Nākamgad Rīgā varētu viesoties pat divi miljoni tūristu

2014.gadā tÅ«ristu skaits RÄ«gā varÄ"tu sasniegt divus miljonus, biznesa portālam Nozare.lv prognozÄ"ja RÄ«gas TÅ«risma attÄ«stÄ«bas biroja (RTAB) valdes locekle Vita Jermoloviča.

Viņa stāstÄ«ja, ka Å¡ogad RÄ«ga bÅ«s Eiropas kultÅ«ras galvaspilsÄ"ta, kad galvaspilsÄ"tā notiks daudz un dažādi ievÄ"rojami pasākumi, piemÄ"ram, Pasaules koru olimpiāde, Eiropas Kino balvas ceremonija, koncerti DzimuÅ¡i RÄ«gā u.c. "Tas noteikti pievÄ"rsÄ«s ievÄ"rojamu tÅ«ristu interesi," uzsvÄ"ra Jermoloviča.

PÄ"c RTAB vadÄ«tājas sacÄ«tā, pÄ"dÄ"jo četru gadu apkopotā statistika liecina par nepārtrauktu tÅ«ristu skaita pieaugumu RÄ«gā -, salÄ«dzinot ar 2009.gadu, 2012.gadā to skaits palielinājies trÄ«s reizes, sasniedzot 1,5 miljonus.

"TāpÄ"c paredzu, ka 2014.gads apvienojumā ar plānotajām aktivitātÄ"m nebÅ«s izņÄ"mums, un ceram, ka tÅ«ristu skaits varÄ"tu sasniegt jau divus miljonus," uzsvÄ"ra RTAB valdes locekle.

Tāpat eksperte atzina, ka pozitÄ«vas vÄ"smas Å¡ogad nozarÄ" ieviesÄ«s jaunā Latvijas Nacionālās bibliotÄ"kas (LNB) Ä"ka, kurā bÅ«s pieejama jauna konferenču zāle, koncertzāle un izstāžu zāles.

"Ja LNB sāks funkcionÄ"t, kā ieplānots, tas bÅ«tiski atvieglos darbu kultÅ«ras, konferenču tÅ«risma un citu nozaru darbiniekiem," sacÄ«ja Jermoloviča.

RTAB izveidots 2009.gada 28.oktobrÄ«. Tā dibinātāji ir RÄ«gas dome, aviosabiedrÄ«ba airBaltic, Latvijas ViesnÄ«cu un restorānu asociācija (LVRA) un Latvijas TÅ«risma aÄ£entu asociācija (ALTA). RTAB nodarbojas ar tÅ«risma veicināšanu un RÄ«gas tÅ«risma iespÄ"ju popularizÄ"Å¡anu ārvalstÄ«s.

RTAB dibinātāju balsu sadalÄ«jumā 70% pieder RÄ«gas domei, bet pārÄ"jiem dibinātājiem - aviosabiedrÄ«bai airBaltic, LVRA un ALTA - katram 10%. RTAB kā savas darbÄ«bas un Live RÄ«ga zÄ«mola vadmotÄ«vu izvirzÄ«jis principu "Labi rÄ«dziniekam - labi tÅ«ristam".

Latvijas lats - no dzimšanas līdz eiro

LÄ«dz ar Latvijas pievienoÅ¡anos eirozonai no apgrozÄ«bas izzudÄ«s lats - Latvijas nacionālā valÅ«ta, kas nosaukumu ieguva 1922.gadā un kas pÄ"c padomju okupācijas Latvijas iedzÄ«votāju maciņos atkal atgriezās 1993.gadā.

Latvijas pirmās brÄ«vvalsts laikā, lemjot par Latvijas nacionālās valÅ«tas nosaukumu, tika apspriesti dažādi termini - franks un santÄ«mi, ozols un zÄ«le, saule un austra, lÄ«ga un daile, dižā un sÄ«kā, latva, pÄ"rn Latvijas Bankas un lata iedibināšanas 90.jubilejas svinÄ«bās stāstÄ«ja akadÄ"miÄ·is un Latvijas Bankas MonÄ"tu dizaina komisijas loceklis Jānis Stradiņš. PÄ"c viņa teiktā, ZigfrÄ«da Annas Meierovica vadÄ«tā valdÄ«ba 1922.gada augustā izÅ¡Ä·Ä«rās par latu un santÄ«miem, termins lats tika akceptÄ"ts jau mazliet agrāk - 3.janvārÄ«.

Par Ä«paÅ¡u simbolu kļuva 1929.gadā apgrozÄ«bā laistā sudraba piecu latu monÄ"ta ar tautumeitas attÄ"lu, kas rÅ«pÄ«gi tika glabāta arÄ« okupācijas laikā. "Gan vācu, gan padomju laikos saglabātos pieclatniekus izmantoja rotaslietu - greznu piespraužu, piekariņu - izgatavoÅ¡anai, dāvāja kāzās un kristÄ«bās. Tos glabāja cilvÄ"ki gan Latvijā, gan SibÄ«rijas izsÅ«tÄ«jumā, gan tautieÅ¡i trimdā. [Riharda] Zariņa sudraba pieclatniekam bija tāda misija kā retai monÄ"tai - "savÄ"jiem" tas kļuva par Latvijas brÄ«vÄ«bas un valstiskuma simbolu, pārkalts saktā bija piederÄ«bas apliecinājums latvieÅ¡u tautai un tāds kā cerÄ«bas apliecinājums zaudÄ"tās neatkarÄ«bas atgÅ«Å¡anai. Visos garajos nebrÄ«ves gados pieclatnieks bija arÄ« pasaulÄ" populārākais zudušās neatkarÄ«gās Latvijas simbols," savā uzrunā pÄ"rn teica Stradiņš.

Latvijai atgÅ«stot neatkarÄ«bu, sākās arÄ« darbs pie savas valÅ«tas atjaunoÅ¡anas. Starp Krievijas rubļiem un Latvijas latiem gan bija starpposms - Latvijas rubļi, kas apgrozÄ«bā tika laisti no 1992.gada 7.maija. Pagaidu nauda bija nepiecieÅ¡ama, lai drÄ«zāk izkļūtu no PSRS rubļu zonas, samazinātu inflāciju un stabilizÄ"tu valÅ«tu kursu. Turklāt bija skaidrs, ka tehnisku kavÄ"kļu dÄ"ļ latu iespiest tik ātri nevarÄ"s, bet radās draudi, ka var pietrÅ«kt apgrozÄ«bā nepiecieÅ¡amo PSRS rubļu naudaszÄ«mju. TāpÄ"c par pagaidu risinājumu kļuva Latvijas rublis, Latvijas Bankas izdotajā grāmatā Latvijas Bankai XC par lata atjaunoÅ¡anu raksta KristÄ«ne Ducmane.

Savukārt pÄ"c nepilna gada Latvijas iedzÄ«votāju makos parādÄ«jās lati. Kā pirmā 1993.gada 5.martā apgrozÄ«bā nonāca piecu latu naudaszÄ«me. Tās vÄ"rtÄ«ba bija 1000 Latvijas rubļi, tātad viens lats bija 200 Latvijas rubļi. PÄ"c tam apgrozÄ«bā nonāca 50 santÄ«mu, viena lata un divu latu monÄ"tas.1993.gada jÅ«nijā apgrozÄ«ba nonāca viena lÄ«dz 20 santÄ«mu monÄ"tas, 10 un 20 latu naudaszÄ«mes, 1994.gada 2.maijā apgrozÄ«bā nonāca 50 un 100 latu naudaszÄ«mes, bet 1998.gada 20.jÅ«lijā apgrozÄ«bā nonāca 500 latu naudazÄ«mes.

Plānojot latu izskatu, komisija izvÄ"lÄ"jās Valda OÅ¡iņa un Imanta Žodžika izstrādāto banknoÅ¡u koncepciju, kuras pamatā bija modernās datorgrafikas sniegtās iespÄ"jas. Banknotes rotā latviskās vides un garÄ«gās kultÅ«ras simboli. Piecu latu naudaszÄ«mes attÄ"lo ozolu, desmit lati - Daugavu, 20 lati - latvieÅ¡u sÄ"tu, 50 lati - buru kuÄ£i, 100 lati - KriÅ¡jāņa Barona portretu, savukārt 500 lati - Latviju jaunavas profilu, kas ir pirmās brÄ«vvalsts laikā kaltās piecu latu monÄ"tas reversa attÄ"ls. Å is jaunavas profils redzams arÄ« visu banknoÅ¡u Å«denszÄ«mÄ"s. BanknoÅ¡u reverss raksturo tÄ"vtÄ"vu dienu ritumu un darba soli, arÄ« svÄ"tku brīžu noskaņas - redzami sprÄ"slÄ«cas (pieci lati), senlatvieÅ¡u stopa Å¡Ä·Ä"rÅ¡u saktas (10 lati), dreļļu rakstu (20 lati), RÄ«gas Ä£erboņa (50 lati), Lielvārdes jostas rakstu (100 lati) un bronzas vainadziņu rakstu (500 latu) motÄ«vi.

BanknoÅ¡u izgatavoÅ¡anai tika izraudzÄ«ts Vācijas uzņÄ"mums Giesecke&Devrient GmbH, ar ko lÄ«gums tika parakstÄ«ts 1991.gada septembrÄ«.

Savukārt santÄ«mu monÄ"tas veidoja mākslinieki Gunārs LÅ«sis, kas veidoja grafisko dizainu, un Jānis Strupulis, kas izstrādāja plastisko veidojumu. MonÄ"tas kaltas Vācijas kaltuvÄ" Bayerisches Hauptmunzamt.

MonÄ"tu veidolam mākslinieks LÅ«sis izvÄ"lÄ"jās latvisko dzÄ«vesziņu apliecinoÅ¡as vÄ"rtÄ«bas. Vienu, divu, piecu, desmit un 20 santÄ«mu grafiskajā veidojumā mākslinieks vÄ"lÄ"jās ietvert rÄ«ta, vakara, darba cÄ"liena ideju, bet 50 santÄ«mu un viena un divu latu monÄ"tu veidols simbolizÄ" mežu, jÅ«ru un zemi. Uz viena lÄ«dz 20 santÄ«mu monÄ"tām etnogrāfiskās saulÄ«tes kā cilvÄ"ka mūža rituma lÄ«dzgaitnieces savienotas ar pieciem puslokiem, kas simbolizÄ" darba cÄ"lienu. LatvieÅ¡u tautas eksistences pamatelementus simbolizÄ" priedes stāds (meži, 50 santÄ«mu monÄ"ta), lasis (Å«deņi, viens lats) un govs (zeme, divi lati). Visu monÄ"tu aversā atveidots Latvijas valsts lielais vai mazais Ä£erbonis.

1999.gada decembrÄ« tika laista apgrozÄ«bā jauna British Royal Mint kalta divu latu bimetāla monÄ"ta.

KopÅ¡ 2001.gada Latvijas Banka laiž apgrozÄ«bā Ä«paÅ¡as viena lata apgrozÄ«bas monÄ"tas ar ierobežotu tirāžu. Uz pirmās šādas monÄ"tas, kas izdota 2001.gadā, atveidots ligzdu veidojoÅ¡s stārÄ·is. Uz citām Ä«paÅ¡ajām viena lata apgrozÄ«bas monÄ"tām atainota skudra, sÄ"ne, SprÄ«dÄ«tis, RÄ«gas Sv.PÄ"tera baznÄ«cas torņa gailis, kliņģeris, lÄ«gotājs ar Jāņu vainagu, priedes čiekurs, pÅ«cessakta, sniegavÄ«rs, Å«densroze, skursteņslauÄ·is, Nameja gredzens, eglÄ«te, krupis, pakavs, alus kauss, piparkÅ«ku sirds, ezis, ZiemassvÄ"tku zvaniņi, kokle, bet pÄ"dÄ"jā Ä«pašā viena lata apgrozÄ«bas monÄ"ta ir Å¡oruden izdotā Paritātes monÄ"ta ar lata un eiro pārejas kursu reversā.

Latvijas Banka izlaidusi arÄ« jubilejas un piemiņas monÄ"tas. Latvijas naudas vÄ"sturÄ" pirmās jubilejas monÄ"tas (ar divu latu (vara un niÄ·eļa sakausÄ"jums), 10 latu (sudraba) un 100 latu (zelta) nominālvÄ"rtÄ«bu) tika izlaistas 1993.gada 10.novembrÄ«, atzÄ«mÄ"jot Latvijas 75.gadadienu. Nākamajos gados jubilejas un piemiņas monÄ"tas kaltas gan starptautiskās, gan nacionālās monÄ"tu sÄ"rijās, gan arÄ« kaltas atseviÅ¡Ä·as monÄ"tas saskaņā ar Latvijas Bankas jubilejas un piemiņas monÄ"tu izlaides programmu. Å Ä«s monÄ"tas guvuÅ¡as balvas daudzos starptautiskos konkursos un izstādÄ"s.

Par lata stabilitāti rÅ«pÄ"jusies Latvijas Banka. No 1994.gada 12.februāra Latvijas Banka noteica nemainÄ«gu lata kursu attiecÄ«bā pret Starptautiskā valÅ«tas fonda SDR jeb speciālā aizņÄ"muma tiesÄ«bām, faktiski latu piesaistot SDR valÅ«tu grozam un vÄ"l vairāk stiprinot nacionālās valÅ«tas stabilitāti. Savukārt 2005.gadā Latvijas Banka fiksÄ"ja lata kursu pret eiro - viens eiro ir 0,702804 lati.

Lata stabilitāte tika noturÄ"ta arÄ« laikā, kad pÄ"c tautsaimniecÄ«bas pārkarÅ¡anas Latvijas ekonomika piedzÄ«voja spÄ"cÄ«gu kritumu un valsts maksātspÄ"jas nodroÅ¡ināšanai bija nepiecieÅ¡ams starptautiskais aizdevums, bet aizdevÄ"ji pieļāva lata devalvācijas iespÄ"jas. TomÄ"r Latvija nepieļāva lata devalvāciju, un valsts krÄ«zi pārvarÄ"ja, Ä«stenojot stingru taupÄ«bas politiku, mazinot izdevumus, paaugstinot nodokļus.

Britu žurnāla The Economist redaktors Edvards Lukass latam veltÄ«tā publikācijā vÄ"rtÄ", ka Latvijas nacionālā valÅ«ta bijusi "cieta kā klints" atÅ¡Ä·irÄ«bā, piemÄ"ram, no tādām bijuÅ¡ajām Padomju SavienÄ«bas valstÄ«m kā Ukraina, Gruzija, Baltkrievija. "GandrÄ«z reliÄ£iskā attieksme pret lata stabilitāti atbalso pirmskara republiku, kas turÄ"jās pie zelta standarta pat tad, kad Lielbritānija jau to bija atmetusi. GrÅ«tākais pārbaudÄ«jums latam bija tautsaimniecÄ«bas pārkarÅ¡anai sekojoÅ¡ais ekonomiskās krÄ«zes laiks, kad valstij bija nepiecieÅ¡ams starptautiskais aizdevums, un viens no tā priekÅ¡noteikumiem bija lata devalvācija. TomÄ"r Latvija tam nepiekrita. Devalvācija aizslaucÄ«tu vidusÅ¡Ä·iru un banku sistÄ"mu. Valsts atguva konkurÄ"tspÄ"ju grÅ«tā ceļā, audzÄ"jot produktivitāti, valdÄ«bai ceļot nodokļus un griežot izdevumus. Turpinās debates par to, vai citām valstÄ«m bÅ«tu jāmācās no Å¡Ä« Latvijā Ä«stenotā krÄ«zes pārvarÄ"Å¡anas modeļa, tomÄ"r Latvijai risks atmaksājies - tā 2014.gadā pievienojas eirozonai kā ātrāk augošā Eiropas ekonomika," raksta Lukass.

Lats pārstās būt likumīgs maksāšanas līdzeklis 2014.gada 15.janvārī.

Gada būtiskākās konkurences uzraugu lietas - energobūvnieku, AKKA/LAA un Latvijas Gāzes pārkāpumi

Konkurences padome (KP) kā šā gada bÅ«tiskākās izskatÄ«tās lietas nosauc 26 energobÅ«vnieku aizliegtu vienoÅ¡anos, AutortiesÄ«bu un komunicÄ"Å¡anās konsultāciju aÄ£entÅ«ras/ Latvijas Autoru apvienÄ«bas (AKKA/LAA) un AS Latvijas Gāze pārkāpumus.

KP pārstāve Inita Kabanova biznesa portālam Nozare.lv atzina, ka Å¡ogad KP par konkurences kropļoÅ¡anu un cenu sadārdzināšanu piecu gadu garumā kopumā 322 iepirkumos sodÄ«ja 26 energobÅ«vniecÄ«bas uzņÄ"mumus. Tiem tika piemÄ"rots naudas sods kopumā 2 011 557 latu apmÄ"rā.

"Å Ä« ir lÄ«dz Å¡im plašākā Latvijā konstatÄ"tā aizliegtas vienoÅ¡anās shÄ"ma, un Å¡ajā lietā KP piemÄ"roja iestādes pastāvÄ"Å¡anas laikā bargākos sodus. AttiecÄ«gi uzņÄ"mumiem, kas piedalÄ«jās visvairāk pārkāpuma epizožu - kartelizÄ"tajos iepirkumos -, tika piemÄ"rots sods 7,8% apmÄ"rā no to iepriekÅ¡Ä"jā gada neto apgrozÄ«juma," skaidroja Kabanova.

Savukārt KP pieņemtais lÄ"mums par pārkāpumu Latvijas Gāzes darbÄ«bās ir nodroÅ¡inājis iespÄ"ju saņemt dabasgāzi tiem jaunajiem lietotājiem, kam iepriekÅ¡ tas bija liegts citu lietotāju radÄ«to parādu dÄ"ļ.

Savā lÄ"mumā KP konstatÄ"ja, ka Latvijas Gāze ir ļaunprātÄ«gi izmantojusi monopolstāvokli, atsakot dabasgāzes piegādes lÄ«guma noslÄ"gÅ¡anu jauniem lietotājiem, pirms tie nav nomaksājuÅ¡i iepriekÅ¡Ä"jo lietotāju parādus, kā arÄ« piemÄ"roja Latvijas Gāzei naudas sodu 1 567 180 latu apmÄ"rā.

"ĪpaÅ¡i Latvijas mazajiem un vidÄ"jiem uzņÄ"mumiem bÅ«tisks ir KP lÄ"mums par monopolstāvokļa ļaunprātÄ«gu izmantoÅ¡anu sodÄ«t AKKA/LAA, piemÄ"rojot tai sodu 45 646 latu apmÄ"rā. AKKA/LAA mazajiem un Å¡iem uzņÄ"mumiem par mÅ«zikas atskaņoÅ¡anu apmeklÄ"tājiem domātās telpās piemÄ"roja tarifu, kas ir ievÄ"rojami augstāks par lÄ«dzÄ«giem tarifiem ne vien Lietuvā un Igaunijā, bet arÄ« vairumā citu Eiropas SavienÄ«bas dalÄ«bvalstu," skaidroja KP pārstāve.

Savukārt lÄ"mums lietā, kurā tika padziļināti analizÄ"ta Latvijas lielāko degvielas tirgotāju cenu noteikÅ¡anas prakse, ļāva pārliecināties, ka aizliegta vienoÅ¡anās par cenām nav notikusi un starp uzņÄ"mumiem pastāv konkurence.

