RTU radīti trīs energoresursus taupoši būvmateriāli

RÄ«gas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki, izmantojot energoresursus taupoÅ¡as tehnoloÄ£ijas un vietÄ"jās izejvielas - Latvijas mālu, dolomÄ«ta un stikla atkritumus - radÄ«juÅ¡i trÄ«s jauna veida bÅ«vmateriālus. To izgatavoÅ¡ana ir ievÄ"rojami lÄ"tāka un videi draudzÄ«gāka, ja salÄ«dzina ar Å¡obrÄ«d nozarÄ" lietotiem materiālu lÄ«dziniekiem, portālu Diena.lv informÄ"ja RTU pārstāve ElÄ«na Karaseva.

RTU zinātnieki, apvienojoties ar Latvijas Universitātes (LU) un Latvijas LauksaimniecÄ«bas universitātes (LLU) kolÄ"Ä£iem, izstrādājuÅ¡i trÄ«s jauna veida kompozÄ«tmateriālus - zemtemperatÅ«ras dolomÄ«tkeramiku, neorganisku polimÄ"rmateriālu jeb zemtemperatÅ«ras Ä£eopolimÄ"ru un zemtemperatÅ«ras hibrÄ«dsaistvielu. Å o materiālu izgatavoÅ¡anai tiek izmantotas vietÄ"jās izejvielas.

ZemtemperatÅ«ras dolomÄ«tkeramika ir mālu-dolomÄ«tmiltu kompozÄ«tmateriāls, kas, atÅ¡Ä·irÄ«bā no parastās keramikas, ko apdedzina temperatÅ«rā virs 900 grādiem pÄ"c Celsija skalas, iegÅ«ts, apdedzinot pie zemākas temperatÅ«ras, 700 lÄ«dz 750 grādu robežās. Å im materiālam ir gan keramiskas, gan hidrauliskas Ä«paÅ¡Ä«bas, turklāt stikla pulvera piedeva ievÄ"rojami uzlabo iegÅ«tā kompozÄ«ta mehāniskās un fizikālās Ä«paÅ¡Ä«bas.

Otrā jaunā materiāla - neorganiskā polimÄ"rmateriāla jeb zemtemperatÅ«ras Ä£eopolimÄ"ra - galvenā izejviela ir Latvijas māli. Zinātnieki atklājuÅ¡i, ka, mālus apstrādājot ar sārma Å¡Ä·Ä«dumu, iespÄ"jams bez liela enerÄ£ijas ieguldÄ«juma iegÅ«t materiālu, kas savu Ä«paÅ¡Ä«bu ziņā ir lÄ«dzvÄ"rtÄ«gs tradicionālai keramikai. Šādi iespÄ"jams izgatavot, piemÄ"ram, Ä·ieÄ£eļus vai apdares plāksnes, izturot tos tikai 60 lÄ«dz 100 grādu temperatÅ«ras robežās, pretstatā ar Å¡obrÄ«d tadicionāli lietoto tehnoloÄ£iju, kur apdedzināšanas temperatÅ«ra ir no 980 lÄ«dz 1000 grādiem.

Trešā zinātnieku izstrādātā materiāla - hibrÄ«dsaistvielas - galvenās izejvielas arÄ« ir Latvijas māli un dolomÄ«ta milti, un tas iegÅ«ts, apdedzinot izejvielu maisÄ«jumu 800 grādu temperatÅ«rā. Å Ä« saistviela bÅ«tu izmantojama portlandcementa aizstāšanai, kuru iegÅ«st pie daudz augstākas temperatÅ«ras. Fizikālo un mehānisko Ä«paÅ¡Ä«bu ziņā Å¡Ä« hibrÄ«dsaistviela lÄ«dzinās vÄ"sturiskajam romāncementam, kas plaÅ¡i izmantots JÅ«gendstila arhitektÅ«rā. Jaunā saistviela bÅ«tu piemÄ"rota Ä"ku restaurācijas darbiem veiksmÄ«gāk nekā portlandcements.

Jauno materiālu Ä«paÅ¡Ä«bas ir lÄ«dzvÄ"rtÄ«gas vai labākas nekā jau esoÅ¡o analogu - parastajam celtniecÄ«bas Ä·ieÄ£elim, parastajam portlandcementam vai vÄ"sturiskajam romāncementam, norāda RTU.

Spīdolas balvu ekonomikā šogad nepiešķirs

Ekonomistu apvienÄ«ba, izvÄ"rtÄ"jot valsts ekonomisko attÄ«stÄ«bu un Å¡ogad paveikto, ikgadÄ"jo SpÄ«dolas balvu ekonomikā nolÄ"musi nepieÅ¡Ä·irt, portālu Diena.lv informÄ"ja apvienÄ«ba.

"Latvijas ekonomikas svarÄ«gākā prioritāte 2013. gadā ir bijusi pievienoÅ¡anās vienotai Eiropas valÅ«tai. Eiro ievieÅ¡anas procesā ir paveikts liels darbs, kas teorÄ"tiski bÅ«tu novÄ"rtÄ"jams ar SpÄ«dolas balvu. Vienlaikus mÄ"s to nevaram uzskatÄ«t par pilnasinÄ«gu veiksmes stāstu - galvenokārt tādÄ"ļ, ka sabiedrÄ«bas uzticÄ«ba eiro ievieÅ¡anai ir zema," apvienÄ«bas valdes lÄ"mumu skaidro tās prezidents Ojārs Kehris.

Tāpat nolemts mainÄ«t arÄ« balvas pasniegÅ¡anas laiku. ArÄ« turpmākos gadus apvienÄ«bas biedri, sadarbÄ«bā ar nozaru ekspertiem, analizÄ"s valstÄ« pieņemto lÄ"mumu atbilstÄ«bu Latvijas ilgstspÄ"jÄ«gai attÄ«stÄ«bai un SpÄ«dolas balva ekonomikā tiks pieÅ¡Ä·irta personÄ«bām, kas to bÅ«s veicinājuÅ¡as, taču tas notiks vÄ"lāk.

"Balva par ieguldÄ«jumu ekonomiskās brÄ«vÄ«bas attÄ«stÄ«bā Latvijā jau 10 gadus tiek pasniegta novembrÄ«, bet, SpÄ«dolas vārdiem runājot, pastāvÄ"s, kas pārvÄ"rtÄ«sies! Gada laikā paveiktais turpmāk tiks vÄ"rtÄ"ts lÄ«dz pat decembra beigām, ņemot vÄ"rā arÄ« valsts budžeta kontekstu, tāpÄ"c nākamā gada SpÄ«dolas balvas ekonomikā laureāts tiks paziņots 2015. gada sākumā," izmaiņas balvas pieÅ¡Ä·irÅ¡anas procesā pamato Kehris.

KopÅ¡ 2003. gada, kad apvienÄ«ba atjaunoja SpÄ«dolas balvu ekonomikā, tā tiek pieÅ¡Ä·irta par konkrÄ"ta cilvÄ"ka - valstsvÄ«ra, uzņÄ"mÄ"ja vai sabiedriskā darbinieka ieguldÄ«jumu ekonomiskās brÄ«vÄ«bas veicināšanā Latvijas tautsaimniecÄ«bā.

SpÄ«dolas balvu ekonomikā lÄ«dz Å¡im saņÄ"muÅ¡i Roberts Ķīlis, Mihails Hazans, RÅ«ta Dimanta, Juris BiÄ·is, Andrejs Žagars, Vaira VÄ«Ä·e - Freiberga, IngrÄ«da BlÅ«ma, Bertolds Fliks, Einars RepÅ¡e un Andris Å Ä·Ä"le.

EM rosina veikt visu pēc 2009.gada ekspluatācijā nodoto būvju revīziju

Ekonomikas ministrija (EM) rosina tÅ«lÄ«tÄ"ju visu sabiedriskās nozÄ«mes bÅ«vju, kuras ir nodotas ekspluatācijā pÄ"c 2009.gada, revÄ«ziju, teikts informatÄ«vajā ziņojumā, kurÅ¡ tapis saistÄ«bā ar ZolitÅ«des traÄ£Ä"diju un kuru otrdien uzklausÄ«ja Ministru kabinets.

EM jau prasÄ«jusi paÅ¡valdÄ«bām nodroÅ¡ināt ārkārtas pārbaudes sabiedriskajās Ä"kās. Tāpat tā plāno izveidot riskanto objektu karti, kurā tiks veiktas ārkārtas neatkarÄ«gas pārbaudes. Pārbaužu veikÅ¡anai tiks ņemti vÄ"rā arÄ« anonÄ«mie ziņojumi un sadarbÄ«bā ar Valsts kanceleju paredzÄ"ts risinājums šādu ziņojumu iesniegÅ¡anai.

Kā konceptuālu risinājumu EM rosina noteikt obligātu pienākumu visu sabiedriskās nozÄ«mes bÅ«vju Ä«paÅ¡niekiem ziņot par bÅ«vju uzturÄ"Å¡anas pasākumiem, lai nodroÅ¡inātu bÅ«ves piemÄ"rotÄ«bu turpmākajai ekspluatācijai, kā arÄ« sniegt regulārus pārskatus par Å¡o bÅ«vju apsekojumiem. Tāpat EM rosinās noteikt par pienākumu ekspluatācijā nodotu Ä"ku Ä«paÅ¡niekiem veikt pilnu tehnisko apsekojumu Ä"kās, kurās vienlÄ«dz uzturas vairāk nekā 100 cilvÄ"ki, pÄ"c tam attiecÄ«go apsekojumu iesniedzot bÅ«vvaldÄ".

EM ierosina pastiprināt kontroli par sabiedriskās nozÄ«mes bÅ«vju bÅ«vniecÄ«bu, kā arÄ« jebkādu bÅ«vju bÅ«vniecÄ«bu, kuras tiek finansÄ"tas no publiskiem resursiem. EM jaunajā bÅ«vniecÄ«bas regulÄ"jumā, kas ir izstrādes stadijā, plāno noteikt stingrākas prasÄ«bas attiecÄ«bā uz garantiju termiņiem sabiedriskajām Ä"kām, obligāto profesionālās darbÄ«bas apdroÅ¡ināšanu, bÅ«vniecÄ«bas informācijas sistÄ"mu, lai ļautu elektroniski iegÅ«t konkrÄ"tu informāciju par bÅ«vinspektoru, bÅ«vdarbu veicÄ"ju un bÅ«vuzraugu darbu un atraÅ¡anos konkrÄ"tos objektos, stingrākas, valsts definÄ"tas prasÄ«bas speciālistu kompetencei un kvalifikācijai, kā arÄ« kārtÄ«bu sertifikātu anulÄ"Å¡anai vai apturÄ"Å¡anai.

EM rosina paredzÄ"t ilgtermiņa finansÄ"jumu starptautisko ekspertu iesaistei Latvijas bÅ«vnormatÄ«vu pārskatÄ«Å¡anai un aktualizācijai. EM rosina veikt plašāku analÄ«zi arÄ« par citām saistÄ«tām jomām, kuras ietekmÄ" bÅ«vniecÄ«bas procesa kvalitāti un prasÄ«bas bÅ«vniecÄ«bas procesam.

Saeimā virza likumprojektu par veselības apdrošināšanu glābējiem

IzskatÄ«Å¡anai Saeimā iesniegts visu frakciju parakstÄ«ts likumprojekts, ar kuru paredzÄ"ts ieviest veselÄ«bas apdroÅ¡ināšanu ugunsdzÄ"sÄ"jiem glābÄ"jiem.

Likumprojekts paredz, ka valsts institÅ«cijai jāapdroÅ¡ina veselÄ«ba IekÅ¡lietu ministrijas sistÄ"mas iestāžu un IeslodzÄ«juma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpÄ"m, kuras ir pakļautas dzÄ«vÄ«bas vai veselÄ«bas apdraudÄ"jumam, veicot amata pienākumus, kuros ietilpst aizsargāt citu personu dzÄ«vÄ«bu, veselÄ«bu, tiesÄ«bas un brÄ«vÄ«bas, Ä«paÅ¡umu, sabiedrÄ«bas vai valsts intereses no noziedzÄ«giem un citādiem prettiesiskiem apdraudÄ"jumiem, veikt ugunsgrÄ"ka dzÄ"Å¡anas darbus, glābÅ¡anas darbus, zemÅ«dens meklÄ"Å¡anas darbus, kā arÄ« veikt ārkārtas situāciju novÄ"rÅ¡anas un to seku likvidÄ"Å¡anas pasākumus.

Grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā parakstījuši Saeimas Prezidija locekļi - Solvita Āboltiņa (V), Inese Lībiņa-Egnere (RP), Andrejs Klementjevs (SC), Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) un Jānis Vucāns (ZZS), kā arī pie frakcijām nepiederošais deputāts Klāvs Olšteins.

Kā ziņots, 21.novembra vakarā ZolitÅ«dÄ" iebruka lielveikala Maxima jumts. GruveÅ¡os apraktos cilvÄ"kus steidzās glābt Valsts ugunsdzÄ"sÄ«bas un glābÅ¡anas dienesta amatpersonas. TrÄ«s ugunsdzÄ"sÄ"ji glābÄ"ji zaudÄ"ja dzÄ«vÄ«bu, kad viņus apbÄ"ra otrais nogruvums. Pavisam Å¡ajā traÄ£Ä"dijā gāja bojā 54 cilvÄ"ki un vÄ"l vairāki desmiti tika ievainoti. Starp ievainotajiem ir arÄ« ugunsdzÄ"sÄ"ji glābÄ"ji.

Policija izvirzÄ«jusi trÄ«s versijas par Å¡Ä«s traÄ£Ä"dijas iemesliem. Pirmā versija ir saistÄ«ta ar objekta projektÄ"Å¡anas un uzraudzÄ«bas iespÄ"jamiem pārkāpumiem. Otrā versija saistÄ«ta ar Å¡Ä« bÅ«vobjekta pirmās kārtas bÅ«vi, bet trešā versija saistÄ«ta ar otrās kārtas bÅ«ves elementiem, proti, jumta seguma papildināšanu ar dažādiem materiāliem, veidojot ziemas dārzu un bÄ"rnu rotaļu laukumu.

ZolitÅ«des traÄ£Ä"dija ir lielākā Latvijā kopÅ¡ neatkarÄ«bas atjaunoÅ¡anas.

Paviršība daudzviet jau radījusi bīstamas situācijas, līdz šim - bez mācībām

2008. gadā lielveikalā Spice esoÅ¡ajā veikalā Trend Express iebruka griesti, cieta kāda sieviete. 2011. gada maijā AlÅ«ksnÄ" veikalā Superneto iebruka griesti, jo brÄ«dÄ«, kad lija lietus, jumtā bija caurtece un veikalā strauji ieplÅ«da Å«dens. Neviens necieta, bet jau tad aculiecinieki medijos pauda bažas, jautājot, cik gan droÅ¡i ir tā sauktie lÄ"tie veikali un vai pirms to apmeklÄ"Å¡anas nevajadzÄ"tu parÅ«pÄ"ties par dzÄ«vÄ«bas apdroÅ¡ināšanas polisi. TomÄ"r tam, vai veikals ir no tā sauktā lÄ"tā gala, iespÄ"jams, nav tik izÅ¡Ä·iroÅ¡as nozÄ«mes.

Pagājušā gada oktobrÄ« tirdzniecÄ«bas centrā Alfa daļÄ"ji sabruka viena siena un, kā norādÄ«ja aculiecinieks, no veikala sāka birt ārā preces. NegadÄ«jumā neviens necieta, vÄ"jÅ¡ sienu pārpÅ«ta pāri cilvÄ"kiem. TobrÄ«d veikala Ä«paÅ¡nieki vairāk runāja par nodarÄ«to zaudÄ"jumu aprÄ"Ä·ināšanu, medijiem stāstÄ«ja, ka Alfa ir apdroÅ¡ināta arÄ« pret vÄ"tras postÄ«jumiem. Par iemesliem, kāpÄ"c siena stipro vÄ"ju neizturÄ"ja, informācijas nav. Divus mÄ"neÅ¡us vÄ"lāk - decembrÄ« - Liepājā 800 kvadrātmetru platÄ«bā iegruva veikala Depo piebÅ«ves jumts, kur parasti pārdod vasaras mÄ"beles. SākotnÄ"jā informācija liecināja, ka zem sabrukušās nojumes varÄ"tu bÅ«t palikuÅ¡i divi veikala darbinieki, tomÄ"r informācija neapstiprinājās. Å ajā pašā veikalā lÄ«dzÄ«ga nelaime bija notikusi vÄ"l pirms gada, kad jumts iebruka virs daļÄ"ji atklātas teritorijas noliktavas zonā. NenotÄ«rÄ«ta sniega dÄ"ļ pirms diviem gadiem arÄ« veikalam Maxima RÄ«gā, Pulkveža Brieža ielā, iegruva griesti. Visos Å¡ajos gadÄ«jumos klāt bija veiksme, jo tikai sagadÄ«Å¡anās dÄ"ļ nevienam cilvÄ"kam dzÄ«vÄ«ba atņemta netika. Visticamāk, tāpÄ"c lielāka uzmanÄ«ba bÅ«vju kvalitātei netika pievÄ"rsta un atbildes, kāpÄ"c jumts nespÄ"j noturÄ"t sniegu, neviens Ä«sti nemeklÄ"ja.

Jautājums, kāpÄ"c ir virkne Ä"ku, ko bÅ«vvalde pieņÄ"musi ekspluatācijā, taču drÄ«z pÄ"c tam tās sākuÅ¡as brukt, izrādās, ir pārāk sarežģīts. Tas traucÄ" atrast arÄ« atbildÄ«gos. LÄ«dz nodoÅ¡anai ekspluatācijā ir iesaistÄ«ta virkne institÅ«ciju, atbildÄ«bas sfÄ"ras ir sadrumstalotas. BÅ«vprojekta autors atbild par kopÄ"jo bÅ«vprojekta saturu, atseviÅ¡Ä·u sadaļu savstarpÄ"ju atbilstÄ«bu, kā arÄ« par to, vai projekts atbilst normatÄ«vo aktu prasÄ«bām. Ir iesaistÄ«ti arÄ« atseviÅ¡Ä·u bÅ«vprojekta daļu projektÄ"tāji, vÄ"l ir sertificÄ"ts ekspertÄ«zes speciālists, ko izvÄ"las pasÅ«tÄ«tājs. Ir bÅ«vuzņÄ"mÄ"js, bÅ«vdarbu vadÄ«tājs, bÅ«vuzraugs, autoruzraugs, kā arÄ« citi. Un ir bÅ«vvalde, kas kontrolÄ" bÅ«vdarbu veikÅ¡anu atbilstoÅ¡i projektam un pieņem Ä"ku ekspluatācijā. Ekonomikas ministrijas pārstāve Evita Urpena Dienai norāda, ka paÅ¡valdÄ«bas bÅ«vvalde ir arÄ« tā institÅ«cija, kas izdod atļauju veikt rekonstrukcijas un citus bÅ«vniecÄ«bas darbus jau ekspluatācijā nodotām Ä"kām.

Šāds gadÄ«jums ir arÄ« ZolitÅ«des Maxima. Projekts, kurā iekļauts tirdzniecÄ«bas centrs un daudzstāvu dzÄ«vojamā Ä"ka, tika Ä«stenots divās kārtās. Tehniskais projekts pirmajai kārtai jeb Maxima bÅ«vniecÄ«bai tika akceptÄ"ts 2010. gada 16. aprÄ«lÄ«, bÅ«vatļauja izsniegta 2010. gada 6. augustā, veikals ekspluatācijā pieņemts 2011. gada oktobra beigās. Otrajai kārtai - daudzstāvu dzÄ«vojamās Ä"kas bÅ«vniecÄ«bai un Ziemas dārza izveidei - bÅ«vatļauja izsniegta gadu vÄ"lāk.

