Latvijas gāze pērn strādājusi ar 32,2 miljonu eiro peļņu

AS "Latvijas Gāzes" peļņa pÄ"rn bija 32,2 miljoni eiro, kas ir par 1,3% mazāka nekā 2012.gadā, kad peļņa bija 32,6 miljoni eiro, liecina biržā "NASDAQ OMX Riga" publicÄ"tais gāzes koncerna auditÄ"ts 2013.gada finanÅ¡u pārskats.

Kompānijas neto rentabilitāte 2013.gadā bija 5,6%, bet 2012.gadā - 5,4%.

Pārskata gadā "Latvijas Gāze" lietotājiem piegādāja 1,45 miljardus kubikmetrus dabasgāzes. SalÄ«dzinājumā ar 2012.gadu dabasgāzes realizācija samazinājās par 0,8%. Dabasgāzes tirdzniecÄ«bas apjoma samazinājums saistÄ«ts ar rekordaugsto gaisa temperatÅ«ru pārskata gada beigās, kā arÄ« ar siltumapgādes uzņÄ"mumu investÄ«cijām atjaunojamo energoresursu izmantoÅ¡anā un daļÄ"ju dabasgāzes aizstāšanu ar Å¡Ä·eldu.

PÄ"rn "Latvijas Gāze" lietotājiem pārdeva dabasgāzi un sniedza pakalpojumus par 574 miljoniem eiro, kas ir par 5,6% mazāk nekā 2012.gadā. Neto apgrozÄ«juma struktÅ«ras izmaiņas saistÄ«tas ar dabasgāzes realizācijas apjoma un dabasgāzes tirdzniecÄ«bas cenas izmaiņām, kā arÄ« ar Inčukalna pazemes gāzes krātuves (Inčukalna PGK) sniegto pakalpojumu citu valstu vajadzÄ«bām struktÅ«ras izmaiņām.

2013.gada sezonā Inčukalna PGK iesÅ«knÄ"ja 2,14 miljardus kubikmetru dabasgāzes, bet izsÅ«knÄ"ja 1,86 miljardus kubikmetrus kubikmetru. SalÄ«dzinot ar 2012.gada sezonu, iesÅ«knÄ"tās dabasgāzes apjoms samazinājās par 2,7%, jo pÄ"c 2012./2013.gada apkures sezonas beigām krājumos palika 182,3 miljoni kubikmetru gāzes, bet izsÅ«knÄ"tās samazinājās par 18,4%.

2013.gadā "Latvijas Gāze" investÄ"ja 28,2 miljonus eiro gāzapgādes sistÄ"mas modernizācijā un jaunu pamatlÄ«dzekļu izveidoÅ¡anā. 44,1% kopÄ"jo investÄ«ciju tika izlietoti maÄ£istrālo gāzesvadu sistÄ"mas modernizācijai, 29% - sadales tÄ«klu paplaÅ¡ināšanai un pamatlÄ«dzekļu atjaunoÅ¡anai un 24,3% - Inčukalna PGK ekspluatācijas droÅ¡Ä«bas paaugstināšanai un iekārtu modernizācijai. KopÄ"jais gazificÄ"to objektu skaits gada beigās sasniedza 443 300.

Lielākais "Latvijas Gāzes" akcionārs ir Vācijas "E.ON Ruhrgas International GmbH", kurai pieder 47,2% akciju, 34% pieder Krievijas kompānijai "Gazprom", bet 16% - SIA "Itera Latvija".

Bijušais Latvijas Pasta un Valsts kases vadītājs Veiss kļuvis par SPRK izpilddirektoru

Sabiedrisko pakalpojumu regulÄ"Å¡anas komisijas (SPRK) padome izpilddirektora amatā apstiprinājusi Aivaru Veisu, kurÅ¡ iepriekÅ¡ strādājis gan valsts, gan privātajā sektorā, ieņemot valdes priekÅ¡sÄ"dÄ"tāja amatus tādos uzņÄ"mumos kā  SIA Ogres Trikotāža, VAS Latvijas Pasts, AS Parekss apdroÅ¡ināšanas kompānija, kā arÄ« valsts pārvaldÄ" desmit gadus vadot Valsts kasi, portālam Diena.lv pavÄ"stÄ«ja SPRK Komunikāciju nodaļas vadÄ«tāja pienākumu izpildÄ«tāja Inese KrÅ«miņa

No jaunā izpilddirektora SPRK padome sagaida progresÄ«vu, atvÄ"rtu un uz sadarbÄ«bu orientÄ"tu iestādes darbÄ«bas attÄ«stÄ«bu, pilnveidojot esoÅ¡os un realizÄ"jot jaunus regulÄ"Å¡anas ietvarus. Veisa uzdevumos bÅ«s turpināt lÄ«dz Å¡im iesākto regulatora lomas stiprināšanu gan vietÄ"jā, gan starptautiskā mÄ"rogā, veicinot sadarbÄ«bu ar komersantiem, atbildÄ«gajām institÅ«cijām, kā arÄ« sabiedrÄ«bu kopumā.

Veiss regulatora izpilddirektora amata pienākumus sāks pildīt ar 2014. gada 2. jūniju.

SPRK norāda, ka Veisa iepriekÅ¡Ä"jā pieredze organizācijas darbÄ«bas stratÄ"Ä£iskajā plānoÅ¡anā un administratÄ«vajā vadÄ«bā gan valsts pārvaldÄ", gan regulÄ"jamā sabiedrisko pakalpojumu nozarÄ" ir vÄ"rtÄ«ga kombinācija, lai sekmÄ"tu SPRK uzstādÄ«to mÄ"rÄ·u sasniegÅ¡anu. 

Regulators konkursu uz jauna izpilddirektora vakanci izsludināja Å¡Ä« gada februārÄ«, balstoties uz lÄ«dzÅ¡inÄ"jā izpilddirektora Jāņa BunkÅ¡a gada sākumā izteikto vÄ"lÄ"Å¡anos vasaras sākumā atstāt amatu. Lai atrastu labāko amata kandidātu, tika izsludināts atklāts ārÄ"js konkurss, uz kuru pieteicās 45 pretendenti. Atlases intervijas tika organizÄ"tas vairākās kārtās ar astoņiem pretendentiem, no kuriem Veiss atzÄ«ts par atbilstošāko kandidātu SPRK izpilddirektora amatam.

Uzņēmējus varētu kreditēt arī valsts

Šā gada novembrÄ« darbu varÄ"tu sākt vienotā attÄ«stÄ«bas finanÅ¡u institÅ«cija (AFI), kas kopumā apvienos trÄ«s dažādas institÅ«cijas - Altum (bijusÄ« HipotÄ"ku un zemes banka), Latvijas Garantiju aÄ£entÅ«ru (LGA) un Lauku attÄ«stÄ«bas fondu (LAF). AFI bÅ«s iestāde, kura ar dažādu finanÅ¡u instrumentu palÄ«dzÄ«bu (kredÄ«ti, garantijas, mezanÄ«na aizdevumi, riska kapitāls) nodroÅ¡inās finanÅ¡u pieejamÄ«bu tiem uzņÄ"mÄ"jiem, kurus nekreditÄ" komercbankas, jo uzskata, ka bankai risks, pieÅ¡Ä·irot kredÄ«tu, bÅ«tu pārāk liels.

AtbildÄ«gās amatpersonas ir pārliecinātas, ka AFI darbÄ«ba nodroÅ¡inās Latvijas kopÄ"jo ekonomikas izaugsmi un veicinās uzņÄ"mÄ"jdarbÄ«bas attÄ«stÄ«bu, jo ļaus Ä«stenot inovatÄ«vus projektus, kā arÄ« stiprinās atbalstu biznesa uzsācÄ"jiem.

AFI darbosies ar valsts atbalsta programmu starpniecÄ«bu un to finansÄ"jumu veidos Eiropas SavienÄ«bas (ES) struktÅ«rfondu lÄ«dzekļi un valsts lÄ«dzfinansÄ"jums. Jaunajā struktÅ«rfondu programmÄ"Å¡anas periodā no 2014. lÄ«dz 2020. gadam Å¡Ä«m atbalsta programmām iezÄ«mÄ"tie ES lÄ«dzekļi ir 429 miljoni eiro, kuriem vÄ"l papildus bÅ«s valsts lÄ«dzfinansÄ"jums. Tā, piemÄ"ram, energoefektivitātes programmā pieejamais ES finansÄ"jums ir 280 miljoni eiro, bet atbalstam uzņÄ"mÄ"jdarbÄ«bai tiks novirzÄ«ti 149 miljoni. Jāpiebilst, ka AFI pamatkapitāls ir 215 miljonu eiro, bet jau paÅ¡laik administrÄ"to atbalsta programmu budžets ir 284 miljoni eiro. AFI padomes priekÅ¡sÄ"dÄ"tāja un FinanÅ¡u ministrijas (FM) valsts sekretāres vietniece LÄ«ga Kļaviņa Dienai stāsta, ka AFI nekādā gadÄ«jumā nekonkurÄ"s ar komercbankām, jo tās uzdevums ir aizpildÄ«t tās niÅ¡as finanÅ¡u tirgÅ«, kurās nestrādā komercbankas.

Meļņiks: Pamodināt valdību rīcībai

Valmieras stikla Å¡Ä·iedras valdes priekÅ¡sÄ"dÄ"tājs intervijā laikrakstam Diena nule atklājis, ka turpmākās investÄ«cijas ražoÅ¡anas attÄ«stÄ«bā plānotas vairs ne Latvijā, bet ASV. Iemesls - pie mums pārlieku augstās energoresursu cenas. Ja konkrÄ"tais uzņÄ"mums bÅ«tu vienÄ«gais, kas saskāries ar Å¡o problÄ"mu, varÄ"tu domāt, ka Å¡is tāds atseviÅ¡Ä·s gadÄ«jums, taču tā tas nav.

Izmisumu par energoresursu dārdzÄ«bu ražoÅ¡anas uzņÄ"mumu vadÄ«tāji pauž nemitÄ«gi. Kā uz to reaÄ£Ä" mÅ«su politiÄ·i? Nekā! Esot objektÄ«vi apstākļi, atkarÄ«ba no viena piegādātāja, starpsavienojumu trÅ«kums, pārāk mazs vai pārāk liels (kā nu kuram ekonomikas ministram konkrÄ"tā brÄ«dÄ« labpatÄ«kas domāt) paÅ¡u ražotās enerÄ£ijas Ä«patsvars utt. Atrunas nekā nedarÄ«Å¡anai un vainas novelÅ¡anai no saviem pleciem vienmÄ"r atrod.

Bet jau pieminÄ"tā uzņÄ"muma, kas ir viens no vadoÅ¡ajiem un modernākajiem savā jomā Eiropā, vadÄ«tājs šādas atrunas acÄ«mredzot jau atklausÄ«jies. Viņš tiešā tekstā saka: elektroenerÄ£ijas tirgus regulÄ"Å¡ana ir Latvijas atbildÄ«go institÅ«ciju rokās, Latvijai neviens neko neuzspiež, netraucÄ", neliek iet nepareizā virzienā, taču pagaidām par ražoÅ¡anu absolÅ«ti nav domāts.

PÄ"c tik smagām apsÅ«dzÄ«bām valdÄ«bai vai vismaz ekonomikas ministram bÅ«tu jāatkāpjas. Nekas tāds nenotiek. Ierasts, ka saÅ¡utuma vilnis paiet, izlādÄ"tās emocijas noplok, var tādā pašā rāmā neko nedarÄ«Å¡anas garā dzÄ«vot tālāk. Vismaz lÄ«dz kārtÄ"jām vÄ"lÄ"Å¡anām.

Jo neko nesolÄ«t, ne par ko necÄ«nÄ«ties politikā ir drošāk. TieÅ¡i pÄ"c Å¡Ä« principa vadÄ«jās Dombrovska valdÄ«bas, vien mazinot izmaksas un apkarojot konkurentus, un tos paÅ¡us spÄ"les noteikumus ievÄ"ro arÄ« Straujuma. Kontrastam - Å lesers reiz izrunājās par 50 tÅ«kstoÅ¡iem jaunu darbvietu, viņam to lÄ«dz kapa malai pieminÄ"s; RepÅ¡e piedāvā pārņemt citu valstu pieredzi, viņu pielÄ«dzina marsietim...

TikmÄ"r tirgus visu "saregulÄ"" stihiski - rÅ«pnieciskā ražoÅ¡ana neattÄ«stās, plaukst tikai tirdzniecÄ«ba, nevis radot produktu ar augstu pievienoto vÄ"rtÄ«bu, bet gan izslaucot naudu no valsts. Priecājamies par mazumtirdzniecÄ«bas rādÄ«tāju dinamiku, kas rādot dzÄ«ves lÄ«meņa kāpumu, taču optimismam pamata Ä«sti nav, jo vietÄ"jās preces veikalu plauktos ir krietnā mazākumā pret importu. Barojam citus.

Bet ne par to Å¡is stāsts. Par Latvijas nākotni. TāpÄ"c tÄ"mu atstāsim atklātu, rosinot padomāt atbildes uz pāris retoriskiem jautājumiem. Uz kādu ārvalstu investÄ«ciju piesaisti Latvija var cerÄ"t, ja ārzemniekiem piederoÅ¡i uzņÄ"mumi cits pÄ"c cita Å¡o tirgu atzÄ«st par ekonomiski neizdevÄ«gu un valdÄ«ba neko nedara, lai problÄ"mu mazinātu? Un kā bÅ«tu rÄ«kojusies Francijas vai Vācijas valdÄ«ba lÄ«dzÄ«gā gadÄ«jumā - bezspÄ"cÄ«bā plātÄ«tu rokas vai tomÄ"r sāktu aktÄ«vi rÄ«koties, lai uzņÄ"mÄ"ju neapmierinātÄ«bas cÄ"loni mazinātu, paÅ¡u valsts attÄ«stÄ«bas vārdā tiekot galā pat ar visstriktākajiem Eiropas ierobežojumiem?

Valmieras stikla šķiedra atvērs ražotni ASV, nevis Latvijā

"Plānojam nodibināt meitas uzņÄ"mumu ASV, kur elektrÄ«ba ir par 60% lÄ"tāka, savukārt gāze - par 70% lÄ"tāka nekā Latvijā," intervijā Anetei Ugainei saka Valmieras stikla Å¡Ä·iedras priekÅ¡sÄ"dÄ"tājs Andris Oskars Brutāns.

Kādas valstiskā lÄ«meņa problÄ"mas uzņÄ"mumam traucÄ" attÄ«stÄ«ties?

Lai bÅ«tu ražoÅ¡ana, pirmais ir enerÄ£Ä"tika. Latvijā Å¡obrÄ«d enerÄ£Ä"tikas politika vÄ"rsta pret ražoÅ¡anas interesÄ"m. PiemÄ"ram, vienu laiku sparÄ«gi cÄ«nÄ«jāmies pret obligāto iepirkuma komponenti (OIK). MÄ"s un vÄ"l daži tobrÄ«d lielākie ražojoÅ¡ie uzņÄ"mumi - Liepājas metalurgs, Cemex, Latvijas finieris - uzdevām auditorfirmai KPMG izpÄ"tÄ«t, kāda ir elektroenerÄ£ijas gala cena tuvākajās kaimiņvalstÄ«s un mÅ«su eksportvalstÄ«s. Latvija diemžÄ"l ir stabili pirmajā vietā ar augstāko cenu.

ElektroenerÄ£ijas tirgus regulÄ"Å¡ana ir Latvijas atbildÄ«go institÅ«ciju rokās, Latvijai neviens neko neuzspiež, netraucÄ", neliek iet nepareizā virzienā, taču pagaidām par ražoÅ¡anu absolÅ«ti nav domāts. Ja runājam par mÅ«su piemÄ"ru, jāsaprot, ka deviņdesmitajos gados visa veida ražotnes bija tehnoloÄ£iski atpalikuÅ¡as. Lai attÄ«stÄ«tos, ir jāpelna, jābÅ«t peļņai, kuru vari ieguldÄ«t attÄ«stÄ«bā. MÄ"s ņemam kredÄ«tus un ar peļņu nosedzam banku procentus un pamatsummas maksājumus. Taču visu laiku mÅ«s spiež uz leju, jo katru gadu enerÄ£ijas izmaksas arvien vairāk palielinās. MÄ"s cÄ«nāmies, kā vien varam. No sākuma tirgus enerÄ£iju pirkām no igauņiem, pagājuÅ¡ogad aptuveni pusgadu - no krieviem. ElektroenerÄ£iju cenÅ¡amies maksimāli lÄ"tāk iepirkt, bet OIK katru gadu ir augusi. ElektroenerÄ£ijas politika, kas ir Latvijas paÅ¡as rokās, nav ražoÅ¡anai draudzÄ«ga.

Vai situācija ar elektroenerÄ£ijas cenām varÄ"tu apdraudÄ"t uzņÄ"muma atraÅ¡anos Valmierā vai pat Latvijā?

Domāju, ka nevar apdraudÄ"t. Stikla Å¡Ä·iedras ražoÅ¡ana ir viena no augstajām tehnoloÄ£ijām, un gluži zaļā pļavā stikla Å¡Ä·iedru uzsākt ražot nevar. Taču esošā enerÄ£Ä"tikas politika Latvijā - gan gāzes, gan elektrÄ«bas - energoietilpÄ«gajām ražotnÄ"m nav perspektÄ«va. Neviens te neinvestÄ"s. Jau esam izziņojuÅ¡i, ka plānojam nodibināt meitas uzņÄ"mumu Amerikā, kur elektrÄ«ba ir par 60% lÄ"tāka, savukārt gāze - par 70% lÄ"tāka. (Å is mÅ«su attÄ«stÄ«bas virziens, protams, nav tikai enerÄ£ijas dÄ"ļ, mÄ"s ražojam dažus produktus, kuriem ap 70% noieta tirgus ir Amerikā. LÄ«dz ar to izdevÄ«gāk ir "pusfabrikātu" saražot Valmierā, bet gala apstrādi veikt Amerikā.)

TomÄ"r Å¡aubos, ka pie Å¡Ä«brīža enerÄ£ijas resursu cenām akcionāri ļaus vÄ"l kādu krāsni bÅ«vÄ"t Valmierā. TurpretÄ« ASV cÄ«nās par to, lai tur veidotos ražotnes un jaunas darba vietas, tur veido industriālo zonu, kurā ir visas komunikācijas, ceļi, notekÅ«deņi, elektroapgāde. Tā teikt, nāciet, veidojiet jaunu ražotni, un atkarÄ«bā no darba vietu skaita tiks noteikta Ä"kas Ä«res cena. Turklāt arÄ« elektroenerÄ£ijas cenas ir zemas.

Kā VSÅ  darbÄ«bu ietekmÄ"jusi Lielbritānijas uzņÄ"muma iegādāšanās?

Es esmu priecÄ«gs, ka tā ir noticis. PārtikuÅ¡ajā rietumu pasaulÄ" treÅ¡o valstu cilvÄ"ki joprojām netiek pilnvÄ"rtÄ«gi novÄ"rtÄ"ti un cienÄ«ti. Viņus uztver kā tos, kas atņem darbu, kas samazina darba algas. Tā ka lielu gandarÄ«jumu rada tas, ka varam bÅ«t darba devÄ"ji, nevis darba ņÄ"mÄ"ji. Lielbritānijas uzņÄ"mums bija mÅ«su klients, mÄ"s viņiem piegādājām gan diegus, gan audumus. Viņiem ir sertificÄ"tas tehnoloÄ£ijas, know-how jeb tehnoloÄ£iskā kompetence. Viens no produktiem, ko Anglijas uzņÄ"mums ražo, ir tā dÄ"vÄ"tais arhitektÅ«ras audums, ko izmanto lidostās un stadionos. Iegādājoties meitas uzņÄ"mumu, vairāk koncentrÄ"jamies uz mÅ«su saražotā produkta dziļāku apstrādi. Tā teikt, dodam lielāku pievienoto vÄ"rtÄ«bu - ne tikai ražojam jaunu Å¡Ä·iedru, bet ražojam un realizÄ"jam jau apstrādātu audumu. Ar Å¡o darÄ«jumu esam spÄ"ruÅ¡i labu soli uz priekÅ¡u.

