Mūrnieks: Jāpārskata Latvijas stratēģija!

Vai Latvijas stratÄ"Ä£iskās attÄ«stÄ«bas virziens atbilst latvieÅ¡u tautas interesÄ"m - ņemot vÄ"rā pÄ"dÄ"jo gadu procesus demogrāfijā un ekonomikā un pÄ"dÄ"jo mÄ"neÅ¡u politiskos notikumus?

2010. gadā tapa "Latvijas ilgtspÄ"jÄ«gas attÄ«stÄ«bas stratÄ"Ä£ija Latvija 2030" tolaik prezidenta StratÄ"Ä£iskās analÄ«zes komisijas vadÄ«tāja Roberta Ķīļa vadÄ«bā. Tajā teikts: "Visticamāk, ka 2030. gadā Latvijas sabiedrÄ«ba bÅ«tiski atÅ¡Ä·irsies no tās, kas Å¡eit dzÄ«vo Å¡obrÄ«d. ValstÄ« dzÄ«vos aptuveni 2 miljoni iedzÄ«votāju."

Å o prognozi esam jau Ä«stenojuÅ¡i! Latvijā jau ir mazāk par 2 miljoniem cilvÄ"ku. Tas vien liek pārskatÄ«t Å¡o pirms dažiem gadiem izstrādāto un pieņemto dokumentu. Procesi norit neiedomājami strauji. Latvijai draud depopulācija, tautas izmirÅ¡ana!

Protams, Å¡obrÄ«d ir arÄ« Nacionālās attÄ«stÄ«bas plāns (NAP). Tas ir daudz konkrÄ"tāks par Å¡o stratÄ"Ä£iju. Taču strukturālu saistÄ«bu starp abiem dokumentiem konstatÄ"t ir grÅ«ti.

Pati ideja skatÄ«t valsts attÄ«stÄ«bu vairāku desmitgažu perspektÄ«vā ir nepiecieÅ¡ama. Mulsina kopÄ"jā stratÄ"Ä£ijas Latvija 2030 tendence: samierināties ar notiekoÅ¡o. Tā vien liekas, ka ar Å¡o dokumentu iecerÄ"ts padarÄ«t pieņemamu skumjo realitāti, ka latvieÅ¡iem 21. gadsimts bÅ«s pÄ"dÄ"jais.

StratÄ"Ä£ijas dokumentam Latvija 2030 ir arÄ« dažas pozitÄ«vas iezÄ«mes: 1) tas raksturo dominÄ"jošās tendences Latvijā un pasaulÄ", 2) uzsver kultÅ«ras nozÄ«mi sabiedrÄ«bas attÄ«stÄ«bā, 3) akcentÄ" pārmaiņas izglÄ«tÄ«bā. StratÄ"Ä£ijā ir atzÄ«ta nepiecieÅ¡amÄ«ba plānot ilgākā perspektÄ«vā, atbildÄ«ba nākamo paaudžu priekšā, sabalansÄ"tas attÄ«stÄ«bas nepiecieÅ¡amÄ«ba. TomÄ"r dominÄ" atseviÅ¡Ä·u un lokālu risinājumu uzskaitÄ«jums. Dažām pareizi identificÄ"tajām problÄ"mām nav meklÄ"ti cÄ"loņi.

Domājot par nākotni, mÅ«sdienu sabiedrÄ«bas tendences tiek absolutizÄ"tas, nosaucot tās par nenovÄ"rÅ¡amām. StratÄ"Ä£ija Latvija 2030 konstatÄ" demogrāfisko krÄ«zi, globalizāciju, darba tirgus dinamiku, klimata izmaiņas un dabas vides apdraudÄ"tÄ«bu, energoresursu problÄ"mu, demokrātiskas pārstāvniecÄ«bas krÄ«zi, sabiedrÄ«bas noslāņoÅ¡anos un urbanizāciju [Latvija 2030, 6]. 

Taču nav analizÄ"ts, kas ir izraisÄ«jis nosauktās tendences (kuras ne visas vÄ"rtÄ"jamas pozitÄ«vi) un kāda ir to dinamika. Nemaz netiek skarts morālās krÄ«zes jautājums. Bet nodokļu nemaksāšana, bezatbildÄ«ba, shÄ"moÅ¡ana, krāpÅ¡ana, Ä"nu ekonomika, zagÅ¡ana sakņojas tieÅ¡i morāles vājumā.