RÄ«gas pilsÄ"tas bÅ«vvaldes pārstāve Ieva Luste Dienai teic, ka bieži tiek akceptÄ"ti projekti, kuros paralÄ"li tam, ka Ä"kā jau notiek komercdarbÄ«ba, ris arÄ« bÅ«vniecÄ«bas darbi. Uz jautājumu, vai, akceptÄ"jot Ziemas dārza izveidi, tika pārbaudÄ«tas jumta konstrukcijas, I. Luste konkrÄ"ti neatbild. Viņa skaidro, ka bÅ«vdarbu veicÄ"ji sagatavo aktus, fiksÄ"jot arÄ« vÄ"lāk neredzamus elementus. Pirmās kārtas ekspluatācijā bijuÅ¡i 677 nozÄ«mÄ«gu konstrukciju un segto darbu pieņemÅ¡anas akti, dokumenti bija ietverti 25 sÄ"jumos.

GalvaspilsÄ"tas bÅ«vvaldes vadÄ«tājs Inguss Vircavs teic, ka "formāli visi projekta dokumenti bijuÅ¡i kārtÄ«bā, taču nevar izslÄ"gt, ka pirmās kārtas bÅ«vniecÄ«bas procesā izmantoti neatbilstoÅ¡i bÅ«vmateriāli vai otrās kārtas bÅ«vdarbu laikā, veicot labiekārtoÅ¡anas darbus uz veikala jumta, notikuÅ¡as atkāpes no darbu veikÅ¡anas projekta". ArÄ« I. Luste atzÄ«st, ka bÅ«vvalde visu pārbaudÄ«t nespÄ"j: "Ir daudz tādu segto darbu, ko mÄ"s nevaram redzÄ"t. Ja mÄ"s zinātu, ka notiks nelaime, paliktu spilvenu apakšā, bet RÄ«gā ir vairāki tÅ«kstoÅ¡i bÅ«vobjektu, tāpÄ"c fiziski visam izstāvÄ"t klāt nav iespÄ"jams."

Pilnu rakstu Sarosās tikai pÄ"c traÄ£Ä"dijas lasiet pirmdienas, 25.novembra, laikrakstā Diena!

Sāk darboties LM konsultatīvais tālrunis traģēdijas upuriem

LabklājÄ«bas ministrijā (LM) no pirmdienas, 25.novembra, sāk darboties konsultatÄ«vais tālrunis 67021555. Zvanot uz to, traÄ£Ä"dijā cietuÅ¡ie un bojā gājuÅ¡o tuvinieki varÄ"s konsultÄ"ties par iespÄ"jām saņemt sociālās un medicÄ«niskās rehabilitācijas pakalpojumus, kā arÄ« tehniskos palÄ«glÄ«dzekļus, portālam Diena.lv pavÄ"stÄ«ja LM  Komunikācijas nodaļas vadÄ«tāja  Marika Kupče.

Tālrunis strādās katru darba dienu no plkst.8.30 līdz 17.00. 

Savukārt Sociālās integrācijas valsts aÄ£entÅ«ras pārstāvis lÄ«dz piektdienai, 29.novembrim, RÄ«gas Domes LabklājÄ«bas departamentā RÄ«gā, BaznÄ«cas ielā 19/23, 1.stāvā informÄ"s un pieņems iesniegumus no cietuÅ¡ajiem un tuviniekiem aÄ£entÅ«ras piedāvātajiem sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem.

LM informÄ", ka sestdien un svÄ"tdien, 23. un 24.novembrÄ« iesniegumus sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemÅ¡anai iesnieguÅ¡i 37 cilvÄ"ki. Sociālās integrācijas valsts aÄ£entÅ«ra piedāvā 10 dienu apmaksātus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus cietuÅ¡ajiem un cietuÅ¡o/bojā gājuÅ¡o cilvÄ"ku tuviniekiem. 

Vienlaikus LM aicina ikvienu rÅ«pÄ«gi iepazÄ«ties ar bojāgājuÅ¡o cilvÄ"ku sarakstu. Ja sastopat pazÄ«stamu vārdu un uzvārdu, lÅ«dzu, pārbaudiet, vai Å¡o cilvÄ"ku aprÅ«pÄ" nebija nepilngadÄ«gi bÄ"rni, cilvÄ"ki ar invaliditāti, veci cilvÄ"ki vai kāds cits cilvÄ"ks, kurÅ¡ tagad palicis bez pieskatÄ«Å¡anas, palÄ«dzÄ«bas un atbalsta. Šādos gadÄ«jumos ir jāzvana glābÄ"jiem pa tālruni 112.

Joprojām visus sociālās palÄ«dzÄ«bas pieÅ¡Ä·irÅ¡anai nepiecieÅ¡amos dokumentus cilvÄ"ki var iesniegt un aizpildÄ«t RÄ«gas Domes LabklājÄ«bas departamentā, BaznÄ«cas ielā 19/23, 1.stāvā. Papildus informāciju par iespÄ"jamo sociālo palÄ«dzÄ«bu un sociālajiem pakalpojumiem var saņemt, zvanot pa RÄ«gas Domes bezmaksas informatÄ«vo tālruni 80005055 vai 67105048.

Lai saņemtu Valsts sociālās apdroÅ¡ināšanas aÄ£entÅ«ras (VSAA) nodroÅ¡ināto apbedÄ«Å¡anas pabalstu vai apgādnieka zaudÄ"juma pensiju, dokumenti ir jāiesniedz jebkurā VSAA nodaļā. ApbedÄ«Å¡anas pabalstu un apgādnieka zaudÄ"juma pensiju var pieprasÄ«t 12 mÄ"neÅ¡u laikā no mirÅ¡anas dienas.

Valsts bÄ"rnu tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas inspekcijas uzticÄ«bas tālrunis 116111 nodroÅ¡ina psiholoÄ£isko palÄ«dzÄ«bu, konsultācijas un atbalstu ikvienam zvanÄ«tājam. VBTAI KrÄ«zes intervences komandas speciālisti strādā notikuma vietā, palÄ«dzot krīžu un konsultāciju centra Skalbes psihologiem.

LM un padotības iestādes piedāvā palīdzību traģēdijas upuriem

LabklājÄ«bas ministrija (LM) un tās padotÄ«bas iestādes piedāvā palÄ«dzÄ«bu traÄ£Ä"dijas upuriem, portāls Diena.lv uzzināja LM.

CilvÄ"ki, kuriem nepiecieÅ¡ama palÄ«dzÄ«ba sestdien, 23.novembrÄ«, no plkst.10 lÄ«dz 16 var vÄ"rsties RÄ«gas Domes LabklājÄ«bas departamentā, BaznÄ«cas ielā 19/23, 1.stāvā. Papildu informāciju par iespÄ"jamo sociālo palÄ«dzÄ«bu un sociālajiem pakalpojumiem var saņemt, zvanot pa RÄ«gas Domes bezmaksas informatÄ«vo tālruni 80 005 055 vai 67 105 048.

Valsts sociālās apdroÅ¡ināšanas aÄ£entÅ«ra nodroÅ¡ina apbedÄ«Å¡anas pabalstu: apdroÅ¡inātam cilvÄ"kam tā apgādÄ«bā bijuÅ¡a Ä£imenes locekļa nāves gadÄ«jumā; apdroÅ¡inātā cilvÄ"ka Ä£imenes loceklim vai cilvÄ"kam, kurÅ¡ faktiski uzņÄ"mies apbedÄ«Å¡anu, ja mirusi apdroÅ¡inātā persona, bezdarbnieks, pensijas, atlÄ«dzÄ«bas par darbspÄ"ju zaudÄ"jumu vai valsts sociālā nodroÅ¡inājuma pabalsta saņÄ"mÄ"js; Ä£imenes loceklim vai cilvÄ"kam, kurÅ¡ uzņÄ"mies apbedÄ«Å¡anu, ja apdroÅ¡inātais cilvÄ"ks vai tā apgādÄ«bā bijuÅ¡ais Ä£imenes loceklis.

ApbedÄ«Å¡anas pabalstu apdroÅ¡inātā cilvÄ"ka nāves gadÄ«jumā pieÅ¡Ä·ir un izmaksā mirušā divkārÅ¡as mÄ"neÅ¡a vidÄ"jās iemaksu algas apmÄ"rā. Pensionāra vai atlÄ«dzÄ«bas par darbspÄ"ju zaudÄ"jumu saņÄ"mÄ"ja nāves gadÄ«jumā apbedÄ«Å¡anas pabalstu pieÅ¡Ä·ir un izmaksā divu pensiju vai atlÄ«dzÄ«bu apmÄ"rā.

Ja apdroÅ¡inātais cilvÄ"ks bija arÄ« pensijas vai atlÄ«dzÄ«bas saņÄ"mÄ"js, izmaksā vienu, apmÄ"ra ziņā lielāko pabalstu. ApgādÄ«bā bijušā Ä£imenes locekļa vai bezdarbnieka nāves gadÄ«jumā apbedÄ«Å¡anas pabalstu pieÅ¡Ä·ir trÄ«skāršā valsts sociālā nodroÅ¡inājuma pabalsta apmÄ"rā jeb 135 lati. Pabalstu var pieprasÄ«t 12 mÄ"neÅ¡u laikā no mirÅ¡anas dienas. Lai pieprasÄ«tu pabalstu, ir jāvÄ"rÅ¡as VSAA.

Valsts sociālās apdroÅ¡ināšanas aÄ£entÅ«ra nodroÅ¡ina apgādnieka zaudÄ"juma pensiju mirušā bÄ"rniem neatkarÄ«gi no tā, vai viņi ir bijuÅ¡i mirušā apgādÄ«bā; bÄ"rniem, kas ir jaunāki par 18 gadiem; bÄ"rniem neatkarÄ«gi no vecuma, ja viņi kļuvuÅ¡i par invalÄ«diem pirms 18 gadu vecuma sasniegÅ¡anas; darba nespÄ"jÄ«gajiem Ä£imenes locekļiem, kas bijuÅ¡i mirušā apgādÄ«bā; brāļiem, māsām, mazbÄ"rniem, kas ir jaunāki par 18 gadiem, ja viņiem nav darbspÄ"jÄ«gu vecāku; brāļiem, māsām, mazbÄ"rniem, neatkarÄ«gi no vecuma, ja viņi kļuvuÅ¡i par invalÄ«diem pirms 18 gadu vecuma sasniegÅ¡anas un ja viņiem nav darbspÄ"jÄ«gu vecāku. TiesÄ«bas uz Å¡o pensiju pÄ"c 18 gadu vecuma sasniegÅ¡anas ir iepriekÅ¡ minÄ"tajiem cilvÄ"kiem, ja viņi mācās mācÄ«bu iestādes dienas nodaļā (pilna laika klātienÄ") un nav vecāki par 24 gadiem.

Dokumentus var iesniegt jebkurā VSAA nodaļā. Apgādnieka zaudÄ"juma pensiju pieÅ¡Ä·ir no apgādnieka mirÅ¡anas dienas, ja dokumenti iesniegti 12 mÄ"neÅ¡u laikā pÄ"c apgādnieka nāves. Apgādnieka zaudÄ"juma pensiju aprÄ"Ä·ina, ņemot vÄ"rā apgādnieka iespÄ"jamo vecuma pensiju, bet ne mazāk par 65% no valsts sociālā nodroÅ¡inājuma pabalsta katram bÄ"rnam (29,25 lati, invalÄ«dam kopÅ¡ bÄ"rnÄ«bas 48,75 lati). BÄ"rniem, kuri zaudÄ"juÅ¡i abus vecākus, apgādnieka zaudÄ"juma pensiju aprÄ"Ä·ina gan no tÄ"va, gan no mātes iespÄ"jamās vecuma pensijas.

Sociālās integrācijas valsts aÄ£entÅ«ras pārstāvis sestdien, 23.novembrÄ«, no plkst.10 lÄ«dz 16 RÄ«gas Domes LabklājÄ«bas departamentā RÄ«gā, BaznÄ«cas ielā 19/23, 1.stāvā informÄ"s un pieņems iesniegumus no cietuÅ¡ajiem un tuviniekiem aÄ£entÅ«ras piedāvātajiem sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem. Sociālās integrācijas valsts aÄ£entÅ«ra piedāvā 10 dienu apmaksātus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus cietuÅ¡ajiem un cietuÅ¡o/bojā gājuÅ¡o cilvÄ"ku tuviniekiem. Valsts BÄ"rnu tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas inspekcijas uzticÄ«bas tālrunis 116111 nodroÅ¡inapsiholoÄ£isko palÄ«dzÄ«bu, konsultācijas un atbalstu ikvienam zvanÄ«tājam. VBTAI KrÄ«zes intervences komandas speciālisti strādā notikuma vietā, palÄ«dzot krīžu un konsultāciju centra Skalbes psihologiem.

Zaļi iepērkas retāk nekā citur Eiropā

Zaļais publiskais iepirkums (ZPI) ir joma, kurā Latvija krietni atpaliek, salÄ«dzinot ar citām Eiropas SavienÄ«bas (ES) valstÄ«m. Situācijas uzlaboÅ¡anai Vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas ministrija (VARAM) iecerÄ"jusi apmācÄ«t citu ministriju un paÅ¡valdÄ«bu pārstāvjus, lai gan pati nebÅ«t nav paraugs Å¡ajā jomā.

Eiropas lÄ«deri jau pirms vairākiem gadiem bija nosprauduÅ¡i vÄ"lamo mÄ"rÄ·i - pusÄ" no visiem publiskajiem iepirkumiem piemÄ"rot vides kritÄ"rijus, veicot ZPI. Labākās valstis Å¡o mÄ"rÄ·i jau sasnieguÅ¡as vai ir tuvu tam. Latvija atrodas vÄ"l tālu no Å¡Ä« mÄ"rÄ·a piepildÄ«Å¡anas, piemÄ"ram, pÄ"rn vides aizsardzÄ«bas prasÄ«bas izvirzÄ«tas tikai 4,8% no visiem publisko iepirkumu rezultātu paziņojumiem. Naudas izteiksmÄ" tie ir 345 miljoni latu jeb aptuveni piektā daļa no kopÄ"jās publiskajiem iepirkumiem atvÄ"lÄ"tās summas.

ZPI nodroÅ¡ina energoefektÄ«vu un ekoloÄ£iskas izcelsmes preču un pakalpojumu izmantoÅ¡anu, piemÄ"ram, bioloÄ£iskās pārtikas, no makulatÅ«ras ražota papÄ«ra, enerÄ£iju taupoÅ¡u elektropreču iegādi vai enerÄ£iju maz patÄ"rÄ"joÅ¡u Ä"ku bÅ«vniecÄ«bu, atjaunoÅ¡anu. Bet tas var notikt tikai tad, ja publiskā iepirkuma nolikumos iestrādā konkrÄ"tus vides kritÄ"rijus, kas tiek darÄ«ts salÄ«dzinoÅ¡i reti. PaÅ¡laik Latvijā visbiežāk vides kritÄ"rijus iestrādā un ZPI Ä«steno Ä"ku energoefektivitātes uzlaboÅ¡anai. VÄ"l to dara autotransporta iegādÄ", jo Å¡eit jau Publisko iepirkumu likumā ir noteiktas prasÄ«bas attiecÄ«bā uz ogļskābās gāzes izmeÅ¡u daudzumu, norāda Iepirkumu uzraudzÄ«bas biroja MetodoloÄ£ijas departamenta direktore Agnese Irmeja. Viņa uzskata, ka ilgtermiņā ZPI nozÄ«mÄ" ietaupÄ«jumu, jo, piemÄ"ram, tā rezultātā iegādāta elektrotehnika patÄ"rÄ" mazāk elektrÄ«bas vai Ä"kas apsildei nepiecieÅ¡ams mazāks siltumenerÄ£ijas daudzums. Tāpat samazinās ietekme uz vidi, ja tiek pirkta bioloÄ£iski audzÄ"ta pārtika. ES institÅ«ciju materiālos kā zaļā iepirkuma ieguvumi minÄ"ta dabas resursu saglabāšana, videi kaitÄ«go vielu izmeÅ¡u samazināšana, izmaksu ietaupÄ«jums, ekoloÄ£isku preču un pakalpojuma piedāvājuma paplaÅ¡ināšanās, veselÄ«gāki darba apstākļi.

Visu Rūtas Lipskas rakstu lasiet trešdienas, 20.novembra, laikrakstā Diena!

papildināts (18:14) - Valdība atbalsta veselības aprūpes pakalpojumu sasaisti ar nodokļu nomaksu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja trīs likumprojektus, kuri paredz veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu sasaistīt ar nodokļu nomaksu. Proti, ievest obligāto veselības apdrošināšanu, sasaistot tiesības uz valsts budžeta apmaksātu veselības aprūpi ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) nomaksu.

Vislielākās debates valdÄ«bas sÄ"dÄ" raisÄ«ja vÄ"lme noteikt, ka veselÄ«bas aprÅ«pei bÅ«tu atvÄ"lami 4,5% no iekÅ¡zemes kopprodukta (IKP). Pret to iebilda finanÅ¡u ministrs Andris Vilks (VienotÄ«ba), labklājÄ«bas ministre Ilze Viņķele (VienotÄ«ba) un Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (VienotÄ«ba). Rezultātā šāda iecere tika saglabāta vien likumprojektu paskaidrojoÅ¡ajā dokumentā jeb anotācijā, atstājot iespÄ"ju gala vārdu par to teikt Saeimai.

Rosinātā kārtÄ«ba paredz, ka no maksātā IIN veselÄ«bas aprÅ«pei tiks atvÄ"lÄ"ti 3,65%. Tiem iedzÄ«votājiem, kas nemaksā IIN, bÅ«s iespÄ"ja veikt ikmÄ"neÅ¡a 28 eiro lielus veselÄ«bas apdroÅ¡ināšanas maksājumus vai vienreizÄ"ju maksājumu trÄ«s minimālo algu apmÄ"rā.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (VienotÄ«ba) pÄ"c valdÄ«bas sÄ"des žurnālistiem uzsvÄ"ra, ka jaunā kārtÄ«ba neskars sociāli mazāk aizsargātās grupas, tostarp bÄ"rnus, pensionārus, invalÄ«dus, kuriem pakalpojumi bÅ«s pieejami un tiks segti no valsts budžeta.

Tagad valdÄ«bā atbalstÄ«tais VeselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ"Å¡anas likumprojekts, grozÄ«jumi IedzÄ«votāju ienākuma nodokļa likumā un Ä€rstniecÄ«bas likumā tiek virzÄ«ti skatÄ«Å¡anai parlamentā.

LETA vÄ"sta, ka no IIN iezÄ«mÄ"tā daļa veselÄ«bas apdroÅ¡ināšanai bÅ«s lÄ«dz 3,65% apmÄ"rā. VeselÄ«bas ministrija (VM) sola, ka nodokļu slogs iedzÄ«votājiem nepieaugs un obligātajai veselÄ«bas apdroÅ¡ināšanai iekasÄ"tie lÄ«dzekļi tiks izmantoti tikai apdroÅ¡ināšanas pakalpojumiem.

VeselÄ«bas aprÅ«pes minimumu plānots nodroÅ¡ināt visiem valsts iedzÄ«votājiem neatkarÄ«gi no IIN maksāšanas fakta - neatliekamā medicÄ«niskā palÄ«dzÄ«ba, konkrÄ"tu diagnožu ārstÄ"Å¡ana un kompensÄ"jamie medikamenti ar 100% kompensāciju.