Senlatviešu ticējumi: Ziemassvētkos labi jāēd un ātri jābeidz darbi

Senajiem latvieÅ¡iem bijis gana daudz ticÄ"jumu par ZiemassvÄ"tku vakaru, piemÄ"ram, ZiemassvÄ"tki ir auglÄ«bas svÄ"tki, tādÄ"ļ ZiemassvÄ"tkos jāÄ"d un jādzer lÄ«dz pulksten divpadsmitiem, tad bÅ«s auglÄ«ga vasara.

Ja Å«deņi pirms ZiemassvÄ"tkiem trÄ«s reizes pārsalst, bÅ«s bagāta vasara.

Ja ZiemassvÄ"tku vakarā darbus ātri pabeidz, tie labi veiksies visu nākamo gadu.

ZiemassvÄ"tku rÄ«tā jāceļas agri, lai visu gadu varÄ"tu agri celties.

Saskaņā ar senlatvieÅ¡u ticÄ"jumiem ZiemassvÄ"tku vakarā meitām jānes malka uz istabu. Ja pagales ir pa pāriem, tad drÄ«z apprecÄ"sies, ja nepārÄ«, tad ne.

Kura meita grib precÄ"ties, tai ZiemassvÄ"tku rÄ«tā jāizslauka istaba, jāizber mÄ"sli ārā, uz tiem jānostājas un jāiesaucas: "Ū, Å«!" Kurā pusÄ" suns ieriesies, no tās puses nāks izredzÄ"tais tautas dÄ"ls.

Ja meita redz ZiemassvÄ"tku naktÄ« sapnÄ« kādu puisi viņai kreklu pasniedzam, tas bÅ«s viņas brÅ«tgāns. Ja tāpat puisis redz meitu, tā bÅ«s viņa brÅ«te.

ZiemassvÄ"tku vakarā jālej bļodā Å«dens, jāiepilina divi pilieni sveču tauku un jāsamaisa. Ja pilieni saiet kopā, tad pāris apprecÄ"sies, ja ne, tad izÅ¡Ä·irsies. No kaudzes velk žagarus. Ja gadās kupls un taisns, lÄ«gavainis bÅ«s stalts un bagāts, ja mazs un lÄ«ks - Ä·eists un nabags.

Ja ZiemassvÄ"tku naktÄ« debesis zvaigžņotas, nākamajā gadā bÅ«s laba raža, turpretÄ« apmākušās debesis sola neražu. Ja ZiemassvÄ"tkos ir sniegputenis, nākamgad bÅ«s daudz medus. Ja ap ZiemassvÄ"tkiem logos daudz leduspuÄ·u, bÅ«s laba augļu raža.

Zaļi ZiemassvÄ"tki dara baltas Lieldienas.

ZiemassvÄ"tku naktÄ« jāÄ"d deviņas reizes pÄ"c kārtas, tad nākamais gads bÅ«s bagāts.

ZiemassvÄ"tku vakarā jātur maize, sāls un uguns uz galda, tad nākamais gads bÅ«s svÄ"tÄ«gs.

ZiemassvÄ"tku sestdienas vakarā jāuzliek uz grÄ«das gabaliņš gaļas un maizes, tad jālaiž istabā suns. Ko suns pirmo Ä·ers, tas tai gadā bÅ«s dārgāks.

Ja ZiemassvÄ"tku nedÄ"ļā prusaki pa kÅ«lu rāpo, bÅ«s badÄ«ga vasara. ZiemassvÄ"tku nakti jāiet basām kājām ābeles purināt, tad nākoÅ¡u gadu bÅ«s pulka ābolu.

Lai naudas nekad netrÅ«ktu, ZiemassvÄ"tkos nedrÄ«kst visu naudu izdot. Lai bÅ«tu daudz naudas, ZiemassvÄ"tku vakarā melns kaÄ·is jānes ap baznÄ«cu.

ZiemassvÄ"tku vakarā velk ar krÄ«tu uz visām durvÄ«m krustus, tad ļaunais gars iet prom.

ZiemassvÄ"tku naktÄ« sveÅ¡inieki nav jāpatur mājā. ZiemassvÄ"tku vakarā jāskrien basām kājām trÄ«sreiz mājai apkārt, lai nesāp zobi.

ZiemassvÄ"tku vakarā vajag visas lampas sadegt, lai LaimÄ«te redzÄ"tu, kur staigāt. Ja pirms ZiemassvÄ"tkiem daudz sniega, pirms Jāņiem bÅ«s daudz lietus.

Kad ZiemassvÄ"tku naktÄ« iet uz krusta ceļu, tad var dabÅ«t visu zināt, kas nākamajā gadā notiks. ZiemassvÄ"tku naktÄ« jāiet uz kÅ«ti klausÄ«ties, ko zirgi runā, tad dabÅ«s zināt nākamās lietas.

Lai uzzinātu, cik gadus vÄ"l dzÄ«vos vai arÄ« pÄ"c cik gadiem sasniegs to, ko vÄ"las, ZiemassvÄ"tku priekÅ¡vakarā jāņem glāze, jāizrauj paÅ¡am savs mats no galvas un mats jāiever zelta laulājamā gredzenā. Gredzens jāliek glāzÄ". PÄ"c tam jānodomā, ko vÄ"las zināt. Gredzens paÅ¡am jātur tik ilgi, kamÄ"r tas sit pa glāzes malām. Ja nesit, tad domātais piepildās tanÄ« pašā gadā.

Zem traukiem uz galda saliek maizi, atslÄ"gu, gredzenu, naudu, smiltis un ļauj katram paņemt savÄ"jo. Kas izvelk maizi - bÅ«s pārticis, atslÄ"gu - bÅ«s saimnieks, gredzenu - apprecÄ"sies, naudu - kļūs bagāts, smiltis - viss izjuks, kā uz smiltÄ«m bÅ«vÄ"ts.

Voljeru Līgatnes ķepaiņiem cer atklāt reizē ar lācenes Ilzītes jubilejas svinībām

Ja LÄ«gatnes lāču puiku voljera izbÅ«ves darbus izdosies pabeigt Å¡Ä« gada laikā un laikus voljeru nodot ekspluatācijā, oficiāla jaunās lāču puiku pastaigu vietas atklāšana varÄ"tu notikt lÄ«dz ar lācenes IlzÄ«tes 13 gadu jubilejas svinÄ«bām nākamā gada 11.janvārÄ«, aÄ£entÅ«ru LETA informÄ"ja Dabas aizsardzÄ«bas pārvaldes sabiedrisko attiecÄ«bu speciāliste Rita Jakovļeva.

Dabas aizsardzÄ«bas pārvaldes Vidzemes speciālists Mārtiņš ZÄ«verts pastāstÄ«ja, ka no veicamajiem darbiem palikuÅ¡as vairs vien "astÄ«tes" un, visticamāk, darbus izdosies pagÅ«t tā, lai voljeru varÄ"tu atklāt tradicionālajā IlzÄ«tes jubilejas pasākumā.

ZÄ«verts gan atzÄ«mÄ"ja - lai arÄ« LÄ«gatnes lāči Mikus un Puika reti mÄ"dzot doties ziemas guļā, garantÄ"t, ka atklāšanas pasākumā viesi varÄ"s aplÅ«kot Ä·epaiņus, gan nevarot, jo, iespÄ"jams, zvÄ"riem vÄ"l bÅ«s nepiecieÅ¡ams laiks, lai pierastu pie jaunās teritorijas un justos tajā Ä"rti.

Kā norādÄ«ja Jakovļeva, "lāču mamma" Velga VÄ«tola, kā lÄ«dz Å¡im, arÄ« jaunajā voljerā sarÅ«pÄ"Å¡ot lāčiem dažādas izklaides, laukumā atstājot veļamus bluÄ·us, graužamus zarus un citus lāču rotaļu elementus.

Jau ziņots, ka pÄ"rn 22.aprÄ«lÄ«, izrokoties zem iežogojuma, no LÄ«gatnes dabas taku voljera atkārtoti izbÄ"ga lācene Made. Pirmo reizi viņa brÄ«vsolÄ« devās 2011.gada augustā, taču toreiz jau nākamajā dienā lācene tika atrasta un aizvilināta atpakaļ uz voljeru. Otrā bÄ"gÅ¡anas reize Madei izrādÄ«jās liktenÄ«ga. Divas dienas nespÄ"jot lāceni aizvilināt atpakaļ uz nožogojumu vai iemidzināt, tika pieņemts lÄ"mums viņu noÅ¡aut, jo dzÄ«vnieks esot radÄ«jis draudus apkārtÄ"jiem iedzÄ«votājiem.

Jaunu lāču māju LÄ«gatnÄ" bija jābÅ«vÄ", jo abi lāču puikas Mikus un Puika, palikuÅ¡i bez lācenes Mades, mÄ"Ä£ināja izmantot voljera slikto stāvokli un izlauzties brÄ«vÄ«bā, tādÄ"ļ, bÅ«vÄ"jot voljeru, Ä«paÅ¡a uzmanÄ«ba tiks pievÄ"rsta droÅ¡Ä«bas aspektam - pÄ"c jau izstrādātā projekta paredzÄ"ts izbÅ«vÄ"t dubultu žogu sistÄ"mu ar betonÄ"tu pamatni, lai novÄ"rstu lāču izrakÅ¡anās risku. Tāpat tiks ierÄ«kots elektriskais gans.

Patlaban LÄ«gatnes dabas takās lāču puikas Mikus un Puika mitinās par ziedojumiem izbÅ«vÄ"tā mÄ«tnÄ", taču tajā lāči apmeklÄ"tājiem nav apskatāmi un zvÄ"riem nav pieejamas pastaigas, taču tās bÅ«s iespÄ"jamas jaunajā 2400 kvadrātmetrus plaÅ¡ajā dzÄ«vesvietā, kurai apkārt bÅ«s 220 metru garais žogs ar pusotra metra dziļumā ieraktajiem metāla sietiem.

Voljera žoga un ainavu ceļa remontam atvÄ"lÄ"ti 80 413 lati, neieskaitot pievienotās vÄ"rtÄ«bas nodokli. BÅ«vdarbus veic iepirkumu konkursa uzvarÄ"tājs - SIA Vidzemes energoceltnieks.

Līgatnes dabas takās kopumā mitinās trīs lāči, lācene Ilzīte dzīvo atsevišķā nožogojumā.

Ogres televīzijas daļas varētu iegādāties Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētāja partneris Krūms

Konkursā sabiedrisko pasÅ«tÄ«jumu saņÄ"mušās SIA Ogres televÄ«zija (OTV) kapitāla daļas, iespÄ"jams, varÄ"tu iegādāties Nacionālās apvienÄ«bas lÄ«dzpriekÅ¡sÄ"dÄ"tāja Gaida BÄ"rziņa partneris, Administratoru asociācijas padomes priekÅ¡sÄ"dÄ"tājs Ilmārs KrÅ«ms, liecina OTV pārstāvju sniegtās ziņas Nacionālajai elektronisko plaÅ¡saziņas lÄ«dzekļu padomei (NEPLP).

Jau ziņots, ka OTV konkursā ieguva tiesÄ«bas veidot bÄ"rnu un jaunieÅ¡u programmu, kas number 1.janvāra tiks iekļauts virszemes bezmaksas apraidÄ".

Ogres novada domei pieder 14,43% OTV kapitāla daļu, taču tās plānots pārdot. Kā aÄ£entÅ«rai LETA apstiprināja NEPLP locekle Aija Dulevska, padome tikusi informÄ"ta, ka kapitāla daļas iegādāšoties jurists KrÅ«ms.

KrÅ«ms ir BÄ"rziņa partneris juridiskajā birojā Baltic Law Offices (BLO), norādÄ«ts BLO mājaslapā.

Ar Krūmu aģentūrai LETA pagaidām sazināties neizdevās.

Kā liecina aÄ£entÅ«ras LETA arhÄ«vā pieejamā informācija, KrÅ«ms savulaik bijis Ventspils naftas valsts pilnvarnieks, strādājis Latvijas kuÄ£niecÄ«bas valdÄ" un citos amatos, kā arÄ« ziedojis partijai TÄ"vzemei un brÄ«vÄ«bai/LNNK, kas ir viena no Nacionālās apvienÄ«bas veidotājām.

SākotnÄ"ji tika plānots, ka Ogres novada paÅ¡valdÄ«ba jau Å¡odien lems par tai piederoÅ¡o OTV kapitāldaļu pārdoÅ¡anu, tomÄ"r lÄ"muma pieņemÅ¡ana atlikta lÄ«dz nākamajai sÄ"dei, kas notiks 16.janvārÄ«. Domes lÄ"muma projekts paredz, ka tiks pārdotas paÅ¡valdÄ«bai piederošās 14 uzņÄ"muma kapitāldaļas, kas veido 14,43% no uzņÄ"muma un kuru nominālvÄ"rtÄ«ba ir 7000 latu.

TikmÄ"r interesi par paÅ¡valdÄ«bas daļu iegādi izteikuÅ¡as arÄ« NEPLP konkursā zaudÄ"jušās kompānijas - SIA TelevÄ«zijas kanāls Pro100TV un SIA BÄ"rnu televÄ«zijas kanāls LoLoTV, kas jau konkursa rezultātus apstrÄ«dÄ"juÅ¡as tiesā. Pro100TV un LoLoTV Ä«paÅ¡nieku pārstāvis KonstantÄ«ns Vederņikovs pauda viedokli, ka paÅ¡valdÄ«bai bÅ«tu jārÄ«ko kapitāldaļu izsole.

Vienlaikus nav skaidrÄ«bas, kas notiks ar OTV kapitāldaļu kontrolpaketi. UzņÄ"mÄ"jam un motosportistam ArtÅ«ram Robežniekam pieder 55,67% OTV kapitāldaļu, taču saskaņā ar Firmas.lv informāciju, tās ir apÄ·Ä«lātas. Kā liecina aÄ£entÅ«ras LETA rÄ«cÄ«bā esošā informācija, kapitāla daļas tiesu izpildÄ«tājs apÄ·Ä«lātas kādā piedziņas lietā, kas saistÄ«ta ar parādu DNB bankai.

PārÄ"jās uzņÄ"muma daļas pieder Nikolajam Ä»eoņenko (23,71%), Valdim Kupcim (2,06%), kā arÄ« apdroÅ¡inātājam Balta, kooperatÄ«vajai sabiedrÄ«bai Ogreks un Ogres rajona paÅ¡valdÄ«bu savienÄ«bai (katrai pa 1,03%).

Saskaņā ar Firmas LV datiem SIA Ogres televÄ«zija dibināta 1992.gadā. PÄ"rn uzņÄ"muma apgrozÄ«jums bijis 55 338 lati, bet peļņa 92 lati. UzņÄ"muma reÄ£istrÄ"tais pamatkapitāls ir 48 500 lati.

Kā ziņots, tiesÄ«bas Ä«stenot sabiedrisko pasÅ«tÄ«jumu bezmaksas apraidÄ" plānots pieÅ¡Ä·irt uz trÄ«s gadiem no 2014.gada. Kanāls saņems aptuveni 245 000 latu gadā. FinansÄ"jums paredzÄ"ts sabiedriskā pasÅ«tÄ«juma raidÄ«jumu veidoÅ¡anai.

Šogad Mērfija balva piešķirta Maximai

Å Ä« gada Cicerona antibalva - MÄ"rfija tituls - nonāks pie veikalu tÄ«kla Maxima par neadekvātu un maldinoÅ¡u publisko komunikāciju, portālu Diena.lv informÄ"ja pasākuma organizatori.

"Å Ä« katastrofa ar cilvÄ"ku upuriem notika bÅ«vniecÄ«bā. Bet, ja mÄ"s skatāmies uz veselÄ«bas aizsardzÄ«bu, izglÄ«tÄ«bu, zinātni, emigrāciju, demogrāfiju… tad tās arÄ« uzrāda slimÄ«bas, kuras mÅ«s nomoka. Katrā no Å¡Ä«m sfÄ"rām varam atrast ļoti daudz aplamÄ«bu," norāda žūrijas priekÅ¡sÄ"dÄ"tājs Jānis Stradiņš.

Cicerona balvas tiks pasniegtas piektdien, 20.decembrÄ«, Latvijas Zinātņu akadÄ"mijā. Starptautiskās politikas kategorijā balva par Zviedrijas un Latvijas sadarbÄ«bas sekmÄ"Å¡anu Å¡ogad pieÅ¡Ä·irta ietekmÄ«gajam Zviedrijas ārlietu ministram Karlam Biltam, kurÅ¡ daudzviet uzsvÄ"ris, kā Baltijas valstis atguva savu valstisko neatkarÄ«bu - varonÄ«gi un miermÄ«lÄ«gi, ka tieÅ¡i tā Å¡Ä«s valstis rÄ«kojās, arÄ« sadodoties rokās vÄ"sturiskajā Baltijas ceļā, kam Eiropā un pasaulÄ" nākamgad atzÄ«mÄ"s jau 25.gadadienu.

Cicerona balvu kopÅ¡ 1999.gada Latvijas Zinātņu akadÄ"mija sadarbÄ«bā ar nevalstiskajām organizācijām un Latvijas Universitāti pasniedz politiÄ·iem, zinātniekiem un publicistikas praktiÄ·iem par veiksmÄ«gu sabiedrÄ«bas uzrunu, sociālās saliedÄ"Å¡anas ideju pauÅ¡anu lokālā, nacionālā un starptautiskā mÄ"rogā. 

Sandra Kalniete to saņems par spilgtu radoÅ¡umu Latvijas Tautas frontes un Eiropas Parlamenta darbā, laureātu vidÅ« bÅ«s arÄ« Nacionālās BibliotÄ"kas direktors Andris Vilks, Jelgavas mÄ"rs Andris Rāviņš, LU asociÄ"tais profesors Ä€brams Kleckins. 

Cicerona balvas lÄ«dz Å¡im ir saņÄ"muÅ¡i gan ārvalstu prezidenti un vÄ"stnieki, kuri veicinājuÅ¡i Latvijas iespÄ"jas pasaulÄ", gan spilgti mÅ«su pārstāvji, kuri godam nesuÅ¡i Latvijas vārdu, piemÄ"ram, Vaira VÄ«Ä·e-Freiberga, Andris Piebalgs u.c. IepriekÅ¡Ä"jo gadu laureāti - Saeimas deputāti, kultÅ«ras un izglÄ«tÄ«bas sistÄ"mas pārstāvji, paÅ¡valdÄ«bu vadÄ«tāji bÅ«s dalÄ«bnieki ceremonijas ietvaros notiekoÅ¡ajā simpozijā.

Saeima konceptuāli atbalsta veselības nodokļa ieviešanu

Saeima ceturtdien konceptuāli atbalstÄ«ja jauno VeselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ"Å¡anas likumprojektu, kas, mainot lÄ«dzÅ¡inÄ"jo finansÄ"Å¡anas kārtÄ«bu, paredz ieviest valsts veselÄ«bas apdroÅ¡ināšanu un tiesÄ«bas uz valsts apmaksātu veselÄ«bas aprÅ«pi sasaistÄ«t ar iedzÄ«votāju ienākuma nodokļa deklarÄ"Å¡anu un nomaksu.

TiesÄ«bas uz valsts veselÄ«bas apdroÅ¡ināšanas pakalpojumiem bÅ«s personām, par kuru ienākumiem, kas apliekami ar iedzÄ«votāju ienākuma nodokli, darba devÄ"js bÅ«s paziņojis Valsts ieņÄ"mumu dienestam. Likumprojekts jauno kārtÄ«bu paredz ieviest no 2015.gada 1.jÅ«lija, kad tiks izveidots valsts veselÄ«bas apdroÅ¡ināšanas pakalpojumu saņÄ"mÄ"ju reÄ£istrs. Tā bÅ«s informatÄ«va datu bāze par personu tiesÄ«bām uz valsts veselÄ«bas apdroÅ¡ināšanas pakalpojumiem, informÄ"ja Saeimas Preses dienests.

