FOTO: Veselības gada balvas saņem arī CSDD un deputāti

Ceturtdien kultÅ«ras centrā Sapņu fabrika pirmo reizi tika pasniegtas VeselÄ«bas gada balvas, pie kurām desmit dažādās nominācijās tika sabiedriskās organizācijas, paÅ¡valdÄ«bas, uzņÄ"mÄ"ji, deputāti un citi, kuri ar savu darbu veicinājuÅ¡i izpratni par sabiedrÄ«bas veselÄ«bu. 

Balvu par bÄ"rnu sporta un veselÄ«ga brÄ«vā laika organizÄ"Å¡anu saņÄ"ma AS Latvijas meži par aktivitāti Mamma daba, balvu par veselÄ«ga uztura ražoÅ¡anu - AS Tukuma piens par ekoloÄ£isko jogurtu, balvu kā profilakses un slimÄ«bu prevencijas virzoÅ¡s spÄ"ks - Latvijas Ginekologu un dzemdÄ«bu speciālistu asociācija dzemdes kakla vÄ"ža skrÄ«ninga iniciÄ"Å¡anai, kā arÄ« krÅ«ts vÄ"ža skrÄ«ninga realizācijai, balvu par publiskām iniciatÄ«vām - SIA Lietišķās kreativitātes grupa par projektu Māmiņu klubs un jaunatnes iniciatÄ«vas grupa Go-beyond par veiksmÄ«gu kampaņu pret smÄ"Ä·Ä"Å¡anu jaunatnes vidÅ«, balvu par vides veselÄ«bas veicināšanu - AS EkoBaltia kā lielākais atkritumu apsaimniekotājs Baltijā, balvu par ekoloÄ£iskiem un zaļas domāšanas risinājumiem - AS SpodrÄ«ba par atteikÅ¡anos no virsmas aktÄ«vām vielām tÄ«rÄ«Å¡anas produktos, balvu par tautas sporta organizÄ"Å¡anu - Nordea Maratons RÄ«ga par 25 tÅ«kstoÅ¡u rÄ«dzinieku piesaistÄ«Å¡anu skrieÅ¡anai un veselÄ«gam dzÄ«ves veidam, balvu kā veselÄ«bu stiprinoÅ¡a paÅ¡valdÄ«ba - Siguldas pilsÄ"ta par tautas sporta attÄ«stÄ«bu, balvu par lielu un vispārnacionālu projektu realizÄ"Å¡anu - CSDD par lielu darbu traumatisma mazināšanā un cilvÄ"ku droÅ¡Ä«bas veicināšanā un balvu par nozÄ«mÄ«gām likumdoÅ¡anas iniciatÄ«vām un aktivitātÄ"m - Saeimas CilvÄ"ktiesÄ«bu komitejas vadÄ«tājai Ināra MÅ«rniece (VL!-TB/LNNK) par izmaiņām likumdoÅ¡anā, kas atzÄ«st smÄ"Ä·Ä"Å¡anu bÄ"rna klātbÅ«tnÄ" par vardarbÄ«bu pret bÄ"rnu un Saeimas darba grupai par likumprojektu izstrādi bÄ"rnu un jaunieÅ¡u alkoholisma samazināšanai Latvijā.

VeselÄ«bas gada balva ir jauna Latvijas Ä€rstu biedrÄ«bas (LÄ€B) iniciatÄ«va, kas aicina par veselÄ«bu domāt plašākā mÄ"rogā. "VeselÄ«ba nesaistās tikai ar ārstniecÄ«bu, slimnÄ«cām un šļircÄ"m. Vesels cilvÄ"ks veselÄ«gi Ä"d, sporto, vÄ"ro dabu, domā un analizÄ" notiekoÅ¡o, rÅ«pÄ"jas par savu zemi un jÅ«ru, audzina bÄ"rnus. Dara visu, lai nākamās paaudzes dzÄ«votu veselÄ«gāk," saka LÄ€B prezidents PÄ"teris Apinis.

Lai izvÄ"lÄ"tos nominantus, LÄ€B uzaicināja dažādu jomu ekspertus, kuru uzdevums bija domāt plašāk, ar skatu nākotnÄ". 

Poligrāfijas grupas Mūkusala vadītājs: Nodrukātais nekur nepazudīs

Poligrāfijas nozare ir kļuvusi videi draudzÄ«ga, taču par to stāstÄ«ts nepietiekami. Jāatceras poligrāfijas nozares priekÅ¡rocÄ«bas pār modernajām informācijas tehnoloÄ£ijām - kas nodrukāts uz papÄ«ra, droÅ¡i saglabāsies nākamajām paaudzÄ"m, kamÄ"r dators, nepievienots pie energoresursa, nepastāstÄ«s neko, intervijā žurnālistei Magdai Riekstiņai saka poligrāfijas grupas MÅ«kusala valdes priekÅ¡sÄ"dÄ"tājs Visvaldis TrokÅ¡a. 

Uzskatāt, ka patlaban jākonkurÄ" ar modernajām informācijas tehnoloÄ£ijām?

Protams, jākonkurÄ", turklāt, nevar noliegt, poligrāfija ilgu laiku dusÄ"jusi uz lauriem, turpretÄ« digitālo tehnoloÄ£iju nozare, ienākot Latvijā, centusies atbÄ«dÄ«t poligrāfiju malā. ArÄ« starptautiskā mÄ"rogā digitālo tehnoloÄ£iju nozare apzināti strādājusi, lai iekarotu savu vietu zem saules. Visu laiku dzirdam, ka poligrāfijas nozares popularitāte mazinās, bet es ticu, ka jaunajām, modernajām tehnoloÄ£ijām bÅ«s sava vieta un poligrāfijas nozarei - sava. Tirgus sadalÄ«sies. Ir cilvÄ"ki, kuriem patÄ«k lasÄ«t drukātā veidā pieejamu informāciju, citiem patÄ«k skatÄ«ties televÄ«ziju, ir cilvÄ"ki, kuri nelasa un neskatās televÄ«ziju, bet diennaktÄ«m lÅ«kojas mobilajā telefonā. Patlaban cilvÄ"kam ir plaÅ¡as iespÄ"jas izvÄ"lÄ"ties. Jaunās tehnoloÄ£ijas ir atnākuÅ¡as, tām bÅ«s sava vieta, bet drukātā informācija paliks, papÄ«rs paliks, jautājums tikai par niÅ¡u lÄ«dzās e-videi un digitālajām tehnoloÄ£ijām.

PrognozÄ"jat, ka poligrāfijai paliks ilgtermiņā vÄ"rtÄ«bu nezaudÄ"joÅ¡i teksti, bet modernajām tehnoloÄ£ijām - aktuālā informācija, kas Å¡odien svarÄ«ga, rÄ«t - vairs ne?

Ja man paÅ¡am vajadzÄ«ga virspusÄ"ja informācija, tad atrodu to tajā kastÄ", ko sauc par datoru, un tajā tÄ«klā, ko sauc par internetu. Ja es gribu fundamentālāku, detalizÄ"tāku analÄ«zi, tad lasu avÄ«zes, žurnālus, grāmatas. Man ar bÄ"rniem arÄ« paveicies, jo mani bÄ"rni lasa gan preses izdevumus, gan grāmatas.

Turklāt mÄ"s nedrÄ«kstam aizmirst, ja kaut kas globālā mÄ"rogā notiek ar elektroenerÄ£iju, tad visa informācija, kas glabājas datoros, arÄ« milzÄ«gajos serveros, pazudÄ«s un ļoti iespÄ"jams, ka pazudÄ«s neatgriezeniski. Tas, kas nodrukāts uz papÄ«ra, saglabāsies, un paaudzes, kas nāks pÄ"c mums, varÄ"s nodrukāto lasÄ«t. Dators, nepievienots pie energoresursa, neko nepastāstÄ«s.

Visu interviju AvÄ«zes un žurnāli pastāvÄ"s arÄ« pÄ"c 20 gadiem lasiet ceturtdienas, 31.oktobra, laikrakstā Diena!

Sadales tīkls : Elektroenerģijas tirgus atvēršana - tāpat kā izvēlēties mobilo operatoru

Kaut arÄ« elektroenerÄ£ijas tirgus atvÄ"rÅ¡ana mājsaimniecÄ«bām var likties sarežģīts un nesaprotams process, tomÄ"r tā nav, jo iedzÄ«votāji bÅ«tiskākās pārmaiņas izjutÄ«s tikai klientu apkalpoÅ¡anas lÄ«menÄ«, žurnāistus treÅ¡dien informÄ"ja a/s Sadales tÄ«kls pārstāvji. 

"Jauni vadi jāvelk nebÅ«s, skaitÄ«tāji paliks tie paÅ¡i, un bez elektrÄ«bas neviens nepaliks. IedzÄ«votāji varÄ"s brÄ«vi izvÄ"lÄ"ties sev piemÄ"rotu elektroenerÄ£ijas tirgotāju tieÅ¡i tāpat, kā Å¡obrÄ«d tas notiek ar mobilo sakaru operatoriem, kurus iespÄ"jams mainÄ«t, saglabājot savu telefona numuru. TieÅ¡i tas pats paredzÄ"ts ar elektrÄ«bas tirdzniecÄ«bu. CilvÄ"kam atliek vien izvÄ"lÄ"t" sacÄ«ja Sadales tÄ«kla valdes priekÅ¡sÄ"dÄ"tājs Andis Pinkulis. 

UzņÄ"mums arÄ« prognozÄ", ka konkurence starp elektroenerÄ£ijas tirgotājiem bÅ«s, tostarp pirmie tirgotāji jau uzsākuÅ¡i informatÄ«vas kampaņas potenciālajiem klientiem. "Kaut arÄ« publiski izskanÄ"juÅ¡i minÄ"jumi, ka ienākÅ¡ana Latvijas mājsaimniecÄ«bu elektroenerÄ£ijas tirgÅ« ir sarežģīta un dārga, kā dÄ"ļ tirgÅ« konkurence nav gaidāma, potenciālo elektrÄ«bas tirgotāju aktivitātes liecina par pretÄ"jo, tāpÄ"c šādi argumenti neiztur kritiku un tās ir tikai baumas," uzsvÄ"ra Pinkulis. "Jau Å¡obrÄ«d 18 tirgotāji noslÄ"guÅ¡i ar mums lÄ«gumus, savukārt Sabiedrisko pakalpojumu regulÄ"Å¡anas komisijā reÄ£istrÄ"ti vairāk nekā 50 komersanti, kas vÄ"las tirgot elektroenerÄ£iju."

Pinkulis pauda pārliecÄ«bu, ka mājsaimniecÄ«bas varÄ"tu sagaidÄ«t vairāk nekā divus piedāvājumus.

Sadales tÄ«kla valdes loceklis Ilvars PÄ"tersons skaidroja, ka potenciālie elektroenerÄ£ijas tirgotāji ir uzņÄ"mumi, kuriem jau ir klientu bāze, tostarp, tie varÄ"tu bÅ«t, piemÄ"ram - namu apsaimniekotāji. ElektroenerÄ£ijas tirdzniecÄ«bu var uzsākt praktiski ikviens licenci saņÄ"muÅ¡ais uzņÄ"mums. Sadales tÄ«kls bÅ«s partneris visiem elektroenerÄ£ijas tirgotājiem.

UzņÄ"mumu pārstāvji noraidÄ«ju mediju bažas, ka klienti varÄ"tu sākt "staigāt" no viena elektroenerÄ£ijas tirgotāja pie cita, nenorÄ"Ä·inoties ar iepriekÅ¡Ä"jo pakalpojumu sniedzÄ"ju. GadÄ«jumā, ja klients nebÅ«s norÄ"Ä·inājies par patÄ"rÄ"to elektroenerÄ£iju, viņš nebÅ«s norÄ"Ä·inājies arÄ« par Sadales tÄ«kla sniegtajiem pakalpojumiem, tādÄ"jādi uzņÄ"mumam bÅ«s pilnvÄ"rtÄ«ga informācija par parādniekiem. ArÄ« paÅ¡laik klientiem ir prasÄ«ba maksāt par patÄ"rÄ"to elektrÄ«bu un, arÄ« atverot elektroenerÄ£ijas tirgu, saglabās visas iespÄ"jamās soda sankcijas, tostarp galÄ"jā situācijā - pakalpojuma atslÄ"gÅ¡ana.

Latvijas energokompānijas Latvenergo valdes loceklis Uldis Bariss stāstÄ«ja, ka uzņÄ"mums savus piedāvājumus klientiem izsÅ«tÄ«s janvāra vidÅ«. Katram klientam bÅ«s speciāli tam sagatavots piedāvājums, tostarp klientiem ar lielāku elektroenerÄ£ijas patÄ"riņu, nosacÄ«jumi bÅ«s komerciāli izdevÄ«gāki. "Ikvienu klientu savlaicÄ«gi uzrunāsim personiskā vÄ"stulÄ", kurā aprakstÄ«sim klienta patÄ"riņam piemÄ"rotāko piedāvājumu. Klientam atliks vien informÄ"t mÅ«s par savu izvÄ"li, izmantojot klientu portālu e-latvenergo.lv, sms, e-pastu vai tālruni.  Savukārt tiem, kas vÄ"lÄ"sies izmantot universālo pakalpojumu, nebÅ«s nepiecieÅ¡ams par to pat Ä«paÅ¡i paziņot. Universālais pakalpojums varÄ"tu bÅ«t labākais risinājums klientiem ar nelielu elektroenerÄ£ijas patÄ"riņu," sacÄ«ja Bariss.

Viņš pieļāva, ka daļa klientu lÄ«dz aprÄ«lim vÄ"l nebÅ«s izlÄ"muÅ¡i kuru no piedāvājumiem pieņemt un šādos gadÄ«jumos automātiski stāsies spÄ"kā fiksÄ"tas cenas piedāvājums. Bariss teica, ka fiksÄ"tas cenas piedāvājumiem nebÅ«s lauÅ¡anas maksas vai tamlÄ«dzÄ«gi apgrÅ«tinājumi, tādÄ"jādi klientam, piemÄ"ram, maijā izvÄ"loties kādu konkrÄ"tu piedāvājumu, nebÅ«s jāmaksā kādas papildu maksas.

Lai arÄ« elektroenerÄ£ijas tirgu mājsaimniecÄ«bām plānots atvÄ"rt tikai no nākamā gada aprīļa, Baltcom jau Å¡obrÄ«d piedāvā iespÄ"ju iegādāties elektroenerÄ£iju komplektā ar telekomunikāciju pakalpojumiem. "Kopumā iedzÄ«votāju interese par alternatÄ«vu iespÄ"ju iegādāties elektroenerÄ£iju - Baltcom pakalpojumu komplektu, ir salÄ«dzinoÅ¡i augsta. Uz Å¡o brÄ«di esam noslÄ"guÅ¡i pirmos 100 sadarbÄ«bas lÄ«gumus ar klientiem, kas izvÄ"lÄ"juÅ¡ies Baltcom pakalpojumus komplektā ar elektrÄ«bu, aktÄ«vi turpinām jaunu lÄ«gumu slÄ"gÅ¡anu," medijiem sacÄ«ja Baltcom valdes loceklis Gints KirÅ¡teins. Baltcom elektroenerÄ£iju paÅ¡laik piedāvā tikai komplektos ar kādu no telekomunikāciju pakalpojumiem. UzņÄ"mums prognozÄ", ka nākamā gada laikā, atkarÄ«bā no ārÄ"jiem apstākļiem un tirgus faktoriem, elektroenerÄ£iju no Baltcom iegādāties izvÄ"lÄ"sies vismaz 20-30% uzņÄ"muma paÅ¡reizÄ"jo klientu.

Sadales tÄ«klu valdes priekÅ¡sÄ"dÄ"tājs žurnālistiem atzina, ka elektroenerÄ£ijas sadales tarifu paaugstināšana paÅ¡laik neesot dienaskārtÄ«bas jautājums.

Sadales tÄ«kls ir arÄ« izveidojis un nodevis lietoÅ¡anā elektroenerÄ£ijas tirgotāju biznesa portālu www.e-st.lv - darba vidi, kas ļauj ikvienam tirgotājam sagatavot piedāvājumus potenciālajiem klientiem atbilstoÅ¡i to elektrÄ«bas patÄ"riņam, kā arÄ« izveidot ikmÄ"neÅ¡a rÄ"Ä·inus. Portālu jau paÅ¡laik aktÄ«vi izmanto seÅ¡i elektroenerÄ£ijas tirgotāji.

Å obrÄ«d brÄ«vajā tirgÅ« ir vairāk nekā 24 000 elektroenerÄ£ijas lietotāju, kas patÄ"rÄ" ap 75% elektroenerÄ£ijas. Plānots, ka Saeima par elektroenerÄ£ijas tirgus atvÄ"rÅ¡anu lems tuvākā mÄ"neÅ¡a laikā, ļaujot arÄ« aptuveni 800 000 mājsaimniecÄ«bu pašām izvÄ"lÄ"ties sev izdevÄ«gāko piedāvājumu.

Plašāka Sadales tÄ«kla un Ekonomikas ministrijas informatÄ«va kampaņa iedzÄ«votājiem par elektroenerÄ£ijas tirgus atvÄ"rÅ¡anu mājsaimniecÄ«bām plānota, sākot ar nākamā gada janvāri.

Fromane: Nodokļu māja un budžeta ugunsgrēks

Kad budžeta likums sāk degt, proti, politiÄ·i netiek galā ar neskaitāmiem papildus finansÄ"jumu pieprasÄ«jumiem, valdÄ«ba sāk lÅ«koties nodokļu maksātāju virzienā. Tā arÄ« Å¡obrÄ«d - tuvojoties budžeta likuma pieņemÅ¡anai Saeimā 6. novembrÄ« - sabiedrÄ«ba pamazām uzzina par vairākām novitātÄ"m nodokļu jomā. ValdÄ«ba iecerÄ"jusi aplikt ar nodokli neatalgotus valdes locekļus, celt akcÄ«zes nodokli autogāzei, jau laikus paredzÄ"t mikrouzņÄ"mumu nodokļa palielinājumu no 2015. gada. SolÄ«jums bÅ«tiski samazināt darbaspÄ"ka nodokli, ko savulaik politiÄ·i cieÅ¡i saistÄ«ja ar Latvijas konkurÄ"tspÄ"jas celÅ¡anu, nu palicis Å¡Ä·ietama sociālā taisnÄ«guma Ä"nā, ko pÄ"dÄ"jā laikā bieži piesauc kā pamatojumu dažādām nodokļu paaugstināšanas idejām.

Daudzās vajadzÄ«bas kā parasti ir “sagājuÅ¡as ragos” ar krietni Å¡aurākām iespÄ"jām un politikas veidotāji rauga no Å¡Ä« strupceļa izsprukt pa Å¡Ä·ietami taisnāko un vieglāko ceļu - izdomājot jaunus risinājumus nodokļu iekasÄ"Å¡anai. Tas spilgti parāda gan mÄ"rÄ·tiecÄ«gas un visaptveroÅ¡as attÄ«stÄ«bas vÄ«zijas trÅ«kumu, gan arÄ« to, cik nepareizi ir vienā katlā samest aktuālās budžeta lietas un nodokļu likumu grozÄ«Å¡anu. Jo tieÅ¡i nodokļu vide ir valsts konkurÄ"tspÄ"ju veicināšanas viens no bÅ«tiskākajiem instrumentiem, kas vienlaikus var kļūt arÄ« par bremzÄ"joÅ¡u faktoru, ja tiek pielietots bez pienācÄ«ga izvÄ"rtÄ"juma un ekonomiskā pamatojuma. Ir grÅ«ti noticÄ"t stāstam par Latvijas konkurÄ"tspÄ"jas pieaugumu, ja Nodokļu un nodevu likums tiek mainÄ«ts vidÄ"ji seÅ¡as reizes gadā.