Tāpat paredzÄ"ts, ka valsts apdroÅ¡inās 19 iedzÄ«votāju grupas, tostarp bÄ"rnus vecumā lÄ«dz 18 gadiem, pensionārus, personas, kuras kopj bÄ"rnu ar invaliditāti, cilvÄ"kus ar 1., 2., un 3.grupas invaliditāti, bezdarbniekus, pilna laika studentus vecumā no 18 lÄ«dz 30 gadiem, personas no 18 lÄ«dz 25 gadiem, kuras iegÅ«st vispārÄ"jo profesionālo izglÄ«tÄ«bu, politiski represÄ"tos, kā arÄ« personas, kuras atrodas ieslodzÄ«juma vietās, un vÄ"l ap desmit cilvÄ"ku grupas. No Å¡Ä« saraksta valdÄ«ba nolÄ"ma izslÄ"gt patentmaksu maksātājus.

Savukārt pārÄ"jie iedzÄ«votāji - gan obligāti, gan brÄ«vprātÄ«gi apdroÅ¡inātie - iegÅ«s tiesÄ«bas uz valsts apmaksātu veselÄ«bas aprÅ«pi, ja bÅ«s veiktas apdroÅ¡ināšanas iemaksas. Tām bÅ«s jābÅ«t paziņotām un veiktām noteiktu laika periodu - obligāti apdroÅ¡ināmām personām ne mazāk kā 11 kalendāros mÄ"neÅ¡us, bet brÄ«vprātÄ«gi apdroÅ¡ināmām personām - ne mazāk kā 12 kalendāros mÄ"neÅ¡us.

Kā skaidro VM, obligāti apdroÅ¡ināmas personas bÅ«s Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kuri maksā IIN, bet brÄ«vprātÄ«gi apdroÅ¡ināmās personas - Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kuri nemaksā IIN, kā arÄ« nav atbrÄ«voti no iemaksu veikÅ¡anas, bet vÄ"las iekļauties sistÄ"mā.

VM arÄ« atgādina, ka ir paredzÄ"tas divu veidu valsts veselÄ«bas apdroÅ¡ināšanas brÄ«vprātÄ«gās iemaksas - regulāras reizi mÄ"nesÄ« 28 eiro (19,84 latu) apmÄ"rā vai vienreizÄ"jais brÄ«vprātÄ«go maksājums, kas atbilst trÄ«skārÅ¡am minimālās darba algas apmÄ"ram.

Vienlaikus ministrija skaidro, ka atÅ¡Ä·irÄ«bā no sociālās apdroÅ¡ināšanas iemaksām valsts veselÄ«bas apdroÅ¡ināšanas iemaksas neveidos uzkrājumu konkrÄ"tam maksātājam. SistÄ"ma bÅ«s orientÄ"ta uz solidaritāti starp apdroÅ¡ināšanas iemaksu veicÄ"jiem un apdroÅ¡ināšanas pakalpojumu saņÄ"mÄ"jiem - darbosies princips "veselais maksā par slimo".

Plānots, ka likums stāsies spÄ"kā pakāpeniski ar 2014.gada 1.jÅ«liju. Tā pārejas noteikumi paredz, ka 12 mÄ"neÅ¡us no likuma spÄ"kā stāšanās visiem Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem bÅ«s tiesÄ«bas uz valsts veselÄ«bas apdroÅ¡ināšanas pakalpojumiem. Vienlaikus sāksies veselÄ«bas obligātās apdroÅ¡ināšanas iemaksu iekasÄ"Å¡ana.

Savukārt no 2015.gada 1.jÅ«lija valsts apmaksātos veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumus varÄ"s saņemt tikai IIN maksātāji vai brÄ«vprātÄ«gie iemaksu veicÄ"ji, kā arÄ« valsts apdroÅ¡inātās personas.

Vienlaikus gan tiks noteikti atvieglojumi vajadzÄ«gajiem iemaksu periodiem - tie darbosies lÄ«dz 2016.gada 30.jÅ«nijam. PiemÄ"ram, obligāti apdroÅ¡ināmas personas iegÅ«st tiesÄ«bas uz valsts veselÄ«bas apdroÅ¡ināšanas pakalpojumiem ar 2015.gada 1.jÅ«liju uz viena gada periodu, ja 2014.gadā bÅ«s veiktas valsts veselÄ«bas apdroÅ¡ināšanas iemaksas par vismaz pieciem mÄ"neÅ¡iem, nevis 11 mÄ"neÅ¡iem, bet brÄ«vprātÄ«gi apdroÅ¡ināmas - par vismaz seÅ¡iem mÄ"neÅ¡iem, nevis 12. 

(Pievienota 3. un 4.rindkopa.) 

Gada rīdzinieka tituls šogad Gaiļu pārim

Latvijas Republikas proklamÄ"Å¡anas 95. gadadienai veltÄ«tajā svinÄ«gajā RÄ«gas domes sÄ"dÄ" sveikti arÄ« titula Gada rÄ«dzinieks 2013 ieguvÄ"ji - Å¡ogad tie ir Zaiga un Māris Gaiļi par ieguldÄ«jumu RÄ«gas kultÅ«rvÄ"sturiskā mantojuma saglabāšanā un Žaņa Lipkes muzeja izveidi, portālu Diena.lv informÄ"ja RÄ«gas domes sabiedrisko attiecÄ«bu nodaļa.

Gaiļu pārim tika pasniegts Rīgas domes Goda raksts un īpaša balva.

Gada rÄ«dzinieka titulu pieÅ¡Ä·ir cilvÄ"kiem, kuri ar savu talantu un darbu ir veicinājuÅ¡i RÄ«gas atpazÄ«stamÄ«bu, pievÄ"rsuÅ¡i sabiedrÄ«bas uzmanÄ«bu Latvijas galvaspilsÄ"tai, tā veicinot tās attÄ«stÄ«bu un radot interesi par to.

Zaiga un Māris Gaiļi ir rÅ«pÄ"juÅ¡ies par kultÅ«rvÄ"sturiskā mantojuma saglabāšanu, atjaunojot un rekonstruÄ"jot Berga bazāra ansambli, daudzus namus Ķīpsalā, iedveÅ¡ot jauno dzÄ«vÄ«bu industriāliem ansambļiem, glābjot koka Ä"kas. Savukārt Ķīpsalā Mazā Balasta ielā 8 izveidots Žaņa Lipkes muzejs tajā vietā, kur II Pasaules kara laikā viņš bedrÄ" zem šķūņa slÄ"pa no geto izglābtus ebrejus.

RÄ«gas domes AtzinÄ«bas rakstus un piemiņas balvas saņÄ"ma arÄ« vairāki citi Gada rÄ«dziniekam 2013 izvirzÄ«tie kandidāti. Par RÄ«gas vārda iemūžināšanu Pamira kalnu virsotnÄ" tika apbalvoti alpÄ«nisti Viesturs Silenieks, Oļegs Siļins, Valdis Puriņš, Eduards SkuÄ·is, Timurs Galejevs un KonstantÄ«ns Dikovskis. Viņi Å¡ogad 17. augustā sasniedza Pamira kalnu virsotni, kurā lÄ«dz Å¡im neviens nebija uzkāpis, un deva tai vārdu RÄ«ga.

Apbalvoti arÄ« filmu triloÄ£ijas Å Ä·Ä"rsiela režisors Ivars Seleckis un scenārija autors Tālivaldis MargÄ"vičs. Pirmā filma Å Ä·Ä"rsiela tika uzņemta 1988. gadā, tā kļuva par vienu no titulÄ"tākajām dokumentālajām filmām Latvijas kino vÄ"sturÄ". Ja 1988. gadā uzņemtajā filmā atspoguļojās visas ar PSRS sabrukumu un aukstā kara beigām saistÄ«tās pārmaiņas, tad pÄ"c desmit gadiem uzņemtajā filmā Jaunie laiki Å Ä·Ä"rsielā var vÄ"rot, kā iedzÄ«votāju savstarpÄ"jās attiecÄ«bas ietekmÄ" privātÄ«paÅ¡uma atjaunoÅ¡ana un brÄ«vā tirgus veidoÅ¡anās. Savukārt Å¡ogad 4. maijā kinoteātrÄ« Splendid Palace pirmizrādi piedzÄ«voja triloÄ£ijas trešā filma Kapitālisms Å Ä·Ä"rsielā.

Tāpat apbalvoto vidÅ« ir Latvijas Universitātes asociÄ"tais profesors Vjačeslavs Kaščejevs par ieguldÄ«jumu kvantu fizikas pÄ"tniecÄ«bā un RÄ«gas zinātnes sasniegumu popularizÄ"Å¡anu. Viņš Å¡ogad bija vienÄ«gais laureāts no Centrāleiropas un Austrumeiropas, kurÅ¡ Pasaules Ekonomikas forumā saņÄ"ma prestižo jauno zinātnieku balvu.

Par latvieÅ¡u literatÅ«ras un RÄ«gas kultÅ«rvides popularizÄ"Å¡anu apbalvots Matiass Knolls. Viņš ir dzimis BerlÄ«nÄ", strādājis kā skolotājs, aktieris, dizainers. No 1987. gada lÄ«dz 1992. gadam izdevis piecus dzejoļu krājumus vācu valodā. KopÅ¡ 1991. gada darbojas RÄ«gā. KopÅ¡ 1993. gada iznākuÅ¡as 12 grāmatas ar viņa tulkojumiem no latvieÅ¡u uz vācu valodu, kā arÄ« vairāku latvieÅ¡u lugu tulkojumu. KopÅ¡ 2000. gada viņš veido latvieÅ¡u literatÅ«ras portālu www.literatur.lv, kā arÄ« tÅ«ristiem vada LiteraTÅ«res pa RÄ«gu, kuru laikā iepazÄ«stina ar latvieÅ¡u autoru vāciskotu dzeju, romānu fragmentiem un lugu ainu lasÄ«jumiem.

RÄ«gas domes AtzinÄ«bas rakstu saņÄ"ma Latvijas Nacionālā vÄ"stures muzeja direktors Arnis Radiņš par ieguldÄ«jumu RÄ«gas vÄ"stures pÄ"tniecÄ«bā, vÄ"sturiskā mantojuma saglabāšanā un popularizÄ"Å¡anā. Å ogad ir izdota viņa monogrāfija ArheoloÄ£iskais ceļvedis latvieÅ¡u un Latvijas vÄ"sturÄ". Savukārt pÄ"c RÄ«gas pilÄ« notikušā ugunsgrÄ"ka viņš paÅ¡aizliedzÄ«gi glāba vÄ"sturisko mantojumu.

Par augstiem sasniegumiem sportā un RÄ«gas maratona popularizÄ"Å¡anu AtzinÄ«bas rakstu saņÄ"ma skrÄ"jÄ"ja Jeļena Prokopčuka. Viņa Å¡ogad 3. novembrÄ« izcÄ«nÄ«ja treÅ¡o vietu Å…ujorkas maratonā, distanci veicot divās stundās, 27 minÅ«tÄ"s un 47 sekundÄ"s. Savukārt Nordea RÄ«gas maratona pusmaratonā viņa uzstādÄ«ja jaunu rekordu ar laiku viena stunda desmit minÅ«tes un 27 sekundes.

Pretendentus apbalvojumam lÄ«dz 4. novembrim varÄ"ja pieteikt ikviens RÄ«gas iedzÄ«votājs. IesÅ«tÄ«tos pieteikumus vÄ"rtÄ"ja žūrija RÄ«gas domes priekÅ¡sÄ"dÄ"tāja Nila UÅ¡akova un viņa vietnieka Andra Amerika vadÄ«bā. Žūrijā bija iekļauti arÄ« Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce, režisors Andrejs Žagars, mākslas zinātnieks Ojārs SpārÄ«tis, RÄ«gas Tehniskās universitātes rektors akadÄ"miÄ·is LeonÄ«ds Ribickis, sociologs Arnis Kaktiņš, žurnālisti Natālija Vasiļjeva, Anita DaukÅ¡te un Guntis Bojārs.

RÄ«gas domes svinÄ«gās sÄ"des laikā tika pasniegta arÄ« RÄ«gas domes un Latvijas Zinātņu akadÄ"mijas balva. To Å¡ogad saņÄ"ma Dr.habil.hist. Andris Caune. Viņš visu savu darba mūžu ir veltÄ«jis arheoloÄ£ijai un vÄ"stures pÄ"tÄ«Å¡anai. A.Caune vairāk nekā 40 objektos ir vadÄ«jis arheoloÄ£iskos izrakumus, veicis apjomÄ«gus senākās vÄ"stures pÄ"tÄ«jumus, bet pÄ"dÄ"jos gados sarakstÄ«jis vairākas grāmatas par RÄ«gas vÄ"sturi pirms 100 gadiem.

Arhibīskaps Vanags: Latvijas pamatā ir latviskā dzīves ziņa un kristīgās vērtības

LELB arhibÄ«skaps Jānis Vanags 18. novembrÄ« Latvijas Republikas proklamÄ"Å¡anas 95. gadadienai veltÄ«tajā ekumeniskajā dievkalpojumā RÄ«gas Domā aicināja nosaukt vārdā Latvijas valsts un nācijas vÄ"rtÄ«bas, kā bÅ«tiskākās uzsverot valsts un nācijas pamatos likto latvisko dzÄ«ves ziņu un kristÄ«gās ticÄ«bas vÄ"rtÄ«bas, faktu, ka par Latvijas valsti daudzi atdeva dzÄ«vÄ«bas, un apzināšanos, ka latvieÅ¡i Latvijā nav vieni. Savukārt Kristus nākÅ¡ana, Vārdam topot par miesu un mājojot starp mums, Latvijai ir ne mazāk svarÄ«ga par atmodu vai brÄ«vÄ«bas cīņām, dievkalpojumā sacÄ«ja arhibÄ«skaps.

"Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs. Viņš bija iesākumā pie Dieva. Viss ir radies caur viņu, un nekas, kas ir radies, nav radÄ«ts bez viņa. Viņā bija dzÄ«vÄ«ba, un dzÄ«vÄ«ba bija cilvÄ"ku gaisma." (Jņ. 1:1-4)

"No kā sākas mÅ«su zemes skaistums? No RadÄ«tāja domas, no Dieva sapņa par to, kāda bÅ«s Å¡Ä« zeme pasaules ziemeļaustrumos. Viss sākās no RadÄ«tāja vārda: "Lai top!" Iesākumā vienmÄ"r ir doma. Iesākumā vienmÄ"r ir Vārds," uzsvÄ"ra arhibÄ«skaps.

Viņš klātesoÅ¡ajiem lika aizdomāties, kādÄ"ļ Ulmaņlaikus bieži vien daudzinām par "zelta laikmetu"- vai tad nevienu nespieda trÅ«kums, vai nebija kredÄ«tu, bezdarba un bankrotu, vai visiem bija cienÄ«gi darba apstākļi un medicÄ«niskā aprÅ«pe, vai visi baudÄ«ja cilvÄ"ktiesÄ«bas un brÄ«vÄ«bas? "Mana paaudze nāk no cita, no okupācijas laika, kad pārsvarā visiem bija darbs, bija bezmaksas skola un medicÄ«na, un visi varÄ"ja samaksāt par Ä"dienu un mājokli. Tad kādÄ"ļ Å¡os laikus pieminam kā posta laikus? (..) Vai ne tādÄ"ļ, ka tas bija laiks bez citas cerÄ«bais, kā komunisma rÄ"gs, un mÄ"s apzinājāmies, ka Latvija ir iznÄ«cināta fiziski un tiek darÄ«ts viss, lai to apmelotu un izdzÄ"stu arÄ« atmiņā? Un vai tas viss neliecina, ka gars ir tas, kas pieÅ¡Ä·ir vÄ"rtÄ«bu maizei un brÄ«vÄ«ba pieÅ¡Ä·ir vÄ"rtÄ«bu darbam un pajumtei?"

Lietas ir tveramas salīdzinājumā un varbūt tieši okupācijas laika pieredze vairāk nekā Ulmaņlaiku ideālā pilnība liek mums tos pielīdzināt zelta laikmetam.

"Apdoma par to, kas mÄ"s bijām, var palÄ«dzÄ"t mums objektÄ«vāk palÅ«koties uz to, kas esam un kas mums ir. Raugoties no turienes, no kurienes nākam, tas, ko esam sasnieguÅ¡i, Latvijai iestājoties Eiropas savienÄ«bā un NATO, liekas pilnÄ«gi neticams." Ne tikai mÄ"s paÅ¡i nevarÄ"jām to cerÄ"t, bet tam neticÄ"ja pat labvÄ"lÄ«gākie draugi rietumos. "MÅ«su sabiedrÄ«bā to vÄ"rtÄ" dažādi. Kāds prātÄ«gi atzÄ«mÄ", ka, ja Dievs mÅ«s nesargās, tad arÄ« NATO neizglābs. Cits ne bez pamata teiks, ka Eiropas SavienÄ«bas vārdā ne tikai bÅ«vÄ" ceļus, bet arÄ« noārda mÅ«su vÄ"rtÄ«bas. VÄ"l kāds sacÄ«s, ka ieviest eiro nozÄ«mÄ" atdot Latvijas suverenitāti. Par to var diskutÄ"t un katrai no Å¡Ä«m tÄ"zÄ"m pat savÄ"jo vidÅ« ir atbalstÄ«tāji un pretinieki. TomÄ"r tajā visā nenoliedzami ir viena labā ziņa: mÄ"s protam spraust lielus mÄ"rÄ·us, un mÄ"s, Latvijas valsts un tās tauta, arÄ« spÄ"jam tos Ä«stenot."

"MÄ"s esam spÄ"juÅ¡i paveikt neticamo. Ko tālāk? Eiropā esam, NATO arÄ«; Mātsrihtas kritÄ"rijus esam izpildÄ«juÅ¡i, budžetu esam konsolidÄ"juÅ¡i, eiro ieviesuÅ¡i. Ko nu? Vai ir vÄ"l kas atlicis darāms? GribÄ"tos cerÄ"t, ka tagad, kad visi Å¡ie lielie plāni ir piepildÄ«ti, nav vairs atlicis neviens, kas bÅ«tu jāizsaka šādiem vārdiem. Jo viss taču sākas no vārda, no domas. GribÄ"tos cerÄ"t, ka nākoÅ¡os plānus mÄ"s izteiksim citos vārdos. PiemÄ"ram, sasniegt, lai vecākā gadagājuma cilvÄ"ku jÅ«tas droÅ¡i par mūža nogali un lai pirmspensijas vecumā sveÅ¡zemju bankas speciālists viņiem nesaka: aizmirstiet par pensiju, par ko visu mūžu esat nodokļus maksājuÅ¡i, bet gādājiet vairāk bÄ"rnu, lai tie jÅ«s vecumā uztur. Vai, piemÄ"ram, panākt, lai jaunieÅ¡i savas nākotnes cerÄ«bas saista ar Latviju, ar tās mÅ«sdienÄ«go, nacionālo izglÄ«tÄ«bas sistÄ"mu, ar tās zinātnes potenciālu un uzņÄ"mÄ"jdarbÄ«bas iespÄ"jām. Vai arÄ«, panākt, lai ļaudis neplÅ«stu uz pilsÄ"tu, bieži vien svešā valstÄ«."

"Pavisam noteikti Å¡ie nav profesionāli formulÄ"jumi un droÅ¡i vien Å¡ie mÄ"rÄ·i ir bijuÅ¡i prātā arÄ« lÄ«dz Å¡im, bet ir svarÄ«gi, lai mÅ«su valsts jaunajos plānos kā mÄ"rÄ·is tiktu vārdā saukta nevis Mātsrihta, bet Latvija, nevis kritÄ"riji un procenti, bet tauta, un nevis valÅ«tas nosaukums, bet cilvÄ"ki."