Patlaban veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumus iedzÄ«votāji saņem neatkarÄ«gi no nodokļu nomaksas, un ir daļa iedzÄ«votāju, kas nemaksā iedzÄ«votāju ienākuma nodokli un kuru veselÄ«bas aprÅ«pi finansÄ" no valsts budžeta. Šāda situācija nav sociāli taisnÄ«ga, neveicina nodokļu maksāšanu, kā arÄ« nav godÄ«ga attiecÄ«bā pret nodokļu maksātājiem, norāda likumprojekta autori VeselÄ«bas ministrijā.

Jaunais regulÄ"jums paredz, ka persona, vÄ"rÅ¡oties pie veselÄ«bas pakalpojuma sniedzÄ"ja veselÄ«bas aprÅ«pes iestādÄ", varÄ"s uzrādÄ«t gan personas apliecÄ«bu, gan arÄ« pasi, bet no 2017.gada 1.janvāra valsts veselÄ«bas apdroÅ¡ināšanas pakalpojumus varÄ"s saņemt, uzrādot tikai personas apliecÄ«bu.

Likumprojektā arÄ« paredzÄ"ts, ka personai, kas nebÅ«s maksājusi iedzÄ«votāju ienākuma nodokli, bÅ«s tiesÄ«bas veselÄ«bas apdroÅ¡ināšanas sistÄ"mai pievienoties brÄ«vprātÄ«gi. Persona varÄ"s veikt regulāras iemaksas - 28 eiro katru mÄ"nesi, vai arÄ« vienreizÄ"ju brÄ«vprātÄ«gu maksājumu trÄ«s minimālo mÄ"neÅ¡algu apjomā.

Å…emot vÄ"rā valsts veselÄ«bas aprÅ«pes sasaisti ar nodokļu nomaksu, likumprojektā noteiktas sociāli aizsargājamu personu kategorijas, par kurām apdroÅ¡ināšanas iemaksas veiks valsts, tostarp par bÄ"rniem vecumā lÄ«dz 18 gadiem, bāreņiem un bez vecāku gādÄ«bas palikuÅ¡iem bÄ"rniem lÄ«dz 24 gadu vecumam, studentiem, profesionālo skolu audzÄ"kņiem, represÄ"tajiem, vecuma un izdienas pensionāriem, invalÄ«diem, bezdarbniekiem, personām, kas saņem vecāku, bÄ"rna kopÅ¡anas vai Ä£imenes valsts pabalstu.

NeatkarÄ«gi no nodokļu nomaksas ikvienai personai tāpat kā lÄ«dz Å¡im tiks nodroÅ¡ināti valsts finansÄ"tie veselÄ«bas aprÅ«pes pamatpakalpojumi, tostarp neatliekamā palÄ«dzÄ«ba, kā arÄ« kompensÄ"ti izdevumi par ambulatorajai ārstÄ"Å¡anai paredzÄ"tajām zālÄ"m un medicÄ«nas precÄ"m.

Bundžu Jānis: Par caurspīdīgo sabiedrību Kulaks

Gaismas spÄ"kiem ir grÅ«tāk nekā tumsas spÄ"kiem. Tikko ne tur pieÄ·er, traips uzreiz neglÄ«ti redzams. TomÄ"r arÄ« tumsas spÄ"kiem nav vienkārÅ¡i, jo balti pleÄ·i tikpat skaidri redzami…

Vieglāk Å¡ajā ziņā ir pelÄ"kraibajiem spÄ"kiem. Dažādi netÄ«rumi vienkārÅ¡i pazÅ«d, un droÅ¡i var atbildÄ"t, ka tādu nav, ka vienkārÅ¡i rādās, ka paÅ¡i tādi.

Patiešām, sabiedrÄ«bas lielākā daļa nav ne balta, ne melna, bet tāda pelÄ"ki raiba. Tāda nokrāsa ir skaidrākā zÄ«me, ka Å¡is vai cits speciālists ir no sabiedrÄ«bas, nevis kādiem pārpasaulÄ«giem gaismas vai tumsas spÄ"kiem.

TomÄ"r arÄ« vienkārÅ¡ajā sabiedrÄ«bā ir labāki cilvÄ"ki un pārÄ"jie. To pats varot sajust, tikai sevÄ« jāieklausās.

Nu, lÅ«k, jau pirms vairākiem gadiem cilvÄ"ku grupa ieklausÄ«jās sevÄ« un ārzemju bundžujāņos un saprata, ka ir sabiedrÄ«bas vislabākie pārstāvji. TādÄ"ļ apvienoja spÄ"kus sabiedrÄ«bas intereÅ¡u aizstāvÄ«bai, nu, kam gan citam. Nodibināja dažādu caurspÄ«dÄ«gu akciju sabiedrÄ«bu Kulaks, kura uzdevums bija sabiedrÄ«bas vārdā caurspÄ«dÄ«gi norādÄ«t PAREIZO VIEDOKLI jautājumos, kuros vietÄ"jiem grÅ«tgalvÄ«Å¡iem radās problÄ"mas.

PÄ"tÄ«ja dažādas lietas. PiemÄ"ram, kā visgodÄ«gāk pārdot TÄ"vzemes lielsabiedrÄ«bu Latvijas laivas. Viss sanāca kā parasti, un laivas pamazām izgaisa miglā. Bet, vienalga, visiem labi. PriekÅ¡nieki varÄ"ja taisnoties, ka Kulaksvisur bijis klāt, bet paÅ¡i - deklarÄ"t, ka bez viņiem bÅ«tu bijis vÄ"l briesmÄ«gāk.

Lai mazinātu tumsas un gaismas spÄ"ku ietekmi, tika dibināta korupcijas novÄ"rÅ¡anas, uzlaboÅ¡anas, pārraudzÄ«bas, izglÄ«toÅ¡anas un sašņorÄ"Å¡anas apvienÄ«ba KNUPIS. ArÄ« tur pie priekÅ¡nieku meklÄ"Å¡anas Kulaks bija klāt, un rezultāts kā kulaks zem acs - efektÄ«gas sašņorÄ"Å¡anas un nepārtrauktas jezgas. Skaidri redzams, ka KNUPIS ir aktÄ«vs.

Ar laiku Kulaks ietrenÄ"jās savus sabiedrÄ«bai derÄ«gos darbus darÄ«t ar augsti profesionālu eleganci un atsperÄ«gu toleranci.

Tad - traÄ£iskais gadÄ«jums ZolitÅ«des lielveikalā. Kad noklusa emocionālu ļaužu teiktais, ka «tagad nekas vairs nebÅ«s kā bija», sāka rÄ«koties, tieÅ¡i kā bija - pārraudzÄ«t un aizstāvÄ"t sabiedrÄ«bas intereses. Protams, ka bez naudas neko nevar aizstāvÄ"t, jo tad ietekmÄ"jas. TādÄ"ļ vispirms no pārraugāmajiem noprasÄ«ja kāpostu. PÄ"c vecā principa - prasi divreiz vairāk, dabÅ«si, kas pienākas. Pārraugāmie ar ne pirmziemnieki, Å¡Ä·elmÄ«gi pamirkÅ¡Ä·ināja, pakaulÄ"jās un taisÄ«jās sist Ä·epā….

Ak, kā jau mÄ"dz notikt, no aizkulisÄ"m izlÄ«da skaudÄ«ba. Ja kaut ko Kulaks nav paspÄ"jis, tad tas ir skaudÄ«bas izmeklÄ"Å¡anas centrs (Sic!), kuram bÅ«tu jāatrod, kurÅ¡ pirmais sāka, kurÅ¡ kuram tālāk pateica un kur aug kājas.

Sākās bļaustīšanās par sirdsapziņu un visādām citām nesaprotamām lietām. Nav jau slikti. Viena no Kulakadarbības vadlīnijām taču ir sabiedrības aktivitātes veicināšana. Noveicināja ne pa jokam.

Ne visiem pietiek morāliskas noturÄ«bas. Kāds armijas vÄ«rs, it kā draugs, bet ņem (neņem?) un nolec, kad vÄ"l tikai aste jāpārlec. Nu ko lai saka - taisnvirziena domāšana. Savukārt Kulaka priekÅ¡niece izdomā māņu gājienu - informÄ", ka atstāj amatu. LÄ«dzgaitnieki neziņā pamirst… Vai tiešām?! Atslābstiet. Viss kārtÄ«bā. Morālās paÄ£iras ir alkoholiÄ·iem un citādiem atkarÄ«gajiem. Kulaks un tā biedri ir neatkarÄ«gi pilnÄ«gi un neatgriezeniski. VienkārÅ¡i - jaunais darbs prasÄ«s VISUS spÄ"kus un bezatbildÄ«bu.

Un te vairāk maksā.

Ziedus, ziedojumus un šampanieti - studijā!

Latvija patlaban riskē kavēt kaimiņus

Dabasgāzes tirgus liberalizācijas procesā mūsu tuvākās kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija virzās straujāk nekā Latvija.

EnerÄ£Ä"tikas eksperti norāda, ka Igaunijā pakāpeniski parādÄ«jies ierastajam dabasgāzes monopolistam konkurÄ"joÅ¡s piedāvājums, kas ļauj runāt par pirmajiem konkurences iedÄ«gļiem dabasgāzes tirgÅ«, savukārt Lietuva ir apņÄ"mÄ«bas pilna iecerÄ"tajā termiņā - lÄ«dz 2015.gada sākumam - pabeigt KlaipÄ"das saÅ¡Ä·idrinātās dabasgāzes termināļa bÅ«vniecÄ«bu. Savukārt Latvijā patlaban Saeimā izskatāmie grozÄ«jumi EnerÄ£Ä"tikas likumā, ar kuriem plānots veikt pirmos sagatavoÅ¡anās darbus dabasgāzes tirgus atvÄ"rÅ¡anai, jau izpelnÄ«juÅ¡ies kritiskus vārdus no vairākiem politiÄ·iem un nozares pārstāvjiem.

Igaunijā par pirmo konkurentu pierastajam dabasgāzes monopolistam Eesti Gaas kļuvusi Igaunijas valstij piederošā energokompānija Eesti Energia, kura no novembra sākusi dabasgāzes tirdzniecÄ«bu tiem Igaunijas uzņÄ"mumiem, kuriem ir liels dabasgāzes patÄ"riņš.

Kā Dienai norāda Eesti Energia gāzes tirdzniecÄ«bas daļas vadÄ«tājs Aivars Tihane, klientiem uzņÄ"mums piedāvā iespÄ"ju iegādāties elektroenerÄ£iju un dabasgāzi no viena tirgotāja, izmantojot iespÄ"ju pilnÄ«bā vai daļÄ"ji fiksÄ"t cenu lÄ«dz viena gada termiņam. "LÄ«dz Å¡im uzņÄ"mumi dabasgāzi iegādājās par cenu, kas atkarÄ«ga no svārstÄ«bām pasaules tirgÅ« un mainās katru mÄ"nesi. TāpÄ"c bÅ«tiskākā izmaiņa lÄ«dz ar Eesti Energia ienākÅ¡anu tirgÅ« ir iespÄ"ja iegādāties dabasgāzi par fiksÄ"tu cenu. Tas daudziem uzņÄ"mumiem ir kritiski svarÄ«gs faktors sava biznesa plānoÅ¡anā, jo ļauj savlaicÄ«gi prognozÄ"t un pārvaldÄ«t izdevumus," skaidro Tihane.

Bijušā Ekonomikas ministrijas enerÄ£Ä"tikas departamenta vadÄ«tāja vietnieka, Nacionālā gāzes termināļa biedrÄ«bas (NGTB) valdes locekļa Gata Ä€beles vÄ"rtÄ"jumā vistālāk dabasgāzes liberalizācijas ziņā pavirzÄ«jusies Lietuva, tomÄ"r, viņaprāt, to grÅ«ti raksturot kā konstruktÄ«vu virzÄ«bu, jo mÅ«su dienvidu kaimiņvalsts rÄ«cÄ«ba var pamudināt dabasgāzes monopolistu Gazprom palielināt cenas.

Visu rakstu lasiet laikrakstā Diena trešdien, 18.decembrī!

papildināts (19:44) - Sabiedriskā pasūtījuma daļu nodrošinās Rīga TV24, Ogres TV un SIA Vidzemes televīzija

Nacionālā plaÅ¡saziņas lÄ«dzekļu padome (NEPLP) sabiedriskā pasÅ«tÄ«juma daļas nolÄ"musi nodot AS TV Latvija, kas nodroÅ¡ina kanālu RÄ«ga TV24, SIA Ogres televÄ«zija, kas nodroÅ¡inās kanālu OTV, un SIA Vidzemes televÄ«zija, kas nodroÅ¡ina kanālu Re:TV.

NEPLP bija izsludinājusi trÄ«s konkursus par sabiedriskā pasÅ«tÄ«juma daļas nodoÅ¡anu komerciālajām televÄ«zijām, kas nodroÅ¡inās bezmaksas apraidi visā Latvijā. Konkursi tika izsludināti, lai nodroÅ¡inātu informatÄ«vi dokumentālo, reÄ£ionālās tematikas, kā arÄ« bÄ"rnu un jaunieÅ¡u raidÄ«jumu veidoÅ¡anu komerciālos medijos bezmaksas apraidÄ".

Konkursā par bÄ"rnu un jaunieÅ¡u programmas veidoÅ¡anu uzvarÄ"ja OTV. PÄ"c NEPLP informācijas, Å¡o kanālu nodroÅ¡inās Ogres televÄ«zija. Saskaņā ar Firmas LV datiem SIA Ogres televÄ«zija dibināta 1992.gadā. PÄ"rn uzņÄ"muma apgrozÄ«jums bijis 55 338 lati, bet peļņa 92 lati. UzņÄ"muma reÄ£istrÄ"tais pamatkapitāls ir 48 500 lati.

55,67% uzņÄ"muma kapitāla daļu pieder ArtÅ«ram Robežniekam, 23,71% - Nikolajam Ä»eoņenko, 14,43% - Ogres novada domei. PārÄ"jās kapitāla daļas pieder Valdim Kupcim - 2,06%, kā arÄ« apdroÅ¡ināšanas akciju sabiedrÄ«bai Balta, kooperatÄ«vajai sabiedrÄ«bai Ogreks, Ogres rajona paÅ¡valdÄ«bu savienÄ«bai - katram pa 1,03%.

InformatÄ«vi dokumentālos raidÄ«jumus veidos RÄ«ga TV24, ko nodroÅ¡ina AS TV Latvija. Saskaņā ar Firmas.lv informāciju Å¡Ä« akciju sabiedrÄ«ba dibināta 2007.gadā. Tās apgrozÄ«jums 2012.gadā bijis 66 908 lati, bet peļņa - 510 lati. UzņÄ"muma reÄ£istrÄ"tais pamatkapitāls ir 25 000 latu. DatubāzÄ" nav norādÄ«ts, kas ir Å¡Ä« uzņÄ"muma Ä«paÅ¡nieks.

Savukārt reÄ£ionālās tematikas raidÄ«jumus veidos SIA Vidzemes televÄ«zija, kas nodroÅ¡ina kanālu Re:TV. Saskaņā ar Firmas.lv datiem uzņÄ"mums dibināts 2010.gadā. UzņÄ"muma apgrozÄ«jums pÄ"rn bija 114 159 lati. UzņÄ"mums 2012.gadā strādājis ar 522 latu zaudÄ"jumiem. UzņÄ"muma pamatkapitāls ir 2000 latu. 100% uzņÄ"muma kapitāla daļu pieder SIA Valmieras TV, kas savukārt pieder SIA Valmieras reÄ£iona patÄ"rÄ"tāju biedrÄ«ba.

Kā Å¡odien preses konferencÄ" norādÄ«ja NEPLP locekļi, padomei nav likumÄ«gu tiesÄ«bu pieprasÄ«t informāciju par televÄ«ziju Ä«paÅ¡niekiem un uzzināt patiesos labuma guvÄ"jus.

TiesÄ«bas Ä«stenot sabiedrisko pasÅ«tÄ«jumu bezmaksas apraidÄ" plānots pieÅ¡Ä·irt uz trÄ«s gadiem no 2014.gada. Katrs no kanāliem saņems aptuveni 245 000 latu gadā. FinansÄ"jums paredzÄ"ts sabiedriskā pasÅ«tÄ«juma raidÄ«jumu veidoÅ¡anai.

Kā Å¡odien preses konferencÄ" informÄ"ja NEPLP vadÄ«tājs Ainārs Dimants, lielākā vienprātÄ«ba bija par konkursu reÄ£ionālā satura programmas veidoÅ¡anai. Savukārt visasākās diskusijas bijuÅ¡as par bÄ"rnu un jaunieÅ¡u programmas nodroÅ¡ināšanu. Å ajā konkursā par OTV balsoja trÄ«s NEPLP locekļi - Aija Dulevska, Dainis Mjartāns un Ivars Zviedris, bet pret - Dimants un Gints GrÅ«be.

Dimants norādÄ«ja, ka, viņaprāt, divi citi kanāli - LoLo TV un Chaula TV - bÅ«tu piemÄ"rotāki, bet lÄ"mums esot pieņemts balsojot.

Savukārt Dulevska informÄ"ja, ka, viņasprāt, piemÄ"ram, LoLo TV piedāvājums neatbilda sabiedriskā pasÅ«tÄ«juma bÅ«tÄ«bai.

Viņa atzina, ka vienmÄ"r NEPLP konkursi ir tikuÅ¡i pārsÅ«dzÄ"ti un, visticamāk, arÄ« Å¡is nebÅ«Å¡ot izņÄ"mums. Taču padomes locekle uzsvÄ"ra, ka konkursa apstrÄ«dÄ"Å¡ana neaptur lÄ«gumu slÄ"gÅ¡anu ar uzvarÄ"tājiem.

Kā informÄ"ja Dimants, viņš cer, ka jau Å¡onedÄ"ļ tiks noslÄ"gti lÄ«gumi starp konkursu uzvarÄ"tājiem un Latvijas Valsts radio un televÄ«zijas centru, kā arÄ« starp konkursu uzvarÄ"tājiem un NEPLP.

Kā ziņots, trijos konkursos bija pieteikušies seši pretendenti, kas iesniedza septiņus pieteikumus.

No nākamā gada Modern Times Group kanāli LNT un TV3 nebÅ«s bezmaksas apraidÄ", tādÄ"ļ tika rÄ«koti konkursi uz sabiedriskā pasÅ«tÄ«juma daļu.

Apinis: Latvisku Ziemassvētku ievadvārdi ar smēķiem, šņabi un pierīšanās tikumu

Doma laukumā, aiz tirdzniecÄ«bas bÅ«das aizslÄ"pies, bārdu nolaidis, smÄ"Ä·Ä" ZiemassvÄ"tku vecÄ«tis. Katru gadu slimnÄ«cās nonāk daži salatÄ"ti - parasti viņi paziņo, ka vates bārda aizdegusies no svecÄ«Å¡u liesmiņām vai brÄ«numsvecÄ«tÄ"m. Man nav pieredzes Å¡ajā jomā, bet esot sintÄ"tiska bārda, kas degot gauži labi lÄ«dz ar salavecÄ«Å¡a ādu, Å«sām, uzacÄ«m un skropstām. Kādam salatÄ"tim bārdas degÅ¡anu bija mÄ"Ä£inājuÅ¡i dzÄ"st ar šņabi.

