Nosaukti uzvarētāji Latvijas paviljona Expo Milano 2015 metu konkursā

Pirmdien, 30.septembrÄ«, paziņoti uzvarÄ"tāji metu konkursā par Latvijas ekspozÄ«cijas saturu un arhitektonisko veidolu izstādÄ" Expo Milano. Kopumā konkursā tika saņemti 10 pieteikumi, portālu Diena.lv informÄ"ja Ekonomikas ministrijā.

Konkursa žūrija pieņÄ"ma lÄ"mumu nepieÅ¡Ä·irt pirmo vietu, tā vietā nosakot divus otrās vietas ieguvÄ"jus, kuri balvā saņÄ"ma 2000 latus. Pirmais mets ir personu apvienÄ«bas SIA Positivus Event, SIA MADE arhitekti, Rolanda PÄ"terkopa un SIA McCANN RÄ«ga kopdarbs, bet otru par labāko atzÄ«to metu veidojusi personu apvienÄ«ba SIA DDB Worldwide Latvia, SIA Sarma&Norde arhitekti, SIA Sabiedrisko attiecÄ«bu aÄ£entÅ«ra PR Stils un SIA KultÅ«ras projektu aÄ£entÅ«ra Indie.

Trešā vieta un 1000 latu balva tika piešķirta Pico-In-Creative (Lielbritānija) darbam.

RadoÅ¡o ideju konkurss tika izsludināts šā gada 28.jÅ«nijā ar mÄ"rÄ·i rast labāko un oriÄ£inālāko risinājumu gan Latvijas paviljona arhitektÅ«rai, gan Latvijas ekspozÄ«cijas saturam. Konkurss bija atklāts un anonÄ«ms, tajā varÄ"ja piedalÄ«ties gan fiziskas, gan juridiskas personas vai to apvienÄ«bas.

Metu konkursa žūrijas komisijā bija pārstāvÄ"tas gan par Latvijas tÄ"lu un pārtikas nozari atbildÄ«gās valsts institÅ«cijas, gan arÄ« atbilstoÅ¡o nozaru profesionāļu asociācijas. Konkursa žūrijas darbu vadÄ«ja Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris PÅ«ce, viņa vietnieks bija arhitekts, kultÅ«ras ministres ārÅ¡tata padomnieks Jānis Dripe. Žūrijas sastāvā bija pārstāvÄ"ta arÄ« Ä€rlietu ministrija, ZemkopÄ«bas ministrija, Latvijas investÄ«ciju un attÄ«stÄ«bas aÄ£entÅ«ra, TÅ«risma attÄ«stÄ«bas valsts aÄ£entÅ«ra, Latvijas institÅ«ts un citas institÅ«cijas.

Paviljona tehniskā projekta izstrādi plānots sākt rudenÄ«, uzreiz pÄ"c iepirkuma procedÅ«ras pabeigÅ¡anas un attiecÄ«go lÄ«gumu noslÄ"gÅ¡anas.

World Expo 2015 pamattÄ"ma ir PaÄ"dināt planÄ"tu. EnerÄ£ija dzÄ«vei. Izstādes rÄ«kotāji aicina fokusÄ"ties uz pārtiku un tās nozÄ«mi ilgtspÄ"jÄ«gas globālās attÄ«stÄ«bas nodroÅ¡ināšanā. DalÄ«bu Expo Milano 2015 lÄ«dz Å¡im brÄ«dim jau ir apstiprinājuÅ¡as vairāk nekā 130 valstis. 

papildināts (16:40) \"Demogrāfijas vienošanās\": Viņķele neapmierināta un cer uz korekcijām Saeimā

LabklājÄ«bas ministrijas (LM) un vairāku koalÄ«cijas pārstāvju Saeimā panāktā vienoÅ¡anās demogrāfijas jomā vairs nav Å¡auri fiksÄ"ta tikai uz vecāku pabalstu palielināšanu, bet nekādi nemazinās jauno vecāku nevienlÄ«dzÄ«bu, integrāciju darba tirgÅ« un iespÄ"jas turpināt izglÄ«toties, pirmdien par panākto vienoÅ¡anos izteicās labklājÄ«bas ministre Ilze Viņķele (VienotÄ«ba).

Apstiprinātais plāns paredz no jaunā gada palielināt bÄ"rnu kopÅ¡anas pabalstu no 100 lÄ«dz 120 latiem, ko no nākamā gada oktobra izmaksās gan sociāli apdroÅ¡inātiem, gan neapdroÅ¡inātiem vecākiem no bÄ"rna dzimÅ¡anas brīža lÄ«dz pusotra gada vecumam. ApdroÅ¡inātie vecāki papildu saņems arÄ« sociālās apdroÅ¡ināšanas iemaksas, kuru kopÄ"jā summa nemainÄ«sies, bet kuru izmaksu "izstieps" no paÅ¡reizÄ"jiem 10 lÄ«dz 18 mÄ"neÅ¡iem. Turklāt Å¡Ä« valsts pabalsta saņemÅ¡anas laikā vecāki drÄ«kstÄ"s arÄ« strādāt. PaÅ¡laik Å¡o pabalstu saņem sociāli neapdroÅ¡ināti vecāki no bÄ"rna dzimÅ¡anas lÄ«dz pusotra gada vecumam, kā arÄ« sociāli apdroÅ¡ināti vecāki no bÄ"rna gada lÄ«dz pusotra gada vecumam. Patlaban lÄ«dz bÄ"rna gada vecumam sociāli apdroÅ¡ināti vecāki saņem vecāku pabalstu 70% apjomā no algas un Å¡Ä« pabalsta saņemÅ¡anas laikā nedrÄ«kst strādāt.

Tāpat no nākamā gada 1.septembra brÄ«vpusdienas pienāksies arÄ« 3.klaÅ¡u skolÄ"niem, turklāt vienas Ä"dienreizes dotācija palielināsies no 80 santÄ«miem lÄ«dz vienam latam, tā nodroÅ¡inot augstāku Ä"diena kvalitāti.

TomÄ"r, pÄ"c ministres teiktā, demogrāfijas veicināšanas pasākumu plāns radÄ«s nevienlÄ«dzÄ«gu attieksmi jaunajiem vecākiem - apdroÅ¡inātajiem vecākiem atbalsts bÅ«s lielāks nekā neapdroÅ¡inātiem. Viņķele teica - panāktā vienoÅ¡anās ir "tÄ«ri politiska" un, pÄ"c ministres domām, neveicinās jauno vecāku atgrieÅ¡anos darba tirgÅ« un izglÄ«tÄ«bas iestādÄ". To paredzÄ"ja vienoÅ¡anās laikā noraidÄ«tais LM rosinājums par papildu 100 latu pabalstu tiem strādājoÅ¡iem, studÄ"joÅ¡iem vai NodarbinātÄ«bas valsts aÄ£entÅ«rā (NVA) reÄ£istrÄ"tiem vecākiem, kuru bÄ"rnam ir no viena lÄ«dz pusotram gadam, kā arÄ« ideja par atalgojumu auklÄ«tei, kura pieskata strādājoÅ¡u vecāku bÄ"rnu.

"LabklājÄ«bas ministrijas bažas Å¡ajā gadā paudÄ«sim daudz skaļāk un nepārprotamāk, ka atrastais risinājums, mÅ«su ekspertuprāt, nekādā veidā nemazinās nevienlÄ«dzÄ«bu arÄ« jauno vecāku starpā, un tas nekādā veidā neveicinās to jauno vecāku, kuru konkurÄ"tspÄ"ja pÄ"c bÄ"rna dzimÅ¡anas varÄ"tu bÅ«t apgrÅ«tināta, integrāciju darba tirgÅ« un stimulÄ"Å¡anu iegÅ«t izglÄ«tÄ«bu," pauda Viņķele.

Savukārt deputāte Inga Bite (Reformu partija), kura lÄ«dz ar vairākiem citiem koalÄ«cijas kolÄ"Ä£iem uzstāja uz plašākiem demogrāfijas veicināšanas pasākumiem, pauda neizpratni par Viņķeles apgalvojumu, ka demogrāfijas priekÅ¡likumi veicināšot sociālo nevienlÄ«dzÄ«bu, jo kopÄ"jā summa no sociālās apdroÅ¡ināšanas budžeta, ko Ä£imene saņem bÄ"rna audzināšanas laikā, saglabāsies tāda pati kā lÄ«dz Å¡im, vien "izstiepta" ilgākā laika periodā.

PozitÄ«vi esot, ka pasākumu kopums demogrāfijas jomā bÅ«s plašāks nekā paredzÄ"ja pÄ"rn parakstÄ«tā vienoÅ¡anās par demogrāfijas pasākumiem un tie vairs nav Å¡auri fiksÄ"ti tikai uz vecāku pabalstu celÅ¡anu, bet ietver arÄ« uzturlÄ«dzekļu apmÄ"ra palielinājumu vientuļajiem vecākiem, kā arÄ« paplaÅ¡inās brÄ«vpusdienu saņÄ"mÄ"ju loku un summu, ko valsts maksās par brÄ«vpusdienām.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadÄ«tāja Aija Barča (Zaļo un zemnieku savienÄ«ba) portālam diena.lv atzina, ka ar apkopotajiem priekÅ¡likumiem vÄ"l nav iepazinusies un solÄ«ja to izdarÄ«t otrdien. Viņa gribÄ"tu komentÄ"t idejas, kas ir "uzliktas uz papÄ«ra", tomÄ"r par priekÅ¡likumu visiem jaunajiem vecākiem no nākamā gada rudens nodroÅ¡ināt 120 latu bÄ"rnu kopÅ¡anas pabalstu izteicās atzinÄ«gi. Tas nozÄ«mÄ"Å¡ot sociālās nevienlÄ«dzÄ«bas mazināšanu. TomÄ"r priekÅ¡likumu izvÄ"rtÄ"Å¡anas laikā "bÅ«s stingri jāskaita arÄ« naudiņa, ko valsts var atļauties un ko nevar. Lai nesanāk cilvÄ"ku maldināšana," piebilda Barča. 

\"Demogrāfijas vienošanās\": Viņķele neapmierināta un cer uz korekcijām Saeimā

LabklājÄ«bas ministrijas (LM) un vairāku koalÄ«cijas pārstāvju Saeimā panāktā vienoÅ¡anās demogrāfijas jomā vairs nav Å¡auri fiksÄ"ta tikai uz vecāku pabalstu palielināšanu, bet nekādi nemazinās jauno vecāku nevienlÄ«dzÄ«bu, integrāciju darba tirgÅ« un iespÄ"jas turpināt izglÄ«toties, pirmdien par panākto vienoÅ¡anos izteicās labklājÄ«bas ministre Ilze Viņķele (VienotÄ«ba).

Apstiprinātais plāns paredz no jaunā gada palielināt bÄ"rnu kopÅ¡anas pabalstu no 100 lÄ«dz 120 latiem, ko no nākamā gada oktobra izmaksās gan sociāli apdroÅ¡inātiem, gan neapdroÅ¡inātiem vecākiem no bÄ"rna dzimÅ¡anas brīža lÄ«dz pusotra gada vecumam. ApdroÅ¡inātie vecāki papildu saņems arÄ« sociālās apdroÅ¡ināšanas iemaksas, kuru kopÄ"jā summa nemainÄ«sies, bet kuru izmaksu "izstieps" no paÅ¡reizÄ"jiem 10 lÄ«dz 18 mÄ"neÅ¡iem. Turklāt Å¡Ä« valsts pabalsta saņemÅ¡anas laikā vecāki drÄ«kstÄ"s arÄ« strādāt. PaÅ¡laik Å¡o pabalstu saņem sociāli neapdroÅ¡ināti vecāki no bÄ"rna dzimÅ¡anas lÄ«dz pusotra gada vecumam, kā arÄ« sociāli apdroÅ¡ināti vecāki no bÄ"rna gada lÄ«dz pusotra gada vecumam. Patlaban lÄ«dz bÄ"rna gada vecumam sociāli apdroÅ¡ināti vecāki saņem vecāku pabalstu 70% apjomā no algas un Å¡Ä« pabalsta saņemÅ¡anas laikā nedrÄ«kst strādāt.

Tāpat no nākamā gada 1.septembra brÄ«vpusdienas pienāksies arÄ« 3.klaÅ¡u skolÄ"niem, turklāt vienas Ä"dienreizes dotācija palielināsies no 80 santÄ«miem lÄ«dz vienam latam, tā nodroÅ¡inot augstāku Ä"diena kvalitāti.

TomÄ"r, pÄ"c ministres teiktā, demogrāfijas veicināšanas pasākumu plāns radÄ«s nevienlÄ«dzÄ«gu attieksmi jaunajiem vecākiem - apdroÅ¡inātajiem vecākiem atbalsts bÅ«s lielāks nekā neapdroÅ¡inātiem. Viņķele teica - panāktā vienoÅ¡anās ir "tÄ«ri politiska" un, pÄ"c ministres domām, neveicinās jauno vecāku atgrieÅ¡anos darba tirgÅ« un izglÄ«tÄ«bas iestādÄ". To paredzÄ"ja vienoÅ¡anās laikā noraidÄ«tais LM rosinājums par papildu 100 latu pabalstu tiem strādājoÅ¡iem, studÄ"joÅ¡iem vai NodarbinātÄ«bas valsts aÄ£entÅ«rā (NVA) reÄ£istrÄ"tiem vecākiem, kuru bÄ"rnam ir no viena lÄ«dz pusotram gadam, kā arÄ« ideja par atalgojumu auklÄ«tei, kura pieskata strādājoÅ¡u vecāku bÄ"rnu.

"LabklājÄ«bas ministrijas bažas Å¡ajā gadā paudÄ«sim daudz skaļāk un nepārprotamāk, ka atrastais risinājums, mÅ«su ekspertuprāt, nekādā veidā nemazinās nevienlÄ«dzÄ«bu arÄ« jauno vecāku starpā, un tas nekādā veidā neveicinās to jauno vecāku, kuru konkurÄ"tspÄ"ja pÄ"c bÄ"rna dzimÅ¡anas varÄ"tu bÅ«t apgrÅ«tināta, integrāciju darba tirgÅ« un stimulÄ"Å¡anu iegÅ«t izglÄ«tÄ«bu," pauda Viņķele.

Savukārt deputāte Inga Bite (Reformu partija), kura lÄ«dz ar vairākiem citiem koalÄ«cijas kolÄ"Ä£iem uzstāja uz plašākiem demogrāfijas veicināšanas pasākumiem, pauda neizpratni par Viņķeles apgalvojumu, ka demogrāfijas priekÅ¡likumi veicināšot sociālo nevienlÄ«dzÄ«bu, jo kopÄ"jā summa no sociālās apdroÅ¡ināšanas budžeta, ko Ä£imene saņem bÄ"rna audzināšanas laikā, saglabāsies tāda pati kā lÄ«dz Å¡im, vien "izstiepta" ilgākā laika periodā.

PozitÄ«vi esot, ka pasākumu kopums demogrāfijas jomā bÅ«s plašāks nekā paredzÄ"ja pÄ"rn parakstÄ«tā vienoÅ¡anās par demogrāfijas pasākumiem un tie vairs nav Å¡auri fiksÄ"ti tikai uz vecāku pabalstu celÅ¡anu, bet ietver arÄ« uzturlÄ«dzekļu apmÄ"ra palielinājumu vientuļajiem vecākiem, kā arÄ« paplaÅ¡inās brÄ«vpusdienu saņÄ"mÄ"ju loku un summu, ko valsts maksās par brÄ«vpusdienām.

Točs: Draudzene neskaitās

Korupcijas novÄ"rÅ¡anas un apkaroÅ¡anas birojs (KNAB) žurnālistam Lato Lapsam ir oficiāli atbildÄ"jis, ka nav pamata uzskatÄ«t, ka ministra Edmunda SprÅ«dža 1400 latu prÄ"mija savai draudzenei KristÄ«nai PelÅ¡ai bÅ«tu "pretlikumÄ«gi izmaksāta naudas balva".

KNAB paskaidro, ka likuma izpratnÄ" viņa nav ne SprÅ«dža radiniece, ne darÄ«jumu partnere. Turklāt nav konstatÄ"ti fakti, ka naudas balvas pieÅ¡Ä·irÅ¡ana draudzenei bÅ«tu ietekmÄ"jusi vai varÄ"jusi ietekmÄ"t SprÅ«dža "personiskās vai mantiskās intereses". Tas, ka ministrs pieÅ¡Ä·ir prÄ"miju savai mīļākajai, Latvijas Republikas likuma izpratnÄ" nav nekāds intereÅ¡u konflikts. Å is skaidrojums ir interesants ar to, ka iespÄ"jamās ministra seksuālās intereses, pÄ"c KNAB domām, nav "personiskās intereses". Bet, protams, mÄ"s neviens, kā saka, ar sveci klāt stāvÄ"juÅ¡i neesam un pierādÄ«t neko nevaram.

