Uzņēmējus varētu kreditēt arī valsts

Šā gada novembrÄ« darbu varÄ"tu sākt vienotā attÄ«stÄ«bas finanÅ¡u institÅ«cija (AFI), kas kopumā apvienos trÄ«s dažādas institÅ«cijas - Altum (bijusÄ« HipotÄ"ku un zemes banka), Latvijas Garantiju aÄ£entÅ«ru (LGA) un Lauku attÄ«stÄ«bas fondu (LAF). AFI bÅ«s iestāde, kura ar dažādu finanÅ¡u instrumentu palÄ«dzÄ«bu (kredÄ«ti, garantijas, mezanÄ«na aizdevumi, riska kapitāls) nodroÅ¡inās finanÅ¡u pieejamÄ«bu tiem uzņÄ"mÄ"jiem, kurus nekreditÄ" komercbankas, jo uzskata, ka bankai risks, pieÅ¡Ä·irot kredÄ«tu, bÅ«tu pārāk liels.

AtbildÄ«gās amatpersonas ir pārliecinātas, ka AFI darbÄ«ba nodroÅ¡inās Latvijas kopÄ"jo ekonomikas izaugsmi un veicinās uzņÄ"mÄ"jdarbÄ«bas attÄ«stÄ«bu, jo ļaus Ä«stenot inovatÄ«vus projektus, kā arÄ« stiprinās atbalstu biznesa uzsācÄ"jiem.

AFI darbosies ar valsts atbalsta programmu starpniecÄ«bu un to finansÄ"jumu veidos Eiropas SavienÄ«bas (ES) struktÅ«rfondu lÄ«dzekļi un valsts lÄ«dzfinansÄ"jums. Jaunajā struktÅ«rfondu programmÄ"Å¡anas periodā no 2014. lÄ«dz 2020. gadam Å¡Ä«m atbalsta programmām iezÄ«mÄ"tie ES lÄ«dzekļi ir 429 miljoni eiro, kuriem vÄ"l papildus bÅ«s valsts lÄ«dzfinansÄ"jums. Tā, piemÄ"ram, energoefektivitātes programmā pieejamais ES finansÄ"jums ir 280 miljoni eiro, bet atbalstam uzņÄ"mÄ"jdarbÄ«bai tiks novirzÄ«ti 149 miljoni. Jāpiebilst, ka AFI pamatkapitāls ir 215 miljonu eiro, bet jau paÅ¡laik administrÄ"to atbalsta programmu budžets ir 284 miljoni eiro. AFI padomes priekÅ¡sÄ"dÄ"tāja un FinanÅ¡u ministrijas (FM) valsts sekretāres vietniece LÄ«ga Kļaviņa Dienai stāsta, ka AFI nekādā gadÄ«jumā nekonkurÄ"s ar komercbankām, jo tās uzdevums ir aizpildÄ«t tās niÅ¡as finanÅ¡u tirgÅ«, kurās nestrādā komercbankas.