"TÅ«lÄ«t aiz svÄ"tā sakramenta, vissvÄ"tākais priekÅ¡mets, ko Dievs ir licis mÅ«su priekšā, ir lÄ«dzcilvÄ"ks, tuvākais. Ir svarÄ«gi to pateikt mÅ«su vÄ«zijā, uzrakstÄ«t mÅ«su plānos, jo doma un vārds ir visa sākumā. MÄ"s jau esam pierādÄ«juÅ¡i, ka protam spraust lielus mÄ"rÄ·us un tos arÄ« Ä«stenot - kādÄ"ļ lai mums neizdotos arÄ« tagad?"

"Himna, ko tauta svÄ"tkos dzied Dievam par Latvijas valsti, ir Dievs, svÄ"tÄ« Latviju, bet bÅ«tu labi, ja himna, ko Latvijas valsts ikdienā dzied savai tautai, bÅ«tu Esi man tā, lai es jÅ«tu, cik ļoti to vajag tev. Jā, mums ļoti vajag savu valsti, tikai Å¡ai atziņai bieži vÄ"l jānokāpj no prāta sirdÄ«. Lai mÄ"s jÅ«tam savu valsti. LÅ«k mÄ"rÄ·is, ko patiesi ir vÄ"ts spraust un piepildÄ«t. SeviÅ¡Ä·i, ja palÅ«kojamies, kur esam un salÄ«dzinām ar to, kur sākām."

"Latvijas nākotni lÄ«dzÄ«bā iztÄ"loties kā leduskalnu okeānā, kas paceļas virs Å«deņiem kā balta, mirdzoÅ¡a virsotne, tik skaista, ka tÅ«risti lielos kuÄ£os brauc to apskatÄ«t. Kā daždien mÅ«su sirmo RÄ«gu. Taču baltā, skaistā virsotne var pacelties un mirdzÄ"t pateicoties 7/10 apjoma, kas ir zem Å«dens virsmas un notur virsotni pāri melnajām dzÄ«lÄ"m. Latvijas valsts esam mÄ"s, un katrā no mums ir melnas, tumÅ¡as dzÄ«les. Kā teica kāds mans amata brālis mācÄ«tājs: "Nav neviena grÄ"ka, ko es zināmos apstākļos nespÄ"tu izdarÄ«t." Apustulis Pāvils arÄ« saka: "Visi ir grÄ"kojuÅ¡i un visiem trÅ«kst dievišķās godÄ«bas." Un viņam ir taisnÄ«ba. MÄ"s esam grÄ"kojuÅ¡i. Bet grÄ"ks izpostÄ«ja Ä'deni un posta Latviju. Kā gan lai mÄ"s noturamies virs Å«dens kā balta virsotne? Kas ļauj mums nenogrimt mÅ«su tumÅ¡ajās dzÄ«lÄ"s?"

"Tās 7/10 ir vÄ"rtÄ«bas, kas mums ir dārgas. MÅ«su impulsi un vÄ"lmes, kas sākas tumÅ¡ajās dzÄ«lÄ"s, nonākot lÄ«dz izpausmei bÅ«s balti un celsmÄ«gi tikai, ejot un attÄ«roties cauri vÄ"rtÄ«bu slāņiem. Tas ir tik saprotami, ka pat katrs uzņÄ"mums, kas sevi ciena, cenÅ¡as formulÄ"t savas vÄ"rtÄ«bas. Kādas ir mÅ«su valsts, mÅ«su nācijas vÄ"rtÄ«bas, kas mums ir dārgas?"

Apustulis Pāvils māca: "Domājiet par visu, kas patiess, godājams, taisns un Å¡Ä·Ä«sts, kas ir pievilcÄ«gs un apbrÄ«nojams, kas saistÄ«ts ar tikumu un ir slavÄ"jams." "Vai kāds var pateikt, kas tieÅ¡i mÅ«su valstÄ« ir patiess, godājams, taisns, Å¡Ä·Ä«sts, kas ir tikumisks un slavÄ"jams?"

"Nāciju dara kopÄ«gas vÄ"rtÄ«bas. Vai mums tādas ir? Tāpat jau nav viegli sevi pakārtot vispārÄ«bas vÄ"rtÄ«bām, bet ja tās nav pat Ä«sti zināmas, ko tad? Pat Dievs pasaules radÄ«Å¡anu sāka no vārda. Vai mums nevajadzÄ"tu nosaukt vārdā savas vienojošās vÄ"rtÄ«bas?"

"Tam ir tieÅ¡s sakars ar patriotismu, ko cenÅ¡amies audzināt bÄ"rnos. Ko mÅ«su bÄ"rni varÄ"tu sacÄ«t par mÅ«su pamatvÄ"rtÄ«bām? Vai tās ir kaut kur rakstÄ«tas? Kur bÅ«tu loÄ£iskākā vieta, kur tās ierakstÄ«t - visiem zināmas, visiem pieejamas, kur tajās var palÅ«koties kā spogulÄ« un pavaicāt, vai tas, ko es nupat taisos darÄ«t, saskan ar manas valsts vÄ"rtÄ«bām? DiskutÄ"jot par Satversmes preambulu, pat savÄ"jo starpā ir dažādas domas.  Vajag tādu? VarbÅ«t nevajag? ĪstenÄ«bā tas nav pārāk sarežģīti. Vajag tikai izdomāt, vai ir kaut kāds latviskums vai "latvijiskums", kas mÅ«su valsti dara savdabÄ«gu, atÅ¡Ä·irÄ«gu Eiropas kontekstā un vai gribam to nākotnÄ" saglabāt. Ja tomÄ"r ir kaut kas latvisks vai Ä«pati "latvijisks", ko mÄ"s gribÄ"tu saglabāt, tad Å¡Ä«s vÄ"rtÄ«bas labāk vajag uzrakstÄ«t un nosaukt vārdā, jo sen vairs nav tas laiks, kad tās visiem ir paÅ¡as par sevi saprotamas."

Ko tajās rakstÄ«t, varÄ"tu bÅ«t pati nozÄ«mÄ«gākā diskusija mÅ«su sabiedrÄ«bā. "Taču dažas lietas par to var pateikt tÅ«lÄ«t: pirmkārt, tajā bÅ«tu jāraksta ne tas, kas ir politkorekti, bet tas, kas ir patiesÄ«ba. PiemÄ"ram, tā ir patiesÄ«ba, ka Latvijas Valsts un nācijas pamatos ir likta latviskā dzÄ«ves ziņa un kristÄ«gās ticÄ«bas vÄ"rtÄ«bas. Tā vienkārÅ¡i ir patiesÄ«ba, bez kuras nav 18. novembra republikas, jo tai bija ne tikai juridiskā, bet arÄ« garÄ«gā un kultÅ«ras dimensija."

"Otrkārt, ir jāņem vÄ"rā, kaut prātā pieminot, ka par Latvijas valsti daudzi atdeva dzÄ«vÄ«bas. (..) Tās nedrÄ«kst vienkārÅ¡i izmest pār bortu. Vai tas, ko gribam redzÄ"t savu vÄ"rtÄ«bu apliecinājumā, ir tas, par ko mÅ«su tÄ"vi un vectÄ"vi atdeva dzÄ«vÄ«bu? To vajag pieminÄ"t seviÅ¡Ä·i tādÄ"ļ, ka mums, ja vispār ceram uz kādu nākotni, ir tÅ«lÄ«t pat jābeidz ņirgāties par savu valsti! Ja ne paÅ¡u inteliÄ£ences dÄ"ļ, tad kaut vai pieminot par Latviju krituÅ¡os, necelsies roka internetā uzklabināt dzimtajā latvieÅ¡u valodā: "Muļķu zeme Latvānija." VarbÅ«t tad katras nozares pārstāvim, cÄ«noties par tās interesÄ"m, neliksies piedienÄ«gi daudzināt un kultivÄ"t, ka "atliek tikai braukt prom". Par Latviju ir izliets daudz asiņu, un Brāļu kapi un daudzās krituÅ¡o piemiņas plāksnes dievnamos ir spogulis, kurā ielÅ«koties - vai lÄ"mums, ko grasos pieņemt, vai solis, ko taisos spert, ir radniecÄ«gs tam, ko darÄ«ja tÄ"vi, kad nolika galvu par Latviju. Jo tā ir mana cīņa par savu valsti."

"TreÅ¡ais, ko nedrÄ«kstÄ"tu aizmirst - mÄ"s, latvieÅ¡i neesam Latvijā vieni. Latvijā ir daudz gudru, strādÄ«gu, inteliÄ£entu krievu, baltkrievu, armÄ"ņu, baÅ¡kÄ«ru un citu tautu piederÄ«go ar kuriem kopā var un arÄ« vajadzÄ"s raudzÄ«ties, kāda balta virsotne mÄ"s varam bÅ«t. Ja arÄ« pÄ"c 20 neatkarÄ«bas gadiem ir jÅ«tams kāds saspÄ«lÄ"jums, tad saprātÄ«giem cilvÄ"kiem konflikts ir iespÄ"ja attÄ«stÄ«ties un Å¡Ä·Ä«stÄ«ties, nevis tajā kavÄ"ties. Nākotnes pamatos jāmeklÄ" vÄ"rtÄ«bas, ap kurām mÄ"s varÄ"tu pulcÄ"ties kopā. Tas var Å¡Ä·ist utopiski, taču mÄ"s esam valsts, kas, ja reiz mÄ"rÄ·i ir saukusi vārdā, to spÄ"j arÄ« piepildÄ«t."

Ja pirmā problÄ"ma ar apustuļa padomu bija - saprast, kas tad Latvijas Republikā ir patiess, taisnÄ«gs, godājams un tikumisks, tad otra problÄ"ma ir piedabÅ«t sevi par to domāt. "Pat ja mÅ«su vÄ"rtÄ«bas bÅ«tu skaidri aprakstÄ«tas visstiprākajos dokumentos - kā lai pakļaujam tām savas domas, savu gribu, savu sirdi? Kā jÅ«gsi tā brauksi, un, ko domāsi, to arÄ« darÄ«si. Latviju tāpat kā Ä'deni ir postÄ«jis tas, ka cilvÄ"ku domas un vÄ"lmes ir bijuÅ¡as pavisam kur citur. TādÄ"ļ grÄ"ks ir ne mazāk valstiska problÄ"ma kā banku krÄ«ze. Faktiski otrā pat izriet no pirmās."

"Kur ir risinājums? Un atkal - iesākumā bija Vārds. Dievs radÄ«ja pasauli ar vārdu. Un, kad Dievs redzÄ"ja, kā grÄ"ks posta pasauli un arÄ« viņa visskaistāko zemi, tas pats radoÅ¡ais Vārds tapa miesa un mājoja mÅ«su vidÅ«. Kristus nāca pasaulÄ", lai atrisinātu grÄ"ka problÄ"mu. Viņš vienÄ«gais to spÄ"ja. Viņš ne tikai mācÄ«ja par to, kas ir tikumisks un taisns, viņš arÄ« nodzÄ«voja nevainojami bezgrÄ"cÄ«gu dzÄ«vi, un ar savu nepelnÄ«to nāvi izpirka mÅ«su grÄ"kus pie krusta. Tiem, kas ticÄ«bā nāk pie viņa, Kristus dāvā piedoÅ¡anu un dod iespÄ"ju un vÄ"lÄ"Å¡anos sākt no jauna."

"Ne kāda kristÄ«gā ideja vai princips, bet dzÄ«ve ar viņu, sastapÅ¡anās ar viņu ikdienā, un galu galā - milestÄ«ba uz viņu ir tā, kas dod gan svÄ"tÄ«gas bÄ"das par grÄ"kiem, gan arÄ« vÄ"lÄ"Å¡anos un spÄ"ku labot savu dzÄ«vi. Un tas savelk kopā visu lÄ«dz Å¡im runāto. TādÄ"ļ Kristus nākÅ¡ana, Vārdam topot par miesu un mājojot starp mums, Latvijai ir ne mazāk svarÄ«ga par atmodu vai brÄ«vÄ«bas cīņām."

"Viņā bija dzÄ«vÄ«ba un dzÄ«vÄ«ba bija cilvÄ"ku gaisma, rakstÄ«ts evaņģÄ"lijā. ReizÄ"m vajag lielu mÄ«lestÄ«bu, lai redzÄ"tu skaistumu 95 gadus vecā sejā, kura glabā ne tikai laimes brīžu, bet arÄ« sÅ«ru pārbaudÄ«jumu pÄ"das. (..) Lai Kristus gaismā mÄ"s tomÄ"r redzam, ka Latvija ir Dieva visskaistākā zeme, lai novÄ"rtÄ"jam tās iespÄ"jas un spraužam Dieva iedvesmotus mÄ"rÄ·us, kas mÄ"s varam nākotnÄ" bÅ«t. Lai Kristus gaismā redzam savus tuvākos, Dieva acÄ«s svÄ"tus kā sakraments, un kopā ar Viņu Å¡os mÄ"rÄ·us piepildām. Mazliet lokalizÄ"jot Kristus vārdus - viņš teica: "Es esmu Latvijas gaisma. Kas man seko, tas patiesi nestaigās tumsÄ«bā, bet tam bÅ«s dzÄ«vÄ«bas gaisma." Rādi, Kungs, mums Tavu ceļu un liec mums gribÄ"t pa to iet!"

Mums Tevis ļoti pietrūks, Spani! Dailes teātra atvadu vārdi Harijam Spanovskim

16.novembrÄ« no mums aizgājis Harijs Spanovskis - gudrs, vÄ«riÅ¡Ä·Ä«gs cilvÄ"ks, lielisks kolÄ"Ä£is un aktieris.

Viņš bÅ«tu bijis ļoti labs jurists, ja bÅ«tu turpinājis izglÄ«tÄ«bu Juridiskajā fakultātÄ", kurā iestājās pÄ"c skolas beigÅ¡anas. Taču viņš, kura intereses vienmÄ"r bijuÅ¡as plašākas par darāmo darbu, iestājās arÄ« Tautas kinoaktieru studijā, un tās pedagogi Aina MatÄ«sa un Dailes teātra galvenais režisors Arnolds Liniņš novÄ"rtÄ"ja arÄ« viņa aktiera dāvanas un pierunāja stāties Dailes teātra VII studijā.

Harijs vÄ"l ilgi sarunās pa jokam bārstÄ«ja citātus no likumu kodeksiem, taču drÄ«z vien pievÄ"rsa sev plaÅ¡u publikas interesi, studijas diplomdarba izrādÄ" "Cik svarÄ«gi bÅ«t nopietnam" ar Å¡armu un eleganci atveidodams (arÄ« dziedādams) Džonu Vordingu.

Ar Å¡o lomu beidzās viņa mācekļa gadi teātrÄ«, un jaunais aktieris citu pakaļ citai saņÄ"ma skaistākās lomas - viņš bija gan Krustiņš PazuduÅ¡ajā dÄ"lā, gan Minhauzens Minhauzena precÄ«bās, gan iedzÄ«vojās tik atÅ¡Ä·irÄ«gos tÄ"los kā Vecākais dÄ"ls Kobo Abes Draugos un Jaunais cilvÄ"ks Petera Nādāša SatikÅ¡anās vai Džeimss Morels Bernarda Å ova Kandidā.

Nedaudz vÄ"lāk tiem pievienosies arÄ« tik košā, kā no Jozefa Ladas zÄ«mÄ"jumiem izkāpusÄ«, Vecā Peizleriene Jaroslava HaÅ¡eka Å veikā (jā, arÄ« viņš Dailes teātrÄ« ir spÄ"lÄ"jis sievieÅ¡u lomu), kam drÄ«z vien sekoja gan vÄ«riÅ¡Ä·Ä«gais Grāfs Monte Kristo, gan Humberts Humberts Lolitā, Makss Siseņos. Viena no pÄ"dÄ"jām lomām - Rojs M.Kons / Praiors 2 Eņģeļos Amerikā, par kuru viņš ir izvirzÄ«ts Å¡Ä« gada SpÄ"lmaņu nakts balvai. Un kur tad vÄ"l lomas Dailes teātra muzikālajās izrādÄ"s Vella kalpi, Meža gulbji, Tobāgo!, Oņegins! Viņa balss ierakstā turpina skanÄ"t izrādÄ" Primadonnas.

Daudzi viņu ilgi atcerÄ"sies pÄ"c Dailes teātra SievieÅ¡u dienas un ZiemassvÄ"tku koncertiem, koncertiem kopā ar Raimondu Paulu un Jāni PaukÅ¡tello, arÄ« kinolomām. Viņa vÄ«riÅ¡Ä·Ä«gā balss ar perfekto izrunu ilgus gadus skanÄ"jusi TV, dublÄ"jot filmas un reklāmās. Viņa ne ar vienu citu nesajaucamā balss, Å¡Ä·iet, joprojām skan teātra gaiteņos, silti uzrunā, labsirdÄ«gi pazobo, iestājas pret netaisnÄ«bu. Mums Tevis ļoti pietrÅ«ks, Spani!

Izsakām visdziļāko līdzjūtību Harija Spanovska tuviniekiem.

Atvadīšanās no aktiera Harija Spanovska notiks ceturtdien, 21.novembrī.

Diena.lv jau vÄ"stÄ«ja, ka pÄ"c ilgas slimÄ«bas sestdien, 16.novembrÄ«, mūžībā aizgāja aktieris Harijs Spanovskis.

Seniori par izciliem sasniegumiem sportā naudas balvas no valsts tomēr nevar saņemt

Lai gan Latvijas Sporta veterānu-senioru savienÄ«ba iesniedza pieteikumu naudas balvu saņemÅ¡anai par senioru izciliem sasniegumiem sportā, paÅ¡reizÄ"jais normatÄ«vais regulÄ"jums neparedz par organizācijas pieteiktajiem sasniegumiem pieÅ¡Ä·irt naudas apbalvojumu no valsts.

VÄ"stulÄ" sporta organizācijai IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrija (IZM) norāda, ka paÅ¡reizÄ"jo kārtÄ«bu, kādā sportistiem, viņu treneriem, sportistus apkalpojoÅ¡iem sporta darbiniekiem un attiecÄ«gajām atzÄ«tajām sporta federācijām pieÅ¡Ä·ir naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā un to apmÄ"ru, reglamentÄ"joÅ¡ie Ministru kabineta (MK) noteikumi nosaka konkrÄ"tas sacensÄ«bas, kurās gÅ«tie augstie rezultāti ļauj pretendÄ"t uz naudas balvu.

Noteikumi paredz, ka "naudas balvas pieÅ¡Ä·ir par sasniegumiem, kas izcÄ«nÄ«ti oficiālajās starptautiskajās klātienes sporta sacensÄ«bās, kuras ir iekļautas attiecÄ«gās starptautiskās sporta federācijas sacensÄ«bu kalendārā, ja minÄ"tā sporta federācija ir atzÄ«ta Starptautiskajā Olimpiskajā komitejā (IOC) vai Starptautiskajā Paralimpiskajā komitejā (IPC) vai ir Starptautisko sporta federāciju asociācijas (SportAccord) biedre".

IZM skaidro, ka Pasaules senioru spÄ"les Å¡o sacensÄ«bu sarakstā nav iekļautas un arÄ« citas noteikumos minÄ"tās sacensÄ«bu kategorijas par sasniegumiem, kurās var tikt pieÅ¡Ä·irtas naudas balvas, nevar tikt attiecinātas uz Pasaules senioru spÄ"lÄ"m, jo tajās ir runa par sacensÄ«bām pieauguÅ¡ajiem, ar to saprotot sacensÄ«bas, kurās iegÅ«tās vietas vienu sacensÄ«bu ietvaros netiek pieÅ¡Ä·irtas dažādās vecuma grupās. IzvÄ"rtÄ"jot publiski pieejamo, secināts, ka 8.Pasaules senioru spÄ"lÄ"s iegÅ«tās vietas tika pieÅ¡Ä·irtas dažādās vecuma grupās.