IespÄ"jams, no likuma uzraudzÄ«bas viedokļa KNAB ir pilnÄ«ga taisnÄ«ba. MÄ"s varam runāt par morālu vai Ä"tisku pārkāpumu, bet tas nav nekas nelikumÄ«gs. Savukārt, ja KristÄ«na PelÅ¡a bÅ«tu SprÅ«dža sieva vai māsa, - tad bÅ«tu nelikumÄ«gs. Tātad tas pats cilvÄ"ks, tā pati situācija, tikai juridiskais stāvoklis cits, un - hop! - tas, kas ir pārkāpums, nav pārkāpums, un otrādi.

Å is gadÄ«jums spilgti atsedz tā saucamo intereÅ¡u novÄ"rÅ¡anas likumu formālismu un deklaratÄ«vo raksturu. Mums, latvieÅ¡iem, - par laimi vai diemžÄ"l - nemaz nav tik ļoti raksturÄ«gs nepotisms jeb radinieku iekārtoÅ¡ana amatos. MÅ«su sabiedrÄ«ba patiesÄ«bā ir diezgan modernizÄ"ta, tipiska Rietumu sabiedrÄ«ba, kurā attiecÄ«bas ar draugu, kursabiedru vai mīļāko bieži vien ir pat tuvākas nekā ar brāli, māsu vai pusmāsu.

Tātad, ja es iekārtoju darbā labāko draugu, tas nav likuma pārkāpums, ja brāli - tad ir. Skaidrs, ka sabiedrÄ«bas interesÄ"s nav, ja par finanÅ¡u direktoru es ielieku brāli un ja viņš ir cirka mākslinieks, bet ja brālis ir labs finansists? Ja viņš darbu veic godÄ«gi un labi, kur ir zaudÄ"jums sabiedrÄ«bai?

Reālajā dzÄ«vÄ", biznesā mÄ"s savu komandu veidojam no cilvÄ"kiem, kam uzticamies. Ir labi, ja cilvÄ"ki ir jau strādājuÅ¡i kopā, ir uzticami un labi pazÄ«st cits citu, jo svarÄ«gs ir rezultāts. ArÄ« daudzās pasaules valstÄ«s politiÄ·i nāk amatos ar savu administrāciju, un tas ir efektÄ«vi, jo dzÄ«ves realitāte ir tāda, ka katrs, kurÅ¡ grib strādāt, veido savu komandu arÄ« valsts darbā. DiemžÄ"l mums tas bieži vien notiek ar neÄ"tiskām metodÄ"m un neformāla spiediena palÄ«dzÄ«bu, jo Latvijas likumi bieži vien atgādina PSRS konstitÅ«ciju, kas tika uzkonstruÄ"ta kaut kādam nereāla cilvÄ"ka tipam nereālā sabiedrÄ«bā.

PielÅ«gtā korupcijas un intereÅ¡u konflikta novÄ"rÅ¡anas likumu sistÄ"ma, tāpat kā bezgalÄ«gie, destruktÄ«vie konkursi, bieži vien nav nekas cits kā liekulÄ«ba un formālisms. To radÄ«tais birokrātisms veido negatÄ«vo atlasi attiecÄ«bā pret valsts sektoru, kamÄ"r draugi un draudzenes mierÄ«gi dabÅ« savu.

Latvenergo par elektrību parādā vairāk nekā 54 000 klientu

Latvijas energokompānijai Latvenergo ir 54 214 klienti, kuri ir nokavÄ"juÅ¡i tekošā maksājuma termiņu, kas ir apatuveni 6% no uzņÄ"muma kopÄ"jā klientu skaita, portālam Diena.lv atzina Latvenergo preses sekretāre Ivita Bidere.

Juridisko personu starp parādniekiem esot ievÄ"rojami mazāk nekā mājsaimniecÄ«bu, taču juridiskajām personām ir lielākas parādu summas un tādÄ"jādi viņi veido lielāko daļu no kopÄ"jā parādu apjoma.

Ilgtermiņā debitoru parādi gan nav ievÄ"rojami pieauguÅ¡i - parādu apjoms par elektrÄ«bu ir vairāk vai mazāk nemainÄ«gs. Ir vÄ"rojamas tendences, ka parādu apjoms palielinās ziemas mÄ"neÅ¡os, taču, sākoties siltajam laikam, tas samazinās, kā arÄ« norÄ"Ä·ini vairāk tiek veikti algas izmaksas dienās.

Å ovasar parādi Ä«paÅ¡i deldÄ"ti nav, taču tie nav arÄ« pieauguÅ¡i - salÄ«dzinot 1.maija un 1.septembra datus, parādnieku skaitā neesot bÅ«tisku atÅ¡Ä·irÄ«bu. Juridiskajā sektorā ir pat novÄ"rojama pozitÄ«va tendence - neliels parādu samazinājums, bet privātajā sektorā debitoru parādu apjoms ir aptuveni tādā pat lÄ«meni. Latvenergo atzÄ«st, ka kopumā satraucoÅ¡u tendenču nav. 

Bidere stāsta, ka uzcītīgākie maksātāji ir gados vecākā paaudze, jaunākai paaudzei gan biežāk nākas atgādināt par pakalpojuma apmaksu.

MājsaimniecÄ«bu sektorā pozitÄ«vu efektu uz kopÄ"jo bilanci ir atstājis izlÄ«dzinātā maksājuma piedāvājums, kas paredz iespÄ"ju patÄ"rÄ"tājiem izlÄ«dzināt maksājumus par augstiem sezonāliem patÄ"riņiem vienmÄ"rÄ«gi visa gada garumā, tādÄ"jādi samazinot iespÄ"ju izveidot parādu.

Jāņemot vÄ"rā, ka Latvijā mājsaimniecÄ«bu elektroenerÄ£ijas patÄ"riņš ir ļoti zems - puse no tām patÄ"rÄ" tikai lÄ«dz 100 kilovatstundām elektroenerÄ£ijas mÄ"nesÄ«, lÄ«dz ar to Å¡ai daļai ir raksturÄ«ga arÄ« noteiktāka maksājumu disciplÄ«na. Savukārt tās mājsaimniecÄ«bas, kuras lieto 1000 un vairāk kilovatstundas mÄ"nesÄ«, ir tikai 6% no kopÄ"jā mājsaimniecÄ«bu skaita.  

UzņÄ"muma pārstāve skaidro, ka elektrÄ«bas atslÄ"gÅ¡ana esot ļoti galÄ"js lÄ"mums. KonstatÄ"jot parādu, klients tiek brÄ«dināts, sÅ«tot atgādinājumu,  izmantojot SMS vai zvanot. Klientam elektrÄ«ba nekad netiekot atslÄ"gta bez iepriekÅ¡Ä"ja brÄ«dinājuma - arÄ« Latvenergo ir ieinteresÄ"ts uzturÄ"t attiecÄ«bas ar lÄ«guma slÄ"dzÄ"ju un sadarboties, lai parāds neturpinātu pieaugt. UzņÄ"mums piedāvā risinājumus pakāpeniskai parāda atmaksai, elektroenerÄ£ijas atslÄ"gÅ¡anu izvÄ"loties vienÄ«gi kā galÄ"jo metodi tajos gadÄ«jumos, kad klients neizrāda vÄ"lmi sadarboties vai atsakās komunicÄ"t ar uzņÄ"mumu. Ja parāda atgÅ«Å¡ana nav iespÄ"jama paÅ¡u spÄ"kiem, tā tiek nodota ārpakalpojumam.

Bidere atgādina, ka lÄ«dzÄ«gi kā par jebkuru pakalpojumu, arÄ« par elektroenerÄ£iju ir jānorÄ"Ä·inās savlaicÄ«gi, un enerÄ£Ä"tikas uzņÄ"mumam nav pienākums ilgstoÅ¡i kreditÄ"t nemaksātājus, šādi diskriminÄ"jot tos klientus, kuri laicÄ«gi norÄ"Ä·inās par saņemto pakalpojumu. ElektroenerÄ£ijas piegāde ir pÄ"capmaksas pakalpojums, un tādÄ"ļ uzņÄ"mums aicina klientus gadÄ«jumos, ja rodas maksātspÄ"jas problÄ"mas, savlaicÄ«gi sazināties ar Latvenergo, lai meklÄ"tu kopÄ"ju risinājumu.

Demokrātisko patriotu domnīcas vadītājs: Jauna soda nauda Latvijas mazajiem uzņēmumiem

Otrdien, 24. septembrÄ«, ar liekulÄ«gu saukli "BÅ«s mazākas sociālās apdroÅ¡ināšanas iemaksas", ir apstiprināti MK noteikumi par "soda naudu" Latvijas mazajiem uzņÄ"mumiem.  Šo "soda naudu" sāks iekasÄ"t 2014. gada 1. janvārÄ«. "Soda nauda" noteikta grozÄ«jumos likumā "Par valsts sociālo apdroÅ¡ināšanu", kas paredz turpmāk no mazajiem uzņÄ"mumiem iekasÄ"t teju 900 latu gadā par to vien, ka tie atļaujas eksistÄ"t, maksāt uzņÄ"mumu ienākuma nodokli un sildÄ«t Latvijas ekonomiku.

LÄ«dzÅ¡inÄ"jā Latvijas prakse bija nodokļus uzņÄ"mÄ"jiem prasÄ«t no nopelnÄ«tas naudas, tiesa bieži vien tos paÄ£Ä"rot budžetā iemaksāt jau avansā, tātad pirms tā faktiski nopelnÄ«ta. Taču jaunās likumu izmaiņas ir vÄ"l nebijis precedents - tās pieprasa nodokļus maksāt pat tad, ja naudas reāli nav jeb, citiem vārdiem sakot, mazajiem uzņÄ"mÄ"jiem turpmāk nāksies piemaksāt par tiesÄ«bām nodarboties ar uzņÄ"mÄ"jdarbÄ«bu, ja vien tā sasniegs 7000 eiro apgrozÄ«jumu gadā.

Å o grozÄ«jumu, ar apÅ¡aubāmu fiskālo jÄ"gu, bÅ«tÄ«ba ir: turpmāk valsts sociālās apdroÅ¡ināšanas obligātās iemaksas jeb tā sauktais sociālais nodoklis bÅ«s jāmaksā arÄ« par bez atlÄ«dzÄ«bas strādājoÅ¡iem mazo uzņÄ"mumu vadÄ«tājiem - valdes locekļiem. TādÄ"jādi turpmāk viņiem valsts budžetā bÅ«s jāiemaksā vismaz 899,98 latu gadā (220 latu minimālā alga x 34,09% nodoklis x 12 mÄ"neÅ¡i) neatkarÄ«gi no tā, kā attÄ«stās bizness un lÄ«dz ar to ienākumi. GrozÄ«jumi likumā attieksies uz tām kapitālsabiedrÄ«bām, kuru vienÄ«gais darbinieks ir valdes loceklis, visticamāk arÄ« vienÄ«gais kapitālsabiedrÄ«bas Ä«paÅ¡nieks, un kuru apgrozÄ«jums iepriekÅ¡Ä"jā gadā ir pārsniedzis 4919,63 latus jeb 7000 eiro.

Atklāts ir jautājums, kas Ä«sti ir ar sociālo nodokli apliekamais objekts? Å Ä·iet, ka dažos gadÄ«jumos - gaiss. IzklāstÄ«Å¡u dažus piemÄ"rus no dzÄ«ves. Ja pieņemam, ka kapitālsabiedrÄ«bas apgrozÄ«jums ir tieÅ¡i pieminÄ"tie 4919,63 lati jeb 7000 eiro, tad tai ir jāstrādā ar vismaz 22,4% uzcenojumu (peļņu), lai spÄ"tu nosegt vien jauno nodokļa maksājumu. SalÄ«dzinājumam var minÄ"t, ka maizes ceptuve "Lāči" 2012. gadā strādāja ar 4,6% bruto rentabilitāti, bet milzis Latvenergo - 5,9%. Parasti par normālu bruto peļņu tiek uzskatÄ«ti 10 - 20% no apgrozÄ«juma, tas ir, neskaitot veiktās investÄ«cijas. Tas nozÄ«mÄ", ka tas Latvijas mazais bizness, kurÅ¡ cerÄ"ja sagaidÄ«t ekonomikas augÅ¡upeju, Å¡obrÄ«d ir kritiskā situācijā, jo maksa par apgrozÄ«jumu bieži vien var bÅ«t arÄ« situācijās, kad uzņÄ"mumam ir zaudÄ"jumi un faktiski nav no kā maksāt (piemÄ"ram, apgrozÄ«jumu veido neveiksmÄ«gi paņemta lÄ«zinga maksājums).

LÄ«dzÄ«gi kā padomju laikos nāvÄ«gais ienaidnieks bija reliÄ£ija, tā Å¡obrÄ«d izskatās, ka valsts par lielāko ienaidnieku ir izvirzÄ«jusi nacionālo ekonomiku un vietÄ"jo uzņÄ"mÄ"ju, kurÅ¡ vÄ"l nav pārcÄ"lies uz dzÄ«vi citviet. "Nost ar kapitālismu! PiespiedÄ«sim arÄ« tos, kam ir kāda iniciatÄ«va, kļūt par proletariātu," domā VID. IespÄ"jams, cilvÄ"kiem, kuri nenodarbojas ar uzņÄ"mÄ"jdarbÄ«bu, rodas jautājums: kas tad tas par uzņÄ"mumu - bez darbiniekiem? Nu, iedomāsimies jaunu uzņÄ"mÄ"ju, kurÅ¡ savā naivumā, valsts deklarÄ"to saukļu iedvesmots, vÄ"las nodarboties ar uzņÄ"mÄ"jdarbÄ«bu Latvijā. Viņš vÄ"las, piemÄ"ram, izveidot interneta veikalu, kas nodarbojas ar vietÄ"jā ražojuma koka krÄ"slu tirdzniecÄ«bu. Lai ieceri realizÄ"tu, viņš 2013. gada janvārÄ« nodibinājis uzņÄ"mumu ar 1 lata pamatkapitālu un noslÄ"dzis sadarbÄ«bas lÄ«gumu ar pieciem Latvijas koka krÄ"slu ražotājiem, kas aiz laimes staro, priecājoties par jauno noieta kanālu. Taču jaunais uzņÄ"mÄ"js zina, ka uzcenojumu viņš nevar atļauties lielu, jo ļaužu pirktspÄ"ja nav liela. TāpÄ"c, plānojot saprātÄ«gu 10% peļņu, viņam no katra 40 latu vÄ"rtā krÄ"sla "atlec" 4 lati. Pārdod viņš aptuveni 10 - 15 krÄ"slus mÄ"nesÄ«. TādÄ"jādi gada apgrozÄ«jums sasniedz 5000 latu, no kuriem 750 latu ir viņa peļņa. To viņš saņem dividendÄ"s, nodokļos samaksājot aptuveni 190 latu. Taču, strādājot saprātÄ«gi un lÄ"nām attÄ«stoties, viņš jau var sākt domāt par to, ka nākamajā gadā varÄ"tu sākt tirgot arÄ« koka gultas... Bet, ak, nÄ"! 2013.gada nogalÄ" tiek paziņots, ka nākamajā gadā viņam jāmaksā gandrÄ«z 1000 latu liels sociālais nodoklis! Tātad turpmāk par katru pārdoto krÄ"slu, jaunais uzņÄ"mÄ"js nevis nopelnÄ«s 4 latus, bet gan zaudÄ"s 1 latu. VÄ"l viens piemÄ"rs - uzņÄ"mÄ"js reizi gadā ar vienu telefona zvanu nopÄ"rk preci par 10 000 eiro Krievijā un ar otru - pārdod to par 11 000 eiro Baltkrievijā. Å…emot vÄ"rā jaunās represijas, uzņÄ"mÄ"js gadu noslÄ"gs vismaz ar 280 eiro zaudÄ"jumiem. Absurds. Gadu no gada dzirdami valsts amatpersonu paziņojumi par to, ka valstij naudas vienmÄ"r ir par maz. LÄ«dzÄ«gi kā alkatÄ«gs cilvÄ"ks vÄ"las vÄ"l un vÄ"l, tāpat arÄ« valsts vara, - kuru reāli uztur nabadzÄ«gais iedzÄ«votājs, - mÄ"Ä£ina maksimāli lielu daļu valstÄ« pastāvošās naudas plÅ«smu virzÄ«t savā virzienā. Ar šādu pieeju tās budžetā vienmÄ"r bÅ«s par maz! 

