tÄ«kls saņÄ"mis no a/s Latvenergo, SIA Baltcom TV un SIA BCG Riga, savukārt vÄ"l divi tirgotāji par to aktÄ«vi interesÄ"juÅ¡ies, bet apstiprinājumu vÄ"l nav snieguÅ¡i. PÄ"tersons piebilda, ka interesi par elektroenerÄ£ijas tirdzniecÄ«bu mājsaimniecÄ«bām izrādÄ«juÅ¡i arÄ« lielie namu apsaimniekotāji.

Kā rādot Igaunijas pieredze, tieÅ¡i pÄ"c lielākā tirgus dalÄ«bnieka piedāvājuma izteikÅ¡anas, pārÄ"jie elektroenerÄ£ijas tirgotāji var sagatavot savus piedāvājumus un uzsākt pārdoÅ¡anas kampaņas.

Kaut gan lÄ«dz 15.martam klienti var izdarÄ«t izvÄ"li par labu kādam no jaunajiem elektroenerÄ£ijas piedāvājumiem un sākt tos lietot number 1.aprīļa, steigai nav pamata - elektrÄ«bu nodroÅ¡inās esoÅ¡ais tirgotājs lÄ«dz pat brÄ«dim, kad klients bÅ«s iepazinies ar visiem tirgotāju izteiktajiem piedāvājumiem un vÄ"lÄ"sies kaut ko mainÄ«t.

"Kā radā citu valstu pieredze, atverot elektroenerÄ£ijas tirgu mājsaimniecÄ«bām, nav novÄ"rojama liela iedzÄ«votāju aktivitāte, izvÄ"loties sev piemÄ"rotākos elektroenerÄ£ijas piedāvājumus. MÄ"s sagaidām, ka cilvÄ"ki turpinās migrÄ"t no viena elektroenerÄ£ijas piedāvājuma pie cita pamazām, kā tas notiek mobilo sakaru jomā. TādÄ"ļ klientu informÄ"Å¡anas pasākumi turpināsies arÄ« pÄ"c 1.aprīļa visu turpmāko gadu," skaidro PÄ"tersons, uzsverot, ka iedzÄ«votājiem nav jāuztraucas. "Ja nepaspÄ"siet izvÄ"lÄ"ties vai vÄ"l neesat gatavs izdarÄ«t izvÄ"li par sev piemÄ"rotāko elektroenerÄ£ijas piedāvājumu, bažām nav pamata - elektrÄ«ba tiks piegādāta. TāpÄ"c lÄ«dz marta sākumam gaidiet tirgotāju piedāvājumus, nesteidzieties un rÅ«pÄ«gi izsveriet, kurÅ¡ no tirgÅ« pieejamajiem elektroenerÄ£ijas piedāvājumiem ir jums izdevÄ«gākais."

PÄ"c MK noteikumu apstiprināšanas klientu informÄ"Å¡anas stafeti par atvÄ"rto elektroenerÄ£ijas tirgu no Latvenergo, kas veica arÄ« plaÅ¡u televÄ«zijas reklāmas kampaņu, pārņem Sadales tÄ«kls, kas turpmāk bÅ«s partneris visiem tirgotājiem un vienlaicÄ«gi padomdevÄ"js iedzÄ«votājiem, kā pareizi izvÄ"lÄ"ties elektroenerÄ£ijas piedāvājumu atbilstoÅ¡i patÄ"riņam un vajadzÄ«bām. Jau no ceturtdienas informÄ"Å¡anā tiek izmantoti sociālie tÄ«kli - Twitter, kā arÄ« jaunizveidots Facebook konts. Savukārt no piektdienas, 24.janvāra, bÅ«s informatÄ«vi raksti nacionālajos laikrakstos Diena, Latvijas AvÄ«ze, NeatkarÄ«gā RÄ«ta AvÄ«ze un Vesti, kā arÄ« reÄ£ionālajos laikrakstos visā Latvijā un to portālos internetā. "Savukārt no nākamās nedÄ"ļas sākuma komunikācijā iesaistās jau tirgotāji, kuru konkrÄ"tie piedāvājumi faktiski ir tas, kas Å¡obrÄ«d visvairāk interesÄ" iedzÄ«votājus. Turklāt, arvien aktÄ«vāk klientu informÄ"Å¡anu par saviem piedāvājumiem izvÄ"rsÄ«s tirgotāji, bet Sadales tÄ«kls skaidros principus, kā pareizi izdarÄ«t izvÄ"li," uzsvÄ"ra PÄ"tersons.

IedzÄ«votāju informÄ"Å¡anas kampaņa uzņÄ"mumam izmaksās lÄ«dz 100 tÅ«kstoÅ¡iem eiro. Ar skaidrojoÅ¡o darbu nodarbosies arÄ« aptuveni 1000 Sadales tÄ«kla darbinieku, kuri ikdienā komunicÄ" tieÅ¡i ar klientiem. PÄ"tersons uzsvÄ"ra, ka Sadales tÄ«kls nekonsultÄ"s iedzÄ«votājus par tirgotāju piedāvātajām cenām - tas ir tirgotāju paÅ¡u ziņā.

Sadales tÄ«kla valdes loceklis arÄ« skaidroja, ka pÄ"c tirgus atvÄ"rÅ¡anas elektroenerÄ£ija ir prece, kura turpmāko gadu laikā, visticamāk, tiks komplektÄ"ta ar dažādiem pakalpojumiem un produktiem, lai maksimāli ierobežotu strauju cenu kāpumu.

"Faktiski no nākamās nedÄ"ļas uz elektroenerÄ£ijas izmaksām mājsaimniecÄ«bām bÅ«s jāskatās nevis tikai kā "cenu par 1 kWh", bet gan kā piedāvājumu kopumā. Tas nozÄ«mÄ" - absolÅ«ti pÄ"c jauniem principiem. Lai gan elektroenerÄ£ijas tirgus ir atvÄ"rts, tirgotāji var operÄ"t ar cenu tikai aptuveni 1/3 no kopÄ"jām elektroenerÄ£ijas izmaksām, kuru turklāt nosaka elektroenerÄ£ijas cena biržā. TāpÄ"c visi tirgotāji centÄ«sies mazināt citas izmaksu pozÄ«cijas, apvienojot vairākus pakalpojumus un tādÄ"jādi samazinot pakalpojuma nodroÅ¡ināšanas cenu iedzÄ«votājiem. TāpÄ"c iedzÄ«votāji konkurences rezultātā iegÅ«s tādus elektroenerÄ£ijas pakalpojumus, kuros bÅ«tisku lomu spÄ"lÄ"s gan elektroenerÄ£ijas kopÄ"jais patÄ"riņš, gan attiecÄ«gajam klientam nepiecieÅ¡amie citi pakalpojumi un norÄ"Ä·inu veids. PiemÄ"ram, viens no elektroenerÄ£ijas tirgotājiem piedāvās pakalpojumu komplektu: telefons + internets + televÄ«zija + elektroenerÄ£ija. TādÄ"jādi iedzÄ«votāji varÄ"s ietaupÄ«t uz vairāku rÄ"Ä·inu komisijas maksām, kopumā saņemot izdevÄ«gāku piedāvājumu," skaidro PÄ"tersons.

Ekonomikas ministrijas EnerÄ£Ä"tikas departamenta direktore Rota Šņuka norādÄ«ja, ka tirgus atvÄ"rÅ¡ana nav "vienas dienas" process - bÅ«tÄ«bā mājsaimniecÄ«bām Å¡is process 1.aprÄ«lÄ« tikai sāksies. Paies divi lÄ«dz trÄ«s gadi, kamÄ"r iedzÄ«votāji pieradÄ«s pie jaunās sistÄ"mas, spÄ"s izvÄ"rtÄ"t un salÄ«dzināt tirgotāju piedāvājumus.

Jautāta par tarifa pieauguma prognozÄ"m, Šņuka norādÄ«ja, ka tās balstÄ«tas uz vairumtirdzniecÄ«bas cenu prognozÄ"m un nākamo trÄ«s gadu laikā vairumtirdzniecÄ«bas cenai nevajadzÄ"tu bÅ«tiski pieaugt, bet jāatceras, ka brÄ«vajā tirgÅ« cenas tomÄ"r ir svārstÄ«gas. Savukārt ilgtermiņā elektroenerÄ£ijas cenai vajadzÄ"tu samazināties, ko sekmÄ"s jauno starpsavienojumu izveide.

LÄ«dz ar iesaistÄ«Å¡anos brÄ«vajā tirgÅ«, elektroenerÄ£iju par Starta tarifu varÄ"s iegādāties tikai maznodroÅ¡inātie, jo Å¡is tarifs ir subsidÄ"ts, un Latvenergo tas gadā izmaksājis ap 20 miljoniem latu. PārÄ"jiem lietotājiem elektroenerÄ£ija bÅ«s jāpÄ"rk par fiksÄ"to vai mainÄ«go tarifu, atkarÄ«bā no noslÄ"gtā lÄ«guma ar tirgotāju.

EM pārstāve arÄ« norādÄ«ja, ka lietotājiem, kuru patÄ"riņš nav liels, universālā pakalpojuma un tirgotāja piedāvātajam tarifam nevajadzÄ"tu bÅ«tiski atÅ¡Ä·irties.

Sabiedrisko pakalpojumu regulÄ"Å¡anas komisijas (SPRK) padomes loceklis Rolands Irklis stāstÄ«ja, ka lÄ«dz ar tirgus atvÄ"rÅ¡anu, viena no galvenajām SPRK funkcijām elektroenerÄ£ijas sektorā bÅ«s tirgotāju un vairumtirgus uzraudzÄ«ba. Jau paÅ¡laik SPRK ir pienākums uzraudzÄ«t vairumtirgus darbÄ«bu, lai novÄ"rstu iespÄ"jamās tirgus manipulācijas vai iekÅ¡Ä"jās informācijas ļaunprātÄ«gu izmantoÅ¡anu. Å…emot vÄ"rā elektroenerÄ£ijas tirgu pārrobežu raksturu, Å¡Ä«s funkcijas tiek veiktas ciešā sadarbÄ«bā ar citu valstu regulatoriem, Energoregulatoru sadarbÄ«bas aÄ£entÅ«ru (ACER) un Nord Pool Spot biržu. Irklis skaidroja, ka Å¡im tirgum ir jāstrādā, jābÅ«t caurredzamam, skaidri saprotamam, jo bez tā arÄ« mazumtirgus nevar sekmÄ«gi darboties.

Informāciju par elektroenerÄ£iajs trigus atvÄ"rÅ¡anu mājsaimniecÄ«bām iedzÄ«votāji var meklÄ"t arÄ« SPRK, EM, Sadales tÄ«kla, Latvenergo, PatÄ"rÄ"tāju tiesÄ«bu un aizsardzÄ«bas centra interneta mājaslapās.