Pārāk dziļus apdegumus neesmu redzÄ"jis, bet ārstÄ"Å¡anas metodes ir visdažādākās - vislabāk izskatās, ja salatÄ"tis noziests ar krÄ"jumu. Padomju un Atmodas laikā katru gadu uz slimnÄ«cu ar sejas apdegumu tika atvests arÄ« kāds rÅ«Ä·is bÄ"rnudārza vecumā. RÅ«Ä·im sejas apdegums bija ļoti nopietns, jo maigā bÄ"rna āda sadega Å¡virkstÄ"dama lÄ«dz ar mākslÄ«go bārdu. PÄ"dÄ"jos gados bÄ"rniem bārdu pantiņu skaitÄ«Å¡anas laikā vairs nesien vai šādos brīžos iztiek ar elektrisko svecÄ«Å¡u virtenÄ"m.

Neredzams Lauris Reiniks dzied: "Zvani un sveces, un pÄ«rāgu smarža, galdauti balti un eglÄ«te mirdz." Skatoties, cik steidzÄ«gi smÄ"Ä·Ä" vecÄ«tis pie Doma baznÄ«cas, rodas iespaids, ka daļa no Å¡iem apdeguÅ¡ajiem salatÄ"tiem nemaz nav tikuÅ¡i lÄ«dz eglÄ«tei un mantiņām - sintÄ"tisko bārdu vienkārÅ¡i nosmÄ"Ä·Ä"juÅ¡i jau pirms svinÄ«bām. SalatÄ"ti taču arÄ« ir dažādi - vislabāk apmaksātie ir aktieri ar dabiskām bārdām, apmeklÄ" vispaklausÄ«gākos bÄ"rnus baņķieru un tirdzniecÄ«bas firmu vadÄ«tāju Ä£imenÄ"s, bet ir taču arÄ« tādi, kas salst pie bankas ārdurvÄ«m kā iekšālaidÄ"ji vai pierunā lielveikalā apmeklÄ"tājus čaklāk iepirkties.

Doma laukuma vecÄ«tis liek atjaust, cik tuvu ir ZiemassvÄ"tki un Jaunais gads - ne tikai ar saldsÄ"rÄ«gām džinglbelz dziesmiņām, bet arÄ« bÄ"rniem, kuriem uzkrituÅ¡as degoÅ¡as eglÄ«tes, uzliets verdoÅ¡s Å«dens, iedots pār mÄ"ru iedzert šņabi vai vienkārÅ¡i Ä"st to, kas plašā slānÄ« pieejams veikalā Maxima vai Rimi pie kases aparāta. Katru gadu Å¡ajā laikā reanimatologa PÄ"tera Kļavas gādÄ«bā nonāk daži duči apdeguÅ¡u, apsaldÄ"juÅ¡os vai piedzÄ"ruÅ¡os bÄ"rnu. Ak vai - es pazÄ«stu arÄ« Latvijas vadoÅ¡os patologanatomus.

ZiemassvÄ"tki sabrauc rakstÄ«tās kamanās no Rietumiem. Eiropa, sākot no decembra vidus, lÄ«dz janvāra sākumam nestrādā un laiku tÄ"rÄ" iepirkÅ¡anās drudzÄ«. Uzdevums apdāvināt visus radus un paziņas ar nelietderÄ«gām, lielām, relatÄ«vi dārgām un grÅ«ti laukā izmetamām dāvanām, kur noteikti priekÅ¡roka bÅ«tu dodama rakstÄ«tiem cimdiem vai stikla-plastmasas-spÄ«dmetāla suvenÄ«riem.

Latvietim nav tik daudz naudas stulbiem iepirkumiem kā vācietim, toties visādi citādi ZiemassvÄ"tku bezdarbÄ«bā un veselÄ«bas bojāšanā mÄ"s esam noÄ·Ä"ruÅ¡i ne tikai vācieÅ¡us, bet pat grieÄ·us. Bet mums ir lietas, kas nav ne vācietim, ne grieÄ·im. Mums ir pareizticÄ«go tradÄ«cijās sakņojuÅ¡ies "vecie ZiemassvÄ"tki un vecais Jaunais gads", kas multinacionālos kolektÄ«vos dzerÅ¡anas prieku pagarina lÄ«dz janvāra vidum. ValdÄ«ba mÅ«s mÄ«l - pārcÄ"lusi dažas darbadienas no ZiemassvÄ"tku nedÄ"ļas, kurā neviens nestrādā, uz sestdienām, kurās arÄ« visi imitÄ" strādāšanu. Kā iestādes vadÄ«tājs es uz ZiemassvÄ"tkiem un Jaungada sagaidÄ«Å¡anu raugos ar bažām, ja ne ar paniku.

Redzu - sanāk kopā draugi un sāk gatavoties garajai naktij no 23.decembra lÄ«dz 2.janvārim ar trekniem Ä"dieniem, krutku un raÄ·etÄ"m. Viņi taujā cits citam:

- Tu atceries, kā mÄ"s pagājuÅ¡o Jauno gadu sagaidÄ«jām?
- NÄ".
- Nu tad lai mums Å¡ogad tikpat jautri.

Tad nu jāmÄ"Ä£ina atcerÄ"ties - kas Å¡ajos svÄ"tkos ir tik jautrs. Jautra iepirkÅ¡anās lielveikalā Maxima. Rinda pÄ"c eglÄ«tes, pÄ"c tam eglÄ«tes kāja tiek ielikta starp divām papes kastÄ"m, lai var Å¡Å«poties kā vÄ"jā. EglÄ«tÄ" svecÄ«tes, zem eglÄ«tes piemidzis salavecÄ«tis. LatvieÅ¡u mentalitāte liek ZiemassvÄ"tkos pierÄ«ties lÄ«dz Å«kai, turklāt tas nozÄ«mÄ" pārÄ"sties piparkÅ«kas, čipsus, pÄ«rāgus, hotdogus, cÅ«kas šņukurus un makburgerus. Baltiem miltiem taukos cepts pÄ«rāgs ar speÄ·i iekšā ir vÄ"l neveselÄ«gāks par makburgeru, kurā ir vismaz viena veselÄ«ga lieta - salātu lapa. Sevi mÄ«loÅ¡s latvietis ZiemassvÄ"tkos savu kuņģi un visu vielmaiņas sistÄ"mu spÄ"j pārslogot lÄ«dz žultsakmeņu lÄ"kmei vai vismaz lÄ«dz gastrÄ«tam. GodprātÄ«ga latvieÅ¡u zeltene salavecÄ«tim raksta vÄ"stulÄ«ti: "Atnes man biezu naudas paciņu un plānu tauku slāni uz vÄ"dera. PÄ"rn Tu kļūdÄ«jies un izdarÄ«ji visu otrādi." Profesors Anatolijs Danilāns (nesajaukt ar salavecÄ«ti, izskata lÄ«dzÄ«ba maldina) te komentÄ": "Latvijā ir raksturÄ«ga tendence pārbaroties."

Visas ZiemassvÄ"tku dziesmiņas, kuras sarakstÄ«juÅ¡i konjunktÅ«ras pārņemti dzejdari un muzikanti, aicina saÄ"sties vismaz labi daudz zirņu ar piparkÅ«ciņām. Visas televÄ«zijas programmas ir pārbāztas ar Mezym, Galstena un bezreceptÅ«ras zālÄ"m vai apÅ¡aubāmiem uztura bagātinātājiem.

LÄ«dz 19.gadsimta otrajai pusei pārlieku paÄ"dis latvieÅ¡u zemnieks un viņa Ä£imene nebija. No tā nāk paradums, ka vecmāmiņas un krustmāmiņas par savu galveno uzdevumu bÄ"rnu audzināšanā uzskata iestÅ«Ä·Ä"t puiÅ¡eļiem un meitenÄ"m visu, kas vien iespÄ"jams, citādi bÄ"rniņš tāds vājiņš, nepaÄ"dis. Å o ideoloÄ£iju latvietim kultivÄ" arÄ« mÅ«su literatÅ«ra, māksla un kultÅ«ra kā tautas mentalitātes nesÄ"ja.

LatvieÅ¡u literatÅ«ras klasika joprojām rezonÄ" uz Cibiņa un Buņģa ass (J.Poruks - "Kauja pie Knipskas"), kur vājais iet bojā no nosalÅ¡anas un hipotrofijas, viņš ir hroniski nepaÄ"dis vai nepilnvÄ"rtÄ«gu uzturu saņÄ"mis.

LatvieÅ¡u nacionālie varoņi vai izcilākie nācijas pārstāvji (Eduards Veidenbaums, RÅ«dolfs Blaumanis u.c.) agri miruÅ¡i ar plauÅ¡u slimÄ«bām, kur kā pneimonijas izraisÄ«tājs prevalÄ"ja tuberkulozes nÅ«jiņa. ArÄ« tuberkuloze bieži korelÄ" ar nepilnvÄ"rtÄ«gu uzturu un hronisku salÅ¡anu.

LatvieÅ¡u Ä£enÄ"tiskais patriarhs nevarÄ"ja katru dienu aiziet uz lielveikalu pÄ"c svaigas gaļas Å¡Ä·Ä"les. CÅ«ku vai citu lopu, kā likums, kāva uz svÄ"tkiem. SpeÄ·i jau varÄ"ja sažāvÄ"t dažiem mÄ"neÅ¡iem, kotletes nedÄ"ļai sacept, bet vismaz daļu labuma nācās nolocÄ«t tÅ«lÄ«t (citādi aizies bojā), vismaz putraimdesas - cik lien. Tā nu latvietim, kurÅ¡ citādi nebija lāgā paÄ"dis, svÄ"tki asociÄ"jās ar pierÄ«Å¡anos (kamÄ"r nekust).

Ja pierÄ«Å¡anās starplaiks nāca no Mārtiņiem lÄ«dz ZiemassvÄ"tkiem, tad pārlieka slodze vielmaiņai nebija. MÅ«sdienās ofisā, automaÅ¡Ä«nā, kafejnÄ«cā sasÄ"duÅ¡ais vidÄ"jais latvietis ik dienu ieÄ"d nedaudz par daudz. Un, ja šādam ikdienā (taukus un ogļhidrātus) nedaudz par daudz Ä"doÅ¡am latvietim ir nacionālajā mentalitātÄ" sakņota ZiemassvÄ"tku-Jaungada nedÄ"ļa ar ļoti nosacÄ«tu vai pat imitÄ"tu strādāšanu, viņš tajos uzÄ"d daudz vairāk. Labi, ja tikai uzÄ"d. Viņš vÄ"l uzdzer labi daudz spirtotu un gāzÄ"tu dzÄ"rienu, lai pilnÄ«bā noslogotu aizkuņģa dziedzeri un nomāktu tauku vielmaiņu. Dziļi iesakņojies ticÄ"jums, ka, šņabi dzerot, vajag riktÄ«gi paÄ"st, Ä«paÅ¡i treknu un sātÄ«gu Ä"dienu. Aizkuņģa dziedzeri tādÄ"jādi mÄ"Ä£ina iznÄ«cināt kā tādu.

LatvieÅ¡i no visai nabadzÄ«gas kalpu tautas par eiropeiski mazkustÄ«gu un pārÄ"duÅ¡u nāciju ir kļuvuÅ¡i relatÄ«vi Ä«sā laikā. Pat cilvÄ"ki, kas ikdienā pÄ"c garas darba dienas paspÄ"j aizskriet uz vingroÅ¡anas zāli vai basketbolu uzspÄ"lÄ"t, svÄ"tkos sÄ"ž pie galda un ar glāzi rokās vārtās dÄ«vānā pie televizora.

Senči ZiemassvÄ"tkus svinÄ"ja vienu vakaru un nākamo dienu, nevis nedÄ"ļu, turklāt ZiemassvÄ"tkos gāja Ä·ekatās. Astoņas mājas, katra cita no citas vidÄ"ji 600 metru attālumā, divdesmit minÅ«Å¡u riņķa dancis ar palÄ"cieniem un pietupieniem, kopumā patÄ"rÄ"tas 3600 kilokalorijas. Protams, pie katra galda tika arÄ« piesÄ"sts un cÅ«kas šņukurs pagarÅ¡ots, bet kopÄ"jais saldo negatÄ«vs. MÅ«sdienu latvietis deviņstāvu mājā, ar lifta palÄ«dzÄ«bu apmeklÄ"jot astoņus kaimiņus, 3600 kilokalorijas pieÄ"d, bet 100 notÄ"rÄ", žestikulÄ"jot ar glāzi.

Ne tikai Ä"Å¡anā latvietis nav mentāli pārstrukturÄ"jies, viņš joprojām absurdi vÄ"rtÄ" kustÄ«bu lomu. Visspilgtāk tas izpaužas IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrijas vadÄ«bas, latvieÅ¡u vecāku, bet nereti arÄ« mediÄ·u attieksmÄ" pret fizisko kultÅ«ru un sportu. Vismazākās iesnas ir iemesls bÄ"rnu atbrÄ«vot no sporta nodarbÄ«bām. Un tas tiek darÄ«ts ultimatÄ«vā veidā, it kā bÄ"rna ieÅ¡ana uz treniņiem nozÄ«mÄ"tu nerÅ«pÄ"Å¡anos par bÄ"rna veselÄ«bu. ArÄ« Å¡ai filozofijai pamats meklÄ"jams pirms saviem gadsimtiem - tad, kad puiÅ¡elis no agras rÄ«ta rasas lÄ«dz vÄ"lam vakaram ar stibu skraidÄ«ja pakaļ cÅ«kām, vÄ"lāk pļāva zāli, zāģÄ"ja malku un darÄ«ja citus lauku darbus, tad, protams, viņam, pirmajiem slimÄ«bas simptomiem parādoties, slodzi vajadzÄ"ja samazināt. Toties tagad bÄ"rnam, kas pavada daudzas stundas dienā pie datora, pats svarÄ«gākais uzdevums ir fizisko slodzi palielināt.

Bet jÅ«s pamÄ"Ä£iniet vecmāmiņai iestāstÄ«t, ka puiÅ¡elim no ZiemassvÄ"tkiem lÄ«dz Jaunajam gadam jāsporto divas reizes, nevis vienu reizi dienā, tad jÅ«s izbaudÄ«siet nacionālo latvieÅ¡u sievietes mentalitāti.

Tam salatÄ"tim no Doma laukuma ZiemassvÄ"tkos vai Jaunajā gadā bÅ«tu Ä«stais laiks atmest smÄ"Ä·Ä"Å¡anu. Tiesa, es nekad neesmu redzÄ"jis nevienu, kas to apņÄ"mies un paveicis Å¡ajā nedÄ"ļā, Ä«paÅ¡i uz kārtÄ«gām paÄ£irām. Saliekot kopā smÄ"Ä·Ä"Å¡anu, pārlieku rÄ«Å¡anu un dzerÅ¡anu, mÄ"s iegÅ«stam apstiprinājumu ar 2013. gada decembri noslÄ"gt Sirds veselÄ«bas gadu - latvieÅ¡i bÅ«s atjaunojuÅ¡i savas sirds vātis, savu holesterÄ«na lÄ«meni bÅ«s pacÄ"luÅ¡i lÄ«dz infarkta lÄ«menim un droÅ¡i kļūs par angioplastijas klientiem. Neredzamais Lauris Reiniks dziesmu beidz: "Zvani un sveces, un pÄ«rāgu smarža, pasaule tÄ«ra un balta kā sniegs, zvani un sveces, un eglÄ«te zaļa, latvieÅ¡a ZiemassvÄ"tku mīļums un prieks."

Vienotības Jaunatnes organizācija: Valdības veidošanas kritēriji: tiesības un politika

Latvija pÄ"c gada vadÄ«s Zemeslodes attÄ«stÄ«tāko daļu - Eiropas SavienÄ«bu. Ir jāgatavojas, lai to veiktu godam, nevis jārotaļājas ar valdÄ«bas veidoÅ¡anu, radot satricinājumus, kas ietekmÄ" starptautisko kredÄ«treitingu un Latvijas atjaunoto reputāciju. TāpÄ"c Ä«paÅ¡i pārsteidz, ka RÄ«gas pils nav spÄ"jusi atklāti definÄ"t kritÄ"rijus, kurus neizpilda lÄ«dz Å¡im izvirzÄ«tie valdÄ«bas vadÄ«tāja kandidāti. Esmu nosÅ«tÄ«jusi Valsts prezidenta kungam vÄ"stuli ar lÅ«gumu dalÄ«ties savas rÄ«cÄ«bas motivācijā ar sabiedrÄ«bu. 

Par Valsts prezidenta juridiskās lomas valstÄ«. Britiem ir Elizabete II, Zviedrijai - Kārlis XVI Gustavs, Vācijai - bezpartejiskais prezidents Joahims Gauks. Å ie cilvÄ"ki reprezentÄ" nāciju, nevis piedalās politikā. AtÅ¡Ä·irÄ«ba ir vien tā, ka valstÄ«s, kur monarha nav bijis, vai tie ir gāzti, valsts galvu ievÄ"l uz laiku. VÄ"stures lÄ«kločiem esot citādiem, arÄ« mÅ«su tautai varÄ"tu bÅ«t bijusi simboliska, mantota dinastija - kurÅ¡u Ä·oniņi vai lÄ«bieÅ¡u virsaiÅ¡i - tad Å¡ajā rakstā skartie jautājumi atkristu paÅ¡i par sevi. KrÄ«vu krÄ«vs vai Ä·oniņiene sÄ"dÄ"tu tronÄ«, atklātu bÄ"rnu svÄ"tkus un nedomātu, ka drÄ«kst uzurpÄ"t varu. Satversme par laimi pilnÄ«gi skaidri nosaka, ka Valsts prezidents ar politiku nenodarbojas. 

Valsts prezidentam nav nekādu izvÄ"les tiesÄ«bu, jo viņa loma ir tikai simboliska. Izcilais tiesÄ«bzinātnieks Kārlis DiÅ¡lers ir skaidri norādÄ«jis, ka ministru prezidenta kandidāta nosaukÅ¡ana nav Valsts prezidenta prerogatÄ«va, bet formāla procedÅ«ra. Valsts prezidentam nav tiesÄ«bu realizÄ"t savas personiskās vÄ"lmes pat ja viņam tādas pat bÅ«tu. VÄ"l vairāk - DiÅ¡lers savā monogrāfijā skaidri analizÄ" jautājumu, ka kādam politiÄ·im - jo Valsts prezidents tāds nav - ir jāuzņemas lÄ«dzatbildÄ«ba par lÄ"mumu uzaicināt ministru prezidentu. Daži teorÄ"tiÄ·i pieļauj, ka Ministru prezidenta uzaicināšanu politiski lÄ«dzparaksta jaunuzaicinātais Ministru prezidents. TomÄ"r DiÅ¡lers uzsver, ka Valsts prezidentam nav brÄ«vas rokas personu izvÄ"lÄ" Ministru prezidenta amatam un Valsts prezidents var iecelt ministru prezidenta amatā tikai personu, kuru Saeimas vairākums jau pietiekoÅ¡i noteikti ir izraudzÄ«jis Å¡im amatam. 

KāpÄ"c tad vispār izveidojusies šāda situācija, kurā Valsts prezidents neÄ«steno Saeimas viedokli? Satversmes tÄ"vi bija paredzÄ"juÅ¡i, ka Valsts prezidentu Saeima ievÄ"l pÄ"c sanākÅ¡anas uz savu pilnvaru termiņu. PÄ"c Valsts prezidenta Jāņa ÄŒakstes nāves uzsākās termiņu nobÄ«de, jo tika pieņemts lÄ"mums, ka jaunais prezidents jāievÄ"l uz pilnu termiņu, un Å¡Ä« nobÄ«de netika labota arÄ« 1993.gadā, kad tika ievÄ"lÄ"ts Guntis Ulmanis. 