Ar šādu politiku valsts tikai turpina izraidÄ«t savus uzņÄ"mÄ«gos iedzÄ«votājus. Neraugoties uz reemigrācijas plāniem, jaunā nodokļa politika ir vÄ"sta uz pretÄ"jo. Jaunais nodoklis ir kārtÄ"jais sitiens "mazajam cilvÄ"kam", Å¡oreiz mazajam uzņÄ"mÄ"jam, kurÅ¡ Ä«sti nevar izvairÄ«ties no uzliktā sloga, seviÅ¡Ä·i, ja uzņÄ"muma apgrozÄ«jumam pretÄ« stāv lÄ«zinga maksājums. Ironija Å¡ajā stāstā ir tā, ka, neskatoties uz skaļi stāstÄ«tiem Ä"nu ekonomikas it kā samazināšanās cipariem (kas pÄ"c Zviedru Ekonomikas augstskolas profesoru aprÄ"Ä·iniem nesen esot samazinājusies par veseliem 17%), valsts budžetā tā arÄ« nav sagaidÄ«ti stāsta pierādÄ«jumi adekvāta ieņÄ"mumu 17% pieauguma veidolā, tas ir vismaz 300 - 400 miljoni latu 2012. un 2013. gadā. ArÄ« Å¡is jaunais nodoklis ir pierādÄ«jums, ka Ä"nu ekonomiku Latvijā neviens apkarot nevÄ"las, tā vietā meklÄ"jot arvien jaunus nodokļus, ko uzgrÅ«st uz vÄ"l palikuÅ¡o maksātāju kakla, vai arÄ« patriekt tos no valsts ar visiem viņu uzņÄ"mumiem, nemaz nerÅ«pÄ"joties par faktisku Ä"nu ekonomikas apkaroÅ¡anu.

Viedoklis: Kādas būs sekas valdes locekļa nodoklim?

Grāmatvežu atbalsta asociācijas pārstāvis Rolands Celmiņš. 

24.septembrÄ« Ministru kabinetā tika izskatÄ«ts likumprojekts ""GrozÄ«jumi likumā "Par valsts sociālo apdroÅ¡ināšanu"". Es jau visu laiku gaidÄ«ju kādu "sitienu zem jostas vietas" mazajiem uzņÄ"mÄ"jiem saistÄ«bā ar 2014.gada budžetu. Beidzot tas ir! LabklājÄ«bas ministrijai izdevies jauks murgojums, kurÅ¡ liks daudziem mainÄ«t sava biznesa veidu un atraÅ¡anās vietu. Likumprojekts paredz valdes locekļiem obligātu VSAOI maksājumu no minimālās algas. Å Ä«s idejas aprakstu jau jÅ«nijā redzÄ"ju FinanÅ¡u ministrijas mājas lapā - nu tā ir izbÄ«dÄ«ta caur Ministru kabinetu.

Es aizstāvu uzņÄ"mÄ"jus un uzņÄ"mÄ"jdarbÄ«bas vidi. Kā lasāms anotācijā, ir veikta kaut kāda kapitālsabiedrÄ«bu analÄ«ze un izdarÄ«ts secinājums "85,5 procenti no analizÄ"tajām kapitālsabiedrÄ«bām pieder fiziskām personām, taču bez aktÄ«vas darbinieku piesaistes (vai paÅ¡u Ä«paÅ¡nieku vai valdes locekļu) nav iespÄ"jams veikt minÄ"to kapitālsabiedrÄ«bu darbÄ«bu". Vispirms jau ir skaidrs, ka 14,5% pÄ"c Å¡Ä« likuma ievieÅ¡anas automātiski zaudÄ"s savus finanÅ¡u resursus, jo nevienu neinteresÄ" 14,5%. Un gribÄ"tu gan redzÄ"t Å¡o analÄ«zi, jo manā skatÄ«jumā analizÄ"tāji ir aizmirsuÅ¡i vai savas nezināšanas dÄ"ļ nav ņÄ"muÅ¡i vÄ"rā, ka mÅ«sdienās pastāv tādi jÄ"dzieni kā ārpakalpojums un darbaspÄ"ka noma - jebkuru darbu var nodot darÄ«t citam uzņÄ"mumam. It seviÅ¡Ä·i tas ir izdevÄ«gi mazam uzņÄ"mumam, kur nav tādas noslodzes, lai darbinieku nodarbinātu uz pilnu slodzi vai vispār pieņemtu darbā. Nedarbojas vairs 19 gadsimta princips - ir uzņÄ"mums, ir fabrika ar strādniekiem. UzņÄ"mums ir virtuāls juridisks veidojums.

PiemÄ"ram, kad man nebija automaÅ¡Ä«nas, es uzņÄ"muma vajadzÄ«bām izmantoju taksometra pakalpojumus. Vai tāpÄ"c man taksists bija jāpieņem darbā? Ja mazam uzņÄ"mumam nav nepiecieÅ¡ams grāmatvedis pastāvÄ«gā darbā, tad viņš izmanto ārpakalpojumu. NepiecieÅ¡ams sastādÄ«t kādu lÄ«gumu? Tiek noslÄ"gts lÄ«gums ar juridisko biroju un par tām dažām patÄ"rÄ"tajām stundām apmaksāts rÄ"Ä·ins. Ja ir birojs un to vajag satÄ«rÄ«t, bet paÅ¡am negribas to darÄ«t - ir firmas, kas piedāvā šādu pakalpojumu. ApkopÄ"ja nav jāpieņem darbā. Zvanot pa telefonu taču neviens neaizdomājas, ka vajadzÄ"tu paÅ¡am savu bāzes staciju un tehnisko departamentu! Jāpiegādā prece klientam. Cik organizācijas var Å¡o pakalpojumu nodroÅ¡ināt Latvijā? PietiekoÅ¡i daudz par labu cenu - cenu, kas ir zemāka nekā darbinieka - kurjera vai Å¡ofera - izmaksas. Ja es pats nevÄ"los vadÄ«t uzņÄ"mumu vai man nav laiks tam, es taču varu noslÄ"gt lÄ«gumu ar citu juridisku personu - lai viņa nodarbojas ar mana biznesa vadÄ«bu!

Bet ko domā valsts iestādÄ"s strādājoÅ¡ie, kas veido nodokļu normatÄ«vos aktus. Visi Å¡ajos punktos minÄ"tie iesaistÄ«tie ir jāpieņem darbā vismaz par minimālo algu, citādi tā ir izvairÄ«Å¡anās no nodokļu maksāšanas. Ja nepieņem, tad nu vismaz no valdes locekļa noplÄ"sÄ«sim kādu latu. Un ne jau dažus - šāda nodeva par nepilniem 5000 latiem apgrozÄ«juma bÅ«s gandrÄ«z 20% no Å¡Ä« apgrozÄ«juma. Tātad nopÄ"rc preci, uzliec uzcenojumu 20%, pārdod to un visu nopelnÄ«to pārskaiti valstij. Vai nav vieglāk iestāties bezdarbniekos?

Citāts no anotācijas: "KapitālsabiedrÄ«bas tiek veidotas ar mÄ"rÄ·i optimizÄ"t VSAOI apmÄ"ru, kuras fiziskai personai saimnieciskās darbÄ«bas veicÄ"jam bÅ«tu jāsāk maksāt no saimnieciskās darbÄ«bas ienākumiem, ja tie mÄ"nesÄ« pārsniegtu minimālās algas apmÄ"ru. Ja Å¡o paÅ¡u darbÄ«bu veic caur izveidotu kapitālsabiedrÄ«bu un saņem ienākumus no kapitālsabiedrÄ«bas kā dividendes, personai neveidojas pienākums maksāt VSAOI." Tātad mÅ«su valsts uzskata, ka jebkurÅ¡ ienākums, par kuru nav samaksāts iedzÄ«votāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdroÅ¡ināšanas obligātās iemaksas, ir izvairÄ«Å¡anās no nodokļiem. TāpÄ"c ir jāsoda visi. Vai nevienam nav ienācis prātā, ka SIA tiek dibinātas, lai noÅ¡Ä·irtu finanses un darbÄ«bu kā atseviÅ¡Ä·u juridisku personu, kā atseviÅ¡Ä·u nesaistÄ«tu vienÄ«bu? Kur vÄ"l riska menedžments?

Citāts no anotācijas: "KapitālsabiedrÄ«bas tiek veidotas ar mÄ"rÄ·i finansÄ"t nelegālo nodarbinātÄ«bu - dividendÄ"s saņemto ienākumu (kuram ir bÅ«tiski zemāks nodokļu slogs nekā algota darba ienākumam), bez darbaspÄ"ka nodokļu nomaksas, faktiski sadalÄ«t valdes locekļiem, kas reāli veic visas funkcijas kapitālsabiedrÄ«bā un ir piekrituÅ¡i strādāt un uzņemties atbildÄ«bu bez samaksas." Mazā uzņÄ"mumā (precÄ«zāk - pÄ"c klasifikācijas sÄ«kais un mikro uzņÄ"mums) valdes loceklim ir jādara viss. Jebkurā diennakts laikā, vienalga vai viņš ir slims vai vesels, vai birojā vai mājā. Tā ir uzņÄ"mÄ"jdarbÄ«ba un tas ir uzņÄ"mÄ"js. Te netiek apskatÄ«ts jautājums, ka VAS Latvenergo valde varÄ"tu strādāt bez atlÄ«dzÄ«bas. Te ir jautājums par Ä«paÅ¡nieku, kurÅ¡ ir dibinājis SIA, lai nodalÄ«tu risku no savas Ä£imenes un nesÄ"dÄ"tu valstij uz kakla un neprasÄ«tu pabalstus, aprÄ"Ä·inātu dividendes, samaksātu iedzÄ«votāju ienākuma nodokli un uzņÄ"muma ienākuma nodokli un gÅ«tu legālus ienākumus. Nav VSAOI? TāpÄ"c arÄ« ir diskusijas par veselÄ«bas nodokli un tamlÄ«dzÄ«gi (Å¡Ä« ir atseviÅ¡Ä·a plaÅ¡a tÄ"ma, par ko turpmāk).

Un spārnotā frāze, citÄ"ju: "Ir iespÄ"jamas situācijas, kad kapitālsabiedrÄ«bas gÅ«st grāmatvedÄ«bas uzskaitÄ" nereÄ£istrÄ"tus ienākumus." Tātad Latvijas nodokļu sistÄ"mas pamatā ir pieņÄ"mums, ka kaut kas ir iespÄ"jams, tāpÄ"c ar nodokli ir jāapliek Å¡Ä« iespÄ"ja. Un, protams, vecā metode - ja no kāda indivÄ«da nevar iekasÄ"t nodokli, tad to iekasÄ" no visiem citiem. Vai otra metode - ja valsts struktÅ«ras ar kādiem pienākumiem netiek galā, tad tie pienākumi tiek pārlikti uz privātajām struktÅ«rām (skat. auto nodokli, nodokli no avansa norÄ"Ä·inu naudas un lÄ«dzÄ«gus sistemātiskus gadÄ«jumus).

Bet galvenais! Kā lasāms likumprojektā, no 2014.gada 1.janvāra spÄ"kā stāsies šāds noteikums: "KapitālsabiedrÄ«bas valdes loceklis, kurÅ¡ bez atlÄ«dzÄ«bas veic pienākumus kapitālsabiedrÄ«bā, kurā taksācijas gada attiecÄ«gajā mÄ"nesÄ« nav neviena darba ņÄ"mÄ"ja vai ir darba ņÄ"mÄ"ji, kuru obligāto iemaksu objekts ir mazāks par Ministru kabineta noteiktās minimālās mÄ"neÅ¡a darba algas apmÄ"ru, un kapitālsabiedrÄ«bai ir apgrozÄ«jums, un kapitālsabiedrÄ«bā iepriekÅ¡Ä"jā taksācijas gadā nebija neviena darba ņÄ"mÄ"ja vai bija darba ņÄ"mÄ"ji, kuru obligāto iemaksu objekts bija mazāks par Ministru kabineta noteiktās minimālās mÄ"neÅ¡a darba algas apmÄ"ru, un kapitālsabiedrÄ«bai iepriekÅ¡Ä"jā taksācijas gadā apgrozÄ«jums bija lielāks par 7000 eiro." MÄ"Ä£ināšu izdalÄ«t sakarÄ«gāk. Ir jāizpildās vienlaicÄ«gi pieciem nosacÄ«jumiem: kapitālsabiedrÄ«bas valdes loceklis ir bez atlÄ«dzÄ«bas; taksācijas gada attiecÄ«gajā mÄ"nesÄ« nav neviena darba ņÄ"mÄ"ja vai ir darba ņÄ"mÄ"js, bet alga mazāka par minimālo darba algu; ir apgrozÄ«jums; iepriekÅ¡Ä"jā gadā nebija daba ņÄ"mÄ"ju vai bija darba ņÄ"mÄ"js, bet alga bija zem minimālās; apgrozÄ«jums iepriekÅ¡Ä"jā gadā bija virs 7000 eiro (4919,63 lati).

Tālāk likumprojektā: "KapitālsabiedrÄ«bas valdes loceklim, kurÅ¡ atbilst darba ņÄ"mÄ"jam saskaņā ar šā likuma 1.panta 2.punkta m) apakÅ¡punkta nosacÄ«jumiem, obligāto iemaksu objekts nav mazāks par Ministru kabineta noteiktās minimālās mÄ"neÅ¡a darba algu." PÄ"c bÅ«tÄ«bas šāda likuma norma atbilst valsts nodevai par uzņÄ"muma uzturÄ"Å¡anu, kā tas mÄ"dz bÅ«t ārzonās. Nav nozÄ«mes, ka valdes loceklis vienā savā uzņÄ"mumā aprÄ"Ä·ina algu 700 latus, otrā viņš maksās Å¡o "nodevu". KāpÄ"c "otrā"? TāpÄ"c, ka Latvijā uzņÄ"mÄ"jdarbÄ«bu nevar veikt tikai ar vienu uzņÄ"mumu. Tikko ir otrais, treÅ¡ais vai n-tais pamatdarbÄ«bas veids, tā tas ir jānodala atsevišķā SIA.

Pats esmu piedalÄ«jies tiesvedÄ«bā, kur Valsts ieņÄ"mumu dienesta un tiesas viedoklis tika pausts skaidri  - pamatdarbÄ«bas veids ir tikai viens, viss pārÄ"jais ir blakusdarbÄ«ba. Muļķīgi, bet fakts.

Situācijas modelis Nr.1. UzņÄ"mÄ"js, kuram ir jau pamatbizness, vada arÄ« vÄ"l vienu SIA. Å Ä« SIA uztur grāmatvedÄ«bas sistÄ"mu jeb saņem ienākumus par sistÄ"mas nomu un tos visus arÄ« izlieto sistÄ"mas uzturÄ"Å¡anā un attÄ«stÄ«bā - serveri plus programmÄ"Å¡ana kā ārpakalpojumi. Valdei atlÄ«dzÄ«ba nav noteikta. ApgrozÄ«jums apmÄ"ram 7500 eiro gadā. Šāds uzņÄ"mums no 2014.gada 1.janvāra bÅ«s spiests maksāt VSAOI par valdes locekli no minimālās algas (320 eiro, 34,09% ir 109,09 eiro mÄ"nesÄ« vai 1309,08 eiro gadā).

Kāda bÅ«s likuma grozÄ«jumu ietekme uz Å¡Ä« uzņÄ"muma darbÄ«bu? UzņÄ"mumam bÅ«s tikai divas iespÄ"jas. Pārtraukt darbÄ«bu, bet likums neparedz pārejas periodu, kurā attiecÄ«gās grupas uzņÄ"mumi varÄ"s likvidÄ"ties. Pārcelt savu uzņÄ"mÄ"jdarbÄ«bu uz citu valsti. Å…emot vÄ"rā ieguldÄ«jumus un uzņÄ"mÄ"jdarbÄ«bas specifisko vidi internetā, Å¡is bÅ«tu optimālais variants, ko es kā konsultants ieteiktu uzņÄ"mumam. Rezultāts. Valsts mÄ"Ä£inot iegÅ«t VSAOI, zaudÄ"tu IIN, UIN un PVN.

Situācijas modelis Nr.2. UzņÄ"mÄ"js, kurÅ¡ kādreiz kā privātpersona izvietoja brÄ«vos naudas lÄ«dzekļus akcijās un citos vÄ"rtspapÄ«ros, pÄ"c izmaiņām IIN likumā par saimniecisko darbÄ«bu (3.darÄ«jumi un jāreÄ£istrÄ"jas) nodibināja SIA un SIA tagad apsaimnieko Å¡Ä« uzņÄ"mÄ"ja akcijas. UzņÄ"mÄ"js nepiekrÄ«t, ka par atraÅ¡anos valdÄ" viņam paÅ¡am sev bÅ«tu jārÄ"Ä·ina darba alga, jāuzskaita stundas un alga jāizmaksā. Darba alga netiek aprÄ"Ä·ināta. Akciju tirdzniecÄ«bas rezultātā tiek saņemti ienākumi virs 7000 eiro gadā un uzņÄ"mumam jāmaksā VSAOI 1309,08 eiro. Kāda bÅ«s likuma grozÄ«jumu ietekme uz Å¡Ä« uzņÄ"muma darbÄ«bu? UzņÄ"mumam bÅ«s viens loÄ£isks risinājums - pārvest akcijas uz jaundibināto ārzemju uzņÄ"mumu un Latvijā nodokļus vairs nemaksāt. Rezultātā alsts mÄ"Ä£inot iegÅ«t VSAOI, zaudÄ"tu IIN, UIN.