Jāpagūst iepatikties deviņos mēnešos

Ar pārliecinoÅ¡u vairākuma atbalstu Saeima treÅ¡dien izteica uzticÄ«bu jaunajai valdÄ«bai, kas izveidota uz konkrÄ"tu pilnvaru termiņu - lÄ«dz novembrim, kad sanāks jauna Saeima un sastādÄ«s citu valdÄ«bu. LabÄ"jās partijas ir apņÄ"mušās strādāt tā, lai vÄ"lÄ"tāju uzticÄ«ba bÅ«tu pietiekama kopÄ«gas koalÄ«cijas veidoÅ¡anai arÄ« pÄ"c Saeimas vÄ"lÄ"Å¡anām, ceturtdien vÄ"sta laikraksts Diena.

Jaunā Ministru prezidente Laimdota Straujuma (VienotÄ«ba) kā priekÅ¡noteikumu tam minÄ"ja nepiecieÅ¡amÄ«bu strādāt kā vienotai komandai. To valdÄ«bas pirmajā sÄ"dÄ" ministriem novÄ"lÄ"ja arÄ« Valsts prezidents Andris BÄ"rziņš.

Premjere Straujuma var paļauties uz 64 deputātu atbalstu no VienotÄ«bas, Zaļo un Zemnieku savienÄ«bas (ZZS), Nacionālās apvienÄ«bas (NA), Reformu partijas (RP) un Klāva OlÅ¡teina vadÄ«tās neatkarÄ«go deputātu grupas. Pret valdÄ«bu balsoja Saskaņas centrs, kura deputāts Andrejs Elksniņš ar vārdiem "mums jÅ«su pietrÅ«ks" izteica nožÄ"lu par opozÄ«cijas sabiedroto Zaļo un Zemnieku savienÄ«bas pievienoÅ¡anos valdoÅ¡ajai koalÄ«cijai.

ZZS VienotÄ«bai ir labi zināms partneris, savukārt Reformu partijai un arÄ« NA deputātiem tā bÅ«s jauna sadarbÄ«bas pieredze. "MÅ«su ienākÅ¡ana koalÄ«cijā ir viens bÅ«tisks solis virzienā uz lÄ«dzsvaru, jo neviena partija vairs nevarÄ"s uzstādÄ«t ultimātus," sacÄ«ja Kārlis Seržants (ZZS), kurÅ¡ uzstājās viens no pÄ"dÄ"jiem un tikai tāpÄ"c, lai atbildÄ"tu RP kolÄ"Ä£iem, kas runāja par oligarhu iespÄ"jamo ietekmi, kā arÄ« reaÄ£Ä"tu uz Ivara Zariņa (SC) prognozÄ"m, ka Å¡Ä« koalÄ«cija drÄ«z vien sakaÅ¡Ä·Ä"sies. Seržants atgādināja, ka "ne jau Zaļo un Zemnieku savienÄ«ba prasÄ«jās, bet mÅ«s uzaicināja koalÄ«cijā". Var pieļaut, ka pieaicināšana sakrita ar ZZS interesi bÅ«t valdÄ«bā vÄ"lÄ"Å¡anu gadā un laikā, kad sākas Eiropas fondu jaunais plānoÅ¡anas periods. Turklāt tas notika jau pirms ZolitÅ«des traÄ£Ä"dijas, kad VienotÄ«ba sāka sarunas ar ZZS par iespÄ"jām paplaÅ¡ināt Dombrovska valdÄ«bu. Šāds piedāvājums neapmierināja ZZS, kas vÄ"lÄ"jās apsÄ"sties pie baltas lapas.

Visu rakstu lasiet laikrakstā Diena ceturtdien, 23.janvārī!

Ārlietu ministrs Saeimā uzsver Latvijas pienākumu izmantot balsi ES un NATO

Å ogad aprit arÄ« 10 gadi, kopÅ¡ Latvija ir NATO un Eiropas SavienÄ«bas (ES) dalÄ«bvalsts. Latvijas pienākums ir izmantot savu balsi un dalÄ«bu Å¡ajās organizācijās, lai rÅ«pÄ"tos par savu cilvÄ"ku droÅ¡Ä«bu un labklājÄ«bu, ceturtdien tradicionālajās ārpolitikas debatÄ"s Saeimas deputātiem sacÄ«ja ārlietu ministrs Edgars RinkÄ"vičs (Reformu partija).

"MÅ«su ārpolitika bÅ«s par valsts politiskās un ekonomiskās konkurÄ"tspÄ"jas attÄ«stÄ«bu. Tā bÅ«s par droÅ¡Ä«bas un transatlantiskās saites stiprināšanu. Tā bÅ«s par bÅ«s gatavoÅ¡anos prezidentÅ«rai ES PadomÄ". Tā bÅ«s par Baltijas jÅ«ras reÄ£ionu. Un tā bÅ«s par sadarbÄ«bu un atbalstu mÅ«su tautieÅ¡iem ārzemÄ"s," sacÄ«ja ārlietu ministrs.

Ministra runu un Saeimas deputātu debates noklausÄ«ties parlamentā ieradies liels skaits interesentu. Ä€rpolitikas debates vÄ"ro arÄ« Valsts prezidents Andris BÄ"rziņš un ārvalstu diplomāti.

Runas sākumā ministrs pievÄ"rsās Latvijai nozÄ«mÄ«giem starptautiskās politikas notikumiem - SÄ«rijai, Irānai, Afganistānai, kā arÄ« kiberdraudiem, kuri kļūst aizvien aktuālāki. NozÄ«mÄ«gu vieta aktualitāšu virknÄ" tika atvÄ"lÄ"ta arÄ« aktuālajai situācijai Ukrainā. "Å ajās dienās Kijevas ielās notiek sadursmes starp protestÄ"tājiem un tiesÄ«bsargājošām iestādÄ"m, kas noveduÅ¡as pie asinsizlieÅ¡anas, kam esam izteikuÅ¡i stingru nosodÄ«jumu. Ukrainas politiskai vadÄ«bai jādara viss iespÄ"jamais, lai atrisinātu politisko krÄ«zi valstÄ« miermÄ«lÄ«gā ceļā, iesaistot dialogā visas ieinteresÄ"tās puses." Situācijas eskalācijas gadÄ«jumā ministrs neizslÄ"dza ES bargāku signālu un ierobežotas sankcijas.

Jau ierasti ministrs uzsvÄ"ra, ka Å¡Ä« brīža ekonomiskā attÄ«stÄ«ba lielā mÄ"rā ir balstÄ«ta uz eksporta pieaugumu, un jaunajos tirgos politiskajam atbalstam ir bÅ«tiska loma. Viņš solÄ«ja turpināt darbu, veidojot nepiecieÅ¡amo politisko bāzi ekonomiskās sadarbÄ«bas attÄ«stÄ«Å¡anai. Lai veicinātu ekonomisko konkurÄ"tspÄ"ju, Latvija Å¡ogad atvÄ"rs vÄ"stniecÄ«bas Indijā un Apvienotajos Arābu Emirātos.

Ä€rÄ"jās droÅ¡Ä«bas jomā Latvija iestāsies par ciešākām transatlantiskajām saitÄ"m, aicinot ASV nostiprināt savu klātbÅ«tni Eiropā, kas ir visas Eiropas droÅ¡Ä«bas stÅ«rakmens. ArÄ« Å¡ogad septembrÄ« gaidāmajā NATO samitā, kas notiks Lielbritānijā, prioritāte bÅ«s nostiprināt alianses kolektÄ«vo droÅ¡Ä«bu. Alianses diskusijās par paplaÅ¡ināšanos Latvija turpinās uzstāt uz atvÄ"rto durvju politiku, kas balstÄ«ta uz trÄ«s principos - katra kandidātvalsts tiek vÄ"rtÄ"ta individuāli, balstoties uz reformu Ä«stenoÅ¡anu, paplaÅ¡ināšanās vairo alianses droÅ¡Ä«bu un nevienai valstij ārpus NATO nav veto tiesÄ«bu.

Liela daļa ministra uzrunas bija veltÄ«ta nākamajā gadā gaidāmajai Latvijas prezidentÅ«rai ES PadomÄ". "Jau Å¡obrÄ«d mÅ«su balss ir ieguvusi lielāku svaru saistÄ«bā ar tuvojoÅ¡os prezidentÅ«ru," teica ministrs un pateicās visām Saeimā pārstāvÄ"tajām frakcijām par nesen noslÄ"gto vienoÅ¡anos par prezidentÅ«ras sagatavoÅ¡anu un Ä«stenoÅ¡anu. "Tas apliecina visu politisko spÄ"ku briedumu un apņemÅ¡anos virzÄ«t Eiropas politiku, meklÄ"jot labāko veidu, kā nodroÅ¡ināt mÅ«su valsts intereses."

Kā divas prezidentÅ«ras prioritātes RinkÄ"vičs minÄ"ja Austrumu partnerÄ«bu un Centrālāziju. "SadarbÄ«bas attÄ«stÄ«ba ar Austrumu partnerÄ«bas valstÄ«m sniedz Latvijai iespÄ"jas veicināt savu ekonomisko labklājÄ«bu, attÄ«stÄ«t jaunus projektus transporta, enerÄ£Ä"tikas, izglÄ«tÄ«bas un kultÅ«ras sfÄ"rās." RinkÄ"vičs bilda, ka Viļņas samits atvÄ"ris jaunu lappusi ES attiecÄ«bās ar Austrumu partnerÄ«bas valstÄ«m, un, lai arÄ« asociācijas lÄ«gums ar Ukrainu samita laikā netika noslÄ"gts, durvis tālākai sadarbÄ«bai starp ES un Ukrainu paliek atvÄ"rtas. "Esmu pārliecināts, ka Ukrainas nākotne ir ciešā sadarbÄ«bā ar Eiropas valstÄ«m, pie kurām Ukraina un tās tauta ir piederÄ«ga gadsimtiem, tādÄ"ļ Ukrainas valdÄ«bai un tautai novÄ"lu pieņemt lÄ"mumu, kas atbilst tās patiesajām ilgtermiņa interesÄ"m."

Gatavojoties prezidentÅ«rai, iezÄ«mÄ"jušās vairākas prioritātes attiecÄ«bās ar Austrumu partneriem, proti, tālāka ekonomisko sakaru veicināšana un perspektÄ«vā integrācija kopÄ«gajā ES ekonomiskajā telpā, brÄ«vas ceļoÅ¡anas zonas tālāka paplaÅ¡ināšana un pilsoniskās sabiedrÄ«bas iesaiste. 

AttiecÄ«bā uz otro bÅ«tisko prezidentÅ«ras virzienu - ES ciešāko iesaisti Centrālāzijas reÄ£ionā un Afganistānā, ministrs sacÄ«ja, ka Å¡ajā kontekstā vÄ"las uzsvÄ"rt tādas prioritātes Centrālāzijas reÄ£ionā kā robežu droÅ¡Ä«bas stiprināšana, cīņa pret terorismu, ekonomisko saiÅ¡u attÄ«stÄ«ba, reÄ£iona valstu sadarbÄ«ba ar Afganistānu, izglÄ«tÄ«ba, energoefektivitāte, kā arÄ« atbalsts likuma varas un labas pārvaldÄ«bas stiprināšanai. RinkÄ"vičs arÄ« norādÄ«ja uz nepiecieÅ¡amÄ«bu atbalstÄ«t Centrālāzijas valstu centienus pievienoties Pasaules TirdzniecÄ«bas organizācijai.