Pilnu interviju lasiet otrdienas, 29.aprīļa, laikraksta Diena 8.lpp.! 

VID apdrošinās 36 suņus

Valsts ieņÄ"mumu dienests (VID) izsludinājis iepirkumu darba suņu apdroÅ¡ināšanai, liecina informācija Iepirkumu uzraudzÄ«bas biroja mājaslapā.

Apdrošināšanas iepirkums izsludināts par 36 darba suņu apdrošināšanu, biznesa portālam Nozare.lv sacīja VID Sabiedrisko attiecību daļas galvenā speciāliste Evita Teice-Mamaja.

Iepirkums ir sadalīts divās daļās. Pirmā daļa paredz pašu darba suņu apdrošināšanu - suņi tiek apdrošināti pret šādiem riskiem: bojāeja, piespiedu likvidācija, traumatisms, akūtas infekciju slimības, jebkura trešo personu prettiesiska rīcība (zādzība, laupīšana un cita).

Otrā iepirkuma daļa paredz darba suņu civiltiesiskās atbildÄ«bas apdroÅ¡ināšanu - tā ir saistÄ«ta ar darba suņu nodarÄ«tajiem zaudÄ"jumiem treÅ¡ajai personai un tās mantai.

Par iepirkuma uzvarÄ"tāju VID atzÄ«s to pretendentu, kura kvalifikācija un piedāvājums atbilst iepirkuma nolikumā norādÄ«tajām prasÄ«bām un kura piedāvājuma cena ir viszemākā.

VID darba suņi tiek apdroÅ¡ināti jau kopÅ¡ 2007.gada, informÄ"ja Teice-Mamaja. LÄ«dz Å¡im VID darba suņi ir bijuÅ¡i apdroÅ¡ināti kompānijās AAS Baltikums un AS BTA.

ApdroÅ¡ināšanas prÄ"mija ir atkarÄ«ga no apdroÅ¡ināmo darba suņu skaita, kas katru gadu ir mainÄ«gs, piebilda Teice-Mamaja.

Iepirkums paredz VID darba suņu apdrošināšanu uz trīs gadiem. Pretendentu piedāvājumi iesniedzami VID līdz šā gada 6.maija plkst.11.

FOTO: Straujuma ar jauno Igaunijas premjeru spriež par Baltijas energoneatkarību

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (VienotÄ«ba) piektdien pirmajā vizÄ«tÄ" Latvijā uzņÄ"ma gan amatā, gan gados jaunāko valdÄ«bas vadÄ«tāju Eiropas SavienÄ«bā - Igaunijas premjerministru Tāvi Reivasu.

Liela daļa no pārrunājamajiem jautājumiem skāra situāciju Ukrainā un droÅ¡Ä«bu, tostarp Reivass vizÄ«tes laikā viesojās Inčukalna gāzes krātuvÄ". Straujuma preses konferencÄ" žurnālistiem sacÄ«ja, ka ar Igauniju saskaņoti viedokļi par energoneatkarÄ«bas un alternatÄ«vo risinājumu nodroÅ¡ināšanu.

"DroÅ¡Ä«ba ir plašāka par militāro droÅ¡Ä«bu. [...] Mums jāveido papildu iespÄ"jas gāzes piegādÄ"m, lai vairs nebÅ«tu izolÄ"tas energosalas Eiropā," sacÄ«ja Igaunijas premjers. Viņš norādÄ«ja, ka energoneatkarÄ«ba skar ne vien gāzes piegādes, bet arÄ« elektrÄ«bu. PiemÄ"ram, Igaunijas pieredze rāda, ka lÄ«dz ar papildu savienojumu ar Somiju veicināta ne tikai neatkarÄ«ba Å¡ajā jomā, bet arÄ« zemākas elektrÄ«bas cenas.

Straujuma sacīja, ka abas valstis ir vienisprātis, ka situācija Ukrainā nesīs ietekmi uz ekonomiku, taču būtiskāka ir valstu neatkarība un drošība.

PÄ"c Straujumas un Reivasa tikÅ¡anās žurnālistiem, kas bija kuplā skaitā pulcÄ"juÅ¡ies uz viņu kopÄ«go preses konferenci, saspringtās darba kārtÄ«bas dÄ"ļ netika dota iespÄ"ja uzdot jautājumus.

Jau ziņots, ka Igaunijas parlaments marta beigās Reivasam uzdeva veidot jauno valdÄ«bu. Viņš amatā nomainÄ«jis ilggadÄ"jo Igaunijas premjeru Andrusa Ansipu, kurÅ¡ demisionÄ"ja.

Šī bija Reivasa pirmā vizīte Latvijā.

Stāstu medībās uzvar Ghetto Games vadītājs Raimonds Elbakjans

IkgadÄ"jā tehnoloÄ£iju, izklaides un dizaina prezentāciju foruma TEDxRiga rÄ«kotākajā konkursā Stāstu medÄ«bas uzvarÄ"ja Ghetto Games vadÄ«tājs Raimonds Elbakjans, iegÅ«stot iespÄ"ju uzstāties TEDxRiga 2014 konferencÄ" 12. jÅ«nijā.

«DalÄ«ba TEDxRiga 2014 konferencÄ" bÅ«s liels izaicinājums un reizÄ" jaunums. Ticu, ka dalÄ«ba Å¡ajā projektā man palÄ«dzÄ"s aiznest domu, cik svarÄ«gi ir paskatÄ«ties uz sevi, sev apkārt un apzināties sevi un to, kādu pasauli vÄ"lies redzÄ"t sev apkārt. Mans stāsts bÅ«s par savu dzÄ«vi, kaisli un reizÄ" atbildÄ«bu, ar kuru dzÄ«voju, lai iedvesmotu nākamos darÄ«tājus,» par iespÄ"ju uzstāties uz TEDxRiga 2014 skatuves stāsta  Raimonds.

Konkursā Stāstu medÄ«bas ikviens varÄ"ja pieteikt savu stāstu, kas spÄ"j mainÄ«t dzÄ«vi, iedvesmot jauniem sasniegumiem, remdÄ"t zināšanu slāpes, atklāt citiem kādu vÄ"rtÄ«gu pieredzi vai vienkārÅ¡i dot iemeslu aizdomāties. Stāsta ideja varÄ"ja bÅ«t lokāla vai globāla, vienkārÅ¡a vai sarežģīta, nopietna vai jautra. Galvenais nosacÄ«jums - stāstam bija jābÅ«t tādam, kurā bÅ«tu vÄ"rts dalÄ«ties. Stāstu varÄ"ja pieteikt arÄ« cita cilvÄ"ka vārdā. PÄ"rn žūrija tiesÄ«bas uzstāties uz TEDxRiga 2013 skatuves pieÅ¡Ä·Ä«ra Inesei Īris Liepiņai, kura stāsts bija par to, kā Latvijas sabiedrÄ«bai paskatÄ«ties mazliet ārpus kastes.

Galvenās balvas ieguvÄ"ju noteica konkursa žūrija, kuras sastāvā bija pārstāvji no TEDxRiga komandas, Lattelecom un RÄ«gas Ekonomikas augstskolas. TEDxRiga galvenais atbalstÄ«tājs Lattelecom, atbalstÄ«tāji Stokholmas Ekonomikas augstskola RÄ«gā, Amerikas Savienoto Valstu vÄ"stniecÄ«ba Latvijā.

Tavars: Lielā talka kā atgādinājums Černobiļas katastrofas notikumam

RÄ«t, 26.aprīļa sestdienā notiks tradicionālais Lielās Talkas pasākums, kas no nelielas iniciatÄ«vas kļuvusi par zaļāko un visplašāk apmeklÄ"to vides sakopÅ¡anas akciju. TomÄ"r 26.aprÄ«lis ļoti daudziem cilvÄ"kiem visā pasaulÄ" joprojām saistās ar pirms divdesmit astoņiem gadiem ÄŒernobiļā notikuÅ¡o lielāko atomelektrostacijas avāriju cilvÄ"ces vÄ"sturÄ", kas izdzÄ"sa, salauza un uz mūžu ietekmÄ"ja vairāku miljonu cilvÄ"ku likteņu visā pasaulÄ".

PÄ"c 1986. gada 26.aprīļa eksplozijas ÄŒernobiļas atomelektrostacijā uz pasaules gandrÄ«z nebija tādas vietas, uz kuras vÄ"jÅ¡ nebÅ«tu aizpÅ«tis radioaktÄ«vos mākoņus, bet aptuveni 150 000 kvadrātkilometru platÄ«bā piesārņojuma lÄ«menis bija tik augsts, ka uzturÄ"Å¡anās tajā cilvÄ"kus un visu dzÄ«vo radÄ«bu ietekmÄ"ja neatgriezeniski.

Astoņdesmitajos gados ÄŒernobiļas spÄ"kstacija bija viens no tā laika enerÄ£Ä"tiskās attÄ«stÄ«bas labās prakses piemÄ"riem un enerÄ£Ä"tikas attÄ«stÄ«bas simboliem, bet dažādu nelaimÄ«gu faktoru sakritÄ«bas rezultātā notikusÄ« kodolkatastrofa lika visai pasaulei atkārtoti pārvÄ"rtÄ"t enerÄ£Ä"tikas jomu dažādu risku kontekstā. TādÄ"jādi pierādot, ka atoma staciju riska cena cilvÄ"ku veselÄ«bai, dzÄ«vÄ«bai ir pārāk augsta, lai pasaules enerÄ£Ä"tiku pamatā balstÄ«tu uz tikai Å¡o enerÄ£ijas avotu. 

Par atomelektrostaciju riskiem 2011. gada 11.martā pasaulei vÄ"lreiz atgādināja FukuÅ¡imas kodolkatastrofa Japānā, ko izraisÄ«ja zemestrÄ«ce, vÄ"lreiz pierādot, ka ar dabu nevar spÄ"koties pat augsti attÄ«stÄ«tās Japānas tehnoloÄ£ijas un vislabākie speciālisti. NotikuÅ¡ais sagrāva Japānas atomenerÄ£ijas nozari, un lika tādām Eiropas atomelektrostaciju lielvalstÄ«m kā Vācija un Zviedrija atteikties no atomelektrostacijām, pārejot uz videi un iedzÄ«votājiem daudz drošākām alternatÄ«vajām atjaunojamo enerÄ£ijas resursu ieguves formām.

KamÄ"r Japāna tuvāko desmitgažu laikā plāno pilnÄ«bā atteikties no atomenerÄ£ijas izmantoÅ¡anas dÄ"ļ bÄ«stamajiem riskiem un negatÄ«vās sabiedrÄ«bas attieksmes, Vācijas finansisti, pÄ"c FukuÅ¡imas nelaimes, ātri vien aprÄ"Ä·ināja, ka zaļā enerÄ£ija ir ne tikai drošāka, bet nākotnes perspektÄ«vā arÄ« ekonomiski izdevÄ«gāka. TikmÄ"r tā laika Latvijas valdÄ«bas koalÄ«cija ar Ekonomikas ministriju priekÅ¡galā pastiprināti pievÄ"rsās nevis vietÄ"jo, atjaunojamo resursu izmantoÅ¡anas un mÅ«su valsts energoneatkarÄ«bas veicināšanai, bet gan, spÄ«tÄ"jot sabiedrÄ«bai, vides NVO un Latvijas Zaļās partijas pretestÄ«bai, 2012.gadā spÄ«tÄ«gi virzÄ«ja Aigara KalvÄ«Å¡a ministrÄ"Å¡anas laikā akceptÄ"to Visaginas AES projektu.

Latvijas Zaļā partija uzskata, ka Latvijas enerÄ£Ä"tiskā neatkarÄ«ba ir jābalsta, izmantojot vietÄ"jos atjaunojamos resursus, tādÄ"jādi veicinot mÅ«su valsts attÄ«stÄ«bu un nodarbinātÄ«bu, nevis ieguldot miljardus sveÅ¡as valsts( Å¡ajā gadÄ«jumā Lietuvas) attÄ«stÄ«bā, pretÄ« par to saņemot bÄ«stamu objektu Latvijas pierobežā un neskaidrus finansiālos nosacÄ«jumus.

Ekonomikas ministrijas EnerÄ£Ä"tikas departaments 2013. gada pārskatā par Latvijas enerÄ£Ä"tiku laika posmā no1990. lÄ«dz 2011. gadam ir norādÄ«jis, ka tikai 33,1% no kopÄ"jā patÄ"riņa tiek nosegti ar vietÄ"jiem resursiem. Tas norāda uz lielu enerÄ£Ä"tisko atkarÄ«bu Ä«paÅ¡i dabasgāzei, kurai ir tikai viena piegādātājvalsts- Krievija, tāpÄ"c Latvijai ne tikai jādažādo primārās energoresursu piegādes shÄ"mas, jārada jauni elektroenerÄ£ijas starpsavienojumi, bet, ņemot vÄ"rā Eiropas attÄ«stÄ«to valstu piemÄ"ru, jāstrādā zaļo tehnoloÄ£iju attÄ«stÄ«bas virzienā, gādājot par Latvijā saražotas droÅ¡as enerÄ£ijas Ä«patsvaru!

Zaļo tehnoloÄ£iju un energoefektivitātes jÄ"dziens Å¡obrÄ«d ir pazÄ«stams gandrÄ«z ikvienam Latvijas iedzÄ«votājam, un tas lielā mÄ"rā panākts, pateicoties Eiropas SavienÄ«bas pieejamajam lÄ«dzfinansÄ"jumam, kas devis atspÄ"riena punktu jaunu enerÄ£Ä"tikas tehnoloÄ£iju ievieÅ¡anā un energoefektivitātes veicināšanā, Ä«paÅ¡i publiskajā sektorā. PÄ"dÄ"jo mÄ"neÅ¡u notikumi Ukrainā ir pierādÄ«juÅ¡i, ka enerÄ£Ä"tiskā atkarÄ«ba no citas valsts resursiem sasien rokas, ļaujot tādam enerÄ£Ä"tiskajam gigantam kā Krievijai manipulÄ"t. Lai no tā izvairÄ«tos ir nepiecieÅ¡amas citas alternatÄ«vas, no kurām vienai pavisam noteikti jābÅ«t zaļajai!

Latvijas Zaļā partija, pieminot divdesmit astoto gadadienu kopš Černobiļas katastrofas, pateicas visiem, kuri piedalījās Černobiļas atomelektrostacijas katastrofas seku likvidācijā un izsaka līdzjūtību tiem, kurus dzīvības un dzīves aprāva traģiskais 1986.gada 26.aprīlis.

Straujuma ar jauno Igaunijas premjeru spriež par Baltijas energoneatkarību

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (VienotÄ«ba) piektdien pirmajā vizÄ«tÄ" Latvijā uzņÄ"ma gan amatā, gan gados jaunāko valdÄ«bas vadÄ«tāju Eiropas SavienÄ«bā - Igaunijas premjerministru Tāvi Reivasu.

Liela daļa no pārrunājamajiem jautājumiem skāra situāciju Ukrainā un droÅ¡Ä«bu, tostarp Reivass vizÄ«tes laikā viesojās Inčukalna gāzes krātuvÄ". Straujuma preses konferencÄ" žurnālistiem sacÄ«ja, ka ar Igauniju saskaņoti viedokļi par energoneatkarÄ«bas un alternatÄ«vo risinājumu nodroÅ¡ināšanu.

"DroÅ¡Ä«ba ir plašāka par militāro droÅ¡Ä«bu. [...] Mums jāveido papildu iespÄ"jas gāzes piegādÄ"m, lai vairs nebÅ«tu izolÄ"tas energosalas Eiropā," sacÄ«ja Igaunijas premjers. Viņš norādÄ«ja, ka energoneatkarÄ«ba skar ne vien gāzes piegādes, bet arÄ« elektrÄ«bu. PiemÄ"ram, Igaunijas pieredze rāda, ka lÄ«dz ar papildu savienojumu ar Somiju veicināta ne tikai neatkarÄ«ba Å¡ajā jomā, bet arÄ« zemākas elektrÄ«bas cenas.

Straujuma sacīja, ka abas valstis ir vienisprātis, ka situācija Ukrainā nesīs ietekmi uz ekonomiku, taču būtiskāka ir valstu neatkarība un drošība.

PÄ"c Straujumas un Reivasa tikÅ¡anās žurnālistiem, kas bija kuplā skaitā pulcÄ"juÅ¡ies uz viņu kopÄ«go preses konferenci, saspringtās darba kārtÄ«bas dÄ"ļ netika dota iespÄ"ja uzdot jautājumus.

Jau ziņots, ka Igaunijas parlaments marta beigās Reivasam uzdeva veidot jauno valdÄ«bu. Viņš amatā nomainÄ«jis ilggadÄ"jo Igaunijas premjeru Andrusa Ansipu, kurÅ¡ demisionÄ"ja.

Šī bija Reivasa pirmā vizīte Latvijā.

Loginova atalgojums un uzkrājumi pērn nedaudz samazinājušies

RÄ«gas brÄ«vostas pārvaldnieka LeonÄ«da Loginova ienākumi un uzkrājumi pÄ"rn nedaudz samazinājuÅ¡ies, liecina amatpersonas iesniegtā deklarācija par 2013.gadu.

RÄ«gas brÄ«vostas pārvaldnieka amatā Loginovs saņÄ"mis 172 546 eiro algu, kas ir par aptuveni 4800 eiro mazāk nekā 2012.gadā, SIA RÄ«gas brÄ«vostas flote valdes locekļa amatā viņš saņÄ"mis 48 314 eiro, kas ir par nepilniem 9100 eiro mazāk nekā gadu iepriekÅ¡, savukārt MÄ"rsraga ostas pārvaldÄ" Loginovam izmaksāta 285 eiro alga salÄ«dzinājumā ar 1138 eiro 2012.gadā.

Vienlaikus brÄ«vostas pārvaldnieks no Valsts Sociālās apdroÅ¡ināšanas aÄ£entÅ«ras saņÄ"mis 38 511 eiro pensiju, kas kopumā bijusi par 5100 eiro lielāka nekā 2012.gadā, kā arÄ« Loginovam pÄ"rn izmaksāts pabalsts 1607 eiro apmÄ"rā.

Loginovs pÄ"rn guvis 17 000 eiro ieņÄ"mumus no Ä«paÅ¡uma pārdoÅ¡anas.

BrÄ«vostas pārvaldnieks pÄ"rn par 7154 eiro palielinājis skaidras naudas uzkrājumus un to summa 2013.gadā sasniegusi 58 378 eiro. Savukārt bezskaidras naudas uzkrājumi ir nedaudz samazinājuÅ¡ies - 2013.gadā Loginovs deklarÄ"jis 248 144 eiro uzkrājumus, no kuriem 28 300 eiro ir iemaksas SEB atklātajā pensiju fondā, savukārt 2012.gadā brÄ«vostas pārvaldnieka uzkrājumi bijuÅ¡i 267 076 eiro, no kuriem pensiju fondā noguldÄ«ti 14 339 eiro.

Loginovs 2013.gadā veicis trÄ«s dāvinājumus 131 064 eiro vÄ"rtÄ«bā, no tiem viena dāvinājuma vÄ"rtÄ«ba bijusi 83 950 eiro, bet cita - 40 000 eiro. BrÄ«vostas pārvaldnieks iemaksājis 14 229 eiro pensiju fondā, kā arÄ« deklarÄ"jis divus rÄ"Ä·inus par nomas maksu - kopumā par 12 100 eiro.

Amatpersona savā deklarācijā norādījusi, ka viņam nepieder nekāda veida nekustamais īpašums, bet VAS Valsts nekustamie īpašumi viņam lietošanā nodevusi māju Jūrmalā.