2014. gada budžeta likumu Å¡ogad pavada 14 dažādas izmaiņas nodokļu likumos. To vidÅ«, grozÄ«jumi likumā “Par iedzÄ«votāju ienākuma nodokli”, “MikrouzņÄ"mumu nodokļa likumā”, likumos "Par valsts sociālo apdroÅ¡ināšanu", "Par uzņÄ"mumu ienākuma nodokli", "Par akcÄ«zes nodokli", "Par nodokļiem un nodevām" un citos. Ir skaidrs, ka budžeta pieņemÅ¡anas saspringtajā grafikā nav iespÄ"jams kvalitatÄ«vi diskutÄ"t par visu Å¡o izmaiņu devumu/ ietekmi uz ekonomikas un valsts attÄ«stÄ«bu, kas rada bažas par potenciāliem brāķiem likumos, neprognozÄ"jamÄ«bu un uzņÄ"mÄ"ju skepsi pret Latviju.

Valsts budžeta likuma pieņemÅ¡anai ir jānotiek Å¡Ä·irti no diskusijas par izmaiņām nodokļu likumos, lai nebÅ«tu tā, ka ierÄ"dņu un politiÄ·u domāšana strādā tikai vienā - jaunu izdevumu “nosegÅ¡anas” virzienā. TÄ"riņu pieauguma, nevis mazināšanas virzienā. Pārdales, nevis jaunu vÄ"rtÄ«bu radÄ«Å¡anas virzienā. Šāda pieeja ved strupceļā, jo konkurences apstākļos mÄ"s nevaram cerÄ"t uz “gan jau kaut kā” politiku, uz pseido “stabilitāti”, kas biznesā nereti nozÄ«mÄ" nākotnÄ" ieprogrammÄ"tu zaudÄ"jumu. Jo izpaliek aktÄ«va attÄ«stÄ«ba, aktÄ«vs atbalsts ekonomikas un valsts balstam - uzņÄ"mÄ"jiem. Jauns vai lielāks nodoklis reizÄ"m izriet no politiÄ·a “izdzÄ«voÅ¡anas instinkta”, taču tas kaitÄ" valsts izdzÄ«voÅ¡anai, Latvijas veiktspÄ"jai. TāpÄ"c ministrijas nedrÄ«kst prātot par to, ar kādiem nodokļiem bÅ«tu pamatojami jauni tÄ"riņi, bet tām bÅ«tu jādomā, kā veicināma attÄ«stÄ«ba. PiemÄ"ram, par NAP virsmÄ"rÄ·a - ekonomiskā izrāviena sasniegÅ¡anu (Å¡ajā rakstā neapskatÄ«Å¡u budžeta lomu ekonomikas attÄ«stÄ«bas kontekstā, par to, lÅ«dzu, lasiet mana kolÄ"Ä£a, ekonomista Ulda OÅ¡a rakstā “Valsts budžets - cipari vai politika?” http://www.latvijasattistibai.lv/visi-raksti/pardomas-par-attistibu/item/186-valsts-budzets-cipari-vai-politika).

Papildus tam, - nodokļu paaugstināšanas greiza sasaiste ar budžeta vajadzÄ«bām automātiski pretnostata dažādas sabiedrÄ«bas grupas, jo katrai no tām ir sava taisnÄ«ba, tā parasti ir objektÄ«va un pierādāma, taču nav “pierādāma” atrauti no valsts attÄ«stÄ«bas un prioritāšu kopainas. PretÄ"ji tam, - bÅ«tu jāpanāk, ka politika kļūst tālredzÄ«gāka par viena gada izdevumu/ieņÄ"mumu stiÄ·Ä"Å¡anu, ka tā tiek pakļauta attÄ«stÄ«bas mÄ"rÄ·im, kam seko attiecÄ«ga nodokļu politika un loÄ£iskas prioritātes valsts budžeta likumā.

Manuprāt, valdÄ«bai un politiÄ·iem ir pamatÄ«gi jāmaina attieksme pret valsts ekonomiskās politikas veidoÅ¡anu, strikti nodalot diskusiju par valsts budžetu no diskusijas par nodokļu politiku, kam ir ne tikai pārdales, bet arÄ« valsts attÄ«stÄ«bas funkcija. Par šādu principu jāvienojas kā obligāti ievÄ"rojamu, nepārkāpjamu, jo visu gadu pÄ"c budžeta pieņemÅ¡anas ir gana daudz laika diskusijai par nodokļu jautājumiem, to ietekmi uz ekonomiku, iedzÄ«votājiem un valsts konkurÄ"tspÄ"ju.

Operdziedātājs Antoņenko saņems Josi Bjorlinga balvu

Operdziedātājam Aleksandram Antoņenko piešķirta Josi Bjorlinga (Jussi Björling) balva, ko pasniegs 2014. gada maijā Stokholmā. Līdz ar to Antoņenko kļūs par pirmo ne zviedru dziedātāju, kurš saņems prestižo balvu.

"Man to paziņoja aizvakar.. Vakar jau sniedzu interviju," Dienai stāsta Aleksandrs Antoņenko, kurš šobrīd atrodas Ņujorkā.

Balvu līdz ar 50 000 zviedru kronu operdziedātājam pasniegs nākamā gada 23.maijā Stokholmā, kur šajā sakarā viņam būs jāsniedz arī īpašs koncerts.

Pirmo reizi Å¡Ä«s balvas vÄ"sturÄ" to saņem ne zviedru dziedātājs. Saskaņā ar balvas pārstāvju teikto, Antoņenko tā pieÅ¡Ä·irta par visu viņa lÄ«dzÅ¡inÄ"jo darbÄ«bu Zviedrijas Karaliskajā operā, kā arÄ« par to, ka operdziedātājs regulāri palÄ«dzÄ"jis zviedru kolÄ"Ä£iem uzlabot prasmi dziedāt, dāsni daloties ar savas meistarÄ«bas noslÄ"pumiem.

Zviedru tenors Jussi Bjorlings (Ä«stajā vārdā Johan Jonatan) (1911 - 1960) bija viens no XX gadsimta vadoÅ¡ajiem operdziedoņiem. Viņš daudzus gadus dziedāja Å…ujorkas MetropolitÄ"na operā, kā arÄ« slavenākajos Eiropas opernamos - Londonas Karaliskajā operā, Milānas La Scala un citur.

papildināts ar FOTO (17:02) - Vētrā cietusi arī Rīgas Sv.Pāvila baznīca

PagājuÅ¡ajā diennaktÄ« Latvijā piedzÄ«votajā vÄ"trā cietusi arÄ« RÄ«gas SvÄ"tā Pāvila evaņģÄ"liski luteriskā baznÄ«cas tornis - tam vienā pusÄ" "nopÅ«sts" skārds aptuveni 15 kvadrātmetru platÄ«bā, portālam Diena.lv pastāstÄ«ja baznÄ«cas apsaimniekotājs un draudzes pārstāvis Normunds Zvaigzne.

Vienā torņa plaknÄ" skārdu vÄ"tras spÄ"ks nopÅ«tis pilnÄ«bā un viena skārda loksne vÄ"l karājoties "mata galā". Zvaigzne stāsta, ka attiecÄ«gā vieta norobežota, jo vÄ"ja dÄ"ļ pagaidām arÄ« ugunsdzÄ"sÄ"ji tik augstu kāpt un loksni nocelt lejā nevarot. Zem skārda esoÅ¡ais dÄ"ļu segums nav cietis.

CietuÅ¡i arÄ« divi baznÄ«cas pulksteņi - viens palicis bez minÅ«Å¡u rādÄ«tāja, otra rādÄ«tājs nevar pārvarÄ"t plkst.6 robežu. 

Zvaigzne gan piebilst, ka baznÄ«cas ikdienu postÄ«jumi neesot ietekmÄ"juÅ¡i, jo otrdienās nav Ä«paÅ¡i daudz aktivitāšu. VienÄ«gi vietÄ"jiem patlaban ierobežotas pastaigas iespÄ"jas ap baznÄ«cu.

Ar bojājumiem baznÄ«cas apsaimniekotājs saviem spÄ"kiem galā netikÅ¡ot un bÅ«s jāmeklÄ" attiecÄ«gā aroda pratÄ"ji. 

Zvaigzne otrdien ticies ar apdroÅ¡ināšanas pārstāvjiem, bet pagaidām aptuvenais zaudÄ"jumu apmÄ"rs nav zināms. Viņš skaidro, ka lielākie izdevumu bÅ«s tieÅ¡i par jumiÄ·u darbu, jo tornis ir aptuveni 40 metrus augsts un jumts stāvs, tādÄ"jādi darbu padarot gana sarežģītu. Savukārt pulksteņa saveÅ¡anai kārtÄ«bā, iespÄ"jams, bÅ«s jāsauc pat meistari no ārzemÄ"m. 

Vairākas apdroÅ¡ināšanas kompānijas portālu Diena.lv arÄ« informÄ"ja, ka aizvadÄ«tās vÄ"tras dÄ"ļ saskaras ar ievÄ"rojami lielāku klientu interesi par iespÄ"jām saņemt apdroÅ¡ināšanas atlÄ«dzÄ«bu. ApdroÅ¡ināšanas sabiedrÄ«ba BALTA otrdien saņem daudzus atlÄ«dzÄ«bu pieteikumus par nodarÄ«tajiem postÄ«jumiem - lÄ«dz Å¡im saņemti jau 78 pieteikumi par zaudÄ"jumiem automaÅ¡Ä«nām vai Ä«paÅ¡umam visā Latvijā. To atlÄ«dzināšanai paÅ¡laik rezervÄ"ti 62 000 lati. ArÄ« Gjensidige Baltic saņÄ"musi jau 15 pieteikumus par vÄ"tras radÄ«tiem postÄ«jumiem. Visbiežāk pieteikumi bija par vÄ"tras laikā izsistiem logiem, norautiem māju, verandu vai piebÅ«vju jumtiem, kā arÄ« krituÅ¡o koku radÄ«tiem Ä«paÅ¡uma bojājumiem.

ArÄ« apdroÅ¡ināšanas kompānija ERGO otrdien saņÄ"musi vairākus zaudÄ"jumu pieteikumus par vÄ"tras radÄ«tajiem postÄ«jumiem. ApdroÅ¡ināšanas kompānija prognozÄ", ka pieteikumu skaits tuvākajās dienās palielināsies, jo daudzviet Latvijā bija traucÄ"ta elektrÄ«bas padeve un cietuÅ¡ajiem nav iespÄ"jams ziņot par nodarÄ«tajiem postÄ«jumiem.

Visvairāk Ä«paÅ¡uma apdroÅ¡ināšanas zaudÄ"jumu pieteikumu par vÄ"tras radÄ«tajiem postÄ«jumiem saņemti no klientiem, kuru Ä«paÅ¡umi atrodas RÄ«gas un Kurzemes reÄ£ionos - Skrundā, Ķekavā, Ä€dažos, GarkalnÄ". Pārsvarā apdroÅ¡ināšanas atlÄ«dzÄ«bas tiek prasÄ«tas par spÄ"cÄ«gā vÄ"ja bojātiem jumtu segumiem un lÅ«stoÅ¡u koku radÄ«tiem postÄ«jumiem Ä«paÅ¡umiem. ApdroÅ¡inātājs saņÄ"mis arÄ« vairākus KASKO klientu pieteikumus, starp kuriem ir zaudÄ"jumu pieteikums par vÄ"tras nodarÄ«tiem zaudÄ"jumiem klienta transportlÄ«dzeklim Dānijā.

papildināts (11:30) - Elektroapgādes atjaunošana ilgs vairākas dienas; tas paveikts trešdaļā vētras skarto ēku

Latvijā paÅ¡laik vÄ"tras dÄ"ļ elektrÄ«ba nav vairāk nekā 100 000 mājsaimniecÄ«bās, taču jau ap plkst.11 elektroapgāde atjaunota ap 30 000 mājsaimniecÄ«bu, savukārt ugunsdzÄ"sÄ"ji-glābÄ"ji devuÅ¡ies vairāk kā 100 izsaukumos, kas saistÄ«ti ar vÄ"tras seku likvidÄ"Å¡anu, liecina atbildÄ«go iestāžu sniegtā informācija.

UzņÄ"muma Sadales tÄ«kls informācija liecina, ka bez elektrÄ«bas bija palikusi Ventspils, Talsi, KuldÄ«ga. Neilgi pÄ"c plkst.11 Latvenergo pārstāve Iveta Bidere portālu Diena.lv informÄ"ja, ka pilnÄ«ga vÄ"tras seku novÄ"rÅ¡ana notiks vairākas dienas. TomÄ"r jau paÅ¡laik elektroapgāde atjaunota 30 000 no vairāk nekā 100 000 mājsaimniecÄ«bu. Augstsprieguma pārvades tÄ«klā vÄ"ja ietekmÄ" Latvijā avārijas atslÄ"gumi bija divpadsmit 110 kilovoltu elektropārvades lÄ«nijās, kādÄ"ļ atslÄ"dzās apakÅ¡stacijas, radot elektroapgādes traucÄ"jumus VentspilÄ«, Ventspils rajonā, KuldÄ«gā un citviet. PaÅ¡laik elektroenerÄ£ijas piegāde apakÅ¡stacijām jau ir atjaunota un notiek darbs pie 110 kilovoltu lÄ«niju bojājumu novÄ"rÅ¡anas un to darbÄ«bas atjaunoÅ¡anas, komentÄ"jis Augstsprieguma tÄ«kls valdes priekÅ¡sÄ"dÄ"tājs Varis Boks.

Tā kā nopietni bojājumi ir ne tikai KurzemÄ", bet visā valsts teritorijā, elektroapgādes situācijas normalizācija prasÄ«s vairākas dienas, norāda uzņÄ"mums. Tiek strādāts, lai prioritāri novÄ"rstu 110 kilovoltu lÄ«niju bojājumus.

VÄ"tras radÄ«tie elektrÄ«bas padeves traucÄ"jumi ievÄ"rojami ietekmÄ"juÅ¡i automātisko vilcienu kustÄ«bas vadÄ«bas sistÄ"mu, kā rezultātā Krustpils virzienā kavÄ"jas vilcienu kustÄ«ba, informÄ"ja uzņÄ"muma Latvijas dzelzceļš runasvÄ«rs Māris Ozols.

Nakts laikā spÄ"cÄ«go vÄ"ja brāzmu dÄ"ļ daudzviet Latvijā uz vairākiem sliežu ceļiem nokrituÅ¡i koki, kas dzelzceļa darbinieku spÄ"kiem operatÄ«vi novākti. TomÄ"r vÄ"ja brāzmas radÄ«juÅ¡as traucÄ"jumus elektrÄ«bas padevÄ", kas vairākos posmos ierobežojis automātiskās vilcienu kustÄ«bas vadÄ«bas sistÄ"mas darbu. Vilcienu kustÄ«ba Å¡ajos posmos var kavÄ"ties, jo vadÄ«ba tiek nodroÅ¡ināta ar telefonsakaru starpniecÄ«bu.

VentspilÄ« otrdienas rÄ«tā atjauno elektrÄ«bas apgādi. No plkst 8:53 pieslÄ"gta augstsprieguma lÄ«nija no Grobiņas apakÅ¡stacijas, portālam Diena.lv pastāstÄ«ja Latvenergo preses sekretāre Ivita Bidere.

IedzÄ«votāju uztraukumam nav pamata un iestādes dara visu iespÄ"jamo elektrÄ«bas apgādes atjaunoÅ¡anai.

Savukārt Valsts ugunsdzÄ"sÄ«bas un glābÅ¡anas dienesta (VUGD) glābÄ"ji pārsvarā devuÅ¡ies novākt nolÅ«zuÅ¡os kokus no ceļa braucamās daļas un no automaÅ¡Ä«nām, pārrautiem elektrÄ«bas vadiem, atrautiem reklāmas stendiem. ApmÄ"ram puse izsaukumu bijuÅ¡i PierÄ«gā.

Savukārt lidostas RÄ«ga darbÄ«ba vÄ"tras dÄ"ļ bÅ«tiski nav mainÄ«ta un gaisa kuÄ£u kustÄ«ba otrdiena rÄ«tā jau norit saskaņā ar grafiku, liecina informācija lidostas mājaslapā.

Lidosta gan vÄ"sta, ka ir atcelts viens reiss - airBaltic lidojums uz Kopenhāgenu, kas bija paredzÄ"ts plkst.6.05. Tāpat saskaņā ar grafiku tiek gaidÄ«tas ielidojošās lidmaÅ¡Ä«nas. Tiesa - ir atcelts plkst.9.50 plānotais lidojums no Kopenhāgenas.

UzņÄ"muma Latvijas Valsts ceļi Satiksmes informācijas centrs portālu Diena.lv informÄ"ja, ka otrdienas naktÄ« vÄ"tras nolauztie koki daudzviet Latvijas piekrastes reÄ£ionos bija radÄ«juÅ¡i satiksmes traucÄ"jumus. Balstoties uz autobraucÄ"ju un VUGD paziņojumiem, ceļu uzturÄ"Å¡anas dienesti operatÄ«vi iesaistÄ«jās Å¡o satiksmes Å¡Ä·Ä"ršļu likvidÄ"Å¡anā un bÄ«stamo vietu norobežoÅ¡anā.

Plkst.8 bija saņemta informācija par 25 kokiem, kas nogāzuÅ¡ies uz brauktuvÄ"m galvenokārt Ventspils, Liepājas un KuldÄ«gas apkaimÄ". VÄ"l ir saņemta informācija par traucÄ"jumiem luksoforu darbÄ«bā. Visi apzinātie satiksmes Å¡Ä·Ä"ršļi no valsts galveno un reÄ£ionālo autoceļu brauktuvÄ"m operatÄ«vi novākti, arÄ« luksoforu darbÄ«ba pÄ"c iespÄ"jas ātri tiks atjaunota. 

Portāls Diena.lv otrdien agrā rÄ«tā RÄ«gas centrā novÄ"roja, ka spÄ"cÄ«gā vÄ"ja dÄ"ļ daudzviet lÅ«zuÅ¡i koku zari, savukārt Pārdaugavā pie topošās Gaismas pils sagāzušās teju visas ceļa norādes par iespÄ"jām apbraukt bÅ«vdarbu vietu. Centrā rÄ«ta agrumā arÄ« nestrādāja daži luksofori. Savukārt aÄ£entÅ«ra LETA novÄ"rojusi, ka Dzirnavu ielā kādam veikalam nolauzta izkārtne, dzÄ«vojamās mājas pagalmam Antonijas ielā vÄ"jÅ¡ "izpÅ«tis" vārtus, netālu no BaznÄ«cas ielas kādai Ä"kai atrauta skārda jumta loksne.

BrÄ«vÄ«bas ielā apgāztas vairākas ceļazÄ«mes, savukārt Marijas ielas graustam vÄ"jā sadriskāts fasādes pārsegums. Daudzviet RÄ«gā sastopamas policijas ekipāžas.

VUGD pārstāve Viktorija Å embele pavÄ"stÄ«ja, ka cilvÄ"ki vÄ"trā nav cietuÅ¡i, bet ir nodarÄ«ts posts Ä«paÅ¡umiem. Liepājā, Salmu ielā, sagruvusi jaunceltne ar stalažām. Savukāt RÄ«gā, Aglonas ielā, koks uzkritis trÄ«s maÅ¡Ä«nām un piezemÄ"jies uz Ä"kas jumta.