TādÄ"jādi saskaņā ar spÄ"kā esoÅ¡ajiem noteikumiem naudas balvas par sasniegumiem sacensÄ«bās senioriem nevar tikt pieÅ¡Ä·irtas, atzÄ«st ministrijā. Ministrija gan akcentÄ", ka augstu vÄ"rtÄ" Latvijas senioru fiziskās aktivitātes un sniegumu starptautiskajās sporta sacensÄ«bās, kā arÄ« SavienÄ«bas darbÄ«bu, vadot un koordinÄ"jot sporta veterānu - senioru kustÄ«bu Latvijā.

Seniori bija rosinājuÅ¡i papildināt MK noteikumus minÄ"to sacensÄ«bu sarakstu ar Pasaules meistaru spÄ"lÄ"m (World Masters Games) un pasaules, Eiropas senioru, veterānu čempionātiem. SavienÄ«ba lÅ«dza arÄ« izskatÄ«t priekÅ¡likumu par vienreizÄ"ju naudas balvu pieÅ¡Ä·irÅ¡anu Latvijas senioriem par 8.Pasaules senioru spÄ"lÄ"s izcÄ«nÄ«tajām medaļām.

Ministrijā gan ir sākts darbs pie jaunu MK noteikumu projekta izstrādes, kura apsprieÅ¡ana plānota kādā no nākamajām Latvijas Nacionālās sporta padomes sÄ"dÄ"m. Å ajā sÄ"dÄ" tiks izskatÄ«ts arÄ« biedrÄ«bas priekÅ¡likums par Pasaules senioru spÄ"ļu iekļauÅ¡anu to sacensÄ«bu sarakstā, par sasniegumiem kurās var tikt pieÅ¡Ä·irtas naudas balvas.

Jau ziņots, ka Pasaules senioru spÄ"lÄ"s latvieÅ¡i izcÄ«nÄ«juÅ¡i 130 zelta medaļas, 89 sudraba un 60 bronzas medaļas, aÄ£entÅ«rai LETA iepriekÅ¡ pastāstÄ«ja savienÄ«bas prezidents Daumants Znatnajs. Viņš sacÄ«ja, ka veterāni ļoti aktÄ«vi startÄ" dažādās sacensÄ«bās un ar labiem rezultātiem, taču valsts palÄ«dzÄ«bu nesniedzot, tādÄ"ļ jāiztiek paÅ¡iem no saviem lÄ«dzekļiem vai arÄ« paÅ¡valdÄ«bas atbalsta. Viņš akcentÄ"ja, ka valstÄ« ir jāmaina domāšana un jāatalgo veselie un aktÄ«vie cilvÄ"ki, jo neesot jau viegli katru dienu iet un ko darÄ«t.

AtbilstoÅ¡i noteiktajai procedÅ«rai visi ministrijā saņemtie iesniegumi par naudas balvu pieÅ¡Ä·irÅ¡anu tiek virzÄ«ti izvÄ"rtÄ"Å¡anai Latvijas Nacionālajā sporta padomÄ". Plānots, ka Latvijas Nacionālā sporta padome saņemtos iesniegumus izskatÄ«s šā gada novembra sÄ"dÄ", lÄ«dz ar to valdÄ«ba jautājumu par naudas balvu pieÅ¡Ä·irÅ¡anu varÄ"tu skatÄ«t decembra pirmajā pusÄ".

Sirds komandas kapteinis Pēteris Stradiņš

Å odien, kad latvieÅ¡i profesionālās karjeras un labākas dzÄ«ves vārdā izklÄ«st pasaulÄ", Paula Stradiņa KlÄ«niskās universitātes slimnÄ«cas sirds Ä·irurgs PÄ"teris Stradiņš spÄ«tÄ«gi turas pie Latvijas. Lai vectÄ"va slimnÄ«cā izveidotu ko vÄ"rtÄ«gu. NozÄ«mÄ«gākais pÄ"dÄ"jo gadu projekts: hibrÄ«doperāciju zāle un heart team jeb sirds komanda.

Fragments no intervijas:

Hibrīdzāle - tā ir forma vai saturs? |

Nav nekāds noslÄ"pums, ka Latvijā lietas dažreiz pÄ"rk, lai nopirktu. Tas notiek ne tikai medicÄ«nā... Bet ar hibrÄ«dzāli ir tā - zāle noteikti ir vajadzÄ«ga, taču - vajadzÄ«gi vairāki soļi, lai viss notiktu. OK, mÄ"s tagad uztaisām zāli, ārstus arÄ« varam dabÅ«t, bet otra problÄ"ma ir - ko mÄ"s tur darÄ«sim un kas par to maksās? Un Å¡is otrs solis nav sperts joprojām. SlimnÄ«cas vadÄ«ba laiku pa laikam atrod mazliet naudas novitātÄ"m, tad progress notiek - un mÄ"s varam lepoties, ka izdarÄ«ts tas un tas. Ir izdzÄ«vojuÅ¡i cilvÄ"ki, kas citādi sen jau bÅ«tu miruÅ¡i. Bet tajā pašā laikā - trÅ«kst daudz kā. PiemÄ"ram, citās valstÄ«s sanāk darba grupa un izdomā, izplāno, kas jādara, pieÅ¡Ä·ir lÄ«dzekļus, bet pie mums medicÄ«nā tas parasti notiek no apakÅ¡as. Vispirms ir kāda jauna metode jāpalaiž, un tikai tad vari sākt prasÄ«t tai naudu. Latvijā vispirms jāpārstāda sirds un tikai tad jāsaka: sirds ir transplantÄ"ta un vajadzÄ«gs finansÄ"jums.

Varat īsumā izskaidrot hibrīdzāles būtību?

Dažādas medicÄ«nas disciplÄ«nas veidojušās gadsimtiem ilgi. No bārddziņu aroda radās Ä·irurÄ£ija, un ir internā medicÄ«na, kurā ietilpst arÄ« kardioloÄ£ija. KardioloÄ£ija pÄ"dÄ"jos divdesmit gados ir strauji attÄ«stÄ«jusies. LÄ«dz pat astoņdesmito gadu vidum visas nopietnākas sirdskaites bija iespÄ"jams ārstÄ"t tikai ar Ä·irurÄ£isku operāciju, atverot krÅ«Å¡kurvi. Bet tad kardiologi par spÄ«ti kardioÄ·irurgiem iemācÄ«jās tur, iekšā, Å¡o to saremontÄ"t caur asinsvadiem. TomÄ"r tā var palÄ«dzÄ"t tikai daļai pacientu, pārÄ"jiem iespÄ"jama tikai klasiska sirds operācija. Un tad radās jauna ārstÄ"Å¡anas metode - hibrÄ«ds, kuras vÄ"sture ir pieci septiņi gadi. Proti, mÄ"s apvienojam gan kardioÄ·irurÄ£ijas, gan invazÄ«vās kardioloÄ£ijas iespÄ"jas.

Re, Å¡eit viss izskatās kā Ä·irurÄ£ijas zālÄ" - narkozes aparāts, mākslÄ«gā asinsrite... (Dakteris ir tikko palÅ«dzis atslÄ"gu un atslÄ"dzis zāles durvis.) Bet mums ir arÄ« lielais angiogrāfijas rentgens, un tas nozÄ«mÄ", ja tagad Å¡eit ievestu pacientu, mÄ"s viņam vienlaikus ar pavisam mazu griezienu salabotu to, kas iespÄ"jams vienÄ«gi Ä·irurÄ£iski, bet visu pārÄ"jo maztraumatiski - caur asinsvadiem. PiemÄ"ram, nomainÄ«t sirds vārstuli. Un tā ir liela lieta! PÄ"c operācijas dažas dienas slimnÄ«cā, un cilvÄ"ks jau var doties mājās.

Kā jÅ«s atlasāt tos dažus izredzÄ"tos pacientus, kurus operÄ" Å¡ajā brÄ«numzālÄ"?

PaÅ¡reiz situācija ir tāda: pacientiem ar standartsaslimÅ¡anām, ar kurām mÄ"s ikdienā sastopamies un zinām, ka ārstÄ"Å¡anas rezultāti ir labi un cilvÄ"kam nav arÄ« paaugstināta operācijas riska - vecums, blakus saslimÅ¡anas -, mÄ"s veicam klasisku operāciju. Bet ir grupa pacientu (un viņu kļūst arvien vairāk, jo Latvijas sabiedrÄ«ba noveco), kuriem Ä·irurÄ£ija ir pārāk riskanta - viņi var to neizturÄ"t. Šādiem pacientiem atliek divi varianti - vai nu mÄ"s sakām, ko mÅ«sdienās pateikt ir ārkārtÄ«gi grÅ«ti: "Atvainojiet, bet mÄ"s jÅ«s neoperÄ"sim, par vÄ"lu... Jālieto zāles un dzÄ«vojiet, cik Dievs ir lÄ"mis...", vai arÄ« - hibrÄ«doperācija.

Un tālāk?

Angliski to sauc par heart team, sirds komandu, - tā ir pati galvenā, kas vajadzÄ«ga hibrÄ«dmetodei. Speciālisti, kas spÄ"j saprast, kādā veidā Å¡im cilvÄ"kam vÄ"l varÄ"tu palÄ«dzÄ"t. Ap slimnieku sastājas konsilijs - kardiologs, invazÄ«vais kardiologs, anesteziologs, kardioÄ·irurgs, diagnostikas speciālisti, radiologi; ja cilvÄ"kam ir onkoloÄ£iska saslimÅ¡ana, piedalās onkologs, ja plauÅ¡u slimÄ«ba - pulmanologs, ja nieru vaina - nefrologs. Katrā ziņā mÅ«su slimnÄ«cas formāts atļauj sasaukt tādu komandu, tad, ņemot vÄ"rā ikviena speciālista viedokli, mÄ"s izvÄ"lamies kombinÄ"tu ārstÄ"Å¡anu, un parasti risinājumu var atrast. To var veikt vairākos etapos, bet labākais veids ir vienlaikus hibrÄ«dzālÄ". Pacienti ir lieli ieguvÄ"ji. Faktiski tas ir vienÄ«gais veids, kā viņiem ilgtermiņā atgÅ«t veselÄ«bu.

Klausos un domāju - ko tik Å¡odien nevar izdarÄ«t, un sāk pat Å¡Ä·ist - kāpÄ"c vispār dzÄ«vot veselÄ«gi, jÅ«s taču mani salāpÄ«siet jebkurā brÄ«dÄ«!

NÄ", nÄ", labāk tomÄ"r agrāk domāt par veselÄ«bu. Kā saka, ar vecumu, neraugoties uz veselÄ«gu dzÄ«vesveidu, tāpat var gadÄ«ties, ka kaut kas bÅ«s jālāpa. Bet apzināti izniekot, zaudÄ"t vÄ"rtÄ«bas gan nevajadzÄ"tu.

PiemÄ"ram!

KaitÄ«gu produktu Ä"Å¡ana. Sāls daudzums dažādos produktos... Nupat Hanzas maiznÄ«ca mums, kardiologiem, prezentÄ"ja savu maizi ar samazinātu sāls daudzumu. Agrāk stāstÄ«ja, ka to nevar izdarÄ«t tehnoloÄ£isku iemeslu dÄ"ļ. Bet nu izrādās, ka tomÄ"r var. VÄ"l dažādi saldinātie dzÄ"rieni un čipsi - aizliegt jau tos nevar, bet var vismaz pateikt, ka tie ir slikti.

PozitÄ«vs piemÄ"rs ir Selgas vafeļu konflikts, kurā aktÄ«vi iesaistÄ«jās jÅ«su kolÄ"Ä£i kardiologi un izcÄ«nÄ«ja, ka tagad vafeles ražo bez asinsvadu aizÄ·epinoÅ¡ajām kaitÄ«gajām transtaukskābÄ"m.

Bet tā cīņa jāturpina. Katrā ziņā man liekas, ka Latvijas lauki un cilvÄ"ki, kas tur joprojām strādā, ir spÄ"jÄ«gi mÅ«s pabarot ar labāku pārtiku. Un, galvenais, bÄ"rni Å¡ajā virzienā jāizglÄ«to. PiemÄ"ram, mani nesen Å¡okÄ"ja ziņa, ka skolas izvÄ"las čipsu fabrikas apmeklÄ"jumu par rudens ekskursiju galamÄ"rÄ·i!

Pats arÄ« runāju ar saviem pacientiem par Ä"Å¡anas paradumiem un it Ä«paÅ¡i par smÄ"Ä·Ä"Å¡anu. Tas ir vājprāts, kas Latvijā joprojām notiek plašā mÄ"rogā! Lai tik kāds pacients man pasaka, ka naudas nepietiek zālÄ"m! CilvÄ"ki nesaprot vai negrib saprast, ka smÄ"Ä·Ä"Å¡ana ir arÄ« milzÄ«gi finansiāli izdevumi. Paciņa dienā, un mÄ"nesÄ« tuvu seÅ¡desmit latiem... Kāds mans pacients pÄ"c operācijas nesmÄ"Ä·Ä"ja gadu un bija sakrājis tik daudz naudas, lai kopā ar sievu aizbrauktu ceļojumā uz Turciju. Un vÄ"l veselÄ«bu ieguva.

Ivars Krastiņš, Liepājas slimnÄ«cas anesteziologs, Ä€rstu kongresā uzstājās, ka smÄ"Ä·Ä"tājiem pacientu iemaksas par veselÄ«bas pakalpojumiem vajag dubultot un to, vai cilvÄ"ks smÄ"Ä·Ä", varot elementāri konstatÄ"t pÄ"c asinsanalÄ«zÄ"m.

PiekrÄ«tu. BÅ«tÄ«bā nav solidāri, ka cilvÄ"ki apzināti bojā veselÄ«bu - kā uz cigareÅ¡u paciņām rakstÄ«ts, bet mums, pārÄ"jiem, jāsedz viņu ārstÄ"Å¡ana. SmÄ"Ä·Ä"tāji bÅ«tu reāli jāapgrÅ«tina, lai izjÅ«t ieraduma kaitÄ«gumu. LÄ«dzÄ«gi kā ASV, kur smÄ"Ä·Ä"tājiem ir citi veselÄ«bas apdroÅ¡ināšanas polises noteikumi.

Ko jÅ«s sakāt par iniciatÄ«vu grozÄ«t likumdoÅ¡anu, lai pacientu varÄ"tu sodÄ«t par kukuļdoÅ¡anu ārstam?
Nedomāju, ka Latvijā tā ir reāla problÄ"ma. DrÄ«zāk tā tiek izvirzÄ«ta priekÅ¡plānā, lai nosegtu citas, daudz bÅ«tiskākas problÄ"mas medicÄ«nā. 90.gadu vidÅ«, kad sāku strādāt, varbÅ«t biju liecinieks tādām situācijām, bet pÄ"dÄ"jā laikā ne. Protams, mediÄ·u algas joprojām ir neadekvāti zemas, bet medicÄ«nā ienākusi jauna ārstu paaudze, tai ir citas morālās vÄ"rtÄ«bas. Latvijā tagad notiek drÄ«zāk tā: pacients pÄ"c nopietnas ārstÄ"Å¡anas aiziet mājās un pat nesagaida ārstu, lai pateiktu paldies.

Visu interviju ar PÄ"teri Stradiņu lasiet 15.novembra žurnālā Sestdiena!

FOTO: Par izcilu ieguldījumu Latvijas attīstībā pasniegtas MK balvas

Ceturtdien, 14.novembrÄ«, par sasniegumiem un ieguldÄ«jumu Latvijas valsts attÄ«stÄ«bā piecām izcilām personÄ«bām tika pasniegta Ministru kabineta balva, portālu Diena.lv informÄ"ja Ministru kabineta pārstāve Signe Znotiņa-Znota.

Par izcilu ieguldÄ«jumu Latvijas tautsaimniecÄ«bas izaugsmÄ" tika godināts kokrÅ«pnieks Juris BiÄ·is, par nopelniem Å¡Å«nu bioloÄ£ijā un ļaundabÄ«go audzÄ"ju molekulāro pamatu izpÄ"tÄ" balvu saņÄ"ma medicÄ«nas doktore Jekaterina Ä'renpreisa. Par izcilu ieguldÄ«jumu Latvijas neatkarÄ«bas atgÅ«Å¡anā tika godināts Latvijas Tautas frontes pirmais priekÅ¡sÄ"dÄ"tājs Dainis Īvāns.

Tāpat balvu par ieguldÄ«jumu Latvijas nākotnes labā, stiprinot izglÄ«tÄ«bu kā vÄ"rtÄ«bu un veicinot skolÄ"nu motivāciju mācÄ«ties, saņÄ"ma nodibinājums IespÄ"jamā misija, bet par ieguldÄ«jumu valsts kultÅ«rvides veidoÅ¡anā apbalvots tika Latvijas Zinātņu akadÄ"mijas goda loceklis Indulis Ojārs Ranka.

Deviņu gadu laikā Brīvības piemineklis visbiežāk cietis no apčurāšanas

Deviņu gadu laikā, kopÅ¡ apdroÅ¡ināšanas sabiedrÄ«ba BTA Insurance Company SE (BTA) ir apdroÅ¡inājusi BrÄ«vÄ«bas pieminekli, tas visbiežāk cietis no dabisko vajadzÄ«bu kārtoÅ¡anas pie pieminekļa, portālam Diena.lv pavÄ"stÄ«ja BTA sabiedrisko attiecÄ«bu vadÄ«tāja Agnese GrÄ«nberga.

Å o deviņu gadu laikā kopumā izmaksātas atlÄ«dzÄ«bas par 15 gadÄ«jumiem. 14 gadÄ«jumi saistÄ«ti ar pieminekļa apgānÄ«Å¡anu - dabisko vajadzÄ«bu kārtoÅ¡anu pie BrÄ«vÄ«bas pieminekļa. Starp pārkāpumu veicÄ"jiem astoņi bijuÅ¡i Latvijas iedzÄ«votāji un seÅ¡i ārvalstu iedzÄ«votāji, tai skaitā divi Igaunijas pilsoņi, divi Zviedrijas pilsoņi, viens Lielbritānijas pilsonis un viens NorvÄ"Ä£ijas pilsonis. 

Savukārt 2010.gadā reÄ£istrÄ"ts gadÄ«jums, kad iereibis automaÅ¡Ä«nas Mitsubishi Pajero autovadÄ«tājs uzbrauca BrÄ«vÄ«bas pieminekļa kāpnÄ"m. Kopumā deviņu gadu laikā par kaitnieciskiem nodarÄ«jumiem BrÄ«vÄ«bas piemineklim izmaksātas atlÄ«dzÄ«bas 2250 latu apmÄ"rā. 

BTA norāda - neraugoties uz to, ka BrÄ«vÄ«bas pieminekļa kultÅ«rvÄ"sturiskā un materiālā vÄ"rtÄ«ba naudas izteiksmÄ" lÄ«dz Å¡im nav novÄ"rtÄ"ta, BrÄ«vÄ«bas piemineklis ir vienÄ«gais Latvijā apdroÅ¡inātais piemineklis, kas tiek apdroÅ¡ināts jau desmito gadu, pateicoties privātajai iniciatÄ«vai. 