Vienlaikus Valsts prezidents nav nosaucis publiski argumentÄ"jamus kritÄ"rijus, kas traucÄ" nominÄ"t jau Å¡obrÄ«d nopietna Saeimas Ä«patsvara atbalstÄ«tus un publiski izvirzÄ«tus kandidātus. TomÄ"r Ministru prezidenta amats ir gana atbildÄ«gs, lai zināmi "kvalitātes" kritÄ"riji tomÄ"r tiktu uzstādÄ«ti. Tā kā uzdevām Å¡o jautājumu prezidentam, mans pienākums ir arÄ« publiski paust mÅ«su, VienotÄ«bas Jaunatnes organizācijas viedokli, kādām kvalitātÄ"m jāpiemÄ«t Ministru prezidentam.

Å ie kritÄ"riji ir vienkārÅ¡i, atklāti un saprotami. 

1) Pieredze valdÄ«bā. ValdÄ«bas vadÄ«tāja kandidātam jābÅ«t strādājuÅ¡am valdÄ«bā kā ministram. Lai kādas bÅ«tu runas par uzņÄ"mÄ"jdarbÄ«bas stila vai citu sfÄ"ru pieredzes priekÅ¡rocÄ«bām, Ministru kabinetam ir konkrÄ"ta specifika, valsts pārvaldes iekārta, administratÄ«vās Ä«patnÄ«bas, kuras nedrÄ«kst sākt apgÅ«t valdÄ«bas galvas postenÄ«. Ministru prezidenta kabinets nav skola. Jebkurā jomā ieteicama ir pakāpeniska izaugsme un Latvijas Republikas valdÄ«ba nav brÄ«numains izņÄ"mums. Tā arÄ« praktiski nekad nav noticis - Satversmes darbÄ«bas laikā tikai Valdis Birkavs un Einārs RepÅ¡e nonāca premjera krÄ"slā bez ministra pieredzes, abi arÄ« atkāpjoties pÄ"c gada, pusotra darbÄ«bas. Lai kādas teikas klāstÄ«tu par Andra Å Ä·Ä"les nākÅ¡anu no "biznesa vides", trÄ«s gadus viņš bija strādājis Ministru padomÄ", divus gadus pirms valdÄ«bas vadÄ«Å¡anas vÄ"l pildÄ«ja lauksaimniecÄ«bas ministra pienākumus. Nepolitiskie Latvijas Valsts mežu, Latvijas Dzelzceļa un Latvenergo vadÄ«tāji, tāpat kā universitāšu rektori, slimnÄ«cu galvenie ārsti, diplomāti, ierÄ"dņi, baņķieri un uzņÄ"mÄ"ji noteikti ir zinoÅ¡i savā jomā, bet Å¡Ä« joma nav visas nozares administratÄ«va un politiska vadÄ«ba. 

2) Demokrātisks mandāts. Demokrātija nozÄ«mÄ" to, ka brÄ«vus cilvÄ"kus sabiedrÄ«bā pārvalda tie, kurus Å¡ie brÄ«vie cilvÄ"ki ir izvÄ"lÄ"juÅ¡ies. ValdÄ«bas vadÄ«tāja amats prasa ne vien kompetenci, bet augstu morālu autoritāti. Un ne vien autoritāti, bet par Å¡o cilvÄ"ku jābÅ«t balsojuÅ¡am kaut kādam pilsoņu lokam. PolitiÄ·im, kurÅ¡ vada valsti jābÅ«t guvuÅ¡am uzticÄ«bu pÄ"dÄ"jās vÄ"lÄ"Å¡anās vismaz kādā - nacionālā, Eiropas vai vietÄ"jā - vÄ"lÄ"Å¡anu lÄ«menÄ«. Šāds kritÄ"rijs automātiski diskvalificÄ" gan politiÄ·us, kas nekad nav piedalÄ«juÅ¡ies vÄ"lÄ"Å¡anās kā Edgars RinkÄ"vičs, Daniels Pavļuts vai Dans Titavs, gan tādus, kuri ir piedalÄ«juÅ¡ies, bet pÄ"dÄ"jās vÄ"lÄ"Å¡anās izbalsoti kā Ainārs Å lesers, gan tādus, kuri vispār uzskatÄ«juÅ¡i par pareizu netapt publiski sakautiem pÄ"dÄ"jās vÄ"lÄ"Å¡anās - piemÄ"ram, Å Ä·Ä"le vai RepÅ¡e. Lai kādi bÅ«tu Å¡o politikāņu pagātnes nopelni, ir pilnÄ«gi skaidrs, ka viņi atteicās piedalÄ«ties demokrātiskā procesā. Lai, piemÄ"ram, Å¡obrÄ«d RepÅ¡es kungs - pat nerunājot par Liepājas metalurga garantÄ"tajiem desmitiem miljonu latu - bÅ«tu izskatāms kā Ministru kabineta locekļa kandidāts, sākumā Gobzema, PÅ«ces un Fromanes kompānijai ir godÄ«gās vÄ"lÄ"Å¡anās jāizcÄ«na miljonāru biedrÄ«bas Danam Titavam un maza, kontrolÄ"jama frakcija. Tāda ir demokrātijas jÄ"ga - vÄ"lÄ"Å¡anas par kandidātiem, uzticÄ«bas iegÅ«Å¡ana ar lÄ«dzcilvÄ"ku balsÄ«m. 

3) SpÄ"ja gÅ«t parlamenta uzticÄ«bu. ValdÄ«bas rÄ«cÄ«ba ir kompromisa rezultāts - parlamentārā iekārta ir institucionalizÄ"ts mehānisms, kā miermÄ«lÄ«gā ceļā sabiedrÄ«bas vairākums ietekmÄ" un kontrolÄ" valsts varu. Parlamentāra demokrātija ar to arÄ« atÅ¡Ä·iras no prezidentāla režīma un diktatÅ«ras, ka valdÄ«bai ir vajadzÄ«ga pilsoņu uzticÄ«ba. ValdÄ«bas pakļautÄ«ba un atkarÄ«ba no parlamenta nav kāda politikāņu iegriba, bet Saeimas eksistences jÄ"ga. Diez vai ir saprātÄ«gi par valdÄ«bas vadÄ«tāja kandidātiem virzÄ«t, piemÄ"ram, deputātus Dzintaru Rasnaču un Gaidi BÄ"rziņu, kuri ir ievÄ"lÄ"ti un kuriem ir tieslietu ministra pieredze, vai deputātus Jāni Ä€damsonu un Daini Turlo, kuri arÄ« ir ievÄ"lÄ"ti ar iekÅ¡lietu ministra pieredzi, bet kam nav nekādu cerÄ«bu izveidot Saeimas vairākuma atbalstÄ«tu kabinetu. 

VienotÄ«ba ir skaidri demonstrÄ"jusi, ka sevis virzÄ«tiem kandidātiem, kuriem ir ministra pieredze un kuriem pilsoņi ir devuÅ¡i uzticÄ«bu ievÄ"lot Saeimā, Eiropas Parlamentā vai lielākajā valsts paÅ¡valdÄ«bā, ir vismaz četrdesmit procentu atbalsts Saeimā. Å ie kandidāti ir ar pieredzi ārlietās, aizsardzÄ«bā, ekonomikā, kultÅ«ras vadÄ«bā, budžeta vadÄ«bā, Eiropas Parlamentā, kā arÄ« nacionālā attÄ«stÄ«bas plāna izstrādÄ", starpresoru koordinācijā un darbā ar Eiropas Komisiju, izcilām sveÅ¡valodu zināšanām, starptautisku atpazÄ«stamÄ«bu un reputāciju. VÄ"l varÄ"tu uzstādÄ«t prasÄ«bu, lai kandidātam nebÅ«tu PSKP funkcionāra biedra kartiņa, taču slÄ"pta prasÄ«ba, lai tam nebÅ«tu VienotÄ«bas biedra kartes, nav RÄ«gas pils SatversmÄ" noteiktā kompetencÄ".

PaÅ¡reizÄ"jā RÄ«gas pils rÄ«cÄ«ba nevilÅ¡us atgādina reiz 1930.tajos gados Zemnieku savienÄ«bas iesniegtos Satversmes grozÄ«jumus; negaidot to pieņemÅ¡anu Zemnieku savienÄ«bas lÄ«deris veica nopietnus pārkārtojumus 1934.gada 15.maijā. ArÄ« Å¡obrÄ«d Valsts prezidents ir iesniedzis parlamentā savas vÄ"lmes par Satversmes grozÄ«jumiem. Iekams iesniegtie grozÄ«jumi nav pieņemti, nav ne mazākā pamata paplaÅ¡ināt savu personÄ«go varu uz neesoÅ¡as konstitucionālas normas pamata.

Valsts prezidenta kancelejai nav nekāda tiesiska pamata izplatÄ«t paziņojumus, ka Ministru prezidenta kandidātu "meklÄ"". Pilij nav tiesÄ«bu meklÄ"t un neviens nav pazudis. 

Atsādināts Rīgas lidostas drošības dienesta priekšnieks Lazdiņš; telefonsarunu noklausīšanās ir tikai aisberga redzamā daļa

Galvenais droÅ¡Ä«bas un kārtÄ«bas uzraugs RÄ«gas lidostā Raimonds Lazdiņš pieÄ·erts izspiegojam lidostas darbinieku sarunas. Atklājies arÄ«, ka viņš pavirÅ¡i rÅ«pÄ"jies par lidostas apsargāšanu. Pieļauta nepiederoÅ¡u personu iekļūšana. Tas viss esot noskaidrots pÄ"dÄ"jo divu mÄ"neÅ¡u laikā, izmeklÄ"Å¡anas rosinātājs esot jaunais lidostas valdes loceklis Raimonds Rožkalns, svÄ"tdien vÄ"sta TV3 raidÄ«jums Nekā PersonÄ«ga. 

Ceturtdien, 12.decembrÄ«, RÄ«gas lidostā bija drošāk nekā jebkad. Bija ieradusies DroÅ¡Ä«bas policijas izmeklÄ"Å¡anas grupa, lai apkopotu pārkāpumus, kas konstatÄ"ti Lazdiņa pārvaldÄ«tajā DroÅ¡Ä«bas departamentā. Pārkāpumu esot daudz, visus atklāt vÄ"l nevarot, bet par vienu esot skaidrs - Lazdiņš organizÄ"jis sistemātisku lidostas darbinieku sarunu noklausÄ«Å¡anos. Lidostas valde uz karstām pÄ"dām izveidoja izmeklÄ"Å¡anas komisiju. TomÄ"r jau no sestdienas, 14.decembra, DroÅ¡Ä«bas policija izmeklÄ"Å¡anu pārņÄ"musi un veikusi kratÄ«Å¡anas. No lidostas aizvesti datori, dažādas ierÄ«ces un dokumenti. 

Lazdiņa darbinieki bija pievienojuÅ¡i ierakstÄ«Å¡anas iekārtu lidostas saziņas sistÄ"mai, kur iekļauti fiksÄ"tie telefoni. Lidostas darbinieki bieži savus mobilos telefonus bija pāradresÄ"juÅ¡i uz fiksÄ"tajiem. Tā Lazdiņam radās iespÄ"jas noklausÄ«ties arÄ« mobilās telefonsarunas. Å obrÄ«d noskaidrojies, Lazdiņš bija pārliecinājis iepriekÅ¡Ä"jo lidostas valdi iepirkt sarunu ierakstÄ«Å¡anas ierÄ«ci. No valsts naudas tai iztÄ"rÄ"ti 15 000 latu. PÄ"dÄ"jo dienu laikā izmeklÄ"tāji lidostā atraduÅ¡i arÄ« citus aizdomÄ«gus elektroniskus savienojumus. VÄ"l skaidro, kam tie domāti.

No amata ir atstādināts Lazdiņš un divi viņa padotie. RaidÄ«jums vÄ"sta, ka Lazdiņš neilgi pirms dienesta pārbaudes sākuma saslimis, tādÄ"ļ oficiāli tikÅ¡ot atstādināts, kad bÅ«s atveseļojies. Viņam bÅ«s jāatbild uz daudz jautājumiem, jo telefonsarunas esot aisberga redzamā daļa. Nekā PersonÄ«ga kļuvis zināms, ka Lazdiņa darbÄ«bas nopietna izmeklÄ"Å¡ana sākusies augustā, kad par lidostas valdes locekli iecelts kādreizÄ"jais Valsts prezidenta droÅ¡Ä«bas padomnieks Raimonds Rožkalns. Pirms izmeklÄ"Å¡anas komisijas slÄ"dziena viņš nevÄ"lÄ"jās sniegt komentārus. Taču raidÄ«jumam kļuvis zināms, ka 5.oktobrÄ« lidostas vadÄ«ba kopā ar droÅ¡Ä«bas dienestiem veica eksperimentu. Kāds ārvalstu pilsonis veica lidojumu no Ä€dažiem uz lidostu RÄ«ga. Viņam veiksmÄ«gi izdevās no lidostas izkļūt, apejot droÅ¡Ä«bas kontroli. Savukārt pirms divām nedÄ"ļām Civilās aviācijas aÄ£entÅ«ras darbinieki konstatÄ"ja, ka lidostas nožogojumā ir vietas, caur kurām iespÄ"ja lÄ«dz lidmaÅ¡Ä«nai nogādāt aizliegtas kravas. Par pārkāpumiem esot sniegta informācija prokuratÅ«rai.

Nekā PersonÄ«ga norāda, ka lÄ«dz Å¡im Lazdiņam dzÄ«vÄ" bija veicies. No apdroÅ¡ināšanas izmeklÄ"tāja kļuva par premjerministra Aigara KalvÄ«Å¡a padomnieku. No KalvÄ«Å¡a kā valsts apbalvojumu saņÄ"ma pistoli GLOCK. VÄ"lāk nokļuvis lidostā, panāca pasažieru nodevas ievieÅ¡anu, izveidoja pats savu droÅ¡Ä«bnieku armiju - 450 cilvÄ"kus, rÄ«koja miljoniem vÄ"rtus iepirkumus.

No Lazdiņa jau reiz centās atbrÄ«voties satiksmes ministrs Aivis Ronis, toreiz iebildumus cÄ"lis Jānis Reiniks, jo Ronis nav varÄ"jis pierādÄ«t, ka Lazdiņš bÅ«tu pārkāpis likumu.

Tagad situācija ir mainÄ«jusies, jo uz Reinika galda novietots garÅ¡ pārkāpumu saraksts. Lazdiņam nav lÄ«dzÄ"juÅ¡i arÄ« sakari. Nu uz viņa pÄ"dÄ"jo dienu zvaniem neesot atbildÄ"jis ne premjers Valdis Dombrovskis, ne arÄ« citi politiÄ·i. PÄ"c pārbaudes pabeigÅ¡anas Lazdiņu gaidot atbrÄ«voÅ¡ana no darba.

"Pārbaudei saskaņā ar darba likuma noteikumiem vajadzÄ"tu notikt mÄ"neÅ¡a laikā, nu tā gribÄ"tos cerÄ"t, ka tas tā notiks, ja vien nav kaut kādi blakus apstākļi - darbinieku darba nespÄ"jas vai citi iemesli, kas var Å¡o procesu aizkavÄ"t," sacÄ«ja lidostas RÄ«ga kapitāla daļu pārvaldniece Džineta Innusa. 

Diena.lv jau vÄ"stÄ«ja, ka papildus lidostas valde vÄ"rsās tiesÄ«bsargājošās iestādÄ"s ar iesniegumu veikt izmeklÄ"Å¡anu, lai noskaidrotu, vai lidostas darbinieku rÄ«cÄ«bā nav saskatāmas noziedzÄ«ga nodarÄ«juma pazÄ«mes.

Juris Dimiters: Maximālā pasaule

"This ain’t no technological breakdown. Oh no, here's the street to hell." Chris Rea. 1989

Kad pÄ"c notikušās traÄ£Ä"dijas ieeju tagad kādā lielveikalā, acis neviļus raugās uz augÅ¡u - viss liekās apdraudoÅ¡s un bÄ«stams. Gaidot rindā pie kasÄ"m, uzmācÄ«gā vÄ«zijā skatos gan sevi, gan kasieres, gan ar iepirkuma groziņiem un ratiņiem stāvoÅ¡os, kā upurus. Kas var bÅ«t vÄ"l nežÄ"lÄ«gāk, kā pÄ"kšņi tikt apraktam zem paÅ¡u bÅ«vÄ"ta mÅ«sdienu tempļa drupām. Gribot, negribot depresÄ«vas noskaņas sāk valdÄ«t pār veselo saprātu. 

Ar tādu traumÄ"tu psihi nesen klÄ«du pa bijušā Vefa teritorijā esoÅ¡o Dominu, kur netÄ«ro cehu vietā , sociālistiskā darba klaušās aizvadÄ«to mūžu piemiņai, kā majestātisks sarkofāgs uzbÅ«vÄ"ts gigantisks kapitālisma dievnams. Preču klāsts te un arÄ« visās citās dižpārdotavās ir sasniedzis savu apogeju. Tā nav tradicionālā pārtika un priekÅ¡meti, tās jau ir neatkarÄ«gas mutācijas, kuras dzÄ«vo savu dzÄ«vi un paÅ¡as sevi Ä£enerÄ" Ä£eometriskā progresijā, ielencot mÅ«s tajā bagātākajā zemeslodes pusÄ", kur arÄ« man laimÄ"jies piedzimt. 

Vājprāts, kā mÄ"s piecdesmit garus gadus varÄ"jām bez visa tā izdzÄ«vot. Å odien plauktu rindas lÅ«zt no pārpilnÄ«bas. Plaukts un visas tā modifikācijas, kā konteineri, furgoni vai fÅ«res jau ir kļuvuÅ¡i par laikmeta zÄ«mÄ"m un stilu. ArÄ« arhitektÅ«ra pieņem lielveikalu funkcionālo stellāžu formas. Jumtam vairs nav pasargāšanas funkcija - tas ir kā jauns plaukts uz kā kaut ko uzbÅ«vÄ"t, vai sakrāmÄ"t, ar mÄ"rÄ·i vÄ"l vairāk nopelnÄ«t. 

Tā tas bija Dakā, Bangladešā, Å¡Ä« paÅ¡a gada sākumā, kur dzÄ«vÄ«bu zem betona paneļu drupām zaudÄ"ja vairāk kā tÅ«kstotis cilvÄ"ku. Dzenoties pÄ"c peļņas un pretÄ"ji droÅ¡Ä«bas noteikumiem, tur virs kādas veikalu Ä"kas tika papildus uzcelti četri stāvi, kuros maksimāli saspiest un ekspluatÄ"t lÄ"to darbaspÄ"ku.To sauca par optimizāciju, kas mums nav sveÅ¡s vārds. Tā tas bija Seulā 1995.gadā un tieÅ¡i tas pats arÄ« notika ZolitÅ«dÄ". Kad Seulā sagruva tirdzniecÄ«bas centrs un gāja bojā 500 cilvÄ"ki, Dienvidkoreja tika dÄ"vÄ"ta par Ä€zijas tÄ«Ä£eri - arÄ« mÅ«s nesen nosauca par Baltijas tÄ«Ä£eri. Kas tad Å¡Ä«m civilizācijas tehnogÄ"najām katastrofām ir kopÄ«gs? 