Tāpat runā tika pievÄ"rsta sadarbÄ«ba Baltijas jÅ«ras reÄ£ionā. "Latvijas iestāšanās eirozonā ir Ä£eopolitiski svarÄ«gs solis, un nākamajā gadā mÄ"s ceram sveikt arÄ« Lietuvu. Taču ne mazāk svarÄ«ga ir enerÄ£Ä"tiskā droÅ¡Ä«ba, piegāžu diversifikācija, transporta sakari - tas mÅ«s vÄ"l vairāk nostiprina eiroatlantiskajā telpā."

Ministrs uzrunā pieskārās arÄ« Latvijas attiecÄ«bām ar Krieviju, norādot, ka no vienas puses divpusÄ"jā praktiskajā sadarbÄ«bā vÄ"rojama pozitÄ«va dinamika, bet tajā pašā laikā Krievija turpinājusi periodiski nākt klajā ar nepamatotu kritiku un neobjektÄ«viem vÄ"rtÄ"jumiem. "ĪpaÅ¡i dÄ«vaina Å¡Ä« kritika Å¡Ä·iet uz negatÄ«vo tendenču fona pašā Krievijā. Likumi, kuri ir klajā pretrunā ar Krievijas Federācijas starptautiskajām saistÄ«bām, demokrātijas un likuma varas principu ignorÄ"Å¡ana, pieaugošās ksenofobijas tendences pašā Krievijā raisa nopietnas bažas ne tikai Latvijā, bet arÄ« visā ES." Latvija savu pieeju attiecÄ«bām ar Krieviju definÄ"ja jau iepriekÅ¡Ä"jā ministra ziņojumā, proti, tām jābÅ«t balstÄ«tām uz abpusÄ"ju izdevÄ«gumu un savstarpÄ"ju cieņu.

SalÄ«dzinoÅ¡i lielu daļu uzrunas laika RinkÄ"vičs veltÄ«ja sadarbÄ«bai ar diasporu ārbalstÄ«s. "MÄ"s darām un darÄ«sim visu iespÄ"jamo, lai palÄ«dzÄ"tu Latvijas valsts piederÄ«gajiem ārzemÄ"s saglabāt saikni ar Latviju un latvisko identitāti, kā arÄ« iesaistÄ«tes mÅ«su valsts politiskajā un sabiedriskajā dzÄ«vÄ"."

Pirmās Saeimas debates par Latvijas ārpolitikas jautājumiem notika 2011.gadā. Izmaiņas Saeimas KārtÄ«bas rullÄ«, kas paredz ārpolitikas debaÅ¡u rÄ«koÅ¡anu, tika veiktas 2010.gada rudenÄ«. Ä€rlietu debates tiek rÄ«kotas Latvijas starptautiskās atzÄ«Å¡anas dienai (26.janvārim) tuvākajā Saeimas sÄ"dÄ". SÄ"des sākumā deputātus par paveikto un iecerÄ"to valsts ārpolitikā uzrunā ārlietu ministrs, bet pÄ"c tam tiek atklātas debates. 

Latvenergo prognozē elektrības cenu pieaugumu mājsaimniecībām līdz 12%

No 1.aprīļa mājsaimniecÄ«bu sektoram elektroenerÄ£ijas izmaksas pieaugs par 7% lÄ«dz 12% pret pamata tarifu, prognozÄ" AS Latvenergo TirdzniecÄ«bas attÄ«stÄ«bas daļas vadÄ«tājs Gatis Junghāns.

Viņš skaidro, ka paÅ¡laik esoÅ¡ajos regulÄ"tajos tarifos iekļautā elektroenerÄ£ijas cena ir bÅ«tiski zemāka par tirgus cenu, tāpÄ"c mājsaimniecÄ«bām jārÄ"Ä·inās, ka tirgus apstākļos piedāvātās cenas bÅ«s augstākas.

Pašlaik pamata tarifs ir 15,15 eiro centi par kilovatstundu. Līdz ar to 7% pieaugums ir 1,0605 eiro centi par kilovatstundu.

Savukārt 12% pieaugums nozÄ«mÄ", ka iedzÄ«votājiem par elektrÄ«bu bÅ«s jāmaksā 1,818 eirocenti vairāk jeb 16,968 eirocenti par kilovatstundu.

Tas atbilsts iepriekÅ¡ energoresursu pārvaldes uzņÄ"muma Prudentia Energy Markets direktora Roberta Samtiņa prognozÄ"m, ka elektrÄ«bas cena varÄ"tu pieaugt lÄ«dz 17 eiro centiem par kilovatstundu.

Kā norāda Junghāns, tirgus atvÄ"rÅ¡anas vai jauna tarifa noteikÅ¡anas gadÄ«jumā Latvenergo sociālais atbalsts iedzÄ«votājiem ar "Starta tarifu" vairs nebÅ«s iespÄ"jams. Turpmāka zem tirgus lÄ«meņa elektroenerÄ£ijas cenu piedāvāšana kropļotu tirgu, mazinātu konkurenci, kas ilgtermiņā nav lietotāju interesÄ"s. Ja piegādātājs piedāvā elektroenerÄ£iju par dempinga cenu, tam draud sankcijas no Konkurences padomes. Ja valsts regulÄ" nepamatoti zemus tarifus, tai draud sankcijas no Eiropas Komisijas par elektroenerÄ£ijas tirgus kropļoÅ¡anu un konkurences ierobežoÅ¡anu.

Kaut arÄ« iepriekÅ¡Ä"jie zemie regulÄ"tie elektroenerÄ£ijas tarifi tirgus atvÄ"rÅ¡anas brÄ«dÄ« mājsaimniecÄ«bām liks piedzÄ«vot elektroenerÄ£ijas izmaksu kāpumu, elektroenerÄ£ijas tirgus atvÄ"rÅ¡ana nākotnÄ" nodroÅ¡ināšot lietotājiem nozÄ«mÄ«gus ieguvumus. Cenu regulācijas atcelÅ¡ana ir signāls citiem potenciāliem konkurÄ"joÅ¡iem tirgotājiem, ka Latvijas tirgÅ« tiek ieviesti godÄ«gi tirgus apstākļi, kuros iespÄ"jams strādāt. Tas nodroÅ¡inās lietotājiem plašākas izvÄ"les iespÄ"jas un pieejamo pakalpojumu klāstu un kvalitāti, uzsver Latvenergo pārstāvis.

Viņš norāda, ka, atveroties elektroenerÄ£ijas tirgum, atbalsts sociāli neaizsargātajām iedzÄ«votāju grupām norÄ"Ä·iniem par elektroenerÄ£iju tiks sniegts caur paÅ¡valdÄ«bu sociālajiem dienestiem mājokļa pabalsta ietvaros, kam valsts budžetā atvÄ"lÄ"ti 3,8 miljoni eiro, bet turpmāk - 5,1 miljons eiro gadā, lai paÅ¡valdÄ«bas daļÄ"ji segtu mazturÄ«gajiem iedzÄ«votājiem elektroenerÄ£ijas rÄ"Ä·ina pieaugumu pÄ"c tirgus atvÄ"rÅ¡anās.

MājsaimniecÄ«bām, kuras neizdarÄ«s izvÄ"li, lai number 1. aprīļa mainÄ«tu elektroenerÄ£ijas piegādātāju vai produktu, automātiski tiks piemÄ"rots tā saucamais universālais pakalpojums, kura cena tiks noteikta tirgus cenai atbilstošā lÄ«menÄ« un paliks nemainÄ«ga 12 mÄ"neÅ¡us.

papildināts (11:22) - Pavļuts lūdz pārcelt Būvniecības likuma spēkā stāšanās datumu

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts lÅ«dzis Saeimas TautsaimniecÄ«bas, agrārās, vides un reÄ£ionālās politikas komisiju pārcelt jaunā BÅ«vniecÄ«bas likuma spÄ"kā stāšanos par diviem mÄ"neÅ¡iem number one.februāra uz 2.aprÄ«li.

IepriekÅ¡ Latvijas Arhitektu savienÄ«ba, Latvijas BÅ«vinženieru savienÄ«ba un Latvijas ElektroenerÄ£Ä"tiÄ·u un energobÅ«vnieku asociācija aicināja atlikt jaunā BÅ«vniecÄ«bas likuma spÄ"kā stāšanos 2014.gada 1.februārÄ«. Savukārt Ekonomikas ministrija (EM) iepriekÅ¡ uzvÄ"ra, ka nav pamata atlikt jaunā BÅ«vniecÄ«bas likuma spÄ"kā stāšanās datumu - 2014.gada 1.februārÄ«.

Latvijas PaÅ¡valdÄ«bu savienÄ«ba (LPS) atzina, ka tad, ja 2013.gada 19.decembrÄ« izsludina deviņus jaunus normatÄ«vos aktus, tai skaitā arÄ« VispārÄ«gos bÅ«vnoteikumus, tad to izvÄ"rtÄ"Å¡anai ir četras darba dienas, kas ir pārāk Ä«ss laiks. Latvijas Darba devÄ"ju konfederācija atbalsta jaunā BÅ«vniecÄ«bas likuma spÄ"kā stāšanos #1.februāra, bet piekrÄ«t LPS uzskatam, ka VispārÄ«gajiem bÅ«vnoteikumiem nepiecieÅ¡ams ilgāks izvÄ"rtÄ"Å¡anas laiks.

Savukārt bÅ«vfirmas SIA Merks valdes priekÅ¡sÄ"dÄ"tājs Oskars Ozoliņš intervijā biznesa portālam Nozare.lv sacÄ«ja, ka ar jauno BÅ«vniecÄ«bas likumu saistÄ«tā normatÄ«vo aktu pakete ir izstrādāta lielā steigā, dokumentos ir daudz nepilnÄ«bu un aplamÄ«bu, tāpÄ"c pÄ"c 1.februāra, kad BÅ«vniecÄ«bas likumam un to pavadoÅ¡ajiem normatÄ«vajiem aktiem jāstājas spÄ"kā, bÅ«vniecÄ«bas nozarÄ" var sākties haoss.

PiemÄ"ram, pÄ"c 1.februāra ir lielas neskaidrÄ«bas gan ar bÅ«vuzraudzÄ«bas, gan bÅ«vprojektu ekspertÄ«zes kārtÄ«bu, norādÄ«ja Ozoliņš. Viņaprāt, pareizāks risinājums bÅ«tu atlikt likuma un normatÄ«vo aktu spÄ"kā stāšanos, kvalitatÄ«vi tos pārstrādāt un noteikt saprātÄ«gu pārejas periodu, lai nozares dalÄ«bnieki varÄ"tu sagatavoties darbam jaunā regulÄ"juma apstākļos.

IepriekÅ¡ ziņots, ka BÅ«vniecÄ«bas likuma spÄ"kā stāšanās šā gada 1.februārÄ« bÅ«s atkarÄ«ga no atbalsta valdÄ«bā, teikts Ekonomikas ministrijas (EM) informatÄ«vajā ziņojumā par BÅ«vniecÄ«bas likuma spÄ"kā stāšanās nodroÅ¡ināšanu.