"Nesenā rÅ«gtā pieredze, kad tika apgānÄ«ts Jāņa ÄŒakstes piemineklis Meža kapos, apzagta RÄ«gas Brāļu kapu vÄ"sturiskā siena un apgānÄ«ta piemiņas vieta Sudrabkalniņā, ir spilgts signāls tam, ka pieminekļu un piemiņas vietu aizsardzÄ«bai Latvijā ir jāpievÄ"rÅ¡ ievÄ"rojami lielāka uzmanÄ«ba nekā lÄ«dz Å¡im," saka BTA valdes priekÅ¡sÄ"dÄ"tājs Jānis Lucaus.

RÄ«gas pieminekļu aÄ£entÅ«ra Å¡obrÄ«d ir veikusi 38 pieminekļu novÄ"rtÄ"Å¡anu no 170 tās uzskaitÄ" esoÅ¡ajiem RÄ«gas memoriāliem, pieminekļiem, dekoratÄ«vajām skulptÅ«rām un vides objektiem. Pieminekļu novÄ"rtÄ"Å¡ana veikta, lai apzinātu pieminekļu kultÅ«rvÄ"sturisko un materiālo vÄ"rtÄ«bu naudas izteiksmÄ", kas ir bÅ«tisks aspekts, lai nākotnÄ" domātu par to apdroÅ¡ināšanu. 

38 novÄ"rtÄ"to pieminekļu kopÄ"jā noteiktā kultÅ«rvÄ"sturiskā un materiālā vÄ"rtÄ«ba naudas izteiksmÄ" ir 1 989 292 lati. VÄ"rtÄ«gākie no Å¡obrÄ«d novÄ"rtÄ"tajiem RÄ«gas pieminekļu aÄ£entÅ«ras uzskaitÄ" esoÅ¡ajiem pieminekļiem ir piemineklis dzejniekam Rainim (vÄ"rtÄ«ba - 439 780 lati), piemineklis rakstniekam Andrejam UpÄ«tim (vÄ"rtÄ«ba - 283 784 lati), piemineklis PutenÄ« Torņkalnā (vÄ"rtÄ«ba - 160 940 lati), piemineklis Oskaram Kalpakam (vÄ"rtÄ«ba - 151 079 lati), piemineklis pulkvedim Barklajam de Tolli (vÄ"rtÄ«ba - 111 288 lati), piemineklis RÄ«gas mÄ"ram Džordžam Armitstedam (vÄ"rtÄ«ba - 108 500 lati) un piemineklis Kārlim Ulmanim (vÄ"rtÄ«ba - 58 176 lati).

BTA desmito gadu dāvina Brīvības pieminekļa apdrošināšanas polisi ar apdrošinājuma summu 1 000 000 latu.

BrÄ«vÄ«bas piemineklis ir apdroÅ¡ināts pret visiem iespÄ"jamiem pamatriskiem - ugunsnelaimÄ"m, dÅ«mu, vÄ"tras, krusas, plÅ«du un mehānisko transporta lÄ«dzekļu iedarbÄ«bu, Å¡Ä·idrumu noplÅ«di no bojātiem cauruļvadiem, zemes noslÄ«dÄ"jumiem un iegruvumiem, Ä«paÅ¡uma ļaunprātÄ«gu bojāšanu un citiem draudiem. KopÅ¡ 2008.gada BTA apdroÅ¡ina BrÄ«vÄ«bas pieminekli arÄ« pret apgānÄ«Å¡anu. GadÄ«jumos, kad kāds ir atļāvies izrādÄ«t klaju necieņu pret Latvijas neatkarÄ«bas simbolu, viņam jāuzņemas atbildÄ«ba un ne tikai jāsamaksā administratÄ«vais sods un jāizcieÅ¡ arests, bet arÄ« jākompensÄ" visi savas rÄ«cÄ«bas izraisÄ«tie zaudÄ"jumi, ko BTA regresa kārtÄ«bā piedzen no kaitÄ"juma nodarÄ«tāja, lai kurā valstÄ« viņš atrastos.

SEB banka nākamgad prognozē darba meklētāju skaita samazināšanos zem 10% atzīmes

Jaunākie statistikas dati liecina, ka nodarbināto iedzÄ«votāju skaits Latvijā turpina palielināties, gada treÅ¡ajā ceturksnÄ« sasniedzot 906 tÅ«kstoÅ¡us, kas ir par 11 tÅ«kstoÅ¡iem vairāk nekā 2012.gada treÅ¡ajā ceturksnÄ«. Darbavietu skaita palielināšanos apstiprina arÄ« Valsts ieņÄ"mumu dienesta statistika par darba ņÄ"mÄ"jiem, kuri veic sociālās iemaksas. 2013.gada augustā valsts sociālās apdroÅ¡ināšanas obligāto iemaksu maksātāju skaits sasniedza 798 tÅ«kstoÅ¡us, kas ir par 13 tÅ«kstoÅ¡iem vairāk nekā pagājušā gada augustā.

Neskatoties uz nodarbinātÄ«bas kāpumu, darba meklÄ"tāju Ä«patsvars trešā ceturkšņa laikā pieauga par 0,4 procentpunktiem lÄ«dz 11,8% (2.ceturksnÄ« - 11,4%). To ietekmÄ"ja darba meklÄ"tāju un ekonomiski aktÄ«vo iedzÄ«votāju skaita palielināšanās salÄ«dzinājumā ar iepriekÅ¡Ä"jo ceturksni, kad Å¡ie abi rādÄ«tāji diezgan negaidÄ«ti uzrādÄ«ja samazinājumu. TreÅ¡ajam ceturksnim parasti gan ir raksturÄ«gs bezdarba kritums, ņemot vÄ"rā sezonālos darbus, lÄ«dz ar to pÄ"dÄ"jos pāris ceturkšņos vÄ"rojamās svārstÄ«bas uz vienu un otru pusi ekonomiski aktÄ«vo iedzÄ«votāju skaitā varÄ"tu bÅ«t saistÄ«tas ar darba apsekojuma datu neprecizitāti. Turklāt bezdarba lÄ«meņa un nodarbinātÄ«bas vienlaicÄ«gs kāpums iespÄ"jams tieÅ¡i darba tirgus situācijas uzlaboÅ¡anās dÄ"ļ, kad darba tirgÅ« sāk atgriezties tie cilvÄ"ki, kuri iepriekÅ¡ darbu nemeklÄ"ja vai arÄ« bija zaudÄ"juÅ¡i cerÄ«bas atrast to. Tas palielina uzņÄ"mÄ"ju iespÄ"jas atrast piemÄ"rotāku darbinieku, tajā pašā laikā bezdarba rādÄ«tāja kriÅ¡anās var bÅ«t lÄ"nāka.

Gada pÄ"dÄ"jā ceturksnÄ« darba tirgus statistiku negatÄ«vi ietekmÄ"s ne tikai sezonas darbu beigÅ¡anās, bet arÄ« Liepājas metalurga problÄ"mas un darbinieku atlaiÅ¡ana, kā rezultātā bezdarba rādÄ«tājs palielināsies. Nākamgad nodarbināto iedzÄ«votāju skaits turpinās palielināties un darba meklÄ"tāju skaits varÄ"tu samazināties zem 10% atzÄ«mes.

Viņķele: Pensiju indeksācija jāsaista arī ar vidējo algu pieaugumu valstī

Ceturdien, 14.novembrÄ« Senioru lietu padomes sÄ"dÄ" LabklājÄ«bas ministrija klātesoÅ¡ajiem pensionāru organizāciju pārstāvjiem prezentÄ"ja piedāvājumu turpmākai pensiju indeksācijai, kurā ņemts vÄ"rā ne tikai patÄ"riņa cenu izmaiņu indekss, bet arÄ« algu indekss, informÄ" ministrija.

Jaunais modelis paredzÄ"tu, ka visām pensijām tiek indeksÄ"ta viena bāzes summa jeb 50% no iepriekÅ¡Ä"jā gada vidÄ"jās apdroÅ¡ināšanas algas (2014. gadā - 200 Ls). PiemÄ"rojamais indeksÄ"Å¡anas koeficients veidojas no patÄ"riņu cenu izmaiņu indeksa, kā arÄ« fiksÄ"tas daļas no algas indeksa.

„Mums ir jāvienojas, vai šāda pieeja pensiju indeksācijai senioriem Å¡Ä·iet taisnÄ«gāka par lÄ«dzÅ¡inÄ"jo likumā noteikto modeli un tad ar kopÄ"ju viedokli varam doties pie valdÄ«bas, kad sāksies nākamā gada budžeta sarunas. Jāatceras, ka valsts ekonomiskā izaugsme ir stabila, un pakāpeniska, bet nelielie papildu finanÅ¡u lÄ«dzekļi bÅ«s samÄ"rÄ«gi jāiegulda visu sabiedrÄ«bas grupu, kas pakļautas nabadzÄ«bas riskam, atbalstam,” atgādina labklājÄ«bas ministre Ilze Viņķele.

Lielākā daļa Senioru lietu padomes locekļu pauda atbalstu piedāvātajam modelim, taču lÄ«dz novembra beigām to pārstāvÄ"tajām organizācijām jāiesniedz ministrijai savs rakstisks viedoklis.

LM Senioru konsultatÄ«vo padomi izveidoja, lai attÄ«stÄ«tu efektÄ«vu sadarbÄ«bu ar pensionāru pārstāvjiem, izvÄ"rtÄ"tu aktuālās pensionāru problÄ"mas, kā arÄ« runātu par jautājumiem, kas saistÄ«ti ar senioru nodarbinātÄ«bu un aktÄ«vu novecoÅ¡anos. Padomes galvenie uzdevumi bÅ«s izvÄ"rtÄ"t sociālās politikas realizācijas ietekmi uz pensionāru dzÄ«ves apstākļiem, analizÄ"t valsts sociālās apdroÅ¡ināšanas sistÄ"mas aktualitātes, sniegt atzinumus par Ministru kabineta (MK) ziņojumu projektiem, kuri skar senioru dzÄ«ves lÄ«meni, veicināt senioru dzÄ«ves apstākļu uzlabojoÅ¡u pasākumu iekļauÅ¡anu ministrijas un MK darba plānos, kā arÄ« analizÄ"t normatÄ«vo aktu projektu iespÄ"jamo ietekmi uz senioru sociālo situāciju.

Senioru padomÄ" piedalās Latvijas Pensionāru federācija, Latvijas Senioru alianse, Latgales ReÄ£ionālā senioru apvienÄ«ba, RÄ«gas AktÄ«vo senioru alianse, kā arÄ« ministriju un valsts pārvaldes iestāžu pārstāvji.

papildināts (13:40) - Atlaidīs 1500 Liepājas metalurga darbinieku

FinanÅ¡u grÅ«tÄ«bās nonākušās AS Liepājas metalurgs (LM) darbinieku atlaiÅ¡ana sāksies jau no ceturtdienas, 14.novembra un tuvākā mÄ"neÅ¡a laikā tiks atlaisti aptuveni 1500 darbinieki, treÅ¡dien žurnālistiem sacÄ«ja LM maksātnespÄ"jas administrators Haralds Velmers.

"Līdz mantas pārdošanai plānots saglabāt darba tiesiskās attiecības ar ne vairāk kā 300 darbiniekiem - tas nepieciešams, lai nodrošinātu mantas saglabāšanu un nepasliktinātu nozīmīgāko pamatlīdzekļu stāvokli," sacīja Velmers.

Administrators informÄ"ja, ka, ieskaitot uzņÄ"muma poliklÄ«nikas darbiniekus, patlaban LM nodarbināti 1870 strādājoÅ¡ie. Velmers sacÄ«ja, ka netiks atlaists neviens poliklÄ«nikas darbinieks, to ir 85, un poliklÄ«nika turpinās darbu lÄ«dz pārdoÅ¡anai. Citās struktÅ«rās ir nodarbināti 1785 darbinieki.

Darbiniekiem, kuri zaudÄ"s darbu, tiks sniegta palÄ«dzÄ«ba pieteikumu sagatavoÅ¡anā MaksātnespÄ"jas administrācijai, lai saņemtu kompensāciju no Darba algu garantiju fonda. Tāpat viņi varÄ"s pieteikties bezdarbnieku pabalsta saņemÅ¡anai Valsts sociālās apdroÅ¡ināšanas aÄ£entÅ«rā.

Velmers arÄ« informÄ"ja, ka tikko saņÄ"mis informāciju no NodarbinātÄ«bas valsts aÄ£entÅ«ras (NVA) Liepājas filiāles, ka bezdarbnieku reÄ£istrācija tiks sākta no piektdienas. No rÄ«tdienas NVA Liepājas filiāles darbinieki dežurÄ"s uzņÄ"mumā un katram no atlaižamajiem izsniegs marÅ¡rutu lapas, kad Å¡im cilvÄ"kam ir jāierodas NVA.

Velmers arÄ« informÄ"ja, ka nākamajos divos mÄ"neÅ¡os tiks veikta LM inventarizācija un novÄ"rtÄ"jums, uz kuru pamata tiks sagatavots uzņÄ"muma pārdoÅ¡anas plāns, Å¡odien žurnālistiem sacÄ«ja LM maksātnespÄ"jas administrators Haralds Velmers.

Tā kā likums paredz maksātnespÄ"jÄ«gā uzņÄ"muma pārdoÅ¡anu seÅ¡u mÄ"neÅ¡u laikā, tad četrus mÄ"neÅ¡us tiks strādāts pie pārdoÅ¡anas plāna Ä«stenoÅ¡anas un uzņÄ"muma pārdoÅ¡anas.

"Mans uzdevums ir atdalÄ«t metalurÄ£ijas uzņÄ"mumu no visām ar ražoÅ¡anu nesaistÄ«tajām funkcijām un tādÄ"jādi to padarÄ«t pievilcÄ«gu potenciālajiem investoriem. Å is bÅ«s patiesÄ«bas mirklis, jo investori varÄ"s iegādāties uzņÄ"mumu bez negaidÄ«tiem pārsteigumiem tā bilancÄ"," uzsvÄ"ra Velmers.

Jautāts, kāda varÄ"tu bÅ«t uzņÄ"muma pārdoÅ¡anas cena, Velmers sacÄ«ja, ka patlaban to nevar pateikt, jo tā bÅ«s zināma pÄ"c novÄ"rtÄ"juma pabeigÅ¡anas, un piebilda, ka patlaban uzreiz bÅ«tu nepiecieÅ¡ami aptuveni 30 miljonu latu ieguldÄ«jumi uzņÄ"muma apgrozāmajos lÄ«dzekļos, lai tas varÄ"tu atjaunot un atsākt ražoÅ¡anu. MÄ"neÅ¡a laikā ir jāpiesakās visiem uzņÄ"muma kreditoriem, tad kļūs zināmas kopÄ"jās parādsaistÄ«bas, lai gan administratoram ir zināms, ka paÅ¡laik tās ir aptuveni 130 miljoni latu.

Velmers patlaban arÄ« nevarÄ"ja pateikt, kāda varÄ"tu bÅ«t uzņÄ"muma pārdoÅ¡anas forma, un atzina, ka ir iespÄ"jama gan izsole, gan pārdoÅ¡ana bez izsoles. Velmers norādÄ«ja, ka gan uzņÄ"muma pārdoÅ¡anas cena, gan pārdoÅ¡anas forma tiks noteikta, kad to izvÄ"rtÄ"s speciālisti.

Administrators arÄ« informÄ"ja, ka patlaban viņa galvenais uzdevums ir nodroÅ¡ināt tās mantas saglabāšanu, kas nepiecieÅ¡ama tieÅ¡i ražoÅ¡anas nodroÅ¡ināšanai. TāpÄ"c tiks rÅ«pÄ«gi izvÄ"rtÄ"ts jebkurÅ¡ lÄ«dzekļu patÄ"riņš, tostarp arÄ« gāzes un elektrÄ«bas, lai panāktu minimālu energoresursu patÄ"riņu, taču pilnÄ«gi noteikti tiks nodroÅ¡ināta uzņÄ"mumā esošās elektriskā loka tÄ"raudkausÄ"Å¡anas krāsns uzturÄ"Å¡ana tādā lÄ«menÄ«, lai tā varÄ"tu pārziemot. UzņÄ"muma mantas uzturÄ"Å¡ana notiks stingrā "Liepājas metalurga" inženieru uzraudzÄ«bā.

"Ieguldot pareizā uzņÄ"muma pārdoÅ¡anā, kreditori savus lÄ«dzekļus atgÅ«s ar uzviju," sacÄ«ja Velmers.

Diena.lv jau vÄ"stÄ«ja, ka NVA sadarbÄ«bā ar citām valsts institÅ«cijām gatavi palÄ«dzÄ"t pÄ"c LM maksātnespÄ"jas izsludināšanas atlaistajiem darbiniekiem, meklÄ"jot piemÄ"rotas vakances, tai skaitā tuvākajos reÄ£ionos, piemÄ"ram, VentspilÄ« un BrocÄ"nos.

Liepājas mÄ"rs Uldis Sesks (Liepājas partija) treÅ¡dienas rÄ«tā LNT raidÄ«jumā 900 sekundes sacÄ«ja, ka viņam paredzÄ"ta tikÅ¡anās ar grÅ«tÄ«bās nonākušā LM investoru. "Ja investors bÅ«s nopietns un gatavs, tad mÄ"s tuvākajā laikā organizÄ"sim sarunas," sacÄ«ja Sesks, kuram patlaban investora interese Å¡Ä·iet nopietna. "Pamatā mÄ"rÄ·is ir uzņÄ"mumu nopirkt un atjaunot tā iespÄ"ju strādāt un ražot metāla produkciju un, protams, to pārkraut caur Liepājas ostu."

Jau vÄ"stÄ«ts, ka Liepājas tiesa 12.novembrÄ« sākusi Liepājas metalurga maksātnespÄ"jas procesu. Tiesa nolÄ"musi izbeigt uzņÄ"muma tiesiskās aizsardzÄ«bas procesu (TAP) un sākusi maksātnespÄ"jas procesu, par tā administratoru ieceļot lÄ«dzÅ¡inÄ"jo Liepājas metalurga TAP administratoru Haraldu Velmeru. 

Papildināta visa ziņa 

Pie ārsta tikai ar eID kartēm

Ja Å¡obrÄ«d elektronisko identifikācijas karti (eID) katrs var saņemt pÄ"c brÄ«vas izvÄ"les, tad no 2017. gada 1. janvāra tādai bÅ«s jābÅ«t ikvienam Latvijas nodokļu maksātājam, ja tas vÄ"lÄ"sies saņemt medicÄ«nas pakalpojumus.

Šāds risinājums izvirzÄ«ts kā efektÄ«vākais variants obligātās veselÄ«bas apdroÅ¡ināšanas ievieÅ¡anai. Jāpielāgojas gan bÅ«s ne tikai pacientiem, bet arÄ« medicÄ«nas pakalpojumu sniedzÄ"jiem, jo katram ārstam bÅ«s jāiegādājas datu nolasÄ«Å¡anas terminālis, lai noskaidrotu, vai konkrÄ"tais cilvÄ"ks ir vai nav nodokļu maksātājs.

Lai gan Å¡obrÄ«d obligātās veselÄ«bas apdroÅ¡ināšanas likumprojekts vÄ"l nav apstiprināts valdÄ«bā, tomÄ"r aktÄ«vi norit gatavoÅ¡anās sistÄ"mas ievieÅ¡anai. Lai izvÄ"rtÄ"tu labāko scenāriju, auditorkompānija KPMG Baltic veica pÄ"tÄ«jumu, kuru vakar prezentÄ"ja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sÄ"dÄ". Kā norādÄ«ja auditorkompānijas pārstāvis Edgars Voļskis, visefektÄ«vāk pacientu reÄ£istrācijā bÅ«tu izmantot jau esošās eID kartes, ko izsniedz PilsonÄ«bas un migrācijas lietu pārvalde (PMLP). Viņš paskaidroja, ka jaunas veselÄ«bas kartes ievieÅ¡ana, balstoties uz citu valstu pieredzi, izmaksā lÄ«dz pat diviem miljoniem latu, savukārt esošās eID kartes izmantoÅ¡anas izmaksas veselÄ«bas aprÅ«pÄ" varÄ"tu veidot aptuveni 200-300 tÅ«kstoÅ¡us latu.