Otrdienas rÄ«tā kavÄ"jas vilcienu satiksme, informÄ" uzņÄ"mums Pasažieru vilciens. Tehnisku iemeslu dÄ"ļ iespÄ"jama dÄ«zeļvilcienu kavÄ"Å¡anās marÅ¡rutā Daugavpils-RÄ«ga. DÄ«zeļvilcieniem posmā SkrÄ«veri - Pļaviņas iespÄ"jama kavÄ"Å¡anās lÄ«dz pat 30 minÅ«tÄ"m, bet vilciens Krustpils - RÄ«ga, kam galvaspilsÄ"tu bija jāsasniedz plkst.7:29, kavÄ"jies pat 45 minÅ«tes, savā twitter kontā informÄ" PV.

PV arÄ« aicina vÄ"jainajā laikā uzmanÄ«ties dzelzceļa tuvumā un nestāvÄ"t tuvu perona malai.

Saskaņā ar Latvijas Vides, Ä¢eoloÄ£ijas un MeteoroloÄ£ijas centra (LVÄ¢MC) sniegto informāciju otrdienas naktÄ« Latviju sasniegusi vÄ"tra.

Pirmdienas vakarā pÄ"c plkst.18 dienvidrietumu vÄ"jÅ¡ sāka pieņemties spÄ"kā, nakts pirmajā pusÄ" Baltijas jÅ«ras piekrastÄ" brāzmās jau sasniedzot 25 metrus sekundÄ". Nakts vidÅ« un otrajā pusÄ" arÄ« Vidzemes ziemeļos brāzmās sasniedzot 25 metrus sekundÄ". RÄ«gā pÄ"c pusnakts vÄ"ja brāzmas lÄ«dz 20-23 metri sekundÄ".

VÄ"jÅ¡ pierims dienas vidÅ« un vakarpusÄ" jau bÅ«s beigusies, norāda meteorologi.

(papildināts ar jaunāko informāciju par elektroapgādes atjaunošanu valstī)

Latvijā pārdzīvotā vētra bijusi stiprākā pēdējo gadu laikā

AizvadÄ«tajā diennaktÄ« Latvijā piedzÄ«votā vÄ"tra ierindojama stiprāko Latvijā novÄ"roto vÄ"tru vidÅ« - kopÅ¡ 1960.gada tā ierindojas 13.vietā un bijusi stiprākā kopÅ¡ 2008. gada 23. februāra, portāls Diena.lv uzzināja Latvijas Vides, Ä£eoloÄ£ijas un meteoroloÄ£ijas centrā (LVÄ¢MC). 

VÄ"l stiprākas vÄ"tras par Å¡o Latvijā 21.gadsimtā piedzÄ«votas divas reizes - 2001. gada novembrÄ«, kā arÄ« 2005. gada 8.-9. janvārÄ«, kura savukārt ir trešā spÄ"cÄ«gākā. Pirmajā un otrajā vietā ir 1967. un 1969. gadu vÄ"tras.

LVÄ¢MC ifnormÄ", ka ciklons, kas visā Eiropas ziemeļu daļā 28.-29. oktobrÄ« atnesa ļoti stipras vÄ"ja brāzmas, otrdienas rÄ«tā jau pakāpeniski zaudÄ" savu spÄ"ku. VÄ"ja pastiprināšanās nakts vidÅ« notika diezgan strauji, ko parāda arÄ« DaugavgrÄ«vas novÄ"rojumu stacijā fiksÄ"tās vÄ"ja izmaiņas nakts vidÅ«. 

Visstiprākās vÄ"ja brāzmas tika novÄ"rotas KurzemÄ", Zemgales rietumos un Vidzemes ziemeļrietumu rajonos (kur diemžÄ"l novÄ"rojumu stacijas elektropiegādes pārtraukumu dÄ"ļ maksimālā vÄ"ja laikā vairs nestrādāja, tādÄ"ļ vÄ"rtÄ«bas kartÄ" neparāda patieso situāciju), kur dienvidrietumu vÄ"jÅ¡ brāzmās sasniedza 25-30 metrus sekundÄ" (m/s). RÄ«gā pilsÄ"tas centrā maksimālās novÄ"rotās vÄ"ja brāzmas bija 24 m/s, bet pie ieejas RÄ«gas ostā DaugavgrÄ«vas novÄ"rojumu stacijā vÄ"ja brāzmas sasniedza 29 m/s. 

LVÄ¢MC norāda, ka ciklonam atkāpjoties, Eiropā oktobra beigās un novembra sākumā vÄ"l saglabāsies rietumu gaisa masu plÅ«sma - saglabāsies rudens laika apstākļi, un vÄ"l aizvien valdÄ«s siltas gaisa masas. Pat nakts stundās, debesÄ«m skaidrojoties, gaisa temperatÅ«rai lÄ«dz 0 grādu atzÄ«mei pazemināsies reti un tikai atseviÅ¡Ä·os rajonos. Pastāv varbÅ«tÄ«ba, ka Eiropas ziemeļu daļu nākamajā darba nedÄ"ļā skars vÄ"l kāda spÄ"cÄ«ga vÄ"tra, tomÄ"r par to intensitāti, pārvietoÅ¡anās trajektorijām precÄ«zāk bÅ«s iespÄ"ja sniegt informāciju Å¡Ä«s nedÄ"ļas beigās un nākamās nedÄ"ļas sākumā. Bieži ir gaidāmi nokrišņi, turklāt tas vÄ"l aizvien bÅ«s lietus, slapja sniega un sniega varbÅ«tÄ«ba Å¡ajā periodā Latvijā ir ļoti maza. 

papildināts (9:55) - Vētras dēļ vairāk nekā 100 000 mājsaimniecību bez elektrības; Ventspilī atjauno elektroapgādi

Latvijā paÅ¡laik vÄ"tras dÄ"ļ elektrÄ«ba nav vairāk nekā 100 000 mājsaimniecÄ«bās, tostarp bez elektrÄ«bas ir visa Ventspils un KuldÄ«ga, savukārt ugunsdzÄ"sÄ"ji-glābÄ"ji devuÅ¡ies vairāk kā 100 izsaukumos, kas saistÄ«ti ar vÄ"tras seku likvidÄ"Å¡anu, liecina atbildÄ«go iestāžu sniegtā informācija.

UzņÄ"muma Sadales tÄ«kls informācija liecina, ka bez elektrÄ«bas lielākoties ir mājsaimniecÄ«bas Kurzemes pilsÄ"tās - VentspilÄ«, Talsos, KuldÄ«gā.

Nakts laikā pilnÄ«gi bez elektrÄ«bas bija palikusi Ventspils, Talsi, KuldÄ«ga, taču paÅ¡valdÄ«bas un atbildÄ«gie dienesti darbojās, lai novÄ"rstu problÄ"mas. Visos paaugstinātas bÄ«stamÄ«bas objektos, piemÄ"ram, slimnÄ«cās paÅ¡laik darbojas elektrÄ«bas Ä£eneratori.

VentspilÄ« otrdienas rÄ«tā atjauno elektrÄ«bas apgādi. No plkst 8:53 pieslÄ"gta augstsprieguma lÄ«nija no Grobiņas apakÅ¡stacijas, portālam Diena.lv pastāstÄ«ja Latvenergo preses sekretāre Ivita Bidere.

IedzÄ«votāju uztraukumam nav pamata un iestādes dara visu iespÄ"jamo elektrÄ«bas apgādes atjaunoÅ¡anai.

Savukārt Valsts ugunsdzÄ"sÄ«bas un glābÅ¡anas dienesta (VUGD) glābÄ"ji pārsvarā devuÅ¡ies novākt nolÅ«zuÅ¡os kokus no ceļa braucamās daļas un no automaÅ¡Ä«nām, pārrautiem elektrÄ«bas vadiem, atrautiem reklāmas stendiem. ApmÄ"ram puse izsaukumu bijuÅ¡i PierÄ«gā.

Savukārt lidostas RÄ«ga darbÄ«ba vÄ"tras dÄ"ļ bÅ«tiski nav mainÄ«ta un gaisa kuÄ£u kustÄ«ba otrdiena rÄ«tā jau norit saskaņā ar grafiku, liecina informācija lidostas mājaslapā.

Lidosta gan vÄ"sta, ka ir atcelts viens reiss - airBaltic lidojums uz Kopenhāgenu, kas bija paredzÄ"ts plkst.6.05. Tāpat saskaņā ar grafiku tiek gaidÄ«tas ielidojošās lidmaÅ¡Ä«nas. Tiesa - ir atcelts plkst.9.50 plānotais lidojums no Kopenhāgenas.

UzņÄ"muma Latvijas Valsts ceļi Satiksmes informācijas centrs portālu Diena.lv informÄ"ja, ka otrdienas naktÄ« vÄ"tras nolauztie koki daudzviet Latvijas piekrastes reÄ£ionos bija radÄ«juÅ¡i satiksmes traucÄ"jumus. Balstoties uz autobraucÄ"ju un VUGD paziņojumiem, ceļu uzturÄ"Å¡anas dienesti operatÄ«vi iesaistÄ«jās Å¡o satiksmes Å¡Ä·Ä"ršļu likvidÄ"Å¡anā un bÄ«stamo vietu norobežoÅ¡anā.

Plkst.8 bija saņemta informācija par 25 kokiem, kas nogāzuÅ¡ies uz brauktuvÄ"m galvenokārt Ventspils, Liepājas un KuldÄ«gas apkaimÄ". VÄ"l ir saņemta informācija par traucÄ"jumiem luksoforu darbÄ«bā. Visi apzinātie satiksmes Å¡Ä·Ä"ršļi no valsts galveno un reÄ£ionālo autoceļu brauktuvÄ"m operatÄ«vi novākti, arÄ« luksoforu darbÄ«ba pÄ"c iespÄ"jas ātri tiks atjaunota. 

Portāls Diena.lv otrdien agrā rÄ«tā RÄ«gas centrā novÄ"roja, ka spÄ"cÄ«gā vÄ"ja dÄ"ļ daudzviet lÅ«zuÅ¡i koku zari, savukārt Pārdaugavā pie topošās Gaismas pils sagāzušās teju visas ceļa norādes par iespÄ"jām apbraukt bÅ«vdarbu vietu. Centrā rÄ«ta agrumā arÄ« nestrādāja daži luksofori. Savukārt aÄ£entÅ«ra LETA novÄ"rojusi, ka Dzirnavu ielā kādam veikalam nolauzta izkārtne, dzÄ«vojamās mājas pagalmam Antonijas ielā vÄ"jÅ¡ "izpÅ«tis" vārtus, netālu no BaznÄ«cas ielas kādai Ä"kai atrauta skārda jumta loksne.

BrÄ«vÄ«bas ielā apgāztas vairākas ceļazÄ«mes, savukārt Marijas ielas graustam vÄ"jā sadriskāts fasādes pārsegums. Daudzviet RÄ«gā sastopamas policijas ekipāžas.

VUGD pārstāve Viktorija Å embele pavÄ"stÄ«ja, ka cilvÄ"ki vÄ"trā nav cietuÅ¡i, bet ir nodarÄ«ts posts Ä«paÅ¡umiem. Liepājā, Salmu ielā, sagruvusi jaunceltne ar stalažām. Savukāt RÄ«gā, Aglonas ielā, koks uzkritis trÄ«s maÅ¡Ä«nām un piezemÄ"jies uz Ä"kas jumta.

Otrdienas rÄ«tā kavÄ"jas vilcienu satiksme, informÄ" uzņÄ"mums Pasažieru vilciens. Tehnisku iemeslu dÄ"ļ iespÄ"jama dÄ«zeļvilcienu kavÄ"Å¡anās marÅ¡rutā Daugavpils-RÄ«ga. DÄ«zeļvilcieniem posmā SkrÄ«veri - Pļaviņas iespÄ"jama kavÄ"Å¡anās lÄ«dz pat 30 minÅ«tÄ"m, bet vilciens Krustpils - RÄ«ga, kam galvaspilsÄ"tu bija jāsasniedz plkst.7:29, kavÄ"jies pat 45 minÅ«tes, savā twitter kontā informÄ" PV.

PV arÄ« aicina vÄ"jainajā laikā uzmanÄ«ties dzelzceļa tuvumā un nestāvÄ"t tuvu perona malai.

Saskaņā ar Latvijas Vides, Ä¢eoloÄ£ijas un MeteoroloÄ£ijas centra (LVÄ¢MC) sniegto informāciju otrdienas naktÄ« Latviju sasniegusi vÄ"tra.

Pirmdienas vakarā pÄ"c plkst.18 dienvidrietumu vÄ"jÅ¡ sāka pieņemties spÄ"kā, nakts pirmajā pusÄ" Baltijas jÅ«ras piekrastÄ" brāzmās jau sasniedzot 25 metrus sekundÄ". Nakts vidÅ« un otrajā pusÄ" arÄ« Vidzemes ziemeļos brāzmās sasniedzot 25 metrus sekundÄ". RÄ«gā pÄ"c pusnakts vÄ"ja brāzmas lÄ«dz 20-23 metri sekundÄ".

VÄ"jÅ¡ pierims dienas vidÅ« un vakarpusÄ" jau bÅ«s beigusies, norāda meteorologi.

(papildināts ar informāciju par elektroapgādes atjaunošanu Ventspilī)

Atkal dzīvojam uz parāda - pieaug banku izsniegto kredītu apjoms

Saskaņā ar FinanÅ¡u un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) statistikas datiem Å¡ogad pirmajā pusgadā mājsaimniecÄ«bām no jauna izsniegti kredÄ«ti par kopÄ"jo summu 106,4 miljoni latu, kas ir par 17% vairāk nekā tādā pašā periodā pÄ"rn. Pieaugums vÄ"rojams visos galvenajos kredÄ«tu veidos - kredÄ«ti mājokļa iegādei, rekonstrukcijai, remontam, kā arÄ« kredÄ«ti patÄ"riņa preču iegādei, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Å Ä« tendence iezÄ«mÄ" to, ka notiek Latvijas ekonomikas atjaunoÅ¡anās un izaugsme, novÄ"roto tendenci Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) vārdā komentÄ" LKA preses sekretāre Baiba Melnace. Stāsts par krÄ«zes pārvarÄ"Å¡anu vispirms atspoguļojās makroekonomikas datos, un pÄ"c tam arÄ« seko pozitÄ«vais efekts uz cilvÄ"ku ienākumiem. Pietiekami lieli un stabili ienākumi ir pamats, lai cilvÄ"ks vÄ"lÄ"tos uzlabot savus dzÄ«ves apstākļus, iegādājoties jaunu vai uzlabojot esoÅ¡o mājokli un pÄ"rkot jaunas sadzÄ«ves preces, vÄ"rtÄ" B. Melnace. KredÄ«tu apjoma pieaugums vÄ"rtÄ"jams kā labs rādÄ«tājs, jo bankas, izsniedzot kredÄ«tu, vÄ"rtÄ" kredÄ«tņÄ"mÄ"ja ienākumu pietiekamÄ«bu un stabilitāti, kas pÄ"dÄ"jos gados, salÄ«dzinot ar krÄ«zes gadiem, protams, pieaug.

Banku izsniegto kredÄ«tu dinamika mainās lÄ«dz ar ekonomisko situāciju, tās attÄ«stÄ«bu vai lejupslÄ«di. Augstākais punkts bija pirms pieciem septiņiem gadiem. VÄ"lāk, krÄ«toties kopÄ"jam patÄ"riņam, kritās arÄ« kreditÄ"Å¡anas apjomi.

"Å Ä« gada griezumā izsniegtie apjomi ir ar pieaugoÅ¡u tendenci," stāsta Nordea privātpersonu kredÄ«tu produktu un pakalpojumu attÄ«stÄ«bas vadÄ«tājs Raivis GÅ«tmanis. FKTK apkopotā informācija rāda, ka kopÅ¡ 2009. gada tomÄ"r turpinās mājsaimniecÄ«bu atlikuÅ¡o parādsaistÄ«bu apmÄ"ra kritums. Tas nozÄ«mÄ" to, ka izsniegtie kredÄ«ti tiek pakāpeniski atmaksāti.

FKTK dati rāda, ka mājsaimniecÄ«bām pÄ"rn (gada laikā) no jauna izsniegti vairāk nekā 82 tÅ«kstoÅ¡i kredÄ«tu par kopÄ"jo summu 184,3 miljoni latu. PÄ"rn vispopulārākais kredÄ«tu veids pÄ"c jaunizsniegto kredÄ«tu skaita bija aizdevumi patÄ"riņa preču iegādei, liecina FKTK statistika. To, ka izsniegto kredÄ«tu daudzums pieaudzis, apliecina arÄ« Zanda AlviÄ·e, bankas Citadele kredÄ«tu produktu vadÄ«tāja. PiemÄ"ram, patÄ"riņa kredÄ«tu darÄ«jumu skaits CitadelÄ" šā gada pirmajos deviņos mÄ"neÅ¡os, salÄ«dzinot ar pagājušā gada attiecÄ«go periodu, pieaudzis par 67%.

PatÄ"riņa kredÄ«ts domāts ikdienas vajadzÄ«bām, kas var bÅ«t lielāks pirkums, piemÄ"ram, sadzÄ«ves tehnika, ceļojums - lietas, kas jebkuram no mums maksā vienādi, neraugoties uz ieņÄ"mumiem, skaidro R. GÅ«tmanis. AttiecÄ«gi arÄ« veidojas kredÄ«ta summas, kas ir saistÄ«tas ar ikdienas patÄ"riņa grozu un vajadzÄ«bām. Viņš min, ka visbiežāk Nordea bankas izsniegtā kredÄ«ta summa ir no 100 latiem lÄ«dz 8500 latiem. SalÄ«dzinoÅ¡i reti esot patÄ"riņa kredÄ«ti, kas pārsniedz 2000 latu summu. Savukārt Swedbank Privātpersonu finansÄ"Å¡anas lÄ"mumu centra vadÄ«tājs Ainārs Balcers atklāj, ka viņu bankā visbiežāk kredÄ«ti tiek izsniegti auto iegādei, kā arÄ« auto vai dzÄ«vokļa remontam. TāpÄ"c aizņÄ"muma summas neesot lielas, vidÄ"ji ap 1000 latiem. LÄ«dzÄ«giem mÄ"rÄ·iem saviem patÄ"rÄ"tājiem kredÄ«tus izsniedz Citadele - arÄ« mÄ"beļu, santehnikas vai elektrotehnikas iegādei. Nereti patÄ"riņa kredÄ«ts tiekot ņemts medicÄ«nas pakalpojumu apmaksai, izglÄ«tÄ«bai, kā arÄ« ceļojumam. Zanda AlviÄ·e stāsta, ka vidÄ"jā patÄ"riņa kredÄ«ta summa CitadelÄ" Å¡ogad septembrÄ« pieaugusi un bijusi ap 1400 latiem, kas ir gandrÄ«z uz pusi vairāk nekā gadu iepriekÅ¡, kad vidÄ"jā summa patÄ"riņa kredÄ«tam bija vien 800 latu.

Plašāk lasiet Ingas Patmalnieces rakstā Uz parāda - auto, remonts, ceļojums pirmdienas, 28.oktobra, laikraksta Diena 10.-11.lpp.!

FKTK ar 28.oktobri anulēs GE Money Bank kredītiestādes licenci

FinanÅ¡u un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome Å¡odien nolÄ"ma ar 28.oktobri anulÄ"t AS "GE Money Bank" izsniegto licenci kredÄ«tiestādes darbÄ«bai un atļaut reorganizÄ"t banku par komercsabiedrÄ«bu, kas nesniedz kredÄ«tiestādes pakalpojumus.

Saskaņā ar KredÄ«tiestāžu likumu banka var atteikties no licences, ja tās akcionāri lÄ"muÅ¡i par bankas reorganizāciju un ir izpildÄ«tas visas saistÄ«bas pret noguldÄ«tājiem.