Kā galvenie stratÄ"Ä£iskie principi minÄ"ta jaunrade, tolerance, sadarbÄ«ba un lÄ«dzdalÄ«ba. [Latvija 2030, 7] ĪpaÅ¡i uzsvÄ"rta atvÄ"rtÄ«ba ārÄ"jām ietekmÄ"m (bez atrunām). Vai tas nozÄ«mÄ" atvÄ"rtÄ«bu jebkurām ietekmÄ"m? Tā ir diskutabla pozÄ«cija, ņemot vÄ"rā "maigās varas" un nu jau arÄ« atklātas agresijas piemÄ"rus mÅ«sdienu politikā. LÄ«dzdalÄ«bas principā minÄ"ta sabiedrÄ«bas saliedÄ"tÄ«ba, taču nav skaidrs, uz kādu vÄ"rtÄ«bu bāzes tā paredzÄ"ta. Turklāt lÄ«dzdalÄ«bas princips kontrastÄ" ar postulÄ"to nenovÄ"rÅ¡amo tendenci: plaisas palielināšanos starp nabadzÄ«go un bagātnieku slāni. SaliedÄ"t sabiedrÄ«bu bÅ«s grÅ«ti, ja plaisas turpinās paplaÅ¡ināties un tiks atzÄ«tas par "nenovÄ"rÅ¡amām". Visi četri principi attiecas uz mijietekmÄ"m horizontālajā - sociālajā, komunikāciju un dzÄ«ves darbÄ«bu - dimensijā. Nav mÄ"Ä£ināts apzināt un analizÄ"t sabiedrÄ«bu vienojoÅ¡as augstākās vÄ"rtÄ«bas un ideālus ne pagātnÄ", ne nākotnÄ". 

PretÄ"ji stratÄ"Ä£ijai Latvija 2030 pozitÄ«vi vÄ"rtÄ"jams Egila Levita izstrādātais Satversmes Ievads, kurā Ä«sā veidā mÄ"Ä£ināts tomÄ"r paskaidrot Latvijas valsts jÄ"gu, izveidoÅ¡anos, misiju, pamatvÄ"rtÄ«bas un mÄ"rÄ·i. Jācer ka Å¡is Ievads jeb Preambula tiks tuvākajā laikā pieņemts Saeimā.

Latvijas mÄ"rÄ·is StratÄ"Ä£ijā definÄ"ts kā 2030. gadā sasniedzams stāvoklis - tātad kā rezultāts (nevis virziens). 2030. gada Latvija bÅ«s plaukstoÅ¡a aktÄ«vu un atbildÄ«gu pilsoņu valsts. Ikviens varÄ"s justies droÅ¡s un piederÄ«gs Latvijai, Å¡eit katrs varÄ"s Ä«stenot savus mÄ"rÄ·us. Nācijas stiprums sakņosies mantotajās, iepazÄ«tajās un jaunradÄ«tajās kultÅ«ras un garÄ«gajās vÄ"rtÄ«bās, latvieÅ¡u valodas bagātÄ«bā un citu valodu zināšanās. Tas vienos sabiedrÄ«bu jaunu daudzveidÄ«gu un neatkārtojamu vÄ"rtÄ«bu radÄ«Å¡anai ekonomikā, zinātnÄ" un kultÅ«rā, kuras vÄ"rtÄ"s, pazÄ«s un cienÄ«s arÄ« ārpus Latvijas. Tālāk uzsvÄ"rta RÄ«gas un lauku attÄ«stÄ«bas izlÄ«dzināšanas nepiecieÅ¡amÄ«ba. MÄ"rÄ·is beidzas ar apgalvojumu: Latvija - mÅ«su mājas - zaļa un sakopta, radoÅ¡a un Ä"rti sasniedzama vieta pasaules telpā, par kuras ilgtspÄ"jÄ«gu attÄ«stÄ«bu mÄ"s esam atbildÄ«gi nākamo paaudžu priekšā. [Latvija 2030, 10] 

Utopisko noskaņu pastiprina apgalvojums: katrs varÄ"s Ä«stenot savus mÄ"rÄ·us, jo skaidrs, ka tas nav iespÄ"jams. MÄ"rÄ·i var bÅ«t visai atÅ¡Ä·irÄ«gi dažādām sociālajām grupām un ideoloÄ£ijām.