Visu Annas BÄ"rziņas rakstu lasiet treÅ¡dienas, 13. novembra, laikrakstā Diena! 

Slimnīcām piešķirs vēl 2,5 miljonus latu

Å ogad slimnÄ«cām papildus tiks pieÅ¡Ä·irti vÄ"l 2,5 miljoni latu stacionārai un ambulatorai palÄ«dzÄ«bai, aÄ£entÅ«rai LETA pastāstÄ«ja Latvijas SlimnÄ«cu biedrÄ«bas (LSB) priekÅ¡sÄ"dÄ"tājs JevgÄ"nijs KalÄ"js.

BiedrÄ«ba otrdien tikās ar VeselÄ«bas ministrijas (VM) pārstāvjiem, kuri informÄ"juÅ¡i, ka papildus vÄ"l Å¡ogad ir atrasti 2,5 miljoni latu slimnÄ«cām, kas sadalÄ«sies gandrÄ«z proporcionāli stacionārai un ambulatorai palÄ«dzÄ«bai, attiecÄ«gi 1,2 miljoni un 1,3 miljoni latu.

"LÄ«dz ar to mÄ"s varam iepriecināt savus pacientus ar to, ka, visticamāk, tiks samazinātas gan rindas [uz ambulatorajiem izmeklÄ"jumiem], gan arÄ« bÅ«s iespÄ"jama stacionārā palÄ«dzÄ«ba, tas ir, neatliekamā palÄ«dzÄ«ba, par ko mÄ"s visvairāk uztraucāmies gada sākumā. Tā ir ļoti laba ziņa, un mÄ"s gaidām, kā tas sÄ«kāk sadalÄ«sies pa slimnÄ«cām," sacÄ«ja LSB priekÅ¡sÄ"dÄ"tājs.

Viņš gan norādÄ«ja, ka, ja Å¡is jautājums jau tiktu atrisināts gada vidÅ«, situācija bÅ«tu bijusi daudz labāka gan pacientiem un paÅ¡valdÄ«bu vadÄ«tājiem, gan arÄ« slimnÄ«cām. KalÄ"js minÄ"ja, ka nauda tikÅ¡ot pieÅ¡Ä·irta decembra sākumā.

TikÅ¡anās laikā pārrunāts arÄ« nākamā gada finansÄ"jums, kas, pÄ"c KalÄ"ja domām, ir nepietiekams. Viņš minÄ"ja, ka palielinājums nākamgad ārstniecÄ«bai bÅ«s tikai viens miljons uz visām Latvijas ārstniecÄ«bas iestādÄ"m un slimnÄ«cām. TādÄ"ļ kopÄ"jo pakalpojuma apjomu pacientu ārstÄ"Å¡anai varÄ"tu nākties samazināt.

"Absurdākais ir tas, ka mÄ"s zinām, ka iekÅ¡zemes kopprodukta (IKP) pieaugums nākamajā gadā plānots 4,2%, vienlaikus veselÄ«bas aprÅ«pÄ" mÅ«su pacientiem veltÄ«tie naudas lÄ«dzekļi nākamgad samazināsies. Ja Å¡ogad mums ir 3,1% no IKP, tad nākamgad mums bÅ«s tikai 2,9% no IKP. Palielinoties valsts izaugsmei, kopÄ"jo finansÄ"jumu veselÄ«bai un savu iedzÄ«votāju ārstÄ"Å¡anai valsts samazina," izteicās KalÄ"js.

Viņš prognozÄ"ja, ka situācija veselÄ«bas aprÅ«pÄ" nākamgad bÅ«s sliktāka nekā Å¡ogad, kad daudzās slimnÄ«cās arÄ« pārtÄ"rÄ"tas valsts apmaksāto ambulatoro veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu kvotas. Lai arÄ« VM pārstāvji norādÄ«juÅ¡i, ka pakalpojuma apjoms ir jānotur šā gada lÄ«menÄ«, pÄ"c KalÄ"ja domām, tas nebÅ«Å¡ot iespÄ"jams.

Kā ziņots, LSB Å¡odien tikās ar VM pārstāvjiem, lai atkārtoti pārrunātu situāciju slimnÄ«cās Å¡ogad un darbu 2014.gadā. KalÄ"js pirms tikÅ¡anās sacÄ«ja, ka slimnÄ«cu vadÄ«tāji ir nelabvÄ"lÄ«gi noskaņoti pret VM, jo tā neesot pietiekami cÄ«nÄ«jusies par budžeta pieaugumu nozarei 2014.gadā. BiedrÄ«bas priekÅ¡sÄ"dÄ"tājs uzskata, ka situācija veselÄ«bas aprÅ«pÄ" nākamgad bÅ«tiski neuzlabosies, un prognozÄ", ka nāksies samazināt slimnÄ«cas sniegto valsts apmaksāto pakalpojumu apjomu, jo pieaugs energoresursu izmaksas.

Valsts apmaksāto ambulatoro veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu kvotā Å¡ogad iekļāvušās tikai divas slimnÄ«cas, liecina Nacionālā veselÄ«bas dienesta (NVD) apkopotie dati par šā gada deviņiem mÄ"neÅ¡iem. Vislabāk ar kvotas izpildi veicas RÄ«gas dzemdÄ«bu namam, kas apguvis 91% no valsts pieÅ¡Ä·irtā finansÄ"juma ambulatoriem pakalpojumiem, un Tukuma slimnÄ«cai - 92%. ÄŒetrās slimnÄ«cās kvotu izpildes rādÄ«tājs ir tieÅ¡i 100% - RÄ"zeknes slimnÄ«cā, Liepājas reÄ£ionālajā slimnÄ«cā, Preiļu slimnÄ«cā un Balvu un Gulbenes slimnÄ«cu apvienÄ«bā.

Savukārt pārÄ"jās - kopumā 19 slimnÄ«cas, kas noslÄ"guÅ¡as lÄ«gumu ar NVD par valsts apmaksātu ambulatoro pakalpojumu sniegÅ¡anu, - ir pārsnieguÅ¡as gadam paredzÄ"to kvotu.

Tiesa sāk Liepājas metalurga maksātnespējas procesu

Liepājas tiesa otrdien sākusi grÅ«tÄ«bās nonākuÅ¡o uzņÄ"muma Liepājas metalurgs maksātnespÄ"jas procesu, aÄ£entÅ«ru LETA informÄ"ja tiesneÅ¡a palÄ«dze Inta Kurpa.

Tiesa nolÄ"musi izbeigt uzņÄ"muma tiesiskās aizsardzÄ«bas procesu (TAP) un sākusi maksātnespÄ"jas procesu, par tā administratoru ieceļot lÄ«dzÅ¡inÄ"jo Liepājas metalurga TAP administratoru Haraldu Velmeru.

Jau ziņots, ka 4.novembrÄ« Velmers iesniedza Liepājas tiesā Liepājas metalurga maksātnespÄ"jas pieteikumu.

PÄ"c maksātnespÄ"jas pasludināšanas Liepājas metalurgs pilnÄ«bā pāries maksātnespÄ"jas administratora Velmera pārraudzÄ«bā, kura uzdevums bÅ«s sagatavot uzņÄ"mumu pārdoÅ¡anai seÅ¡u mÄ"neÅ¡u laikā no tiesas lÄ"muma.

PÄ"c maksātnespÄ"jas pieteikuma iesniegÅ¡anas tiesā Velmers biznesa portālam Nozare.lv sacÄ«ja, ka Liepājas metalurga maksātnespÄ"jas pasludināšana pavÄ"rs jaunas iespÄ"jas gan paÅ¡am uzņÄ"mumam, gan ilgtermiņā lielākajai daļai darbinieku.

"Protams, uzņÄ"muma sagatavoÅ¡ana pārdoÅ¡anai nebÅ«s viegls process. Tā gaitā arÄ« darbiniekiem bÅ«s jārÄ"Ä·inās ar zināmām grÅ«tÄ«bām, jo maksātnespÄ"jas procesa laikā tiks rÅ«pÄ«gi vÄ"rtÄ"ts, cik darbinieku varÄ"s palikt uzņÄ"mumā, lai veiktu "Liepājas metalurga" uzturÄ"Å¡anu periodā lÄ«dz investoru ienākÅ¡anai. Mans mÄ"rÄ·is bÅ«s atrast pircÄ"ju, kurÅ¡ vÄ"las atjaunot ražoÅ¡anu un attÄ«stÄ«t uzņÄ"mumu. TāpÄ"c es darÄ«Å¡u visu, lai ienāktu jauns investors un lÄ«dzÅ¡inÄ"jiem "Liepājas metalurga" darbiniekiem bÅ«tu iespÄ"ja atgriezties uzņÄ"mumā," norādÄ«ja Velmers.

Kā ziņots, Liepājas metalurgs nonācis finanÅ¡u grÅ«tÄ«bās un pārtraucis ražoÅ¡anu. Valsts kase jÅ«lijā no valsts budžeta lÄ«dzekļiem samaksāja Liepājas metalurgs vietā visu rÅ«pnÄ«cas parādu Itālijas bankai UniCredit - 67 465 056 eiro jeb 47 414 711 latus. Pirms tam aprÄ«lÄ« Valsts kase Itālijas bankai veica rÅ«pnÄ«cai valsts galvotā kredÄ«ta pamatsummas daļas maksājumu 6 128 456 eiro (4 307 103 latu) apmÄ"rā.

Liepājas metalurga akcionāri 30.oktobrÄ« nolÄ"ma nepalielināt uzņÄ"muma pamatkapitālu par 100 miljoniem latu, kā tas bija plānots iepriekÅ¡. Akcionāru sapulcÄ" tika pārstāvÄ"tas 15 884 205 akcijas no 16 981 033 akcijām jeb 94% no akciju kopskaita. LÄ"mums par pamatkapitāla palielināšanu netika pieņemts, jo balsojums bija 74,9% nepiecieÅ¡amo 75% vietā. UzņÄ"muma pamatkapitāls ir 16 981 033 lati, bet akcionāru sapulcÄ" bija paredzÄ"ts lemt, kaLiepājas metalurga pamatkapitāls ir 116 981 033 lati.

Liepājas metalurga vadÄ«ba publiski vÄ"rsusies pie valsts augstākajām amatpersonām ar lÅ«gumu kapitalizÄ"t uzņÄ"muma parādus valstij un tai piederoÅ¡ajiem uzņÄ"mumiem kopsummā par 78,8 miljoniem latu, tos pārvÄ"rÅ¡ot akcijās. UzņÄ"mums piedāvā kapitalizÄ"t FinanÅ¡u ministrijas kredÄ«tprasÄ«bas 51,9 miljonu latu apmÄ"rā, AS Citadele banka kredÄ«tprasÄ«bas 12,4 miljonu latu apmÄ"rā un AS Latvenergo kredÄ«tprasÄ«bas 14,5 miljonu latu apmÄ"rā. FinanÅ¡u ministrija (FM) noraidÄ«jusi Å¡o piedāvājumu kā neizpildāmu. FM aicināja Liepājas metalurgu strādāt pie uzņÄ"muma iesniegtā un kreditoru saskaņotā TAP pasākumu plāna izpildes, nevis sniegt publiskus paziņojumus plaÅ¡saziņas lÄ«dzekļos.

MaksātnespÄ"ja nenozÄ«mÄ", ka uzņÄ"muma darbÄ«ba nav atjaunojama. UzņÄ"mums var turpināt darbÄ«bu citu akcionāru vadÄ«bā, tiem iegādājoties uzņÄ"muma aktÄ«vus, piebilst FM.

Baltijai var būt vajadzīga pašai sava AES

Plānotie un topoÅ¡ie atomelektrostaciju (AES) projekti Baltijas kaimiņvalstÄ«s - Somijā, Krievijā, Baltkrievijā un Polijā - mÅ«su reÄ£iona energoapgādes situāciju ietekmÄ"s tikai netieÅ¡i, prognozÄ" Latvijas enerÄ£Ä"tiÄ·i. Vienlaikus enerÄ£Ä"tikas eksperti arÄ« pieļauj, ka neatkarÄ«gi no Visaginas AES projekta (Lietuvā) turpmākās attÄ«stÄ«bas Baltijas valstÄ«m ātrāk vai vÄ"lāk bÅ«s jāatgriežas pie jautājuma par iespÄ"jamo savas AES bÅ«vniecÄ«bu, jo citu, konkurÄ"tspÄ"jÄ«gāku risinājumu reÄ£iona apgādei ar elektroenerÄ£iju nav.

Pasaules EnerÄ£Ä"tikas padomes Latvijas Nacionālās komitejas loceklis Ilmārs Stuklis norāda, ka, lÄ«dzÄ«gi kā Baltijas valstÄ«s, Krievijā un Baltkrievijā liela daļa elektroenerÄ£ijas ražoÅ¡anas risinājumu ir jau samÄ"rā veci, darbojas ar fosilo kurināmo, un tiem ātrāk vai vÄ"lāk bÅ«s nepiecieÅ¡ama nomaiņa. TāpÄ"c topošā Ostrovecas AES (Baltkrievijā) un arÄ« topošā Ä»eņingradas AES (Krievijā) nepiecieÅ¡amas Å¡o valstu iekÅ¡Ä"jā elektrÄ«bas patÄ"riņa segÅ¡anai nākotnÄ". Nav pamata domāt, ka to ražotā elektrÄ«ba tiešā veidā noteiks Krievijas elektrÄ«bas eksporta politiku, un to ietekme uz Baltijas valstÄ«m bÅ«s tikai pastarpināta. "Protams, viss, kas notiek Baltijas valstu, Krievijas un Baltkrievijas kopÄ«gajā pārvades sistÄ"mas lokā, tehniski mÅ«s skar, tomÄ"r no cenu viedokļa Å¡iem ražotājiem jebkurā gadÄ«jumā bÅ«s jākonkurÄ" ar piegādÄ"m no Skandināvijas," skaidro Stuklis, piebilstot, ka Å¡obrÄ«d sastinguÅ¡ais Kaļiņingradas AES projekts jāvÄ"rtÄ" atseviÅ¡Ä·i - tā realizācija bez starpvalstu savienojumu uzbÅ«vÄ"Å¡anas nebÅ«s iespÄ"jama, jo reÄ£ionā nav pietiekami liela elektrÄ«bas patÄ"riņa.

Savukārt AS Latvenergo ražoÅ¡anas direktors Māris Kuņickis norāda, ka Baltijas un kaimiņvalstu energosistÄ"mas darbÄ«bas principu dÄ"ļ iespÄ"jas piegādāt elektroenerÄ£iju no Ostrovecas AES ir ļoti ierobežotas. ArÄ« Ä»eņingradas AES jaunie energobloki tiešā veidā Baltijas apgādi neskar, jo piegādes no Krievijas jau Å¡obrÄ«d Krievijas-Igaunijas un Igaunijas-Latvijas starpsavienojumu kapacitātes dÄ"ļ ir ierobežotas. Turklāt jebkurā gadÄ«jumā elektrÄ«ba no jaunajām elektrostacijām Baltijas valstÄ« var tikt pārdota tikai par cenu, kādā ir Nord Pool Spot biržas Latvijas apgabalā. Latvenergo pārstāvis vÄ"l uzsver, ka Latvijai ir nozÄ«mÄ«gs arÄ« topoÅ¡o Krievijas un Baltkrievijas elektrostaciju kodoldroÅ¡Ä«bas aspekts, jo tās atrodas Latvijas teritorijas tiešā tuvumā.

ArÄ« pagaidām vÄ"l tikai idejas lÄ«menÄ« eksistÄ"joÅ¡ais Polijas un ilgstoÅ¡i topoÅ¡ais Somijas kodolreaktors radikālas pārmaiņas reÄ£iona energoapgādÄ" neienesÄ«s, prognozÄ" eksperti. KodolfiziÄ·is, bijuÅ¡ais Salaspils kodolreaktora inženieris Valdis Gavars norāda, ka Somijas Olkiluoto AES topošā reaktora bÅ«vniecÄ«ba ir pamatÄ«gi aizkavÄ"jusies, kaut gan tajā izmantots principiāli jauns kodolreaktora modelis. TomÄ"r ir skaidrs, ka ātrāk vai vÄ"lāk tas darbu sāks, un tam jau ir garantÄ"ts arÄ« noieta tirgus - visticamāk, tā ražoto elektrÄ«bu pirks AES uzņÄ"muma akcionāri vai arÄ« tā tiks tirgota biržā un, visticamāk, ļoti bÅ«tisku iespaidu uz elektrÄ«bas cenām Baltijā neatstās, prognozÄ" I. Stuklis.

Visu rakstu lasiet laikrakstā Diena otrdien, 12.novembrī!

Točs: Bet nauda ir

HipotÄ"ku banku vajadzÄ"ja paturÄ"t, un Citadeli nevajag pārdot. Un iemesls ir acÄ«mredzams. Par to runā Latvijas Bankas prezidents Ilmārs RimÅ¡Ä"vičs. "Latvijas komercbankām naudas ir daudz, bet tā netiek aktÄ«vi iesaistÄ«ta Latvijas tautsaimniecÄ«bas kreditÄ"Å¡anā," vakar Latvijas medijiem pavÄ"stÄ«ja RimÅ¡Ä"vičs.

"Latvijas Bankā glabājas ievÄ"rojami tautsaimniecÄ«bas lÄ«dzekļi - vairāk nekā pusmiljards latu -, un tautsaimniecÄ«ba tos aktÄ«vā darbÄ«bā tā arÄ« neievelk. MÅ«suprāt, Å¡eit pastāv fundamentālāki Å¡Ä·Ä"ršļi, kas neļauj komercbankām kreditÄ"t aktÄ«vāk," saka RimÅ¡Ä"viča kungs. VarbÅ«t pastāv, taču tikpat iespÄ"jams, ka Å¡ie Å¡Ä·Ä"ršļi ir nevis vietÄ"jās nepilnÄ«bas, bet tikpat labi - valsts ārpusÄ" noteikta politika.

Lai arÄ« lielāko banku trijniekā ir ABLV Bank, Latvijā kopumā dominÄ" ārvalstu komercbanku filiāles, kuru kreditÄ"Å¡anas politika ir tikai filiāles politika, kādu nu politiku filiāle var atļauties. Saskaņā ar Komercbanku asociācijas informāciju Swedbank aktÄ«vi jÅ«nija beigās bija 3,51 miljards latu, SEB bankas - 2,67 miljardi latu, ABLV Bank - 2,28 miljardi latu. Valstij piederošā Citadele banka ir septÄ«tajā vietā ar aktÄ«viem 1,47 miljardiem latu.

Savukārt izsniegto kredītu jomā priekšgalā ir Swedbank ar 2,52 miljardiem latu, SEB banka ar 1,97 miljardiem un Nordea Bank Finland Latvijas filiāle ar 1,79 miljardiem latu.