Pārbaudot bankas operatÄ«vo bilanci, FKTK secināja, ka banka ir izpildÄ«jusi visas saistÄ«bas pret noguldÄ«tājiem, tāpÄ"c nepastāv Å¡Ä·Ä"ršļi bankai brÄ«vprātÄ«gi atteikties no kredÄ«tiestādes licences, pabeidzot pakāpenisku darbÄ«bas izbeigÅ¡anu Latvijā, biznesa portālu "Nozare.lv" informÄ"ja komisijā.

"GE Money Bank" jau pirms vairāk nekā diviem gadiem bija paziņojusi par tās stratÄ"Ä£isko plānu pakāpeniski iziet no Latvijas tirgus. Šā gada 23.septembrÄ« noslÄ"dzās "GE Money Bank" privātpersonu un uzņÄ"mumu klientu norÄ"Ä·inu kontu apkalpoÅ¡anas, depozÄ«tu, krājkontu un kredÄ«tu pāreja uz banku "Citadele". Starp pusÄ"m noslÄ"gtais lÄ«gums nosaka arÄ« "GE Money Asset Management" fondu un pensiju 2. un 3.lÄ«meņa plānu pārvaldÄ«Å¡anas nodoÅ¡anu "Citadeles" grupas uzņÄ"mumam IPAS "Citadele AssetManagement".

No 28.oktobra Latvijā darbosies 19 bankas un deviņas Eiropas SavienÄ«bas (ES) dalÄ«bvalstu banku filiāles. PÄ"dÄ"jo gadu laikā Latvijas banku tirgÅ« notikuÅ¡as zināmas izmaiņas -2012.gada beigās Latvijā darbojās 20 bankas, licencÄ"to kredÄ«tiestāžu skaitam samazinoties par divām bankām ("Parex banka", "Latvijas Krājbanka"). Lai gan ES dalÄ«bvalstu banku filiāļu skaits pagājuÅ¡ajā gadā nemainÄ«jās, izmaiņas notika arÄ« Å¡ajā sektorā, proti, "Allied Irish Bank p.l.c." darbÄ«bu pārtrauca, bet darbu sāka "DNB Bank ASA".

Latvijā ir gandrīz tikpat liels banku skaits, cik Lietuvā un Igaunijā kopā. Gan Igaunijā, gan Lietuvā darbojas astoņas bankas un deviņas ES dalībvalstu banku filiāles.

Latvijā vidÄ"jais banku koncentrācijas lÄ«menis 2012.gada beigās bija apmÄ"ram 62,8% (nosakot pÄ"c piecu lielāko banku tirgus daļas aktÄ«vos), kas ir vidÄ"js rādÄ«tājs Eiropā. SalÄ«dzinājumam - Igaunijā Å¡is rādÄ«tājs bija apmÄ"ram 90%, bet Luksemburgā - ap 30%. Tas liecina par salÄ«dzinoÅ¡i augstu konkurenci Latvijas tirgÅ«, norāda FKTK.

LAEF vadītājs: Elektrība, visticamāk, lētāka nekļūs

Par elektrÄ«bas cenu kāpuma prognozÄ"m, energoneatkarÄ«bas iespÄ"jām un citiem jautājumiem intervijā Dienas žurnālistei Magdai Riekstiņai stāsta Latvijas Atjaunojamās enerÄ£ijas federācijas (LAEF) vadÄ«tājs Andis Kārkliņš.

"IedzÄ«votājam, neatkarÄ«gi no tā, ieviesÄ«s subsidÄ"tās elektroenerÄ£ijas nodokli vai neieviesÄ«s, elektrÄ«bas cena kāps. Ņemot vÄ"rā, ka Latvijā ir daudz pensionāru un vispār daudz samÄ"rā trÅ«cÄ«gu iedzÄ«votāju, vairāk uzmanÄ«bas vajadzÄ"tu pievÄ"rst sociālajai daļai, kas saistÄ«ta ar elektroenerÄ£ijas izmaksu segÅ¡anu," norāda LAEF vadÄ«tājs.

Viņaprāt, "pilnÄ«ga Latvijas energoneatkarÄ«ba nav iespÄ"jama. Ja nu vienÄ«gi mÄ"s paÅ¡i Latvijā izdomājam kaut ko ļoti modernu un jaudÄ«gu".

"Atjaunojamās enerÄ£ijas nozares jaudas patlaban ir salÄ«dzinoÅ¡i nelielas. Runājot par Lietuvas, respektÄ«vi, Visaginas atomelektrosatcijas (AES) projektu, Latvijai vajadzÄ"ja uzbÅ«vÄ"t atomelektrostaciju jau pirms 15 gadiem, tagad ir gandrÄ«z vai par vÄ"lu. TeorÄ"tiski bÅ«tu jau ļoti labi kooperÄ"ties ar lietuvieÅ¡iem. Bet tā kā sadarbÄ«ba ar Lietuvu dažādos projektos Latvijai nemaz tik gludi nerit, tad man grÅ«ti noticÄ"t, ka Latvijas juristi Å¡oreiz bÅ«tu tik spÄ"cÄ«gi, ka noslÄ"gs tādu lÄ«gumu, kas paredzÄ"s - ja ieguldÄ«sim miljardu Visaginas AES, tad mums Latvijā nākamos trÄ«sdesmit gadus bÅ«s lÄ"tāka elektrÄ«ba. Patiešām neticu. Tā kā, visticamāk, Latvijas finansiāls ieguldÄ«jums Visaginas AES projektā bÅ«tu dāvana kaimiņiem - lietuvieÅ¡iem," uzsver A. Kārkliņš.

Pilnu interviju ar Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas (LAEF) vadītāju Andi Kārkliņu lasiet ceturtdienas, 24.oktobra, laikrakstā Diena!

Elektroenerģijas tirgū ienāk ar nozari iepriekš nesaistīti spēlētāji

"Lai pieteiktu Baltcom komplektu ar elektroenerÄ£iju, nospiediet taustiņu 1," zvanot uz telekomunikāciju uzņÄ"muma Baltcom informatÄ«vo tālruni, izskan viena no pirmajām frāzÄ"m. KamÄ"r tiek gaidÄ«ts savienojums ar operatoru, fonā skan ieraksts, kurā vÄ«rieÅ¡a balss stāsta par to, cik svarÄ«gi ir izvÄ"lÄ"ties pareizo elektroenerÄ£ijas tirgotāju.

Klausuli paceļ Ieva un laipni atbild uz jautājumiem par piedāvājumu. LÄ«gums jāslÄ"dz uz diviem gadiem, un abonÄ"Å¡anas maksa ir fiksÄ"ta. Baltcom izceļ, ka šāds piedāvājums, kad viens uzņÄ"mums piedāvā reizÄ" gan elektroenerÄ£iju mājsaimniecÄ«bām, gan telekomunikācijas pakalpojumus, ir Eiropas mÄ"roga inovatÄ«va ideja.

Baltcom valdes loceklis Gints KirÅ¡teins Dienai atzÄ«st, ka šāds pakalpojumu apvienojums pasaules mÄ"rogā tiek uzskatÄ«ts par perspektÄ«vu, ka klientam tas ir Ä"rti, jo pie viena piegādātāja var iegādāties gan elektroniskos sakarus, gan elektroenerÄ£iju. LÄ«dz oktobra sākumam uzņÄ"mums noslÄ"dza aptuveni 50 lÄ«gumu par elektroenerÄ£ijas piegādi. Par jauno pakalpojumu interesÄ"juÅ¡ies jau vairāk nekā tÅ«kstoÅ¡ cilvÄ"ku, apgalvo uzņÄ"mumā.

To, ka tirgÅ« ienāks tādi pakalpojumu sniedzÄ"ji, kas ar elektroenerÄ£ijas tirdzniecÄ«bu iepriekÅ¡ nav nodarbojuÅ¡ies, nenoliedz Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāve Daiga GrÅ«be. Riska, ka no tā ciestu klients, neesot. "Ja tomÄ"r rodas problÄ"mas, var vÄ"rsties PatÄ"rÄ"tāju tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas centrā, arÄ« Sadales tÄ«kli ir gatavi palÄ«dzÄ"t," saka GrÅ«be. Ministrija prognozÄ", ka piedāvājumi bÅ«s dažādi - gan ar mainÄ«gu, gan ar fiksÄ"tu cenu. "MÄ"s aicinām mājsaimniecÄ«bas izvÄ"lÄ"ties tādus piedāvājumus, kur tirgotāji vismaz uz pusgadu piedāvā izlÄ«dzināto cenu, lai ir zināma stabilitāte," teic GrÅ«be.

PilnÄ«ga mājsaimniecÄ«bu tirgus liberalizācija paredzÄ"ta no nākamā gada aprīļa. Tā paredz, ka jebkurai mājsaimniecÄ«bai bÅ«s pienākums izvÄ"lÄ"ties sev tÄ«kamāko elektroenerÄ£ijas tirgotāju. Tiem, kas to neizdarÄ«s, elektrÄ«ba atslÄ"gta netiks, to nodroÅ¡inās elektroenerÄ£ijas ražotājs un tirgotājs Latvenergo pÄ"c pÄ"dÄ"jās garantÄ"tās cenas. ArÄ« tagad mājsaimniecÄ«bām nav liegts izvÄ"lÄ"ties citu tirgotāju, šādu iespÄ"ju izmantojuÅ¡as aptuveni 3000 mājsaimniecÄ«bu, no aprīļa paredzÄ"ts, ka Å¡is skaitlis pieaugs lÄ«dz 800 000.

Visu rakstu lasiet laikrakstā Diena trešdien, 23.oktobrī!

Latvijas iedzīvotāju uzkrājumi - 4,71 miljards latu

BÅ«tiski samazinoties mājsaimniecÄ«bu kredÄ«tu slogam, pÄ"c pÄ"dÄ"jo trÄ«s gadu stagnācijas perioda 2013.gadā ir atsācies pakāpenisks Latvijas mājsaimniecÄ«bu kopÄ"jo noguldÄ«jumu pieaugums. Latvijas iedzÄ«votāji uzkrājuÅ¡i 4,71 miljardu latu.

Šāds pavÄ"rsiens lÄ«dzekļu novirzÄ«Å¡anā uzkrājumiem ir vÄ"rtÄ"jams kā tendence, liecina FinanÅ¡u un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un Latvijas Bankas statistikas datu analÄ«ze par 2013.gadu.

SalÄ«dzinot ar 2007.gadu, kad banku izsniegto kredÄ«tu apmÄ"rs bija teju divreiz lielāks nekā iedzÄ«votāju noguldÄ«jumi, patlaban Å¡Ä« attiecÄ«ba ir vÄ"rtÄ"jama kā samÄ"rÄ«gāka - kredÄ«tos izsniegti 4,42 miljardi latu, bet noguldÄ«jumos uzkrāti 2,98 miljardi latu, informÄ" FKTK.

Latvijas iedzÄ«votāji kopumā Å¡ogad otrajā ceturksnÄ« gan noguldÄ«jumos, gan cita veida ieguldÄ«jumos ir uzkrājuÅ¡i 4,71 miljardu latu. 2007.gadā bija uzkrāti 3,82 miljardi latu. Visvairāk lÄ«dzekļu uzkrāts noguldÄ«jumos - 2,98 miljardi latu, tad seko pensiju sistÄ"mas 2.lÄ«menis ar 1,08 miljardiem latu, 149 miljoni latu ieguldÄ«ti privāto pensiju plānos, 143 miljoni - ieguldÄ«jumu fondos, 115 miljoni - parāda vÄ"rtspapÄ«ros, 113 miljoni - akcijās un tikpat arÄ« dzÄ«vÄ«bas apdroÅ¡ināšanā ar uzkrājumu. Deviņus miljonus latu savukārt glabā krājaizdevu sabiedrÄ«bas, bet mazāk nekā trÄ«s miljonus latu - tirgum piesaistÄ«tie apdroÅ¡ināšanas lÄ«gumi.

MājsaimniecÄ«bu kredÄ«tu sloga samazināšanās, tos atmaksājot, ļauj novirzÄ«t vairāk lÄ«dzekļu uzkrājumiem un ieguldÄ«jumiem. BÅ«tiski, ka Latvijas iedzÄ«votāji patiešām daļu lÄ«dzekļu novirza šādiem mÄ"rÄ·iem, paziņojumā medijiem norāda FKTK. Šāds pavÄ"rsiens ir uzskatāms par tendenci, jo pÄ"c vairāku gadu stagnācijas 2013.gadā atsākusies noguldÄ«jumu palielināšanās, un tā skaidrojama gan ar darba algu pieaugumu valstÄ«, gan zemo inflācijas lÄ«meni, kas mājsaimniecÄ«bām ļauj sajust patiesu ienākumu palielinājumu un dod iespÄ"ju tos novirzÄ«t savas finansiālās ilgtspÄ"jas stiprināšanai.

Slimnīcas beidzot saņēmušas izpratni no ierēdņiem; joprojām gaida papildus finansējamu

SlimnÄ«cas beidzot saņÄ"muÅ¡as izpratni no ierÄ"dņiem, bet joprojām gaida papildus finansÄ"jamu, lai iedzÄ«votāji arÄ« gada nogalÄ" varÄ"tu saņemt valsts apmaksātus veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumus. Tām iedalÄ«tās kvotas pacientu ārstÄ"Å¡anai ir izsmeltas un pat pārsniegtas, bet papildus pieÅ¡Ä·irtie pieci miljoni latu lÄ«dz slimnÄ«cām vÄ"l nav nonākuÅ¡i, portālam Diena.lv pavÄ"stÄ«ja Latvijas SlimnÄ«cu biedrÄ«bā (LSB). 

23 Latvijas slimnÄ«cu vadÄ«tāji pÄ"c tikÅ¡anās ar VeselÄ«bas ministrijas valsts sekretāra vietnieci stratÄ"Ä£iskās plānoÅ¡anas un finanÅ¡u jautājumos Dainu MÅ«rmani UmbraÅ¡ko, kā arÄ« ar Nacionālā veselÄ«bas dienesta (NVD) direktoru Māri Taubi, atzÄ«st, ka beidzot izcÄ«nÄ«ta ierÄ"dņu izpratne par papildus finansÄ"juma nepiecieÅ¡amÄ«bu. "SlimnÄ«cu vadÄ«tāji saņÄ"ma cerÄ«gu informāciju par to, ka tiek meklÄ"ti lÄ«dzekļi, lai slimnÄ«cas varÄ"tu sniegt gan neatliekamos, gan ambulatoros pakalpojumus pacientiem arÄ« Å¡Ä« gada nogalÄ"," pÄ"c tikÅ¡anās atklāj LSB valdes priekÅ¡sÄ"dÄ"tājs Jevgeņijs KalÄ"js.

TomÄ"r aizvien slimnÄ«cas nav saņÄ"muÅ¡as Å¡ogad valdÄ«bas papildus pieÅ¡Ä·irtos piecus miljonus latu. PÄ"c tikÅ¡anās ar LSB arÄ« Ministru prezidents Valdis Dombrovskis piekrita slimnÄ«cu pārstāvjiem, ka pārdalot finansÄ"jumu, nav ņemtas vÄ"rā reÄ£ionu slimnÄ«cu vajadzÄ«bas un deva VeselÄ«bas ministrijai uzdevumu risināt Å¡o jautājumu. Tiekoties ar MÅ«rmani UmbraÅ¡ko, LSB uzzināja, ka jautājums par piecu miljonu latu papildus sadali vÄ"l nav nonācis lÄ«dz izskatÄ«Å¡anai Saeimā. Taču arÄ« Å¡is finansÄ"jums Å¡obrÄ«d ir kritiski svarÄ«gs, lai slimnÄ«cas vismaz daļÄ"ji nodroÅ¡inātu neatliekamās un ambulatorās palÄ«dzÄ«bas sniegÅ¡anu iedzÄ«votājiem tuvākajos mÄ"neÅ¡os.

Asa diskusija izvÄ"rsusies arÄ« par ārstniecÄ«bas riska fonda izveidi Latvijā. Å obrÄ«d tiek plānots, ka no veselÄ«bas aprÅ«pei pieÅ¡Ä·irtās valsts budžeta naudas, miljons latu Å¡im nolÅ«kam tiks novirzÄ«ti ārstniecÄ«bas iestādÄ"m, bet tās ieskaitÄ«s minÄ"to summu atpakaļ riska fondā. SlimnÄ«cu vadÄ«tāji nepiekrÄ«t šādam risinājumam un kā alternatÄ«vu, kas bÅ«tu lÄ"tāka un izdevÄ«gāka valstij situācijā, kad trÅ«kst lÄ«dzekļi ārstÄ"Å¡anai, piedāvā medicÄ«nas personāla civiltiesisko un profesionālo apdroÅ¡ināšanu.

Tāpat slimnÄ«cu vadÄ«tāji aicina ierÄ"dņus nemaldināt iedzÄ«votājus un mediÄ·us, izplatot informāciju, ka nākamgad budžetā papildus pieÅ¡Ä·irtie 17 miljoni latu nodroÅ¡inās 10% algu pieaugumu visam ārstniecÄ«bas personālam. Kā skaidro KalÄ"js, jau Å¡obrÄ«d daudzas slimnÄ«cas ārstiem maksā papildus valsts noteiktajam atalgojumam. Savukārt valsts atvÄ"lÄ"tie 17 miljoni 2014. gadā ļaus paaugstināt atalgojumu tikai personālam, kas Å¡obrÄ«d saņem pakalpojuma tarifā noteikto minimālo algu MinÄ"tā naudas summa ir sava veida kompensācija, ko slimnÄ«cas izcÄ«nÄ«juÅ¡as lÄ«dz ar minimālās algas paaugstināšanu valstÄ«.

Liepājas metalurga arodbiedrība: Valsts pievīla darbinieku cerības

FinanÅ¡u grÅ«tÄ«bās nonākušās AS Liepājas metalurgs darbinieku cerÄ«bas, ka valdÄ«ba pÄ"c vasarā veiktās kredÄ«ta atmaksas Itālijas bankai UniCredit S.p.A. turpinās sakārtot uzņÄ"mumu, ieliekot tajā savu pārvaldi vai citādākā veidā, nav piepildÄ«jušās, Å¡odien žurnālistiem sacÄ«ja Liepājas metalurga arodbiedrÄ«bas priekÅ¡sÄ"dÄ"tājs Jānis Grava.

"Ziņa, ka valsts nomaksājusi uzņÄ"muma vietā kredÄ«tu Itālijas bankai, darbiniekiem radÄ«ja cerÄ«bu, ka lietas tiks sakārtotas un varÄ"s sākt strādāt, tomÄ"r Å¡Ä«s cerÄ«bas nepiepildÄ«jās," sacÄ«ja arodbiedrÄ«bas vadÄ«tājs.

Grava norādÄ«ja, ka uzņÄ"muma problÄ"mas radÄ«jusi gan tā lielāko akcionāru nevÄ"lÄ"Å¡anās kopÄ«gi strādāt uzņÄ"muma labā, gan arÄ« tas, ka valdÄ«bas interese par uzņÄ"mumu nav bijusi pietiekami liela. LÄ«dz ar to uzņÄ"mums nonācis uz maksātnespÄ"jas sliekšņa.

"Patlaban ir apdraudÄ"ta aptuveni 2000 darbinieku, to Ä£imenes locekļu un citu liepājnieku nākotne. ArodbiedrÄ«ba vÄ"lÄ"tos, lai valsts atbalsts un ieinteresÄ"tÄ«ba uzņÄ"muma liktenÄ« bÅ«tu lielāka, jo patlaban ir pÄ"dÄ"jā iespÄ"ja atjaunot uzņÄ"muma darbÄ«bu," uzsvÄ"ra Grava.

