„DNB Latvijas barometrs”: vissteidzamāk risināmā problēma Latvijas skolās - disciplīnas trūkums

Tuvojoties jaunajam mācÄ«bu gadam, sabiedrÄ«bā aktualizÄ"jušās diskusijas par izglÄ«tÄ«bas jautājumiem, tostarp mācÄ«bu lÄ«dzekļu iegādi, droÅ¡Ä«bu skolās un ārpus tām, pedagogu algām un citiem jautājumiem.

Jaunākā „DNB Latvijas barometra” pÄ"tÄ«juma rezultāti liecina, ka lielākā daļa aptaujāto par vissteidzamāk risināmo problÄ"mu Latvijas skolās uzskata disciplÄ«nas trÅ«kumu skolÄ"nu vidÅ« (62%). SalÄ«dzinoÅ¡i bieži aptaujātie norādÄ«juÅ¡i arÄ« uz labu skolotāju trÅ«kumu (42%). Jāpiebilst, ka pie steidzamāk risināmajām problÄ"mām minÄ"ts arÄ« slikts materiāli tehniskais nodroÅ¡inājums (30%) un nepietiekama mācÄ«bu kvalitāte (30%). Savukārt vardarbÄ«bu skolās par vienu no steidzamāk risināmajām problÄ"mām uzskatÄ«juÅ¡i 25%, bet zemas skolotāju algas - 23% aptaujāto.

Interesanti, ka salÄ«dzinājumā ar 2008.gadā veiktu lÄ«dzÄ«ga rakstura pÄ"tÄ«jumu par 12-13 procentu punktiem pieaudzis to iedzÄ«votāju Ä«patsvars, kuri par bÅ«tisku problÄ"mu uzskata disciplÄ«nas trÅ«kumu un vardarbÄ«bu skolās. TikmÄ"r retāk nekā pirms pieciem gadiem aptaujātie Å¡ogad norādÄ«juÅ¡i uz labu skolotāju trÅ«kumu (2008.gadā - 47%; 2013.gadā - 42%) un zemām skolotāju algām (2008.gadā - 29%; 2013.gadā - 23%).

Latvijas Darba devÄ"ju konfederācijas izglÄ«tÄ«bas eksperte Anita LÄ«ce norāda: „Lielākais pārsteigums pÄ"tÄ«jumā - ar lielu izrāvienu disciplÄ«nas trÅ«kums skolÄ"nu vidÅ« saņÄ"mis vissteidzamāk risināmās problÄ"mas titulu. MācÄ«bu disciplÄ«nu klasÄ" vistiešāk ietekmÄ" skolotāja darbÄ«ba. Ceru, ka iedzÄ«votāji vÄ"las sagaidÄ«t veiksmÄ«gāku skolotāju sadarbÄ«bu ar pusaudžiem un kopÄ«gu vienoÅ¡anos par sociālām konvencijām, kuras visi ir ieinteresÄ"ti ievÄ"rot, nevis padomju laikiem raksturÄ«go autoritāro mācÄ«Å¡anas stilu un skolotāju, kura pavÄ"les visi izpilda tādÄ"ļ, ka baidās.”

TikmÄ"r tirgus un sabiedriskās domas pÄ"tÄ«jumu centra „SKDS” sociālo un politisko projektu direktore Ieva Strode uzsver: „Pastāv iespÄ"ja, ka iedzÄ«votāju satraukums par disciplÄ«nas trÅ«kumu skolÄ"nu vidÅ« un vardarbÄ«bu skolās ir reakcija uz notikumiem Jaunjelgavas skolā mācÄ«bu gada beigās, nevis norāde uz problÄ"mas izplatÄ«bu Latvijas skolās vispār. TomÄ"r tas, ka iedzÄ«votāji par aktuālāku problÄ"mu uzskata vardarbÄ«bu skolās, nevis zemās skolotāju algas, droÅ¡i vien ir pārdomu vÄ"rts.”

Savukārt vÄ"rtÄ"jot konkrÄ"tu izglÄ«tÄ«bas lÄ«meņu kvalitāti piecu punktu skalā, iedzÄ«votāji visaugstāko vÄ"rtÄ"jumu snieguÅ¡i augstākajai izglÄ«tÄ«bai (vidÄ"jais vÄ"rtÄ"jums - 3,53). Tikai nedaudz kritiskāk vÄ"rtÄ"ta vispārizglÄ«tojoÅ¡o skolu sniegtā izglÄ«tÄ«ba (3,48), bet zemākais vÄ"rtÄ"jums sniegts arodskolu un profesionāli tehnisko skolu nodroÅ¡inātās izglÄ«tÄ«bas kvalitātei (3,36). SalÄ«dzinot iedzÄ«votāju vÄ"rtÄ"jumus pÄ"dÄ"jo četru gadu laikā, Å¡ogad atzinÄ«gāks vÄ"rtÄ"jums sniegts augstākās izglÄ«tÄ«bas kvalitātei - atbilžu vidÄ"jā vÄ"rtÄ«ba no 3,40-3,44 palielinājusies lÄ«dz 3,53. Savukārt, neskatoties uz to, ka Å¡ogad nedaudz pasliktinājies vispārizglÄ«tojoÅ¡o un arodskolu / profesionāli tehnisko skolu izglÄ«tÄ«bas kvalitātes vÄ"rtÄ"jums, tas joprojām ir augstāks nekā laika posmā no 2008.gada lÄ«dz 2010.gadam.