Loginovam pieder apjomÄ«gs transportlÄ«dzekļu parks - viņam pieder 1993.gadā ražota vieglā automaÅ¡Ä«na Jeep, 2004.gadā ražotā vieglā automaÅ¡Ä«na MB G400 CDI un 2011.gadā ražotā vieglā automaÅ¡Ä«na BMW Mini Cooper, kas reÄ£istrÄ"ta 2012.gadā. Papildus Å¡iem spÄ"kratiem Loginova lietoÅ¡anā ir 2002.gada "BMW X5".

BrÄ«vostas pārvaldnieka Ä«paÅ¡umā ir 2002.gada motocikls Harley Davidson, divi kvadricikli - 2008.gada Kawasaki Brute Force 750 un 2011.gada Bombardier Commander 1010XT -, kā arÄ« 1939.gadā ražotais motorkuÄ£is Colin Arhe. No Loginova deklarācijas izslÄ"gts 2005.gadā ražotais Starfisher 8-40, Mila Primero.

Loginovs joprojām nav saņÄ"mis atpakaļ 2011.gadā deklarÄ"tos izsniegtos trÄ«s aizdevumus kopumā 47 650 eiro apjomā, taču jaunus aizdevumus vai to atmaksu viņš nav norādÄ«jis.

Kā ziņots, 2012.gadā Loginovs dažāda veida aizdevumos un dāvinājumos izsniedzis vairāk nekā 437 000 eiro - viņš izsniedzis četrus aizdevumus katru 28 500 eiro vÄ"rtÄ«bā, kā arÄ« veicis vairākus prasÄ«juma tiesÄ«bu dāvinājumus - trÄ«s no tiem bijuÅ¡i 71 144 eiro vÄ"rtÄ«bā, viens - par 31 000 eiro. Tāpat Loginovs kādam 2012.gadā aizdevis 17 000 eiro spÄ"krata BMW MC iegādei, kā arÄ« deklarÄ"jis vienu dāvinājumu 61 200 eiro apjomā, bet pensiju fondā iemaksājis 14 230 eiro.

Mūrnieks: Jāpārskata Latvijas stratēģija!

Vai Latvijas stratÄ"Ä£iskās attÄ«stÄ«bas virziens atbilst latvieÅ¡u tautas interesÄ"m - ņemot vÄ"rā pÄ"dÄ"jo gadu procesus demogrāfijā un ekonomikā un pÄ"dÄ"jo mÄ"neÅ¡u politiskos notikumus?

2010. gadā tapa "Latvijas ilgtspÄ"jÄ«gas attÄ«stÄ«bas stratÄ"Ä£ija Latvija 2030" tolaik prezidenta StratÄ"Ä£iskās analÄ«zes komisijas vadÄ«tāja Roberta Ķīļa vadÄ«bā. Tajā teikts: "Visticamāk, ka 2030. gadā Latvijas sabiedrÄ«ba bÅ«tiski atÅ¡Ä·irsies no tās, kas Å¡eit dzÄ«vo Å¡obrÄ«d. ValstÄ« dzÄ«vos aptuveni 2 miljoni iedzÄ«votāju."

Å o prognozi esam jau Ä«stenojuÅ¡i! Latvijā jau ir mazāk par 2 miljoniem cilvÄ"ku. Tas vien liek pārskatÄ«t Å¡o pirms dažiem gadiem izstrādāto un pieņemto dokumentu. Procesi norit neiedomājami strauji. Latvijai draud depopulācija, tautas izmirÅ¡ana!

Protams, Å¡obrÄ«d ir arÄ« Nacionālās attÄ«stÄ«bas plāns (NAP). Tas ir daudz konkrÄ"tāks par Å¡o stratÄ"Ä£iju. Taču strukturālu saistÄ«bu starp abiem dokumentiem konstatÄ"t ir grÅ«ti.

Pati ideja skatÄ«t valsts attÄ«stÄ«bu vairāku desmitgažu perspektÄ«vā ir nepiecieÅ¡ama. Mulsina kopÄ"jā stratÄ"Ä£ijas Latvija 2030 tendence: samierināties ar notiekoÅ¡o. Tā vien liekas, ka ar Å¡o dokumentu iecerÄ"ts padarÄ«t pieņemamu skumjo realitāti, ka latvieÅ¡iem 21. gadsimts bÅ«s pÄ"dÄ"jais.

StratÄ"Ä£ijas dokumentam Latvija 2030 ir arÄ« dažas pozitÄ«vas iezÄ«mes: 1) tas raksturo dominÄ"jošās tendences Latvijā un pasaulÄ", 2) uzsver kultÅ«ras nozÄ«mi sabiedrÄ«bas attÄ«stÄ«bā, 3) akcentÄ" pārmaiņas izglÄ«tÄ«bā. StratÄ"Ä£ijā ir atzÄ«ta nepiecieÅ¡amÄ«ba plānot ilgākā perspektÄ«vā, atbildÄ«ba nākamo paaudžu priekšā, sabalansÄ"tas attÄ«stÄ«bas nepiecieÅ¡amÄ«ba. TomÄ"r dominÄ" atseviÅ¡Ä·u un lokālu risinājumu uzskaitÄ«jums. Dažām pareizi identificÄ"tajām problÄ"mām nav meklÄ"ti cÄ"loņi.

Domājot par nākotni, mÅ«sdienu sabiedrÄ«bas tendences tiek absolutizÄ"tas, nosaucot tās par nenovÄ"rÅ¡amām. StratÄ"Ä£ija Latvija 2030 konstatÄ" demogrāfisko krÄ«zi, globalizāciju, darba tirgus dinamiku, klimata izmaiņas un dabas vides apdraudÄ"tÄ«bu, energoresursu problÄ"mu, demokrātiskas pārstāvniecÄ«bas krÄ«zi, sabiedrÄ«bas noslāņoÅ¡anos un urbanizāciju [Latvija 2030, 6]. 

Taču nav analizÄ"ts, kas ir izraisÄ«jis nosauktās tendences (kuras ne visas vÄ"rtÄ"jamas pozitÄ«vi) un kāda ir to dinamika. Nemaz netiek skarts morālās krÄ«zes jautājums. Bet nodokļu nemaksāšana, bezatbildÄ«ba, shÄ"moÅ¡ana, krāpÅ¡ana, Ä"nu ekonomika, zagÅ¡ana sakņojas tieÅ¡i morāles vājumā.

Kā galvenie stratÄ"Ä£iskie principi minÄ"ta jaunrade, tolerance, sadarbÄ«ba un lÄ«dzdalÄ«ba. [Latvija 2030, 7] ĪpaÅ¡i uzsvÄ"rta atvÄ"rtÄ«ba ārÄ"jām ietekmÄ"m (bez atrunām). Vai tas nozÄ«mÄ" atvÄ"rtÄ«bu jebkurām ietekmÄ"m? Tā ir diskutabla pozÄ«cija, ņemot vÄ"rā "maigās varas" un nu jau arÄ« atklātas agresijas piemÄ"rus mÅ«sdienu politikā. LÄ«dzdalÄ«bas principā minÄ"ta sabiedrÄ«bas saliedÄ"tÄ«ba, taču nav skaidrs, uz kādu vÄ"rtÄ«bu bāzes tā paredzÄ"ta. Turklāt lÄ«dzdalÄ«bas princips kontrastÄ" ar postulÄ"to nenovÄ"rÅ¡amo tendenci: plaisas palielināšanos starp nabadzÄ«go un bagātnieku slāni. SaliedÄ"t sabiedrÄ«bu bÅ«s grÅ«ti, ja plaisas turpinās paplaÅ¡ināties un tiks atzÄ«tas par "nenovÄ"rÅ¡amām". Visi četri principi attiecas uz mijietekmÄ"m horizontālajā - sociālajā, komunikāciju un dzÄ«ves darbÄ«bu - dimensijā. Nav mÄ"Ä£ināts apzināt un analizÄ"t sabiedrÄ«bu vienojoÅ¡as augstākās vÄ"rtÄ«bas un ideālus ne pagātnÄ", ne nākotnÄ". 

PretÄ"ji stratÄ"Ä£ijai Latvija 2030 pozitÄ«vi vÄ"rtÄ"jams Egila Levita izstrādātais Satversmes Ievads, kurā Ä«sā veidā mÄ"Ä£ināts tomÄ"r paskaidrot Latvijas valsts jÄ"gu, izveidoÅ¡anos, misiju, pamatvÄ"rtÄ«bas un mÄ"rÄ·i. Jācer ka Å¡is Ievads jeb Preambula tiks tuvākajā laikā pieņemts Saeimā.

Latvijas mÄ"rÄ·is StratÄ"Ä£ijā definÄ"ts kā 2030. gadā sasniedzams stāvoklis - tātad kā rezultāts (nevis virziens). 2030. gada Latvija bÅ«s plaukstoÅ¡a aktÄ«vu un atbildÄ«gu pilsoņu valsts. Ikviens varÄ"s justies droÅ¡s un piederÄ«gs Latvijai, Å¡eit katrs varÄ"s Ä«stenot savus mÄ"rÄ·us. Nācijas stiprums sakņosies mantotajās, iepazÄ«tajās un jaunradÄ«tajās kultÅ«ras un garÄ«gajās vÄ"rtÄ«bās, latvieÅ¡u valodas bagātÄ«bā un citu valodu zināšanās. Tas vienos sabiedrÄ«bu jaunu daudzveidÄ«gu un neatkārtojamu vÄ"rtÄ«bu radÄ«Å¡anai ekonomikā, zinātnÄ" un kultÅ«rā, kuras vÄ"rtÄ"s, pazÄ«s un cienÄ«s arÄ« ārpus Latvijas. Tālāk uzsvÄ"rta RÄ«gas un lauku attÄ«stÄ«bas izlÄ«dzināšanas nepiecieÅ¡amÄ«ba. MÄ"rÄ·is beidzas ar apgalvojumu: Latvija - mÅ«su mājas - zaļa un sakopta, radoÅ¡a un Ä"rti sasniedzama vieta pasaules telpā, par kuras ilgtspÄ"jÄ«gu attÄ«stÄ«bu mÄ"s esam atbildÄ«gi nākamo paaudžu priekšā. [Latvija 2030, 10] 

Utopisko noskaņu pastiprina apgalvojums: katrs varÄ"s Ä«stenot savus mÄ"rÄ·us, jo skaidrs, ka tas nav iespÄ"jams. MÄ"rÄ·i var bÅ«t visai atÅ¡Ä·irÄ«gi dažādām sociālajām grupām un ideoloÄ£ijām.

Tiek paredzÄ"ta vÄ"rtÄ«bu radÄ«Å¡ana ekonomikā. TomÄ"r jautājums par Å¡o vÄ"rtÄ«bu izmantoÅ¡anu paliek neskaidrs. StratÄ"Ä£ijā apiets bÅ«tiskākais jautājums: kam piederÄ"s ekonomiskā vara Latvijā? Vai tie bÅ«s Latvijas pilsoņi vai ārzemnieki? Vai un cik liela daļa ekonomikā atvÄ"lÄ"ta valsts sektoram, cik - privātajam?

StratÄ"Ä£ijas projektā nav definÄ"ts jÄ"dziens "kultÅ«ra". Turklāt tas tiek lietots atÅ¡Ä·irÄ«gās nozÄ«mÄ"s. Dažos gadÄ«jumos kultÅ«ra - kā visu mākslu kopums, citos - kā cilvÄ"ku pārveidotā vide, pagātnes mantojums vai personÄ«bas kvalitāšu kopums. Ekonomikas, zinātnes un kultÅ«ras jomu nodalÄ«Å¡ana dokumentā liecina, ka kultÅ«ra domāta vārda Å¡aurākā nozÄ«mÄ": kā mākslas joma vai kā tikai garÄ«go, nemateriālo vÄ"rtÄ«bu joma, nevis kā tautas mentalitātes vai visu sabiedrÄ«bas izpausmju un vÄ"rtÄ«bu strukturÄ"ts kopums.

Kā neizbÄ"gamÄ«ba uzsvÄ"rta cilvÄ"ku skaita samazināšanās un darbaspÄ"ka ieveÅ¡anas nepiecieÅ¡amÄ«ba. Tiek minÄ"ts, ka globālā tirgus iespaidā pasaules kultÅ«ras daudzveidÄ«ba ir apdraudÄ"ta, bet citur uzsvÄ"rta atvÄ"rtÄ«ba ārÄ"jām ietekmÄ"m, kas Å¡o apdraudÄ"tÄ«bu neizbÄ"gami vairos.

UzsvÄ"rts, ka pilsoniskā nācija interpretÄ"jama nevis kā etniskā, bet kā politiskā nācija. Izteikums nevis kā etniskā nevilÅ¡us rada spriedzi starp etnisko identitāti un nacionālo piederÄ«bu. Kas ir pilsoniskā nācija? Vai Latvija bez latvieÅ¡iem? Vai etniskajai piederÄ«bai jeb tautÄ«bai tātad it kā nebÅ«tu vietas pilsoniskās nācijas koncepcijā. Tas rada bažas. Lietojot pretstatÄ«jumu, ir panākta nevajadzÄ«ga pretruna. Tā nebÅ«tu, ja izteikums tiktu formulÄ"ts, ievÄ"rojot komplementaritātes - papildināmÄ«bas - principu. Tā vien liekas - mÄ"Ä£ināts apgalvot, ka pilsoniskā nācija nav savienojama ar etniskās piederÄ«bas principu. KāpÄ"c? 

ŽÄ"l, ka no Egila Levita sākotnÄ"jā Satversmes Preambulas projekta ir izņemts jÄ"dziens "valsts nācija". LatvieÅ¡i Latvijā ir valsts nācija jeb pamatnācija, jo tā ir dibinājusi Latvijas valsti, kas nes latvieÅ¡u tautas nosaukumu. Taču Latvijas pilsoņu vidÅ« ir un var bÅ«t citu tautu pārstāvji, kuri kopā ar latvieÅ¡iem piedalās Latvijas valsts celÅ¡anā, lieto latvieÅ¡u valodu un ciena Latvijas kultÅ«ru.

Projektā Latvija 2030 izteikta prognoze, ka 2025. gadā RÄ«gā vairāk nekā puse mājsaimniecÄ«bu dzÄ«vos viens cilvÄ"ks vai pāris bez bÄ"rniem [Latvija 2030, 2009, 18]. LÄ«dzÄ«gi kā dokumenta sākumā, kur apgalvots, ka 2030 gadā vairākums bÅ«s vecāki par 45 gadiem, bet jau 2020. gadā pensijas vecuma cilvÄ"ku bÅ«s vairāk nekā bÄ"rnu un jaunieÅ¡u vecumā lÄ«dz 18 gadiem. Tālāk analizÄ"ts nevis, kā Å¡o situāciju aizkavÄ"t vai uzlabot, bet - kā ar to sadzÄ«vot, samierināties.

PretrunÄ«gas pārdomas izraisa izglÄ«tÄ«bas attÄ«stÄ«bas redzÄ"jums Å¡ajā stratÄ"Ä£ijā.

KultÅ«ras kontekstā runāts par pāreju no izglÄ«tÄ«bas sistÄ"mas, kas vÄ"rsta galvenokārt uz loÄ£isko domāšanu un intelektu, uz tādu, kas stimulÄ" dažādas domāšanas kvalitātes (iztÄ"li, intuÄ«ciju, emocijas), radoÅ¡as idejas, attÄ«sta kritisko domāšanu un spÄ"j Ä£enerÄ"t jaunas vÄ«zijas un vÄ"rtÄ«bas.

LoÄ£iskā domāšana tātad pretstatÄ«ta kritiskai domāšanai. Tas rada jautājumu, vai kritiskā domāšana var iztikt bez loÄ£ikas. Turklāt no apgalvojuma netieÅ¡i izriet, ka lÄ«dz Å¡im kritiskā domāšana, iztÄ"le un radošās idejas nemaz netika attÄ«stÄ«tas. Tas ir apÅ¡aubāmi, ņemot vÄ"rā mākslas izglÄ«tÄ«bas vietu un panākumus Latvijā, mākslinieku starptautisko atpazÄ«stamÄ«bu, kas bez iztÄ"les un radoÅ¡uma attÄ«stÄ«Å¡anas izglÄ«tÄ«bā diez vai bÅ«tu sasniedzams. Tam runā pretÄ« arÄ« Latvijas skolÄ"nu augstie sasniegumi starptautiskās olimpiādÄ"s, tostarp eksaktajos mācÄ«bu priekÅ¡metos. Bez kritiskās un loÄ£iskās domāšanas diez vai tie bÅ«tu iespÄ"jami.

No formulÄ"juma var netieÅ¡i secināt, ka loÄ£iskā domāšana un intelekts kā novecojis ir jāatmet - tāpÄ"c, ka formulÄ"jumā neapdomÄ«gi izmantota pretstatÄ«Å¡ana. Lai gan labāk derÄ"tu sintÄ"ze vai komplementāra pieeja - papildinot loÄ£ikas un intelekta izkopÅ¡anu ar citu kvalitāšu - emocionalitātes, iztÄ"les - attÄ«stÄ«Å¡anu. KvalitatÄ«va un pieejama izglÄ«tÄ«ba mūža garumā ir deklarÄ"tais izglÄ«tÄ«bas mÄ"rÄ·is sadaļā par paradigmu maiņu izglÄ«tÄ«bā. Tajā ir vairākas konstatÄ"joÅ¡as tÄ"zes. Vienlaikus ar specifisku kompetenču un kvalifikācijas uzkrāšanu, kas nosaka cilvÄ"ka spÄ"jas iekļauties darba tirgÅ« un veidot veiksmÄ«gu profesionālo karjeru, izglÄ«tÄ«ba ir arÄ« cilvÄ"ka talantu, emocionālās un sociālās inteliÄ£ences un personÄ«bas attÄ«stÄ«bas process. 

ArÄ« Å¡ajā tekstā, lÄ«dztekus neapÅ¡aubāmi svarÄ«gajai emocionālajai, sociālajai inteliÄ£encei un talantam tomÄ"r nav minÄ"ta morālā dimensija. CilvÄ"ks var bÅ«t kvalificÄ"ts, kompetents, talantÄ«gs, sociāli veiksmÄ«gs un pat emocionāls, taču izrādÄ«ties pÄ"dÄ«gais nelietis. Vai tā nav pamata problÄ"ma Latvijas lÄ«dzÅ¡inÄ"jās politiskajās un ekonomiskajās problÄ"mās? GrÅ«ti iedomāties kompetentākus, ekonomiski un sociāli veiksmÄ«gākus, intelektuāli rafinÄ"tākus cilvÄ"kus kā daudzkārt medijos kritizÄ"tos Latvijas oligarhus vai bankrotÄ"juÅ¡o (lasi - bankrotā novesto) banku vadÄ«tājus.

Neskaidrs ir izteikums kvalifikācijas uzkrāšana, jo kvalifikāciju parasti iegÅ«st, uzkrāj pieredzi. Tālāk uzmanÄ«ba ir pievÄ"rsta organizatoriskajam un strukturālajam aspektam. PersonÄ«bas kvalitāšu un Ä«paÅ¡Ä«bu jautājums, kas ieskicÄ"ts pirmajā formulÄ"jumā, netiek izvÄ"rsts. 

