Valsts Prezidents Dr. KÄrlis Ulmanis savÄ vÄ"sturiskajÄ runÄ 1940,gada 17.jÅ«nija vakarÄ teica: "MÅ«su zemÄ" kopÅ¡ Å¡Ä« rÄ«ta ienÄk padomju karaspÄ"ks. Tas notiek ar valdÄ«bas ziņu un piekriÅ¡anu. … iesim uz priekÅ¡u un veiksim savu darbu. Es palikÅ¡u savÄ vietÄ, jÅ«s palieciet savÄs."
Gribu vilkt paralÄ"les ar Å¡odienu un jautÄt vai vÄ"sture atkÄrtojas? Noteikti nÄ"! Esam kļuvuÅ¡i gudrÄki un otru reizi tÄdÄ paÅ¡Ä formÄ tas nenotiks. TomÄ"r priekÅ¡darbi ir veikti. Esam uzsÄ"dinÄti uz legÄlÄs dabas gÄzes narkotikas un tam sagatavojuÅ¡i visu nepiecieÅ¡amo likumdoÅ¡anas bÄzi, lai nekas netiktu mainÄ«ts.
Katrs zina, ka dabas gÄzes megavatstunda maksÄ 2,5 - 3 reizes vairÄk nekÄ biomasas megavatstunda un enerÄ£Ä"tikas sektors tiek raustÄ«ts pÄ"c pilnas GAZPROM programmas: ir brīži, kad dabas gÄzes cena tiek samazinÄta (jo tÄdÄ"jÄdi tiek dota cerÄ«ba, ka nekas nav jÄmaina nÄkotnÄ", lai pÄrietu uz lÄ"tÄku kurinÄmo) vai palielinÄta (ja kļūstam nepaklausÄ«gi Krievijai).
VÄ"l vairÄk. Latvijas Ministru kabinets ir izveidojis speciÄlu atbalsta politiku dabas gÄzes un citu fosilo kurinÄmo lietotÄju atbalstam un ar masu mediju palÄ«dzÄ«bu ir radÄ«ts priekÅ¡stats par dÄrgo zaļo enerÄ£iju. GandrÄ«z visi cilvÄ"ki LatvijÄ zina, ka zaÄ¼Ä elektroenerÄ£ija ir dÄrga, bet nezina, ka faktiski tÄ ir sarkanÄ elektroenerÄ£ija vÄrda tieÅ¡Ä un pÄrnestÄ nozÄ«mÄ". TÄ ir maksa par elektroenerÄ£iju, kas saražota, izmantojot dÄrgo Krievijas dabas gÄzi!Â
Å obrÄ«d precÄ«zi ir izkristalizÄ"jies tas, kas mÅ«s sagaida. NevajadzÄ"tu cerÄ"t, ka netiks celta dabas gÄze cena, ja neklausÄ«sim lielajam kaimiņam. Atliek tikai atbildÄ"t uz jautÄjumu: vai gribam bÅ«t neatkarÄ«gi.Â
Ja jÄ, tad Ä·eramies pie darba. AtsakÄmies no dabas gÄzes centralizÄ"tajÄ siltumapgÄdÄ". Tas ir arÄ« ekonomiski izdevÄ«gi valstij, jo 1 miljons Eiro, kas Å¡obrÄ«d tiek pÄrskaitÄ«ts katru dienu uz Krieviju, paliktu LatvijÄ. BÅ«s jaunas darba vietas kurinÄmÄ sagÄdei, iekÄrtu darbinÄÅ¡anai un apkalpoÅ¡anai. CilvÄ"kiem bÅ«s darbs. SiltumenerÄ£ijas tarifs pazeminÄsies.
Ir vairÄki iemesli kÄpÄ"c paÅ¡valdÄ«bas nepieprasa dabas gÄzes nomaiņu savÄs katlu mÄjÄs. Viens ir ilgas pÄ"c Eiropas naudÄm, bet otrs - emocionÄls. Ja jau valstij nevajag un Sabiedrisko Pakalpojumu regulators apstiprina augstos tarifus (dažÄs paÅ¡valdÄ«bÄs tie ir pusotru reizi augstÄki), tad kÄpÄ"c gan paÅ¡valdÄ«bai vajadzÄ"tu uztraukties.Â
NepiecieÅ¡amÄ«ba pÄ"c Eiropas naudÄm nav tik liela, kÄ tÄ izskatÄs paÅ¡valdÄ«bu vadÄ«tÄju acÄ«s. JautÄjums ir tikai viens, cik ilgÄ laikÄ dabas gÄzes katla nomaiņa atmaksÄsies ar un bez Eiropas naudu. Pieredze rÄda, ka kredÄ«ts bÅ«tu jÄņem uz 2 vai 3 gadiem ilgÄku laika periodu. Nelielais atmaksÄÅ¡anas laiks ir saistÄ«ts ar to, ka cenu starpÄ«ba starp dabas gÄzi un enerÄ£Ä"tisko koksni ir aptuveni 30 Eiro par vienu megavatstundu. Ja katlu mÄjÄ saražo 10 tÅ«kstoÅ¡us megavatstundu, tad katru gadu tiek iegÅ«ti 300 tÅ«kstoÅ¡i Eiro, ar kuriem iespÄ"jams atmaksÄt kredÄ«tu un papildus izmaksas darbinÄÅ¡anai.
Jau tagad dzirdu "gÄzÄ"tÄju" ruporus kliedzam par tuksnesi LatvijÄ, par to, ka nepietiks biomasa, ka Ziemeļvalstis pÄrpirks mÅ«su Å¡Ä·eldu un granulas. Tas viss jau ir bijis un nekas tÄds nenotiek, jo celmi vÄ"l joprojÄm pÅ«st mežos un neviens tos ÄrÄ nevelk. Ja ZviedrijÄ tas ir lÄ«dzvÄ"rtÄ«gs kurinÄmais, bet pie mums to neizmanto, tad tas nozÄ«mÄ", ka mums ir daudz par daudz vÄ"l kurinÄmÄ, ko var paņemt , viegli pastaigÄjoties pa mežu.
SecinÄjums ir viens. Lai mÄ"s visi paliktu savÄs vietÄs, Ministru Kabinetam ir steidzami jÄgroza likumdoÅ¡ana valsts neatkarÄ«bas nodroÅ¡inÄÅ¡anai , nomainot subsÄ«diju adresÄtus (atceļot gandrÄ«z 200 miljonu subsÄ«dijas fosilajiem importÄ"tajiem kurinÄmajiem gadÄ un meklÄ"jot atbalsta formas vietÄ"jo energoresursu izmantoÅ¡anai) un paÅ¡valdÄ«bÄm ir pienÄcis pÄ"dÄ"jais brÄ«dis sÄkt domÄt par siltumenerÄ£ijas lietotÄjiem un valsts neatkarÄ«bu.