BÅ«vniecÄ«bas likumā, kas Saeimā tika pieņemts pÄ"rn 9.jÅ«lijā, noteikts deleÄ£Ä"jums Ministru kabinetam izdot pakārtotos normatÄ«vos aktus. Uz likumā doto deleÄ£Ä"jumu ir jāizdod 21 Ministru kabineta noteikums un 29 Latvijas bÅ«vnormatÄ«vi. Patlaban izstrādāti un izsludināti 12 Ministru kabineta noteikumu projekti.

LÄ«dz Å¡im ir izstrādāti un nodoti saskaņoÅ¡anai bÅ«vniecÄ«bas noteikumi, kuri pieņemÅ¡anas gadÄ«jumā nodroÅ¡inās pilnvÄ"rtÄ«gu BÅ«vniecÄ«bas likuma izpildi no 2014.gada 1.februāra. Sāktie bÅ«vniecÄ«bas projekti var tikt realizÄ"ti saskaņā ar likumdoÅ¡anu, kāda bija spÄ"kā to saskaņoÅ¡anas brÄ«dÄ«, teikts ziņojumā.

EM norāda uz risku, ka atseviÅ¡Ä·i speciālie noteikumi tiks izdoti vÄ"lāk, jo atbildÄ«gās ministrijas nav sagatavojuÅ¡as visu noteikumu saturam nepiecieÅ¡amo informāciju, kā to nosaka BÅ«vniecÄ«bas likums. Taču noteikumu vÄ"lākā pieņemÅ¡ana bÅ«tiski neietekmÄ"s personu intereses.

Pievienota 2.-5.rindkopa 

FOTO: Pirmo Krodera balvu saņem Indra Briķe

Pirmdienas vakarā svinÄ«gajā Krodera balvas pasniegÅ¡anas ceremonijā Valmieras Drāmas teātrÄ« (VDT) balvu saņÄ"ma aktrise Indra BriÄ·e, kura Oļģerta Krodera radÄ«to izrāžu tuvumā bijusi jau no 17 gadu vecuma un atveidojusi skaistas un klasiskas lomas 20 gadu garumā, aÄ£entÅ«ru LETA informÄ"ja VDT sabiedrisko attiecÄ«bu speciāliste Zane Ceriņa.

Aktrise saņÄ"ma mākslinieka Aivara VÄ«lipsona veidotu statueti - metu topoÅ¡ajam Krodera piemineklim, kuras pamatā ir bronzas ābele ar āboliem - tās lapotni var lasÄ«t gan kā Krodera galvu, gan zemeslodi. Laureāte tika arÄ« pie naudas balvas 500 latu jeb apmÄ"ram 711 eiro vÄ"rtÄ«bā, kas, respektÄ"jot Krodera humoru un turÄ"Å¡anos pie vÄ"rtÄ«bām, tika pasniegta Latvijas latos.

Krodera fonda valde balvas saņemÅ¡anai sākotnÄ"ji izvirzÄ«jusi 12 pretendentus, vÄ"rtÄ"jot katra izaicinoÅ¡o dabu un izcilÄ«bu daudzu gadu laikā. Pretendentu vidÅ« bez BriÄ·es bijuÅ¡i arÄ« režisori Dž.Dž.Džilindžers, Elmārs Seņkovs, Māra Ķimele, Indra Roga un PÄ"teris Krilovs, teātra zinātniece Silvija Radzobe, literatÅ«ras zinātnieks Gunārs BÄ«bers, scenogrāfs Andris Freibergs, kā arÄ« aktrises Ieva PuÄ·e, ElÄ«na Vāne un KristÄ«ne Nevarauska.

ApbalvoÅ¡anas ceremoniju vadÄ«ja aktieri Vilis Daudziņš un ArtÅ«rs Skrastiņš, klātesot pārÄ"jiem Krodera fonda valdes locekļiem - Evitai Sniedzei, aktierim Rihardam Rudākam un scenogrāfam Mārtiņam Vilkārsim. Pirmā Krodera balva netika pieÅ¡Ä·irta par vienas sezonas veikumu, kā tas bÅ«s turpmāk, bet par izcilu devumu kādā teātra žanrā vairāku gadu garumā.

AtÅ¡Ä·irÄ«bā no SpÄ"lmaņu nakts, kas fiksÄ" sezonas augstāko kvalitāti, Krodera balvas mÄ"rÄ·is ir izcelt situācijas pārvÄ"rtÄ"Å¡anu, skatpunkta maiņu, izrauÅ¡anos no ierastiem, lai arÄ« pareiziem un stabiliem priekÅ¡statiem. Krodera balva nav domāta par labu vai izcilu darbu nostabilizÄ"tā, jau zināmā sistÄ"mā - ir nepiecieÅ¡ams izaicinājums, jauns skatpunkts, "vairāk un citādāk, nekā gaidÄ«ts", atzina teātra pārstāve.

Tāpat ziņots, ka pÄ"rn darbÄ«bu sāka Krodera fonds ar mÄ"rÄ·i rÅ«pÄ"ties par režisora piemiņas saglabāšanu, vācot ziedojumus Krodera pieminekļa izveidei Valmierā, kā arÄ« katru gadu izvÄ"rtÄ"t un pasniegt Krodera balvu par sezonas izaicinošāko un izcilāko notikumu teātra pasaulÄ".

Krodera balvu var saņemt gan izrāde, režisors, aktieris, gan arÄ« grāmatas autors vai cits ar teātra mākslu saistÄ«ts pasākums, pat ideja. Balvas ieguvÄ"ju nosaka fonda valdes locekļi.

Krodera balvas pasniegÅ¡ana arÄ« turpmāk Valmieras teātrÄ« notiks katru gadu janvāra otrajā vai treÅ¡ajā pirmdienā, pÄ"c iespÄ"jas tuvāk režisora vārdadienai, kas ir 20.janvārÄ«.

Oļģerta Krodera fonda dibinātāji ir Krodera aktieri, Vidzemes uzņÄ"mÄ"ji un režisoram tuvie cilvÄ"ki. Fonda valdÄ" ievÄ"lÄ"ta Valmieras teātra direktore Evita Sniedze, Valmieras teātra aktieris Rihards Rudāks, Jaunā RÄ«gas teātra aktieris Vilis Daudziņš, Dailes teātra aktieris ArtÅ«rs Skrastiņš un scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis.

Kroders mūžībā aizgāja 91 gada vecumā 2012.gada 10.oktobrī.

(Papildināts ar foto.)

Pirmo Krodera balvu saņem Indra Briķe

Pirmdienas vakarā svinÄ«gajā Krodera balvas pasniegÅ¡anas ceremonijā Valmieras Drāmas teātrÄ« (VDT) balvu saņÄ"ma aktrise Indra BriÄ·e, kura Oļģerta Krodera radÄ«to izrāžu tuvumā bijusi jau no 17 gadu vecuma un atveidojusi skaistas un klasiskas lomas 20 gadu garumā, aÄ£entÅ«ru LETA informÄ"ja VDT sabiedrisko attiecÄ«bu speciāliste Zane Ceriņa.

Aktrise saņÄ"ma mākslinieka Aivara VÄ«lipsona veidotu statueti - metu topoÅ¡ajam Krodera piemineklim, kuras pamatā ir bronzas ābele ar āboliem - tās lapotni var lasÄ«t gan kā Krodera galvu, gan zemeslodi. Laureāte tika arÄ« pie naudas balvas 500 latu jeb apmÄ"ram 711 eiro vÄ"rtÄ«bā, kas, respektÄ"jot Krodera humoru un turÄ"Å¡anos pie vÄ"rtÄ«bām, tika pasniegta Latvijas latos.

Krodera fonda valde balvas saņemÅ¡anai sākotnÄ"ji izvirzÄ«jusi 12 pretendentus, vÄ"rtÄ"jot katra izaicinoÅ¡o dabu un izcilÄ«bu daudzu gadu laikā. Pretendentu vidÅ« bez BriÄ·es bijuÅ¡i arÄ« režisori Dž.Dž.Džilindžers, Elmārs Seņkovs, Māra Ķimele, Indra Roga un PÄ"teris Krilovs, teātra zinātniece Silvija Radzobe, literatÅ«ras zinātnieks Gunārs BÄ«bers, scenogrāfs Andris Freibergs, kā arÄ« aktrises Ieva PuÄ·e, ElÄ«na Vāne un KristÄ«ne Nevarauska.

ApbalvoÅ¡anas ceremoniju vadÄ«ja aktieri Vilis Daudziņš un ArtÅ«rs Skrastiņš, klātesot pārÄ"jiem Krodera fonda valdes locekļiem - Evitai Sniedzei, aktierim Rihardam Rudākam un scenogrāfam Mārtiņam Vilkārsim. Pirmā Krodera balva netika pieÅ¡Ä·irta par vienas sezonas veikumu, kā tas bÅ«s turpmāk, bet par izcilu devumu kādā teātra žanrā vairāku gadu garumā.

AtÅ¡Ä·irÄ«bā no SpÄ"lmaņu nakts, kas fiksÄ" sezonas augstāko kvalitāti, Krodera balvas mÄ"rÄ·is ir izcelt situācijas pārvÄ"rtÄ"Å¡anu, skatpunkta maiņu, izrauÅ¡anos no ierastiem, lai arÄ« pareiziem un stabiliem priekÅ¡statiem. Krodera balva nav domāta par labu vai izcilu darbu nostabilizÄ"tā, jau zināmā sistÄ"mā - ir nepiecieÅ¡ams izaicinājums, jauns skatpunkts, "vairāk un citādāk, nekā gaidÄ«ts", atzina teātra pārstāve.

Tāpat ziņots, ka pÄ"rn darbÄ«bu sāka Krodera fonds ar mÄ"rÄ·i rÅ«pÄ"ties par režisora piemiņas saglabāšanu, vācot ziedojumus Krodera pieminekļa izveidei Valmierā, kā arÄ« katru gadu izvÄ"rtÄ"t un pasniegt Krodera balvu par sezonas izaicinošāko un izcilāko notikumu teātra pasaulÄ".

Krodera balvu var saņemt gan izrāde, režisors, aktieris, gan arÄ« grāmatas autors vai cits ar teātra mākslu saistÄ«ts pasākums, pat ideja. Balvas ieguvÄ"ju nosaka fonda valdes locekļi.

Krodera balvas pasniegÅ¡ana arÄ« turpmāk Valmieras teātrÄ« notiks katru gadu janvāra otrajā vai treÅ¡ajā pirmdienā, pÄ"c iespÄ"jas tuvāk režisora vārdadienai, kas ir 20.janvārÄ«.

Oļģerta Krodera fonda dibinātāji ir Krodera aktieri, Vidzemes uzņÄ"mÄ"ji un režisoram tuvie cilvÄ"ki. Fonda valdÄ" ievÄ"lÄ"ta Valmieras teātra direktore Evita Sniedze, Valmieras teātra aktieris Rihards Rudāks, Jaunā RÄ«gas teātra aktieris Vilis Daudziņš, Dailes teātra aktieris ArtÅ«rs Skrastiņš un scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis.