Tiek paredzÄ"ta vÄ"rtÄ«bu radÄ«Å¡ana ekonomikā. TomÄ"r jautājums par Å¡o vÄ"rtÄ«bu izmantoÅ¡anu paliek neskaidrs. StratÄ"Ä£ijā apiets bÅ«tiskākais jautājums: kam piederÄ"s ekonomiskā vara Latvijā? Vai tie bÅ«s Latvijas pilsoņi vai ārzemnieki? Vai un cik liela daļa ekonomikā atvÄ"lÄ"ta valsts sektoram, cik - privātajam?

StratÄ"Ä£ijas projektā nav definÄ"ts jÄ"dziens "kultÅ«ra". Turklāt tas tiek lietots atÅ¡Ä·irÄ«gās nozÄ«mÄ"s. Dažos gadÄ«jumos kultÅ«ra - kā visu mākslu kopums, citos - kā cilvÄ"ku pārveidotā vide, pagātnes mantojums vai personÄ«bas kvalitāšu kopums. Ekonomikas, zinātnes un kultÅ«ras jomu nodalÄ«Å¡ana dokumentā liecina, ka kultÅ«ra domāta vārda Å¡aurākā nozÄ«mÄ": kā mākslas joma vai kā tikai garÄ«go, nemateriālo vÄ"rtÄ«bu joma, nevis kā tautas mentalitātes vai visu sabiedrÄ«bas izpausmju un vÄ"rtÄ«bu strukturÄ"ts kopums.

Kā neizbÄ"gamÄ«ba uzsvÄ"rta cilvÄ"ku skaita samazināšanās un darbaspÄ"ka ieveÅ¡anas nepiecieÅ¡amÄ«ba. Tiek minÄ"ts, ka globālā tirgus iespaidā pasaules kultÅ«ras daudzveidÄ«ba ir apdraudÄ"ta, bet citur uzsvÄ"rta atvÄ"rtÄ«ba ārÄ"jām ietekmÄ"m, kas Å¡o apdraudÄ"tÄ«bu neizbÄ"gami vairos.

UzsvÄ"rts, ka pilsoniskā nācija interpretÄ"jama nevis kā etniskā, bet kā politiskā nācija. Izteikums nevis kā etniskā nevilÅ¡us rada spriedzi starp etnisko identitāti un nacionālo piederÄ«bu. Kas ir pilsoniskā nācija? Vai Latvija bez latvieÅ¡iem? Vai etniskajai piederÄ«bai jeb tautÄ«bai tātad it kā nebÅ«tu vietas pilsoniskās nācijas koncepcijā. Tas rada bažas. Lietojot pretstatÄ«jumu, ir panākta nevajadzÄ«ga pretruna. Tā nebÅ«tu, ja izteikums tiktu formulÄ"ts, ievÄ"rojot komplementaritātes - papildināmÄ«bas - principu. Tā vien liekas - mÄ"Ä£ināts apgalvot, ka pilsoniskā nācija nav savienojama ar etniskās piederÄ«bas principu. KāpÄ"c? 

ŽÄ"l, ka no Egila Levita sākotnÄ"jā Satversmes Preambulas projekta ir izņemts jÄ"dziens "valsts nācija". LatvieÅ¡i Latvijā ir valsts nācija jeb pamatnācija, jo tā ir dibinājusi Latvijas valsti, kas nes latvieÅ¡u tautas nosaukumu. Taču Latvijas pilsoņu vidÅ« ir un var bÅ«t citu tautu pārstāvji, kuri kopā ar latvieÅ¡iem piedalās Latvijas valsts celÅ¡anā, lieto latvieÅ¡u valodu un ciena Latvijas kultÅ«ru.

Projektā Latvija 2030 izteikta prognoze, ka 2025. gadā RÄ«gā vairāk nekā puse mājsaimniecÄ«bu dzÄ«vos viens cilvÄ"ks vai pāris bez bÄ"rniem [Latvija 2030, 2009, 18]. LÄ«dzÄ«gi kā dokumenta sākumā, kur apgalvots, ka 2030 gadā vairākums bÅ«s vecāki par 45 gadiem, bet jau 2020. gadā pensijas vecuma cilvÄ"ku bÅ«s vairāk nekā bÄ"rnu un jaunieÅ¡u vecumā lÄ«dz 18 gadiem. Tālāk analizÄ"ts nevis, kā Å¡o situāciju aizkavÄ"t vai uzlabot, bet - kā ar to sadzÄ«vot, samierināties.

PretrunÄ«gas pārdomas izraisa izglÄ«tÄ«bas attÄ«stÄ«bas redzÄ"jums Å¡ajā stratÄ"Ä£ijā.