Pirms traÄ£Ä"dijas virtuālajā vidÄ" bija debates par konstitÅ«cijas kodolu, par kādu seviÅ¡Ä·u preambulu, bet realitāte rāda, ka dzÄ«vojam pasaulÄ" ar antihumānu kodolu, kuras vadošā preambula ir peļņa un nežÄ"lÄ«ga konkurence - darviniska dzÄ«vnieku pasaules cīņa par izdzÄ«voÅ¡anu. Jā Å¡im antihumānajam kodolam iepakojums ir skaists un pārdevÄ"jām jāsmaida, lai arÄ« viņas spiestas necilvÄ"ciski vergot.Tas ir iedresÄ"ts smaids. Rietumu pasaules cilvÄ"ki māk žilbinoÅ¡i smaidÄ«t, jo dresÄ"ti jau n-tajās paaudzÄ"s. To sauc par kultÅ«ras lÄ«meni, kas mums vÄ"l jāsasniedz.

Kas ir tie konstrukcijas stiprinājumi, skrÅ«ves, vai balsti kas satur Å¡o māju, kurā dzÄ«vojam un kurā tas viss notiek ? Tie ir kapitāls, peļņa un konkurence. Å Ä« sociālekonomiskā cementa saistviela ir virspeļņa un uz tās uzbÅ«vÄ"tā finansu piramÄ«da ar savām neprognozÄ"jamām un destruktÄ«vām sekām. Demokrātija, kas izveidojusies par gadsimtu gaitā filigrāni izstrādātu kapitālisma vÄ«Ä£es lapu, ir Å¡Ä« naudas režīma reglaments, viņa aizstāvÄ«bas ideoloÄ£ija. ApzÄ«mÄ"jums ir palienÄ"ts no senās GrieÄ·ijas un Romas vergturu iekārtas, bet vai kas mainÄ«jies? Vai tālās BangladeÅ¡as Å¡uvÄ"jas un mÅ«su Maximas pārdevÄ"jas nav modernie vergi. 20 dolāri mÄ"nesÄ«, kuri nopelnÄ«ti siltajā klimatā, ir ekvivalenti mÅ«su kasieres 200 latiem. Modernās pasaules apburtais loks turpinās. Tikai proletariāts ir mainÄ«jis Ä£eogrāfiju. MÅ«sdienu darbā vieniem jāvergo astoņas stundas, bet citiem seÅ¡padsmit, kā pirms simts gadiem J.Raiņa Fabrikas meitenes dziesmā. ArÄ« tieÅ¡i tāpat kā K.Marksa laikā katrā precÄ" tiek ieguldÄ«tas darba stundas - daļa no cilvÄ"ku unikālās eksistences, jo saražotajā produktā ieguldÄ«tais laiks nepieder viņiem, tā ir atsveÅ¡inātā dzÄ«ve, kas primitÄ«vas bezizejas vārdā tiek ar varu tiem atņemta.

Par moderno vergturu pieÅ¡Ä·irto kompensāciju iespÄ"jams nopirkt tikai pārtiku un labāk situÄ"tiem arÄ« kādu mantu, vai izklaidi, ar ko atvieglot atlikušās nedaudz krÄ"slas stundas lÄ«dz jaunam darba rÄ«tam. MÄ"s te it kā dzÄ«vojam labāk, bet tas viss ir uz parāda un rÄ"Ä·ins aug. Lai Å¡Ä« sistÄ"ma pastāvÄ"tu, nepiecieÅ¡ama totāla un stihiska preču un pakalpojumu ražoÅ¡ana un ar to saistÄ«tu darbÄ«bu stimulÄ"Å¡ana. Kapitālisms attÄ«stās uz ekspansijas rÄ"Ä·ina un lai palielinātu pirktspÄ"ju Å¡odien tiek drukāta nauda, tādejādi aizņemoties no nākotnes, no mÅ«su bÄ"rniem un mazbÄ"rniem. Å is amoka skrÄ"jiens tiek nosaukts par inovāciju vai kreativitātes ceļu, vai arÄ« kādās citās PR speciālistu vārdu pÄ"rlÄ"s.

Ja apstātos mÅ«su patÄ"rÄ"Å¡anas drudzis un ar to saistÄ«tā bezjÄ"dzÄ«gā resursu izÅ¡Ä·ieÅ¡ana, tad nevajadzÄ"tu ne 1917.gada, ne dziedoÅ¡o revolÅ«ciju. VajadzÄ"tu tikai kādu brÄ«di neko nepirkt un viss sabruktu kā kārÅ¡u namiņš.

Un tā 2013.gada 21.novembrÄ« manas paaudzes laikā nepieredzÄ"ta traÄ£Ä"dija, mums, sadzÄ«ves un patÄ"rÄ"Å¡anas transā esoÅ¡ajiem, atsedza sistÄ"mas velniÅ¡Ä·o kāju, atklāja tās, aiz demokrātiskās fasādes paslÄ"puÅ¡os, melno pusi No tālo atmiņu tumsas iznirst Pink Floyd un The Dark Side Of The Moon. Toreiz dziesmas Money ritmos, vārdus Money it’s against the law, money is the basis of all evil today... nesaprotot, mÄ"s dejojām un sapņojām kā komunistu varu nomainÄ«t ar naudas varu. 

Izrādās ka visa mūsu sapņu arhitektūra ir bijusi greiza, ka uzceltā māja brūk, pašus ar visām savām cerībām un sapņiem aprokot. Tu nevienu mirkli nevari būt drošs, ka nekļūsi par nākošo šīs "arhitektūras" upuri.

BrÄ«dÄ« pÄ"c katastrofas interneta tÄ«klos un masu medijos tas viss uzplaiksnÄ« nežÄ"lÄ«gā atklātÄ«bā, bet tad jau nostrādā signalizācija un ieslÄ"dzas demokrātijas preventÄ«vie mehānismi. Nekas nemainÄ«sies - automātiski iedarbojas pārsimt gadu pieredzÄ" slÄ«pÄ"tais aizsarglÄ«dzekļu arsenāls. InformatÄ«vajā troksnÄ«, kuru ar naudas varas algoto masu mediju palÄ«dzÄ«bu rada institÅ«ciju, advokātu un ekspertu uzblÄ«dušās birokrātijas mudžeklis, patiesÄ«ba pazÅ«d. 

Ir pienākusi kārtÄ"jā piektdiena, kas nozÄ«mÄ" ka jāizved atkritumi. Stumjot pret kalnu smago konteineru, jÅ«tos kā mitoloÄ£iskais Sizifs un atceros laiku, kad miskastes nebija, kad mums bija tikai ugunskurs un komposta kaudze uz kuras Å¡ad tad izauga pa kādam Ä·irbim. Atkal uzmācās melnās domas, ka Å¡Ä« sistÄ"ma ir planÄ"tas slepkava. Tā kā milzu gaļas maÅ¡Ä«na neapstāsies, kamÄ"r nepārmals visu dzÄ«vo un nedzÄ«vo dabu. Zemes priekÅ¡pÄ"dÄ"jie resursi maximāli tiek izmantoti miljoniem nevajadzÄ«gu produktu un lietu ražoÅ¡anai un patÄ"rÄ"Å¡anai.

Tāda fantasmagoriska aina pārņem jau tā uzbudināto fantāziju, un kad es, no visa Å¡Ä« murga bÄ"got, atveru datoru, tad savā pastkastÄ" atrodu vÄ"stuli, kurā man piedāvā Ä·ermeņa relaksÄ"Å¡anās masāžas jostu ar 55 procentu atlaidi.

Stabulnieks: Mūsu izglītības sistēma ražo kalpus

Å ogad Eksporta un inovācijas balva 2013 piesaistÄ«ja lielu uzņÄ"mÄ"ju skaitu, pieci inovatÄ«vo ideju autori saņÄ"ma gan balvas, gan atzinÄ«bu. Tajā pašā laikā nozarÄ" atzÄ«st - Latvijā nav sistÄ"mas, kas veicinātu jaunu ideju Ä«stenoÅ¡anu.

Latvijas TehnoloÄ£iskā centra direktors Jānis Stabulnieks norāda, ka pagaidām mÅ«su valstÄ« ir grÅ«tÄ«bas radÄ«t tehnoloÄ£iski orientÄ"tu inovāciju ar augstu pievienoto vÄ"rtÄ«bu. "Ja mÄ"s skatāmies kaut vai uz Å¡o paÅ¡u inovācijas balvu kopumā, mÄ"s redzam Dobeles dzirnavnieku, Valmieras pienu, Å¡protu ražotājus. Par Å¡iem uzņÄ"mumiem neko sliktu nevar teikt, bet tajā pašā laikā augsti tehnoloÄ£iskie uzņÄ"mumi nominācijās teju neparādās. Ja tomÄ"r parādās, tā ir bijusi apstākļu sakritÄ«ba," secina Stabulnieks un uzsver, ka šādam biznesam, kas spÄ"j dot lielu pievienoto vÄ"rtÄ«bu, ir nepiecieÅ¡ama atbalsta sistÄ"ma. Lai Ä«stenotu jaunu tehnoloÄ£ijas produktu, nepiecieÅ¡ams vismaz gads. "Esam domājuÅ¡i, kā bÅ«tu, ja visu Eiropas naudu ieguldÄ«tu Latvijas zinātnÄ", - vai tas dotu iespÄ"ju Latvijā radÄ«t inovācijas un daudz jaunu uzņÄ"mumu. Atbilde ir nÄ". Nav sistÄ"mas," izsaucas Stabulnieks.

Viņaprāt, vispirms vajadzÄ"tu mainÄ«t pieeju izglÄ«tÄ«bā, kas patlaban spÄ"j sagatavot labu darbaspÄ"ku, bet nespÄ"j veicināt jaunu uzņÄ"mumu raÅ¡anos. "MÅ«su izglÄ«tÄ«bas sistÄ"ma ražo kalpus," Stabulnieks ir skarbs. ArÄ« Latvijas InvestÄ«ciju un attÄ«stÄ«bas aÄ£entÅ«ras (LIAA) direktors Andris Ozols Dienai norāda, ka nozarei vÄ"l ir uz ko tiekties: "UzņÄ"mÄ"jdarbÄ«bas gars Latvijā ir nomāktāks nekā citās Eiropas valstÄ«s. Tradicionālais stereotips, ka poļi vai holandieÅ¡i ir labāki uzņÄ"mÄ"ji, ir spÄ"kā. Å Ä« iemesla dÄ"ļ mÄ"s regulāri cenÅ¡amies rÄ«kot pasākumus, kas veicinātu jaunās idejas."

Visu Aļonas Zanderes rakstu "Nav izstrādāta sistÄ"ma biznesa inovāciju Ä«stenoÅ¡anai" lasiet piektdienas, 13.decembra, laikrakstā Diena!

Anulēs UniCredit Bank kredītiestādes licenci

No 2014.gada 1.janvāra tiks anulÄ"ta AS UniCredit Bank izsniegtā licence kredÄ«tiestādes darbÄ«bai un tiks dota atļauja reorganizÄ"t banku par komercsabiedrÄ«bu, kas nesniedz kredÄ«tiestādes pakalpojumus, ceturtdien lÄ"ma FinanÅ¡u un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

Saskaņā ar KredÄ«tiestāžu likumu banka var atteikties no licences, ja tās akcionāri lÄ"muÅ¡i par bankas reorganizāciju, un ir izpildÄ«tas visas saistÄ«bas pret noguldÄ«tājiem. Pārbaudot bankas operatÄ«vo bilanci, FKTK secināja, ka visas saistÄ«bas pret noguldÄ«tājiem ir izpildÄ«tas, tāpÄ"c nepastāv Å¡Ä·Ä"ršļi bankai brÄ«vprātÄ«gi atteikties no kredÄ«tiestādes licences. 

AtteikÅ¡anās no licences atbilst kopÄ"jai UniCredit Bank akcionāru stratÄ"Ä£ijai pārtraukt kredÄ«tiestādes darbÄ«bu Latvijas tirgÅ« un koncentrÄ"ties uz lÄ«zinga pakalpojumu sniegÅ¡anu, veicot reorganizāciju un apvienojoties ar SIA UniCredit Leasing.

Novembra beigās FKTK deva atļauju AS UniCredit Bank aizdevumu, noguldījumu un garantiju portfeļu pārejai Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Swedbank īpašumā.

Arī otrajā izsolē neviens Ķemeru sanatoriju neiekāro

Å odien paredzÄ"tā otrā Ķemeru sanatorijas izsole nenotika, jo uz to nebija pieteicies neviens pretendents, informÄ"ja SIA Ominasis Latvia administrators Ainars Kreics.

IepriekÅ¡ Kreics norādÄ«ja, ka viņš bija ticies ar vairākiem potenciālajiem investoriem, kuri ir izrādÄ«juÅ¡i interesi piedalÄ«ties izsolÄ", tādÄ"ļ maksātnespÄ"jas administrators pauda cerÄ«bu, ka otrā izsole bÅ«s rezultatÄ«va un kultÅ«rvÄ"sturiskās Ä"kas iegÅ«s jaunu un godprātÄ«gu saimnieku, kurÅ¡ bÅ«s gatavs pabeigt atjaunoÅ¡anas darbus, ļaujot kÅ«rortam atdzimt ar jaunu elpu.

Otrās izsoles sākumcena bija noteikta 75% apmÄ"rā no pirmās izsoles sākumcenas jeb 2 929 425 lati. Cena daļÄ"ji apliekama ar pievienotās vÄ"rtÄ«bas nodokli (PVN).

Savukārt, lai novÄ"rstu JÅ«rmalas paÅ¡valdÄ«bas nonākÅ¡anu Ä·Ä«lnieka lomā un paÅ¡valdÄ«bas lÄ«dzekļu izÅ¡Ä·Ä"rdÄ"Å¡anu, JÅ«rmalas pilsÄ"tas dome 3.decembrÄ« pieņÄ"ma lÄ"mumu vispirms iegādāties Ķemeru kompleksa teritorijā esoÅ¡o artÄ"zisko urbumu un tikai pÄ"c tam Ķemeru sanatorijas kompleksu.

JÅ«rmalas pilsÄ"tas domes ārkārtas sÄ"dÄ" deputāti tika iepazÄ«stināti ar zvÄ"rinātu advokātu biroja Borenius vÄ"stuli, kurā JÅ«rmalas pilsÄ"tas dome tiek brÄ«dināta par riskiem, kas saistÄ«ti ar Ominasis Latvia piederošā Ķemeru sanatorijas kompleksa iegādi 12.decembra izsolÄ".

Borenius pārstāvis zvÄ"rināts advokāts Lauris Liepa uzskata, ka "JÅ«rmalas pilsÄ"tas paÅ¡valdÄ«bai bÅ«tu bezatbildÄ«gi piedalÄ«ties 12.decembrÄ« notiekoÅ¡ajā Ķemeru sanatorijas izsolÄ", kamÄ"r paÅ¡valdÄ«ba nav iegādājusies savā Ä«paÅ¡umā Å¡Ä« kompleksa teritorijā esoÅ¡o un citam Ä«paÅ¡niekam piederoÅ¡o artÄ"zisko urbumu, jo pastāv nopietns risks, ka urbuma Ä«paÅ¡nieks varÄ"tu traucÄ"t vai pat liegt Ķemeru sanatorijas konservācijas darbus un kompleksa tālāku attÄ«stÄ«bu".

ArtÄ"ziskais urbums, kas atrodas Ķemeru kompleksa teritorijā, juridiski pieder nevis sanatorijas Ä«paÅ¡niekam SIA Ominasis Latvia, bet gan citam uzņÄ"mumam - maksātnespÄ"jÄ«gajai SIA Eiropas minerāls.

Kā liecina Firmas.lv informācija, 93,11% Eiropas minerāla kapitāldaļu pieder SaÅ«da Arābijas KaralistÄ" reÄ£istrÄ"tam uzņÄ"mumam SIA "Santlat", kas ir arÄ« maksātnespÄ"jÄ«gās SIA Ominasis Latvia un SIA Ekofor Ä«paÅ¡nieks. 6,89% Eiropas minerāla pieder Valsts sociālās apdroÅ¡ināšanas aÄ£entÅ«rai. SIA Santlat pieder miruÅ¡ajam SaÅ«da Arābijas Karalistes pilsonim Omāram Saliham Alhamdi. Šā gada 11.novembrÄ«, dienā, kad tika izsludināta Ķemeru sanatorijas kompleksa izsole, tika izsludināta arÄ« uz Å¡Ä« Ä«paÅ¡uma esošā artÄ"ziskā urbuma izsole, kam bija jānotiek 18.decembrÄ« - seÅ¡as dienas pÄ"c Ķemeru sanatorijas izsoles.

2.decembrÄ« JÅ«rmalas pilsÄ"tas dome saņÄ"ma zvÄ"rinātas tiesu izpildÄ«tājas vÄ"stuli, kurā dome tiek informÄ"ta, ka SIA Eiropas minerāls piederošā urbuma izsole ir atcelta, lai nodroÅ¡inātu SIA Eiropas minerāls piederošā Ä«paÅ¡uma pārdoÅ¡anu lietu kopÄ«bas sastāvā. "Faktiski tas nozÄ«mÄ" to, ka netiks dota iespÄ"ja atseviÅ¡Ä·i nopirkt tikai Å¡o urbumu, bet pircÄ"js bÅ«s spiests iegādāties SIA "Eiropas minerāls" piederoÅ¡o Ä«paÅ¡umu kopumu par patlaban nezināmu cenu," norāda JÅ«rmalas pilsÄ"tas dome.

Par gada eksporta čempionu atzīst AS UPB

Par Ekonomikas ministrijas un Latvijas InvestÄ«ciju un attÄ«stÄ«bas aÄ£entÅ«ras (LIAA) rÄ«kotā konkursa Eksporta un inovācijas balva 2013 eksporta čempionu atzÄ«ta AS UPB, portālu Diena.lv informÄ"ja LIAA.

Par eksportspÄ"jÄ«gāko komersantu lielo un vidÄ"jo komercsabiedrÄ«bu grupā SIA Valpro, AS RÄ«gas ElektromaÅ¡Ä«nbÅ«ves rÅ«pnÄ«ca, SIA V.O.V.A. AtzinÄ«ba izteikta SIA Tonus elast.

Par eksportspÄ"jÄ«gāko komersantu mazo komercsabiedrÄ«bu grupā atzÄ«ts SIA Knowledgeprice.com, SIA Latlaft un SIA Digitālās ekonomikas attÄ«stÄ«bas centrs. AtzinÄ«ba izteikta SIA Brain games un SIA Elva Baltic.

Par importa aizstājÄ"jproduktu atzÄ«ta SIA PapÄ«rfabrika LÄ«gatne pārstrādāts, balts zÄ«mÄ"Å¡anas, akvareļu un biroja papÄ«rs, SIA United oils automobiļu eļļu un autoÄ·Ä«mijas produktu lÄ«nija Magna, SIA NP foods Guttas dzÄ"riens Cola de luxe. AtzinÄ«ba izteikta AS Energofirma jauda DA24 droÅ¡inātāja atdalÄ«tājam, SIA Marks M matraču lÄ«nijai Heavens, AS Rix Technologies dokumentu vadÄ«bas sistÄ"mai Namejs un AS SpodrÄ«ba ekoloÄ£isku sadzÄ«ves Ä·Ä«mijas produktu lÄ«nijai Eco seal for nature.

Par inovatÄ«vāko produktu atzÄ«ta SIA Peruza ātrdarbÄ«ga mazo zivju grieÅ¡anas un Ä·idāšanas lÄ«nija, SIA Istabai mājas apkures attālinātās vadÄ«bas rÄ«ks, SIA Huglock universāla mÄ"beļu furnitÅ«ra - savienojums HugLock. AtzinÄ«ba izteikta SIA Baltic Embedded industriālajam minidatoram, SIA Cemety kapsÄ"tu informācijas digitalizācijas un datu pārvaldÄ«bas sistÄ"mai Cemety. AtzinÄ«ba izteikta SIA Froont mājaslapu veidoÅ¡anas rÄ«ks Froont, SIA NFC team laika un darbu uzskaites sistÄ"ma NFC more, SIA Silmor vadÄ«bas klaviatÅ«ra un SIA Sun inverstments saules siltuma enerÄ£ijas kolektors SelSol Nord C200.