Situācijas modelis Nr.3. UzņÄ"mÄ"js, kuram ir neliels veikaliņš un kurÅ¡ pie kases stāvÄ"ja pats un vÄ"l uz pusslodzi nodarbināja vienu pārdevÄ"ju. No 2014.gada 1.janvāra konstatÄ", ka valsts no viņa pieprasa 1309,08 eiro nodokli. Preču iepirkuma summa 7600 eiro, pārdoÅ¡anas summa 10300 eiro, citas izmaksas 1000 eiro. Peļņa 1700 eiro, par kuru arÄ« samaksā IIN un UIN un ir lÄ«dzekļi iztikai. Ja no 1700 eiro nodevā tiek samaksāti 1309,08 eiro, tad saimnieciskajai darbÄ«bai zÅ«d jÄ"ga un uzņÄ"mÄ"jam pareizāk bÅ«tu neko nedarÄ«t un no valsts un paÅ¡valdÄ«bas pieprasÄ«t pabalstus, tā palielinot budžeta slogu. Ja kādam liekas, ka Latvijā ir ekonomikas augÅ¡upeja, tad pamÄ"Ä£iniet nodibināt uzņÄ"mumu un uzsākt uzņÄ"mÄ"jdarbÄ«bu. Daudz vieglāk ir iet strādāt budžeta iestādÄ" vai vienkārÅ¡i neko nedarÄ«t. KāpÄ"c ir Ä"nu ekonomika? Runājot ar uzņÄ"mÄ"jiem, izkristalizÄ"jas viens interesants apstāklis - Ä"nu ekonomikā strādāt ir vieglāk. Neviens nekontrolÄ", atskaites nav jānodod, nav liekas izmaksas par grāmatvedÄ«bu, nav birokrātijas un visas tās sankcijas. SākumdeklarÄ"Å¡ana? Vai tad tā kaut ko deva?

Joprojām uzskatu, kamÄ"r Å¡Ä« valsts neļaus uzņÄ"mÄ"jam domāt par biznesu, bet spiedÄ«s shÄ"mot, cÄ«nÄ«ties ar birokrātiju, par nodokļu slogu un uztraukties par to, kas notiks pÄ"c kārtÄ"jā “Jaunā gada”, tikmÄ"r mÄ"s bÅ«sim nabagi, tikmÄ"r mÄ"s brauksim uz ārzemÄ"m strādāt, tikmÄ"r bÅ«s Ä"nu ekonomika. Mazajiem uzņÄ"mÄ"jiem nevajadzÄ"tu Latvijā nodarboties ar uzņÄ"mÄ"jdarbÄ«bu. Risks kļūdÄ«ties un pārsniegt 7000 eiro apgrozÄ«jumu ir liels, un sods par to nebÅ«s adekvāts. 

Bērziņš: Bedrainā tuneļa galā gaismu neredz

FinanÅ¡u ministrs mÄ"dz žÄ"loties ne tikai par to, cik viņam maza alga, bet laiku pa laikam arÄ« par to, ka ministriju un to pārstāvÄ"to nozaru finanÅ¡u pieprasÄ«jumi, veidojot 2013. gada budžetu, esot neiedomājami lieli. Par spÄ«ti starptautiski atzÄ«tajam Latvijas veiksmes stāstam, naudas esot par maz un visiem neiznākot.

Protams, nevar noliegt, ka naudas valsts kasÄ" vienmÄ"r bÅ«s mazāk, nekā gribÄ"tos. Taču tāpÄ"c jau valdÄ«ba nosaka savas prioritātes, kurām arÄ« prioritāri tiek nodroÅ¡ināts pietiekams finansÄ"jums. Å Ä« budžeta sagatavoÅ¡anas laikā prioritātes tika mainÄ«tas kā spÄ"lÄ"tāji hokejā, un rezultātā nav jābrÄ«nās, ka katram kaut kas jau tiks, diemžÄ"l attÄ«stÄ«bai gan nauda sanāks retajam.

Vismaz ceļu remontiem naudas ir tik, lai nākamajā pavasarÄ« visi no jauna varÄ"tu brÄ«nÄ«ties, ka asfaltā, kas bieži vien nav kopts gadus desmit - divdesmit, atkal parādÄ«jušās bedres.

Taču problÄ"ma ir dziļāka, jo valdÄ«bai nav vÄ"lmes ceļu finansÄ"Å¡anas modeli padarÄ«t ilgtspÄ"jÄ«gu un prognozÄ"jamu. Tā vien Å¡Ä·iet, ka arÄ« te ir politiskas spÄ"lÄ«tes - FinanÅ¡u ministrija un valdÄ«ba apzināti vÄ"las situāciju, lai gadu no gada tām bÅ«tu ekskluzÄ«vas tiesÄ«bas lemt - tam doÅ¡u, tam doÅ¡u, bet tas lai pats meklÄ" naudu.

Nesen tika izstrādāts, plaÅ¡i apspriests un Saeimā pieņemts Nacionālais attÄ«stÄ«bas plāns (NAP), kurÅ¡ paredz Ä«stenot "ekonomisko izrāvienu" (kas nav iespÄ"jams bez labiem, sakārtotiem ceļiem). Ir skaidrs, ka finansÄ"jumam bija jābÅ«t pakārtotam Å¡Ä« mÄ"rÄ·a sasniegÅ¡anai. ValdÄ«ba arÄ« uzdeva Satiksmes ministrijai sagatavot programmu ceļu bÅ«ves un uzturÄ"Å¡anas finansÄ"Å¡anai.

Ministrija to arÄ« izstrādāja, taču rosÄ«Å¡anās ir bijusi bezjÄ"dzÄ«ga, - naudas summa, kas reāli nepiecieÅ¡ama Å¡im mÄ"rÄ·im, laikam Å¡Ä·ita tik liela, ka autori piemirsa par finansÄ"jumu apmÄ"ram pusei valsts ceļu. VÄ"l tagad tā arÄ« nav zināms, ko ar tiem plāno darÄ«t - remontÄ"t (bet tad - par kādu naudu?), pa kluso likvidÄ"t vai atstāt dabas spÄ"ku varā - brauks, kamÄ"r varÄ"s, bet pÄ"c tam jau redzÄ"s. ValdÄ«ba Satiksmes ministrijas izstrādāto dokumentu pieņÄ"ma zināšanai, naudu programmas Ä«stenoÅ¡anai neparedzot.

24. septembra Ministru kabineta sÄ"dÄ" tika pārvilkts krusts vienam no svarÄ«gākajiem priekÅ¡noteikumiem, kas nepiecieÅ¡ams, lai nodroÅ¡inātu stabilu un paredzamu finansÄ"jumu nākotnÄ". Proti, pÄ"c FinanÅ¡u ministrijas spiediena valdÄ«ba atteicās ierobežot autobraucÄ"ju akcÄ«zes nodoklÄ« un transportlÄ«dzekļu nodevā samaksātās naudas pārdali citām vajadzÄ«bām, saglabājot Autoceļu likumā pirms desmit gadiem izdomāto formulu.

Å Ä« formula, no vienas puses, paredz 80 procentus iekasÄ"to nodokļu novirzÄ«t ceļu nozarei, bet, no otras puses, piebilst: "Ja budžeta likumā nav noteikts citādi." Un likumā vienmÄ"r tiek noteikts citādi, jo FM, katru gadu to izstrādājot, pamanās Å¡os 80 procentus nepieÅ¡Ä·irt!

ValdÄ«bas lÄ"mums ir signāls tam, ka nākamajā pavasarÄ« viss sāksies no gala - bedres, iedzÄ«votāju neapmierinātÄ«ba, vainÄ«go meklÄ"Å¡ana, darba imitācija, priekÅ¡likumi, kas netiks ņemti vÄ"rā, un solÄ«jumi, kas netiks pildÄ«ti, jo uzradÄ«sies citas prioritātes. Ceļu bÅ«vniekiem tas ir signāls, ka jābÅ«t uzmanÄ«giem ar uzņÄ"mumu modernizÄ"Å¡anu, jāatliek ieceres par jaunas tehnikas iegādi, jo nevar jau zināt, vai un cik naudas nozarei bÅ«s pÄ"c gada vai diviem. Kā tad atdot kredÄ«tus, ja pasÅ«tÄ«jumu nebÅ«s? AutobraucÄ"jiem tas ir signāls, ka jāsāk krāt naudu maÅ¡Ä«nas ritošās daļas remontiem.

Neviens tā arÄ« nav spÄ"jis paskaidrot, kāpÄ"c ir tāda pretestÄ«ba Autoceļu fonda, kurā lÄ«dz pat 2003. gadam nonāca akcÄ«zes nodoklis un transportlÄ«dzekļu nodeva, darbÄ«bas reālai atjaunoÅ¡anai. Vai tiešām trÅ«kst spÄ"ka atzÄ«ties, ka tā likvidÄ"Å¡ana bija kļūdains un nekompetents lÄ"mums? DiemžÄ"l šādai motivācijai par labu liek sliekties valdÄ«bas un finansu ministrijas dubultmorāle, kur, iebilstot pret iezÄ«mÄ"tu ilgtermiņa finansÄ"jumu ceļiem, ir atbalstÄ«ts un virzÄ«ts apsprieÅ¡anai valdÄ«bā jauns likumprojekts par iezÄ«mÄ"tu naudu veselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ"Å¡anai. Å ai gadÄ«jumā gan paredzÄ"ts iezÄ«mÄ"t noteiktu procentu no iedzÄ«votāju ieņÄ"muma nodokļa veselÄ«bas apdroÅ¡ināšanas fondam. Bet kāpÄ"c dažāda attieksme? Vai tiešām tas ir tikai tāpÄ"c, ka VeselÄ«bas ministriju vada VienotÄ«bas politiÄ·e, kamÄ"r Satiksmes ministriju - pie partijām nepiederoÅ¡s ministrs?

Meklē Liepājā pazudušas nepilngadīgās

AizvadÄ«tajā nedÄ"ļā Liepājā pazuduÅ¡as divas nepilngadÄ«gas meitenes. 20.septembrÄ« ap plkst. 16 viņas izgājuÅ¡as no Liepājas Speciālās internātskolas un nav atgriezušās savā dzÄ«vesvietā Liepājā, Vites ielā, portālu Diena.lv informÄ"ja policijā.

1999.gadā dzimusÄ« SabrÄ«na SÄ«mane ir 1,6 metrus gara, viņai normālas miesasbÅ«ves. Meitenei ir tumÅ¡i brÅ«ni mati, uz degungala ir dzimumzÄ«me. Viņa bija Ä£Ä"rbusies sarkanā virsjakā, gaiÅ¡i zilās džinsu biksÄ"s, gaiÅ¡as krāsas sporta kurpÄ"s.

1998.gadā dzimusÄ« Amanda SÄ«mane ir 1,67 metrus gara. Viņai ir gari, melni, bizÄ" sapÄ«ti mati. Bija Ä£Ä"rbusies melnā ādas jakā, oranžās džinsu biksÄ"s, baltas krāsas sporta kurpÄ"s.

Policija lÅ«dz sniegt informāciju par meklÄ"tajām meitenÄ"m, zvanot pa tālruni 63 404 659, 112, 63 404 602 vai vÄ"rÅ¡oties tuvākajā policijas iestādÄ".

Latvijas jaudīgākā vēja parka pārvaldītāji vērsušies prokuratūrā pret Norvik banku

Å onedÄ"ļ publiskā investÄ«ciju aizsardzÄ«bas konfliktā ierautā, Igaunijas uzņÄ"mumam Wind One piederošā SIA Winergy, kas pārvalda Latvijas jaudÄ«gāko vÄ"ja parku Ventspils novadā, vÄ"rsusies Ä¢enerālprokuratÅ«rā pret a/s Norvik Banka, noskaidroja biznesa portāls Nozare.lv. PrasÄ«juma summa pret Latvijas valsti varÄ"tu pārsniegt daudzus desmitus miljonus latu.

Winergy informÄ", ka kopā ar meitasfirmām prokuratÅ«rā vÄ"rsušās ar iesniegumiem, prasot pret Norvik banku sāk vairākus kriminālprocesus. Winergy uzskata, ka banka apzināti sniegusi nepatiesas ziņas tiesÄ«bsargiem nolÅ«kā panākt kriminālprocesa uzsākÅ¡anu pret noteiktu personu. Iesniegumā norādÄ«ts arÄ« uz Å¡Ä·Ä"ršļu likÅ¡anu tiesiskās aizsardzÄ«bas procesā (TAP), kas izpaužas kā nelikumÄ«ga mantas atsavināšana vai citu tÄ«Å¡u darbÄ«bu izdarÄ«Å¡ana, kas kavÄ" TAP gaitu, par patvaļīgām darbÄ«bām, apejot normatÄ«vajā aktā noteikto kārtÄ«bu, kā arī Winergy un tās meitas sabiedrÄ«bu mantas piesavināšanās mÄ"Ä£inājumu.

UzņÄ"mums norāda, ka vairāku mÄ"neÅ¡u garumā darÄ«ja visu iespÄ"jamo, lai situāciju risinātu tiesiskā ceļā un novÄ"rstu uzņÄ"muma mÄ"rÄ·tiecÄ«gu noveÅ¡anu lÄ«dz maksātnespÄ"jai. TomÄ"r vairāku Latvijas valsts institÅ«ciju, tostarp tiesÄ«bsargājoÅ¡o un finanÅ¡u institÅ«ciju, darbÄ«bu rezultātā, uzņÄ"muma lielākais akcionārs Wind One vairs nesaredzot citu iespÄ"ju, kā iet starptautiskās tiesvedÄ«bas ceļu par investÄ«ciju aizsardzÄ«bas pārkāpumiem un zaudÄ"jumu piedziņu.

Kā skaidro Winergy, prasÄ«juma summa pret Latvijas valsti varÄ"tu pārsniegt daudzus desmitus miljonus latu.

Winergy apliecina gatavÄ«bu atdot visus no Norvik bankas saņemtos kredÄ«tlÄ«dzekļus, tos refinansÄ"jot. UzņÄ"mums uzsver, ka tieÅ¡i bankas paÅ¡as rÄ«cÄ«bas rezultātā dažas dienas pÄ"c kredÄ«ta pirmstermiņa atmaksas pieprasÄ«juma uzņÄ"muma konti tika bloÄ·Ä"ti pÄ"c kriminālprocesa virzÄ«tāja lÄ"mumiem, kā arÄ« tika uzlikti aresti visai pārejai uzņÄ"muma mantai, liedzot pārkreditÄ"Å¡anās iespÄ"jas un jautājuma risināšanu saprātÄ«gā ceļā.

UzņÄ"mums uzskata, ka Norvik banka vÄ"las nevis atgÅ«t kredÄ«tlÄ«dzekļus, bet pārņemt biznesa aktÄ«vus. Pirms banka pārtrauca kredÄ«ta lÄ«gumus, Winergy godprātÄ«gi esot pildÄ«jis savas lÄ«gumsaistÄ«bas un sedzis ikmÄ"neÅ¡a pamatsummas un bankas peļņas procentu maksājumus saskaņā ar lÄ«gumiem.

IepriekÅ¡ portāls Pietiek.com vÄ"stÄ«ja, ka Valsts kanceleja iesniegusi Ä£enerālprokuroram un iekÅ¡lietu ministram dokumentu par potenciālu starptautisku tiesvedÄ«bu Igaunijas uzņÄ"muma Wind One investÄ«ciju aizsardzÄ«bas lietā. Valsts kancelejas ziņojumā aprakstÄ«ta situācija, "kas rada pamatotas bažas, ka pret Latvijas Republiku tuvākajā laikā var tikt sākta starptautiska tiesvedÄ«ba vairāku desmitu miljonu latu apmÄ"rā par reiderismu attiecÄ«bā uz Igaunijas Republikā reÄ£istrÄ"tam uzņÄ"mumam Wind One piederoÅ¡u Latvijas Republikā reÄ£istrÄ"tu uzņÄ"mumu grupu (koncernu) SIA Winergy (saistÄ«tie meitasuzņÄ"mumi - SIA Njord, SIA Stribog, SIA Venti)".

PÄ"c Valsts kancelejas pārstāvju domām, starptautiskā Å¡Ä·Ä«rÄ"jtiesa "varÄ"tu atzÄ«t, ka Latvijas Republika tiesÄ«baizsardzÄ«bas iestāžu personā ir pieļāvusi Wind One atjaunojamo energoresursu biznesa Latvijā ekspropriāciju".