Nesaprotams ir uzstādÄ«jums, ka tradicionālā pieeja mācÄ«t priekÅ¡metus savstarpÄ"ji noÅ¡Ä·irti ar uzsvaru uz zināšanām jānomaina ar pragmatiskāku pieeju, kur bÅ«tisks ir zināšanu apguves konteksts. Ja tas nozÄ«mÄ", ka no mācÄ«bu priekÅ¡metu sistÄ"mas vispār jāatsakās, tad tā ir radikāla pieeja. LÄ«dzsvarotas attÄ«stÄ«bas labā tomÄ"r nepiecieÅ¡ams sabalansÄ"t atziņu par zināšanu konteksta svarÄ«gumu ar atbildÄ«gu attieksmi pret skolu tradÄ«ciju, kurā mācÄ«bu priekÅ¡meti ir nodalÄ«ti cits no cita. Tas turklāt ir loÄ£iski un pedagoÄ£iski pamatoti. PilnÄ«ga mācÄ«bu priekÅ¡metu saplÅ«sme (totāla integrācija) ir jānoÅ¡Ä·ir no saprātÄ«gas saiknes starp mācÄ«bu priekÅ¡metu (tematiskas integrācijas). Pirmajā gadÄ«jumā jārÄ"Ä·inās ar milzÄ«giem ieguldÄ«jumiem, faktiski ar resursu izÅ¡Ä·Ä"rdÄ"Å¡anu, ja to ieviestu. Turklāt par šādas pieejas trÅ«kumiem ir uzkrāta visai pretrunÄ«ga pieredze ārzemÄ"s. Otrajā pieejā - starppriekÅ¡metu saiknes stiprināšanā - savukārt ir labas iestrādes, kas jāturpina.

DiskutÄ"jams ir apgalvojums, ka skolÄ"nu izglÄ«toÅ¡anā jāiesaista speciālisti bez speciālās pedagoÄ£iskās izglÄ«tÄ«bas. AtseviÅ¡Ä·i gadÄ«jumi, kur šāda iesaiste devusi labus rezultātus, nevar bÅ«t pamats sistÄ"mai. Tas faktiski sagrautu jebkuru pedagoÄ£isko prasÄ«bu nozÄ«mi un visu pedagogu sagatavoÅ¡anas sistÄ"mu. StratÄ"Ä£ijā raksturota e-skolas un informācijas tehnoloÄ£iju nozÄ«me, mūžizglÄ«tÄ«ba, skola kā sociālā tÄ«klojuma centrs, kas ir aktuālas un pamatotas idejas. 

Var piekrist apgalvojumam, ka jāpalielina profesionālo asociāciju loma (nav gan skaidrs, vai domātas arÄ« pedagogu asociācijas). TomÄ"r pašā stratÄ"Ä£ijas projekta izstrādÄ" pedagogu profesionālās asociācijas tieÅ¡i nav tikuÅ¡as pieaicinātas. Projektam gan bijuÅ¡i konsultanti no Å veices, ASV, Beļģijas, Lielbritānijas un JaunzÄ"landes. KāpÄ"c tieÅ¡i no Å¡Ä«m valstÄ«m, nevis, piemÄ"ram, no Somijas, Vācijas, NorvÄ"Ä£ijas, mÅ«su mentalitātei tuvākajām ziemeļvalstÄ«m, tas nav skaidrs.

Uzsverot inovāciju un attÄ«stÄ«bas nepiecieÅ¡amÄ«bu, neartikulÄ"ts ir pagātnes mantojuma aspekts. Nekur stratÄ"Ä£ijā nav minÄ"ta morālo ideālu attÄ«stÄ«bas nepiecieÅ¡amÄ«ba, vÄ"rtÄ«bizglÄ«tÄ«ba, audzināšana. Lai gan kā sabiedrÄ«bas mÄ"rÄ·is ir minÄ"ta zaļa Latvija, tomÄ"r izglÄ«tÄ«bas jomā nav izvÄ"rsta vides, veselÄ«bas un ekoloÄ£iskās izglÄ«tÄ«bas dimensija. 

Projektā minÄ"ta izglÄ«tÄ«bas iestāžu internacionalizācija, bet nekas nav teikts par nacionālo un etnisko vÄ"rtÄ«bu (tostarp tradicionālās kultÅ«ras) apgÅ«Å¡anu skolās. Lai gan tautas identitātes un attÄ«stÄ«bas nozÄ«mi izceļ UNESCO ziņojums 21. gadsimtam, kurā apgalvots ka cilvÄ"ku socializācija nedrÄ«kst bÅ«t pretrunā tautu attÄ«stÄ«bai [Delors, 2001, 61].

PozitÄ«vi vÄ"rtÄ"jams mÄ"Ä£inājums vispirms definÄ"t principus un tikai pÄ"c tam mÄ"rÄ·us. TrÄ«s no stratÄ"Ä£ijas principiem (iecietÄ«ba, sadarbÄ«ba, lÄ«dzdalÄ«ba) pieder pie plašāka dialoga filozofijas konteksta, kas balstās uz lÄ«dztiesÄ«bu, kuras pamatā ir taisnÄ«gums un solidaritāte. Bez Å¡Ä«m vÄ"rtÄ«bām grÅ«ti cerÄ"t uz sabiedrÄ«bas lÄ«dzdalÄ«bu un sadarbÄ«bu. Taču ar to ir par maz, lai sabiedrÄ«ba saprastu virzienu - kurp šāda stratÄ"Ä£ija ved - un spÄ"tu vienoties kopÄ«gam darbam Latvijas labā.

BÅ«tiskākais - nav minÄ"ta Ä£imene kā pamatvÄ"rtÄ«ba. Bet tieÅ¡i Ä£imenes problÄ"mas, laulāto Å¡Ä·irÅ¡anās, kopdzÄ«ve ārpus laulÄ«bas, seksuālo partneru mainÄ«ba, nestabilitāte un maz bÄ"rnu ir tieÅ¡i tas, kas kavÄ" Latvijai kaut vai noturÄ"t iedzÄ«votāju skaitu paÅ¡reizÄ"jā lÄ«menÄ«.

StratÄ"Ä£ija Latvija 2030 nav revolucionāra, pat ne reformistiska, drÄ«zāk samiernieciska. Tajā iekodÄ"ta padoÅ¡anās globalizācijas un depopulācijas tendencÄ"m, kas novedÄ«s pie situācijas, ka Latvija ieplÅ«dÄ«s darbaspÄ"ks no citām zemÄ"m, kas skaitliski pārmāks pamatnāciju. ArÄ« Latvijas zeme un uzņÄ"mumi - ieplÅ«stot investÄ«cijām, bankrotÄ"jot uzņÄ"mumiem, kas neapdomÄ«gi ņÄ"muÅ¡i banku kredÄ«tus, dāsni dāvājot uzturÄ"Å¡anās atļaujas pret nekustamā Ä«paÅ¡uma iegādi - visticamāk nebÅ«s vairs Latvijas pilsoņu vai valsts rokās, ja turpināsim darÄ«t kā lÄ«dz Å¡im. Ja turpināsim plÅ«st pa straumi. 

Sena tautas gudrÄ«ba saka: beigta zivs peld pa straumi, dzÄ«va - pret straumi! Vai nebÅ«tu laiks Latvijai pagriezties “pret straumi”? IzvÄ"lÄ"ties pilnÄ«gi pretÄ"ju virzienu un attÄ«stÄ«bas mÄ"rÄ·i! IezÄ«mÄ"t jaunu nākotnes scenāriju, jaunu stratÄ"Ä£iju - visus spÄ"kus vÄ"rst uz tautas izdzÄ«voÅ¡anu. 

Tas nozÄ«mÄ" - visiem iespÄ"jamiem lÄ«dzekļiem cÄ«nÄ«ties, lai Latvijā vairāk dzimst nekā mirst, vairāk atgriežas dzimtenÄ", nekā no tās aizbrauc, vairāk pāru apprecas, nekā izÅ¡Ä·iras un arvien vairāk ekonomiskās noteikÅ¡anas un bagātÄ«bas atgriežas Latvijas un tās pilsoņu rokās!

Å Ä·iet, cita ceļa mums nav, ja mÄ"s - latvieÅ¡u tauta - vÄ"lamies piedzÄ«vot 22. gadsimtu kā pamatnācija tÄ"vu zemÄ", kas spÄ"j saimniekot un bÅ«t notecÄ"ja savā valstÄ«.

AVOTI:

Latvijas ilgtspÄ"jÄ«gas attÄ«stÄ«bas stratÄ"Ä£iju lÄ«dz 2030. gadam (Latvija 2030). http://www.pkc.gov.lv/latvija2030 

Delors, Ž. u. c. Mācīšanās ir zelts. Ziņojums, ko Starptautiskā komisija par izglītību 21. gadsimtam sniegusi UNESCO. - Rīga: 2001 

Jaunais Satversmes ievads ceļā uz Saeimu http://www.la.lv/jaunais-satversmes-ievads-cela-uz-saeimu/

Eksperti neiesaka valstij iegādāties Latvijas gāzes akcijas

Å Ä«brīža situācijā Latvijas valstij nebÅ«s vÄ"rā ņemamu ieguvumu no a/s Latvijas gāze (LG) akciju iegādes un pirkums var sevi neattaisnot, ļauj secināt vairāku nozares ekspertu un arÄ« politiÄ·u teiktais. Galvenokārt šāds viedoklis tiek pamatots ar faktu, ka, iegādājoties stratÄ"Ä£iski nozÄ«mÄ«go uzņÄ"mumu, par spÄ«ti apjomÄ«giem ieguldÄ«jumiem, valsts joprojām nespÄ"s bÅ«tiski ietekmÄ"t tā darbÄ«bu, treÅ¡dien raksta laikraksts Diena. 

Raugoties no komerciālā viedokļa, Latvijas dabasgāzes tirgus vispār nav Ä«paÅ¡i pievilcÄ«gs, jo, pretÄ"ji sabiedrÄ«bā izplatÄ«tajam mÄ«tam par to, ka Latvija pÄ"dÄ"jos gados kļuvusi atkarÄ«gāka no importÄ"tās dabasgāzes, statistika liecina par to, ka dabasgāzes tirgus mÅ«su valstÄ« stagnÄ" - salÄ«dzinot ar patÄ"riņa maksimumu pirms Padomju SavienÄ«bas sabrukuma, kad Latvija patÄ"rÄ"ja gandrÄ«z trÄ«s miljardus kubikmetrus gāzes gadā, Å¡obrÄ«d patÄ"riņš atkarÄ«bā no ārÄ"jās gaisa temperatÅ«ras sasniedz tikai mazliet vairāk vai mazāk par 1,3 miljardiem kubikmetru gadā, un nav apstiprinājušās arÄ« prognozes, ka visu kopÄ"jo dabasgāzes patÄ"riņu varÄ"tu bÅ«tiski ietekmÄ"t RÄ«gas termoelektrocentrāļu rekonstrukcija.

"Jau lielu daļu RÄ«gas apkures patlaban nodroÅ¡ina Å¡Ä·eldas izmantoÅ¡ana, un ekonomisku apsvÄ"rumu iespaidā tuvāko gadu laikā Å¡Ä·elda bÅ«tiskos apjomos var izkonkurÄ"t dabasgāzi arÄ« daudzās citās pilsÄ"tās, tāpÄ"c ir skaidrs, ka dabasgāzes uzņÄ"muma perspektÄ«vas vismaz no noieta viedokļa Latvijā kopumā nav ļoti spožas. BÅ«tÄ«bā valstij Latvijas gāzes akcijas labumu spÄ"j nest tikai tad, ja tās dod iespÄ"ju kontrolÄ"t arÄ« Inčukalna gāzes krātuvi," tā uzskata kāda augsta lÄ«meņa enerÄ£Ä"tikas nozares amatpersona, kas savu vārdu atklāt nevÄ"lÄ"jās. Šādam viedoklim piekrÄ«t arÄ« Providus pÄ"tnieks, enerÄ£Ä"tikas eksperts Reinis Ä€boltiņš, kurÅ¡ arÄ« atgādina, ka papildus sarÅ«koÅ¡ajam dabasgāzes patÄ"riņam ne visai pievilcÄ«ga ir arÄ« Latvijas dabasgāzes tirgus struktÅ«ra - tajā ir samÄ"rā daudz tā dÄ"vÄ"to mazo lietotāju, respektÄ«vi, lietotāju, kuri patÄ"rÄ" nelielu apjomu dabasgāzes, bet kuru vajadzÄ«bām par lieliem lÄ«dzekļiem jāuztur plaÅ¡a sadales infrastruktÅ«ra. "No uzņÄ"mÄ"jdarbÄ«bas viedokļa pievilcÄ«gākie un perspektÄ«vākie ir gāzes pārvades aktÄ«vi un dabasgāzes krātuve," skaidro Ä€boltiņš.

Diskusijās par to, vai Latvijai bÅ«tu jāiegādājas valstij piederošās akcijas, interesanta bijusi tendence, ka visai lÄ«dzÄ«gu nostāju ir pauduÅ¡i eksperti, kuru viedokļi iepriekÅ¡ biežāk bijuÅ¡i pretÄ"ji. Tā, piemÄ"ram, viedokli par to, ka valstij akcijas nebÅ«tu jāiegādājas, paudis gan Eiropas Parlamenta deputāts Roberts ZÄ«le no Nacionālās apvienÄ«bas, gan Latvijas gāzes akcionāra Itera Latvija vadÄ«tājs Juris Savickis.

Savickis sarunā ar Dienu savu viedokli pamatoja ar faktu, ja par Latvijas gāzes lÄ«dzÄ«paÅ¡nieku kļūtu valsts, tad, piemÄ"ram, diskusijas par gāzes cenām varÄ"tu kļūt politizÄ"tas, un no citu uzņÄ"muma akcionāru un investoru viedokļa tas nav izdevÄ«gi. Savickis arÄ« pieļāva iespÄ"ju, ka, kļūstot par Latvijas gāzes akciju Ä«paÅ¡nieku, valsts, lÄ«dzÄ«gi kā gadÄ«jumā ar Latvenergo, var krist kārdinājumā izmantot arÄ« Latvijas gāzi kā sociālās politikas instrumentu.

Plašāk lasiet Gunāra Valdmaņa rakstā Diagnoze - akcijas nepirkt trešdienas, 23.marta, laikraksta Diena 8.-9.lpp.! 

FOTO un VIDEO: Ar kampaņu daudzinās auto un velo braucēju savstarpējo cieņu

Ceļu satiksmes un droÅ¡Ä«bas direkcijas (CSDD) rÄ«kotajā kampaņā Cieņa darbojas! daudzinās autobraucÄ"ju un velosipÄ"distu savstarpÄ"jo cieņu ar mÄ"rÄ·i uzlabot savstarpÄ"jās attiecÄ«bas dažādu satiksmes dalÄ«bnieku starpā un veicināt droÅ¡u pārvietoÅ¡anos pilsÄ"tā.

Å Ä« gada agrÄ«nā velo un moto "sezonas bilance" ir visai skarba - 2014.gada pirmajos trÄ«s mÄ"neÅ¡os ceļu satiksmes negadÄ«jumos cietuÅ¡o velosipÄ"distu skaits divkārÅ¡ojies, divi braucÄ"ji gājuÅ¡i bojā, savukārt mopÄ"du negadÄ«jumu skaits gada sākumā ir palielinājies četras reizes. Tam pamatā ir dažādi iemesli, tostarp satiksmes dalÄ«bnieku neuzmanÄ«ba, nerÄ"Ä·ināšanās vienam ar otru jeb savstarpÄ"jas cieņas trÅ«kums, norādÄ«ja CSDD.

"VÄ"los izteikt atzinÄ«gus vārdus kampaņas organizatoriem, jo uzskatu, ka savstarpÄ"ja cieņa ceļu satiksmÄ" ir solis pretim galvenajam - droÅ¡Ä«bai. VÄ"los atgādināt, ka pārvietoÅ¡anās ar velosipÄ"du vai mopÄ"du pa pilsÄ"tas ielām un Å¡osejām nedrÄ«kst tikt pielÄ«dzināta ekstrÄ"miem sporta veidiem. TāpÄ"c bÅ«tiski ne tikai turpināt izglÄ«tojoÅ¡o darbu, bet arÄ« pilnveidot normatÄ«vo aktu bāzi, uzlabot kontroli uz ceļiem un rÅ«pÄ"ties par atbilstoÅ¡u infrastruktÅ«ru. Pirmie soļi jau ir sperti, nosakot, ka mopÄ"distiem vadÄ«tāja apliecÄ«bas iegÅ«Å¡anai jākārto arÄ« braukÅ¡anas eksāmens laukumā. Nākamais solis ir, roku rokā ar sabiedrÄ«bu, pabeigt darbu pie jauno Ceļu satiksmes noteikumu izstrādes,” skaidrojis satiksmes ministrs Anrijs MatÄ«ss (VienotÄ«ba).

"Vasaras mÄ"neÅ¡i ir "viskarstākais" laiks ceļu satiksmÄ", kad "nokaitÄ"tas" attiecÄ«bas auto, velo un moto vadÄ«tāju starpā izprovocÄ" negadÄ«jumus, no kuriem citkārt varÄ"tu izvairÄ«ties. BÅ«tiski atcerÄ"ties, ka uz ceļa visi ir vienlÄ«dzÄ«gi, un tāpat kā dzÄ«vÄ" Å¡eit darbojas princips - cieni citus un citi cienÄ«s Tevi," norādÄ«jis CSDD valdes priekÅ¡sÄ"dÄ"tājs Andris Lukstiņš. Viņš piebilst, ka iespÄ"ja velosipÄ"da apliecÄ«bu iegÅ«t jau no desmit gadu vecuma veicinās arvien jaunāku dalÄ«bnieku parādÄ«Å¡anos satiksmÄ". Vienlaikus, dažādojot likumdoÅ¡anā un ceļu satiksmÄ" noteiktās velobraucÄ"ju iespÄ"jas, paÅ¡iem riteņbraucÄ"jiem bÅ«s jāpieņem atbildÄ«gi lÄ"mumi, piemÄ"ram, par ielas Å¡Ä·Ä"rsoÅ¡anu, par labā vai kreisā pagrieziena veikÅ¡anu. TāpÄ"c uzmanÄ«ba un cieņpilna attieksme dalÄ«bnieku starpā ir un bÅ«s jo Ä«paÅ¡i svarÄ«ga.

Kopumā pÄ"rn ceļu satiksmes negadÄ«jumos ievainoti 439 velosipÄ"disti un 130 mopÄ"disti, savukārt bojā gājuÅ¡i attiecÄ«gi 13 un trÄ«s minÄ"to transportlÄ«dzekļu vadÄ«tāju. Pārsvarā Å¡ie negadÄ«jumi notiek, saduroties ar citu transportlÄ«dzekli - visbiežāk vieglo auto. Turklāt sadursmes ar velosipÄ"du ir treÅ¡ais biežākais negadÄ«jumu veids, kurā satiksmes dalÄ«bnieki zaudÄ" dzÄ«vÄ«bu - vairāk nekā 7% no visiem ceļu satiksmÄ" bojā gājuÅ¡ajiem pÄ"rn bijuÅ¡i velosipÄ"disti. 

Valsts policijas Galvenās kārtÄ«bas policijas pārvaldes Satiksmes droÅ¡Ä«bas pārvaldes priekÅ¡nieks Normunds Krapsis norādÄ«jis, ka ceļu satiksmÄ" svarÄ«ga ir ne tikai savstarpÄ"jā cieņa, bet arÄ« atbildÄ«ba un pienākumi gan pret sevi, gan pret citiem. Viņš piebildis, ka velosipÄ"du un mopÄ"du braucÄ"ji ir vieni no pārgalvÄ«gākajiem transportlÄ«dzekļu vadÄ«tājiem.

"PÄ"rn velosipÄ"du un mopÄ"du vadÄ«tājiem par satiksmes noteikumu pārkāpumiem izrakstÄ«ti gandrÄ«z 11 tÅ«kstoÅ¡i administratÄ«vo protokolu. MopÄ"distu pārkāpumu skaits audzis par 27% un vairāk nekā divkārt pārsniedz motociklistiem fiksÄ"to pārkāpumu apjomu. Lielākā daļa pārkāpumu saistÄ«ta ar velobraucÄ"jiem un mopÄ"distiem noteikto prasÄ«bu neievÄ"roÅ¡anu, vienlaikus piektā daļa vadÄ«tāju ir braukuÅ¡i reibumā. TāpÄ"c, sākot ar Å¡o gadu, mopÄ"du vadÄ«tājiem saskaņā ar AdministratÄ«vo pārkāpumu kodeksu piemÄ"ros tādus paÅ¡us sodus kā motociklu un auto transporta vadÄ«tājiem," paudis Krapsis.