RimÅ¡Ä"viča kungs domā, ka Latvijas tautsaimniecÄ«bā pastāv konkrÄ"ti Å¡Ä·Ä"ršļi, kas neļauj notikt aktÄ«vākai kreditÄ"Å¡anai. TāpÄ"c Latvijas Banka nākamā gada sākumā plāno aicināt nozares pārstāvjus, lai skaidrotu, kādi iemesli ir tam, kāpÄ"c Latvijā nenotiek aktÄ«va tautsaimniecÄ«bas kreditÄ"Å¡ana, lai gan lÄ«dzekļi tam ir. Protams, ka tas ir noderÄ«gi komercbankām un FKTK kopÄ«gi noskaidrot situāciju, lai saprastu, kas ir darāms, lai aktivizÄ"tu kreditÄ"Å¡anu. Jo Latvijas uzņÄ"mÄ"ji ir ļoti neapmierināti ar komercbanku politiku Å¡ajā jomā.

TomÄ"r ir viens bet. Ir vÄ"rts spriest, ja komercbanku politika ir tikai reakcija uz noteiktiem procesiem Latvijas ekonomikā, nevis paÅ¡as komercbankas ir tās, kas Å¡o politiku veido. LÄ«dzÄ«gi kā esam iemācÄ«ti skatÄ«ties uz 2008.gada krÄ«zi kā vietÄ"jās politikas sekām, it kā mÄ"s bÅ«tu vientuļa sala, kas ir absurds. Tā Å¡eit mÅ«s vedina uz skandināvu banku politiku lÅ«koties tā, it kā filiāles bÅ«tu neatkarÄ«gas iestādes, kas darbojas patstāvÄ«gi noslÄ"gtā tirgÅ«, kurā ir kaut kādi trÅ«kumi, un tāpÄ"c bankas ir piesardzÄ«gas.

Uzburtā idille atgādina naivu "ulmaņlaika" pasaciņu kā jaukie stāstiņi par latiņiem, kurus vÄ"l var apskatÄ«t, pirms pārejam uz eiro.

IespÄ"jams, ar jautājumu, kāpÄ"c ir tāda attÄ«stÄ«bu ierobežojoÅ¡a komercbanku kreditÄ"Å¡anas politika Latvijā, Ilmāram RimÅ¡Ä"vičam Latvijas vārdā bÅ«tu pareizāk griezties pie Swedbank un SEB bankas centrālajām vadÄ«bām Stokholmā, jo diez vai to izlemj vietÄ"jie klerki.

Flora saņems nepilnu ceturtdaļu miljona lielu apdrošināšanas atlīdzību

Septembra nogalÄ" ugunsgrÄ"kā cietusÄ« koka logu ražotnei SIA Flora saņems nepilnu ceturtdaļu miljona jeb 225 000 latu lielu apdroÅ¡ināšanas atlÄ«dzÄ«bu no Gjensidige Baltic, portālu Diena.lv informÄ"ja apdroÅ¡inātāju pārstāvji.

Par ugunsgrÄ"ku ierosināta arÄ« krimināllieta, taču, lai nebÅ«tu jāgaida policijas atzinums, Gjensidige Baltic bija pasÅ«tÄ«jis neatkarÄ«gu ekspertÄ«zi. Tajā eksperti konstatÄ"ja, ka ugunsgrÄ"ka iemesls bija Ä«ssavienojuma rezultātā radies pārspriegums.

"MÄ"s darÄ«jām visu iespÄ"jamo, lai izskatÄ«tu lietu un pieņemtu lÄ"mumu pÄ"c iespÄ"jas ātrāk. Ä»oti labi saprotam klienta situāciju, kurÅ¡ pÄ"c iespÄ"jas ātrāk vÄ"las novÄ"rst visas ugunsgrÄ"ka radÄ«tās sekas un pilnvÄ"rtÄ«gi atsākt ražoÅ¡anu, kas Å¡obrÄ«d nav iespÄ"jams, jo ražoÅ¡anas Ä"ka jau ir daļÄ"ji demontÄ"ta, tā kā pilnÄ«bā bojāto Ä"kas metāla konstrukciju atjaunot nebija iespÄ"jams. Å ajā gadÄ«jumā augstu vÄ"rtÄ"jam sadarbÄ«bu ar Flora, kas no savas puses laikus iesniedza visus nepiecieÅ¡amos dokumentus, lai izvÄ"rtÄ"Å¡anas process noritÄ"tu raiti," saka Gjensidige Baltic VispārÄ"jo atlÄ«dzÄ«bu nodaļas vadÄ«tājs Aleksejs Kozirs.

Flora valdes loceklis Juris BuÅ¡s stāsta, ka pÄ"c negadÄ«juma vienÄ«gā vÄ"lme bijusi visu maksimāli ātri atrisināt, sadarbojoties ar apdroÅ¡inātāju, jo kā jau ražotājam uzņÄ"mumam nav bijuÅ¡i ievÄ"rojami uzkrājumi. "Mums ir apdroÅ¡ināta produkcija, materiāli, darbgaldi, kā arÄ« bÅ«ves. Visi uzņÄ"muma darbinieki iesaistÄ«jās dokumentu sagatavoÅ¡anā apdroÅ¡inātājiem, lai visu varÄ"tu izdarÄ«t pÄ"c iespÄ"jas ātrāk. Esam sapratuÅ¡i, ka taupÄ«t uz apdroÅ¡ināšanas prÄ"miju iemaksām nedrÄ«kst."

Jau vÄ"stÄ«ts, ka naktÄ« uz 30.septembri logu ražotnÄ" Flora Jelgavā izcÄ"lās paaugstinātas bÄ«stamÄ«bas ugunsgrÄ"ks. To lokalizÄ"t izdevās tikai agri no rÄ«ta. Kopumā 1400 kvadrātmetru plaÅ¡ais angārs dega tÅ«kstoÅ¡ kvadrātmetru platÄ«bā. 

UgunsgrÄ"kā tika iznÄ«cināta visa gatavā produkcija, nodega ražoÅ¡anas Ä"ka, kā arÄ« tika bojātas iekārtas. Uguns nopostÄ«to Ä"ku atjaunot neizdosies, tā bÅ«s jāceļ no jauna, jo Ä"kas metāla karkass ir nopostÄ«ts pilnÄ«bā.

Adijāns: Mīklaina ES relīze par ĢMO

Latvijas medijus pagājuÅ¡ajā nedÄ"ļā sasniedza grÅ«ti izprotama preses relÄ«ze no Briseles. Skaidrs, ka Briseles relīžu rakstÄ«tāji bieži vien nav viegla uzdevuma priekšā, taču Å¡is teksts bija Ä«stens eirožargona Å¡edevrs. RelÄ«ze pirmajā brÄ«dÄ« Å¡Ä·ita kā pie kājām nomests informācijas murskulis, kas varÄ"tu uzrunāt vienÄ«gi cilvÄ"kus, kuri sirgst ar attiecÄ«gā tipa autisma sindromu. Tiem, kas acumirklÄ« nespÄ"j saskaitÄ«t uz zemes izbÄ"rtos zobu bakstāmos, Å¡Ä« vārdu virtene ir nopietns izaicinājums.

«Komisija aicina Padomi apstiprināt tās priekÅ¡likumu dalÄ«bvalstÄ«m pieÅ¡Ä·irt lielāku subsidiaritāti attiecÄ«bā uz Ä¢MO (Ä£enÄ"tiski modificÄ"tie organismi) kultivÄ"Å¡anu,» - nosaukums jau vien ir kā vÄ"rts. IelÅ«kojoties akadÄ"misko terminu datubāzÄ", top skaidrs, ka «subsidiaritāte», vienkāršāk runājot, nozÄ«mÄ" lielāku patstāvÄ«bu. DalÄ«bvalstÄ«m tātad bÅ«tu jāiegÅ«st lielāka patstāvÄ«ba, lemjot par Ä¢MO kultivÄ"Å¡anu.

Tas jau pamazām sāk kļūt interesantāk. Ä¢MO pieminÄ"Å¡ana saistÄ«bā ar vajadzÄ«bu kaut ko mainÄ«t ES aktos rada zināmu intrigu. Lasot relÄ«zi, saturs ar katru nākamo vārdu kļūst arvien mazāk saprotams.

RelÄ«zes pirmajā daļā tiek runāts par uzņÄ"mÄ"jsabiedrÄ«bas Pioneer 2001. gada pieprasÄ«jumu atļaut ES teritorijā Ä£enÄ"tiski modificÄ"tās kukurÅ«zas Å¡Ä·irnes 1507 kultivÄ"Å¡anu. Toreiz spÄ"kā bija noteikumi - ja Padome nespÄ"j nodroÅ¡ināt kvalificÄ"tu balsu vairākumu ne par, ne pret atļauÅ¡anu, tad Komisijai saskaņā ar likumdoÅ¡anu ir jāpieÅ¡Ä·ir atļauja.

Tā kā padome lÄ«dz pat Å¡ai baltai dienai nav spÄ"jusi kvalificÄ"ti nobalsot, Komisijai 1507 kultivÄ"Å¡ana nu bÅ«s jāatļauj.

Tad relÄ«zÄ" notiek negaidÄ«ts pavÄ"rsiens. Tiek pieminÄ"ts cits projekts - tā sauktais «ĢMO kultivÄ"Å¡anas priekÅ¡likums», par kura pieņemÅ¡anu ES dalÄ«bvalstis arÄ« vÄ"l nav spÄ"juÅ¡as vienoties. Abi priekÅ¡likumi tad nemanāmi savijas kopā ES komisāra Tonio Borga garākā citātā. Tā sākumā viņš norāda, ka Padomes nevienprātÄ«bas dÄ"ļ Komisijai tagad nāksies apstiprināt 1507 kultivÄ"Å¡anas priekÅ¡likumu, tāpÄ"c dalÄ«bvalstÄ«m nu jābÅ«t vienprātÄ«gākām un kopÄ«gi jāatbalsta cits priekÅ¡likums - «ĢMO kultivÄ"Å¡anas priekÅ¡likums».

«Pateicoties Å¡im grozÄ«jumam, dalÄ«bvalstis varÄ"s ierobežot vai aizliegt Ä¢MO kultivÄ"Å¡anu visā savā teritorijā vai kādā tās daļā,» skaidrots relÄ«zÄ". PiekritÄ«sit - tas skan diezgan pozitÄ«vi. TāpÄ"c vÄ"l jo neticamāk Å¡Ä·iet, ka ir valstis, kas neatbalsta nacionālo tiesÄ«bu iegÅ«Å¡anu Ä¢MO izplatÄ«bas ierobežoÅ¡anai.

Zināmu izskaidrojumu vairāku valstu atturÄ«bai sniedz paÅ¡a Borga teiktais, ka «ĢMO kultivÄ"Å¡anas priekÅ¡likums» jāpieņem ātrāk, «lai atrisinātu paÅ¡reizÄ"jo kritisko situāciju saistÄ«bā ar atļauju izsniegÅ¡anas procesu». Par to, kā tieÅ¡i «nepiecieÅ¡amie» grozÄ«jumi ietekmÄ"s atļauju izsniegÅ¡anas procesu, relÄ«zÄ" nekas nav minÄ"ts. Å is nacionālo tiesÄ«bu piedāvājums Å¡Ä·iet jo aizdomÄ«gāks, ņemot vÄ"rā ES tiekÅ¡anos pÄ"c federalizācijas.

Stārķi aizvien biežāk \"okupē\" elektrolīniju balstus

Baltā stārÄ·a ligzdu skaits uz elektrolÄ«niju balstiem turpina pieaugt - tā secināts Latvijas ornitoloÄ£ijas biedrÄ«bas (LOB) veiktajā 2013.gada baltā stārÄ·a monitoringā. Å ogad 17% ieguldÄ«jumu datu vākÅ¡anas monitoringā ir snieguÅ¡i Latvenergo koncerna  dalÄ«bnieki, portālu Diena.lv informÄ"ja koncerna pārstāve Ivita Bidere.

Latvijas OrnitoloÄ£ijas biedrÄ«bas pÄ"tÄ«jumā Baltā stārÄ·a monitorings secināts, ka 2013.gadā uz elektrolÄ«niju balstiem savas ligzdas uzvijuÅ¡i 72,1% Latvijā mÄ«toÅ¡o balto stārÄ·u,  - par 5,6% vairāk nekā 2012.gadā (66,5%).

Ornitologi novÄ"rojuÅ¡i, ka iedzÄ«votāju atbalsts stārÄ·iem bÅ«vÄ"t ligzdas kokos un uz Ä"ku jumtiem pamazām sarÅ«k un stārÄ·i arvien biežāk izvÄ"las brÄ«vāk pieejamos elektrolÄ«niju balstus. PÄ"tÄ«jums liecina, ka patlaban visvairāk ir tādu ligzdu, ko stārÄ·i arÄ« uz Å¡iem balstiem bÅ«vÄ" paÅ¡i bez cilvÄ"ka uzstādÄ«tām mākslÄ«gām pamatnÄ"m.

AtbilstoÅ¡i ornitoloÄ£es dr.biol. Māras Janaus sniegtajai informācijai par balto stārÄ·u ligzdoÅ¡anu Latvijā, Å¡ogad putnu skaits Latvijā sasniedz vismaz 10 000 pārus un stārÄ·u Ä£imene vidÄ"ji ir izaudzinājusi 2,3 putnÄ"nus.

"Baltajiem stārÄ·iem Å¡is gads ir bijis veiksmÄ«gākais vismaz 25 gadu ilgā novÄ"rojumu vÄ"sturÄ" - daudzās ligzdās ir izaudzināti pat četri mazuļi, un ir konstatÄ"ta ligzda, no kuras ir izlidojuÅ¡i pat pieci jaunie putni. Pie mums ligzdo 4% no pasaules balto stārÄ·u populācijas - Latvijai tas ir ļoti daudz. Baltais stārÄ·is ir vides veselÄ«guma rādÄ«tājs - atrodoties barÄ«bas Ä·Ä"des virsotnÄ", sekmÄ«gi rādÄ«tāji liecina, ka putniem ir pietiekami pārtikas, tātad arÄ« citām dzÄ«vnieku sugām ir labvÄ"lÄ«gi dzÄ«ves apstākļi," stārÄ·a nozÄ«mi komentÄ" Janaus.

Latvieši izcīna vairākas nozīmīgas Eiropas kosmosa industrijas gada balvas

Otrdien, 5.novembrÄ«, MinhenÄ" svinÄ«gā ceremonijā latvieÅ¡i saņÄ"ma trÄ«s balvas par inovatÄ«vajiem risinājumiem satelÄ«tnavigācijas un zemes novÄ"roÅ¡anas jomā, portālu Diena.lv informÄ"ja Kosmosa tehnoloÄ£iju un pakalpojumu klastera vadÄ«tāja Maija CÄ"bere.

Balvas zemes novÄ"roÅ¡anas jomā konkursā Copernicus Masters 2013 tika pasniegtas jau treÅ¡o gadu pÄ"c kārtas, bet jau desmito gadu tika sumināti uzvarÄ"tāji statelÄ«tnavigācijas konkursā Galileo Masters 2013

Copernicus Masters konkursā bez Grand Prix kopumā tiek pasniegtas balvas deviņās kategorijās, kurām savus pieteikumus Å¡ogad bija iesnieguÅ¡i 144 pretendenti no 23 Eiropas valstÄ«m. Galileo Masters konkursā papildus Grand Prix un 25 reÄ£ionālo konkursu uzvarÄ"tāju apbalvoÅ¡anai tiek pasniegtas Ä«paÅ¡as balvas septiņās kategorijās.

Vienā no Copernicus Masters atlases kategorijām korporācijas Astrium pieÅ¡Ä·irto balvu radaru tehnoloÄ£iju jomā saņÄ"ma Latvijas-Skotijas start-up kopuzņÄ"mums Stevenson Astrosat par ideju jÅ«ras viļņu un zemÅ«dens plÅ«smu enerÄ£ijas potenciāla novÄ"rtÄ"Å¡anai komerciālu jÅ«ras paisuma-bÄ"guma elektrostaciju uzstādÄ«Å¡anai.

Tāpat uzņÄ"mums Stevenson Astrosat kļuva par vienÄ«go dalÄ«bnieku, kas 2013.gadā uzvarÄ"jis arÄ« vienā no Galileo Masters 2013 kategorijām. Skotijas-Latvijas kopuzņÄ"mums ieguva pasaules vadošā paplaÅ¡inātās realitātes (augmented reality) tehnoloÄ£iju uzņÄ"muma Metaio speciālbalvu par Ä«paÅ¡u, uz Google Glass bazÄ"tu risinājumu, kas autovadÄ«tājiem palÄ«dz orientÄ"ties ziemā lauku apvidos aizputinātu ceļu apstākļos, izmantojot zemes novÄ"roÅ¡anas pavadoņu sniegtās Ä£eogrāfiskās koordinātas un norādot ceļa malas un virzienu.

Savukārt vÄ"l vienā no Copernicus Masters balvu kategorijām Vācijas Aerokosmosa aÄ£entÅ«ras balvu vides risinājumu jomā saņÄ"ma Tartu universitātes trÄ«s zinātnieku komanda. Å Ä«s komandas dalÄ«bnieks arÄ« ir latvieÅ¡u jaunais zinātnieks, doktorants Kārlis ZālÄ«te, kurÅ¡ lÄ«dzÄ«gi kā daudzi citi perspektÄ«vi jaunie Latvijas zinātnieki savu turpmāko zinātnisko karjeru ir izvÄ"lÄ"jies veidot ārpus Latvijas.

"Ir gandarÄ«jums gan par Å¡o augstākā lÄ«meņa atzinÄ«bu, gan arÄ« par izbrÄ«nu Eiropas kosmosa industrijas pārstāvju sejās, kad svinÄ«gā vakara gaitā trÄ«s reizes uz skatuves pÄ"c balvām devās Eiropas kosmosa industrijā mazpazÄ«stamu valstu - Latvijas un Igaunijas pārstāvji," norāda Stevenson Astrosat partneris KriÅ¡jānis Kalnciems.

Ar nožÄ"lu dienu vÄ"lāk valdÄ«bas piedāvātājā un Saeimas deputātu apstiprinātajā 2014.gada valsts budžetā neatradās lÄ«dzekļi Å¡Ä« gada martā parakstÄ«tā lÄ«guma un uzņemto saistÄ«bu ievieÅ¡anai, lai Latvija kļūtu par jauno Eiropas Kosmosa aÄ£entÅ«ras sadarbÄ«bas valsti.

"VÄ"l ir laiks lÄ«dz pavasarim, lai tomÄ"r godam atrisinātu Å¡o jautājumu un lai Latvija Eiropas acÄ«s nekļūtu par SÅ«nu ciemu - pirmo valsti, kas iesāk, bet nepabeidz iestāšanās procedÅ«ru Eiropas Kosmosa aÄ£entÅ«rā (EKA), valsts budžetā neieplānojot vajadzÄ«go dalÄ«bas naudu. IzglÄ«tÄ«bas ministra Vjačeslava Dombrovska ierosmi pārcelt maksājumu uz 2015.gadu MinhenÄ" satiktie industrijas vadoÅ¡ie pārstāvji uzņÄ"ma ar patiesu neizpratni, dÄ"vÄ"jot to par dÄ«vainu joku. Å Ä« joka cena ir Latvijas organizāciju ļoti ierobežotās iespÄ"jas gÅ«t labumu no Eiropas Kosmosa aÄ£entÅ«ras izsludinātajiem iepirkumiem. Jāsaprot, ka kosmosa industrija nav tikai satelÄ«ti, kosmonauti un raÄ·etes. Lielākoties mÅ«sdienās tas ir plaÅ¡s IT un elektronikas ideju un risinājumu klāsts, kuru darbÄ«ba balstās uz satelÄ«tu sniegtajiem datiem un kur Latvijas uzņÄ"mumi var piedāvāt ļoti daudz," norāda Kalnciems.