Ziņojumā aprakstÄ«ts, kā Norvik banka centusies iespÄ"jami ātrāk pārņemt savā valdÄ«jumā Winergy koncerna mantu, kas ieÄ·Ä«lāta bankā, savukārt par Å¡Ä«s mantas pārvaldnieku iecÄ"lusi SIA Jaunpagasts plus īpaÅ¡nieku Donātu Vaitaiti, kura uzņÄ"mumam Norvik bankā reÄ£istrÄ"ta apjomÄ«ga komercÄ·Ä«la.

TikmÄ"r Norvik bankas sabiedrisko attiecÄ«bu speciāliste Valda Ķipāne norādÄ«ja, ka diemžÄ"l jāsaskaras ar situācijām, kad negodprātÄ«gi aizņÄ"mÄ"ji nevÄ"las atdot paņemtos kredÄ«tus. Tā kā bankas ir nodroÅ¡inātie kreditori, savu ieguldÄ«jumu un noguldÄ«tāju interesÄ"s pārņemam slikto kreditoru ieÄ·Ä«lātos Ä«paÅ¡umus. Ir gadÄ«jumi, kad pret finanÅ¡u iestādÄ"m tiek izmantotas "kreditoru uzmeÅ¡anas shÄ"mas", kuras ar apÅ¡aubāmām metodÄ"m organizÄ" parādnieki.

Banka gan nevÄ"las komentÄ"t atseviÅ¡Ä·us gadÄ«jumus, jo nekomentÄ" klientu biznesu, kamÄ"r publiski netiek iesaistÄ«ts tās zÄ«mols. Ķipāne atzÄ«mÄ"ja, ka Norvik banka patlaban izmanto visus likumā paredzÄ"tos lÄ«dzekļus, lai aizsargātu savas un savu noguldÄ«tāju ekonomiskās un tiesiskās intereses attiecÄ«bās ar negodÄ«gajiem parādniekiem. SaistÄ«bā ar Å¡iem parādniekiem ir ierosināti vairāki kriminālprocesi un notiek apstākļu izmeklÄ"Å¡ana.

Valsts policijas Sabiedrisko attiecÄ«bu nodaļas pārstāve Sintija Virse apstiprināja, ka paÅ¡laik Ekonomisko noziegumu apkaroÅ¡anas pārvaldes (ENAP) lietvedÄ«bā atrodas divi kriminālprocesi, kuri sākti pÄ"c Norvik bankas iesniegumiem.

Pirmais kriminālprocess sākts šā gada aprÄ«lÄ« par iespÄ"jamām krāpnieciskām darbÄ«bām lielā apmÄ"rā, kuras saistÄ«tas ar kredÄ«tu izsniegÅ¡anu vairākiem uzņÄ"mumiem. Otrs kriminālprocess Å¡ogad augustā sākts Valsts policijas RÄ«gas reÄ£iona pārvaldÄ" par viena iesaistÄ«tā uzņÄ"muma iespÄ"jamām krāpnieciskām darbÄ«bām tiesiskās aizsardzÄ«bas procesa gaitā. MinÄ"tais process Å¡ogad septembrÄ« ENAP tika saņemts izmeklÄ"Å¡anas turpināšanai no Ä¢enerālprokuratÅ«ras, norādÄ«ja Virse.

Abos kriminālprocesos nevienai personai paÅ¡laik nav piemÄ"rots aizdomās turamā vai personas, pret kuru sākts kriminālprocess, statuss.

Kā liecina aÄ£entÅ«ras LETA arhÄ«va informācija, Winergy Ventspils novada Popes un Tārgales pagastā ierÄ«koja Latvijā jaudÄ«gāko vÄ"ja elektroenerÄ£ijas parku. Tajā uzstādÄ«ti jaunās paaudzes Siemens ģeneratori, kas patlaban ir jaudÄ«gākie un modernākie Latvijā, katrs ar 2,3 megavatu (MW) jaudu, 90 metru torņa augstumu, ar 101 metra rotora diametru, 50 metru spārna garumu.

Parka kopÄ"jais saražotais elektroenerÄ£ijas daudzums gada laikā var pārsniegt 60 000 megavatstundu (MWh) jeb 60 miljonus kilovatstundu.

Winergy dibināts 2008.gadā, bet vÄ"ja parka projekta attÄ«stÄ«Å¡anu tas sāka 2009.gadā.

Par bez atlīdzības strādājošiem mazo uzņēmumu vadītājiem arī būs jāmaksā obligātās iemaksas

Plānots noteikt, ka valsts sociālās apdroÅ¡ināšanas obligātās iemaksas par valdes locekli, kurÅ¡ bez atlÄ«dzÄ«bas darbosies kapitālsabiedrÄ«bā, turpmāk bÅ«s jāveic no valstÄ« noteiktās minimālās mÄ"neÅ¡a darba algas. Tas bÅ«s jādara gadÄ«jumos, ja kapitālsabiedrÄ«bas apgrozÄ«jums iepriekÅ¡Ä"jā gadā bijis lielāks par 7000 eiro un attiecÄ«gajos mÄ"neÅ¡os nav bijis neviena darba ņÄ"mÄ"ja vai apdroÅ¡ināšanas iemaksu objekts bija mazāks par minimālo mÄ"neÅ¡a darba algu, par valdÄ«bas otrdien nolemto portālu Diena.lv informÄ"ja LabklājÄ«bas ministrija (LM).

Tas nozÄ«mÄ" - turpmāk obligātās iemaksas bÅ«s jāmaksā arÄ« par bez atlÄ«dzÄ«bas strādājoÅ¡iem mazo uzņÄ"mumu vadÄ«tājiem.

Tāpat no 2014.gada 1.janvāra valsts sociālās apdroÅ¡ināšanas obligāto iemaksu likme vispārÄ"jā gadÄ«jumā bÅ«s 34,09%, no kuriem 23,59 % maksās darba devÄ"js, bet 10,5 % â€" darbinieks. Tas nozÄ«mÄ", ka gan darba devÄ"jam, gan darbiniekam bÅ«s mazākas sociālās apdroÅ¡ināšanas iemaksas nekā 2013.gadā.

SalÄ«dzinājumam - Å¡ogad sociālās apdroÅ¡ināšanas likme ir 35,09%, no tiem 24,09% maksā darba devÄ"js, 11% - darbinieks.

ApdroÅ¡ināšanas likmes samazinājums neietekmÄ"s pensijas apjomu, jo kopÄ"jā iemaksu likme vecuma pensijas kapitālam ir noteikta 20%, ko sadala starp 1. un 2.pensiju lÄ«meni. Proti, 2013. un 2014.gadā iemaksu likme pirmā lÄ«meņa pensiju kapitālam ir 16%, otrajā pensiju lÄ«menÄ« - 4%, 2015.gadā attiecÄ«gi 15% un 5%, bet no 2016.gada - 14% un 6%. ApdroÅ¡ināšanas likmes samazinājumam nav ietekmes uz pensiju, pabalstu vai atlÄ«dzÄ«bu apjomiem, bet tikai un vienÄ«gi uz speciālā budžeta ieņÄ"mumu daļu - ieņÄ"mumu attiecÄ«gi bÅ«s mazāk nekā plānots pirms likmes samazinājuma.

Å os grozÄ«jumus likumā Par valsts sociālo apdroÅ¡ināšanu gan vÄ"l jāpieņem Saeimā.

Rīgas namu pārvaldnieks plāno piedāvāt energoservisa kompāniju pakalpojumus

Lai veicinātu Ä"ku siltināšanas procesu, plānots, ka RÄ«gas namu pārvaldnieks (RNP), kas apsaimnieko 4,5 tÅ«kstoÅ¡us Ä"ku, tuvāko četru gadu laikā sāks piedāvāt energoservisa kompāniju (ESKO) pakalpojumus, tas nozÄ«mÄ", ka uzņÄ"mums ieguldÄ«s lÄ«dzekļus un siltinās Ä"kas, bet izmaksas atgÅ«s uz ietaupÄ«tās siltumenerÄ£ijas rÄ"Ä·ina, iedzÄ«votāju maksājumiem saglabājoties iepriekÅ¡Ä"jā lÄ«menÄ«, vÄ"sta laikraksts Diena.

RÄ«gas mÄ"rs Nils UÅ¡akovs (SC) Dienai paskaidroja, ka galvaspilsÄ"tā siltināto Ä"ku ir maz tāpÄ"c, ka Å¡is process sākts vÄ"lāk nekā citur, ilgu laiku prasÄ«jusi RNP izveidoÅ¡ana. Siltināšanas aktivitātes ietekmÄ" arÄ« izÄ«rÄ"to dzÄ«vokļu daudzums un lielo daudzdzÄ«vokļu māju Ä«patsvars, tāpÄ"c ir grÅ«tāk pieņemt kopÄ«gu lÄ"mumu. 

PaÅ¡laik RNP meklÄ" potenciālos partnerus, kas varÄ"tu kreditÄ"t siltināšanu. Ar šādu nolÅ«ku RÄ«gas mÄ"rs esot devies nesenajā vizÄ«tÄ" uz BerlÄ«ni. RNP Å¡ogad ir tikai uzsācis pirmās mājas siltināšanu, kā arÄ« noslÄ"gti astoņi lÄ«gumi ar LIAA, informÄ"ja RNP pārstāvis Krists LeiÅ¡kalns. 

RÄ«gā ir samÄ"rā maz siltināto daudzdzÄ«vokļu Ä"ku, lÄ«dz Å¡im noslÄ"gti 52 lÄ«gumi un kopÄ"jais renovÄ"jamo Ä"ku skaits uz 100 000 iedzÄ«votāju ir 12, norādÄ«ja Latvijas InvestÄ«ciju un attÄ«stÄ«bas aÄ£entÅ«ras (LIAA) StruktÅ«rfondu vadÄ«bas un kontroles departamenta pārstāvis Raimonds Aleksejenko. Citos reÄ£ionos, piemÄ"ram, VidzemÄ" un KurzemÄ", Å¡is skaits pārsniedz 90. Kā jau Diena rakstÄ«ja, vislielākais siltināto Ä"ku skaits ir Liepājā, VentspilÄ« un Valmierā. R. Aleksejenko uzskata, ka daudzdzÄ«vokļu dzÄ«vojamo Ä"ku siltināšanas process ir atkarÄ«gs no paÅ¡u iedzÄ«votāju aktivitātes, ko ietekmÄ" arÄ« izÄ«rÄ"to dzÄ«vokļu skaits Ä"kā, un namu apsaimniekotāja darba, skaidrojot renovācijas ieguvumus un spÄ"jas ieguldÄ«t lÄ«dzekļus siltināšanā.

Plašāk lasiet otrdienas laikrakstā Diena!

Liepājas Metalurgā nodarbināti 60-70 strādnieki

Lai uzturÄ"tu darba gatavÄ«bā iekārtas, ik dienas darbā uzņÄ"mumā Liepājas metalurgs ierodas ap 60-70 darbinieku, Rietumu Radio informÄ"ja uzņÄ"muma arodbiedrÄ«bas priekÅ¡sÄ"dÄ"tājs Jānis Grava, piebilstot, ka Å¡ajā skaitā neietilpst uzņÄ"muma apsardze.

Kā pastāstÄ«ja Grava, strādnieki uztur dežūrrežīmā iekārtas, kas nepiecieÅ¡amas uzņÄ"mumā, atsākoties ražoÅ¡anai. Strādnieki, kuri ierodas darbā, saņemot par aptuveni 30% lielāku atalgojumu, salÄ«dzinot ar kolÄ"Ä£iem, kuriem uz darbu nav jānāk.

Grava prognozÄ", ka, parādoties lÄ«dzekļiem, ražoÅ¡anu uzņÄ"mumā bÅ«tu iespÄ"jams atsākt vienas lÄ«dz divu nedÄ"ļu laikā.

DÄ«kstāves laikā uzņÄ"muma darbinieki saņem aptuveni uz pusi mazāku atalgojumu nekā iepriekÅ¡, kad uzņÄ"mums strādāja.

No Liepājas metalurga kopÅ¡ pavasara jau aizgājuÅ¡i 288 darbinieki, - daļa uzņÄ"muma strādnieku jau spiesti doties uz Liepājas domes Sociālo dienestu kārtot pabalstus, Rietumu Radio sacÄ«ja "Liepājas metalurga" arodbiedrÄ«bas priekÅ¡sÄ"dÄ"tājs Grava.

PÄ"c Gravas teiktā, nav zināms, cik darbinieku uzņÄ"mumā varÄ"tu atgriezties, kad atsāksies ražoÅ¡ana.

Darbinieku skaita optimizācija bÅ«s viens no galvenajiem jautājumiem, ko arodbiedrÄ«bas vadÄ«tājs plāno pārrunāt ar Liepājas metalurga maksātnespÄ"jas procesa administratoru Haraldu Velmeru. Grava pauda cerÄ«bu, ka tikÅ¡anās notiks Å¡onedÄ"ļ.

Jau ziņots, ka LM nonācis finanÅ¡u grÅ«tÄ«bās un pārtraucis ražoÅ¡anu. Valsts kase jÅ«lijā no valsts budžeta lÄ«dzekļiem samaksāja LM vietā visu rÅ«pnÄ«cas parādu Itālijas bankai UniCredit - 67 465 056 eiro jeb 47 414 711 latus. Pirms tam aprÄ«lÄ« Valsts kase Itālijas bankai veica LM valsts galvotā kredÄ«ta pamatsummas daļas maksājumu 6 128 456 eiro (4 307 103 latu) apmÄ"rā.

Liepājas tiesa ir pieņÄ"musi uzņÄ"muma TAP pasākumu plānu, ko ir izstrādājuÅ¡i uzņÄ"muma speciālisti un kas ir saskaņots ar visiem nodroÅ¡inātajiem un vairāk nekā 55% nenodroÅ¡ināto kreditoru, kā arÄ« ar kreditoru kluba pieaicināto finanÅ¡u konsultantu Prudentia Advisers.

TAP laikā LM plānojusi veikt pasākumus, kas vÄ"rsti uz ražoÅ¡anas un pārdoÅ¡anas apjoma pieaugumu, fokusÄ"joties uz tirgiem, kas ir Ä£eogrāfiski tuvāki un ar augstākām peļņas iespÄ"jām. Tāpat TAP laikā ir plānots ieviest profesionālāku tirgus analÄ«zi, lai uzņÄ"mums spÄ"tu elastÄ«gi plānot pārdoÅ¡anas iespÄ"jas ar augstāku peļņas potenciālu. Savukārt, lai nodroÅ¡inātu papildu ieņÄ"mumus TAP plāna Ä«stenoÅ¡anas laikā, LM plāno nodalÄ«t ar tā pamatdarbÄ«bu nesaistÄ«tus aktÄ«vus un pārdot tos citām komercsabiedrÄ«bām vai fiziskām personām - Å¡o pasākumu rezultātā LM plāno iegÅ«t papildu naudas lÄ«dzekļus vismaz 3 765 000 latu apmÄ"rā.

LM piederoÅ¡ie 50% AS Sātiņi Energo LM akciju jau ir pārdoti lÄ«dz TAP plāna apstiprināšanai. Papildus plānots pārdot LM piederošās kapitāla daļas SIA RÅ«Ä·is LM, SIA Liepājas naglas, SIA Sporta klubs Liepājas metalurgs, SIA Ledus halle "Liepājas metalurgs", kā arÄ« plānots uzņÄ"muma struktÅ«rvienÄ«bu SlimnÄ«ca atdalÄ«t uz atseviÅ¡Ä·u, LM piederoÅ¡u juridisku personu un pārdot Å¡Ä«s juridiskās personas kapitāla daļas.

Tāpat esot plānots pārdot ar saimniecisko darbÄ«bu saistÄ«tos LM piederoÅ¡os 52 nekustamos Ä«paÅ¡umus, tostarp Ä"kas, bÅ«ves, zemes gabalus un nepabeigtos celtniecÄ«bas objektus. TomÄ"r nav plānots pārdot tos nekustamos Ä«paÅ¡umos, kuros atrodas metalurÄ£ijas uzņÄ"muma ražotnes un kas ir nepiecieÅ¡ami sabiedrÄ«bas pamatdarbÄ«bas nodroÅ¡ināšanai.

TAP plāna izpildes laikā arÄ«dzan plānots veikt dažādus pasākumus LM izmaksu optimizÄ"Å¡anai. Tāpat vairākos posmos ir paredzÄ"ts samazināt darbinieku skaitu, veicot attiecÄ«gu plānoÅ¡anu, tomÄ"r veicot izvÄ"rtÄ"jumu, nevis vienkārÅ¡i skaitlisku darbinieku samazināšanu bez nepiecieÅ¡amā izvÄ"rtÄ"juma. VÄ"l ir paredzÄ"ts samazināt administrācijas izmaksas saistÄ«bā ar ražoÅ¡anu un izejmateriālu iepirkÅ¡anu un optimizÄ"t algu, transporta, komandÄ"jumu un citas izmaksas.