Kampaņas ietvaros visi satiksmes dalÄ«bnieki tiks uzrunāti ar video un audio klipiem un vides reklāmām, kā arÄ« Ä«paÅ¡iem policijas reidiem. Savukārt ar apdroÅ¡ināšanas sabiedrÄ«bas ERGO atbalstu interneta vidÄ" tiks radÄ«ta satiksmes dalÄ«bnieku "Cieņas skola", kurā ikviens varÄ"s ar humoru paraudzÄ«ties uz to kā komunicÄ"jam dažādās negaidÄ«tās situācijās uz ceļa un atraktÄ«vā veidā apgÅ«t cieņpilnu izturÄ"Å¡anos. Lai visiem ceļu satiksmes dalÄ«bniekiem atgādinātu par velosipÄ"distu atgrieÅ¡anos uz ceļiem, demonstrÄ"tu iespÄ"jamās negadÄ«jumu sekas un pievÄ"rstu uzmanÄ«bu droÅ¡ai satiksmei, ar Statoil Fuel & Retail Latvia palÄ«dzÄ«bu atseviÅ¡Ä·i koki RÄ«gas centrā pārvÄ"rsti par "velo kokiem" ar tajos "ielidojuÅ¡iem" spilgtas krāsas velosipÄ"diem.

Bijusī Parex bankas darbiniece tiesājas par zaudējumu piedziņu uzteikuma dēļ

BijusÄ« AS Parex bankas (tagad AS Reverta) darbiniece Nina Tsvetkova tiesas ceļā no iepriekÅ¡Ä"jā darba devÄ"ja vÄ"las piedzÄ«t dažādus raduÅ¡os zaudÄ"jumus saistÄ«bā ar atlaiÅ¡anu no darba.

Kā aÄ£entÅ«rai LETA norādÄ«ja Revertas Komunikāciju un mārketinga direkcijas vadÄ«tāja Marita Ozoliņa, Å¡is strÄ«ds aizsākās pÄ"c tam, kad valsts pārņÄ"ma banku un bija daudz darba uzteikumu, tostarp darbs tika uzteikts arÄ« prasÄ«tājai 2010.gada vasarā.

Ozoliņa paskaidroja, ka sākotnÄ"ji prasÄ«ba ir bijusi arÄ« par darba tiesisko attiecÄ«bu uzteikuma atzÄ«Å¡anu par prettiesisku, tomÄ"r pÄ"c tam prasÄ«ba bija tikai par samaksu, tajā skaitā atlaiÅ¡anas pabalstu.

Revertas pārstāve minÄ"ja, ka tika samaksāta korekcija par atlaiÅ¡anas pabalstu trÄ«s mÄ"neÅ¡u vidÄ"jās darba algas apmÄ"rā, ko noteica Valsts darba inspekcija, kā arÄ« samaksāja noteikto summu par it kā nodarÄ«to morālo kaitÄ"jumu, kas pieteicÄ"jai radÄ«ts, no telpām SmilÅ¡u ielā pārceļoties uz Republikas laukumu.

StrÄ«da bÅ«tÄ«ba ir tajā, ka 2009.gada oktobrÄ« filiāles Valdemārs darbinieki, arÄ« prasÄ«tāja, informÄ"ti, ka bankā tiek izskatÄ«tas iespÄ"jas darbiniekus nodarbināt citās struktÅ«rvienÄ«bās atbilstoÅ¡i kvalifikācijai un darba spÄ"jām. PrasÄ«tāja iesniegumā bankai izteikusi priekÅ¡likumu izbeigt darba tiesiskās attiecÄ«bas, norādot, ka vÄ"las saņemt 15 atlaiÅ¡anas pabalstus, kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu, kā arÄ« kompensāciju par laiku, kad prasÄ«tāja meklÄ"s jaunu darbu, tomÄ"r darba tiesisko attiecÄ«bu izbeigÅ¡ana, pusÄ"m vienojoties, nebija panākta.

Laika periodā no 2009.gada 5.novembra lÄ«dz 2010.gada 4.maijam pieteicÄ"jai bijusi darbnespÄ"ja, bet no 2010.gada 6.maija lÄ«dz 2010.gada 6.jÅ«nijam viņa bijusi ikgadÄ"jā atvaļinājumā.

VÄ"lāk bijuÅ¡i darbiniece cÄ"la tiesā prasÄ«bu par darba lÄ«guma uzteikuma atzÄ«Å¡anu par prettiesisku, atjaunoÅ¡anu darbā, vidÄ"jās izpeļņas samaksu par darba piespiedu kavÄ"juma laiku, iedzÄ«votāju ienākuma nodokļa, valsts sociālās apdroÅ¡ināšanas iemaksu, zaudÄ"jumu piedziņu, diskriminācijas un nepamatotas atÅ¡Ä·irÄ«gas attieksmes fakta atzÄ«Å¡anu un morālā kaitÄ"juma atlÄ«dzÄ«bu.

Gan pirmā, gan apelācijas instance prasÄ«bu pilnÄ«bā noraidÄ«ja. TomÄ"r AT Senāts 2012.gadā apelācijas instances spriedumu atcÄ"la daļā, ar kuru noraidÄ«ta prasÄ«ba par psiholoÄ£iskā terora un nelabvÄ"lÄ«gu seku radÄ«Å¡anas fakta konstatÄ"Å¡anu un no tā izrietošā prasÄ«juma par zaudÄ"jumu piedziņu un atlÄ«dzÄ«bu par morālo kaitÄ"jumu, par zaudÄ"jumu piedziņu 2756 latu (3921 eiro) apmÄ"rā saistÄ«bā ar iemaksu veikÅ¡anas kārtÄ«bu un apjomu pensiju fondā un par atlaiÅ¡anas pabalsta piedziņu.

Tagad AT Civillietu departaments vÄ"rtÄ"ja Revertas kasācijas sÅ«dzÄ«bu, kurā lÅ«gts atcelt apelācijas instances tiesas spriedumu daļā, ar kuru no tās piedzÄ«ti zaudÄ"jumi 2756 latu (3921 eiro) apmÄ"rā.

Kā aģentūra LETA uzzināja tiesā, AT Civillietu departaments 17.aprīlī atzina, ka tiesas spriedums šajā daļā ir atceļams un lieta nododama jaunai izskatīšanai.

Arī siltumuzņēmumi meklē alternatīvas dabasgāzei - šosezon izdevīgāk kurināt ar šķeldu

Pagājušā apkures sezona bijusi pirmā, kurā augļus nesa siltumuzņÄ"mumu modernizācijas projekti.

SiltumenerÄ£ijas tarifiem Latvijā ir tendence pamazām samazināties, jo tiek realizÄ"ti siltumapgādes sistÄ"mu rekonstrukcijas projekti, atjaunoti siltumtÄ«kli, katlumājas un citi siltumapgādes sistÄ"mas elementi, un rezultātā tiek efektÄ«vāk izmantots gan kurināmais, gan arÄ« darbinieku resursi, kā arÄ« samazinās citas izmaksas, Dienai atklāj Sabiedrisko pakalpojumu regulÄ"Å¡anas komisijas (SPRK) EnerÄ£Ä"tikas departamenta SiltumenerÄ£ijas nodaļas vadÄ«tājs Kaspars Koncevičs.

Latvijā pastāv divas dominÄ"jošās kurināmā grupas - dabasgāze un koksnes produkti. Pakāpeniski aizvien lielāku tirgus daļu aizņem siltumenerÄ£ijas apjoms, kas saražots, dedzinot koksnes produktus - Å¡Ä·eldu.

Koncevičs stāsta, ka pagājuÅ¡ajā gadā siltumenerÄ£iju ražot no koksnes produktiem, tajā skaitā Å¡Ä·eldas, bijis lÄ"tāk nekā no dabasgāzes. Gala tarifu Å¡Ä«s kurināmā cenas atÅ¡Ä·irÄ«bas ietekmÄ"ja vidÄ"ji aptuveni par 10%, bet tā neesot viennozÄ«mÄ«ga tendence. Katrā pilsÄ"tā ir atÅ¡Ä·irÄ«ga situācija, un tarifs tiek aprÄ"Ä·ināts individuāli konkrÄ"tajai situācijai.

SIA Valmieras siltums valdes priekÅ¡sÄ"dÄ"tājs PÄ"teris Streļčs Dienai stāsta, ka uzņÄ"mums siltumenerÄ£iju iepÄ"rk no trim uzņÄ"mumiem - no a/s Valmieras enerÄ£ija - 83,8%, no a/s Valmieras piens - 14,8% un SIA ITA Ltd - 1,4%. Akciju sabiedrÄ«bām piederoÅ¡ajās katlumājās siltumenerÄ£iju ražo, izmantojot dabasgāzi, bet ITA Ltd izmanto malku un koksnes atkritumus (Å¡Ä·eldu, skaidas). Jāpiebilst, ka Valmieras enerÄ£ijai piederošās divas lielās katlumājas strādā koÄ£enerācijas režīmā.

Valmierā siltumenerÄ£ijas gala tarifi netika mainÄ«ti kopÅ¡ 2009. gada vasaras lÄ«dz Å¡Ä« gada 15. janvārim, kad saistÄ«bā ar siltumenerÄ£ijas ražotāju atkārtotu ražoÅ¡anas tarifu palielināšanu Valmieras siltuma enerÄ£ijas gala tarifs pieauga vidÄ"ji par 6% - no Å¡Ä« gada 16. janvāra lÄ«dz marta beigām Valmieras siltums realizÄ"ja siltumenerÄ£iju par 53,56 eiro par megavatstundu (EUR/MWh) bez PVN.

Tarifi mainās atkarÄ«bā no a/s Latvijas gāzes ik mÄ"nesi paziņotās dabasgāzes cenas, P. Streļčs atzÄ«mÄ", ka Valmieras siltuma tarifs ir zemākais no visām deviņām lielajām Latvijas pilsÄ"tām, kā arÄ« starp uzņÄ"mumiem, kuri realizÄ" gazificÄ"tajās katlumājās saražoto siltumenerÄ£iju.

SIA Fortum Jelgava kopÅ¡ 2013.gada septembra centralizÄ"tā siltumapgādÄ" izmanto vietÄ"jo atjaunojamo energoresursu - Å¡Ä·eldu, kas no kopÄ"jā apjoma veido apmÄ"ram 85%, kā arÄ« dabasgāzi, kas veido attiecÄ«gi 15%, Dienu informÄ" uzņÄ"muma pārstāve Guntra Matisa. Å Ä« gada martā Fortum Jelgava siltumenerÄ£ijas tarifs bija 60,63 EUR/MWh bez PVN. Å Ä«s apkures sezonas laikā tarifs Jelgavā samazinājies par 10,3%, ko sekmÄ"ja siltumenerÄ£ijas tarifa samazinājums par vidÄ"ji 7,3%, kas stājās spÄ"kā no 2013. gada 1. decembra, kā arÄ« gāzes cenu samazinājums.

A/S RÄ«gas siltums pārstāve Linda Rence Dienai stāsta, ka, domājot par centralizÄ"tās siltumapgādes sistÄ"mas ilgtspÄ"jÄ«gu attÄ«stÄ«bu, pÄ"dÄ"jos gados uzņÄ"mumā Ä«stenoti vairāki nozÄ«mÄ«gi biokurināmā ražoÅ¡anas attÄ«stÄ«bas projekti, kā rezultātā bÅ«tiski sarucis izmantojamās dabasgāzes apjoms, bet biokurināmā (Å¡Ä·eldas) izmantoÅ¡anas Ä«patsvars kopÄ"jā kurināmā bilancÄ" pieaudzis no 2,5% 2007./2008. finanÅ¡u gadā lÄ«dz 26,3% Å¡ajā finanÅ¡u gadā. Turklāt, nomainot dabasgāzi ar videi draudzÄ«gāko biokurināmo - koksnes Å¡Ä·eldu, par 40-50 tÅ«kstoÅ¡iem samazināts izlietoto siltumnÄ«cefekta gāzu emisijas kvotu daudzums, kas arÄ« samazina kurināmā izmaksas. Å o projektu izpildes rezultātā siltumenerÄ£ijas ražoÅ¡ana akciju sabiedrÄ«bas siltumavotos ir kļuvusi daudz zaļāka un arÄ« lÄ"tāka - 2013. gada 1. jÅ«lijā uzņÄ"mums samazināja siltuma tarifu vidÄ"ji par 3%.

RÄ«gā kopÅ¡ 2008. gada oktobra siltumenerÄ£ijas cena mainās atkarÄ«bā no dabasgāzes tirdzniecÄ«bas cenas. VidÄ"jais siltumenerÄ£ijas tarifs galvaspilsÄ"tā 2013./2014. gada apkures sezonā ir 57,40 EUR/MWh bez PVN, kas ir par 9,23% mazāks nekā 2012./2013. gada sezonā. L. Rence tarifa samazināšanos skaidro ar dabasgāzes cenas samazinājumu, kā arÄ« RÄ«gas siltuma tarifu politiku pÄ"rnā gada vasarā. Viņa piebilst, ka RÄ«gā ir zemākais tarifs starp Baltijas valstu galvaspilsÄ"tām - aprÄ«lÄ« tas ir par 23% zemāks nekā Viļņā un par 17% zemāks nekā Tallinā. Jāpiebilst, ka martā par siltumu rÄ«dziniekiem jāmaksā vidÄ"ji par 38% mazāk nekā iepriekÅ¡Ä"jā gada martā, bet, ja salÄ«dzina marta un februāra izrakstÄ«tos rÄ"Ä·inus par patÄ"rÄ"to siltumenerÄ£iju, jāsecina, ka marta rÄ"Ä·ini vidÄ"ji ir lÄ«dz pat 14% mazāki, liecina RÄ«gas siltuma dati.

Plašāk lasiet RÅ«tas CinÄ«tes rakstā MeklÄ" alternatÄ«vas dabasgāzei ceturtdienas, 17.aprīļa, laikraksta Diena 10.lpp.!

Grib kompensēt krīzes sekas

Tie 84 000 pensionāru, kuri pensionÄ"jās ekonomiskās krÄ«zes gados - 2010., 2011. un 2012. gadā, ar papildu ietekmi vÄ"l 2013. gadā - saņem zemākas pensijas nekā tie, kuri pensionÄ"jās izaugsmes jeb tā dÄ"vÄ"tajos treknajos gados. TādÄ"ļ viņiem nepiecieÅ¡ama kompensācija, pārliecināts tiesÄ«bsargs Juris Jansons.

LabklājÄ«bas ministrija (LM) aprÄ"Ä·inājusi, ka nākamā gada sociālās apdroÅ¡ināšanas budžetā tas varÄ"tu prasÄ«t 44 miljonus eiro. Dienas aptaujātie eksperti gan norāda, ka šāda krÄ«zes seku kompensÄ"Å¡ana vienai sabiedrÄ«bas grupai bÅ«tu netaisnÄ«ga un nepamatota.

TiesÄ«bsargs savā atzinumā raksta: "AtÅ¡Ä·irÄ«bu iemesls ir piemÄ"rotais kapitāla indekss, kas finanÅ¡u krÄ«zes gados bija negatÄ«vs." Tam piekrÄ«t arÄ« labklājÄ«bas ministrs Uldis Augulis, kurÅ¡ pÄ"c tikÅ¡anās ar Jansonu Dienai norāda: "Vienojāmies izveidot darba grupu, lai strādātu pie iespÄ"jamiem kompensÄ"Å¡anas mehānismiem tiem pensionāriem, kuriem pensiju aprÄ"Ä·ināja krÄ«zes gados. IzvÄ"rtÄ"jot tiesÄ«bsarga priekÅ¡likumus, LM, Tieslietu ministrija un FinanÅ¡u ministrija (FM) lÄ«dz 8. maijam informÄ"s tiesÄ«bsargu par iespÄ"jamiem risinājumiem, lai novÄ"rstu negatÄ«vā kapitāla indeksa sekas. Viens no piedāvātajiem risinājumiem varÄ"tu bÅ«t pensijas apmÄ"ra pārrÄ"Ä·ināšana tiem cilvÄ"kiem, kuriem vecuma pensijas aprÄ"Ä·inā piemÄ"roti negatÄ«vi pensijas kapitāla indeksi. Turpmākā rÄ«cÄ«ba bÅ«s atkarÄ«ga no politiskās gribas un FM, jo tiesÄ«bsarga priekÅ¡likumu ievieÅ¡anai bÅ«s nepiecieÅ¡ams papildu finansÄ"jums." FM, lÅ«gta komentÄ"t budžeta iespÄ"jas, Dienai bilst: "Pagaidām ir tikai medijos izskanÄ"jusi informācija, kā arÄ« Å¡obrÄ«d oficiāla komunikācija par Å¡o jautājumu ministru lÄ«menÄ« nav notikusi. FM trÅ«kst dokumentāla pamatojuma, lai izvÄ"rtÄ"tu Å¡o informāciju."

BijusÄ« labklājÄ«bas ministre Ilze Viņķele norāda, ka pensiju sistÄ"ma neparedz kompensācijas ekonomisko svārstÄ«bu gadÄ«jumos, jo tas sistÄ"mu vienkārÅ¡i sagrautu. "Nav pamata runāt par vienādām pensijām, ja ir vienāds darba stāžs un vienādas sociālās iemaksas, jo ir mainÄ«gie lielumi, tajā skaitā ekonomiskā situācija. Jā, tas ir netaisnÄ«gi, taču krÄ«ze vispār ir netaisnÄ«ga. Un likt visai sabiedrÄ«bai kompensÄ"t krÄ«zes sekas tikai vienai sabiedrÄ«bas grupai - vai tas bÅ«tu taisnÄ«gi?" retoriski jautā Viņķele. Savukārt Auguļa teikto, ka kompensācijas ir atkarÄ«gas no politiskās gribas un FM, Viņķele vÄ"rtÄ" kā "supernekoleÄ£iālu rÄ«cÄ«bu, jo Augulis kā valdÄ«bas loceklis lieliski zina, ka budžetā šādām kompensācijām naudas nav. SolÄ«t cilvÄ"kiem, zinot, ka to nevarÄ"s izpildÄ«t, ir vienkārÅ¡i noziedzÄ«gi".

Plašāk lasiet RÅ«tas Kesneres rakstā Grib kompensÄ"t krÄ«zes sekas ceturtdienas, 17.aprīļa, laikraksta Diena 3.lpp.!

Diena atbalsta donorus

RÄ«t, Zaļajā ceturtdienā, no plkst.10 lÄ«dz 13 Latvijas Universitātes centrālajā Ä"kā jau devÄ«to gadu pÄ"c kārtas notiks asins ziedoÅ¡anas akcija Lieldienu donors 2014. Diena aicina visus labas gribas cilvÄ"kus doties nodot asinis.

Akcijā Lieldienu donors lÄ«dz Å¡im piedalÄ«juÅ¡ies vairāk nekā 890 labas gribas cilvÄ"ku, no kuriem vairāk nekā 690 ziedojuÅ¡i asinis. Akcijas organizators Tālivaldis Kronbergs cer, ka Å¡ogad varÄ"s sveikt 700. asins donoru. Kā ierasts, donorus sagaida atbalstÄ«tāju pieÅ¡Ä·irtās pateicÄ«bas balvas - to vidÅ« arÄ« laikraksta Diena un izdevniecÄ«bas Dienas Grāmata sarÅ«pÄ"tā grāmatu izlase.

Ziedot asinis - tas ir veids kā glābt kādam dzīvību un iegūt to arī sev, jo nekad nezinām, vai palīdzība nebūs nepieciešama arī mums.