KultÅ«ras kontekstā runāts par pāreju no izglÄ«tÄ«bas sistÄ"mas, kas vÄ"rsta galvenokārt uz loÄ£isko domāšanu un intelektu, uz tādu, kas stimulÄ" dažādas domāšanas kvalitātes (iztÄ"li, intuÄ«ciju, emocijas), radoÅ¡as idejas, attÄ«sta kritisko domāšanu un spÄ"j Ä£enerÄ"t jaunas vÄ«zijas un vÄ"rtÄ«bas.

LoÄ£iskā domāšana tātad pretstatÄ«ta kritiskai domāšanai. Tas rada jautājumu, vai kritiskā domāšana var iztikt bez loÄ£ikas. Turklāt no apgalvojuma netieÅ¡i izriet, ka lÄ«dz Å¡im kritiskā domāšana, iztÄ"le un radošās idejas nemaz netika attÄ«stÄ«tas. Tas ir apÅ¡aubāmi, ņemot vÄ"rā mākslas izglÄ«tÄ«bas vietu un panākumus Latvijā, mākslinieku starptautisko atpazÄ«stamÄ«bu, kas bez iztÄ"les un radoÅ¡uma attÄ«stÄ«Å¡anas izglÄ«tÄ«bā diez vai bÅ«tu sasniedzams. Tam runā pretÄ« arÄ« Latvijas skolÄ"nu augstie sasniegumi starptautiskās olimpiādÄ"s, tostarp eksaktajos mācÄ«bu priekÅ¡metos. Bez kritiskās un loÄ£iskās domāšanas diez vai tie bÅ«tu iespÄ"jami.

No formulÄ"juma var netieÅ¡i secināt, ka loÄ£iskā domāšana un intelekts kā novecojis ir jāatmet - tāpÄ"c, ka formulÄ"jumā neapdomÄ«gi izmantota pretstatÄ«Å¡ana. Lai gan labāk derÄ"tu sintÄ"ze vai komplementāra pieeja - papildinot loÄ£ikas un intelekta izkopÅ¡anu ar citu kvalitāšu - emocionalitātes, iztÄ"les - attÄ«stÄ«Å¡anu. KvalitatÄ«va un pieejama izglÄ«tÄ«ba mūža garumā ir deklarÄ"tais izglÄ«tÄ«bas mÄ"rÄ·is sadaļā par paradigmu maiņu izglÄ«tÄ«bā. Tajā ir vairākas konstatÄ"joÅ¡as tÄ"zes. Vienlaikus ar specifisku kompetenču un kvalifikācijas uzkrāšanu, kas nosaka cilvÄ"ka spÄ"jas iekļauties darba tirgÅ« un veidot veiksmÄ«gu profesionālo karjeru, izglÄ«tÄ«ba ir arÄ« cilvÄ"ka talantu, emocionālās un sociālās inteliÄ£ences un personÄ«bas attÄ«stÄ«bas process. 

ArÄ« Å¡ajā tekstā, lÄ«dztekus neapÅ¡aubāmi svarÄ«gajai emocionālajai, sociālajai inteliÄ£encei un talantam tomÄ"r nav minÄ"ta morālā dimensija. CilvÄ"ks var bÅ«t kvalificÄ"ts, kompetents, talantÄ«gs, sociāli veiksmÄ«gs un pat emocionāls, taču izrādÄ«ties pÄ"dÄ«gais nelietis. Vai tā nav pamata problÄ"ma Latvijas lÄ«dzÅ¡inÄ"jās politiskajās un ekonomiskajās problÄ"mās? GrÅ«ti iedomāties kompetentākus, ekonomiski un sociāli veiksmÄ«gākus, intelektuāli rafinÄ"tākus cilvÄ"kus kā daudzkārt medijos kritizÄ"tos Latvijas oligarhus vai bankrotÄ"juÅ¡o (lasi - bankrotā novesto) banku vadÄ«tājus.

Neskaidrs ir izteikums kvalifikācijas uzkrāšana, jo kvalifikāciju parasti iegÅ«st, uzkrāj pieredzi. Tālāk uzmanÄ«ba ir pievÄ"rsta organizatoriskajam un strukturālajam aspektam. PersonÄ«bas kvalitāšu un Ä«paÅ¡Ä«bu jautājums, kas ieskicÄ"ts pirmajā formulÄ"jumā, netiek izvÄ"rsts. 