Jau ziņots, ka finanÅ¡u grÅ«tÄ«bās nonākusÄ« AS Liepājas metalurgs vÄ"rsusies pie valsts augstākajām amatpersonām ar lÅ«gumu kapitalizÄ"t uzņÄ"muma parādus valstij un tai piederoÅ¡ajiem uzņÄ"mumiem kopsummā par 78,8 miljoniem latu.

UzņÄ"mums piedāvā kapitalizÄ"t FinanÅ¡u ministrijas kredÄ«tprasÄ«bas 51,9 miljonu latu apmÄ"rā, AS Citadele banka kredÄ«tprasÄ«bas 12,4 miljonu latu apmÄ"rā un AS Latvenergo kredÄ«tprasÄ«bas 14,5 miljonu latu apmÄ"rā.

Liepājas metalurgs piedāvā valstij kapitalizēt uzņēmuma parādus

FinanÅ¡u grÅ«tÄ«bās nonākusÄ« AS Liepājas metalurgs vÄ"rsusies pie valsts augstākajām amatpersonām ar lÅ«gumu kapitalizÄ"t uzņÄ"muma parādus valstij un tai piederoÅ¡ajiem uzņÄ"mumiem kopsummā par 78,8 miljoniem latu.

UzņÄ"mums piedāvā kapitalizÄ"t FinanÅ¡u ministrijas kredÄ«tprasÄ«bas 51,9 miljonu latu apmÄ"rā, AS Citadele banka kredÄ«tprasÄ«bas 12,4 miljonu latu apmÄ"rā un AS Latvenergo kredÄ«tprasÄ«bas 14,5 miljonu latu apmÄ"rā.

Tas dotu iespÄ"ju valstij tās ieguldÄ«tos lÄ«dzekļus atgÅ«t ilgākā laika periodā, nevis faktiski zaudÄ"t, kā tas notiks AS Liepājas metalurgs maksātnespÄ"jas gadÄ«jumā. Kapitalizācijas rezultātā valstij AS Liepājas metalurgs nav jāiegulda papildu finanÅ¡u lÄ«dzekļi, bet valsts iegÅ«s kontroli un ietekmi tajā. 

Liepājas metalurgs lÅ«dz atbalstÄ«t ierosinājumu emitÄ"t papildus 78,8 miljonus akciju, kuras nonāktu Latvijas valsts Ä«paÅ¡umā, kapitalizÄ"jot esoÅ¡os uzņÄ"muma parādus. Tādejādi valsts iegÅ«tu Liepājas metalurga akciju kontrolpaketi un iespÄ"ju garākā laika periodā atgÅ«t savus ieguldÄ«jumus no dividendÄ"m vai akciju pārdoÅ¡anas. Tajā pašā laikā Liepājas metalurgam pÄ"c akciju emisijas pabeigÅ¡anas bÅ«tu iespÄ"jas kredÄ«tiestādÄ"s saņemt aizdevumu ražoÅ¡anas turpināšanai.

UzņÄ"mums norāda, ka kopÄ"jo 129,1 miljona latu parādsaistÄ«bu dÄ"ļ apzinātie investori nav izrādÄ«juÅ¡i reālu interesi ieguldÄ«t uzņÄ"mumā jebkādu summu, jo investÄ«ciju atgÅ«Å¡ana nav iespÄ"jama pārredzamā laika periodā. Tas apstiprināto uzņÄ"muma tiesiskās aizsardzÄ«bas procesa (TAP) pasākumu plāna realizāciju padara neiespÄ"jamu.

KredÄ«tsaistÄ«bu kapitalizācijas un akciju emisijas laikā bÅ«tu nepiecieÅ¡ams saglabāt uzņÄ"muma aktÄ«vus un personālu, kas laika periodā no Å¡Ä« gada 1.novembra lÄ«dz 2014.gada 1.aprÄ«lim veidotu 10,5 miljonu latu izmaksas, kuras iespÄ"jams segt tikai ar nodroÅ¡ināto kreditoru finansÄ"jumu, norāda "Liepājas metalurgs". Lielākais uzņÄ"muma nodroÅ¡inātais kreditors ir valsts.

Jau ziņots, ka oktobra beigās sasauktajā Liepājas metalurga akcionāru sapulcÄ" plānots palielināt uzņÄ"muma pamatkapitālu par 100 miljoniem latu, liecina biržai NASDAQ OMX Riga iesniegtie ārkārtas akcionāru sapulces lÄ"mumprojekti.

Patlaban uzņÄ"muma pamatkapitāls ir 16 981 033 lati, bet lÄ"mumprojektos norādÄ«ts, ka paredzÄ"ts veikt grozÄ«jumus uzņÄ"muma statÅ«tos, nosakot, ka Liepājas metalurga pamatkapitāls ir 116 981 033 lati.

UzņÄ"muma padomes priekÅ¡sÄ"dÄ"tājs Guntis VilnÄ«tis biznesa portālam Nozare.lv apstiprināja, ka paredzÄ"ts palielināt pamatkapitālu par 100 miljoniem latu, veicot jaunu akciju emisiju.

"ParedzÄ"ts, ka uzņÄ"muma nenodroÅ¡inātie kreditori varÄ"s pārvÄ"rst savus kredÄ«tus akcijās, tie bÅ«tu 27 miljoni latu. Tāpat paredzÄ"ts, ka saskaņā ar tiesiskās aizsardzÄ«bas procesu (TAP) 37 miljonus latu iegulda investors. Savukārt uz atlikuÅ¡ajiem 36 miljoniem latu varÄ"s parakstÄ«ties esoÅ¡ie akcionāri," skaidroja VilnÄ«tis.

Jau ziņots, ka 30.septembrÄ« uzņÄ"muma TAP plānā paredzÄ"tais aizdevums desmit miljonu latu apmÄ"rā no potenciālajiem investoriem netika saņemts. Number 1.oktobra saskaņā ar likumu sākās 30 dienu periods, kurā ir iespÄ"ja pārkāpumus novÄ"rst, attiecÄ«gi saņemt aizdevumu un piesaistÄ«t investoru.

Liepājas metalurga akcionāri Sergejs Zaharjins un Iļja Segals iepriekÅ¡ paziņoja, ka panākuÅ¡i vienoÅ¡anos par 70% uzņÄ"muma akciju nodoÅ¡anu Krievijas uzņÄ"mumam Daļpolimetall, lai investors varÄ"tu ieguldÄ«t nepiecieÅ¡amos lÄ«dzekļus rÅ«pnÄ«cā un pÄ"c iespÄ"jas ātrāk atjaunotu tehnoloÄ£isko procesu.

Jau ziņots, ka Liepājas metalurgs nonācis finanÅ¡u grÅ«tÄ«bās un pārtraucis ražoÅ¡anu. Valsts kase jÅ«lijā no valsts budžeta lÄ«dzekļiem samaksāja Liepājas metalurga vietā visu rÅ«pnÄ«cas parādu Itālijas bankai UniCredit - 67 465 056 eiro jeb 47 414 711 latus. Pirms tam aprÄ«lÄ« Valsts kase Itālijas bankai veica rÅ«pnÄ«cai valsts galvotā kredÄ«ta pamatsummas daļas maksājumu 6 128 456 eiro (4 307 103 latu) apmÄ"rā.

Liepājas tiesa ir pieņÄ"musi uzņÄ"muma TAP pasākumu plānu, ko ir izstrādājuÅ¡i uzņÄ"muma speciālisti un kas ir saskaņots ar visiem nodroÅ¡inātajiem un vairāk nekā 55% nenodroÅ¡ināto kreditoru, kā arÄ« ar kreditoru kluba pieaicināto finanÅ¡u konsultantu Prudentia Advisers.

Ātro kredītu uzņēmumu treknie gadi, visticamāk, beigušies. Plāno vēl vairāk ierobežot to darbību

LÄ«dz ar jaunajiem grozÄ«jumiem ,,PatÄ"rÄ"tāju tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas likumā” vÄ"l vairāk plāno ierobežot “ātro kredÄ«tu” uzņÄ"mumu darbÄ«bu Latvijā, vÄ"sta Latvijas TelevÄ«zijas raidÄ«jums “de facto”. Ja tos pieņems, visticamāk, uzņÄ"mumiem kļūs aizvien grÅ«tāk saglabāt lÄ«dzÅ¡inÄ"jo attÄ«stÄ«bas tempu.

AS ,,4finance”, kas pazÄ«stams pÄ"c zÄ«moliem ,,smscredit” un ,,vivus”, ir ietekmÄ«gākais un redzamākais spÄ"lÄ"tājs “ātro kredÄ«tu” nozarÄ". Pirmoreiz iekļuvis arÄ« Latvijas vÄ"rtÄ«gāko uzņÄ"mumu TOP 101. ,,4finance” biznesa vÄ"rtÄ«ba - 27,3 miljoni latu. Pirmajos trÄ«s savas darbÄ«bas gados ,,4finance” strādāja ar zaudÄ"jumiem. Taču pÄ"dÄ"jie divi gadi noslÄ"gti ar uzviju. PÄ"rn ,,4finance” peļņa sasniedza 12 221 000 LVL. Turklāt paÅ¡u kapitāla atdeve - 88 %. JebkurÅ¡ priecātos par šādu uzrāvienu - ieguldot, piemÄ"ram, 100 latu pÄ"c gada iespÄ"jams atgÅ«t jau 188 latu. TāpÄ"c gluži paÅ¡saprotami ir tas, ka ,,4finance” un pārÄ"jie uzņÄ"mumi visiem spÄ"kiem iebilst pret nozares straujo izaugsmes tempu ierobežojoÅ¡iem pasākumiem.

TomÄ"r “ātro kredÄ«tu” kompānijas aizvien straujāk pietuvojas robežai, aiz kuras viņu “treknie gadi” draud izplÄ"nÄ"t. InvestÄ«ciju baņķieris Ä¢irts Rungainis norāda uz virkni iemeslu: ,,Gan tāpÄ"c, ka notiek ekonomikas augÅ¡upeja, gan bankas neizbÄ"gami atgriezÄ«sies Å¡ajā sektorā un sāks konkurÄ"t, gan arÄ« tāpÄ"c, ka tiek izsmelts to cilvÄ"ku skaits, kas ir gatavi paļauties šādai vieglprātÄ«gai aizņemÅ¡anai.”

TieÅ¡i uzskats, ka “ātrie kredÄ«ti” ir viegla nauda, daļu cilvÄ"ku iedzina postā. Taču beidzot ir izstrādātas vadlÄ«nijas, lai turpmāk daudz rÅ«pÄ«gāk izvÄ"rtÄ"tu klientu maksātspÄ"ju. Turpmāk nepietiks tikai ar to vien, ka cilvÄ"ks atklāj savus ikmÄ"neÅ¡a ieņÄ"mumus un izdevumus. Savu ienākumu regularitāte bÅ«s jāpierāda. PiemÄ"ram, ja kredÄ«ta summa pārsniegs 300 latu, bÅ«s jāiesniedz Valsts sociālās apdroÅ¡ināšanas aÄ£entÅ«ras vai Valsts ieņÄ"mumu dienesta izziņa, jānosÅ«ta konta izraksts vai apliecinājums no darba devÄ"ja.

UzņÄ"mumi stingākus nosacÄ«jumus bÅ«s spiesti ieviest kaut vai tāpÄ"c vien, lai pārreÄ£istrÄ"tu licenci. Citādi kredÄ«tu izsniegÅ¡anu bÅ«s jāpārtrauc. PatÄ"rÄ"tāju tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas centra (PTAC) direktore Baiba VÄ«toliņa apstiprina: ,,Ja netiks ieviesta maksātspÄ"jas vÄ"rtÄ"Å¡anas kārtÄ«ba, tad tāda iespÄ"ja pastāv.”

,,4finance” ir to nebanku kredÄ«tdevÄ"ju vidÅ«, kuri licences vÄ"l nav pārreÄ£istrÄ"juÅ¡i. Vasarā PTAC ,,4finance” noteica 9 000 latu lielu soda naudu tieÅ¡i par nepietiekamu klientu maksātspÄ"jas izvÄ"rtÄ"Å¡anu. To gan uzņÄ"mums esot pārsÅ«dzÄ"jis tiesā. Å obrÄ«d uzņÄ"muma izpilddirektors Toms Jurjevs ir izvairÄ«gs par to, kādā veidā uzlabos klientu maksātspÄ"jas vÄ"rtÄ"Å¡anu. Taču tajā pašā laikā T.Jurjevs ir pārliecināts, ka jau nākamnedÄ"ļ licenci saņems. ,,MÄ"s esam vienojuÅ¡ies par visiem jautājumiem, kas mums bija neskaidri.”

Taču uzņÄ"mumus sagaida vÄ"l kāds trieciens no Ekonomikas ministrijas puses. Sagatavotie grozÄ«jumi likumā paredz, ka nakts stundās “ātros kredÄ«tus” izsniegt nedrÄ«kstÄ"s, gada procentu likme aizņÄ"mumam nevarÄ"s pārsniegt 100%, kā arÄ« ierobežos maksājumu kavÄ"juma procentu apmÄ"ru (lÄ«dz 18%). Tas, protams, izdevÄ«gi bÅ«tu patÄ"rÄ"tājiem. Viņiem samazinātos summa, kuru bÅ«tu jāatdod. Tāpat tik strauji nepieaugtu soda maksa. Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (RP) ir pārliecināts, ka ,,ekonomiskās politikas prioritāte nav veicināt attÄ«stÄ«bu vai dzÄ«voÅ¡anu uz parādsaistÄ«bu rÄ"Ä·ina. Tas nav veids, kā padarÄ«t cilvÄ"kus turÄ«gākus, laimÄ«gākus. Tā kā, es domāju, ka Å¡Ä«s regulÄ"juma nepilnÄ«bas ir bijusi kļūda.”

Taču Å¡Ä«s nepilnÄ«bas nāksies labot priekÅ¡vÄ"lÄ"Å¡anu gaisotnÄ", kur jau vienoÅ¡anās par valsts budžetu sagādāja milzu domstarpÄ«bas. ,,IespÄ"jams tagad var  notikt visādi brÄ«numi. LÄ«dz nākamajam gadam labas idejas tiks raktas tāpÄ"c, lai konkurenti tās nevarÄ"tu realizÄ"t. TomÄ"r jāskatās sabiedrÄ«bas vÄ"lmes”, nevÄ"lÄ"Å¡anos vilcināties ar izmaiņām likumā pauž finanÅ¡u ministrs Andris Vilks (V).

Jaunākie SKDS aptaujas rezultāti liecina, ka 70,7% cilvÄ"ku atbalsta “ātro kredÄ«tu” procentu likmju apmÄ"ru ierobežoÅ¡anu, pat ja tas nozÄ«mÄ"tu, ka “ātro kredÄ«tu” uzņÄ"mumi pārstātu izsniegt nelielus aizdevumus uz Ä«siem termiņiem. Pret izmaiņām ir 16,1%, viedokļa nav - 13,2%. Pret šādu lÄ"mumu pārsvarā bijuÅ¡i gados jauni cilvÄ"ki un ārpus RÄ«gas dzÄ«vojoÅ¡ie.  

Tajā pašā laikā nozares aizstāvji uzskata, ka jau Å¡obrÄ«d latvieÅ¡iem “ātrie kredÄ«ti” izmaksā vislÄ"tāk un gada procentu likmes griesti nav jānosaka. Latvijas Nebanku kredÄ«tdevÄ"ju asociācijas vadÄ«tāja Baiba Fromane atstāsta Igaunijas piemÄ"ru: ,,tikko bija tāds pats priekÅ¡likums no sociālistu partijas, kur valdÄ«ba, FinanÅ¡u ministrija, Tieslietu ministrija un arÄ« galu galā Igaunijas parlaments norādÄ«ja, ka šādai cenu ierobežoÅ¡anai nav nekāda pamata. Tas vien, ka pakalpojums ir dārgāks salÄ«dzinot ar citiem nenozÄ«mÄ", ka valstij ir jāiejaucas.” “de facto” gan noskaidroja, ka grozÄ«jumu iesniedzÄ"js bija Igaunijas parlamentā opozÄ«cijā esoÅ¡s politiskais spÄ"ks. LÄ«dzÄ«gi kā Latvijā, viņu priekÅ¡likumi visbiežāk tiek noraidÄ«ti.

Savukārt Lietuvā, kur gada sākumā “ātro kredÄ«tu” nozari pÄ"tÄ«ja “de facto”, tapuÅ¡i jauni grozÄ«jumi likumā. No Lietuvas bakas atsÅ«tÄ«tās vÄ"stules “de facto” secināms, ka tie ir vÄ"l bargāki nekā plānotie ierobežojumi Latvijā. Lietuvas bankas finanÅ¡u pakalpojumu un tirgus uzraudzÄ«bas departamenta direktors Viļus Å apoka raksta, ka ,,FinanÅ¡u ministrijā iesniegtais likumprojekts paredz samazināt paÅ¡reiz patÄ"riņa kredÄ«tiem esoÅ¡o gada procentu likmi no 200% uz 50%. Tāpat Lietuvas banka likumā rosina noteikt, ka patÄ"rÄ"tāji, kuri vÄ"las noslÄ"gt patÄ"riņa kredÄ«tu lÄ«gumus, nevarÄ"s to izdarÄ«t tik ātri kā lÄ«dz Å¡im. Viņiem vispirms bÅ«s jāpiesakās Å¡im kredÄ«tam, bet lÄ«gums stāsies spÄ"kā ne ātrāk kā divu dienu laikā.”

AtÅ¡Ä·irÄ«bā no Lietuvas, kur grozÄ«jumus likumā izstrādā politiski neatkarÄ«ga iestāde, Latvijā galvenais virzÄ«tājspÄ"ks ir reformistu pārvaldÄ«bā esošā Ekonomikas ministrija. LÄ«dz ar to konstruktÄ«vas diskusijas, iespÄ"jams, aizÄ"nos politiskā sāncensÄ«ba.

ZZS: 2014.gada budžeta projekts joprojām neatvieglo iedzīvotāju ikdienu

Atbalstot Å¡Ä« gada 17.oktobra Saeimas plenārsÄ"dÄ" likumprojektu „Par valsts budžetu 2014.gadam” (turpmāk - likumprojekts) 1.lasÄ«jumā, ar Zaļo un Zemnieku savienÄ«bas (ZZS) deputātu atbalstu tika nodroÅ¡ināta likumprojekta virzÄ«ba uz Saeimas komisijām, kur deputāti var turpināt strādāt ar valdÄ«bas sagatavoto budžeta projektu un iesniegt savus priekÅ¡likumus sociāli taisnÄ«gāka 2014.gada valsts budžeta pieņemÅ¡anai.

ZZS uzskata, ka nākamā gada budžeta projektā ir vÄ"rojama ievÄ"rojama lÄ«dzekļu pārdale par labu sociālajiem izdevumiem, taču tas joprojām nerisina daudzas sasāpÄ"juÅ¡as problÄ"mas, ar ko ikviens iedzÄ«votājs saskaras ikdienā. 