Kroders mūžībā aizgāja 91 gada vecumā 2012.gada 10.oktobrī.

Janvāra nogalē atklās Līgatnes lāču puiku jauno voljeru

28.janvārÄ« svinÄ«gā pasākumā plānots atklāt jaunizveidoto LÄ«gatnes dabas taku voljeru, kurā dzÄ«vos lāču puikas Mikus un Puika, aÄ£entÅ«ru LETA informÄ"ja Dabas aizsardzÄ«bas pārvaldes sabiedrisko attiecÄ«bu nodaļas vadÄ«tāja Rita Jakovļeva.

PÄ"c viņas teiktā, jaunā voljera atklāšanas pasākumā klātesoÅ¡os plānots informÄ"t ne tikai par padarÄ«to un jaunā voljera ieguvumu, bet arÄ« informÄ"t par iecerÄ"m saistÄ«bā ar uzlabojumiem lācenes IlzÄ«tes voljerā.

Jakovļeva arÄ« norādÄ«ja, ka abus lāču puikas voljerā plānots ielaist vairākas dienas pirms atklāšanas pasākuma, lai viņi pagÅ«tu pierast pie jaunajiem apstākļiem, taču precÄ«za diena, kad tas notiks, vÄ"l neesot noteikta.

LETA jau ziņoja, ka 2012.gada 22.aprÄ«lÄ«, izrokoties zem iežogojuma, no LÄ«gatnes dabas taku voljera atkārtoti izbÄ"ga lācene Made. Pirmo reizi viņa brÄ«vsolÄ« devās 2011.gada augustā, taču toreiz jau nākamajā dienā lācene tika atrasta un aizvilināta atpakaļ uz voljeru. Otrā bÄ"gÅ¡anas reize Madei izrādÄ«jās liktenÄ«ga. Divas dienas nespÄ"jot lāceni aizvilināt atpakaļ uz nožogojumu vai iemidzināt, tika pieņemts lÄ"mums viņu noÅ¡aut, jo dzÄ«vnieks esot radÄ«jis draudus apkārtÄ"jiem iedzÄ«votājiem.

Jauna lāču māja LÄ«gatnÄ" bija jābÅ«vÄ", jo abi lāču puikas Mikus un Puika, palikuÅ¡i bez lācenes Mades, mÄ"Ä£ināja izmantot voljera slikto stāvokli un izlauzties brÄ«vÄ«bā, tādÄ"ļ, bÅ«vÄ"jot jauno voljeru, Ä«paÅ¡a uzmanÄ«ba pievÄ"rsta droÅ¡Ä«bas aspektam - pÄ"c jau izstrādātā projekta izbÅ«vÄ"ta dubulta žoga sistÄ"ma ar betonÄ"tu pamatni, lai novÄ"rstu lāču izrakÅ¡anās risku. Tāpat ierÄ«kots elektriskais gans.

Patlaban LÄ«gatnes dabas takās lāču puikas Mikus un Puika mitinās par ziedojumiem izbÅ«vÄ"tā mÄ«tnÄ", taču tajā lāči apmeklÄ"tājiem nav apskatāmi un zvÄ"riem nav pieejamas pastaigas, taču tās bÅ«s iespÄ"jamas jaunajā, 2400 kvadrātmetrus plaÅ¡ajā dzÄ«vesvietā, kurai apkārt ir 220 metrus garÅ¡ žogs ar pusotra metra dziļumā ieraktiem metāla sietiem.

Jaunā voljera žoga un ainavu ceļa remontam atvÄ"lÄ"ti 80 413 lati, kas ir apmÄ"ram 114 417 eiro, neieskaitot pievienotās vÄ"rtÄ«bas nodokli. BÅ«vdarbus veica iepirkumu konkursa uzvarÄ"tājs - SIA "Vidzemes energoceltnieks".

Līgatnes dabas takās kopumā mitinās trīs lāči, lācene Ilzīte dzīvo atsevišķā nožogojumā.

Valdības deklarācijas melnraksts: Jāveicina tautas ataudze un jāpabeidz Zolitūdes traģēdijas izmeklēšana

Starp jaunveidojamā Ministru kabineta 2014.gada prioritātÄ"m varÄ"tu bÅ«t Latvijas tautas ataudzes veicināšana un izmeklÄ"Å¡anas pabeigÅ¡ana ZolitÅ«des traÄ£Ä"dijas lietā, liecina aÄ£entÅ«ras LETA rÄ«cÄ«bā esoÅ¡ais topošās valdÄ«bas deklarācijas melnraksts.

PaÅ¡laik gan vÄ"l notiek politiÄ·u sarunas par deklarācijas veidoÅ¡anu, lÄ«dz ar to deklarācijas teksta gala versija var atÅ¡Ä·irties no melnraksta. Tekstā ir palikuÅ¡i arÄ« vairāki diskutÄ"jami jautājumi, par kuriem koalÄ«cijas partneriem ir jāpanāk vienoÅ¡anās.

Deklarācijas melnrakstā norādÄ«ts, ka tiks turpināta iepriekÅ¡Ä"jās valdÄ«bas iesāktā politika, kas balstÄ«sies uz ekonomiskās izaugsmes, stingras fiskālās atbildÄ«bas, ilgtspÄ"jas un sociālās solidaritātes, kā arÄ« nozaru savstarpÄ"jās sadarbÄ«bas principiem.

Tāpat iecerÄ"ts realizÄ"t tādu rÄ«cÄ«bpolitiku, kas veicinās stratÄ"Ä£isko mÄ"rÄ·u - iekÅ¡zemes kopprodukta pieauguma uz vienu iedzÄ«votāju, ienākumu nevienlÄ«dzÄ«bas mazināšanas un iedzÄ«votāju skaita dabiskā pieauguma - sasniegÅ¡anu.

Deklarācijas pagaidu variantā norādÄ«ts, ka ikkatram no mums ir jāspÄ"j atbildÄ"t par prasmÄ"m, ko papildus apgÅ«sim, kā uzlabosim savu produktivitāti un vai skolosim bÄ"rnus par prasmÄ«giem profesionāļiem izvÄ"lÄ"tajā nozarÄ". Dokumenta projektā vÄ"rsta uzmanÄ«ba uz ikkatra izÅ¡Ä·irÅ¡anos saistÄ«bā ar veselÄ«ga dzÄ«vesveida piekopÅ¡anu, saudzÄ«gu izturÄ"Å¡anos pret dabas resursiem un attiecÄ«bu veidoÅ¡anu ar lÄ«dzcilvÄ"kiem.

Deklarācijas pagaidu versijā teikts, ka darba tikums, patriotisms, pilsoniskas un demokrātiskas valsts vÄ"rtÄ«bu apziņa ir bÅ«tiski priekÅ¡noteikumi mÅ«su pastāvÄ"Å¡anai un attÄ«stÄ«bai.

Kā darbÄ«bas prioritāte 2014.gadam varÄ"tu tikt izvirzÄ«ta sabiedrÄ«bas uzticÄ"Å¡anās valsts varas sekmÄ"Å¡anai, kas ir balstÄ«ta uz tiesiskuma stiprināšanu un sabiedrÄ«bas lÄ«dzdalÄ«bu valsts pārvaldes procesos.

SaistÄ«bā ar ZolitÅ«des traÄ£Ä"diju iecerÄ"ts pabeigt no BÅ«vniecÄ«bas likuma izrietoÅ¡o normatÄ«vo aktu izstrādi un bÅ«vnormatÄ«vu ievieÅ¡anu, nodroÅ¡inot sabiedrÄ«bas droÅ¡Ä«bu un aizsardzÄ«bu.

Melnrakstā kā prioritātes Å¡im gadam minÄ"tas arÄ« reÄ£ionu stiprināšana un to attÄ«stÄ«bas nodroÅ¡ināšana, sabiedrÄ«bas saliedÄ"tÄ«bas sekmÄ"Å¡ana un latvieÅ¡u valodas lietoÅ¡anas veicināšana, ārvalstÄ«s dzÄ«vojoÅ¡o Latvijas pilsoņu saites ar dzimteni stiprināšana un demogrāfijas ceļa kartes veidoÅ¡ana.

Tāpat plānots turpināt uzlabot uzņÄ"mÄ"jdarbÄ«bas vidi, mazinot administratÄ«vo slogu, nodroÅ¡inot investoru tiesÄ«bu aizsardzÄ«bu un pilnveidojot maksātnespÄ"jas tiesisko regulÄ"jumu.

Melnrakstā norādÄ«ts, ka lÄ«dz 2014.gada 1.aprÄ«lim tiks pieņemti likuma grozÄ«jumi, kas paredz pensiju vai tās daļas apmÄ"ru indeksāciju 2014.gada 1.oktobrÄ« un turpmāk, ņemot vÄ"rā faktisko cenu indeksu un apdroÅ¡ināšanas iemaksu algas indeksu.

NevienlÄ«dzÄ«bas mazināšanas vārdā plānots izstrādāt koncepciju par minimālā ienākuma lÄ«meņa noteikÅ¡anu. ParedzÄ"ts uzlabot demogrāfisko situāciju, vienlaicÄ«gi mazinot emigrāciju. Izmantojot attÄ«stÄ«bas finanÅ¡u institÅ«ciju, iecerÄ"ts izveidot atbalsta programmu Ä£imenÄ"m pirmā mājokļa iegādei.

Plānots izstrādāt jaunu pedagogu darba samaksas aprÄ"Ä·ināšanas modeli. Netiek izslÄ"gta iespÄ"ja, ka, ja Å¡Ä« ideja tiks saglabāta arÄ« deklarācijas tÄ«rrakstā, valdÄ«ba varÄ"tu apstiprināt pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku turpmākajam plānoÅ¡anas periodam. IecerÄ"ts veikt sagatavoÅ¡anās darbus pārejai uz obligāto vidÄ"jo izglÄ«tÄ«bu.

Melnrakstā norādīts, ka plānots pieņemt Valsts valodas politikas plānošanas dokumentu 2015.-2020.gadam, lai nostiprinātu latviešu valodu visās sabiedriskās dzīves jomās.

VeselÄ«bas jomā iecerÄ"ts stiprināt Ä£imenes ārsta komandas darbu, paplaÅ¡inot sadarbÄ«bu starp Ä£imenes ārstu un pacientu. Tāpat plānots paplaÅ¡ināt ambulatoro pakalpojumu pieejamÄ«bu un dienas stacionāru darbu.

Deklarācijas pagaidu versijā teikts, ka, plānojot valsts finanses, tiks stingri ievÄ"rotas Fiskālās disciplÄ«nas likuma normas un 2014.gadā vispārÄ"jās valdÄ«bas deficÄ«tu iecerÄ"ts saglabāt zem 0,9% no iekÅ¡zemes kopprodukta.

Topošā koalÄ«cija arÄ« varÄ"tu apņemties nodroÅ¡ināt kvalitatÄ«vu Eiropas SavienÄ«bas (ES) fondu 2014.-2020.gada perioda plānoÅ¡anas dokumentu izstrādi, lai ar paātrināto procedÅ«ru panāktu vienoÅ¡anos un nodroÅ¡inātu Latvijai pieejamo ES fondu investÄ«ciju uzsākÅ¡anu ne vÄ"lāk kā 2014.gada otrajā pusÄ".