Tajā pašā laikā, kopumā vÄ"rtÄ"jot izglÄ«tÄ«bas kvalitāti Latvijā, salÄ«dzinoÅ¡i liels skaits aptaujāto atzÄ«mÄ"juÅ¡i, ka tā pÄ"dÄ"jo gadu laikā nav nedz uzlabojusies, nedz pasliktinājusies (39%). TikmÄ"r 29% aptaujāto uzskata, ka izglÄ«tÄ«bas kvalitāte Latvijā kopumā ir pasliktinājusies, bet uz tās uzlaboÅ¡anos norādÄ«juÅ¡i vien 20% aptaujāto. Tiesa, pozitÄ«vo viedokļu ir vairāk nekā 2008. un 2012.gadā.

KomentÄ"jot Å¡os datus, Latvijas Universitātes mācÄ«bu prorektors, profesors Andris Kangro norāda: „SalÄ«dzinot ar pagājuÅ¡o gadu, iedzÄ«votāju vÄ"rtÄ"jums par atseviÅ¡Ä·u izglÄ«tÄ«bas lÄ«meņu kvalitāti Å¡ogad ir relatÄ«vi maz mainÄ«jies. Tātad iedzÄ«votāju viedokli nav bÅ«tiski ietekmÄ"juÅ¡i „brāzmainie politiskie vÄ"ji” Latvijas izglÄ«tÄ«bas vadÄ«bā. Tas varÄ"tu liecināt, ka respondenti parāda izpratni un pagaidām nesaskata reālas pārmaiņas izglÄ«tÄ«bas sistÄ"mā. Turklāt respondenti zināmā mÄ"rā saprot arÄ« to, ka izglÄ«tÄ«bas kvalitāti valsts mÄ"rogā principā nevar bÅ«tiski izmainÄ«t viena gada laikā. Tiesa, optimistu skaits, kuri uzskata, ka pÄ"dÄ"jo gadu laikā ir vÄ"rojama izglÄ«tÄ«bas kvalitātes uzlaboÅ¡anās, ir pieaudzis, bet citādi domājoÅ¡o skaits faktiski nav mainÄ«jies.”

LÅ«gti norādÄ«t, kuras no izglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministra Vjačeslava Dombrovska prioritātÄ"m izglÄ«tÄ«bas sistÄ"mas uzlaboÅ¡anai Latvijā viņi atbalsta, visbiežāk aptaujātie pozitÄ«vi vÄ"rtÄ"juÅ¡i ieceri izveidot elastÄ«gu sadarbÄ«bas modeli starp skolām un uzņÄ"mumiem, veicinot izglÄ«tÄ«bas - Ä«paÅ¡i profesionālās - apguvi reālajā darba vidÄ" (57%), un bezmaksas izglÄ«tÄ«bas jautājumu risināšanu, lai vecākiem nebÅ«tu jāpÄ"rk grāmatas un citi mācÄ«bu lÄ«dzekļi (55%). SalÄ«dzinoÅ¡i bieži aptaujātie atbalstÄ«juÅ¡i arÄ« ieceri izveidot pedagogu novÄ"rtÄ"juma sistÄ"mu, skolotāju atalgojumu saistot ar viņu darba kvalitāti (48%). TikmÄ"r visretāk no ministra minÄ"tajām prioritātÄ"m iedzÄ«votāji par bÅ«tiskām uzskatÄ«juÅ¡i sadarbÄ«bas izveidi starp augstskolām, apvienojot vai pārceļot atseviÅ¡Ä·as studiju programmas uz tām augstskolām, kurās konkrÄ"tie mācÄ«bu virzieni ir spÄ"cÄ«gāki (37%), un lielāku finansÄ"juma piesaisti zinātnei (30%).

Latvijas Republikas izglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis uzsver: „Esmu gandarÄ«ts, ka IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrijas izvirzÄ«tās prioritātes izglÄ«tÄ«bas nozares sakārtoÅ¡anā sakrÄ«t ar virkni Latvijas iedzÄ«votāju aptaujā norādÄ«to prioritāri risināmo jautājumu, lai uzlabotu izglÄ«tÄ«bas kvalitāti valstÄ«. PiemÄ"ram, sākot jau no šā gada 1.septembra, skolÄ"nu vecākiem par saviem lÄ«dzekļiem ir jānodroÅ¡ina tikai individuālie mācÄ«bu piederumi, priekÅ¡meti un materiāli. TādÄ"jādi beidzot tiek nodroÅ¡inātas Latvijas Republikas SatversmÄ" noteiktās tiesÄ«bas uz bezmaksas izglÄ«tÄ«bu.”