Lieldienu donors 2014 organizÄ" projekts Kronbergs izglÄ«tÄ«bai, Valsts asinsdonoru centrs un Latvijas Universitāte/ Latvijas Universitātes MedicÄ«nas fakultāte. Pirmo reizi akcija notika 2006.gadā. Vairāk informācijas Å¡eit.

Žīgurs: Pat spēcīga konkurence negarantēs zemu elektrības cenu

Ja elektroenerÄ£ijas tirugs tiks pilnÄ«bā atvÄ"rts, kā Å¡obrÄ«d plānots, - 2015.gada 1.janvārÄ« - , nākamgad Latvijas iedzÄ«votājiem jārÄ"Ä·inās aptuveni ar tādu elektroenerÄ£ijas cenu lÄ«meni, kāds bija redzams Å¡Ä« gada sākumā publiskotajos tirgotāju piedāvājumos un arÄ« spÄ"cÄ«ga konkurence elektroenerÄ£ijas tirgÅ« negarantÄ"s zemas cenas, intervijā žurnālistei Magdai Riekstiņai apgalvojis a/s Latvenergo valdes priekÅ¡sÄ"dÄ"tājs Ä€ris Žīgurs.

Kādi ir priekšnoteikumi, lai Latvijā elektroenerģijas tirgus pilnīga liberalizācija būtu izdevīga visiem iesaistītajiem - iedzīvotājiem, valstij, elektroenerģijas ražotājiem un tirgotājiem?

Gribu uzsvÄ"rt, ka elektroenerÄ£ijas tirgus dalās divās nopietnās daļās - mazumtirgÅ« un vairumtirgÅ«, kas jau ir pilnÄ«bā atvÄ"rts. SabiedrÄ«bas satraukums galvenokārt ir par mazumtirdzniecÄ«bas segmentu, precÄ«zāk, par mazumtirdzniecÄ«bas vienu ceturto daļu, jo trÄ«s ceturtdaļas mazumtirdzniecÄ«bas jau notiek brÄ«vā tirgus apstākļos. Tikai viena ceturtā daļa mazumtirdzniecÄ«bas apjoma - mājsaimniecÄ«bas - pagaidām atrodas regulÄ"tā tarifa vidÄ".

Vairumtirgus atvÄ"rÅ¡ana nenoliedzami ir bÅ«tisks ieguvums, un patlaban izveidojuÅ¡ies visi nepiecieÅ¡amie apstākļi, lai vairumtirgus funkcionÄ"tu sekmÄ«gi. KopÅ¡ Nord Pool biržas ienākÅ¡anas tirgÅ«, pamatojoties uz absolÅ«ti caurredzamiem principiem, Latvijā nonāk ne tikai Latvenergo saražotā elektroenerÄ£ija, bet arÄ« Igaunijas uzņÄ"muma Eesti Energia un Krievijas kompānijas Inter Rao saražotā elektroenerÄ£ija. Cena vairumtirgÅ« jeb biržas cenas nostājas tajā lÄ«menÄ«, kādu veido pieprasÄ«juma un piedāvājuma attiecÄ«bas. Savukārt vairumcena tālāk veido to mazumtirdzniecÄ«bas cenu, ar kuru sastopas gala patÄ"rÄ"tājs. MazumtirdzniecÄ«bā tirgotāja peļņa ir ļoti mikroskopiska. Neviens mazumtirgotājs - vienalga, vai Latvenergo vai Baltcom, vai Enefit -, kas darbojas juridisko personu elektroenerÄ£ijas tirgÅ« un, visticamāk, darbosies arÄ« mājsaimniecÄ«bu elektroenerÄ£ijas tirgÅ«, nevar iegÅ«t lielu peļņu. Parasti peļņa ir 1-2%, un Å¡o pāris procentu robežās "Å¡Å«pojas" gala cena.

Tātad lielu konkurenci mazumtirdzniecības segmentā nesagaidīsim, jo nav izdevīgi tur darboties?

Ja ar konkurenci saprot to, ka dažādiem tirgotājiem būs cenu atšķirības pat par 10-20%, varu pateikt, ka tādas piedāvājuma cenu atšķirības nebūs, jo elektroenerģijas ieguves avots visiem mazumtirgotājiem ir viens - Nord Pool birža, respektīvi, biržas Latvijas apgabals.

PÄ"c 2015. gada 1. janvāra, kad, visticamāk, Latvijas elektroenerÄ£ijas tirgus tiks pilnÄ«bā liberalizÄ"ts, gatavojaties strādāt asas konkurences apstākļos?

Konkurenci mÄ"s gaidām, jo konkurence nenoliedzami jau vÄ"rojama juridisko klientu segmentā. PÄ"c tirgus pilnÄ«gas atvÄ"rÅ¡anas juridiskajām personām jau pirmajos mÄ"neÅ¡os no mums aizgāja 10% klientu - dažādas darbnÄ«cas, autoservisi, frizÄ"tavas. Nācās pielikt lielas pÅ«les, lai zaudÄ"to realizācijas apjomu atgÅ«tu. Tas ir izdevies, jo Igaunijā un Lietuvā esam atvÄ"ruÅ¡i filiāles, kuras tirgo elektroenerÄ£iju patÄ"rÄ"tājiem kaimiņvalstÄ«s. Ja mÄ"s sÄ"dÄ"tu rokas klÄ"pÄ« salikuÅ¡i, mÅ«su tirgus daļa tikai mazinātos.

Uzturat spÄ"kā apgalvojumu, ka paÅ¡reizÄ"jais Starta tarifs ir zemāks par reālo elektrÄ«bas cenu?

DiemžÄ"l tas tā ir. Tarifi pÄ"dÄ"jo reizi tika apstiprināti 2011. gada aprÄ«lÄ«, pagājuÅ¡i trÄ«s gadi, to laikā situācija mainÄ«jusies, noticis obligātā iepirkuma komponentes (OIK) kāpums.

Cik liela ir Latvenergo negÅ«tā peļņa saistÄ«bā ar to, ka lÄ«dz 2014. gada beigām mājsaimniecÄ«bām tiek saglabāts Starta tarifs par pirmajām 1200 patÄ"rÄ"tajām kilovatstundām?

Tā dÄ"vÄ"tie neieņÄ"mumi ir apmÄ"ram 44 miljoni eiro.

Visu interviju ar Latvenergo vadītāju Āri Žīguru lasiet pirmdienas, 14.aprīļa, laikrakstā Diena!

Pavasarī mostas velozagļi

SamÄ"rā siltais pavasaris pamudinājis velosipÄ"distus agrāk izbraukt ielās, bet vienlaikus aktivizÄ"juÅ¡ies arÄ« velozagļi. Par to liecina gan apdroÅ¡inātāju, gan policistu novÄ"rojumi. PiemÄ"ram, apdroÅ¡ināšanas sabiedrÄ«baBalta vÄ"sta, ka Å¡ogad lÄ«dz aprÄ«lim saņÄ"musi jau piecpadsmit pieteikumu par velosipÄ"du zādzÄ«bām, kamÄ"r pÄ"rn Å¡ajā laikā bijuÅ¡i tikai trÄ«s pieteikumi, pirmdien vÄ"sta laikraksts Diena.

Zagļi darbojas dažādi. Ir velosipÄ"du Ä«paÅ¡nieki, kuri paÅ¡i atzÄ«st, ka lietojuÅ¡i sliktu slÄ"dzeni. Taču, piemÄ"ram, kāda rÄ«dziniece Dienai stāsta, ka pieslÄ"gusi divriteni kāpņutelpā ar "kārtÄ«gu Ä·Ä"di" un garnadži sākumā paņÄ"muÅ¡i tikai sÄ"dekli. VÄ"lāk no citas vietas gan nozagts arÄ« pats velosipÄ"ds, kaut arÄ« jauns sÄ"deklis tam vÄ"l nebija uzlikts.

ApdroÅ¡inātāju dati liecina, ka populārākā zādzÄ«bu vieta pÄ"rn bijusi mājokļa apkaime (kāpņu telpa, pagalms, dārzs u. c.), kurā notikuÅ¡as 46% zādzÄ«bu. Savukārt 31% gadÄ«jumu zagļi velosipÄ"dus piesavinājuÅ¡ies publiskās vietās, piemÄ"ram, pie veikala, bibliotÄ"kas, naktskluba u. c. 23% gadÄ«jumu garnadži velosipÄ"du nozaguÅ¡i no saimniecÄ«bas Ä"kām - Å¡Ä·Å«nÄ«Å¡iem, pagrabiem u. c. LÄ«dzÄ«gi vÄ"rojumi ir arÄ« Valsts policijai (VP). VÄ"rtÄ"jot tendences RÄ«gas reÄ£ionā, VP pārstāve Ance RozÄ«te stāsta, ka zagti tiek gan nepieslÄ"gti, gan bieži vien ar nekvalitatÄ«vām slÄ"dzenÄ"m pieslÄ"gti divriteņi. Turklāt zog ne tikai brÄ«vas piekļuves vietās - notiek arÄ« ielauÅ¡anās. TāpÄ"c ieteicams saslÄ"gt divriteni, pat ja tas atrodas slÄ"gtā telpā. VP pagaidām apkopoti dati tikai par šā gada janvāri un februāri, kad RÄ«gas reÄ£ionā notikuÅ¡as 99 divriteņu zādzÄ«bas, taču RozÄ«te atzÄ«st - martā Å¡is skaitlis krietni pieaudzis.

Daudzviet RÄ«gā izvietotas videonovÄ"roÅ¡anas kameras, un, pateicoties tām, vairākus zagļus izdevies notvert, stāsta RÄ«gas paÅ¡valdÄ«bas policijas pārstāve Inese Krieviņa. TomÄ"r nav tā, ka kameras atrastos tieÅ¡i pie konkrÄ"tām velonovietnÄ"m. "Kabatzagļi gan pazÅ«d no vietām, kurās ir videonovÄ"roÅ¡anas kameras, un mÄ"s Å¡o vietu sarakstu publicÄ"jam tieÅ¡i tāpÄ"c, lai visi to zina. Par velosipÄ"du zagļiem to nepārprotami apgalvot nevar," atzinusi Krieviņa.

Gan apdroÅ¡inātāji, gan policisti ir vienisprātis, ka velosipÄ"dam jābÅ«t aprÄ«kotam ar kvalitatÄ«vu slÄ"dzeni. Viedokļi par drošāko velosipÄ"da saslÄ"gu mÄ"dz bÅ«t atÅ¡Ä·irÄ«gi, tomÄ"r no veikalos pieejamajām visdrošākā ir izturÄ«ga un masÄ«va U-veida slÄ"dzene. To ieteicams novietot pÄ"c iespÄ"jas tuvāk zemei, ar atslÄ"gas caurumu uz leju, lai zaglim bÅ«tu grÅ«tāk atmÅ«Ä·Ä"t. Divriteni nedrÄ«kst pieslÄ"gt pie maziem kokiem, stabiem, stiepļu sÄ"tām vai žoga - tos zaglis var viegli nolauzt vai nozāģÄ"t. Tiek arÄ« ieteikts noņemt divriteņa firmas zÄ«mes, lai zagļiem nebÅ«tu kārdinājuma zagt dārgu braucamrÄ«ku. Tāpat ieteicams noņemt vÄ"rtÄ«gākās detaļas - lampiņas, velodatoru, lukturi, sÅ«kni. Lai nenozagtu velosipÄ"da sÄ"dekli vai riteņus, to piestiprināšanai iesaka izmantot skrÅ«ves, nevis ekscentru savienojumus.

Visu rakstu lasiet pirmdienas, 14.aprīļa, avÄ«zÄ" Diena! 

Zanders: Nav vērts dzisināt muti

Virkne ekspertu, mÄ"Ä£inot prognozÄ"t, kā attÄ«stÄ«sies Krievijas un Ukrainas konflikts, norāda, ka mÅ«sdienu ekonomikas globalizācija, tās dalÄ«bnieku savstarpÄ"jā atkarÄ«ba bÅ«s bremzÄ"joÅ¡s faktors domstarpÄ«bu eskalācijai. Te gan uzreiz rodas jautājums, ko kurÅ¡ saprot ar eskalācijas "sarkanajām lÄ«nijām", tomÄ"r kopumā Å¡ie argumenti liekas loÄ£iski.

TomÄ"r citos aspektos redzam, ka nekāda globalizācija nav notikusi, jo mÅ«su kaimiņu reÄ£ionā notiekoÅ¡ais apgāž Rietumu priekÅ¡status par to, kas ir indivÄ«ds un kā viņš uzvedas XXI gadsimtā. PiemÄ"ram, droÅ¡i vien ir pamanÄ«tas prognozes par t.s. tradicionālo mediju norietu - tas pirmām kārtām tiek attiecināts uz drukāto presi, tomÄ"r lielā mÄ"rā arÄ« uz televÄ«ziju kā tradicionālu informācijas ieguves veidu. Nu jau gadiem ilgi dažādi eksperti apgalvo, ka ļaudis pasaules izzināšanai, komunikācijai izmanto dažādas platformas internetā. Rietumos tā, iespÄ"jams, tiešām ir, savukārt Krievijā mÄ"s joprojām redzam "veco" informācijas kanālu milzÄ«go lomu.

DroÅ¡i vien ir arÄ« pamanÄ«tas prognozes, ka pasaulÄ" globalizācijas ietekmÄ" mainās cilvÄ"ka paÅ¡identificÄ"Å¡anās modeļi. Arvien lielāku nozÄ«mi iegÅ«stot piederÄ«bas sajÅ«ta kādai reliÄ£iskai, seksuālās orientācijas, patÄ"riņa paradumu grupai, atmirstot etniskās izcelsmes nozÄ«me. Un atkal - Rietumos tā, iespÄ"jams, tiešām ir, savukārt... Å¡Ä·iet, nav nepiecieÅ¡ams turpināt. LÄ«dzÄ«gi ar apgalvojumiem, ka XXI gadsimtā cilvÄ"ks arvien vairāk distancÄ"jas no valsts, attiecÄ«gi mazāk "pavelkas" uz politisko retoriku.

Å ajā kontekstā nav vÄ"rts vaimanāt par to, ka Krievija globalizācijas procesos lielā mÄ"rā nav iekļāvusies. Runa ir par to, ka Rietumiem nav jÄ"gas censties modelÄ"t savas attiecÄ«bas ar Krieviju, balstoties uz pieņÄ"mumu, ka Krievija atbilst Rietumu izpratnei par valsti un sabiedrÄ«bu XXI gadsimtā, tikai, nu, konkrÄ"tajā vÄ"stures posmā uzvedas kaut kā neadekvāti. Nav jÄ"gas cerÄ"t, ka tos signālus, kuri saprotami sabiedrÄ«bām, kas noteiktu domāšanas veidu attÄ«stÄ«juÅ¡as vismaz 200 gadu laikā, tieÅ¡i tāpat sapratÄ«s sabiedrÄ«ba, kura nekad nav bijusi demokrātiska, toties ir iemācÄ«jusies pārdzÄ«vot jebkurus likteņa pavÄ"rsienus. Rietumi turpina nesaprast - arÄ« pÄ"c nesenās "aplauÅ¡anās" t.s. arābu pavasara gadÄ«jumā - ka globalizācija ir visai nosacÄ«ta.

LÄ«dz ar to ir diezgan bezjÄ"dzÄ«gi vingrināties dažādu persona non grata sarakstu stādÄ«Å¡anā, apelÄ"t pie Krievijas vÄ"lmes piederÄ"t Rietumu "civilizācijai", ja šādas vÄ"lmes patiesÄ«bā nav. Ir bezjÄ"dzÄ«gi aicināt uz dialogu tos, kuri neatzÄ«st dialogu kā saziņas formu. VienÄ«gais, ko ir vÄ"rts darÄ«t, - nepārprotami, uzsvÄ"rti palielināt savas aizsardzÄ«bas spÄ"jas - gan militārās, gan energopiegāžu jomā. Un likties mierā ar strÄ«diem par sankciju formu niansÄ"m. Savukārt, ja kāds grib turpināt pelnÄ«t pavisam cita modeļa valstÄ«, lai tā bÅ«tu - ir ļaudis, kuri to dara visnotaļ no Rietumu viedokļa eksotiskos tirgos. Tikai tad tas ir konkrÄ"to uzņÄ"mÄ"ju paÅ¡u risks.

Kalvītis: Savas vērtības jāaizstāv, bet nav Krievijai jādraud ar vispasaules sankcijām

Par Latvijas attiecībām ar Krieviju Ukrainas krīzes kontekstā intervijā Gatim Madžiņam un Romānam Meļņikam stāsta ekspremjers Aigars Kalvītis.

Fragments no intervijas:

JÅ«s savulaik tikāt daudz kritizÄ"ts par Latvijas un Krievijas robežlÄ«gumu. Vai notikumi Ukrainā bÅ«tiski nemainÄ«s arÄ« attieksmi pret Å¡o jautājumu?

RobežlÄ«guma noslÄ"gÅ¡ana mums bija ļoti svarÄ«ga - tā ļauj iebrukuma gadÄ«jumā iedarbināt NATO 5.paragrāfu. Ja nebÅ«tu lÄ«guma, nebÅ«tu arÄ« skaidrs, kurā brÄ«dÄ« ir robežas pārkāpums, kurā nav. Bija kritika, ka igauņi gudrāki, jo lÄ«gumu neslÄ"dza, bet redzam, ka arÄ« viņi vÄ"l pirms Ukrainas notikumiem to izdarÄ«ja, nonākot tieÅ¡i pie tā paÅ¡a secinājuma. NoslÄ"dzot lÄ«gumu, neko nezaudÄ"jām, jo ES un NATO paplaÅ¡ināja pÄ"c Otrā pasaules kara novilktajās robežās, tātad mums nebija pat teorÄ"tiskas iespÄ"jas pretendÄ"t uz kaut kādu papildu teritoriju.

Vai Latvijas politiķu reakcija uz Ukrainas notikumiem ir adekvāta?

PietrÅ«kst konkrÄ"tikas. Man kā ierindas pilsonim, kas Å¡obrÄ«d nepiedalās politiskā procesā, neradās sajÅ«ta, ka Å¡Ä« situācija bÅ«tu izsvÄ"rta un visi vienoti nāktu ar kādu pozÄ«ciju. Ir spiediens no medijiem, skaidrs, ka jābÅ«t reakcijai. Tajā pašā laikā paust asu reakciju neuzdroÅ¡inās, jo var iestāties sekas. Tā nu vadošās amatpersonas izskatās apjukuÅ¡as.

Cik mÄ"s vispār varam atļauties spirināties pretÄ« šādā situācijā?

Savas vÄ"rtÄ«bas ir jāaizstāv, bet, protams, nav jādraud ar vispasaules sankcijām, kuras paÅ¡i nevaram realizÄ"t. Nekādā gadÄ«jumā nevaram atzÄ«t Krimas okupāciju. NedrÄ«kst pieļaut starptautisko politisko situāciju, kas var pavÄ"rsties pret paÅ¡iem. Jo tad jebkurā brÄ«dÄ« kāds var ienākt, paņemt ko nost un pateikt - tas tagad piederÄ"s man.

Kā, jÅ«suprāt, mums jāveido attiecÄ«bas ar Krieviju, ņemot vÄ"rā pieredzi?

Jāpieiet pragmatiski - jāpaņem tas, ko no viņiem var paņemt, tajā pašā laikā nezaudÄ"jot paÅ¡cieņu. Austrumos no mums ir rinda valstu, kur spÄ"cÄ«gas ekonomikas, kur daudz naudas un iespÄ"jams nopelnÄ«t. Tajā pašā laikā ir jānodala attieksme, kas veidojas pret Krievijas varu dÄ"ļ tās rÄ«cÄ«bas, no attieksmes pret tautu. Jāveido attiecÄ«bas, nevis jāizolÄ"jas. Dinamo ir jāspÄ"lÄ" KHL, mÅ«ziÄ·iem un aktieriem ir jāuzstājas Krievijā. Kad biju premjers, bija vispārÄ"ja norobežoÅ¡anās no Baltkrievijas politiÄ·iem un tajā pašā laikā visās Eiropas rekomendācijās tika uzsvÄ"rts, ka ar tautu un sabiedrisko sektoru jādraudzÄ"jas, jāuztur kontakti. Tautu nevar vainot par politiskās varas rÄ«cÄ«bu. Tas mums paÅ¡iem ļoti svarÄ«gi, ne tikai krievu tautai.