"Saskaņā ar TAP plānu nepiecieÅ¡amā aizdevuma summa TAP plāna izpildei ir 37 000 000 latu, kura jāsaņem ne vÄ"lāk kā lÄ«dz 2013.gada 31.decembrim," iepriekÅ¡ norādÄ«ja Velmers, paskaidrojot, ka lÄ«dz 30.septembrim ir jāsaņem pirmā daļa no aizdevuma summas desmit miljonu latu apmÄ"rā, lÄ«dz 31.oktobrim otrā daļa no aizdevuma summas 15 miljonu latu apmÄ"rā, bet lÄ«dz 31.decembrim trešā daļa - 12 miljoni latu aizdevuma summas.

Darba devējiem neatmaksājas ņemt darbā jauniešus

Saeima lÄ"musi konceptuāli neatbalstÄ«t opozÄ«cijā esošā Saskaņas centra iniciÄ"tos grozÄ«jumus, kuri paredz, ka darba devÄ"js, kurÅ¡ pieņemtu darbā cilvÄ"ku vecumā no 13 lÄ«dz 25 gadiem, kam tā bÅ«tu pirmā darba vieta, nemaksātu valsts sociālās obligātās apdroÅ¡ināšanas iemaksu (socnodoklis) ar likmi 35,09%. To darba devÄ"ja vietā darÄ«tu valsts. Ir pat viedoklis, ka cita reālus augļus nesoÅ¡a instrumenta nemaz nav, jo Ä«paÅ¡i tāpÄ"c, ka Latvijā tiek Ä«stenota pensionÄ"Å¡anās vecuma paaugstināšana (lÄ«dz 65 gadiem), taču jaunas darba vietas tādos apmÄ"ros, kas spÄ"tu "absorbÄ"t" visus absolventus, nebÅ«t nerodas, tāpÄ"c pie tā saucamā socnodokļa vai tā daļas atlaides nāksies vien atgriezties, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

A/s RÄ«gas Piena kombināts valdes priekÅ¡sÄ"dÄ"tājs Raimonds Misa ideju sauc par atzÄ«stamu. "UzņÄ"mÄ"jiem noteikti tas nāktu par labu. RÄ«gas Piena kombināts vasarā pieņem darbā daudz jaunieÅ¡u, kas tirgo saldÄ"jumu, lÄ«dz ar to Å¡o ieceri noteikti vÄ"rtÄ"ju pozitÄ«vi," uzsver R.Misa.

Zivju pārstrādes uzņÄ"muma SIA Karavela tirdzniecÄ«bas direktoram Jānim Endelem viedoklis ir divÄ"jāds. "Ja jaunietim Å¡Ä« situācija palÄ«dz kādā pārejas posmā pārkvalificÄ"ties vai piepelnÄ«ties studiju laikā, tad atbalstu šādu iespÄ"ju, taču gadÄ«jumā, ja mums jāpāraudzina tāds jaunietis, kurÅ¡ strādāt negrib, tad šādam atbalstam nav jÄ"gas, jo uzņÄ"mumam jābÅ«t konkurÄ"tspÄ"jÄ«gam," komentÄ" J.Endele. Kopumā darbaspÄ"ka nodokļi Latvijā ir neadekvāti augsti, jebkurÅ¡ samazinājums ir pozitÄ«vi vÄ"rtÄ"jams, viņš piebilda.

Vairāki laikraksta aptaujātie uzņÄ"mÄ"ji atzÄ«st, ka valstij bÅ«tÄ«bā nav neviena cita instrumenta kā tikai nodokļi, kā ieinteresÄ"t darba devÄ"jus pieņemt darbā jaunieÅ¡us pirmo reizi. 

Točs: Valdības krahs

Protams, mÄ"s nevaram nenovÄ"rtÄ"t valdÄ«bas darbu. BÄ"rni iet uz skolu, ceļi labākā vai sliktākā stāvoklÄ« darbojas, slimnÄ«cas ir atvÄ"rtas, policija ir. Valsts funkcionÄ", valdÄ«ba to nodroÅ¡ina. Un tas Å¡ajos laikos nav maz. Bet kāds ir Å¡Ä«s valdÄ«bas Ä«paÅ¡ais mÄ"rÄ·is?

Visu Latvijai!-TÄ"vzemei un brÄ«vÄ«bai/LNNK Ä£enerālsekretārs Aigars LÅ«sis intervijā Dienai saka, ka "Å¡Ä«s valdÄ«bas mÄ"rÄ·i nesakrÄ«t ar Å¡Ä«s valsts mÄ"rÄ·iem, tie ir divi dažādi lielumi".

Taču Valda Dombrovska valdÄ«bai nav neviena cita Ä«paÅ¡a mÄ"rÄ·a kā eiro ievieÅ¡ana. Eiro ievieÅ¡ana, kuru ir atbalstÄ«jusi tā pati VL-TB/LNNK. VarbÅ«t ne aiz sajÅ«smas. VarbÅ«t citu alternatÄ«vu neredzot, taču atbalstÄ«jusi.

AcÄ«mredzot, to sakot, Aigars LÅ«sis nedomā eiro. Pareizāk sakot, domā ne tikai eiro. Jautājums ir krietni plašāks. Tas vÄ"l nav pietiekami apzināts un artikulÄ"ts, taču jau sāk lÄ«st ārā pa visām vÄ«lÄ«tÄ"m, un to nevarÄ"s noslÄ"pt.

Ir cilvÄ"ku grupa, kā Valdis Dombrovskis, Ilmārs RimÅ¡Ä"vičs vai Andris Vilks, kuri savos uzskatos, ilgās un cerÄ«bās jau dzÄ«vo vienotā un federatÄ«vā Eiropas SavienÄ«bas valstÄ«. No Latvijas viedokļa ir grÅ«ti saskatÄ«t, kāds labums ir no Latvenergo vai Latvijas dzelzceļa sadalÄ«Å¡anas, no Latvijas viedokļa tas drÄ«zāk ir sliktums, kas nozÄ«mÄ" elektrÄ«bas cenu kāpumu vai Latvijas dzelzceļa sistÄ"mas konkurÄ"tspÄ"jas samazināšanos.

Citādi ir, ja mÄ"s apsÄ"žamies krÄ"slā nevis RÄ«gā, bet BriselÄ". No kontinenta skatpunkta Å¡Ä«m liberalizācijām, deregulācijām un sadalÄ«Å¡anām varbÅ«t ir jÄ"ga, un tas, ka atseviÅ¡Ä·ai teritorijai tas rada negatÄ«vas sekas, ir tikai neizbÄ"gams un pārejoÅ¡s ļaunums. Jo Eiropa te ir primāra, nevis Latvija.

Un ir cilvÄ"ki, kā Aigars LÅ«sis, un, cerams, ir vÄ"l tādi, domāju, ka tādi ir visās Latvijas partijās, VienotÄ«bu ieskaitot, kas domā no Latvijas viedokļa. Un te rodas tā lielā uzskatu sadursme, kas Å¡o valdÄ«bu saraus driskās un nākotnÄ" iezÄ«mÄ"s jaunu robežšķirtni Latvijas politikā.

Vai mÄ"s domājam un lÄ"mumus pieņemam no Latvijas vai Eiropas viedokļa? Vai mÄ"s esam valsts konfederatÄ«vā valstu savienÄ«bā, kādā Eiropā mÄ"s iestājāmies, un kādu atbalstÄ«ja mÅ«su tautas griba 2004. gadā. Vai mÄ"s esam tikai teritorija, province federācijā, kurā valstÄ«m ir mazākas tiesÄ«bas nekā Amerikas Savienoto Valstu Å¡tatiem?

Tas ir pamatjautājums, uz kuru bÅ«s jāatbild Latvijas politikā. Domubiedru grupa Å¡o jautājumu visus Å¡os gadus ir centusies nokārtot paklusām. IeslÄ«dÄ"t Lisabonas lÄ«gumā, eirozonā - bez sabiedrÄ«bas viedokļa vÄ"rā ņemÅ¡anas vai pat ignorÄ"jot to. Tā nevarÄ"s. Å ie jautājumi tiks izvirzÄ«ti. Tos nevarÄ"s noslÄ"pt. Tie lien uz āru visā Eiropā. Tas, kas notiek Å¡ajās vÄ"lÄ"Å¡anās Vācijā, neies mazumā, bet plaÅ¡umā.

Ne tikai neprofesionāli ministri, bet Å¡Ä« uzskatu sadursme ir paÅ¡reizÄ"jā Valda Dombrovska valdÄ«bas kraha dziļākais cÄ"lonis. Aigara LÅ«Å¡a uzrautajām rÄ"tām nav risinājuma ES federālistu valdÄ«bas ietvaros.

EQUECAT: Colorado Floods $2B in Economic Losses and Climbing

The floods in Colorado caused an estimated $2 billion in economic losses, according to a report from catastrophe modeling firm EQUECAT.

The flooding was blamed for multiple fatalities, it’s estimated 1,500 homes were destroyed, and some 20,000 homes was damaged in more than 17 counties. Seven people have been reported dead.

Gov. John Hickenlooper on Friday signed an executive order for an extra $20 million for flood-related efforts.

He also declared a disaster emergency as a result of flooding for Clear Creek and Sedgwick counties, and certified state agencies to suspend provisions of any regulatory statute for state business in going through the emergency.

Based on the still-unfolding events, expect that $2 billion figure to rise.

Calling the $2 billion “a very conservative number,” Tom Larsen, senior vp and product architect at EQECAT, said since the flood waters recede the loss tally will likely continue to rise.

“It’s easily going to exceed that,” he said.

However, most of the financial losses ought to be borne by residents, since very little flood risk is insured. By some estimates as few as 1 percent of householders will be covered.

“From an insurance perspective it’s not an incredibly big event,” Larsen said, concerning the coverage of those homes that did have policies under the National Flood Insurance plan.

Comparing the Colorado disaster with Superstorm Sandy Larsen said the widespread flooding and wind damages from Sandy yielded roughly a $50 billion economic hit, but it surely was over an even bigger denominator.

Sandy had an impact on the Easter Seaboard, which has roughly $4 trillion of the U.S. gross domestic product. The affected Colorado counties, which might be home to roughly eight-in-10 of the state’s populous, account for about $200 billion GDP, which in ratio to the $2 billion in estimated losses may be considered “the same or possibly worse” than Sandy, consistent with Larsen.

What appears worse for Colorado victims is the shortage of insurance.

“That’s the large mismatch,” he said. “Sandy had plenty of insurance recovery.”

Colorado not so much.

“It’s primarily uninsured,” he said. “That’s going to delay recovery. There’s an incredible mismatch contained in the risk profiles in different parts of the country.”

Adding to the problem is that there is very little private flood insurance offered in Colorado, and NFIP is awfully often not retained after it becomes no longer mandatory.

“Flood is a challenging insurance product,” Larsen said.

Because it’s federally backed NFIP distorts the market on pricing making it hard for private insurers to give a very good risk management product to policyholders, he added.

Despite the shortcoming of insurance, the Rocky Mountains in Colorado are known for flash flood risk. The confluence of steep canyons concentrate rainwater run-off, while meteorological conditions conducive to heavy rainfall produce a measurable risk of flooding along the general Rocky Mountain range, in keeping with the EQUECAT report.

Recent forest fires have reduced the ability of the terrain to retain water and urbanization has exacerbated conditions from the Colorado flooding, in line with the report.

EQUECAT looked at most of the following when examining estimated economic damages:

• In affected areas an estimated replacement cost of $200,000 per household can develop an everyday of $300 million in total costs to mend the destroyed homes.
• Reviews of the impacts and expensive repair of flooded houses can produce an estimate of $20,000 to restore all the 17,500 flooded but not destroyed homes, or a further $350 million in economic damages, some of which won’t be repaired.
• Residents of the destroyed houses will incur extraordinary living expenses while their homes are being repaired, as will the various residents of the damaged homes. There’s an expectation of a unique $150 million in costs.

Bottom line, said Larsen, is people continue to live in high risk areas.

“We as a society wish to live in floodplains and risky areas,” Larsen said, adding that the lessons learned from living in such areas are short-lived. “We collectively have a number of three-year memory of the last catastrophe.”

EQUECAT: Colorado Floods $2B in Economic Losses and Climbing

The floods in Colorado caused an estimated $2 billion in economic losses, in line with a report from catastrophe modeling firm EQUECAT.

The flooding was blamed for multiple fatalities, it’s estimated 1,500 homes were destroyed, and some 20,000 homes was damaged in more than 17 counties. Seven people have been reported dead.

Gov. John Hickenlooper on Friday signed an executive order for an additional $20 million for flood-related efforts.

He also declared a disaster emergency due to the flooding for Clear Creek and Sedgwick counties, and authorized state agencies to suspend provisions of any regulatory statute for state business in coping with the emergency.

Based on the still-unfolding events, expect that $2 billion figure to rise.

Calling the $2 billion “a very conservative number,” Tom Larsen, senior vp and product architect at EQECAT, said since the flood waters recede the loss tally will likely continue to rise.

“It’s easily going to exceed that,” he said.

However, a few of the financial losses may be borne by residents, since very little flood risk is insured. By some estimates as few as 1 percent of homeowners could be covered.

“From an insurance perspective it’s not an exceedingly big event,” Larsen said, in regards to the coverage of those homes that did have policies under the National Flood Protection.

Comparing the Colorado disaster with Superstorm Sandy Larsen said the widespread flooding and wind damages from Sandy yielded roughly a $50 billion economic hit, but it was over a bigger denominator.

Sandy had an impact on the Easter Seaboard, which has roughly $4 trillion of the U.S. gross domestic product. The affected Colorado counties, which might be home to roughly eight-in-10 of the state’s populous, account for approximately $200 billion GDP, which in ratio to the $2 billion in estimated losses could be considered “the same or possibly worse” than Sandy, based on Larsen.

What seems worse for Colorado victims is the lack of insurance.

“That’s the large mismatch,” he said. “Sandy had numerous insurance recovery.”

Colorado not most.

“It’s primarily uninsured,” he said. “That’s going to delay recovery. There’s a massive mismatch within the risk profiles in different parts of the country.”

Adding to the problem is that there is very little private flood insurance offered in Colorado, and NFIP is very often not retained after it becomes not mandatory.

“Flood is a challenging insurance product,” Larsen said.

Because it’s federally backed NFIP distorts the market on pricing making it hard for private insurers to offer a very good risk management product to policyholders, he added.

Despite the inability of insurance, the Rocky Mountains in Colorado are known for flash flood risk. The confluence of steep canyons concentrate rainwater run-off, while meteorological conditions conducive to heavy rainfall produce a measurable risk of flooding along all of the Rocky Mountain range, in line with the EQUECAT report.

Recent forest fires have reduced the flexibility of the terrain to retain water and urbanization has exacerbated conditions from the Colorado flooding, in keeping with the report.

EQUECAT looked at many of the following when examining estimated economic damages:

• In affected areas an estimated replacement cost of $200,000 per household can develop a normal of $300 million in total costs to mend the destroyed homes.
• Reviews of the impacts and costly repair of flooded houses can produce an estimate of $20,000 to restore all the 17,500 flooded but not destroyed homes, or an additional $350 million in economic damages, some of which won’t be repaired.
• Residents of the destroyed houses will incur extraordinary living expenses while their homes are being repaired, as will a number of the residents of the damaged homes. There’s an expectation of 1 other $150 million in costs.

Bottom line, said Larsen, is people continue to live in high risk areas.

“We as a society prefer to live in floodplains and risky areas,” Larsen said, adding that the lessons learned from living in such areas are short-lived. “We collectively have just a few three-year memory of the last catastrophe.”

Connecticut’s Health Care Exchange Identifying Thousands of Potential Customers

The chief marketing officer for Connecticut’s health care exchange says thousands of people are being identified as potential customers for the hot insurance marketplace.

Jason Madrak said Thursday that the exchange, referred to as Access Health CT, generated 6,657 leads as of last week from various educational outreach efforts. Those people will be contacted again once open enrollment begins on Oct. 1.

After kicking off an advertising campaign, deploying workers to street fairs and retail establishments, and holding informational sessions round the state, Madrak said the exchange is now “starting to hit our stride” and is generating 1,500 leads on a weekly basis.

Meanwhile, Madrak said the exchange is on track to teach and certify 306 people who ought to be deployed on Oct. 1 to help sign people up for insurance.

Copyright 2013 Associated Press. All rights reserved. This material is just not published, broadcast, rewritten or redistributed.

Miller Joins Hylant as Energy & Polymers Practice Leader

Privately owned insurance brokerage Hylant, headquartered in Ohio, announced that industry veteran Jeff Miller has joined the company since the energy and polymers practice leader.