Raksturojot detalizÄ"tāk faktorus, kas varÄ"tu veicināt dažādu izglÄ«tÄ«bas lÄ«meņu kvalitāti Latvijā, aptaujātie visbiežāk atzÄ«mÄ"juÅ¡i, ka augstāko izglÄ«tÄ«bu uzlabotu stingrākas prasÄ«bas gan pasniedzÄ"jiem un viņu kvalifikācijai (38%), gan studentiem (36%), kā arÄ« plašāka studentu iesaistÄ«Å¡ana praksÄ" uzņÄ"mumos (38%). Tikai nedaudz retāk iedzÄ«votāji norādÄ«juÅ¡i, ka augstākās izglÄ«tÄ«bas kvalitāti varÄ"tu veicināt arÄ« plašākas iespÄ"jas studentiem studiju laikā studÄ"t vai iziet praksi ārzemÄ"s (34%). Visretāk kā Latvijas augstākās izglÄ«tÄ«bas kvalitāti veicinoÅ¡us faktorus aptaujātie norādÄ«juÅ¡i resursu (bibliotÄ"ku, aprÄ«kojuma) uzlaboÅ¡anu augstskolās (7%) un neatkarÄ«gu ārvalstu ekspertu piesaisti programmu akreditācijai (4%).

VispārÄ"jās izglÄ«tÄ«bas jomā aptaujātie par bÅ«tiskākajiem kvalitātes uzlaboÅ¡anas instrumentiem uzskatÄ«juÅ¡i mācÄ«bu programmu pilnveidoÅ¡anu (44%), bezmaksas lÄ«dzekļu (grāmatu, darba burtnÄ«cu u.tml.) nodroÅ¡ināšanu skolās (39%) un stingrākas prasÄ«bas skolÄ"niem gÅ«to zināšanu jomā (35%). SalÄ«dzinoÅ¡i bieži aptaujātie arÄ« norādÄ«juÅ¡i, ka vispārÄ"jās izglÄ«tÄ«bas kvalitāti uzlabotu skolotāju kvalifikācijas celÅ¡ana (32%), labāku mācÄ«bu lÄ«dzekļu, mācÄ«bu metodikas izstrāde (31%) un stingrākas prasÄ«bas skolotājiem, piesaistot atalgojumu viņu kvalifikācijas lÄ«menim (29%).

Savukārt, izvÄ"rtÄ"jot profesionālās izglÄ«tÄ«bas pilnveidoÅ¡anas iespÄ"jas Latvijā, lielākoties aptaujātie atbalstÄ«juÅ¡i mācÄ«bu satura ciešāku sasaisti ar darba tirgus prasÄ«bām (48%) un plašākas prakses iespÄ"jas mācÄ«bu laikā, piemÄ"ram, attiecÄ«gās nozares uzņÄ"mumos (41%). TikmÄ"r nedaudz mazāk kā treÅ¡daļa aptaujāto uzskata, ka profesionālās izglÄ«tÄ«bas kvalitāti veicinātu aprÄ«kojuma uzlaboÅ¡ana izglÄ«tÄ«bas iestādÄ"s (28%), stingrākas prasÄ«bas audzÄ"kņiem (28%) un pasniedzÄ"ju kvalifikācijas celÅ¡ana (27%).

Visbeidzot, vaicāti, ko izglÄ«tÄ«bas sistÄ"mai jāspÄ"j sniegt cilvÄ"kam, lai viņš varÄ"tu iekļauties darba tirgÅ«, vairāk nekā puse aptaujāto norādÄ«juÅ¡i pietiekamas teorÄ"tiskās un praktiskās zināšanas (68%) un prasmi patstāvÄ«gi domāt un risināt problÄ"mas (63%). TikmÄ"r spÄ"ju domāt analÄ«tiski un radoÅ¡i par nozÄ«mÄ«gāko izglÄ«tÄ«bas sistÄ"mas sniegto ieguvumu atzÄ«mÄ"juÅ¡i 46% aptaujāto, prasmi strādāt komandā - 37%, bet gatavÄ«bu konkurÄ"t ar citiem darba tirgus dalÄ«bniekiem - 31%. Visretāk par bÅ«tiskākajiem ieguvumiem aptaujātie uzskatÄ«juÅ¡i spÄ"ju efektÄ«vi atrast sev nepiecieÅ¡amo informāciju (17%) un spÄ"ju prezentÄ"t, runāt auditorijas priekšā (14%).

Avots: DNB