Atsaucoties uz Å¡Ä« gada 7.oktobrÄ« notikuÅ¡ajām ZZS paÅ¡valdÄ«bu pārstāvju un ZZS vadÄ«bas sarunām, kur piedalÄ«jās aptuveni 40 paÅ¡valdÄ«bu vadÄ«tāju, ZZS joprojām uztur aktuālu jautājumu par iedzÄ«votāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņÄ"mumu sadalÄ«juma proporciju starp valsts un paÅ¡valdÄ«bu budžetiem, un frakcija iesniedza attiecÄ«gu priekÅ¡likumu budžeta likumprojekta 2.lasÄ«jumam. ZZS uzskata, ka paÅ¡valdÄ«bu budžetos 2014.gadā jānonāk vismaz 81% no IIN ieņÄ"mumiem Å¡obrÄ«d esoÅ¡o 80% vietā, savukārt valsts budžetā - 19%. Šāda IIN pārdale vismaz daļÄ"ji kompensÄ"tu paÅ¡valdÄ«bām IIN ieņÄ"mumu kritumu, kas radies tādÄ"ļ, ka samazināta nodokļa likme un #1. jÅ«lija palielināti IIN atvieglojumi par apgādÄ«bā esošām personām. Å im mÄ"rÄ·im ir nepiecieÅ¡ama IIN pārdale par labu paÅ¡valdÄ«bām aptuveni 9 miljoni latu apmÄ"rā.

Tāpat viens no ZZS frakcijas sagatavotajiem priekÅ¡likumiem paredz mÄ"rÄ·dotācijas palielināšanu 11,8 miljonu latu apmÄ"rā paÅ¡valdÄ«bu autoceļiem (ielām).

Lai kompensÄ"tu krÄ«zes laikā ievÄ"rojami samazinājušās paÅ¡valdÄ«bu iespÄ"jas risināt pirmsskolas iestāžu pedagogu nepietiekamā atalgojuma problÄ"mas, ZZS deputātes I.Grigule un D.Reizniece - Ozola ir sagatavojuÅ¡as priekÅ¡likumu IzglÄ«tÄ«bas un Zinātnes ministrijai atalgojuma palielināšanai paÅ¡valdÄ«bu pirmsskolas izglÄ«tÄ«bas iestāžu pedagogiem, Å¡im mÄ"rÄ·im paredzot 32,8 miljonus latu, savukārt ZZS frakcijas vadÄ«tājs A.Brigmanis ir iesniedzis priekÅ¡likumu par papildus finansÄ"juma pieÅ¡Ä·irÅ¡anu pedagogu zemākās mÄ"neÅ¡a darba algas likmes paaugstināšanai - vismaz lÄ«dz 442 eiro no 2014.gada 1.septembra( 14,3 miljoni latu).

Å…emot vÄ"rā paÅ¡valdÄ«bu satraukumu par samazinātajiem lÄ«dzekļiem plānoÅ¡anas reÄ£ioniem, ZZS deputāts R.VÄ"jonis iesniedzis priekÅ¡likumu par finansÄ"juma palielināšanu 430 tÅ«kstoÅ¡us latu apmÄ"rā valsts plānoÅ¡anas reÄ£ionu funkciju nodroÅ¡ināšanai. Bez tam R.VÄ"jonis iesniedzis priekÅ¡likumu, kas paredz atcelt aizliegumu paÅ¡valdÄ«bām Ä«stenot investÄ«ciju projektus un saņemt aizņÄ"mumus.

Budžeta likumu paketÄ" ir iekļauts jauns subsidÄ"tās enerÄ£ijas nodoklis (SEN), kuram bÅ«tu jānovÄ"rÅ¡ turpmāks obligātā iepirkuma komponentes un lÄ«dz ar to elektroenerÄ£ijas cenu pieaugums. R.VÄ"jonis uzskata, ka subsidÄ"tās enerÄ£ijas nodoklis nerisinās elektroenerÄ£ijas tirgus problÄ"mas, tāpÄ"c Saeimas Budžeta un finanÅ¡u (nodokļu) komisijai kopÄ«gi ar U.Auguli iesniedza priekÅ¡likumu, ka 5% SEN likmi piemÄ"ro, ja siltumenerÄ£iju izmanto lauksaimnieciskajā ražoÅ¡anā, kā arÄ« uzdevumu valdÄ«bai sagatavot un iesniegt Saeimai pamatojumu SEN likmÄ"m, analÄ«zi par elektroenerÄ£ijas lietotāju  atbalsta instrumentu efektivitāti atsevišķām iedzÄ«votāju grupām, kā arÄ« analÄ«zi par iespÄ"jamiem modeļiem atjaunojamo energoresursu atbalstam. 

Lai risinātu nepietiekamo valsts atbalstu Ä£imenÄ"m ar bÄ"rniem, ZZS frakcija ir iesniegusi priekÅ¡likumu IzglÄ«tÄ«bas ministrijai brÄ«vpusdienu nodroÅ¡ināšanai arÄ« 3. un 4. klaÅ¡u audzÄ"kņiem (8,3 miljoni latu). Savukārt I.Grigule rosina LabklājÄ«bas ministrijai palielināt Ä£imenes valsts pabalstu lÄ«dz 30 EUR par bÄ"rnu no 2014. gada 1. jÅ«lija (15 miljoni latu).

Å…emot vÄ"rā katastrofāli nepietiekamo finansÄ"jumu veselÄ«bas aprÅ«pes nozarÄ", ZZS frakcijas deputātes D. Reizniece - Ozola un I. Grigule iesnieguÅ¡as priekÅ¡likumus VeselÄ«bas ministrijai gan par kompensÄ"jamo medikamentu nodroÅ¡ināšanu (1,1 miljons latu) , gan par finansÄ"jumu, lai nodroÅ¡inātu neatliekamās medicÄ«niskās palÄ«dzÄ«bas darbu ārpus RÄ«gas slimnÄ«cās hospitalizÄ"tiem pacientiem (3,4 miljoni latu), gan pacientu lÄ«dzmaksājumu samazinājuma par 50% nodroÅ¡ināšanai (9 miljoni latu).

PriekÅ¡likumu 2,4 miljonu latu apmÄ"rā sagatavojusi un budžeta programmai „Sports” iesniegusi D. Reizniece - Ozola. PriekÅ¡likums paredz nodroÅ¡ināt nepiecieÅ¡amo finansÄ"jumu profesionālās ievirzes sporta pedagogu darba apmaksai 2014.gadā vismaz 85% apmÄ"rā.

Tāpat ZZS deputāti R. Eigims, R. VÄ"jonis, J. Klaužs, I.Grigule ir iesnieguÅ¡i vairākus priekÅ¡likumus atseviÅ¡Ä·u kultÅ«ras un satiksmes infrastruktÅ«ras projektu Ä«stenoÅ¡anai, kā arÄ« mÄ"rÄ·dotācijas palielināšanai paÅ¡valdÄ«bu māksliniecisko kolektÄ«vu vadÄ«tāju darba samaksai.

Savukārt deputāts K.Seržants sagatavojis priekÅ¡likumus VUGD darba nodroÅ¡ināšanai un glābÄ"ju apdroÅ¡ināšanai.

MinÄ"tos un arÄ« vÄ"l citus priekÅ¡likumus, piemÄ"ram, U.Auguļa un I.LÄ«dakas sagatavotos priekÅ¡likumus likumprojektiem „GrozÄ«jumi Ūdens apsaimniekoÅ¡anas likumā”, „GrozÄ«jumi Dabas resursu nodokļa likumā”, „GrozÄ«jumi Sugu un biotopu aizsardzÄ«bas likumā”, GrozÄ«jumi „Likumā par ostām” un citus, ZZS deputāti ir iesnieguÅ¡i likumprojekta „Par valsts budžetu 2014.gadam” otrajam lasÄ«jumam un likumprojekta „Par vidÄ"ja termiņa ietvaru 2014. - 2016.gadam” otrajam lasÄ«jumam.

Madonas slimnīcas vadītājs: Papildu finansējums ir solis uz priekšu

SlimnÄ«cām papildus pieÅ¡Ä·irtais finansÄ"jums nākamajam gadam ir nepietiekams redzamiem pozitÄ«viem rezultātiem, tomÄ"r jebkurÅ¡ papildu finansÄ"jums nozarei ir solis uz priekÅ¡u problÄ"mu risināšanā, šādu viedokli aÄ£entÅ«rai LETA pauda Madonas novada paÅ¡valdÄ«bas SIA Madonas slimnÄ«ca valdes priekÅ¡sÄ"dÄ"tājs Artis Stuburs.

"Summa tikai ministrijā izskatās liela, bet tālāk viņa sadalās nekontrolÄ"tā plÅ«smā, un beigās ieguvums nav Ä«sti redzams, bet tas tik un tā ir uzskatāms par soli uz priekÅ¡u slimnÄ«cu finansiālā jautājuma risināšanā, un cerÄ"sim, ka tā arÄ« jautājums iekustÄ"sies un valdÄ«ba pamazām turpinās Å¡o paÅ¡u ceļu," vÄ"lamās prognozes izteica Stuburs.

Viņš gan norādÄ«ja, ka slimnÄ«cām pieÅ¡Ä·irtā papildu finansÄ"juma ieguvums Madonas slimnÄ«cai patlaban neesot pat prognozÄ"jams. "Visu paredzÄ"Å¡anu un noteikumu par 10% algas paaugstinājumu sarežģī tas, ka ne visiem alga ir noteikta un lielai daļai paaugstinājums algā tiks iestrādāts ar komponentÄ"m algas aprÄ"Ä·ināšanas tarifā, lÄ«dz ar to Å¡ie 10% ir visai nosacÄ«ti," viņš atzina.

Tajā pat laikā Stuburs pauda nostāju, ka pieÅ¡Ä·irtie papildu nepilni 19 miljoni latu slimnÄ«cām ir pārāk neliela summa un jau lÄ«dzÅ¡inÄ"jā Latvijas prakse rāda piemÄ"rus, kad "lielas naudas summas nekontrolÄ"tā plÅ«smā tiek sadalÄ«tas uz jauniem, specifiskiem projektiem un visu ko citu un beigu beigās pašām slimnÄ«cām ikdienas pakalpojumiem Ä«sti nepietiek".

LETA jau ziņoja, ka no nākamā gada plānota ārstniecÄ«bas tarifu palielināšana, tāpÄ"c paredzams, ka slimnÄ«cām tiks plānots lielāks valsts finansÄ"jums.

Kā aÄ£entÅ«rai LETA iepriekÅ¡ pastāstÄ«ja Nacionālā veselÄ«bas dienesta (NVD) sabiedrisko attiecÄ«bu speciāliste Evija Å tālberga, ārstniecÄ«bas tarifu pieaugumam nākamgad plānoti 18 961 977 lati jeb aptuveni 26,98 miljoni eiro, to paredz 2014.gada valsts budžeta projekts. VeselÄ«bas ministrija skaidro, ka kopÄ"jais valsts ārstniecÄ«bas tarifu pieaugums plānots 6,4% apmÄ"rā.

Lielākā summa paredzÄ"ta darba samaksas palielināšanai ārstniecÄ«bas personām - 16 043 271 lats.

Savukārt pārÄ"jo pakalpojumu tarifa elementu pieaugumam paredzÄ"ts viens miljons latu latu. Papildus nauda plānota tarifa U palielinājumam jeb pieskaitāmiem izdevumiem (ar pacientu uzturÄ"Å¡anu saistÄ«to izdevumu pakalpojumu apmaksai, materiālu, energoresursu, Å«dens un inventāra iegādei), N - amortizācijas izdevumiem (Ä"ku, bÅ«vju un pārÄ"jo pamatlÄ«dzekļu nolietojums), A - administratÄ«viem un P - attÄ«stÄ«bas izdevumiem.

Jāmin gan, ka, iesniedzot jaunās politikas iniciatīvas, Veselības ministrija N, U, A un P tarifu elementu pieaugumam prasīja papildu 7,98 miljonus latu.

AtlikuÅ¡o valsts budžeta projektā ārstniecÄ«bas tarifu palielināšanai paredzÄ"to summu plānots novirzÄ«t minimālās algas pieaugumam pārÄ"jam personālam (bez ārstniecÄ«bas personām) un maksājumiem Ä€rstniecÄ«bas riska fondā.

papildināts (17:20) - Butkevičs: Lietuvai nepieciešams jauns referendums par Visaginas AES nepieciešamību

Lietuvai vajadzÄ«gs vÄ"l viens referendums par Visaginas atomelektrostacijas (AES) nepiecieÅ¡amÄ«bu, jo pÄ"rn notikusÄ« tautas nobalsoÅ¡ana attiekusies uz iepriekÅ¡Ä"jās valdÄ«bas piedāvāto projektu, bet tagad nosacÄ«jumi mainÄ«juÅ¡ies un sabiedrÄ«bas viedoklis jānoskaidro vÄ"lreiz, paziņojis premjerministrs Aļģirds Butkevičs.

PÄ"c viņa sacÄ«tā, triju Baltijas valstu speciālisti jau sākuÅ¡i apspriest projekta uzlaboÅ¡anas iespÄ"jas un centÄ«sies panākt, lai tā izmaksas samazinātos "nevis par miljoniem, bet vairāk nekā par miljardu". Kad speciālisti un politiÄ·i bÅ«tu vienojuÅ¡ies par korekcijām, sabiedrÄ«bas attieksmi varÄ"tu noskaidrot "referenduma vai plaÅ¡as aptaujas ceļā".

Premjers ceturtdien ticies ar Lietuvas Seima jauno spÄ«keri Loretu Graužinieni, kas iepriekÅ¡Ä"jā dienā izteicās, ka projekts Å¡obrÄ«d ir bÅ«tiski pilnveidots, tādÄ"ļ tautai bÅ«tu vÄ"lreiz jāpauž savs viedoklis jautājumā par spÄ"kstacijas bÅ«vi. TomÄ"r viņa pauda viedokli, ka Å¡ai reizÄ" varÄ"tu iztikt bez referenduma, sarÄ«kojot "ļoti plaÅ¡u aptauju".

Butkevičs uzsvÄ"ris, ka pirms visas tautas nobalsoÅ¡anas pÄ"c iespÄ"jas skaidrāk jāinformÄ" cilvÄ"ki par AES izmaksām, nosacÄ«jumiem un priekÅ¡rocÄ«bām.

"Pirmkārt jāsaprot, ka ļoti skaidri jāpasaka, kāda ir iespÄ"jamā cena, iespÄ"jamie riski, investoru un reÄ£ionālo partneru prasÄ«bas. Jāparāda situācija Baltijas enerÄ£Ä"tikas tirgÅ«, ceļi, pa kuriem Lietuva integrÄ"jas Rietumu tirgÅ« un energosistÄ"mā, un tā tālāk. (..) Manuprāt, ja sabiedrÄ«bai viss tiek izstāstÄ«ts un paskaidrots, iespÄ"jama gluži citāda diskusija, (..) tad sabiedrÄ«bas reakcija ir pamatota un saprotama," izteicies valdÄ«bas vadÄ«tājs.

KonsultatÄ«vajā referendumā par AES projekta nākotni, kas Lietuvā notika pÄ"rnruden reizÄ" ar Seima vÄ"lÄ"Å¡anām un kurā piedalÄ«jās 52,58% vÄ"lÄ"tāju, Å¡o projektu atbalstÄ«ja tikai 34,09% no visiem balsotājiem, bet 62,68% iebilda pret jaunas AES celtniecÄ«bu Lietuvā.

Ne premjers, ne spÄ«kere nav minÄ"juÅ¡i laiku, kad varÄ"tu notikt jaunais referendums vai aptauja, bet Graužiniene uzsvÄ"rusi, ka Å¡oreiz tas noteikti jārÄ«ko atseviÅ¡Ä·i no jebkādām vÄ"lÄ"Å¡anām, jo iepriekÅ¡Ä"jā reizÄ" pieļauta kļūda, tādÄ"ļ Å¡is jautājums stipri vien politizÄ"ts.

TreÅ¡dien slÄ"gtā valdÄ«bas sÄ"dÄ" izskatÄ«ti Baltijas valstu energokompāniju un Visaginas AES projekta stratÄ"Ä£iskās investores - Japānas kompānijas "Hitachi" - speciālistu sarunu rezultāti un Butkevičs izteicies, ka novembra sākumā varÄ"tu iepazÄ«stināt Latvijas un Igaunijas kolÄ"Ä£us ar Baltijas valstu kopÄ«gās enerÄ£Ä"tikas stratÄ"Ä£ijas vÄ«ziju.

(papildināts viss teksts)

Butkevičs: Lietuvai nepieciešams jauns referendums par Visaginas AES nepieciešamību

Lietuvai nepiecieÅ¡ams vÄ"l viens referendums par Visaginas atomelektrostacijas (AES) nepiecieÅ¡amÄ«bu, jo pÄ"rn notikusÄ« tautas nobalsoÅ¡ana attiekusies uz iepriekÅ¡Ä"jās valdÄ«bas piedāvāto projektu, bet tagad nosacÄ«jumi mainÄ«juÅ¡ies un sabiedrÄ«bas viedoklis jānoskaidro vÄ"lreiz, ceturtdien paziņojis premjerministrs Aļģirds Butkevičs.

"Referendums tika organizÄ"ts par konkrÄ"to iepriekÅ¡Ä"jo projektu, kad kļuva zināms, cik Å¡is objekts varÄ"tu maksāt Lietuvai. Tagad (..) cena ir krietni zemāka, nekā agrāk piedāvāja iepriekÅ¡Ä"jā valdÄ«ba. RespektÄ"jot sabiedrÄ«bu, domāju, ka atkal bÅ«s vajadzÄ«gs referendums," viņš sacÄ«jis intervijā radiostacijai Žiniu radijas, piebilstot, ka pirms visas tautas nobalsoÅ¡anas pÄ"c iespÄ"jas skaidrāk jāinformÄ" cilvÄ"ki par AES izmaksām, nosacÄ«jumiem un priekÅ¡rocÄ«bām.

"Pirmkārt jāsaprot, ka ļoti skaidri jāpasaka, kāda ir iespÄ"jamā cena, iespÄ"jamie riski, investoru un reÄ£ionālo partneru prasÄ«bas. Jāparāda situācija Baltijas enerÄ£Ä"tikas tirgÅ«, ceļi, pa kuriem Lietuva integrÄ"jas Rietumu tirgÅ« un energosistÄ"mā, un tā tālāk. (..) Manuprāt, ja sabiedrÄ«bai viss tiek izstāstÄ«ts un paskaidrots, iespÄ"jama gluži citāda diskusija, (..) tad sabiedrÄ«bas reakcija ir pamatota un saprotama," izteicies valdÄ«bas vadÄ«tājs.

Kā ziņots, arÄ« Lietuvas Seima jaunā spÄ«kere Loreta Graužiniene treÅ¡dien izteicās, ka Visaginas AES projekts Å¡obrÄ«d ir bÅ«tiski pilnveidots, tādÄ"ļ tautai bÅ«tu vÄ"lreiz jāpauž savs viedoklis jautājumā par spÄ"kstacijas bÅ«vi. TomÄ"r viņa pauda viedokli, ka Å¡ai reizÄ" varÄ"tu iztikt bez referenduma, sarÄ«kojot "ļoti plaÅ¡u aptauju".

KonsultatÄ«vajā referendumā par AES projekta nākotni, kas Lietuvā notika pÄ"rnruden reizÄ" ar Seima vÄ"lÄ"Å¡anām un kurā piedalÄ«jās 52,58% vÄ"lÄ"tāju, Å¡o projektu atbalstÄ«ja tikai 34,09% no visiem balsotājiem, bet 62,68% iebilda pret jaunas AES celtniecÄ«bu Lietuvā.

TreÅ¡dien Butkevičs izteicās, ka novembra sākumā varÄ"tu iepazÄ«stināt Latvijas un Igaunijas kolÄ"Ä£us ar Baltijas valstu kopÄ«gās enerÄ£Ä"tikas stratÄ"Ä£ijas vÄ«ziju. TreÅ¡dien slÄ"gtā valdÄ«bas sÄ"dÄ" izskatÄ«ti Baltijas valstu energokompāniju un Visaginas AES projekta stratÄ"Ä£iskās investores - Japānas kompānijas Hitachi - speciālistu sarunu rezultāti.