ES fondu investÄ«ciju piesaistei nepiecieÅ¡amo normatÄ«vo aktu izstrādÄ" iecerÄ"ts nodroÅ¡ināt sabiedrÄ«bas iesaisti. Tiks lemts par 2007.-2013.gada periodā neapgÅ«to fondu lÄ«dzekļu pārdali.

Deklarācijas melnrakstā teikts, ka lÄ«dz nākamā gada budžeta izstrādāšanai netiks veikti bÅ«tiski grozÄ«jumi nodokļu politikā, tostarp netiks mainÄ«tas galveno nodokļu likmes. Tiks saglabāts ES valstu konkurencÄ" relatÄ«vi zems nodokļu slogs - apmÄ"ram viena treÅ¡daļa no iekÅ¡zemes kopprodukta. Plānots sagatavot turpmāko pamatu darbaspÄ"ka nodokļu samazinājumam, kā arÄ« izvÄ"rtÄ"t mikrouzņÄ"mumu nodokļa regulÄ"jumu.

IecerÄ"ts pilna spektra attÄ«stÄ«bas finanÅ¡u institÅ«cijas praktisko darbÄ«bu, nodroÅ¡inot centralizÄ"tu atbalsta programmu un resursu koncentrāciju. Plānots mazināt normatÄ«vo aktu skaitu un apjomu, lai samazinātu administratÄ«vo slogu uzņÄ"mÄ"jdarbÄ«bai.

Dokumenta pagaidu versijā teikts, ka 2014.gada aprÄ«lÄ« plānots iedarbināt ElektroenerÄ£ijas lietotāju atbalsta fondu mehānismu obligātās iepirkuma komponentes izmaksu samazināšanai. Tāpat plānots sākt dabasgāzes tirgus liberalizāciju, veicot nepiecieÅ¡amos grozÄ«jumus normatÄ«vajos aktos lÄ«dz 2014.gada aprÄ«lim. Dabas gāzes tirgus atvÄ"rÅ¡anu plānots Ä«stenot ne vÄ"lāk kā 2017.gada aprÄ«lÄ«.

IecerÄ"ts izstrādāt un ieviest "zaļā iepirkuma" principu valsts un paÅ¡valdÄ«bu publiskajos iepirkumos, sākt "Rail Baltica" projekta Ä«stenoÅ¡anu, kā arÄ« veicināt reÄ£ionu attÄ«stÄ«bu ar diversificÄ"tu ekonomiku.

KultÅ«ras nozarÄ" valdÄ«bas prioritātes varÄ"tu bÅ«t latviskās kultÅ«rtelpas un identitātes stiprināšana. Plānots izstrādāt mediju politikas veidoÅ¡anas institucionālo risinājumu.

Ä€rpolitikas jomā plānots konsekventi Ä«stenot ārpolitikas pamatuzdevumu - garantÄ"t valsts droÅ¡Ä«bu un stabilitāti un starptautiski veidot priekÅ¡noteikumu valsts ekonomiskajai izaugsmei un iedzÄ«votāju labklājÄ«bai. ParedzÄ"ts veicināt Latvijas interesÄ"m atbilstoÅ¡u ES un NATO sadarbÄ«bu ar Krieviju, kā arÄ« stiprināt stratÄ"Ä£isko partnerÄ«bu ar ASV.

AtseviÅ¡Ä·as sadaļas deklarācijas melnrakstā veltÄ«tas labklājÄ«bai, izglÄ«tÄ«bai, zinātnei, sportam, jaunatnes un valodas politikai, kā arÄ« veselÄ«bai. Lai panāktu inovatÄ«vu un efektÄ«vu ekonomiku, izstrādāti principi un darbÄ«bas plāns attiecÄ«bā uz makroekonomisko stabilitāti un valsts budžetu, nodokļiem un Ä"nu ekonomikas apkaroÅ¡anu.

Tāpat aprakstÄ«ts, ko plānots darÄ«t industriālās politikas un inovāciju sfÄ"rā, finanÅ¡u nozarÄ", attiecÄ«bā uz uzņÄ"mÄ"jdarbÄ«bas vidi un investÄ«cijām, enerÄ£Ä"tikā, nodarbinātÄ«bas jomā lauksaimniecÄ«bā, mežsaimniecÄ«bā un zivsaimniecÄ«bā, kā arÄ« citās sfÄ"rās.

AtseviÅ¡Ä·as sadaļas deklarācijas pagaidu variantā veltÄ«tas kultÅ«rtelpai, ārpolitikai, aizsardzÄ«bai un Latvijas tÄ"lam un saiknei ar tautieÅ¡iem.

Kā ziņots, topošās koalīcijas partneri vakar vienojās par atbildības jomu sadalījumu jaunajā valdībā.

ParedzÄ"ts, ka "VienotÄ«bu" nākamajā Ministru kabinetā pārstāvÄ"s premjere Laimdota Straujuma, tāpat partija uzņemties FinanÅ¡u ministrijas, VeselÄ«bas ministrijas (VM) un IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrijas (IZM) vadÄ«bu. Savukārt atbildÄ«bu par Satiksmes ministriju, tāpat kā lÄ«dz Å¡im, dalÄ«s "VienotÄ«ba" kopā ar pie frakcijām nepiederoÅ¡ajiem deputātiem.

Reformu partijas (RP) virzītie pārstāvji turpinās vadīt Ārlietu ministriju (ĀM), Iekšlietu ministriju un Ekonomikas ministriju.

Nacionālo apvienÄ«bu "Visu Latvijai!"-"TÄ"vzemei un brÄ«vÄ«bai"/LNNK (VL-TB/LNNK) nākamajā valdÄ«bā pārstāves kultÅ«ras, tieslietu, kā arÄ« vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas ministrs.

TikmÄ"r Zaļo un zemnieku savienÄ«ba uzņemsies AizsardzÄ«bas ministrijas, LabklājÄ«bas ministrijas un ZemkopÄ«bas ministrijas vadÄ«bu.

Potenciālajam nākamās valdības sastāvam jābūt zināmam pirmdien, 20.janvārī, šodien žurnālistiem sacīja Straujuma.

Augulis: Valdības veidošana nav sākta no baltas lapas

Jaunās valdÄ«bas veidoÅ¡anas process liecina, ka tā nav sākta veidot no baltas lapas, kā iepriekÅ¡ norādÄ«ts, treÅ¡dien intervijā Latvijas Radio sacÄ«ja Zaļo un zemnieku savienÄ«bas (ZZS) valdes priekÅ¡sÄ"dÄ"tājs Uldis Augulis.

Sākot veidot jauno valdÄ«bu viņš VienotÄ«bas pārstāvjiem esot jautājis - tiek veidota jauna valdÄ«ba un koalÄ«cija, uz ko saņÄ"mis apstiprinoÅ¡o - jā. Tāpat jautājis: "Vai ir balta lapa par to, kādā veidā mÄ"s sadalām nozares pÄ"c katra politiskā spÄ"ka prioritātÄ"m? Te nu mÄ"s redzam, ka Ä«sti tā baltā lapa nav bijusi, bet ir bijis jau pa kastÄ«tÄ"m sadalÄ«ts kādas ministrijas katram politiskajam spÄ"kam pienākas. MÄ"s katrā ziņā uzsvÄ"rām, arÄ« publiskajā telpā, kas ir mums tās svarÄ«gās prioritātes, bet neviens Å¡obrÄ«d mums nav gatavs viņas dot," viņš sacÄ«ja. 

Augulis apstiprināja, ka ZZS turpina piedalÄ«ties jaunās valdÄ«bas veidoÅ¡anā, par ko viņš informÄ"jis arÄ« premjera kandidāti Laimdotu Straujumu (VienotÄ«ba).

Turpinoties darbs pie valdÄ«bas deklarācijas, pie rÄ«cÄ«bas plāna un pie koalÄ«cijas lÄ«guma, bet ZZS prioritātes joprojām ir zemkopÄ«ba, lauksaimniecÄ«ba vai tautsaimniecÄ«ba un vide. "Bet mÄ"s arÄ« saprotam to salikumu kāds nu ir Å¡ai koalÄ«cijai vispār ir iespÄ"jams un kādas ir citu politisko spÄ"ku ambÄ«cijas, kuras faktiski visu to, ko ir gribÄ"juÅ¡as, jaunajā valdÄ«bā ir saņÄ"muÅ¡as, varbÅ«t atÅ¡Ä·irÄ«bā no mums, ja mÄ"s skatāmies pÄ"c prioritātÄ"m. Bet mans personÄ«gais un arÄ« apvienÄ«bas uzskats ir tāds, ka mÄ"s nevaram bÅ«t valdÄ«bas veidoÅ¡anas procesa bremzÄ"tāji. Ir valsts, ir valsts vadÄ«ba, Å¡ajā valstÄ« dzÄ«vo cilvÄ"ki, par kuriem ir jārÅ«pÄ"jas un jādomā kā viņi dzÄ«vos nākotnÄ". NedrÄ«kst kaut kādā veidā apstādināt visas tās iesāktās darbÄ«bas, ka Å¡obrÄ«d valstÄ« notiek," sacÄ«ja Augulis. 

Viņš teica, ka ZZS bÅ«s jauni izaicinājumi nozarÄ", par kuru ZZS iepriekÅ¡ nav bijusi atbildÄ«ga. "DzÄ«vÄ" ir daudz kas jāmācās un jāiet uz priekÅ¡u. IespÄ"jams, ka spÄ"sim parādÄ«t Å¡ajā nozarÄ" pietiekoÅ¡i labus rezultātus, kādus esam parādÄ«juÅ¡i citās nozarÄ"s,".

Valsts amatpersonām būs jāsniedz detalizētākas ziņas par saviem ienākumiem un mantu

Valsts amatpersonām deklarācijā par saviem ienākumiem un mantisko stāvokli no nākamā gada bÅ«s jāsniedz detalizÄ"tākas ziņas, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un paÅ¡valdÄ«bas komisijā otrdien pirms galÄ«gā lasÄ«juma Saeimā atbalstÄ«tie grozÄ«jumi likumā par intereÅ¡u konflikta novÄ"rÅ¡anu valsts amatpersonu darbÄ«bā, informÄ"ja Saeimas Preses dienests.

Likuma izmaiņas paredz, ka amatpersonai deklarācijā turpmāk bÅ«s jānorāda, ka tā ir patiesais labuma guvÄ"js no citai personai piederoÅ¡as vai pārvaldÄ«Å¡anā nodotas lietas, kapitāla daļām, akcijām un citiem likumā noteiktiem finanÅ¡u instrumentiem.

Amatpersonai deklarācijā būs arī jānorāda, ka tai ir uzkrājumi privātajos pensiju fondos vai dzīvības apdrošināšanā.

Savukārt, ja amatpersona vÄ"lÄ"sies, deklarācijā varÄ"s norādÄ«t arÄ« informāciju, lai paskaidrotu ar deklarÄ"tajām ziņām saistÄ«tas intereses vai norādÄ«tu citus apstākļus, kas var izraisÄ«t mantisko vai citu personisko ieinteresÄ"tÄ«bu amata pienākumu veikÅ¡anā.