No biznesa viedokļa Å¡is ir lielu risku vai lielu iespÄ"ju laiks?

Å…emot vÄ"rā Krievijas ekonomisko situāciju un vÄ"l politisko, ko viņi paÅ¡i sev ir izveidojuÅ¡i saistÄ«bā ar Ukrainas notikumiem, ir ļoti daudz risku. Cik man ir zināms, bizness Å¡ajā brÄ«dÄ« ir apstājies. Daudzas lietas nenotiek.

Tas nozÄ«mÄ", ka paÅ¡i drÄ«z varam piedzÄ«vot nākamo krÄ«zes vilni?

Viss lielā mÄ"rā bÅ«s atkarÄ«gs no tā, cik Krievijas ekonomika spÄ"s atgÅ«ties un atveseļoties no Å¡Ä«s situācijas. Å obrÄ«d redzams valÅ«tas vÄ"rtÄ«bas, lÄ«dz ar to - uzticÄ«bas kritums. Eksperti tuvākajos gados Krievijā paredz recesiju. Bet jebkura recesija Krievijā vienmÄ"r atstājusi ļoti dziļas sekas arÄ« uz Latvijas ekonomiku.

Redzam, ka Krievija pati radÄ«ja sev problÄ"mas. KāpÄ"c tas bija vajadzÄ«gs?

Apstākļu spiesta rÄ«cÄ«ba. Krievijas ekonomika piedzÄ«voja recesiju, bija ļoti daudzas iekÅ¡Ä"jas problÄ"mas, kuras viņi nevarÄ"ja atrisināt. ValdÄ«bai vajadzÄ"ja nodemonstrÄ"t izlÄ"mÄ«gus soļus, un nekas politiÄ·iem labāk nepalÄ«dz kā taisnÄ«gs karÅ¡ ārpus valsts robežām. Krima Å¡ajā ziņā ļoti Ä"rta - tas ir krievisks reÄ£ions, kur daudz bijuÅ¡o PSRS armijas atvaļināto virsnieku ar Ä£imenÄ"m.

Visu interviju ar Aigaru KalvÄ«ti, tostarp arÄ« par risinājumiem valsts energoneatkarÄ«bas vairoÅ¡anai un partiju izredzÄ"rm gaidāmajās vÄ"lÄ"Å¡anās, lasiet laikrakstā Diena treÅ¡dien, 9.aprÄ«lÄ«!

RTU profesore: Energoneatkarība ir mūsu pašu rokās

Valsts Prezidents Dr. Kārlis Ulmanis savā vÄ"sturiskajā runā 1940,gada 17.jÅ«nija vakarā teica: "MÅ«su zemÄ" kopÅ¡ Å¡Ä« rÄ«ta ienāk padomju karaspÄ"ks. Tas notiek ar valdÄ«bas ziņu un piekriÅ¡anu. … iesim uz priekÅ¡u un veiksim savu darbu. Es palikÅ¡u savā vietā, jÅ«s palieciet savās."

Gribu vilkt paralÄ"les ar Å¡odienu un jautāt vai vÄ"sture atkārtojas? Noteikti nÄ"! Esam kļuvuÅ¡i gudrāki un otru reizi tādā pašā formā tas nenotiks. TomÄ"r priekÅ¡darbi ir veikti. Esam uzsÄ"dināti uz legālās dabas gāzes narkotikas un tam sagatavojuÅ¡i visu nepiecieÅ¡amo likumdoÅ¡anas bāzi, lai nekas netiktu mainÄ«ts.

Katrs zina, ka dabas gāzes megavatstunda maksā 2,5 - 3 reizes vairāk nekā biomasas megavatstunda un enerÄ£Ä"tikas sektors tiek raustÄ«ts pÄ"c pilnas GAZPROM programmas: ir brīži, kad dabas gāzes cena tiek samazināta (jo tādÄ"jādi tiek dota cerÄ«ba, ka nekas nav jāmaina nākotnÄ", lai pārietu uz lÄ"tāku kurināmo) vai palielināta (ja kļūstam nepaklausÄ«gi Krievijai).

VÄ"l vairāk. Latvijas Ministru kabinets ir izveidojis speciālu atbalsta politiku dabas gāzes un citu fosilo kurināmo lietotāju atbalstam un ar masu mediju palÄ«dzÄ«bu ir radÄ«ts priekÅ¡stats par dārgo zaļo enerÄ£iju. GandrÄ«z visi cilvÄ"ki Latvijā zina, ka zaļā elektroenerÄ£ija ir dārga, bet nezina, ka faktiski tā ir sarkanā elektroenerÄ£ija vārda tiešā un pārnestā nozÄ«mÄ". Tā ir maksa par elektroenerÄ£iju, kas saražota, izmantojot dārgo Krievijas dabas gāzi! 

Å obrÄ«d precÄ«zi ir izkristalizÄ"jies tas, kas mÅ«s sagaida. NevajadzÄ"tu cerÄ"t, ka netiks celta dabas gāze cena, ja neklausÄ«sim lielajam kaimiņam. Atliek tikai atbildÄ"t uz jautājumu: vai gribam bÅ«t neatkarÄ«gi. 

Ja jā, tad Ä·eramies pie darba. Atsakāmies no dabas gāzes centralizÄ"tajā siltumapgādÄ". Tas ir arÄ« ekonomiski izdevÄ«gi valstij, jo 1 miljons Eiro, kas Å¡obrÄ«d tiek pārskaitÄ«ts katru dienu uz Krieviju, paliktu Latvijā. BÅ«s jaunas darba vietas kurināmā sagādei, iekārtu darbināšanai un apkalpoÅ¡anai. CilvÄ"kiem bÅ«s darbs. SiltumenerÄ£ijas tarifs pazemināsies.

Ir vairāki iemesli kāpÄ"c paÅ¡valdÄ«bas nepieprasa dabas gāzes nomaiņu savās katlu mājās. Viens ir ilgas pÄ"c Eiropas naudām, bet otrs - emocionāls. Ja jau valstij nevajag un Sabiedrisko Pakalpojumu regulators apstiprina augstos tarifus (dažās paÅ¡valdÄ«bās tie ir pusotru reizi augstāki), tad kāpÄ"c gan paÅ¡valdÄ«bai vajadzÄ"tu uztraukties. 

NepiecieÅ¡amÄ«ba pÄ"c Eiropas naudām nav tik liela, kā tā izskatās paÅ¡valdÄ«bu vadÄ«tāju acÄ«s. Jautājums ir tikai viens, cik ilgā laikā dabas gāzes katla nomaiņa atmaksāsies ar un bez Eiropas naudu. Pieredze rāda, ka kredÄ«ts bÅ«tu jāņem uz 2 vai 3 gadiem ilgāku laika periodu. Nelielais atmaksāšanas laiks ir saistÄ«ts ar to, ka cenu starpÄ«ba starp dabas gāzi un enerÄ£Ä"tisko koksni ir aptuveni 30 Eiro par vienu megavatstundu. Ja katlu mājā saražo 10 tÅ«kstoÅ¡us megavatstundu, tad katru gadu tiek iegÅ«ti 300 tÅ«kstoÅ¡i Eiro, ar kuriem iespÄ"jams atmaksāt kredÄ«tu un papildus izmaksas darbināšanai.

Jau tagad dzirdu "gāzÄ"tāju" ruporus kliedzam par tuksnesi Latvijā, par to, ka nepietiks biomasa, ka Ziemeļvalstis pārpirks mÅ«su Å¡Ä·eldu un granulas. Tas viss jau ir bijis un nekas tāds nenotiek, jo celmi vÄ"l joprojām pÅ«st mežos un neviens tos ārā nevelk. Ja Zviedrijā tas ir lÄ«dzvÄ"rtÄ«gs kurināmais, bet pie mums to neizmanto, tad tas nozÄ«mÄ", ka mums ir daudz par daudz vÄ"l kurināmā, ko var paņemt , viegli pastaigājoties pa mežu.

Secinājums ir viens. Lai mÄ"s visi paliktu savās vietās, Ministru Kabinetam ir steidzami jāgroza likumdoÅ¡ana valsts neatkarÄ«bas nodroÅ¡ināšanai , nomainot subsÄ«diju adresātus (atceļot gandrÄ«z 200 miljonu subsÄ«dijas fosilajiem importÄ"tajiem kurināmajiem gadā un meklÄ"jot atbalsta formas vietÄ"jo energoresursu izmantoÅ¡anai) un paÅ¡valdÄ«bām ir pienācis pÄ"dÄ"jais brÄ«dis sākt domāt par siltumenerÄ£ijas lietotājiem un valsts neatkarÄ«bu.

Elektrības starpvalstu savienojumi: Nesteidzās un gaidīja ES līdzdalību

Latvijas elektrÄ«bas tirgus ir izolÄ"ts, tajā nav konkurences, un Å¡ajā situācijā vainojami pārāk vājie starpvalstu savienojumi, kā arÄ« Latvijas valdÄ«bas pasivitāte, Å¡os savienojumus nepaplaÅ¡inot, - šāds viedoklis pÄ"dÄ"jos mÄ"neÅ¡os sabiedrÄ«bā izskanÄ"jis vairākkārt. TomÄ"r elektroenerÄ£Ä"tikas eksperti Å¡os apgalvojumus sauc par kļūmÄ«giem, uzsverot, ka Latvijai tik nozÄ«mÄ«gos elektrÄ«bas tÄ«kla savienojumus Å¡aurus padarÄ«jis tirgus un tehniskie apstākļi, un piebilstot, ka ne visi faktori bijuÅ¡i iepriekÅ¡ prognozÄ"jami.

Eksperti pauž, ka situācija bÅ«tiski uzlabosies jau samÄ"rā drÄ«z - tiklÄ«dz darbu sāks 700 megavatu pārvades kabelis starp Lietuvu un Zviedriju.

Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāve Evita Urpena uzsver, ka jau paÅ¡reizÄ"jie elektroenerÄ£ijas starpsavienojumi nodroÅ¡inājuÅ¡i apstākļus un motivāciju tirgÅ« ienākt vairākiem jauniem spÄ"lÄ"tājiem, bet jauno savienojumu bÅ«vniecÄ«ba tiek realizÄ"ta jau Eiropas SavienÄ«bas kopÄ"jo projektu ietvaros. EM viedoklis ļauj secināt, ka tieÅ¡i Å¡iem projektiem pieejamais bÅ«tiskais lÄ«dzfinansÄ"jums ir viens no iemesliem, kāpÄ"c Baltijas valstis nav steigušās šādus projektus Ä«stenot agrāk un uz savu roku.

Pretstatā skaļi izskanÄ"juÅ¡ajam pieņÄ"mumam Latvijas energosistÄ"mas starpsavienojumi, kurus veido 330 kilovoltu elektropārvades lÄ«nijas, nav uzskatāmi par vājiem. Saskaņā ar pārvades operatora Augstsprieguma tÄ«kls (AST) datiem Latviju ar Igauniju savieno divas šādas elektropārvades lÄ«nijas, ar Lietuvu - četras, ar Krieviju - viena. AtkarÄ«bā no ražoÅ¡anas apjomiem un kaimiņvalstÄ«s veicamajiem remontdarbiem Latvijas un Igaunijas starpsavienojuma pieejamā jauda ir lÄ«dz 900 megavatiem, Lietuvas un Latvijas savienojama jauda - lÄ«dz 1300 megavatiem, Latvijas un Krievijas savienojuma jauda - ap 300 megavatiem.

Senāki AST pārskati liecina, ka savulaik Lietuvas un Igaunijas savienojumi bijuÅ¡i ievÄ"rojami jaudÄ«gāki - attiecÄ«gi ap 2000 un 1200 megavatiem - un kopumā savienojumu jauda lielākoties divkārt pārsniegusi Latvijas kopÄ"jo patÄ"riņu, kas aptuveni XX gadsimta astoņdesmito gadu beigās sasniedza 2000 megavatu. Tam par iemeslu galvenokārt bija fakts, ka vÄ"sturiski Latvijā nebija attÄ«stÄ«tas elektrÄ«bas bāzes ražoÅ¡anas jaudas un lielu daļu Latvijas patÄ"riņa nodroÅ¡ināja Lietuvā, Igaunijā un Krievijā strādājošās elektrostacijas, savukārt Latvija bija nozÄ«mÄ«gs elektrÄ«bas tranzÄ«ta posms. AST valdes priekÅ¡sÄ"dÄ"tājs Varis Boks uzsver, ka situācija mainÄ«jusies lÄ«dz ar Ignalinas atomelektrostacijas slÄ"gÅ¡anu Lietuvā, samazinoties ražoÅ¡anai reÄ£ionā un mainoties elektrÄ«bas pārvades plÅ«smām, Å¡o starpsavienojumu caurlaides spÄ"ja bÅ«tiski samazinājusies. Papildus tam augstsprieguma lÄ«niju caurlaidÄ«bu ietekmÄ" arÄ« to novecoÅ¡ana - šāda problÄ"ma ir aktuāla Igaunijā.

TomÄ"r arÄ« paÅ¡laik starpsavienojumu jaudas joprojām kopumā raksturojamas kā lielas, norāda Latvenergo valdes loceklis Uldis Bariss un uzsver, ka attiecÄ«bā pret Latvijas patÄ"riņa apjomu tās ir ievÄ"rojami lielākas nekā lielai daļai Ziemeļvalstu.

Visu rakstu "Nesteidzās un gaidīja ES līdzdalību" lasiet pirmdienas, 7.aprīļa, laikrakstā Diena!

Šogad pensijām indeksēs vienādu daļu - 285 eiro

Saeima Å¡odien galÄ«gajā lasÄ«jumā pieņÄ"ma grozÄ«jumus likumā Par valsts pensijām, kas paredz Å¡ogad 1.oktobrÄ« pensijām indeksÄ"t vienādu daļu - 285 eiro. Indeksācijā tiks ņemts vÄ"rā faktiskais patÄ"riņa cenu indekss un 25% no apdroÅ¡ināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem.

NeatkarÄ«gi no apmÄ"ra pensijas tiks indeksÄ"tas politiski represÄ"tajām personām, 1.grupas invalÄ«diem un ÄŒernobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidÄ"tājiem.

Likuma izmaiņas paredz no šā gada oktobra ieviest jaunu kārtÄ«bu pensiju indeksācijai. Turpmāk indeksāciju piemÄ"ros noteiktai pensijas daļai, ņemot vÄ"rā gan patÄ"riņa cenu indeksu, gan arÄ« daļu no apdroÅ¡ināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem.

Pensijas oktobrÄ« tiks pārskatÄ«tas ne tikai vecuma pensijas saņÄ"mÄ"jiem, bet arÄ« personām, kuras saņem invaliditātes pensiju, apgādnieka zaudÄ"juma pensiju vai izdienas pensiju.

Turpmāk indeksÄ"s tās pensijas vai to daļas, kas nepārsniedz 50% no iepriekÅ¡Ä"jā kalendārā gada vidÄ"jās apdroÅ¡ināšanas iemaksu algas valstÄ«, ņemot vÄ"rā faktisko patÄ"riņa cenu indeksu un 25% no apdroÅ¡ināšanas iemaksu algas indeksa. Šāda pieeja nodroÅ¡inās to, ka personām ar nelielām pensijām ieguvums no indeksācijas bÅ«s nozÄ«mÄ«gāks, nekā pensionāriem ar salÄ«dzinoÅ¡i lielām pensijām, uzsver likumprojekta autori LabklājÄ«bas ministrijā.

Tāpat Saeima atbalstÄ«ja priekÅ¡likumu, kas paredz iespÄ"ju pensijas stāžā ieskaitÄ«t padomju armijā nodienÄ"to laiku Latvijas pilsoņiem - virsdienesta karavÄ«riem un dienesta virsniekiem, kuri atteikuÅ¡ies no citas valsts pensijas. Å Ä« norma attiecas tikai uz dažiem desmitiem cilvÄ"ku, bet ir ļoti svarÄ«gs žests un morāls parāds pret mÅ«su pilsoņiem, kuri pirms divdesmit gadiem izÅ¡Ä·Ä«rās pamest PSRS armiju, atteicās no kaimiņvalsts militārpersonu pensijas un turpināja darbu Latvijas bruņotajos spÄ"kos, skaidroja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekÅ¡sÄ"dÄ"tāja Aija Barča (ZZS).

Savukārt pensijas nepārskatÄ«s, ja kopÄ"jais faktisko patÄ"riņa cenu un iemaksu algas indekss bÅ«s mazāks par viens. Tāpat paredzÄ"ts, ka iemaksu algas indeksa noteikÅ¡anai piemÄ"ros 15%, ja apdroÅ¡ināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procenti bÅ«s lielāki par 15%. Ja pensijas pārskatÄ«Å¡anai kārtÄ"jā gadā aprÄ"Ä·inātā pensija bÅ«s mazāka par iepriekÅ¡Ä"jā gadā pārskatÄ«Å¡anai noteikto pensijas apmÄ"ru, pensiju indeksÄ"s lÄ«dz iepriekÅ¡Ä"jā gada noteiktajam pensijas apmÄ"ram.

KārtÄ«bu, kādā tiks noteikts valsts pensiju indeksācijā piemÄ"rojamā faktiskā patÄ"riņa cenu indekss un iemaksu algas indekss, noteikts Ministru kabinets.

IepriekÅ¡ pensijas indeksÄ"ja 2013.gada 1.septembrÄ«, pensijām, kas nepārsniedza 200 latus, piemÄ"rojot indeksu 1,04.

Tāpat deputāti Å¡odien otrajā lasÄ«jumā kā steidzamus pieņÄ"ma grozÄ«jumus likumā "Par obligāto sociālo apdroÅ¡ināšanu pret nelaimes gadÄ«jumiem darbā un arodslimÄ«bām", kas paredz plānoto pensiju indeksāciju attiecināt arÄ« uz atlÄ«dzÄ«bu par darbspÄ"ju zaudÄ"jumu un atlÄ«dzÄ«bu par apgādnieka zaudÄ"jumu.

Kā ziņots, Fiskālās disciplÄ«nas padome norādÄ«ja uz iespÄ"jamu fiskālās disciplÄ«nas pārkāpumu saistÄ«bā ar plānotājiem likuma grozÄ«jumiem par pensiju indeksāciju un rekomendÄ" sagatavot un pieņemt priekÅ¡likumus izdevumu pieauguma kompensācijai. Komisija nolÄ"ma likuma grozÄ«jumu virzÄ«bu neaizkavÄ"t, bet vÄ"rsties pie valdÄ«bas vadÄ«tājas ar lÅ«gumu rast kompensācijas mehānismu un skaidrot, uz kā rÄ"Ä·ina plānoti lÄ«dzekļi pensiju pieaugumam.

Ar sūdzību vēršas EK par nelikumīgu valsts atbalstu lielajām dabasgāzes stacijām

Latvijas Atjaunojamās enerÄ£ijas federācija (LAEF) ir iesniegusi Eiropas Komisijā (EK) sÅ«dzÄ«bu, lai risinātu Latvijā samilzušās problÄ"mas ar lielas jaudas dabasgāzes staciju nesamÄ"rÄ«go atbalstu, biznesa portālu Nozare.lv informÄ"ja LAEF.