Nesaprotams ir uzstādÄ«jums, ka tradicionālā pieeja mācÄ«t priekÅ¡metus savstarpÄ"ji noÅ¡Ä·irti ar uzsvaru uz zināšanām jānomaina ar pragmatiskāku pieeju, kur bÅ«tisks ir zināšanu apguves konteksts. Ja tas nozÄ«mÄ", ka no mācÄ«bu priekÅ¡metu sistÄ"mas vispār jāatsakās, tad tā ir radikāla pieeja. LÄ«dzsvarotas attÄ«stÄ«bas labā tomÄ"r nepiecieÅ¡ams sabalansÄ"t atziņu par zināšanu konteksta svarÄ«gumu ar atbildÄ«gu attieksmi pret skolu tradÄ«ciju, kurā mācÄ«bu priekÅ¡meti ir nodalÄ«ti cits no cita. Tas turklāt ir loÄ£iski un pedagoÄ£iski pamatoti. PilnÄ«ga mācÄ«bu priekÅ¡metu saplÅ«sme (totāla integrācija) ir jānoÅ¡Ä·ir no saprātÄ«gas saiknes starp mācÄ«bu priekÅ¡metu (tematiskas integrācijas). Pirmajā gadÄ«jumā jārÄ"Ä·inās ar milzÄ«giem ieguldÄ«jumiem, faktiski ar resursu izÅ¡Ä·Ä"rdÄ"Å¡anu, ja to ieviestu. Turklāt par šādas pieejas trÅ«kumiem ir uzkrāta visai pretrunÄ«ga pieredze ārzemÄ"s. Otrajā pieejā - starppriekÅ¡metu saiknes stiprināšanā - savukārt ir labas iestrādes, kas jāturpina.

DiskutÄ"jams ir apgalvojums, ka skolÄ"nu izglÄ«toÅ¡anā jāiesaista speciālisti bez speciālās pedagoÄ£iskās izglÄ«tÄ«bas. AtseviÅ¡Ä·i gadÄ«jumi, kur šāda iesaiste devusi labus rezultātus, nevar bÅ«t pamats sistÄ"mai. Tas faktiski sagrautu jebkuru pedagoÄ£isko prasÄ«bu nozÄ«mi un visu pedagogu sagatavoÅ¡anas sistÄ"mu. StratÄ"Ä£ijā raksturota e-skolas un informācijas tehnoloÄ£iju nozÄ«me, mūžizglÄ«tÄ«ba, skola kā sociālā tÄ«klojuma centrs, kas ir aktuālas un pamatotas idejas. 

Var piekrist apgalvojumam, ka jāpalielina profesionālo asociāciju loma (nav gan skaidrs, vai domātas arÄ« pedagogu asociācijas). TomÄ"r pašā stratÄ"Ä£ijas projekta izstrādÄ" pedagogu profesionālās asociācijas tieÅ¡i nav tikuÅ¡as pieaicinātas. Projektam gan bijuÅ¡i konsultanti no Å veices, ASV, Beļģijas, Lielbritānijas un JaunzÄ"landes. KāpÄ"c tieÅ¡i no Å¡Ä«m valstÄ«m, nevis, piemÄ"ram, no Somijas, Vācijas, NorvÄ"Ä£ijas, mÅ«su mentalitātei tuvākajām ziemeļvalstÄ«m, tas nav skaidrs.

Uzsverot inovāciju un attÄ«stÄ«bas nepiecieÅ¡amÄ«bu, neartikulÄ"ts ir pagātnes mantojuma aspekts. Nekur stratÄ"Ä£ijā nav minÄ"ta morālo ideālu attÄ«stÄ«bas nepiecieÅ¡amÄ«ba, vÄ"rtÄ«bizglÄ«tÄ«ba, audzināšana. Lai gan kā sabiedrÄ«bas mÄ"rÄ·is ir minÄ"ta zaļa Latvija, tomÄ"r izglÄ«tÄ«bas jomā nav izvÄ"rsta vides, veselÄ«bas un ekoloÄ£iskās izglÄ«tÄ«bas dimensija. 

Projektā minÄ"ta izglÄ«tÄ«bas iestāžu internacionalizācija, bet nekas nav teikts par nacionālo un etnisko vÄ"rtÄ«bu (tostarp tradicionālās kultÅ«ras) apgÅ«Å¡anu skolās. Lai gan tautas identitātes un attÄ«stÄ«bas nozÄ«mi izceļ UNESCO ziņojums 21. gadsimtam, kurā apgalvots ka cilvÄ"ku socializācija nedrÄ«kst bÅ«t pretrunā tautu attÄ«stÄ«bai [Delors, 2001, 61].