Ar opozīcijas daļēju atbalstu konceptuāli virza nākamā gada budžetu

Saeima ceturtdien pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja 2014.gada valsts budžeta likumprojektu, par ko nobalsoja ne tikai koalīcija, bet arī opozīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcija.

Budžeta projekts paredz, ka nākamā gada valsts konsolidÄ"tā budžeta ieņÄ"mumi plānoti 7 004 260 643 eiro (4 922 594 380 lati), bet izdevumi - 7 142 704 902 eiro (5 019 893 005 lati).

PriekÅ¡likumus nākamā gada budžetam varÄ"s iesniegt lÄ«dz 18.oktobra plkst.17, savukārt galÄ«gajā lasÄ«jumā parlaments par budžetu lems 6.novembrÄ« ārkārtas sÄ"dÄ".

2014.gada valsts budžeta projektā kā prioritāri ir noteikti pasākumi sabiedrÄ«bas ienākumu nevienlÄ«dzÄ«bas mazināšanai, lielāku nodokļu samazinājumu paredzot iedzÄ«votājiem ar zemiem ienākumiem un Ä£imenÄ"m ar bÄ"rniem. Tāpat kā prioritāte noteikta demogrāfiskās situācijas uzlaboÅ¡ana, tostarp lielāks atbalsts jaunajiem vecākiem un Ä£imenÄ"m bÄ"rna pieskatÄ«Å¡anai. ParedzÄ"ts arÄ«, ka nākamajā gadā brÄ«vpusdienas skolā saņems pirmo trÄ«s klaÅ¡u skolÄ"ni.

SalÄ«dzinājumā ar šā gada valsts budžeta plānu nākamgad paredzÄ"ti par 341,9 miljoniem eiro (240,29 miljoniem latu) lielāki ieņÄ"mumi un par 288,9 miljoniem eiro (203,09 miljoniem latu) lielāki izdevumi.

Par vienu procentu plānots samazināt sociālās apdroÅ¡ināšanas iemaksu likmi, lÄ«dz 75 eiro (Ls 52,71) palielināt ar iedzÄ«votāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu un lÄ«dz 165 eiro (Ls 115,96) atvieglojumu par apgādÄ«bā esošām personām. IedzÄ«votāju ienākuma nodokļa likmi plānots saglabāt lÄ«dzÅ¡inÄ"jā apmÄ"rā - 24 procenti, informÄ" Saeimas Preses dienests.

Tāpat nākamgad paredzÄ"ts lÄ«dz 320 eiro (225 latiem) paaugstināt minimālo darba algu, atsākt indeksÄ"t visas pensijas un paaugstināt darba algu zemāk atalgotajiem sabiedriskajā sektorā strādājoÅ¡ajiem - mediÄ·iem, pedagogiem, iekÅ¡lietu un tieslietu sistÄ"mā strādājoÅ¡ajiem, kā arÄ« sociālās un kultÅ«ras jomas darbiniekiem. 

Vairāki pasākumi paredzÄ"ti valsts konkurÄ"tspÄ"jas stiprināšanai, tostarp reÄ£ionu attÄ«stÄ«bai un pakalpojumu pieejamÄ«bai iedzÄ«votājiem, kā arÄ« plānots uzsākt valsts autoceļu sakārtoÅ¡anas programmu. Lai veicinātu jaunu investÄ«ciju ienākÅ¡anu ekonomikā un ieguldÄ«jumus ražoÅ¡anā un pÄ"tniecÄ«bā, paredzÄ"ti vairāki nodokļu administrÄ"Å¡anas atvieglojumi uzņÄ"mÄ"jiem. 

Premjers Valdis Dombrovskis (VienotÄ«ba), uzrunājot deputātus un ministrus par nākamā gada budžetu, sacÄ«ja, ka katra gada budžets ir unikāls un neatkārtojams, taču 2014.gada valsts budžets uzskatāms par vÄ"sturisku. Pirmkārt, Å¡is bÅ«s pirmais Latvijas valsts budžets, kas tiek veidots eiro. Otrkārt, no nākamā gada sākas jauns septiņu gadu posms Eiropas SavienÄ«bas (ES) fondu naudas apguvÄ".

TreÅ¡kārt, Å¡is ir pirmais budžets, ievieÅ¡ot vidÄ"jā plānoÅ¡anas termiņa saimniekoÅ¡ana 2014.-2016. gadam. Turklāt 2014.gada valsts budžets ir pirmais, kas veidots, ievÄ"rojot fiskālās disciplÄ«nas likumā noteiktos principus.

Premjers: Nākamā gada budžets nav bezgalīgi liels Ziemassvētku vecīša maiss

2014.gada budžets bÅ«s vÄ"sturisks, jo ir pirmais Latvijas budžets eiro valÅ«tā un norāda uz Latvijas konkurÄ"tspÄ"ju starptautiskā arÄ"nā, tomÄ"r tas nav bezgalÄ«gi liels ZiemassvÄ"tku vecÄ«Å¡a maiss, ceturtdien, Saeimas plenārsÄ"dÄ" aizsākot debates par 2014.gada budžeta likumprojektu pirmajā lasÄ«jumā, teica premjers Valdis Dombrovskis (VienotÄ«ba).

Uzrunājot deputātus, valdÄ«bas vadÄ«tājs teica, ka katra gada budžets ir unikāls un neatkārtojams, taču nākamā gada valsts budžets uzskatāms par vÄ"sturisku. Pirmkārt, Å¡is bÅ«s pirmais Latvijas valsts budžets, kas tiek veidots eiro. Otrkārt, no nākamā gada sākas jauns septiņu gadu posms Eiropas SavienÄ«bas (ES) fondu naudas apguvÄ".

TreÅ¡kārt, Å¡is ir pirmais budžets, ievieÅ¡ot vidÄ"jā plānoÅ¡anas termiņa saimniekoÅ¡ana 2014.-2016. gadam. Turklāt 2014.gada valsts budžets ir pirmais, kas veidots, ievÄ"rojot fiskālās disciplÄ«nas likumā noteiktos principus.

Dombrovskis atzina, ka budžeta veidoÅ¡anas laikā bijis jÅ«tams, ka ministrijas un iestādes budžetu uzskata par "ZiemassvÄ"tku vecÄ«Å¡a bezizmÄ"ra dāvanu maisu", un Å¡Ä«s ambiciozās prasÄ«bas nācies krietni ierobežot. Tas radÄ«jis bažas, atbildÄ«gās iestādes un politiÄ·i zaudÄ" piesardzÄ«bu un vÄ"las pārāk straujus tÄ"riņus.

Premjers cer, ka Å¡is budžets kalpos par piemÄ"ru arÄ« turpmākajos gados, ievÄ"rojot prātÄ«gas, ilgtermiņa saimniekoÅ¡anas principus nevis populistiskas prasÄ«bas un tÄ"riņus.

Nākamā gada valsts konsolidÄ"tā budžeta ieņÄ"mumi plānoti 7 004 260 643 eiro (4 922 594 380 latu), bet izdevumi - 7 142 704 902 eiro (5 019 893 005 lati) apjomā. Budžetā iestrādātas vairākas iniciatÄ«vas, ko pozitÄ«vi novÄ"rtÄ"s visa sabiedrÄ«ba - tiks samazināti nodokļi, palielināta minimālās alga, indeksÄ"tas pensijas, lielāki atbalsta pasākumi Ä£imenÄ"m ar bÄ"rniem un citas, teica premjers.

KoalÄ«cijā ietilpstošā Reformu partija (RP) savukārt norādÄ«jusi, ka budžetu atbalstÄ«s, jo budžetā iestrādātas septiņas RP prioritātes. RP deputāts Jānis Ozoliņš uzsvÄ"ra, ka budžeta sarunās panākts darba spÄ"ka nodokļu samazinājums, samazinot obligāto sociālās apdroÅ¡ināšanas iemaksu likmi gan darba devÄ"jiem, gan darba ņÄ"mÄ"jiem; atbalsts Ä£imenÄ"m ar bÄ"rniem, palielinot neapliekamo minimumu no 45 lÄ«dz 53 latiem un atvieglojumu par apgādÄ«bā esoÅ¡ajiem bÄ"rniem no 80 lÄ«dz 116 latiem, kā arÄ« brÄ«vpusdienu nodroÅ¡ināšana skolÄ"niem number 1. lÄ«dz 3.klasei. Tāpat no nākamā gada paredzÄ"ta skolÄ"nu mācÄ«bu grāmatu finansÄ"Å¡ana no valsts lÄ«dzekļiem, kā arÄ« algas pamatlikmes pieaugums skolotājiem, palielinot minimālo darba slodzes likmi lÄ«dz 295 latiem; sociālo garantiju nodroÅ¡ināšana policistiem, ugunsdzÄ"sÄ"jiem un citiem IekÅ¡lietu ministrijas struktÅ«rās strādājoÅ¡ajiem, nosakot piemaksas par virsstundu darbu un atvaļinājuma kompensācijas, kas tika viņiem atņemtas ekonomiskās krÄ«zes sākumā.

Nākamā gada budžetā paredzÄ"ts atbalsts reÄ£ioniem, paredzot finanÅ¡u resursus Eiropas struktÅ«rfondu projektu lÄ«dzfinansÄ"jumam; ostu maksājums budžetā - beidzot tiks ieviests paritātes princips, ka maksājumus no ostām par valsts un paÅ¡valdÄ«bu infrastruktÅ«ras izmantoÅ¡anu turpmāk saņems ne tikai paÅ¡valdÄ«bas, bet arÄ« valsts, tāpat arÄ« apturÄ"ts subsidÄ"tās elektroenerÄ£ijas izmaksu pieaugums patÄ"rÄ"tājiem, kas ļaus pasargāt Latvijas uzņÄ"mumus un mājsaimniecÄ«bas no strauja un neprognozÄ"jama elektrÄ«bas cenu kāpuma, no nākamā gada 1.aprīļa kompensÄ"jot OIK izmaksas virs 1,89 sant./kWh lÄ«meņa, norādÄ«ja RP deputāts.

Saeima budžeta projektu ceturtdien skata pirmajā lasÄ«jumā. PriekÅ¡likumus nākamā gada budžetam varÄ"s iesniegt lÄ«dz 18.oktobrim, savukārt galÄ«gajā lasÄ«jumā parlaments par budžetu lems 6.novembrÄ« ārkārtas sÄ"dÄ".

Budžeta komisija virza izskatīšanai Saeimā valsts budžeta projektu

Saeimas Budžeta un finanÅ¡u (nodokļu) komisija treÅ¡dien noslÄ"dza nākamā gada valsts budžeta projekta konceptuālu apsprieÅ¡anu un vienojās Saeimas 17.oktobra sÄ"dÄ" izskatÄ«Å¡anai pirmajā lasÄ«jumā virzÄ«t likumprojektu Par valsts budžetu 2014.gadam, likumprojektu Par vidÄ"ja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam un saistÄ«tos 41 likuma grozÄ«jumus, portāls Diena.lv uzzināja Saeimas preses dienestā.

Nākamgad konsolidÄ"tā budžeta ieņÄ"mumi plānoti septiņi miljardu eiro, bet izdevumi - 7,14 miljardu eiro apmÄ"rā, savukārt budžeta deficÄ«ts paredzÄ"ts 0,6 procentu apmÄ"rā no iekÅ¡zemes kopprodukta (IKP). KonsolidÄ"tā kopbudžeta (kopā ar paÅ¡valdÄ«bām) ieņÄ"mumi nākamgad plānoti 8,58 miljardu eiro, bet izdevumi 8,75 miljardu eiro apmÄ"rā, lÄ«dz ar to konsolidÄ"tā kopbudžeta deficÄ«ts tiek prognozÄ"ts 0,7 procentu apmÄ"rā no IKP.   

2014.gada valsts budžeta projektā kā prioritāri ir noteikti pasākumi sabiedrÄ«bas ienākumu nevienlÄ«dzÄ«bas mazināšanai, lielāku nodokļu samazinājumu paredzot iedzÄ«votājiem ar zemiem ienākumiem un Ä£imenÄ"m ar bÄ"rniem. Tāpat kā prioritāte noteikta demogrāfiskās situācijas uzlaboÅ¡ana, tostarp lielāks atbalsts jaunajiem vecākiem un Ä£imenÄ"m bÄ"rna pieskatÄ«Å¡anai. ParedzÄ"ts arÄ«, ka nākamajā gadā brÄ«vpusdienas skolā saņems pirmo trÄ«s klaÅ¡u skolÄ"ni.

Par vienu procentu plānots samazināt sociālās apdroÅ¡ināšanas iemaksu likmi, lÄ«dz 75 eiro (52,71 lati) palielināt ar iedzÄ«votāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu un lÄ«dz 165 eiro (115,96 lati) atvieglojumu par apgādÄ«bā esošām personām. IedzÄ«votāju ienākuma nodokļa likmi plānots saglabāt lÄ«dzÅ¡inÄ"jā apmÄ"rā - 24 procenti.

Tāpat nākamgad paredzÄ"ts lÄ«dz 320 eiro (225 lati) paaugstināt minimālo darba algu, atsākt indeksÄ"t visas pensijas un paaugstināt darba algu zemāk atalgotajiem sabiedriskajā sektorā strādājoÅ¡ajiem - mediÄ·iem, pedagogiem, iekÅ¡lietu un tieslietu sistÄ"mā strādājoÅ¡ajiem, kā arÄ« sociālās un kultÅ«ras jomas darbiniekiem.

Vairāki pasākumi paredzÄ"ti valsts konkurÄ"tspÄ"jas stiprināšanai, tostarp reÄ£ionu attÄ«stÄ«bai un pakalpojumu pieejamÄ«bai iedzÄ«votājiem, kā arÄ« plānots uzsākt valsts autoceļu sakārtoÅ¡anas programmu. Lai veicinātu jaunu investÄ«ciju ienākÅ¡anu ekonomikā un ieguldÄ«jumus ražoÅ¡anā un pÄ"tniecÄ«bā, paredzÄ"ti vairāki nodokļu administrÄ"Å¡anas atvieglojumi uzņÄ"mÄ"jiem. 

Budžeta projektā paredzÄ"ta iespÄ"ja prÄ"mÄ"t attiecÄ«go struktÅ«ru darbiniekus par atklātiem un novÄ"rstiem noziedzÄ«giem nodarÄ«jumiem finanÅ¡u jomā, par Ä"nu ekonomikas apkaroÅ¡anu un godÄ«gas konkurences veicināšanu, kā arÄ« valsts vai paÅ¡valdÄ«bu budžeta izdevumu samazināšanu.

No nākamā gada gan policistiem, robežsargiem, ugunsdzÄ"sÄ"jiem un glābÄ"jiem, gan arÄ« IeslodzÄ«juma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpÄ"m tiks paredzÄ"ts finansÄ"jums virsstundu darba samaksai, ja papildus dienesta pienākumiem nepiecieÅ¡ams nodroÅ¡ināt nepārtrauktu vai steidzamu un iepriekÅ¡ neparedzÄ"tu uzdevumu izpildi. 

Nākamgad paredzÄ"tas arÄ« vairākas izmaiņas nodokļos, tostarp ar nodokli plānots aplikt nepienācÄ«gi uzturÄ"tus valsts aizsargājamos kultÅ«ras pieminekļus un noteiktajos termiņos nepabeigtas bÅ«ves, palielināt akcÄ«zes nodokli autogāzei, dabas resursu nodokli iepakojumam, veciem un nolietotiem transportlÄ«dzekļiem un pirotehnikas izstrādājumiem, kā arÄ« palielināt izložu un azartspÄ"ļu nodokli.

Budžeta projekts paredz no nākamā gada atteikties no fiksÄ"tā iedzÄ«votāju ienākuma nodokļa. LÄ«dzÅ¡inÄ"jie Å¡Ä« nodokļa maksātāji fiksÄ"to nodokli varÄ"s maksāt vÄ"l divus gadus, bet jauni maksātāji Å¡im nodokļu režīmam pieteikties vairs nevarÄ"s. Plānots arÄ«, ka pensionāri par savu saimniecisko darbÄ«bu varÄ"s maksāt samazinātu patentmaksu.

Lai pastiprinātu cīņu ar Ä"nu ekonomiku un izskaustu aplokšņu algas, paredzÄ"ti pasākumi, tādu gadÄ«jumu novÄ"rÅ¡anai, kad uzņÄ"mums, tostarp mikrouzņÄ"mums, saviem darbiniekiem samaksu par darbu noformÄ" kā aizdevumu, tādÄ"jādi izvairoties no nodokļu nomaksas. 

Cīņai ar fiktÄ«vajiem uzņÄ"mumiem, plānots pastiprināt pasākumus, lai novÄ"rstu iespÄ"ju reÄ£istrÄ"t uzņÄ"mumu personām, kas uzskatāmas par riska personām, kā arÄ« adresÄ", ja tajā saimniecisko darbÄ«bu nav iespÄ"jams veikt, piemÄ"ram, patversmÄ".  

Likumprojektu Par valsts budžetu 2014.gadam, vidÄ"ja termiņa budžeta ietvaru 2014.-2016.gadam un 41 likuma grozÄ«jumus, kas saistÄ«ti ar valsts budžetu, izskatÄ«Å¡anai pirmajā lasÄ«jumā Saeimā plānots skatÄ«t ceturtdien, 17.oktobrÄ«, bet galÄ«gajā lasÄ«jumā - 6.novembrÄ«. 

FKTK sākusi administratīvo lietu pret Grindeks akcionāriem

FinanÅ¡u un kapitāla tirgus komisija (FKTK) sākusi administratÄ«vo lietu zāļu ražotājas AS Grindeks akcionāru lietā, biznesa portālu Nozare.lv informÄ"ja FKTK Komunikācijas daļas vadÄ«tāja Laima Auza.

Grindeks akcionārs Kirovs Lipmans treÅ¡dien intervijā Latvijas TelevÄ«zijas raidÄ«jumam 1:1 apliecināja, ka Lipmanu Ä£imenei pieder 62% Grindeks akciju, bet bÅ«s 75%. Uz norādi, ka par to bija jāinformÄ" FKTK, Lipmans skaidroja, ka vÄ"l nepiecieÅ¡ams norÄ"Ä·ināties un tad par to tiks informÄ"ts banku uzraugs.

Akcijas bÅ«s uz Lipmana dÄ"la vārda. "Kad akcijas oficiāli pāries uz dÄ"la vārda, es informÄ"Å¡u [FKTK]," solÄ«ja uzņÄ"mÄ"js. "Ja man bÅ«s 51%, man jāpiedāvā visiem izpirkt akcijas, man nav tādas naudas," skaidroja Lipmans. Viņš atzÄ«mÄ"ja, ka viņam kopā ar sievu pieder 49,98% Grindeks akciju. Savukārt dÄ"lam piederošās akcijas neveidojot situāciju, kad Ä£imenei ir kontrolpakete, Å¡ie noteikumi attiecoties uz laulātajiem.

Saskaņā ar finanÅ¡u instrumentu tirgus likumu citiem akcionāriem adresÄ"tu piedāvājumu atpirkt tiem piederošās akcijas obligāti izsaka persona vai personas, kas rÄ«kojas saskaņoti, ja tās tieÅ¡i vai netieÅ¡i iegÅ«st no akcijām izrietošās balsstiesÄ«bas tādā daudzumā, ka Å¡o personu balsstiesÄ«bas sasniedz vai pārsniedz 50% no akciju sabiedrÄ«bas balsstiesÄ«go akciju kopskaita.