Federācijā uzskata, ka lÄ«dzÅ¡inÄ"jā valstij piederoÅ¡o dabasgāzes staciju intereÅ¡u lobÄ"Å¡anā ir ilgstoÅ¡i ignorÄ"ti valsts atbalsta pieÅ¡Ä·irÅ¡anas noteikumi, kas rada negatÄ«vu ietekmi uz enerÄ£Ä"tikas nozari kopumā. Tā rezultātā elektroenerÄ£ijas lietotāju veiktās piemaksas vairo Latvijas atkarÄ«bu no Krievijas dabasgāzes, bet nesekmÄ" vietÄ"jo energoresursu izmantoÅ¡anu.

Iesniegtās sÅ«dzÄ«bas mÄ"rÄ·is ir pievÄ"rst Eiropas SavienÄ«bas uzmanÄ«bu Latvijas enerÄ£Ä"tikas problÄ"mām un panākt, ka EK turpmāk ierobežo nesamÄ"rÄ«go valsts atbalstu lielajām dabasgāzes stacijām Latvijā, kas tiek sniegts kā elektroenerÄ£ijas obligātais iepirkums un garantÄ"tā maksa par stacijā uzstādÄ«to elektrisko jaudu. LAEF prognozÄ", ka EK iesaistes rezultātā ieguvÄ"ji bÅ«s gan patÄ"rÄ"tāji, kuriem samazināsies maksājumi par elektroenerÄ£iju, gan enerÄ£Ä"tikas nozares dalÄ«bnieki kopumā.

"Ekonomikas ministrija ir akcionārs AS Latvenergo un AS RÄ«gas Siltums. LÄ«dz ar to savu iespÄ"ju robežās kā enerÄ£Ä"tikas nozares augstākā iestāde ir centusies izveidot tādu atbalsta sistÄ"mu, lai Å¡ie ražotāji varÄ"tu segt savas izmaksas un gÅ«t peļņu ar uzviju. Šāda atbalsta sistÄ"ma juridiski ir novÄ"rtÄ"jama kā valsts atbalsts, kuram jāatbilst stingrām prasÄ«bām, un tas ir jāsaskaņo EK," atzina advokātu birojā Fort praktizÄ"joÅ¡ais advokāts un partneris Sandis BÄ"rtaitis.

PÄ"c BÄ"rtaita teiktā, LAEF saņÄ"musi ziņas no vairākiem avotiem, ka EK ir bažas par Latvijā izveidoto atbalsta sistÄ"mu un to, vai Å¡Ä«s sistÄ"mas ietvaros atseviÅ¡Ä·iem ražotājiem atbalsts nav neadekvāti liels.

Savukārt LAEF valdes priekÅ¡sÄ"dÄ"tājs Andis Kārkliņš stāstÄ«ja, ka sÅ«dzÄ«bas iesniegÅ¡ana EK ir galÄ"js solis, jo federācija Å¡o jautājumu centusies sakārtot nacionālā lÄ«menÄ«, tomÄ"r dabasgāzes lobijs izrādÄ«jies tik liels, ka sarunas par valsts atbalsta bÅ«tisku pārskatÄ«Å¡anu lielajiem dabasgāzes patÄ"rÄ"tājiem ir bijis nesekmÄ«gs.

"Tagad lÅ«dzam EK pievÄ"rst nopietnu uzmanÄ«bu Latvijas situācijai, jo šāda atbalsta izmaksa veido noturÄ«gu saikni ar Krievijas dabasgāzes piegādÄ"m, kas apdraud Latvijas neatkarÄ«bu enerÄ£Ä"tikas kontekstā," uzsvÄ"ra Kārkliņš.

BÄ"rtaitis informÄ"ja, ka LAEF pie sÅ«dzÄ«bas strādājis vairāk nekā gadu. Å ajā laikā federācija ir veikusi padziļinātu juridisko analÄ«zi, rakstiski un klātienÄ" konsultÄ"joties ar EK Konkurences Ä£enerāldirektorātu. Tāpat LAEF valsts atbalsta problemātiku pārrunājuÅ¡i ar Ekonomikas ministriju un FinanÅ¡u ministriju kā atbildÄ«gajām iestādÄ"m valsts atbalsta jautājumos.

"DiemžÄ"l gaidÄ«tā atsaucÄ«ba no ministrijām ir izpalikusi, tā vietā pat cenÅ¡oties ierobežot pieeju ministriju rÄ«cÄ«bā esoÅ¡iem dokumentiem un maldinot par EK iesniegtajām notifikācijām," norādÄ«ja BÄ"rtaitis.

LAEF nesagaida no EK tÅ«lÄ«tÄ"ju reakciju uz iesniegto sÅ«dzÄ«bu, bet ir pārliecināta, ka ilgtermiņā Latvijai vajadzÄ"s pārskatÄ«t savu pozÄ«ciju, kuri enerÄ£ijas ražotāji tiek atbalstÄ«ti un ar kādiem instrumentiem. Valsts atbalsta jautājumi bÅ«s arÄ« jārisina saistÄ«bā ar nesen ieviesto subsidÄ"tās elektroenerÄ£ijas nodokli un valsts budžeta mÄ"rÄ·dotāciju obligātā iepirkuma komponentes samazināšanai.

Latvijas Atjaunojamās enerÄ£ijas federācija (LAEF) apvieno visas Latvijas atjaunojamo energoresursu nozares vadošās asociācijas. Tās mÄ"rÄ·is ir saskaņot dažādu atjaunojamo energoresursu apvienojoÅ¡u nevalstisko organizāciju darbÄ«bu, paust vienotu nozares viedokli, kā arÄ« pārstāvÄ"t nozari attiecÄ«bās ar valsts un paÅ¡valdÄ«bu institÅ«cijām.

LAEF ietilpst Latvijas ilgtspÄ"jÄ«gas attÄ«stÄ«bas institÅ«ts, Atjaunojamās enerÄ£ijas konfederācija, Latvijas BioenerÄ£ijas asociācija, Latvijas Biogāzes asociācija, Latvijas Biomasas asociācija LATBIO, Mazās hidroenerÄ£Ä"tikas asociācija, VÄ"ja enerÄ£ijas asociācija, VÄ"ja elektroenerÄ£ijas ražotāju savienÄ«ba, kā arÄ« Saules enerÄ£ijas asociācija.

Zaļais dzīvesveids dara laimīgāku

Zinātniski pierādÄ«ts, ka rÅ«pÄ"joties par vidi, cilvÄ"ks rÅ«pÄ"jas arÄ« pats par sevi. Jānis Brizga ir vides pÄ"tnieks, biedrÄ«bas Zaļā brÄ«vÄ«ba vadÄ«tājs, jau gandrÄ«z 20 gadu darbojas vides aizsardzÄ«bas nevalstiskajās organizācijās un visādi citādi - cilvÄ"ks, kas uz vidi raugās daudz plašākā mÄ"rogā nekā tikai dabas aizsardzÄ«ba. Jānis un viņa Ä£imene - sieva un trÄ«s bÄ"rni - ikdienā domā par videi draudzÄ«gu un Ä"tisku patÄ"riņu un dzÄ«vesveidu un savā pieredzÄ" dalās ar Dabas Dienu.

Fragments no intervijas:

Angļu žurnālā The Economist reiz bija teikts, ka "kapitālisms var padarÄ«t sabiedrÄ«bu bagātu un brÄ«vu. Bet neprasiet, lai jÅ«s bÅ«tu arÄ« laimÄ«gi". Vai kā vides pÄ"tnieks tam piekrÄ«tat?

Esmu pārliecināts, ka daba mums ir visapkārt un mÅ«su ekonomika barojas no dabas resursiem, tāpÄ"c nav iespÄ"jams noÅ¡Ä·irt vides aizsardzÄ«bas un ekonomikas nozari. Runājot par laimi, ir brÄ«dis, kad katrs nākamais eiro, ko cilvÄ"ks nopelna, vairs nesniedz tādu gandarÄ«jumu kā iepriekÅ¡. SubjektÄ«vā laimes sajÅ«ta ir lielā mÄ"rā atkarÄ«ga no tā, ko katrs konkrÄ"tais cilvÄ"ks sagaida no dzÄ«ves un kādas ir viņa tā brīža izjÅ«tas. Tāpat, uzdodot jautājumu, vai cilvÄ"ki tic klimata izmaiņām, vasaras laikā, kad pretÄ"ji gaidÄ«tajam, ir ļoti auksts laiks, atbilde, visticamāk, bÅ«s - jā.

Runājot par klimata izmaiņām, ko mÄ"s varam gaidÄ«t tuvākā vai tālākā nākotnÄ"?

Domāju, ka to patiesÄ«bā neviens nezina un bÅ«tu grÅ«ti izdarÄ«t kaut kādus pareÄ£ojumus Å¡ajā jomā, tomÄ"r zinātniskā ticamÄ«ba klimata izmaiņām palielinās ik gadu, turklāt Å¡Ä«s izmaiņas, visticamāk, ir paÅ¡u cilvÄ"ku radÄ«tas. Skaidri zinām, ka klimata pārmaiņu dÄ"ļ katru gadu palielinās Å«dens cirkulācijas ātrums, var pastiprināties ekstremālāki laikapstākļi - lielāks lietus daudzums vai tieÅ¡i otrādi - ilglaicÄ«gs sausums. Ir grÅ«ti atrast vienu vainÄ«go klimata izmaiņās, un arÄ« sekas nav tÅ«lÄ«tÄ"ji katastrofālas, tāpÄ"c esmu ļoti skeptisks pret to, ka cilvÄ"ks varÄ"tu kaut ko mainÄ«t, pirms viņš saskarsies ar lielāku katastrofu. Klimats vienmÄ"r ir mainÄ«jies, tomÄ"r ir skaidrs, ka Å¡Ä« brīža izmaiņās vainojams pats cilvÄ"ks. Domāju, ka pasaule turpinās pastāvÄ"t, bet mums vairāk vajadzÄ"tu rÅ«pÄ"ties paÅ¡iem par sevi. Turklāt jāatceras, ka cilvÄ"ks, rÅ«pÄ"joties par vidi, rÅ«pÄ"jas arÄ« pats par sevi.

Dažādos pÄ"tÄ«jumos Latvija ir nosaukta par zaļāko valsti pasaulÄ". Cik ticams ir Å¡is apgalvojums?

IepriekÅ¡Ä"jā Jeila Universitātes pÄ"tÄ«jumā Latvija bija otra zaļākā valsts pasaulÄ", bet, mainot pÄ"tÄ«juma metodiku, Å¡obrÄ«d jaunākajā ziņojumā Latvija ieņem 40.vietu. Rezultāti lielā mÄ"rā ir atkarÄ«gi no kritÄ"rijiem, kas tiek vÄ"rtÄ"ti.

Kas ir tās lietas, ko mÄ"s kā iedzÄ«votāji varam mainÄ«t, lai uzlabotu kopÄ"jo vides kvalitāti Latvijā?

Viena no lietām, protams, ir atkritumu Å¡Ä·iroÅ¡ana. Tāpat varam veicināt energoefektivitāti, siltinot savus mājokļus. Tās ir rÄ«cÄ«bas, kas var uzlabot gan mÅ«su labklājÄ«bu, gan samazināt ietekmi uz vidi. TomÄ"r man personÄ«gi Å¡Ä·iet, ka svarÄ«gāk ir skatÄ«ties uz attÄ«stÄ«bu, kā mÄ"s kopumā vÄ"rtÄ"jam labu dzÄ«vi. PaÅ¡reiz Latvijas attÄ«stÄ«ba balstās uz iekÅ¡zemes kopprodukta palielināšanu, tomÄ"r ir svarÄ«gi meklÄ"t jaunas labklājÄ«bas mÄ"rauklas un skatÄ«ties uz to daudz plašākā mÄ"rogā. Laba dzÄ«ve ir daudz kas vairāk par materiālo labklājÄ«bu.

Visu interviju alsiet laikraksta Diena pielikumā Dabas Diena trešdien, 2.aprīlī!

SEB banka: Krievija tuvu stagnācijai; pieaug riski Baltijai

Pakāpeniska ekonomikas atveseļoÅ¡anās lielākajā daļā Austrumeiropas un Centrāleiropas valstu turpinās, lai gan izaugsmes perspektÄ«vas Krievijā un Ukrainā ir pasliktinājušās, ņemot vÄ"rā abu valstu attiecÄ«bu saasināšanos.

Tiešā savstarpÄ"jā tirdzniecÄ«ba starp atsevišķām valstÄ«m ar konfliktā iesaistÄ«tajām pusÄ"m, izņemot Baltijas valstis, ir salÄ«dzinoÅ¡i neliela. Tālāka ekonomikas augÅ¡upeja Vācijā un citviet Rietumeiropā daļÄ"ji kompensÄ"s zaudÄ"to eksportu vājā Krievijas pieprasÄ«juma dÄ"ļ. Tāpat ir labi priekÅ¡nosacÄ«jumi privātā patÄ"riņa kāpumam. TomÄ"r Austrumeiropas 2014.-2015.gada izaugsmes prognozes ir pazeminātas, jo atsevišķās valstÄ«s Ä£eopolitiskās nestabilitātes ietekmÄ" ir pieauguÅ¡i Ä«stermiņa riski, secināts SEB jaunākajā Austrumeiropas ekonomiks apskatā.

Jāņem vÄ"rā, kā SEB prognozes balstās uz pieņÄ"mumu, ka Krievijas un Ukrainas konflikts neizvÄ"rsÄ«sies par savstarpÄ"ju militāru konfliktu, kā arÄ« netiks ieviestas liela mÄ"roga tirdzniecÄ«bas sankcijas un nenotiks bÅ«tiski Krievijas energoresursu piegāžu traucÄ"jumi Eiropai.

"Lielākā daļa Austrumeiropas ekonomiku, izņemot Krieviju un Ukrainu, 2013.gada otrajā pusÄ" sāka uzrādÄ«t atveseļoÅ¡anās pazÄ«mes. Pārliecinošāk process norit reÄ£iona centrālajā daļā, kas ir spÄ"jis gÅ«t labumu no Vācijas izaugsmes un eirozonas ekonomikas un banku sistÄ"mas stabilizācijas. AtlabÅ¡ana turpināsies un pamazām nostiprināsies. Īstermiņā eksports joprojām bÅ«s galvenais virzÄ«tājspÄ"ks, lai gan Krievijas ekonomiskās grÅ«tÄ«bas mazinās iespÄ"jas. Daudzās valstÄ«s pieaugs tieÅ¡i iekÅ¡zemes pieprasÄ«juma nozÄ«me," prognozÄ" SEB ekonomists Dainis GaÅ¡puitis.

Zemas procentu likmes un fiskālās politikas stingrÄ«bas mazināšanās sniegs atbalstu pozitÄ«vajām tendencÄ"m. Privāto patÄ"riņu veicinās labs reālās darba samaksas pieaugums, kas daļÄ"ji skaidrojams ar zemo inflāciju, kas joprojām attiecināms uz zemo jaudu noslodzi (izņemot Krieviju) un nelielo izejvielu cenu kāpumu. PrognozÄ"jams, ka arÄ« naftas cenas nedaudz pazemināsies. Sagaidāms, ka kapitāla izdevumi aktivizÄ"sies, bet ne strauji, jo rÅ«pniecÄ«bas jaudu noslodze ir viduvÄ"ja, bet kredÄ«ta nosacÄ«jumi joprojām ir salÄ«dzinoÅ¡i stingri. InvestÄ«ciju plānus ietekmÄ"s arÄ« Ä£eopolitiskais satricinājums.

IzvÄ"rtÄ"jot perspektÄ«vas, SEB pazemina IKP prognozes sešām Austrumeiropas apskatā ietvertajām valstÄ«m. StraujÅ¡ izaugsmes sarukums gaidāms Krievijas, Ukrainas un Igaunijas ekonomikām, vidÄ"js Latvijā, bet neliels Polijai un Lietuvai.

Krievijas IKP Å¡ogad pieaugs vien par 1% un 1,8% 2015.gadā, kas ir krietni zem potenciālā izaugsmes lÄ«meņa 2-3%. Īstermiņā ekonomiku ietekmÄ"s krÄ«toÅ¡ais rublis un akciju tirgus. Savukārt ilgtermiņā sarežģījumus raisÄ«s zemā investÄ«ciju aktivitāte. Rubļa vÄ"rtÄ«ba pret ASV dolāru vÄ"l nelielā apmÄ"rā kritÄ«sies, bet laika gaitā stabilizÄ"sies pret dolāra - eiro grozu. Ukrainas konflikts saasinās jau tā slikto ekonomisko situāciju, ko lielā mÄ"rā ir radÄ«juÅ¡as strukturālas problÄ"mas un akcentÄ" reformu nepiecieÅ¡amÄ«bu. Viens no nedaudzajiem pozitÄ«vajiem faktoriem ir relatÄ«vi stabilās naftas cenas.

Ukrainā vÄ"rojama akÅ«ta tekošā konta krÄ«ze, kas tiks risināta ar Eiropas SavienÄ«bas un Starptautiskā ValÅ«tas fonda programmas palÄ«dzÄ«bu. Īstermiņā tālāks grivnas kritums radÄ«s sarežģījumus valsts banku sistÄ"mai un mājsaimniecÄ«bām, bet laika gaitā tas palÄ«dzÄ"s atveseļoÅ¡anās gaitai. IKP Å¡ogad kritÄ«sies par 4%, bet 2015.gadā uzrādÄ«s kāpumu 2% apmÄ"rā.

Polija pagaidām uzrāda labu izturÄ«bu pret Krievijas un Ukrainas konflikta ietekmi. NelÄ«dzsvarotÄ«ba ir ievÄ"rojami samazinājusies. IekÅ¡zemes pieprasÄ«jums pieaug un sakarā ar zemo inflāciju, galvenās procentu likmes pieaugums nav gaidāms ātrāk par 2015.gada sākumu. 2014.gadā IKP pieaugs par 2,7% un 3,4% 2015.gadā.

No eksporta atkarÄ«gās Igaunijas ekonomiku Å¡ogad iespaidos gan lÄ"nāka Krievijas izaugsme, gan arÄ« vājā Somijas attÄ«stÄ«ba, kā arÄ« krÄ«toÅ¡as publiskā sektora investÄ«cijas. AtveseļoÅ¡anās sāksies tikai 2015.gadā. IKP palielināsies par 0,5% 2014.gadā un 2,5% nākamgad.

Latvijas ekonomikas impulss pÄ"c vairākiem stabiliem izaugsmes gadiem nedaudz vājināsies, tomÄ"r uz reÄ£iona fona saglabāsies relatÄ«vi labs. Ukrainas konflikta ietekmÄ" varÄ"tu bremzÄ"ties eksporta, tranzÄ«ta un tÅ«risma izaugsmes izredzes, kā arÄ« ietekmÄ"t atseviÅ¡Ä·u sektoru investÄ«ciju aktivitāti. SpÄ"cÄ«gs reālo ienākumu pieaugums sniegs turpmāku atbalstu mājsaimniecÄ«bu patÄ"riņam. Bezdarbs turpinās rukt. Sagaidāms, ka 2014.gadā IKP pieaugs par 2,9% un 3,4% 2015.gadā.

Lietuvā veidojas priekÅ¡nosacÄ«jumi iekÅ¡zemes pieprasÄ«juma kāpumam, kas, salÄ«dzinot ar Latviju un Igauniju, Ä«stenosies ar nelielu kavÄ"Å¡anos. TādÄ"jādi IKP Å¡ogad augs par 3% un 4% nākamgad. Ienākumu pieaugums, krÄ«toÅ¡s bezdarbs un mājokļu tirgus augÅ¡upeja stiprinās patÄ"riņu. TikmÄ"r eksports atdzisÄ«s vājā Krievijas pieprasÄ«juma un konkurÄ"tspÄ"jas samazināšanās ietekmÄ". Algu pieaugums pārsniedz produktivitātes pieaugumu, bet inflācija nākamo pāris gadu laikā bÅ«s zema. Visticamāk, ka 2015.gadā eirozonai pievienosies arÄ« Lietuva.