"Ar Å¡Ä«m izmaiņām nodroÅ¡ināsim to, ka arÄ« valsts amatpersonai attiecÄ«gajām iestādÄ"m bÅ«s jānorāda tāds pat ziņu apjoms, kā fiziskajām personām tā saucamajā nulles deklarācijā,” iepriekÅ¡ uzsvÄ"ra atbildÄ«gās Valsts pārvaldes un paÅ¡valdÄ«bas komisijas priekÅ¡sÄ"dÄ"tājs Sergejs Dolgopolovs (Saskaņas centrs).

Izmaiņas likumā nepiecieÅ¡amas, lai arÄ« valsts amatpersonām noteiktu pienākumu deklarācijā norādÄ«t informāciju par patiesā labuma guvÄ"ju, tādÄ"jādi novÄ"rÅ¡ot jebkuras valsts amatpersonas, tās radinieku vai darÄ«jumu partneru personisko vai mantisko ieinteresÄ"tÄ«bu uz valsts amatpersonu darbÄ«bu, norāda likumprojekta autori.

Patlaban šāds pienākums saskaņā ar Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarÄ"to ienākumu deklarÄ"Å¡anas likumu noteikts tikai fiziskajām personām.

Plānots, ka Å¡ie grozÄ«jumi valsts amatpersonu intereÅ¡u konflikta novÄ"rÅ¡anas likumā stāsies spÄ"kā 2015.gada 1.janvārÄ«.

Starptautisks pētījums: No laikrakstiem Diena ir labākais pirkums Latvijā

Laikraksts Diena nopelnÄ«jis Labākā pirkuma balvu (Best Buy Award), vadoties pÄ"c pÄ"rnruden notikuÅ¡as klientu aptaujas rezultātiem, informÄ" projekta rÄ«kotāji no CÄ«rihes Å veicÄ" - starptautiskā sertifikācijas asociācija ICERTIAS.

Labākā pirkuma balvas ieguvÄ"ji tiek noskaidroti, apkopojot laikrakstu lasÄ«tāju viedokli par pieredzi un apmierinātÄ«bu ar saņemto produktu un tā cenas un kvalitātes attiecÄ«bu. Aptaujas rÄ«kotāji uzsvÄ"ruÅ¡i, ka nominācijas izvÄ"rtÄ"Å¡anā netiek pÄ"tÄ«ta zÄ«mola darbÄ«ba un nozÄ«mÄ«gums tirgÅ«.

Aptaujas laikā 1200 respondentiem vecumā virs 15 gadiem bija jāatbild uz jautājumu "Norādiet dienas laikraksta nosaukumu, kas pÄ"c JÅ«su personÄ«gās vai Jums tuvu cilvÄ"ku pieredzes piedāvā vislabāko cenas un kvalitātes proporciju Latvijas tirgÅ«", uz ko visvairāk respondentu atbildÄ"juÅ¡i - Diena. Aptauja notikusi pÄ"rn oktobrÄ«, un tās rezultāti apkopoti decembrÄ«.

Aptauju rÄ«koja Å veicÄ" bāzÄ"ta starptautiskā sertifikācijas asociācija ICERTIAS, kuras mÄ"rÄ·is ir noteikt cilvÄ"ku apmierinātÄ«bu ar dažādu kategoriju produktu cenas un kvalitātes attiecÄ«bu.

Projekta Labākā pirkuma balva rÄ«kotāju mÄ"rÄ·is ir darÄ«t zināmu patÄ"rÄ"tājiem par dažādu kategoriju labākajiem produktiem par pieņemamāko cenu, apzinoties, ka mÅ«sdienās cilvÄ"ki dažādu produktu cenu izvÄ"rtÄ" vÄ"rÄ«gāk kā jelkad.

Paldies uzticīgajiem laikraksta Diena lasītājiem!

Būves regulēs apdrošinātāji

Jaunais bÅ«vniecÄ«bas likums, pie kura strādāts daudzus gadus, stāsies spÄ"kā pÄ"c dažām dienām - 1. februārÄ«. Starta brÄ«dim tuvojoties, diskusijas ap gaidāmajām izmaiņām kļūst arvien karstākas. Latvijas BÅ«vinženieru savienÄ«bas pārstāvji apgalvo, ka Ekonomikas ministrijas (EM) rastais veids, kā risināt problÄ"mas bÅ«vniecÄ«bas nozarÄ", lobÄ" apdroÅ¡inātāju intereses, otrdien raksta laikraksts Diena.

Likums nosaka, ka gan bÅ«vdarbu vadÄ«tājiem, gan bÅ«vuzraugiem obligāti bÅ«s jāiegādājas civiltiesiskā apdroÅ¡ināšana. Ja tiks konstatÄ"ti pārkāpumi vai notiks kāds negadÄ«jums, apdroÅ¡ināšanas polises cena nākamajā gadā kļūs dārgāka. LÄ«dz ar to bÅ«vniecÄ«bā iesaistÄ«tajiem bÅ«Å¡ot motivācija strādāt kvalitatÄ«vi. TomÄ"r LBS pārstāvji pauž neizpratni par gaidāmajām izmaiņām un norāda, ka apdroÅ¡inātājs informāciju par notikuÅ¡o nelaimi saņems tikai pÄ"c avārijas, un tas neļaus novÄ"rst traÄ£Ä"diju. "Tas ir reāls apdroÅ¡ināšanas kompāniju lobijs. Tas nesakārtos bÅ«vniecÄ«bas nozari," Dienai izsaucas LBS valdes priekÅ¡sÄ"dÄ"tājs Mārtiņš Straume. 

EM parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis (Reformu partija) izskanÄ"juÅ¡os pārmetumus pilnÄ«bā noraida. Viņš atklāj, ka paÅ¡reizÄ"jais likums attiecÄ«bā pret pārkāpumiem ir ļoti nepilnÄ«gs. Ja ZolitÅ«des traÄ£Ä"dijas gadÄ«jumā tiek meklÄ"ti vainÄ«gie, lai tos sauktu pie kriminālatbildÄ«bas, tad mazāki pārkāpumi, kur nav bojā gājuÅ¡o un cietuÅ¡o, paliek nepamanÄ«ti. Obligātā apdroÅ¡ināšana ļaus piedzÄ«t lÄ«dzekļus arÄ« par salÄ«dzinājumā mazākiem pārkāpumiem. "Ja bÅ«vnieks regulāri pieļaus kļūdas un tās parādÄ«sies viņa personÄ«gajā apdroÅ¡ināšanas vÄ"sturÄ", apdroÅ¡ināšanas prÄ"mija, kas vajadzÄ«ga, lai strādātu, bÅ«s tik augsta, ka vairs nebÅ«s iespÄ"jams strādāt," klāsta  Ķirsis. Kā piemÄ"ru viņš min civiltiesisko apdroÅ¡ināšanu automaÅ¡Ä«nām - ja auto izraisa avāriju, apdroÅ¡ināšanas kategorija kāpj, un nākamajā reizÄ", apdroÅ¡inot savu auto, ir jāmaksā vairāk.

To, ka tiek lobÄ"tas apdroÅ¡inātāju intereses, laikrakstam noliedz arÄ« paÅ¡i apdroÅ¡inātāji.

Plašāk lasiet Aļonas Zanderes rakstā BÅ«ves regulÄ"s apdroÅ¡inātāji otrdienas, 14.janvāra, laikraksta Diena 9.lpp.!

Pērn patēriņa cenas sarukušas par 0,4%

2013.gada laikā patÄ"riņa cenas ir samazinājušās par 0,4%, tostarp precÄ"m tās sarukuÅ¡as par 1%, bet pakalpojumiem kāpuÅ¡as par 1,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) sniegtā informācija.

ArÄ« novembrÄ« bija fiksÄ"ts 0,4% gada patÄ"riņa cenu samazinājums. Gadu iepriekÅ¡ - 2012. gadā - patÄ"riņa cenas pieauga par 1,6%.

Lielākā ietekme uz vidÄ"jo patÄ"riņa cenu lÄ«meni 2013.gadā bija cenu kritumam ar transportu un mājokļa uzturÄ"Å¡anu saistÄ«tām precÄ"m un pakalpojumiem, kā arÄ« pārtikai. Cenas pieauga veselÄ«bas un personÄ«gās aprÅ«pes precÄ"m un pakalpojumiem, kā arÄ« Ä"dināšanas pakalpojumiem.

Pārtikas produktu cenas gada laikā samazinājās par 0,6%. Cenu kritums bija vÄ"rojams tÄ"jai un kafijai, olām, augļiem, maizei un graudaugu izstrādājumiem, cukuram, kā arÄ« svaigai gaļai. Savukārt sadārdzinājās piens un piena produkti, dārzeņi un kartupeļi, saldumi un medus.

PÄ"rn mājokļa pakalpojumu vidÄ"jais cenu lÄ«menis pazeminājās par 0,9%, ko veicināja energoresursu, Ä«paÅ¡i siltumenerÄ£ijas un gāzes cenu kritums attiecÄ«gi par 8,5% un 5,0%. TomÄ"r 2013.gadā cenas pieauga mājokļa apsaimniekoÅ¡anas pakalpojumiem, Ä«res maksai, mājokļa uzturÄ"Å¡anas un remonta pakalpojumiem, kā arÄ« cietajam kurināmajam.

Transporta grupā lielākā ietekme uz cenu lÄ«meni bija degvielai - tas samazinājās par 3,8%. CSP norāda,ka to visvairāk ietekmÄ"ja cenu pārmaiņas starptautiskajos naftas un naftas produktu tirgos.

Savukārt sakaru pakalpojumi gada laikā kļuva par 2,2% lÄ"tāki, ko ietekmÄ"ja mobilo telekomunikāciju un interneta pakalpojumu cenu kritums.

Nedaudz straujāk nekā pirms gada cenas pieauga frizÄ"tavu pakalpojumiem - tie kļuvuÅ¡i par 5,2% dārgāki, bet zobārstniecÄ«bas pakalpojumu cenas pieauguÅ¡as par 2,5%. Ä'dināšanas pakalpojumi sadārdzinājās par 1,5%, bet kafejnÄ«cās un restorānos cenas pieauga vidÄ"ji par 4,2%. Tās saruka iestāžu Ä"dnÄ«cās, ko noteica valsts un paÅ¡valdÄ«bu pieÅ¡Ä·irtā kompensācija skolÄ"nu Ä"dināšanai.

Tāpat dārgāki kļuva tabakas izstrādājumi (+2,7%), stiprie alkoholiskie dzÄ"rieni (+2,8%), savukārt lÄ"tāks 2013.gada laikā kļuvis alus (-5,9%).