Grindeks akcionāri aprīļa beigās bija Kirovs Lipmans (33,29%), Anna Lipmane (16,69%), ABLV Private Equity Fund 2010 (11,38%), Skandinaviska Enskilda banken (nomināla turÄ"tājs) - 10,02%, Swedbank AS Clients Account (nomināla turÄ"tājs) - 8,84%, citi akcionāri - 19,78%, liecina farmācijas uzņÄ"muma publicÄ"tais finanÅ¡u pārskats par 2013.gada seÅ¡iem mÄ"neÅ¡iem.

Auza informÄ"ja, ka FKTK Grindeks akcionāru pārbaudi sāka 2010.gadā pÄ"c ABLV Private Equity Fund darÄ«juma, bet, saņemot jaunu informāciju, pārbaude atsākās šā gada jÅ«lijā. Pārbaudes mÄ"rÄ·is ir noskaidrot, vai, iespÄ"jams, Kirovam Lipmanam un ar viņu saistÄ«tām personām ir vairākuma balsstiesÄ«bas uzņÄ"mumā un tādÄ"jādi bÅ«tu jāizsaka obligātais akciju atpirkÅ¡anas piedāvājums pārÄ"jiem akcionāriem. Å ogad 2.oktobrÄ« FKTK pieņÄ"ma lÄ"mumu par administratÄ«vās lietas sākÅ¡anu pret Kirovu un viņa dÄ"lu Filipu Lipmaniem.

FKTK turpmākā rīcība būs atkarīga no administratīvās lietas virzības.

Sods par šādiem likuma pārkāpumu ir lÄ«dz 10 000 latu, kā arÄ« personai ir pienākums izteikt piedāvājumu mazākuma akcionāriem. Likums arÄ« paredz, ka persona nevar izmantot balsstiesÄ«bas, kas izriet no tai piederoÅ¡ajām akcijām, ja tā likumā noteiktajā kārtÄ«bā neizsaka obligāto akciju atpirkÅ¡anas piedāvājumu. Persona var atsākt izmantot balsstiesÄ«bas tikai tad, kad tā kaut vai ar kavÄ"Å¡anos, bet ir izpildÄ«jusi pienākumu par obligātā akciju atpirkÅ¡anas piedāvājuma izteikÅ¡anu.

Grindeks akcijas tiek kotÄ"tas biržas NASDAQ OMX Riga Oficiālajā sarakstā.

SC deputāte: Jāvēršas pret jauniešu bezdarbu

Politiskās apvienÄ«bas Saskaņas centrs Saeimas frakcijas deputāte Marjana Ivanova-Jevsejeva iesniegusi grozÄ«jumus likumam "Par valsts sociālo apdroÅ¡ināšanu", kas paredz atvieglotus nosacÄ«jumus nodokļu piemÄ"roÅ¡anai darba devÄ"jiem, kuri pieņem pirmajā darbavietā jaunus cilvÄ"kus vecumā no 15 lÄ«dz 29 gadiem. 

GrozÄ«jumi paredz, ka daļu obligātās sociālās iemaksas par jaunajiem cilvÄ"kiem vecumā no 15 lÄ«dz 29 gadiem, kuri pirmo reizi iekārtojuÅ¡ies darbā, pirmos 12 mÄ"neÅ¡us no darbā iekārtoÅ¡anās momenta ir jāsedz valstij, nevis darba devÄ"jam. No 2014. gada 1. janvāra obligātās sociālās iemaksas par vienu darbinieku atbilstoÅ¡i FinanÅ¡u ministrijas plāniem bÅ«s 34,09% (paÅ¡laik 35,09%). Pats darbinieks no nākamā gada maksās 10,5%, bet atlikuÅ¡o daļu, kā iecerÄ"ts, par darbinieku bÅ«s jāiemaksā darba devÄ"jam. 

Ir nepiecieÅ¡ams radÄ«t stimulus darba devÄ"jiem iekārtot darbā jaunus cilvÄ"kus, kuriem vÄ"l nav darba pieredzes. VisefektÄ«vākā metode ir nodokļu atvieglojumu pieÅ¡Ä·irÅ¡ana darba devÄ"jam, kurÅ¡ gatavs pieņemt darbā jaunieÅ¡us un ieguldÄ«t resursus viņa apmācÄ«bā un profesionālajā izaugsmÄ". Kā rāda Eiropas valstu pieredze, pasākumu komplekss bezdarba samazināšanai jaunieÅ¡u vidÅ« dod reālu efektu, ja uzņÄ"mumi ir motivÄ"ti pieņemt darbā jaunos speciālistus, saka Marjana Ivanova-Jevsejeva.

Daļu sociālās iemaksas par jauno darbinieku ir jāuzņemas valstij. PaÅ¡laik darba devÄ"js maksā vairāk nekā 23% sociālās iemaksas par darbinieku, un daļu no Å¡Ä« sloga viņam ir jāsamazina. Ierosinātie grozÄ«jumi paredz, ka 12 mÄ"neÅ¡us no jaunieÅ¡a fifteen lÄ«dz 29 gadu vecumā darbā iekārtoÅ¡anas viņa pirmajā darbavietā darba devÄ"jam sociālās iemaksas veidā bÅ«s jāmaksā tikai 10,5%, bet 13,09% bÅ«s jāuzņemas segt valstij. PaÅ¡a darbinieka daļa paliks nemainÄ«ta - 10,5%. 

PÄ"c Ivanovas-Jevsejevas teiktā, FinanÅ¡u ministrijas arguments, ka sociālo iemaksu segÅ¡ana darba devÄ"jiem, kuri gatavi pieņemt darbā jaunieÅ¡us bez darba attiecÄ«bu pieredzes, esot pārāk dārgs risinājums valsts budžetam, neiztur kritiku. Lietuvas piemÄ"rs, kur Ä«stenota lÄ«dzÄ«ga programma, liecina par to, ka iespÄ"ju saņemt kompensāciju par daļu algas uzņÄ"mumi izmantojuÅ¡i, lai nodroÅ¡inātu ne vairāk kā 1000 darbavietu. Un, atbilstoÅ¡i tam, ieguldÄ«jumi attiecÄ«gajā programmā nepārsniedza 5 miljonus eiro gadā. AtbilstoÅ¡i likumprojektam, valsts palÄ«dzÄ«ba sociālā nodokļa nomaksā veidos divas reizes mazāku summu par to, kas ir Lietuvā, tāpÄ"c valsts budžeta izdevumi nepārsniegtu 2 miljonus eiro, ir pārliecināta deputāte.

Marjana Ivanova-Jevsejeva uzsver, ka, sagatavojot grozÄ«jumus likumam Par valsts sociālo apdroÅ¡ināšanu apzināti ir paplaÅ¡inājusi vecuma grupu "jaunieÅ¡i". Latvijā kategorijā "jaunieÅ¡i" tiek ieskaitÄ«ti cilvÄ"ki vecumā lÄ«dz 25 gadiem. TomÄ"r praksÄ" daudzi jaunie cilvÄ"ki 25 lÄ«dz 29 gadu vecumā, kuri jau ir saņÄ"muÅ¡i pat augstākās izglÄ«tÄ«bas diplomus, joprojām ir bez darba pieredzes un nevar iekārtoties darbā. Bezdarba lÄ«menis Å¡ajā vecuma grupā ir salÄ«dzināms ar bezdarba lÄ«menÄ« 15 lÄ«dz 25 gadus veco grupā. Abās vecuma grupās darbu meklÄ" 11 000 jaunu cilvÄ"ku, saka Ivanova-Jevsejeva. PÄ"c viņas domām, jāpaplaÅ¡ina vecuma ietvari jÄ"dzienam "jaunieÅ¡i" un nodokļu atvieglojumi jāattiecina uz lielāku jauno cilvÄ"ku skaitu.

Pavļuts: Mikrouzņēmumu nodokļa sistēmas izmaiņām jābūt pārdomātām

Ekonomikas ministrija (EM) tālākām diskusijām sagatavojusi priekÅ¡likumus grozÄ«jumiem MikrouzņÄ"mumu nodokļa likumā, lai atbilstoÅ¡i koalÄ«cijā lemtajam risinātu ar mikrouzņÄ"mumu darbinieku sociālo aizsardzÄ«bu saistÄ«tos jautājumus, bet vienlaikus tiktu saglabātu iespÄ"jas jaundibinātajiem uzņÄ"mumiem attÄ«stÄ«ties, portālu Diena.lv informÄ"ja ekonomikas ministra preses sekretāre Daiga GrÅ«be.

Piedāvājums paredz noteikt mikrouzņÄ"mumu nodokļa likmi no 9% lÄ«dz 12%, diferencÄ"jot to pÄ"c apgrozÄ«juma, vienlaikus saglabājot lÄ«dzÅ¡inÄ"jos kritÄ"rijus apgrozÄ«juma apmÄ"ram (70 000 lati), darbinieku algas maksimālajam apmÄ"ram (500 lati) un skaitam (5 darbinieki).

"Lai veicinātu jaunu uzņÄ"mumu veidoÅ¡anos un mikro un mazo uzņÄ"mumu attÄ«stÄ«bu, kam izÅ¡Ä·iroÅ¡i svarÄ«gi ir tieÅ¡i pirmie dzÄ«ves gadi, straujas izmaiņas esoÅ¡ajā mikrouzņÄ"mumu nodokļa maksātāju regulÄ"jumā nebÅ«tu pieļaujamas un tām ir jābÅ«t izdiskutÄ"tām un pakāpeniskām. Å…emot vÄ"rā koalÄ«cijas vienoÅ¡anos Å¡os jautājumus risināt, EM ir sagatavojusi savus priekÅ¡likumus izmaiņām MikrouzņÄ"mumu nodokļa likumā, kas veicinātu jaunu uzņÄ"mumu veidoÅ¡anas un sniegtu stimulu attÄ«stÄ«bai, kā arÄ« nodroÅ¡inātu labāku darbinieku sociālo aizsardzÄ«bu. Vienlaikus ir jādiskutÄ" ne tikai par izmaiņām mikrouzņÄ"muma nodokļu sistÄ"mā, kas ierobežotu iespÄ"jas to izmantot nodokļu optimizācijas shÄ"mām, bet arÄ« par mazāku birokrātisko slogu SIA darbÄ«bai," norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Ekonomikas ministrija sagatavojusi priekÅ¡likumu grozÄ«jumiem MikrouzņÄ"mumu nodokļa likumā, kas paredz, ka 9% likme no mikrouzņÄ"muma apgrozÄ«juma tiek saglabāta komersantiem, kuru apgrozÄ«jums ir lÄ«dz 15 000 eiro, 10% likme uzņÄ"mumiem ar apgrozÄ«jumu no 15 001 eiro lÄ«dz 40 000 eiro, 11% - ar apgrozÄ«jumu no 40 001 eiro lÄ«dz 70 000 eiro, bet 12% - no 70 001 eiro lÄ«dz 100 000 eiro. Lai mÄ"rÄ·tiecÄ«gi atbalstÄ«tu tieÅ¡i jaunos uzņÄ"mumus un mudinātu tos attÄ«stÄ«ties, tiek piedāvāts noteikt, ka konkrÄ"to mikrouzņÄ"muma nodokļa likmi drÄ«kst piemÄ"rot tikai piecus gadus. Lai novÄ"rstu situāciju, ka pÄ"c piecu gadu termiņa tie paÅ¡i Ä«paÅ¡nieki nodibina jaunu mikrouzņÄ"mumu ar citu nosaukumu, tiek piedāvāts noteikt, ka piecu gadu ierobežojums attiecas arÄ« uz mikrouzņÄ"mumu Ä«paÅ¡niekiem un valdes locekļiem. 

Tāpat izstrādātais priekÅ¡likums paredz, ka, pieaugot mikrouzņÄ"muma maksātajam nodoklim, valsts sociālās apdroÅ¡ināšanas obligātajām iemaksām tiek novirzÄ«ta lielāka daļa, tādÄ"jādi veicinot mikrouzņÄ"mumu darbinieku lielāku sociālo aizsardzÄ«bu.

EM, vÄ"rtÄ"jot MikrouzņÄ"mumu nodokļa likuma ievieÅ¡anas gaitu, secinājusi, ka mikrouzņÄ"mumu nodokļa maksātāju skaits pakāpeniski pieaug - 2011.gadā kā mikrouzņÄ"mumi reÄ£istrÄ"jās 14,8 tÅ«kst. nodokļu maksātāju, 2012.gadā - 11 tÅ«kst., savukārt 2013.gada trÄ«s ceturkšņos - 8,5 tÅ«kst. nodokļu maksātāju. Turklāt vairāk nekā puse no reÄ£istrÄ"tajiem ir no jauna reÄ£istrÄ"ti nodokļu maksātāji. Å obrÄ«d aktuālo mikrouzņÄ"mumu skaits uz 2013.gada 1.septembri ir 30,1 tÅ«kstoÅ¡i. Saskaņā ar Valsts ieņÄ"mumu dienesta datiem lÄ«dz 2013.gada septembrim mikrouzņÄ"mumos bija nodarbināti 53,1 tÅ«kst. darbinieku, turklāt 65% jeb 34,3 tÅ«kst. darbinieku strādāja tieÅ¡i no jauna reÄ£istrÄ"tajos uzņÄ"mumos, kas nozÄ«mÄ" ievÄ"rojamu valsts speciālā budžetu ietaupÄ«jumu (neizmaksāti bezdarbnieku pabalsti). Tāpat vÄ"rojams, ka vidÄ"jais darbinieku skaits mikrouzņÄ"mumos pakāpeniski aug, 2013.gadā sasniedzot 2,3 darbiniekus uzņÄ"mumā.

papildināts (14:55) - Pensionāri Saeimā negūst pārliecību, ka viņu prasības tiks pildītas

Atskaitot pensiju indeksācijas jautājumu, citus nākamajā budžeta gadā faktiski nav plānots risināt, kas, protams, nekādā gadÄ«jumā nevar apmierināt plaÅ¡o Latvijas pensionāru saimi, šādu secinājumu Å¡odien pÄ"c Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sÄ"des, kurā tika vÄ"rtÄ"tas Vislatvijas pensionāru mÄ«tiņā izvirzÄ«tās prasÄ«bas, izteica Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) vadÄ«tājs Andris Siliņš.

Vistuvākajā laikā LPF lems, kā rÄ«koties, lai mudinātu Saeimu un valdÄ«bu tomÄ"r risināt pensionāru izvirzÄ«tās prasÄ«bas, aÄ£entÅ«rai LETA norādÄ«ja LPF vadÄ«tājs.

"Es neizslÄ"dzu, ka varbÅ«t var nonākt arÄ« kādreiz lÄ«dz protesta akcijām. Pagaidām, es domāju, ka nav bijuÅ¡as protesta akcijas. Ir bijuÅ¡as vienkārÅ¡i akcijas, kas pievÄ"rÅ¡ uzmanÄ«bu sasāpÄ"juÅ¡iem pensionāru saimes jautājumiem," viņš sacÄ«ja.

Gatavojoties situācijai, ka LPF priekÅ¡likumi Saeimā un atbildÄ«go ministriju vidÅ« negÅ«s atbalstu, federācija lÄ«dz 15.oktobrim lÅ«dza seniorus iesÅ«tÄ«t priekÅ¡likumus iespÄ"jamai atbildes rÄ«cÄ«bai. PriekÅ¡likumi tuvākajā laikā tiks apkopoti un, iespÄ"jams, no tiem izvÄ"lÄ"ts piemÄ"rotākais, piebilda Siliņš.

"Å odienas sÄ"di mÄ"s varam uzskatÄ«t kā tādu izglÄ«tojoÅ¡u pasākumu Saeimas deputātiem, kuriem vistuvākajā laikā ir jālemj par valsts budžetu," pauda LPF vadÄ«tājs. "Klausoties, ko runāja viens otrs valsts institÅ«ciju pārstāvis, paliek tāds iespaids, ka viņi ir ieņemti bezkontakta ceļā, jo viņiem nav ne vecāku, ne vecvecāku, kuriem droÅ¡i vien ir tādas paÅ¡as problÄ"mas kā absolÅ«ti lielākajam vairākumam Latvijas pensionāru," viņš izteicās.

Lai gan Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas locekļi kopumā pauda izpratni par pensionāru prasÄ«bām, viņi arÄ« nesolÄ«ja konkrÄ"tu rÄ«cÄ«bu. Komisijas vadÄ«tāja Aija Barča (ZZS) sÄ"des noslÄ"gumā vien norādÄ«ja, ka komisija rakstÄ«s savus priekÅ¡likumus FinanÅ¡u ministrijai (FM), LabklājÄ«bas ministrijai un VeselÄ«bas ministrijai (VM) un, ieklausoties pensionāros, centÄ«sies kaut ko risināt.

Lielāku saÅ¡utumu pensionāru vidÅ« izraisÄ«ja finanÅ¡u ministra padomnieka finanÅ¡u kontroles un vadÄ«bas jautājumos Reiņa Stroļa komentāri, jo viņš FM vārdā noraidÄ«ja virkni pensionāru priekÅ¡likumu, tostarp priekÅ¡likumu noteikt pazeminātu pievienotās vÄ"rtÄ«bas nodokļa likmi pārtikai un medikamentiem, kā arÄ« priekÅ¡likumu atbrÄ«vot no nekustamā Ä«paÅ¡uma nodokļa vienÄ«go mājokli.

SÄ"dÄ" tika noraidÄ«ts arÄ« senioru priekÅ¡likums ieviest pensionāru valsts veselÄ«bas apdroÅ¡ināšanas sistÄ"mu. VM parlamentārā sekretāre Liene Cipule norādÄ«ja, ka Å¡is jautājums nav apspriests lÄ«dz Å¡im un, visdrÄ«zāk, netiks apspriests arÄ« turpmāk, jo VM jau ir piedāvājusi jaunu veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ"mas finansÄ"Å¡anas modeli. Tas paredz ieviest obligāto veselÄ«bas apdroÅ¡ināšanas sistÄ"mu, kurā pensionārus apdroÅ¡ina valsts.

Kā ziņots, valdībai un Saeimai, kā arī Finanšu, Ekonomikas un Labklājības ministrijām ir nosūtītas četras 7.septembrī Vislatvijas pensionāru mītiņā pieņemtās prasības vecākās paaudzes dzīves līmeņa uzlabošanai. Atbildes LPF plāno gaidīt līdz 18.oktobrim.

Pirmkārt, ir izvirzÄ«ta prasÄ«ba pilnÄ«bā izpildÄ«t 106 000 iedzÄ«votāju lÅ«gumu par pensiju indeksāciju 2013.gadā, proti, indeksÄ"t pensijas lÄ«dz 250 latiem, kā arÄ« no 2014.gada ieviest pensiju indeksācijas sistÄ"mu, kas pilnÄ«bā kompensÄ"tu pensionāriem dzÄ«ves dārdzÄ«bas pieaugumu.

Otrkārt, tiek prasīta pakāpeniska piemaksas palielināšana pie pensijas par darbu līdz 1996.gadam, kā arī tās piešķiršanas atjaunošana jaunajiem pensionāriem, kas tika pārtraukta 2012.gadā.

TreÅ¡kārt, pensionāri prasa ieviest pensionāru valsts veselÄ«bas apdroÅ¡ināšanas sistÄ"mu, kas ļautu visiem senioriem izmantot ārstniecÄ«bas iestāžu pakalpojumus veselÄ«bas uzturÄ"Å¡anai pilnā apmÄ"rā.

Visbeidzot pensionāri vÄ"las, lai, sākot ar 2014.gadu, pensijas neapliekamais minimums bÅ«tu vienāds ar minimālo algu valstÄ«. Patlaban tas ir 165 lati mÄ"nesÄ«.

Pievienota 6.- 8.rindkopa