PozitÄ«vi vÄ"rtÄ"jams mÄ"Ä£inājums vispirms definÄ"t principus un tikai pÄ"c tam mÄ"rÄ·us. TrÄ«s no stratÄ"Ä£ijas principiem (iecietÄ«ba, sadarbÄ«ba, lÄ«dzdalÄ«ba) pieder pie plašāka dialoga filozofijas konteksta, kas balstās uz lÄ«dztiesÄ«bu, kuras pamatā ir taisnÄ«gums un solidaritāte. Bez Å¡Ä«m vÄ"rtÄ«bām grÅ«ti cerÄ"t uz sabiedrÄ«bas lÄ«dzdalÄ«bu un sadarbÄ«bu. Taču ar to ir par maz, lai sabiedrÄ«ba saprastu virzienu - kurp šāda stratÄ"Ä£ija ved - un spÄ"tu vienoties kopÄ«gam darbam Latvijas labā.

BÅ«tiskākais - nav minÄ"ta Ä£imene kā pamatvÄ"rtÄ«ba. Bet tieÅ¡i Ä£imenes problÄ"mas, laulāto Å¡Ä·irÅ¡anās, kopdzÄ«ve ārpus laulÄ«bas, seksuālo partneru mainÄ«ba, nestabilitāte un maz bÄ"rnu ir tieÅ¡i tas, kas kavÄ" Latvijai kaut vai noturÄ"t iedzÄ«votāju skaitu paÅ¡reizÄ"jā lÄ«menÄ«.

StratÄ"Ä£ija Latvija 2030 nav revolucionāra, pat ne reformistiska, drÄ«zāk samiernieciska. Tajā iekodÄ"ta padoÅ¡anās globalizācijas un depopulācijas tendencÄ"m, kas novedÄ«s pie situācijas, ka Latvija ieplÅ«dÄ«s darbaspÄ"ks no citām zemÄ"m, kas skaitliski pārmāks pamatnāciju. ArÄ« Latvijas zeme un uzņÄ"mumi - ieplÅ«stot investÄ«cijām, bankrotÄ"jot uzņÄ"mumiem, kas neapdomÄ«gi ņÄ"muÅ¡i banku kredÄ«tus, dāsni dāvājot uzturÄ"Å¡anās atļaujas pret nekustamā Ä«paÅ¡uma iegādi - visticamāk nebÅ«s vairs Latvijas pilsoņu vai valsts rokās, ja turpināsim darÄ«t kā lÄ«dz Å¡im. Ja turpināsim plÅ«st pa straumi. 

Sena tautas gudrÄ«ba saka: beigta zivs peld pa straumi, dzÄ«va - pret straumi! Vai nebÅ«tu laiks Latvijai pagriezties “pret straumi”? IzvÄ"lÄ"ties pilnÄ«gi pretÄ"ju virzienu un attÄ«stÄ«bas mÄ"rÄ·i! IezÄ«mÄ"t jaunu nākotnes scenāriju, jaunu stratÄ"Ä£iju - visus spÄ"kus vÄ"rst uz tautas izdzÄ«voÅ¡anu. 

Tas nozÄ«mÄ" - visiem iespÄ"jamiem lÄ«dzekļiem cÄ«nÄ«ties, lai Latvijā vairāk dzimst nekā mirst, vairāk atgriežas dzimtenÄ", nekā no tās aizbrauc, vairāk pāru apprecas, nekā izÅ¡Ä·iras un arvien vairāk ekonomiskās noteikÅ¡anas un bagātÄ«bas atgriežas Latvijas un tās pilsoņu rokās!

Å Ä·iet, cita ceļa mums nav, ja mÄ"s - latvieÅ¡u tauta - vÄ"lamies piedzÄ«vot 22. gadsimtu kā pamatnācija tÄ"vu zemÄ", kas spÄ"j saimniekot un bÅ«t notecÄ"ja savā valstÄ«.

AVOTI:

Latvijas ilgtspÄ"jÄ«gas attÄ«stÄ«bas stratÄ"Ä£iju lÄ«dz 2030. gadam (Latvija 2030). http://www.pkc.gov.lv/latvija2030 

Delors, Ž. u. c. Mācīšanās ir zelts. Ziņojums, ko Starptautiskā komisija par izglītību 21. gadsimtam sniegusi UNESCO. - Rīga: 2001 

Jaunais Satversmes ievads ceļā uz Saeimu http://www.la.lv/jaunais-satversmes-ievads-cela-uz-saeimu/