Savukārt decembrÄ« salÄ«dzinājumā ar iepriekÅ¡Ä"jo mÄ"nesi patÄ"riņa cenu lÄ«menis bija nemainÄ«gs, tikai pakalpojumu sektorā piedzÄ«vojot cenu kāpumu 0,2% apmÄ"ra. CSP skaidro, ka arÄ« iepriekÅ¡Ä"jos gados bijusi vÄ"rojama lÄ«dzÄ«ga tendence, proti, gada pÄ"dÄ"jā mÄ"nesÄ« patÄ"riņa cenas bijuÅ¡as nemainÄ«gas.

Latvenergo tarifi paliek spēkā

AdministratÄ«vā apgabaltiesa pirmdien noraidÄ«ja vairāku pieteicÄ"ju prasÄ«bu tā dÄ"vÄ"tajā jauno Latvenergo tarifu lietā. LÄ«dz ar to 2011.gadā Latvenergo akceptÄ"tie tarifi paliek spÄ"kā, aÄ£entÅ«ru LETA informÄ"ja apgabaltiesas priekÅ¡sÄ"dÄ"tāja palÄ«dze LÄ«ga Trubiņa.

Kā norādÄ«ja Trubiņa, izskatÄ«jusi administratÄ«vo lietu pieteikumā par Sabiedrisko pakalpojumu regulÄ"Å¡anas komisijas (SPRK) lÄ"muma par tarifu atbilstÄ«bu atcelÅ¡anu, apgabaltiesa noraidÄ«ja pieteicÄ"ju pieteikumu.

Apgabaltiesas spriedums ir pārsÅ«dzams viena mÄ"neÅ¡a laikā no tā noformÄ"Å¡anas dienas Augstākās tiesas (AT) AdministratÄ«vo lietu departamentā.

AT Senāts pÄ"rn 31.janvārÄ« atcÄ"la apgabaltiesas spriedumu, ar kuru tika atcelti 2011.gadā Latvenergo akceptÄ"tie tarifi, un nosÅ«tÄ«ja lietu uz apgabaltiesu jaunai izskatÄ«Å¡anai. Senātā ar kasācijas sÅ«dzÄ«bu vÄ"rsās atbildÄ"tāji - SPRK un Latvenergo -, apstrÄ«dot AdministratÄ«vās apgabaltiesas pagājušā gada 25.jÅ«nija spriedumu, ar kuru tika atcelts regulatora 2011.gada lÄ"mums par jaunajiem elektroenerÄ£ijas tarifiem.

Apgabaltiesas spriedums arÄ« paredzÄ"ja, ka lÄ«dz ar SPRK lÄ"muma Nr.40 atcelÅ¡anu spÄ"ku atgÅ«st iepriekÅ¡Ä"jie Latvenergo tarifi.

Kā toreiz konstatÄ"ja Senāts, SPRK lÄ"mums par jaunajiem tarifiem nav priekÅ¡noteikums, lai stātos spÄ"kā "Latvenergo" noteiktie tarifi. AtbilstoÅ¡i 2007.gada 12.decembrÄ« apstiprinātajai metodikai SPRK nenosaka tarifus un tiesÄ«bu normas neuzliek par pienākumu komisijai izdot administratÄ«vo aktu, kas tos apstiprina, - tarifus nosaka komersants, un SPRK atbilstoÅ¡i jau apstiprinātai metodikai pÄ"c to izvÄ"rtÄ"Å¡anas aktÄ«vi iejaucas tikai tajā gadÄ«jumā, ja tiek saskatÄ«ta neatbilstÄ«ba.

Savukārt attiecÄ«bā uz tarifu vÄ"rtÄ"juma pozitÄ«vu rezultātu administratÄ«vā akta izdoÅ¡ana ir aizstāta ar noteiktiem apstākļiem - 21 dienas termiņa pÄ"c tarifu iesniegÅ¡anas izbeigÅ¡anos un nelabvÄ"lÄ«ga lÄ"muma neizdoÅ¡anu Å¡ajā termiņā, proti, administratÄ«vais akts tiek izdots klusÄ"jot. Å ajā gadÄ«jumā, kā norādÄ«ja Senāts, SPRK apstrÄ«dÄ"tais lÄ"mums tika izdots skaidrÄ«bas labad un tas bija izrietoÅ¡s no lÄ"muma par tarifu atbilstÄ«bu.

Tāpat Senāts spriedumā bija norādÄ«jis, ka parasti administratÄ«vā akta atcelÅ¡ana ir pieļaujama uz priekÅ¡u un pieteicÄ"jam atkarÄ«bā no lietas tiesiskajiem un faktiskajiem apstākļiem ir tiesÄ«bas prasÄ«t sāktās izpildes seku novÄ"rÅ¡anu vai arÄ« atlÄ«dzinājumu. Savukārt tiesas spriedums par vispārÄ«gā administratÄ«vā akta atcelÅ¡anu skar tikai tiesiskās attiecÄ«bas starp konkrÄ"tajiem pieteicÄ"jiem un iestādi, bet ne citām personām, kuras nav aktÄ«vi izmantojuÅ¡as savas tiesÄ«bas, iesniedzot pieteikumu tiesā, lai gan ar pārsÅ«dzÄ"to administratÄ«vo aktu tiek skartas.

Turklāt apgabaltiesa, atceļot lÄ"mumu par tarifu atbilstÄ«bu pilnā apjomā, ir izlÄ"musi arÄ« par tādiem tarifiem, kuri neskar pieteicÄ"jus un kurus nav pārsÅ«dzÄ"juÅ¡as personas, kas atbilstoÅ¡i tiem norÄ"Ä·inās, un apgabaltiesas spriedumā nav atrodams pamatojums tam. Senāts spriedumā arÄ« vÄ"rtÄ"ja apgabaltiesas secinājumus par mājsaimniecÄ«bu lietotājiem noteiktajiem "starta" un "pamata" tarifiem.

Senāts ir norādÄ«jis, ka apgabaltiesa nav ņÄ"musi vÄ"rā to, kāds ir bijis pieteicÄ"ju mÄ"rÄ·is, vÄ"rÅ¡oties tiesā, jo pÄ"c bÅ«tÄ«bas neviens nebija iebildis pret "starta" tarifa apmÄ"ru, bet gan pieteicÄ"ju iebildumi ir bijuÅ¡i pret to, ka "pamata" tarifs ir augstāks par iepriekÅ¡Ä"jo tarifu. Iebildumi pret "starta" tarifu sniedzas tiktāl, ka pieteicÄ"ji uzskata - tie, kuri patÄ"rÄ" vairāk elektroenerÄ£ijas un norÄ"Ä·inās arÄ« pÄ"c "pamata" tarifa, bÅ«s spiesti segt tās izmaksas, kuras nesedz "starta" tarifs.

Senāta ieskatā, nav pamata atzÄ«t, ka to mājsaimniecÄ«bu lietotāji, kuru elektroenerÄ£ijas patÄ"riņš pārsniedz 1200 kWh gadā, ir nevienlÄ«dzÄ«gā situācijā ar tām, kuru elektroenerÄ£ijas patÄ"riņš tās nepārsniedz.

"Starta" tarifs tiek piemÄ"rots vienādi visiem mājsaimniecÄ«bas lietotājiem par pirmajām 1200 kWh gadā. Apgabaltiesa arÄ« pareizi secinājusi, ka uz "pamata" tarifa rÄ"Ä·ina netiek segti zaudÄ"jumi, kurus rada "starta" tarifs, tos trešā persona sedz no citiem avotiem. TāpÄ"c nav pamata uzskatÄ«t, ka lietotāji, kuri patÄ"rÄ" vairāk elektroenerÄ£ijas, bÅ«tu diskriminÄ"ti.

Gašpuitis: Inflācija - 2013.gads pa nullēm

DecembrÄ«, salÄ«dzinot ar novembri, patÄ"riņa cenu lÄ«menis saglabājās nemainÄ«gs. Lielākā ietekme uz patÄ"riņa cenu pārmaiņām mÄ"neÅ¡a laikā bija cenu kāpumam pārtikai, degvielai, kā arÄ« cenu kritumam apÄ£Ä"rbam un apaviem. Rezultātā, gada laikā (2013.gada decembri salÄ«dzinot ar 2012.gada decembri) cenu lÄ«menis ir krities par 0,4%.

TomÄ"r, vÄ"rtÄ"jot cenu izmaiņas visa gada garumā un attiecinot tās pret 2012.gadu (no janvāra lÄ«dz decembrim), cenu lÄ«menis ir palicis nemainÄ«gs. Protams, cenas segmentos visa gada garumā nav bijuÅ¡as konstanti nemainÄ«gas. PÄ"rn lielākā ietekme uz cenu lÄ«meņa kāpumu bija piena un piena produktu, mājokļu apsaimniekoÅ¡anas, kā arÄ« kafejnÄ«cu un restorānu pakalpojumiem. Taču to, ka cenu lÄ«menis ir palicis nemainÄ«gs, lielā mÄ"rā ir noteikuÅ¡i globālie faktori, kā rezultātā ir kritās degvielas un siltumenerÄ£ijas cena.

Å ogad turpināsim bÅ«t atkarÄ«gi no globālās inflācijas, kas turpina rukt. LejupslÄ«dei piepalÄ«dz energoresursu un pārtikas cenu samazināšanās. Zema jaudu noslodze (uzņÄ"mumi darbojas zem sava potenciāla), vÄ"l kādu laiku bÅ«s galvenais faktors, kas pasaulÄ" nodroÅ¡inās zemas inflācijas vidi. TādÄ"ļ nav iemesla sildÄ«t inflācijas gaidas, kaut Å¡ogad Latvijā sagaidāma straujāka inflācija. Nostrādā bāzes efekts. Neliels efekts ir gaidāms no eiro ievieÅ¡anas, kaut daļa potenciālā kāpuma jau ir Ä«stenots.

Saglabājoties izaugsmei, darba samaksas kāpumam un bezdarba kritumam, bÅ«s nozares, preces un pakalpojumi, kuri nespÄ"s ignorÄ"t Å¡o procesus un bÅ«s spiesti cenas celt. Ä»oti iespÄ"jams, ka turpināsies arÄ« atseviÅ¡Ä·u pārtikas produktu cenu kāpums. LÄ«dz ar to selektÄ«vs cenu pieaugums bÅ«s likumsakarÄ«gs solis. Pat ja atseviÅ¡Ä·os segmentos uzņÄ"mÄ"ji ar cenu noapaļoÅ¡anu bÅ«s pārsteiguÅ¡ies, ilgākā laika posmā cenu lÄ«menis tik un tā izlÄ«dzināsies atbilstoÅ¡i tirgus nosacÄ«jumiem. Latvijas ekonomikas attÄ«stÄ«ba ir ar + zÄ«mi, kam ir attiecÄ«gas konsekvences. Viens no nozÄ«mÄ«gākajiem cenu ietekmÄ"joÅ¡ajiem notikumiem nākamgad bÅ«s elektroenerÄ£ijas tirgus atvÄ"rÅ¡ana mājsaimniecÄ«bām. 2014.gadā prognozÄ"jamā inflācija ir 1,8 procenti, kas augoÅ¡ai ekonomikai ir vÄ"rtÄ"jama kā adekvāta inflācija. BÅ«tiski, ka Å¡ogad inflācija joprojām bÅ«s zemāka par vidÄ"jā atalgojuma kāpuma tempu.