Prior to joining Hylant, Miller served in the industry as CEO for several polymer companies. He has also been all in favour of all aspects of manufacturing, holds several patents and received the Product Innovation Award at the Pultrusion Innovation Conference. As a landowner in Utica Shale, Miller has a personal interest in this industry.

Miller is currently on the board of trustees for Polymer Ohio and he was the past chairman for the Fiberglass Material Council of the american Architectural Manufacturers Association.

Source: Hylant

FKTK pārbaudīs Latvijas banku iespējamo saistību ar Krievijas un Ukrainas ieroču tirdzniecību

SaistÄ«bā ar informāciju par vairāku Latvijas komercbanku bÅ«tisko lomu Krievijas un Ukrainas ieroču tirdzniecÄ«bas darÄ«jumu finanÅ¡u apkalpoÅ¡anā un lÄ«dzdalÄ«bā naudas atmazgāšanā FinanÅ¡u un kapitāla tirgus komisija (FKTK) veiks pārbaudes ar mÄ"rÄ·i noskaidrot, vai ziņojumā minÄ"tās bankas ir ievÄ"rojuÅ¡as visas normatÄ«vo aktu prasÄ«bas noziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizÄ"Å¡anas jomā.

FKTK vÄ"rÅ¡ uzmanÄ«bu, ka ziņojuma autori norāda - uzņÄ"mumu pieminÄ"Å¡ana ziņojumā nenozÄ«mÄ", ka tās bÅ«tu iesaistÄ«tas kādās nelegālās aktivitātes. PÄ"c paÅ¡u autoru teiktā, ziņojumā aprakstÄ«tās aktivitātes ir pilnÄ«bā legālas.

Ziņojumā darÄ«jumi tiek saukti par nelikumÄ«giem, ja tie raisÄ«juÅ¡i aizdomas, ka tie varÄ"tu bÅ«t pretrunā ar starptautiskajām normām. Kas attiecas uz Latvijas banku iesaisti, tad ziņojumā tiek minÄ"ti pieņÄ"mumi, kas ir jāpārbauda, lai varÄ"tu izdarÄ«t kādus secinājumus, norāda FKTK.

Katrai bankai ir jānodroÅ¡ina normatÄ«vo aktu prasÄ«bu izpilde, tostarp jāizveido un jāuztur iekÅ¡Ä"jās kontroles sistÄ"ma, kuras darbÄ«ba ir pietiekami efektÄ«va, lai novÄ"rstu jebkurus mÄ"Ä£inājumus iesaistÄ«t banku noziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizācijā, terorisma finansÄ"Å¡anā vai šādu darbÄ«bu mÄ"Ä£inājumā, atgādina FKTK. IekÅ¡Ä"jās kontroles sistÄ"mas darbÄ«bas ietvaros banku pienākums, veicot savu klientu padziļināto izpÄ"ti, ir iegÅ«t informāciju par klienta darbÄ«bas veidu, sadarbÄ«bas partneriem, plānoto darÄ«jumu apmÄ"ru un naudas lÄ«dzekļu izcelsmi.

Jebkuru aizdomu gadÄ«jumos banku pienākums ir par aizdomÄ«giem klientu darÄ«jumiem ziņot NoziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizācijas novÄ"rÅ¡anas dienestam, uzsver FKTK.

DroÅ¡Ä«bas policija ir iepazinusies ar Å¡o publikāciju un izvÄ"rtÄ" tajā minÄ"tos faktus, aÄ£entÅ«rai LETA pastāstÄ«ja DroÅ¡Ä«bas policijas priekÅ¡nieka palÄ«dze KristÄ«ne Apse-KrÅ«miņa.

Jau ziņots, ka Latvijas bankām ir bÅ«tiska loma Krievijas un Ukrainas ieroču tirdzniecÄ«bas darÄ«jumu finanÅ¡u apkalpoÅ¡anā un lÄ«dzdalÄ«bā naudas atmazgāšanā, secināts VaÅ¡ingtonā bāzÄ"tas militāro un droÅ¡Ä«bas analÄ«tiÄ·u nevalstiskās organizācijas C4ADS izmeklÄ"Å¡anas ziņojumā.

Prudential Designated Systemically Risky, Subject to Federal Reserve Oversight

Insurer Prudential Financial Inc. said on Thursday that U.S. regulators had voted to designate the company as systemically risky, bringing it under stricter regulatory oversight.

A group of regulators known as the Financial Stability Oversight Council were weighing whether Prudential was so big that its failure could threaten U.S. financial markets.

It was doing so under a provision of the 2010 Dodd-Frank law that says the possibility council can designate non-bank financial firms as “systemically important.” The tag brings tougher capital requirements and means the businesses could be regulated by the Federal Reserve.

Prudential had opposed regulators’ attempts to offer it the systemic tag and argued that it was not too big to fail. The insurer now has 30 days to see whether it'll ask a court to overturn the regulators’ decision.

“We are currently reviewing the cause of the determination and our options,” Prudential said in a statement.

Regulators already tapped American International Group and GE Capital, the financial services arm of General Electric, for this new oversight. Both accepted the designation.

The risk council also proposed naming Prudential, the second-largest U.S. life insurer, a globally systemic insurer, consistent with a global regulatory group.

But Prudential appealed to regulators to vary their minds, becoming the first firm to formally contest the U.S. designation.

The council, this is led by Treasury Secretary Jack Lew, stuck by its initial decision, Prudential said on Thursday. A Treasury spokeswoman declined to comment.

The regulatory group’s procedures stipulate that when it votes to designate a non-bank financial company as risky, it must wait one business day before announcing the decision.

Prudential’s designation makes it appear more likely the council will next name MetLife, another big U.S. insurer, as systemically important. MetLife has said regulators were considering it for tougher oversight, however it was not as far along in the process.

Alterna Enters MPL Space Through Captive, RRG Management Services

Alterna has entered into the alternative risk marketplace, specifically focusing on providing medical professional liability services for physicians, clinics, and hospital groups through one company.

Most group insurance facilities (i.e., risk retention groups (RRGs), captives) have several third-party service providers supporting their core structure which can lead to gaps in service and data sharing.

Alterna offers in-house services like financial reporting, regulatory compliance, underwriting and policy issuance, risk management consulting and live support, continuing medical education (accredited and specialty-specific), claims administration, and other management services including marketing, reinsurance, and hosting.

Physicians, clinics, and hospitals have quite a lot of captive insurance structures to choose from, all with different regulatory requirements relying on the state wherein the captive is located. The participants inside the captive, however, shouldn't have to be located in the same state (or even country) since the captive. “This can get complicated that's why the expertise of the captive management company is very important,” says Mary-Lou Misrahy, chief executive officer for Alterna.

Alterna currently has two risk retention management companies under contract servicing SCRUBS RRG and EMPAC RRG.

Alterna provides the health care industry with alternative risk options, management, and services through a team of industry specialists. The company is a very owned subsidiary of Physicians Insurance A Mutual Company, which has provided surgeon liability insurance for 30 years. Alterna has offices in Florida, Nevada, Vermont, Washington, and West Virginia.

Texas Governor, State Senator Square Off on Health Exchange Navigator Rules

Texas’ top insurance regulator has found herself in the midst of a battle over rules that govern folks that will provide information to consumers in regards to the health insurance exchanges that are portion of the U.S. healthcare reform initiative passed by Congress in 2010.

Texas Insurance Commissioner Julia Rathgeber recently received letters from both Gov. Rick Perry and Sen. Kirk Watson, author of the bill passed contained in the 2013 legislative session that addresses the regulation of “navigators” for the state’s medical insurance exchange. The letters are in regard to the Texas Department of Insurance’s option to developing rules for navigators inside the exchange.

Perry has made his disdain for the Affordable Care Act and the medical insurance exchanges well-known. In November 2012 he sent a letter to U.S. Department of Health and Human Services Secretary Kathleen Sebelius reminding her that the Texas wouldn't a willing participant within the health exchange.

“It is obvious there is no such thing as a state exchange. Instead, it is a federally mandated exchange with rules dictated by Washington,” Perry stated.

Enrollment inside the exchanges is set to begin Oct. 1, 2013; the exchanges are to become effective in January 2014.

In his Sept. 17 letter to Rathgeber, Perry instructed her to implement rules for navigators that may be more stringent than those required by the govt.

Watson countered in his own letter to the commissioner, dated Sept. 19, that Perry’s request is out of line and that some of the items the governor outlined in his letter aren't permissible under Watson’s bill, Senate Bill 1795.

In his letter, Perry said SB 1795 “specifically allows TDI to adopt more stringent regulations than federal rules.”

Watson said, however, that the bill does no such thing.

“SB 1795 wouldn't authorize the agency to place onerous restrictions on navigators,” Watson told Rathgeber. The bill, he said, instead “lets TDI step in if the agency finds that federal standards and training prove insufficient in equipping navigators to complete their federally defined duties.”

The navigator rules called for in SB 1795 don't apply licensed insurance agents. The bill specifically states that the navigator rules provided for inside the bill do “not apply to a certified life, accident, and medical insurance agent, a licensed life and medical insurance counselor, or a professional life and medical health insurance company,” according to an analysis of the bill provided by the Legislature.

In his letter, Perry instructed Rathgeber to make certain, among other things, that the navigator rules impose a minimum age limit of 18 years; require proof of U.S. citizenship or legal residency; require navigators to “complete a comprehensive, TDl-approved training process a minimum of 40 hours coursework in addition to any federal coursework,” and pass a “rigorous” state developed exam.

Watson mentioned, however that SB 1795 doesn't authorize TDI to put age restrictions on navigators, require citizenship status to be reported to TDI or require an “arbitrary” amount of additional training. Nor does it authorize any additional exam requirements beyond that required by federal rules, under which navigators must complete a minimum of 30 hours of educating and pass an exam for certification, Watson said.

The bill does allow the dep., however, to authorize “additional training for navigators since the commissioner considers necessary to ensure compliance with changes in state or federal law,” according to the legislative analysis of the bill.

Another requirement that Perry recommended and Watson found contentions is a provision that navigators should “report to TDI regularly the names of those persons they join the federal health care exchange, and locations at which sign-ups occur.”

Watson said SB 1795 doesn't provide TDI with the authority to create a database that identifies folks that were assisted by navigators and where such assistance occurred.

Watson also said fees that navigators would pay to the state and surety bond requirements for navigators, both of that have been suggested by Perry, weren't authorized by the bill.

Stakeholder Input, Meeting

For its part, TDI has issued a decision for input on the scope of rules to implement SB 1795. Comments should be submitted to the agency by 5 p.m. on Sept. 27.

TDI has scheduled an off-the-cuff stakeholder meeting to discuss SB 1795 and rule development to happen on Sept. 30 in Austin.

TDI said it's especially curious about stakeholder input in the case of the registration and training of navigators, background checks for navigators, consumer privacy protection safeguards and continuing education requirements for navigators.

Highest Uninsured Rate

Texas has the suitable rate throughout the country of people without medical health insurance and ranks many of the highest in poverty, the Associated Press reported.

According to U.S. Census data for 2012 that was released on Sept.17, nearly 25 percent of Texans did not have health insurance, compared to the national average of 15.4 percent. The rate was much higher among working-age adults, with 32 percent lacking health coverage.

Texas ranked eighth inside the nation in poverty, with 17.2 percent of the population living in poverty, the AP reported. That’s lower than $18,500 a year for a family of three.

An Associated Press report contributed to this story.

Vermont Employers Wrestle With Health insurance Change

Many Vermont employers are battling the alternative whether to continue their workers on medical health insurance or allow them to buy it individually and make the most of federal tax credits.

At a forum Wednesday in Montpelier, some employers said the dilemma is principally acute for businesses that have a enormous disparity between the pinnacle- and lowest-paid workers.

The comments came during a forum for small business owners gazing the launch of the Vermont Health Connect Health insurance Exchange.

Business owners say lower-wage employees could be better off with somebody or family plan subsidized by the government, but higher paid employees aren’t eligible for subsidies.

The health overhaul law requires employers to make an all-or-nothing decision about coverage.

Copyright 2013 Associated Press. All rights reserved. This material will not be published, broadcast, rewritten or redistributed.

In Flood-Struck Colorado, Concerns About Fracking Spills

Contaminated water spilling from flooded oil and gas drilling sites in Colorado is refocusing attention on the environmental risks surrounding America’s fracking boom.

Floods that have devastated north-central Colorado, killing eight people and displacing thousands, have also dislodged storage tanks that hold drilling wastewater left over from the production process often called hydraulic fracturing, or fracking.

While the impact of leaks is yet to be assessed, environmental groups, which oppose fracking, are expressing concerns regarding the risk of adding drilling fluids to other toxins potentially loosed by the floods.

Fertilizer and pesticides running from vast tracts of farmland may pose a much bigger threat. But fracking waste is without doubt one of the newest problems in a state where energy production is on the rise, and spills could pose the latest environmental challenge to the multibillion-dollar oil and gas industry.

“We don’t know the disposition of the chemicals and waste at this point, but there’s possible that the flooding allowed their release, and that is a vital concern,” said Tony Ingraffea, professor of engineering at Cornell University in Ithaca, Big apple.

“We could have a chronic term, hazardous waste cleanup problem.”

A helicopter flight on Tuesday over Weld County in Colorado, among the many worst affected areas and home to about 20,000 active oil and gas wells, afforded views of listing and toppled storage tanks at oil and gas wells. Some sites were submerged under brown floodwater; cattle grazed on higher ground nearby.

Encana Corp, a primary driller throughout the state, said flooding had dislodged some storage tanks holding wastewater at oil and gas wells, and a “small amount” of oil had spilled from one well. The spill was contained at the site, a spokesman said.

Nearly 2,000 oil and gas wells was shut in the region, according to the Colorado Oil and Gas Association.

Fracking involves pumping millions of gallons of water, sand and chemicals underground to fracture shale rock and release oil or gas. Much of that water returns to the surface and is stored in lined pits or closed tanks for recycling or injection in underground storage caverns offsite.

Environmental groups say fracking can contaminate water supplies.

The fracking fluid used in Encana’s Weld County wells includes a long list of chemicals, including hydrochloric acid and benzyl chloride, in step with Frac Focus, a website where energy firms can disclose substances they're using to frack.

As in much of america, where a drilling boom is underway, fracking activity has increased in Colorado over the last decade. In June this year, oil production rose nearly 30 percent above the same period in 2012, to 161,000 barrels of oil daily.

Potential Impact For Drillers

Precedents in North Dakota, some of the centers of the U.S. fracking boom, point to how drillers will have to adjust to flood risks in Colorado.

Floods from thawing snow along the Missouri River in North Dakota in 2010 and 2011 washed fracking fluids, drilling mud and brine into nearby streams, prompting changes in the laws governing storage of wastewater inside the state.

In April 2011, floods swamped a Hess Corp open pit whose contents eventually spilled into the nearby McLoed Lake. Later that year, oil from a Ryan Exploration well site spilled into the Missouri River as a result of summer floods.

Hess subsequently paid $114,000 in fines, spokesman Jon Pepper said the company also began using closed-loop systems, which use steel or fiberglass tanks to store contaminated wastewater and do not require open pits for storage.

Early last year, the North Dakota Industrial Commission amended its rules to prohibit using open pits except in cases of emergencies. Companies can still store drilling waste in open pits for up to 72 hours after drilling a well or after securing approval from the industrial commission.

Assessing The Damage

Open pits, which could contain about 200-400 barrels of liquid(8,400-16,800 gallons) are allowed in Colorado, though companies generally don't rely on them to store contaminated fluids.

Andarko Petroleum, which shut 675 wells and 20 miles of pipelines after the flood, said it could not have any open pits contained in the state.

Encana, which initially shut nearly 400 wells after the flood, said it too used a closed loop system in Colorado.

Still, concerns remain even about closed storage units which have been toppled by the rains and should be leaking.

Todd Hartman, spokesman at the Colorado Department of Natural Resources, said it was rare for open pits to be used in that part of the state and that the majority flowback water was placed in closed tanks.

“We are assessing the impact to open pits, including building a count of how many pits may have been affected,” Hartman said.

Some have played down the potential impact of spilled drilling fluids, saying the flood should dissolve harmful chemicals in waste pits before stormwater reaches an underground aquifer or clean water source. Experts said bacteria may degrade any chemicals that do not dissolve in water.

“The amount of wastewater is so small compared to the amount of water passing through there, and compared to the chemicals used in farming,” said Robert Watson, a professor of petroleum and natural gas engineering at Pennsylvania State University.

papildināta (plkst.16:26) - Avāriju izraisījušais Baltic Taxi šoferis strādājis kā terminators - bez miega

Taksometru kompānijas Baltic Taxi Å¡oferis, kura vadÄ«tais spÄ"krats vakar, 18.septembrÄ«, iekļuva smagā avārijā uz RÄ«gas-Ventspils Å¡osejas, savu kolÄ"Ä£u aprindās tiek dÄ"vÄ"ts par terminatoru un tiek pieļauts, ka negadÄ«juma brÄ«dÄ« viņš pie stÅ«res aizmidzis, liecina citu taksistu stāstÄ«tais portālam Diena.lv.