Par gada rÅ«pniecisko dizainu atzÄ«ta SIA Maffam freeform iekaramais bazalta Å¡Ä·iedras atpÅ«tas krÄ"sls Manu nest, SIA MGS factory koka skrejritenis Dup dap un tā iepakojums un AS RÄ«gas piena kombināta saldÄ"jums Nu fruit. AtzinÄ«ba izteikta SIA Daba laba dabÄ«go saru matu Ä·emmju kolekcijai WildGood.

Katras kategorijas pirmās un otrās vietas ieguvÄ"jiem bÅ«s iespÄ"ja piedalÄ«ties apmaksātos darÄ«jumu braucienos, tostarp valsts augstāko amatpersonu ārvalstu vizÄ«tÄ"s, LIAA organizÄ"tajās tirdzniecÄ«bas misijās, kā arÄ« individuālos darÄ«jumu braucienos. Savukārt treÅ¡o vietu ieguvÄ"ji saņÄ"ma apmaksātu reklāmas laukumu kādā no LIAA informatÄ«vajiem materiāliem.

Visiem laureātiem tika pieÅ¡Ä·irta iespÄ"ja izmantot konkursa Eksporta un inovācijas balva 2013 laureāta zÄ«mi uz savu produktu iepakojumiem un informatÄ«vajos materiālos. Informācija par visiem konkursa laureātiem ievietota LIAA mājas lapā ar tieÅ¡saisti uz uzņÄ"mumu mājas lapām.

Konkurss Eksporta un inovācijas balva norisinājās jau devÄ«to gadu pÄ"c kārtas, un tā mÄ"rÄ·is ir sekmÄ"t Latvijas komersantu konkurÄ"tspÄ"ju Latvijas un ārvalstu tirgos, veicināt produktu eksporta apjoma un kvalitātes pieaugumu, produktu ar augstu pievienoto vÄ"rtÄ«bu radÄ«Å¡anu, kā arÄ« sekmÄ"t inovāciju, izvÄ"rtÄ"jot komersantu rezultātus un atzinÄ«gi novÄ"rtÄ"jot sekmÄ«gākos komersantus un to produktus. Å ogad konkursā kopumā tika iesniegti 119 pieteikumi no uzņÄ"mumiem visā Latvijā. Konkursa otrajā kārtā tika izvirzÄ«ts 31 uzņÄ"mums.

Atklājot TEC-2 otro energobloku, Latvija spēj sevi pilnībā nodrošināt elektrību

Å obrÄ«d Latvija spÄ"j pati sevi pilnÄ«bā nodroÅ¡ināt ar nepiecieÅ¡amo elektroenerÄ£iju, Å¡odien, atklājot TEC-2 otro energobloku, teica Latvenergo valdes priekÅ¡sÄ"dÄ"tājs Ä€ris Žīgurs.

Viņš uzsvÄ"ra, ka Å¡is ir vÄ"sturisks brÄ«dis, jo Latvija ir kļuvusi paÅ¡pietiekama un nepiecieÅ¡amÄ«bas gadÄ«jumā spÄ"j sevi nodroÅ¡ināt ar elektroenerÄ£iju.

Kā ziņots, treÅ¡dien, 11.decembrÄ«, Salaspils novada AconÄ" tiek atklāts Latvenergo termoelektrocentrāles TEC-2 otrais energobloks.

Kā liecina informācija Latvenergo mājaslapā, Rīgas TEC-2 ir lielākā Latvijas siltumelektrostacija. Savu darbību tā sāka 1973.gadā. Rīgas TEC-2 rekonstrukcija sākta 2006.gadā. Pirmā energobloka izbūve tika pabeigta 2008.gada beigās. Savukārt otrā energobloka nodošana ekspluatācijā notika šogad.

KopÅ¡ 2006.gada TEC-2 rekonstrukcijas projektā ir ieguldÄ«ti aptuveni 626 miljoni eiro (aptuveni 440 miljoni latu), iekļaujot elektrostacijas un pieslÄ"gumu infrastruktÅ«ras, kā arÄ« jauna Å«dens sildkatla izmaksas. PaÅ¡u bloku izbÅ«ve kopā ar tieÅ¡i saistÄ«tām izmaksām ir aptuveni 605 miljoni eiro (aptuveni 425 miljoni latu).

TEC2 otrā bloka rekonstrukcijā ir ieguldīti 225 miljoni latu. Kā biznesa portālam Nozare.lv atzina Žīgurs, plānots, ka šīs investīcijas atmaksāsies 15-20 gados.

TEC2 esot drošības garants Latvijai, jo ļauj saražot elektroenerģiju brīžos, kad elektrības cena ir augstāka.

Kā teica Žīgurs, lai iedarbinātu TEC2, ja centrāle ir silta, nepiecieÅ¡amas 4-6 stundas, ja tā nav darbināta un ir auksta - nepiecieÅ¡amas12-24 stundas. Ä€rkārtas situācijām, kad nepiecieÅ¡ams elektroenerÄ£iju sākt ražot nekavÄ"joties, var tikt izmantotas hidroelektrostacijas, kuras var sākt darbu dažu sekunžu laikā.

PÄ"c RÄ«gas TEC-2 otrā energobloka nodoÅ¡anas ekspluatācijā kopÄ"jā elektriskā jauda, ko var izmantot arÄ« kondensācijas režīmā, palielinājusies lÄ«dz 832 megavatiem elektrÄ«bas, bet abu energobloku siltuma jauda koÄ£enerācijas režīmā sasniegusi 544 megavatus siltuma.

2012.gadā Rīgas TEC-2 saražoja 1081 gigavatstundu elektroenerģijas un 1470 gigavatstundas siltumenerģijas.

papildināts (15:05) - Rīgas pilij ugunsgrēkā nodarītie zaudējumi - 4,3 miljoni latu

Provizoriskie RÄ«gas pilij ugunsgrÄ"kā nodarÄ«tie zaudÄ"jumi ir 4,3 miljoni latu, kas ir nepiecieÅ¡ami pils ugunsgrÄ"ka seku likvidÄ"Å¡anai, treÅ¡dien žurnālistiem pastāstÄ«ja VAS Valsts nekustamie Ä«paÅ¡umi (VNĪ) valdes priekÅ¡sÄ"dÄ"tāja Baiba Strautmane.

VNĪ pieaicinātā Igaunijas vadošā ekspertīžu biroja OU H-ekspertu slÄ"dzienā par RÄ«gas pils ugunsgrÄ"ku ir konstatÄ"ts, ka ugunsgrÄ"ka izcelÅ¡anās vieta ir bÅ«vnieka rÄ«cÄ«bā nodotā RÄ«gas pils daļa, bet ugunsgrÄ"ka iemesls - dzirkstele, kvÄ"lojoÅ¡a cigarete vai jebkurÅ¡ cits atklātas uguns avots.

Tā kā saskaņā ar lÄ«gumu ugunsgrÄ"ka izcelÅ¡anās vieta ir bÅ«vobjekts - bÅ«vnieka atbildÄ«bas teritorija, VNĪ prasa pils restaurācijas un rekonstrukcijas darbu veicÄ"jam - pilnsabiedrÄ«bai SBRE - par saviem lÄ«dzekļiem novÄ"rst ugunsgrÄ"ka radÄ«tās sekas. "Ja bÅ«s nepiecieÅ¡ams, mÄ"s izskatÄ«sim šādu iespÄ"ju," sacÄ«ja VNĪ valdes priekÅ¡sÄ"dÄ"tāja, taujāta, vai bÅ«s gatava tiesāties ar bÅ«vniekiem, ja viņi nevÄ"lÄ"sies segt ugunsgrÄ"ka rezultātā raduÅ¡os zaudÄ"jumus.

"VÄ"los uzsvÄ"rt, ka Igaunijas ekspertu uzdevums bija noskaidrot uguns izcelÅ¡anās vietu un iespÄ"jamos apstākļus, bet ne noteikt personu vai personas, kas bÅ«tu vainojami ugunsgrÄ"ka izraisÄ«Å¡anā. Pie vainÄ«go noskaidroÅ¡anas darbu turpina Valsts policija, kurai izvÄ"rtÄ"Å¡anai esam iesnieguÅ¡i arÄ« igauņu ekspertu atzinumu. Tā kā mums Å¡obrÄ«d ir skaidrÄ«ba par ugunsgrÄ"ka izcelÅ¡anās iemesliem un tā izcelsmes vietu, varam turpināt aktÄ«vi risināt zaudÄ"jumu segÅ¡anas jautājumu," sacÄ«ja Strautmane.

VNĪ vÄ"rsies par zaudÄ"jumu atlÄ«dzināšanu gan pie bÅ«vnieku apvienÄ«bas SBRE, prasot ar saviem spÄ"kiem un lÄ«dzekļiem novÄ"rst pilij radÄ«tos postÄ«jumus, kā arÄ« iesniegti pieteikumi abām iesaistÄ«tajām apdroÅ¡ināšanas kompānijām - AAS Baltijas ApdroÅ¡ināšanas nams un BTA.

"VienlaicÄ«gi bÅ«vniekam un bÅ«vuzraugam ir izvirzÄ«ta prasÄ«ba nekavÄ"joties no pils rekonstrukcijas darbiem atstādināt visus darbiniekus, kuri bija atbildÄ«gās amatpersonas par bÅ«vniecÄ«bas darbu veikÅ¡anu un uzraudzÄ«bu ugunsgrÄ"ka izcelÅ¡anās laikā," sacÄ«ja Strautmane.

Eksperti secinājuÅ¡i, ka ugunsgrÄ"ka izcelÅ¡anās vieta jeb ugunsgrÄ"ka avots atrodas Pils laukuma pusÄ", pils Ä"kas bÄ"niņu daļā, kāpņu telpas dienvidrietumu sienā. Skaidrojot ugunsgrÄ"ka izcelÅ¡anās tehniskos iemeslus, eksperti norāda, ka ugunsgrÄ"ka izcelÅ¡anās ir iespÄ"jama no dzirkstelÄ"m, kvÄ"lojoÅ¡a tabakas izstrādājuma vai jebkura cita atklātas uguns avota. Eksperti pieļauj, ka pÄ"c aizdegÅ¡anās procesa turpinājās kvÄ"lojoÅ¡a degÅ¡ana. SvÄ"tku zālÄ" starp gruveÅ¡iem tika atrasts izlietots ugunsdzÄ"Å¡amais aparāts - eksperti nevarot apstiprināt vai noraidÄ«t saistÄ«bu starp ugunsgrÄ"ka izcelÅ¡anos un atrasto uguns dzÄ"Å¡amo aparātu. Taču Å¡is apstāklis varot norādÄ«t arÄ« uz to, ka ugunsgrÄ"ks ir izcÄ"lies no iepriekÅ¡ lÄ«dz galam nenodzÄ"stas lokālas uguns. 

Savukārt attiecÄ«bā uz ugunsgrÄ"ka izcelÅ¡anos laiku eksperti secinājuÅ¡i, ka tehniski kvÄ"lojošās degÅ¡anas procesa sākums bija iespÄ"jams 2013.gada 20.jÅ«nijā visas dienas garumā. Pāreja no kvÄ"lojoÅ¡as degÅ¡anas uz liesmojoÅ¡u degÅ¡anu notikusi aptuveni laikā no plkst.21.30 lÄ«dz 21.40. UgunsgrÄ"kam, iespÄ"jams, bija ilgstoÅ¡s slÄ"ptais periods - vismaz piecas stundas (no tā brīža, kad bÅ«vnieki 20.jÅ«nijā plkst.16.30 aizgāja no bÄ"niņiem) lÄ«dz ugunsgrÄ"ka konstatÄ"Å¡anai pÄ"c ārÄ"jām pazÄ«mÄ"m orientÄ"joÅ¡i plkst.22.10. SlÄ"ptā ugunsgrÄ"ka posms var bÅ«t saistÄ«ts tikai ar uzliesmojoÅ¡a materiāla ilgstoÅ¡u gruzdÄ"Å¡anu bÄ"niņos, kas Å¡ajā gadÄ«jumā varÄ"ja bÅ«t tikai frÄ"zkÅ«dra, kas atradās bÄ"niņos kā siltumizolācijas materiāls. FrezkÅ«dras pamatÄ«paÅ¡Ä«bas un tās atraÅ¡anās ugunsgrÄ"ka uzcelÅ¡anās vietā - RÄ«gas pils bÄ"niņos - arÄ« ir iemesls, kāpÄ"c kā ugunsgrÄ"ka avots ir ilgstoÅ¡s, slÄ"pts gruzdÄ"Å¡anas periods.

SBRE informÄ", ka paÅ¡laik ugunsgrÄ"ka izmeklÄ"Å¡anā piedalās vairāki dažādo puÅ¡u pieaicinātie eksperti, tomÄ"r oficiālo slÄ"dzienu sniegs Valsts policijas izmeklÄ"Å¡ana. Tā vietā, lai aktÄ«vi risinātu jautājumus, kas saistÄ«ti ar RÄ«gas pils atjaunoÅ¡anu, VNĪ nodarbojoties ar dažādu publisku paziņojumu izplatÄ«Å¡anu un policijas izmeklÄ"Å¡anas publisku iespaidoÅ¡anu. Pastāvot arÄ« pamatotas bažas, ka tas tiek darÄ«ts, lai novÄ"rstu sabiedrÄ«bas uzmanÄ«bu no patiesās situācijas ar RÄ«gas pils projektu un VNĪ nesaimnieciskās rÄ«cÄ«bas, norāda SBRE pārstāvis Ivars Millers.

SBRE kā atbildÄ«gais bÅ«vuzņÄ"mÄ"js esot neskaitāmas reizes vÄ"rsies pie pasÅ«tÄ«tāja ar aicinājumu konstruktÄ«vi risināt RÄ«gas pils jumtu atjaunoÅ¡anas un Ä"kas saglabāšanas jautājumus. Lai arÄ« kopÅ¡ negadÄ«juma ir pagājuÅ¡i gandrÄ«z seÅ¡i mÄ"neÅ¡i, SBRE joprojām no pasÅ«tÄ«tāja nav saņÄ"mis lÄ«dz galam saskaņotu pastāvÄ«gā jumta projektu.

PÄ"dÄ"jā vÄ"stule par nepiecieÅ¡amÄ«bu strauji rÄ«koties pasÅ«tÄ«tājam nosÅ«tÄ«ta pirmdien, 9. decembrÄ«, kopiju nosÅ«tot atbildÄ«gajam bÅ«vuzraugam un Valsts kultÅ«ras pieminekļu aizsardzÄ«bas inspekcijai. "Izskatās, ka kārtÄ"jo reizi izveidojusies absurda situācija, ka it kā pÄ"c papÄ«riem un procedÅ«rām viss ir kārtÄ«bā, bet jumta arvien nav un RÄ«gas pils turpina iet bojā," norāda SBRE.

Millers uzsver, ka VNĪ bezatbildÄ«bas dÄ"ļ (nesaskaņoti risinājumi un nepieņemti lÄ"mumi) RÄ«gas pilÄ« kopÅ¡ negadÄ«juma nenotiek restaurācijas un pils sienu žāvÄ"Å¡anas darbi un RÄ«gas pils kultÅ«rvÄ"sturiskais mantojums turpina iet bojā. AbsolÅ«tu bezatbildÄ«bu pret savu Ä«paÅ¡umu parādot jau tas, ka sākotnÄ"ji vairākus mÄ"neÅ¡us tika aizkavÄ"ts konkurss pastāvÄ«gā jumta projektÄ"Å¡anai, un joprojām nav lÄ"muma par tā izbÅ«vi. Katra novilcinātā diena ziemas apstākļos pasliktina objekta stāvokli, mikroklimatu Ä"kā un rada papildus zaudÄ"jumus.

SBRE aicina klātienÄ" valsts augstākās amatpersonas pārliecināties par kritisko situāciju RÄ«gas pilÄ« un nekavÄ"joties pieņemt atbildÄ«gus lÄ"mumus situācijas konstruktÄ«vai risināšanai.

(Papildināts ar SBRE komentāru pÄ"dÄ"jās piecās rindkopās.)

VSAA: Problēmu ar savlaicīgu pabalstu un pensiju izmaksu eiro nebūs

Visi darbi valsts sociālās apdroÅ¡ināšanas sistÄ"mas pielāgoÅ¡anai eiro rit saskaņā ar plānu un jau no nākamā gada 1.janvāra visas pensijas un pabalstus varÄ"s pārskaitÄ«t eiro, aÄ£entÅ«rai LETA pastāstÄ«ja Valsts sociālās apdroÅ¡ināšanas aÄ£entÅ«ras (VSAA) IT departamenta pārstāve Rita Podskočija.

TomÄ"r ar nelielām izmaiņām pabalstu un pensiju izmaksā iedzÄ«votājiem ir jārÄ"Ä·inās. Lai nodroÅ¡inātu VSAA izmaksu nepārtrauktÄ«bu, pārejot uz eiro, kā arÄ«, ņemot vÄ"rā, ka 4. un 5.janvāris ir brÄ«vdienas, VSAA izmaksu grafiks tiks nedaudz mainÄ«ts, pastāstÄ«ja iestādes preses sekretāre Iveta Daine.

Iedzīvotāju iekšzemes vai ārvalsts bankas kontos 2.janvārī tiks ieskaitītas 5., 6., 7. un 8.janvāra pensijas un 4.janvāra slimības, maternitātes un paternitātes pabalsti.

Savukārt Pasta norÄ"Ä·inu sistÄ"mas (PNS) kontos iedzÄ«votājiem Å¡Ä«s izmaksas tiks ieskaitÄ«tas 3.janvārÄ«.

Kā ziņots, valsts sociālās apdroÅ¡ināšanas sistÄ"mas pārveide darbam ar eiro tika sākta jau šā gada martā. No jÅ«lija VSAA sistÄ"ma ir slÄ"gta jaunām likumdoÅ¡anas izmaiņām, kuras bÅ«tu jārealizÄ" Å¡ogad, lai tās netraucÄ"tu veiksmÄ«gi ieviest eiro.

Galvenais VSAA uzdevums ir administrÄ"t sociālās apdroÅ¡ināšanas budžetu, reÄ£istrÄ"t sociāli apdroÅ¡inātās personas un viņu iemaksas sociāli apdroÅ¡inātās personas kontos, sniegt iedzÄ«votajiem sociālās apdroÅ¡ināšanas un atseviÅ¡Ä·us sociālās palÄ«dzÄ«bas pakalpojumus - pieÅ¡Ä·irt, aprÄ"Ä·ināt, pārrÄ"Ä·ināt un izmaksāt pensijas, pabalstus un atlÄ«dzÄ«bas.

Gada glezna 2013 - Rituma Ivanova darbs Rasmusa sapnis

Par konkursa Gada glezna 2013.gada laureātu un Swedbank Private Banking balvas ieguvÄ"ju kļuvis Ritums Ivanovs ar gleznu Rasmusa sapnis - mākslinieka dÄ"la portreta tÄ"lojumu, portālu Diena.lv informÄ"ja Swedbank preses sekretāre KristÄ«ne Jakubovska.

Å ogad konkursam pieteiktos darbus vÄ"rtÄ"ja un uzvarÄ"tāju noteica māksliniece Vija Zariņa.

Savukārt skatÄ«tāji savu vÄ"rtÄ"jumu par Å¡ogad balvai iesniegtajiem darbiem var sniegt lÄ«dz 2014.gada 10.janvārim, balsojot Agijas SÅ«nas galerijā un nosakot SkatÄ«tāju simpātijas ieguvÄ"ju. 

Jakubovska norāda, ka Å¡ogad ilggadÄ"jais konkurss Gada glezna, ko organizÄ" Swedbank Private Banking un Agijas SÅ«nas galerija atzÄ«mÄ" savu divdesmito gadadienu, un jubilejas gadā konkursam savus darbus bija iesnieguÅ¡i 89 mākslinieki.

Gada glezna ir unikāla iniciatÄ«va un ir viens no senākajiem kultÅ«ras atbalsta projektiem Latvijas jauno laiku vÄ"sturÄ", kurÅ¡ turpinās jau divdesmito gadu. Iesniedzamajiem darbiem ir tikai divi nosacÄ«jumi: autoriem jābÅ«t profesionāliem māksliniekiem un gleznām jābÅ«t radÄ«tām konkursa norises gadā. Konkursa vÄ"rtÄ"Å¡anas sistÄ"ma aizgÅ«ta no Japānas - iesniegtos darbus vÄ"rtÄ" viens eksperts - Latvijas mākslinieku vidÅ« un sabiedrÄ«bā atzÄ«ts gleznotājs, turklāt katru gadu tas ir cits eksperts. Å ogad darbus vÄ"rtÄ" Vija Zariņa.

IepriekÅ¡Ä"jos Gada gleznas pastāvÄ"Å¡anas gados par tās laureātiem ir kļuvuÅ¡i: 1993. gadā - Vija Maldupe, 1994. gadā - Vilis Vizulis, 1995. gadā - Barbara Muižniece (tagad Gaile), 1996. gadā - Jāzeps PÄ«goznis, 1997. gadā - Ilze Avotiņa, 1998. gadā - Edgars Valdmanis, 1999. gadā - Ä¢irts Muižnieks, 2000. gadā - Daina Stabulniece, 2001. gadā - Ilze Neilande, 2002. gadā - Tatjana Krivenkova, 2003. gadā - Aija Jurjāne, 2004. gadā - Gunta Liepiņa, 2005. gadā - Edvards GrÅ«be, 2006. gadā - Inta Celmiņa, 2007.gadā - Ieva MaurÄ«te, 2008.gadā - Sigita Daugule, 2009.gadā - Anna Baklāne, 2010.gadā - Ieva KalÄ"ja, 2011.gadā - Edvards GrÅ«be, 2012.gadā - KristÄ«ne Keire.

Vienotība premjera amatam uzrunājusi arī lielāko valsts uzņēmumu vadītājus

VienotÄ«ba ir uzrunājusi vismaz pusduci cilvÄ"ku, meklÄ"jot premjera amata kandidātu, tostarp arÄ« Latvijas lielāko uzņÄ"mumu vadÄ«tājus un diplomātus, otrdien vÄ"sta Latvijas televÄ«zijas (LTV) raidÄ«jums Panroāma.

Saskaņā ar LTV rÄ«cÄ«bā esoÅ¡ajām ziņām amatam apsvÄ"rti vai uzrunāti - jau zināmais eirokomisārs Andris Piebalgs, Latvijas valsts mežu vadÄ«tājs Roberts StrÄ«pnieks, Latvenergo vadÄ«tājs Ä€ris Žīgurs, Revertas valdes loceklis Andris Ozoliņš, Latvijas dzelzceļa vadÄ«tājs UÄ£is Magonis, un diplomāti Māris Riekstiņš un Indulis BÄ"rziņš, kā arÄ« zemkopÄ«bas ministre Laimdota Straujuma. Visi minÄ"tie gan pagaidām kandidÄ"t atteikuÅ¡ies. VienotÄ«ba gan vÄ"l cerot Å¡im amatam pierunāt kolÄ"Ä£i Jāni Reiru, kura kandidatÅ«ra bÅ«tu pieņemama arÄ« Valsts prezidentam.

IzskanÄ"jis arÄ«, ka Saskaņas centrs Valsts prezidentam Andrim BÄ"rziņam piedāvājuÅ¡i arÄ« savu kandidātu. PÄ"c Panorāmas rÄ«cÄ«bā esošās informācijas tas ir Zaļo un zemnieku savienÄ«bas (ZZS) Saeimas frakcijas deputāts Jānis DÅ«klavs.

Saskaņā ar LTV rÄ«cÄ«bā esoÅ¡o informāciju BÄ"rziņam iebildumi pret VienotÄ«bas izvirzÄ«to kandidātu Arti Pabriku varÄ"tu bÅ«t saistÄ«ti ar budžeta lÄ«dzekļu izlietojumu aptuveni trÄ«s miljonu latu apmÄ"rā kādā militārā objektā, taču tā esot ierobežotas pieejamÄ«bas informācija, kura pieejama Å¡auram personu lokam. Tāpat prezidentam esot iebildumu par Pabrika vadÄ«tās AizsardzÄ«bas ministrijas rÄ«cÄ«bu Zvārdes poligona Ä«paÅ¡uma jautājuma, kā arÄ« viņam trÅ«kstot lÄ«derisma spÄ"jas.

KamÄ"r premjera kandidāts vÄ"l tiek meklÄ"t, kuluāros tapis potenciālais valdÄ«bas sastāvs, gadÄ«jumam, ja premjers bÅ«s VienotÄ«bai. Ar Å¡o sarakstu otrdien esot iepazÄ«stināts arÄ« prezidents, vÄ"sta LTV.

Ministru prezidents - ? Vienotība

ārlietu ministrs - Edgars RinkÄ"vičs (RP) 

iekšlietu ministrs - Rihards Kozlovskis (RP)

izglītības un zinātnes ministre - Ina Druviete (Vienotība)

satiksmes ministrs - Anrijs Matīss (neatkarīgie deputāti/Vienotība)

ekonomikas ministrs - Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK)

zemkopības ministrs - Jānis Dūklabs (ZZS)

VARAM - Māris Kučinskis (ZZS)

tieslietu ministre - Baiba Broka (VL-TB/LNNK)

finanšu ministrs - Jānis Reirs (Vienotība)

labklājības ministrs - ZZS

veselības ministrs - RP

aizsardzības ministrs - Vienotība

LTV piebilst, ka tikmÄ"r Valsts prezidents otrdien stingri licis partijām manÄ«t, ka nav jÄ"ga veidot jaunu valdÄ«ba, ja tā nebÅ«s labāka par esoÅ¡o. TāpÄ"c tiekot pieļauts, ka Valda Dombrovska valdÄ«ba var nostrādāt lÄ«dz nākamajām Saeimas vÄ"lÄ"Å¡anām.  

Diena.lv jau vÄ"stÄ«ja, ka pÄ"c otrdien notikuÅ¡ajām sarunām ar prezidentu, Nacionālā apvienÄ«ba nesaredz BÄ"rziņa atbalstu Pabrika virzÄ«Å¡anai uz premjera amatu.

papildināts (14:48) - Par augstvērtīgu sniegumu sportistiem naudas balvās piešķir teju 800 000 latus

ValdÄ«ba otrdien atbalstÄ«ja 798 775 latu naudas balvu pieÅ¡Ä·irÅ¡anu sportistiem par augstvÄ"rtÄ«giem sasniegumiem 2012.gada nogalÄ" un 2013.gadā, portālu Diena.lv informÄ"ja IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrijā (IZM).

Lielākās naudas balvas sportistiem pieÅ¡Ä·irtas par izciliem sasniegumiem Pasaules kausa izcīņās dažādos olimpiskajos sporta veidos. Skeletonistam Martinam Dukuram par Pasaules kausa izcīņas kopvÄ"rtÄ"jumā izcÄ«nÄ«to pirmo vietu skeletonā pieÅ¡Ä·irti 17 000 lati. 12 750 latus par Pasaules kausa kopvÄ"rtÄ"jumā izcÄ«nÄ«to pirmo vietu pludmales volejbolā saņems pludmales volejbolisti Jānis Å mÄ"diņš un Aleksandrs Samoilovs. 12 750 lati pieÅ¡Ä·irti arÄ« bobsleja pilotam Oskaram Melbārdim un viņa ekipāžas stÅ«mÄ"jiem Daumantam DreiÅ¡kenam, Intaram Dambim un Arvim Vilkastem par pasaules kausa kopvÄ"rtÄ"jumā izcÄ«nÄ«to pirmo vietu kombinÄ"tajā ieskaitÄ". Lodes grÅ«dÄ"jam Aigaram Apinim par izcÄ«nÄ«to zelta medaļu Starptautiskās paraolimpiskās komitejas pasaules čempionātā vieglatlÄ"tikā pieÅ¡Ä·irta naudas balva 16 000 latu apmÄ"rā. Autosportists Reinis NitiÅ¡s par izcÄ«nÄ«to pirmo vietu Eiropas čempionātā rallijkrosā saņems balvu 1800 latu apmÄ"rā.

Valdības naudas balvas saņems arī sportistu treneri, atbalsta personāls un federācijas.

ValdÄ«bas sÄ"dÄ" papildu tika atbalstÄ«ts arÄ« Latvijas Bobsleja un skeletona federācijas (LBSF) lÅ«gums pieÅ¡Ä·irt naudas balvas četriem Latvijas bobsleja izlases dalÄ«bniekiem, kā arÄ« viņu treneriem par izcÄ«nÄ«to two.vietu Pasaules junioru čempionātā. LBSF iesniegums par naudas balvas pieÅ¡Ä·irÅ¡anu IZM netika iesniegts savlaicÄ«gi, tādÄ"ļ bobslejista Oskara Ķibermaņa ekipāža par sasniegumiem pasaules junioru čempionātā saņems mazāku naudas balvu.

LETA vÄ"sta, ka sportists prÄ"mÄ"jamo sarakstā nebija iekļauts, jo federācija novÄ"loti iesÅ«tÄ«jusi iesniegumu par prÄ"mijas pieÅ¡Ä·irÅ¡anu. Kā sÄ"dÄ" skaidroja federācijas pārstāvji, kļūdu pieļāvuÅ¡i ilggadÄ"ji federācijas darbinieki, kas sapratuÅ¡i, ka prÄ"mijas pieÅ¡Ä·ir vien par pirmo vietu, tāpÄ"c Ķibermaņa ekipāžu sākotnÄ"ji sarakstā nav iekļāvuÅ¡i.

Lai sportistam naudas balva tomÄ"r tiktu, ministrija bija sagatavojusi vairākus priekÅ¡likumus, piemÄ"ram, samazinot paÅ¡ai federācijai pieÅ¡Ä·irtās naudas apjomu sporta veida attÄ«stÄ«bai par 9720 latiem, Å¡o summu pieÅ¡Ä·irot sportista ekipāžai vai arÄ« samazinot pieÅ¡Ä·iramās naudas apjomu visām federācijām, tādÄ"jādi rodot lÄ«dzekļus prÄ"mijai.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (VienotÄ«ba) gan rosināja, ka Å¡ajā gadÄ«jumā bÅ«tu jāpieÅ¡Ä·ir mazāka prÄ"mija, lai turpmāk neatkārtotos šādas situācijas, ka iesniegums par prÄ"mijas pieÅ¡Ä·irÅ¡anu tiek iesniegts pÄ"c noteiktā termiņa. Viņš rosināja prÄ"mijas apjomu samazināt par 10%, ko valdÄ«ba arÄ« atbalstÄ«ja.

(Papildināta 4. un pievienotas pÄ"dÄ"jās trÄ«s rindkopas.) 

Klimovičs: Mierīgi un cieņpilni Neatkarības dienā

MÄ"s nekļuvām par zviedriem un nekļuvām par krieviem, tātad mums jāpaliek par somiem, - tā uzrunā pie Doma baznÄ«cas Helsinkos pārÄ"jiem studentiem (tā Somijā dÄ"vÄ" vidusskolu absolventus) pÄ"c valsts neatkarÄ«bas 96.gadadienai veltÄ«tā lāpu gājiena teica viens no studentiem Lauri Koskentausta. LatvieÅ¡u žurnālistiem viņš paskaidroja, ka piedaloties Å¡ajā pasākumā, jo tā esot sena tradÄ«cija, kas uzsākta pirms vairākām desmitgadÄ"m.

Lai gan Å¡ogad Somijas NeatkarÄ«bas diena tika svinÄ"ta kā allaž un lielai daļai somu tā pagāja, vairākas stundas pavadot pie televizora, bija arÄ« kas neparasts. Tā bija pieņemÅ¡ana pie prezidenta Sauli NÄ«nistes, kas nenotika galvaspilsÄ"tā prezidenta pilÄ« (to remontÄ") ar tradicionālo televÄ«zijā translÄ"to balli, bet gan TamperÄ" - daudz "vienkāršākos" apstākļos, kuros par obligātu priekÅ¡noteikumu netika uzskatÄ«ta ieraÅ¡anās smokingos un atbilstoÅ¡a ranga dāmu tÄ"rpos. Tas daudzu ieskatā atnesa zināmu vilÅ¡anos (viena no galvenajām gada izpriecām ir Å¡o tÄ"rpu vÄ"roÅ¡ana televÄ«zijā un apsprieÅ¡ana 6.decembrÄ«), taču noteikti varÄ"ja saÅ¡aurināt iespÄ"jas kārtÄ"jo reizi pārmest valdoÅ¡ai Å¡Ä·irai tās buržuāziskās izpriecas.

PatiesÄ«bai Ä«sti neatbilst apgalvojums, ka NeatkarÄ«bas diena bÅ«tu uzskatāma par balto somu svÄ"tkiem. Par baltajiem dÄ"vÄ" pirms nepilniem simts gadiem notikuÅ¡ajā pilsoņkarā uzvarÄ"juÅ¡os somus, kas Mannerheima vadÄ«bā pārspÄ"ja sarkano vienÄ«bas, kurus atbalstÄ«ja revolucionāri noskaņotās krievu daļas. Å Ä·iriskās domstarpÄ«bas somu sabiedrÄ«bā pieder pagājuÅ¡ajiem laikiem, un tas bija redzams, jau sākoties Ziemas karam 1939. gadā, kad Somijas Komunistiskās partijas vadÄ«tājs aicināja strādniekus cÄ«nÄ«ties pret padomju okupantiem. Par folkloru kļuvis somu strādnieku atzinums. Redzot, kāda dzÄ«ve 30.gados valdÄ«jusi pāri robežai PSRS, viņi teikuÅ¡i - labi gan, ka zaudÄ"jām baltajiem.

Vienlaikus, visticamāk, bÅ«tu kļūdaini apgalvot, ka Somija vienmÄ"r bÅ«tu bijusi brÄ«va no Å¡Ä·iriskās nevienlÄ«dzÄ«bas. Ejot gadu desmitiem, it Ä«paÅ¡i pÄ"c kreisi orientÄ"to spÄ"ku nonākÅ¡anas valsts vadÄ«bā, notikuÅ¡as nozÄ«mÄ«gas pārmaiņas. PÄ"c dzejnieka un tulkotāja Jukas Mallinena asprātÄ«gi teiktā, kreiso spÄ"ku klātbÅ«tne likusi buržuāzijai padalÄ«ties ar saviem uzkrājumiem.

Somu ieguvums ir attieksme pret cilvÄ"ku, kas izpaužas dažādās visnenozÄ«mÄ«gākajās detaļās. Somijā nav iespÄ"jams iepirkties lielveikalā NeatkarÄ«bas dienā, jo svÄ"tki jāatzÄ«mÄ" arÄ« pārdevÄ"jiem un krāvÄ"jiem. Te, protams, jāatceras Maxima un Rimi kasieres, kam gluži kā jebkurā citā dienā, piekaltām pie kases, jāstrādā arÄ« 18.novembrÄ«.

Ja Somijai lÄ«dzÄ«gi trim Baltijas valstÄ«m nākos izbaudÄ«t padomju okupāciju, somi bÅ«tu iepazinuÅ¡i, ko nozÄ«mÄ" stāvÄ"t rindā pÄ"c čehu vai poļu kurpÄ"m, un tas, protams, ir joks, diemžÄ"l ārkārtÄ«gi patiess. Gluži tāpat kā pieņÄ"mums, ka tādā gadÄ«jumā iebraukuÅ¡o sveÅ¡tautieÅ¡u daudzums varÄ"tu bÅ«t apgrÅ«tinoÅ¡s. Valsts neatkarÄ«bas diena ir pagājusi bez lieka patosa, tomÄ"r tā Å¡Ä·iet svarÄ«ga lielākajai daļai somu. Viņiem tā nozÄ«mÄ" demokrātiju, vienlÄ«dzÄ«bu, brÄ«vÄ«bu un patiesas rÅ«pes par indivÄ«du.

Pensionāru federācija akceptē LM piedāvāto pensiju indeksācijas modeli

Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) valde Å¡odien sÄ"dÄ" nolÄ"ma atbalstÄ«t LabklājÄ«bas ministrijas (LM) piedāvāto pensiju indeksācijas modeli 2014.gadam.

Vienlaikus LPF valde vienojās lÅ«gt LM izskatÄ«t iespÄ"ju ieviest diferencÄ"tu pensiju indeksācijas koeficientu atkarÄ«bā no pensijas apmÄ"ra, lai mazajām pensijām nodroÅ¡inātu lielāku pieaugumu.

LM priekÅ¡likums paredz indeksÄ"t visas pensijas lÄ«dz noteiktam lÄ«menim ar vienu koeficientu, ko veido patÄ"riņa cenu izmaiņu indekss un darba algas pieauguma indekss. Visām pensijām tiktu indeksÄ"ta viena bāzes summa jeb 50% no iepriekÅ¡Ä"jā gada vidÄ"jās apdroÅ¡ināšanas algas.

Siliņš sÄ"dÄ" norādÄ«ja, ka šāds pensiju indeksācijas modelis nodroÅ¡inātu lielāku pieaugumu lielajām pensijām. PiemÄ"ram, 200 latu un lielākas pensijas pieaugtu par apmÄ"ram pieciem latiem, 150 latu lielas pensijas - par 3,75 latiem, bet 100 latu lielas pensijas - par 2,50 latiem.

TomÄ"r LPF uzskata, ka pensiju indeksācijai ir jādod vienādi liels pielikums visām pensijām, tāpÄ"c bÅ«tu jāievieÅ¡ diferencÄ"ts indeksācijas koeficients atkarÄ«bā no pensijas apmÄ"ra.

SÄ"dÄ" izskanÄ"ja vÄ"l virkne citu iespÄ"jamo pensiju indeksācijas variantu, tomÄ"r Siliņš norādÄ«ja, ka izvÄ"les iespÄ"jas, ņemot vÄ"rā Å¡Ä« brīža situāciju valdÄ«bā, ir tikai divas - atbalstÄ«t LM piedāvājumu vai saglabāt spÄ"kā esoÅ¡o sistÄ"mu.

"PaÅ¡reiz ir svarÄ«gi panākt, lai Å¡is jautājums vispār neapstājas. Kā mÄ"s zinām, valdÄ«bas vadÄ«tājs ir paziņojis par demisiju, kas nozÄ«mÄ", ka atkāpjas viss Ministru kabinets. Kāda bÅ«s jaunā valdÄ«ba, mÄ"s nezinām, bet mums tas nozÄ«mÄ", ka par pensiju indeksācijas jautājuma risināšanu, visdrÄ«zāk, bÅ«s jāaizmirst, jo visas sarunas ar LabklājÄ«bas ministriju faktiski bÅ«s jāsāk no jauna," sacÄ«ja Siliņš.

Viņš arÄ« norādÄ«ja, ka LM piedāvātais risinājums esot daudz labāks nekā patlaban spÄ"kā esoÅ¡ais pensiju indeksācijas mehānisms.