Grib kompensēt krīzes sekas

Tie 84 000 pensionāru, kuri pensionÄ"jās ekonomiskās krÄ«zes gados - 2010., 2011. un 2012. gadā, ar papildu ietekmi vÄ"l 2013. gadā - saņem zemākas pensijas nekā tie, kuri pensionÄ"jās izaugsmes jeb tā dÄ"vÄ"tajos treknajos gados. TādÄ"ļ viņiem nepiecieÅ¡ama kompensācija, pārliecināts tiesÄ«bsargs Juris Jansons.

LabklājÄ«bas ministrija (LM) aprÄ"Ä·inājusi, ka nākamā gada sociālās apdroÅ¡ināšanas budžetā tas varÄ"tu prasÄ«t 44 miljonus eiro. Dienas aptaujātie eksperti gan norāda, ka šāda krÄ«zes seku kompensÄ"Å¡ana vienai sabiedrÄ«bas grupai bÅ«tu netaisnÄ«ga un nepamatota.

TiesÄ«bsargs savā atzinumā raksta: "AtÅ¡Ä·irÄ«bu iemesls ir piemÄ"rotais kapitāla indekss, kas finanÅ¡u krÄ«zes gados bija negatÄ«vs." Tam piekrÄ«t arÄ« labklājÄ«bas ministrs Uldis Augulis, kurÅ¡ pÄ"c tikÅ¡anās ar Jansonu Dienai norāda: "Vienojāmies izveidot darba grupu, lai strādātu pie iespÄ"jamiem kompensÄ"Å¡anas mehānismiem tiem pensionāriem, kuriem pensiju aprÄ"Ä·ināja krÄ«zes gados. IzvÄ"rtÄ"jot tiesÄ«bsarga priekÅ¡likumus, LM, Tieslietu ministrija un FinanÅ¡u ministrija (FM) lÄ«dz 8. maijam informÄ"s tiesÄ«bsargu par iespÄ"jamiem risinājumiem, lai novÄ"rstu negatÄ«vā kapitāla indeksa sekas. Viens no piedāvātajiem risinājumiem varÄ"tu bÅ«t pensijas apmÄ"ra pārrÄ"Ä·ināšana tiem cilvÄ"kiem, kuriem vecuma pensijas aprÄ"Ä·inā piemÄ"roti negatÄ«vi pensijas kapitāla indeksi. Turpmākā rÄ«cÄ«ba bÅ«s atkarÄ«ga no politiskās gribas un FM, jo tiesÄ«bsarga priekÅ¡likumu ievieÅ¡anai bÅ«s nepiecieÅ¡ams papildu finansÄ"jums." FM, lÅ«gta komentÄ"t budžeta iespÄ"jas, Dienai bilst: "Pagaidām ir tikai medijos izskanÄ"jusi informācija, kā arÄ« Å¡obrÄ«d oficiāla komunikācija par Å¡o jautājumu ministru lÄ«menÄ« nav notikusi. FM trÅ«kst dokumentāla pamatojuma, lai izvÄ"rtÄ"tu Å¡o informāciju."

BijusÄ« labklājÄ«bas ministre Ilze Viņķele norāda, ka pensiju sistÄ"ma neparedz kompensācijas ekonomisko svārstÄ«bu gadÄ«jumos, jo tas sistÄ"mu vienkārÅ¡i sagrautu. "Nav pamata runāt par vienādām pensijām, ja ir vienāds darba stāžs un vienādas sociālās iemaksas, jo ir mainÄ«gie lielumi, tajā skaitā ekonomiskā situācija. Jā, tas ir netaisnÄ«gi, taču krÄ«ze vispār ir netaisnÄ«ga. Un likt visai sabiedrÄ«bai kompensÄ"t krÄ«zes sekas tikai vienai sabiedrÄ«bas grupai - vai tas bÅ«tu taisnÄ«gi?" retoriski jautā Viņķele. Savukārt Auguļa teikto, ka kompensācijas ir atkarÄ«gas no politiskās gribas un FM, Viņķele vÄ"rtÄ" kā "supernekoleÄ£iālu rÄ«cÄ«bu, jo Augulis kā valdÄ«bas loceklis lieliski zina, ka budžetā šādām kompensācijām naudas nav. SolÄ«t cilvÄ"kiem, zinot, ka to nevarÄ"s izpildÄ«t, ir vienkārÅ¡i noziedzÄ«gi".

Plašāk lasiet RÅ«tas Kesneres rakstā Grib kompensÄ"t krÄ«zes sekas ceturtdienas, 17.aprīļa, laikraksta Diena 3.lpp.!