PÄ"c aculiecinieku stāstÄ«tā, avarÄ"juÅ¡ais mikroautobuss ceļa lÄ«kumā nevis nogriezies, bet aizbraucis taisni, liecina portāla Diena.lv rÄ«cÄ«bā esošā informācija.

Taksometru vadītāju lokā tiek spriests, ka šoferis vienkārši aizmidzis pie stūres. Viņam, savulaik strādājot citā taksometru kompānijā, jau bijis līdzīgs gadījums, proti, šoferis aizmidzis pie stūres un izraisījis avāriju.

Mikroautobusa vadÄ«tājam esot pat iesauka terminators, jo viņš mÄ"dzot strādāt diennaktÄ«m neguļot. "Rodas jautājums par dispečera vai uzņÄ"muma vadÄ«tāja atbildÄ«bu, ja tāds cilvÄ"ks tiek sÅ«tÄ«ts tik tālā reisā. Ja cilvÄ"ks strādā uzņÄ"mumā stundām, tad dispečeram tas ir jāzina," portālam Diena.lv norādÄ«ja kāds taksometra vadÄ«tājs. Viņš arÄ« bilda, ka diennaktÄ«m mÄ"dzot strādāt vien privātie taksometru vadÄ«tāji, bet tiem, kuri strādājot lielos uzņÄ"mumos, jādara darbs pÄ"c noteikta grafika.

SIA Baltic Taxi komunikācijas konsultante Ligita Brodiņa portālam Diena.lv norādÄ«ja, ka uzņÄ"mums paÅ¡laik atturas no iespÄ"jamiem minÄ"jumiem par avārijas iemesliem, jo izmeklÄ"Å¡ana ir vÄ"l procesā. "Avāriju izraisÄ«juÅ¡ais taksometra vadÄ«tājs, tāpat kā pārÄ"jie Baltic Taxi vadÄ«tāji, ikdienā un arÄ« negadÄ«juma dienā strādā saskaņā ar normÄ"tu darba grafiku, tāpÄ"c aizdomas par aizmigÅ¡anu brauciena laikā nepieļaujam," teica uzņÄ"muma pārstāve. Viņa norādÄ«ja, ka avarÄ"jušā taksometra vadÄ«tājs Baltic Taxi strādā kopÅ¡ uzņÄ"muma dibināšanas 2009.gadā, un Å¡ajā laikā nav bijuÅ¡i gadÄ«jumi, kuru dÄ"ļ pārvÄ"rtÄ"t viņa kā taksometra vadÄ«tāja profesionalitāti un atbildÄ«bu darbā ar uzņÄ"muma klientiem.

Brodiņa solÄ«ja sniegt plašākus komentārus tiklÄ«dz bÅ«s zināmi avārijas izmeklÄ"Å¡anas rezultāti. 

Ziņu aÄ£entÅ«ra LETA vÄ"sta, ka Baltic Taxi pÄ"c 18.septembrÄ« notikušās avārijas uz RÄ«gas-Ventspils Å¡osejas, kurā iesaistÄ«ta kompānijas maÅ¡Ä«na, veic iekÅ¡Ä"jo izmeklÄ"Å¡anu, lai noskaidrotu negadÄ«juma detaļas. Tāpat tiekot gaidÄ«ta informācija no Valsts policijas, lai izvÄ"rtÄ"tu notikušā iemeslus.

No Ventspils nafta termināls, kura darbinieki brauca negadÄ«jumā cietuÅ¡ajā auto, pretenzijas nav saņemtas un Baltic Taxi sola sadarbÄ«bā ar apdroÅ¡inātājiem kompensÄ"t visus izdevumus, kas radÄ«sies ārstniecÄ«bas procesā.

UzņÄ"mumā uzsver, ka Baltic Taxi pārstāvji sadarbojas ar visām iesaistÄ«tajām pusÄ"m, lai apzinātu cietuÅ¡o stāvokli un tiem nepiecieÅ¡amo palÄ«dzÄ«bu.

Kā ziņots, ikgadÄ"jās VTTI grupas ("Ventspils nafta termināls" akcionārs) tehnisko vadÄ«tāju tikÅ¡anās dalÄ«bnieki vakar ceļā no RÄ«gas uz Ventspili plkst.7.40 iekļuvuÅ¡i avārijā. NegadÄ«jumā iesaistÄ«ts Baltic Taxi mikroautobuss, kurā atradās Å¡oferis un seÅ¡i VTTI darbinieki.

AutomaÅ¡Ä«na lietainos laika apstākļos asā pagriezienā netālu no Usmas ezera nobraukusi no ceļa un avarÄ"jusi. Å oferis un visi pasažieri ir guvuÅ¡i traumas - triju savainojumi ir nelieli, bet četri cietuÅ¡i nopietnāk. Lai novÄ"rtÄ"tu viņu stāvokļa nopietnÄ«bu, neatliekamā medicÄ«niskā palÄ«dzÄ«ba visus cietuÅ¡os ir nogādājusi Ziemeļkurzemes reÄ£ionālajā slimnÄ«cā VentspilÄ«.

Aculiecinieki pastāstÄ«juÅ¡i, ka avarÄ"jusÄ« automaÅ¡Ä«na lÄ«kumā saslÄ«dÄ"jusi, nobraukusi no ceļa, apmetusi trÄ«s kÅ«leņus un uz riteņiem piezemÄ"jusies aptuveni 15 metrus no ceļa braucamās daļas.

Ventspils policijas iecirknÄ« informÄ"ja, ka viens no avārijas iemesliem varÄ"tu bÅ«t laika apstākļi, proti, lietus.

(Pievienots Baltic Taxi komentārs 5. un 6.rindkopā.) 

Obama Administration Offers Healthcare Law Security features

The Obama administration will announce measures to reassure Americans about the privacy and security of the rules they submit when they join insurance under President Barack Obama’s signature healthcare law, officials said on Wednesday.

The administration plans to promote a toll-free telephone number to report fraud or attempted identity theft under the law, and expects to launch measures equivalent to a web based identification-verification system to preserve taxpayer-funded subsidies from going to criminals, officials said.

Online medical health insurance exchanges, a key means to enroll an estimated 7 million uninsured Americans for next year, are to open across the country on Oct. 1, and the administration is scrambling to surmount political and operational obstacles to get them running on time. People have until March to join coverage next year.

Technology experts have cited the opportunity of fraud and abuse as factors that may complicate or delay the implementation of the exchanges, and opponents of the law have seized on those worries.

Attorney General Eric Holder, Health and Human Services Secretary Kathleen Sebelius, Federal Trade Commission chairwoman Edith Ramirez and other federal and state officials were to talk about the privacy and security issues at White House meeting on Wednesday, officials said.

That should be followed by events this week at the Justice Department and at the Federal Trade Commission aimed at reassuring Americans that their personal information could be safe and to publicize how you can report criminal activity, they said.

Republicans are waging a dogged fight against the Affordable Care Act, mostly is called Obamacare. They've got made delaying or defunding Obamacare a top priority and wish to make that a condition for passing federal government spending bills or an increase contained in the nation’s debt limit.

Florida Governor Rick Scott, a Republican, in August expressed concern regarding the potential for privacy violations, and Florida recently placed restrictions on counselors trained to aid people enroll in healthcare, citing concerns concerning the theft of non-public information.

Implementation of Obamacare so far were faced a series of delays. Most recently, the administration held back the signing of final agreements with insurance to be sold on the exchanges, probably due to technology problems.

Administration officials have said repeatedly that the marketplaces would begin on time. But the Oct. 1 deadline has begun to falter in some places at the state level, with Oregon announcing plans to scale back the launch of its own marketplace.

Meanwhile, California has said it'll be ready for full enrollment in time.

Rīgas brīvostā prēmiju apjoms turpmāk nepārsniegs četras mēnešalgas

RÄ«gas brÄ«vostas valdÄ" ceturtdien akceptÄ"tas izmaiņas brÄ«vostas darbinieku prÄ"mÄ"Å¡anas sistÄ"mā, nosakot, ka turpmāk darbinieks gada laikā varÄ"s saņemt ne vairāk kā trÄ«s prÄ"mijas darba algas apjomā, bet brÄ«vostas valde ar atseviÅ¡Ä·u lÄ"mumu par Ä«paÅ¡iem sasniegumiem varÄ"s pieÅ¡Ä·irt arÄ« ceturto prÄ"miju, aÄ£entÅ«rai LETA pastāstÄ«ja RÄ«gas brÄ«vostas valdes priekÅ¡sÄ"dÄ"tājs Andris Ameriks (GKR).

RÄ«gas brÄ«vostas pārvaldnieka prÄ"mija turpmāk nebÅ«s lÄ«gumā paredzÄ"ta summa, bet par to lems brÄ«vostas valde.

LÄ«dz Å¡im darbinieku prÄ"mijas tika aprÄ"Ä·inātas kā procents no ostas apgrozÄ«juma. MÄ"neÅ¡a laikā tiks veiktas atbilstoÅ¡as izmaiņas brÄ«vostas darbinieku lÄ«gumos. Å Ä«s izmaiņas tiks ieviestas, balstoties Valsts kontroles ieteikumiem.

Jau ziņots, ka RÄ«gas brÄ«vostas valde apstiprināja ostas gada pārskatu, tādÄ"jādi ostas pārvaldniekam LeonÄ«dam Loginovam automātiski pieÅ¡Ä·irot vairāk nekā 48 000 latu prÄ"miju. PrÄ"mija izraisÄ«jusi pretrunÄ«gu reakciju, jo Valsts kontrole Å¡ogad revÄ«zijā konstatÄ"jusi, ka no 2009. lÄ«dz 2011.gadam RÄ«gas brÄ«vostā ir bijuÅ¡i nelietderÄ«gi un nelikumÄ«gi tÄ"riņi vairāk nekā 41 miljona latu apmÄ"rā.

Ameriks pÄ"c tam skaidroja, ka brÄ«vostas valde nelemj par prÄ"mijas pieÅ¡Ä·irÅ¡anu - brÄ«vostas pārvaldnieka darba lÄ«gumā tāda paredzÄ"ta automātiski, ja osta noslÄ"gusi gadu ar kravu apgrozÄ«juma pieaugumu. "Darba likumdoÅ¡ana noteic, kā iespÄ"jams grozÄ«t darba lÄ«gumu, un atbilstoÅ¡i Å¡ai procedÅ«rai valde arÄ« rÄ«kosies," norādÄ«ja Ameriks.

PaÅ¡reizÄ"jā brÄ«vostas darbinieku prÄ"mÄ"Å¡anas un finansiālās stimulÄ"Å¡anas sistÄ"ma paredz, ka prÄ"mijas, kas piesaistÄ«tas apgrozÄ«juma pieaugumam, un piemaksas par labu darbu saņem ne tikai brÄ«vostas pārvaldnieks Loginovs, bet arÄ« vairāki citi vadoÅ¡ie darbinieki, brÄ«vostas departamentu direktori.

Kā ziņots, VK revÄ«zijā tika secināts, ka RÄ«gas brÄ«vostas pārvaldes finanÅ¡u lÄ«dzekļi 595 000 latu apmÄ"rā nelikumÄ«gi tÄ"rÄ"ti gan darba samaksas noteikumiem neatbilstošām prÄ"mijām, dāvanām un veselÄ«bas apdroÅ¡ināšanai valdes locekļiem, gan kļūdaini aprÄ"Ä·inātiem pabalstiem, atvaļinājuma naudai un darba nespÄ"jas lapas naudai.

Avāriju izraisījušais Baltic Taxi šoferis strādājis kā terminators - bez miega

Taksometru kompānijas Baltic Taxi Å¡oferis, kura vadÄ«tais spÄ"krats vakar, 18.septembrÄ«, iekļuva smagā avārijā uz RÄ«gas-Ventspils Å¡osejas, savu kolÄ"Ä£u aprindās tiek dÄ"vÄ"ts par terminatoru un tiek pieļauts, ka negadÄ«juma brÄ«dÄ« viņš pie stÅ«res aizmidzis, liecina citu taksistu stāstÄ«tais portālam Diena.lv.

PÄ"c aculiecinieku stāstÄ«tā, avarÄ"juÅ¡ais mikroautobuss ceļa lÄ«kumā nevis nogriezies, bet aizbraucis taisni, liecina portāla Diena.lv rÄ«cÄ«bā esošā informācija.

Taksometru vadītāju lokā tiek spriests, ka šoferis vienkārši aizmidzis pie stūres. Viņam, savulaik strādājot citā taksometru kompānijā, jau bijis līdzīgs gadījums, proti, šoferis aizmidzis pie stūres un izraisījis avāriju.

Mikroautobusa vadÄ«tājam esot pat iesauka terminators, jo viņš mÄ"dzot strādāt diennaktÄ«m neguļot. "Rodas jautājums par dispečera vai uzņÄ"muma vadÄ«tāja atbildÄ«bu, ja tāds cilvÄ"ks tiek sÅ«tÄ«ts tik tālā reisā. Ja cilvÄ"ks strādā uzņÄ"mumā stundām, tad dispečeram tas ir jāzina," portālam Diena.lv norādÄ«ja kāds taksometra vadÄ«tājs. Viņš arÄ« bilda, ka diennaktÄ«m mÄ"dzot strādāt vien privātie taksometru vadÄ«tāji, bet tiem, kuri strādājot lielos uzņÄ"mumos, jādara darbs pÄ"c noteikta grafika.

SIA Baltic Taxi korporatÄ«vo klientu nodaļas vadÄ«tāja Arita Zvirgzdiņa atbildi, vai uzņÄ"mums pārbauda iespÄ"ju, ka Å¡oferis pie sava auto stÅ«res aizmidzis, portālam Diena.lv pagaidām nesniedza, solot komentāru sniegt vÄ"lāk.

Ziņu aÄ£entÅ«ra LETA vÄ"sta, ka Baltic Taxi pÄ"c 18.septembrÄ« notikušās avārijas uz RÄ«gas-Ventspils Å¡osejas, kurā iesaistÄ«ta kompānijas maÅ¡Ä«na, veic iekÅ¡Ä"jo izmeklÄ"Å¡anu, lai noskaidrotu negadÄ«juma detaļas. Tāpat tiekot gaidÄ«ta informācija no Valsts policijas, lai izvÄ"rtÄ"tu notikušā iemeslus.

No Ventspils nafta termināls, kura darbinieki brauca negadÄ«jumā cietuÅ¡ajā auto, pretenzijas nav saņemtas un Baltic Taxi sola sadarbÄ«bā ar apdroÅ¡inātājiem kompensÄ"t visus izdevumus, kas radÄ«sies ārstniecÄ«bas procesā.

UzņÄ"mumā uzsver, ka Baltic Taxi pārstāvji sadarbojas ar visām iesaistÄ«tajām pusÄ"m, lai apzinātu cietuÅ¡o stāvokli un tiem nepiecieÅ¡amo palÄ«dzÄ«bu.

Kā ziņots, ikgadÄ"jās VTTI grupas ("Ventspils nafta termināls" akcionārs) tehnisko vadÄ«tāju tikÅ¡anās dalÄ«bnieki vakar ceļā no RÄ«gas uz Ventspili plkst.7.40 iekļuvuÅ¡i avārijā. NegadÄ«jumā iesaistÄ«ts Baltic Taxi mikroautobuss, kurā atradās Å¡oferis un seÅ¡i VTTI darbinieki.

AutomaÅ¡Ä«na lietainos laika apstākļos asā pagriezienā netālu no Usmas ezera nobraukusi no ceļa un avarÄ"jusi. Å oferis un visi pasažieri ir guvuÅ¡i traumas - triju savainojumi ir nelieli, bet četri cietuÅ¡i nopietnāk. Lai novÄ"rtÄ"tu viņu stāvokļa nopietnÄ«bu, neatliekamā medicÄ«niskā palÄ«dzÄ«ba visus cietuÅ¡os ir nogādājusi Ziemeļkurzemes reÄ£ionālajā slimnÄ«cā VentspilÄ«.

Aculiecinieki pastāstÄ«juÅ¡i, ka avarÄ"jusÄ« automaÅ¡Ä«na lÄ«kumā saslÄ«dÄ"jusi, nobraukusi no ceļa, apmetusi trÄ«s kÅ«leņus un uz riteņiem piezemÄ"jusies aptuveni 15 metrus no ceļa braucamās daļas.

Ventspils policijas iecirknÄ« informÄ"ja, ka viens no avārijas iemesliem varÄ"tu bÅ«t laika apstākļi, proti, lietus.