Žīgurs: Pat spēcīga konkurence negarantēs zemu elektrības cenu

Ja elektroenerÄ£ijas tirugs tiks pilnÄ«bā atvÄ"rts, kā Å¡obrÄ«d plānots, - 2015.gada 1.janvārÄ« - , nākamgad Latvijas iedzÄ«votājiem jārÄ"Ä·inās aptuveni ar tādu elektroenerÄ£ijas cenu lÄ«meni, kāds bija redzams Å¡Ä« gada sākumā publiskotajos tirgotāju piedāvājumos un arÄ« spