Locītavu sāpes var uzveikt kustību terapija

OsteoartrÄ«ts ir viena no tām kaitÄ"m, kuras attÄ«stÄ«bas risks palielinās lÄ«dz ar vecumu. Kā atzÄ«st speciālisti - Å¡Ä« ir visplašāk izplatÄ«tā un vislabvÄ"lÄ«gāk noritošā saistaudu sistÄ"mas saslimÅ¡ana, kas skar vairāk nekā 20 miljonus pasaules iedzÄ«votāju.

OsteoartrÄ«ta rezultātā tiek bojāti visi locÄ«tavas audi - skrimslis, kaulu virsmas, locÄ«tavas kapsula un to pārklājošā plÄ"vÄ«te, saites un muskuļi, lÄ«dz ar to saslimÅ¡ana izpaužas ar sāpÄ"m. CilvÄ"ks izjÅ«t aizvien pieaugoÅ¡u diskomfortu, pazeminās viņa dzÄ«ves kvalitāte, taču, lai gan pilnÄ«bā Å¡o kaiti izārstÄ"t nevar, jo tas ir hronisks process, veselÄ«bas stāvokļa stabilizÄ"Å¡anā ļoti bÅ«tiska ir pareiza ārstÄ"Å¡ana un rehabilitācija. Kas senioriem par to jāzina, konsultÄ" ārste interniste, Latvijas Universitātes ReimatoloÄ£ijas rezidentÅ«ras rezidente* Signe Zelča.

Sievietes skar biežāk

PierādÄ«ts, ka lÄ«dz 50 gadiem osteoartrÄ«ts biežāk skar vÄ«rieÅ¡us, bet pÄ"c Å¡Ä« vecuma - sievietes. Viņām saslimÅ¡ana progresÄ" straujāk - tas saistÄ«ts ar menopauzes iestāšanos un estrogÄ"nu deficÄ«tu. LÄ«dz 50 gadiem osteoartrÄ«ts sievietÄ"m un vÄ«rieÅ¡iem skar identiskas locÄ«tavas, taču, pieaugot vecumam, vÄ«rieÅ¡iem Å¡Ä« kaite vairāk skar gūžas locÄ«tavas, sievietÄ"m - ceļu un roku pirkstu galÄ"jās locÄ«tavas. Biežāk osteoartrÄ«tu konstatÄ" ceļu, gūžu, plecu, pÄ"du vai plaukstu locÄ«tavās, un tā attÄ«stÄ«bas risks ir augstāks abu dzimumu korpulentajiem pārstāvjiem.

SlimÄ«bas attÄ«stÄ«bu veicina dažādi faktori - iedzimtÄ«ba, vielmaiņas Ä«patnÄ«bas, bioÄ·Ä«miskie un biomehāniskie faktori, nepareizs, mazkustÄ«gs dzÄ«vesveids. Tie visi ietekmÄ" skrimsli veidojošās Å¡Å«nas - hondrocÄ«tus, kam ir svarÄ«gākā loma osteoartrÄ«ta attÄ«stÄ«bā un norisÄ". FizioloÄ£iski locÄ«tavā norit skrimšļaudu noārdÄ«Å¡anās un jaunu audu veidoÅ¡anās, un, lai Å¡is process varÄ"tu notikt, darbojas specializÄ"tas vielas jeb fermenti. OsteoartrÄ«ta gadÄ«jumā noārdoÅ¡ie fermenti darbojas aktÄ«vāk, un tas kavÄ" skrimšļaudu atjaunoÅ¡anos. Rezultātā tā augstums samazinās un tas kļūst plānāks. «Novecojot skrimslÄ« notiek atmiekÅ¡Ä·Ä"Å¡anās, locÄ«tavu virsmas nodilst un hondrocÄ«ti vairs nespÄ"j atjaunot bojātos audus,» paskaidro daktere S. Zelča.

Sāp arī naktīs

Galvenais klÄ«niskais sindroms ir progresÄ"joÅ¡as, nereti asas, stipras sāpes locÄ«tavās, kam seko locÄ«tavu kustÄ«bu apjoma ierobežojums un krakÅ¡Ä·Ä"Å¡ana. RaksturÄ«gs arÄ« rÄ«ta stÄ«vums, kas ilgst lÄ«dz 30 minÅ«tÄ"m (raksturÄ«gi, ka sievietÄ"m tas ir izteiktāks, tāpat kā nakts sāpes). LocÄ«tavas var sāpÄ"t ne tikai kustÄ«bu laikā, bet arÄ« miera stāvoklÄ« un naktÄ«s. «OsteoartrÄ«ts galvenokārt parādās un progresÄ" visvairāk nodarbinātajās locÄ«tavās,» uzsver S. Zelča. Kā novÄ"rojuÅ¡i mediÄ·i, sāpju dÄ"ļ pacienti arvien mazāk iesaistās ikdienas aktivitātÄ"s, lÄ«dz ar to pieaug sociālā izolÄ"tÄ«ba, rodas miega traucÄ"jumi, nomākts noskaņojums.

Ir dažādas osteoartrÄ«ta klasifikācijas, taču vienkāršākā ir primārais un sekundārais osteoartrÄ«ts, pie tam abu patoÄ£enÄ"tis kie norises mehānismi ir vienādi. Primārais - ja pacientiem nav citas slimÄ«bas, kuras dÄ"ļ varÄ"tu attÄ«stÄ«ties locÄ«tavas iekaisums, un tas cieÅ¡i saistÄ«ts ar novecoÅ¡anos. Sekundāra osteoartrÄ«ta cÄ"loņi var bÅ«t daudzi, biežākie - tas izveidojies kā pavadoÅ¡a patoloÄ£ija kādai citai hroniskai slimÄ«bai vai agrāk piedzÄ«votas locÄ«tavas traumas dÄ"ļ, kuras rezultātā attÄ«stās saslimÅ¡ana. OsteoartrÄ«tu konstatÄ", piemÄ"ram, pacientiem ar iekaisÄ«gas dabas artrÄ«tiem, cukura diabÄ"tu, akromegāliju, pastiprinātu epitÄ"lijÄ·ermenÄ«Å¡u darbÄ«bu, pastiprinātu dzelzs uzkrāšanos organismā vai kalciju saturoÅ¡u kristālu uzkrāšanos skrimšļaudos.

Diagnostikas iespÄ"jas mÅ«sdienās ļoti plaÅ¡as, taču sākotnÄ"jās ir rentgenoloÄ£iskie un ultrasonoskopiskie izmeklÄ"jumi.

KustÄ«bas kā ārstÄ"Å¡ana

OsteoartrÄ«ta ārstÄ"Å¡anā izmanto gan medikamentus, gan kustÄ«bu terapiju, kas ir lÄ"ta un efektÄ«va. PÄ"tÄ«jumi liecina, ka, piemÄ"ram, gūžu un ceļu locÄ«tavu osteoartrÄ«ta gadÄ«jumā kustÄ«bas ir pirmā ārstÄ"Å¡anas metode, kas seÅ¡u nedÄ"ļu lÄ«dz 30 mÄ"neÅ¡u laikā bÅ«tiski samazina hronisku sāpju intensitāti.

Reimatologi uzskata: veselÄ«bas stāvokļa uzlaboÅ¡anā svarÄ«gi iesaistÄ«t visus rehabilitācijas speciālistus - fizikālās un rehabilitācijas medicÄ«nas ārstu, fizioterapeitu un ergoterapeitu, tā nodroÅ¡inot saslimuÅ¡ajam iespÄ"ju maksimāli saglabāt neatkarÄ«bu paÅ¡aprÅ«pÄ" un mobilitātÄ". PiemÄ"ram, ergoterapeits palÄ«dzÄ"s mainÄ«t ikdienas paradumus, mazinot tās kustÄ«bas, kas rada vai pastiprina sāpes osteoartrÄ«ta skartajās locÄ«tavās, un palÄ«dzÄ"s piemeklÄ"t atbilstoÅ¡as palÄ«gierÄ«ces, kas atvieglo ikdienas aktivitātes. PalÄ«dzÄ"t var arÄ« speciālu ortožu un ortopÄ"disko zolÄ«Å¡u lietoÅ¡ana.

Rehabilitācijas laikā ir svarÄ«gi stabilizÄ"t slimās locÄ«tavas un maksimāli uzlabot gaitas stabilitāti; mÄ"rÄ·is ir samazināt sāpes, palielināt un saglabāt kustÄ«bu apjomu artrÄ«ta skartajās locÄ«tavās un spÄ"ku muskuļos ap iekaisuÅ¡ajām locÄ«tavām.

Lai gan pacientam Å¡Ä·iet, ka papildu slodze sāpoÅ¡ajām locÄ«tavām bÅ«s grÅ«ti izturama, regulāru fizisko vingrinājumu loma sāpju mazināšanā un funkcionālā stāvokļa uzlaboÅ¡anā ir neapstrÄ«dami pierādÄ«ta. Ir noteikti vingrojumi, ko drÄ«kst un ko nedrÄ«kst izmantot. Parasti pacientam iesaka speciālus svaru nenesoÅ¡us vingrojumus no atvieglotas pozÄ«cijas (piemÄ"ram, guļus stāvoklÄ« uz muguras, uz sāniem, uz vÄ"dera, arÄ« vingrojumus Å«denÄ«, uz velotrenažiera). Vingrojumu intensitāte jāpalielina pakāpeniski. Visi vingrojumi veicami bez sāpÄ"m un ar prieku!

«Regulāras fiziskās aktivitātes nostiprina muskulatÅ«ru un stabilizÄ" locÄ«tavas, uzlabo asinsriti - te ieteicama stiepÅ¡anās, joga, zemas slodzes aerobika, dejoÅ¡ana, nÅ«joÅ¡ana, peldÄ"Å¡ana un riteņbraukÅ¡ana. PirmreizÄ"ji uzsākot visas Å¡Ä«s aktivitātes, ļoti vÄ"lams vispirms konsultÄ"ties ar fizioterapeitu un rehabilitācijas ārstu par pareizas metodes izvÄ"li,» iesaka S. Zelča. Runājot par korpulentajiem pacientiem, kā vienu no galvenajiem daktere min Ä·ermeņa svara samazināšanu: «Ir pierādÄ«ts, ka Ä·ermeņa svara samazināšana par pieciem kilogramiem samazina sāpju intensitāti par 25 procentiem.»

*vadītāja profesore D. Andersone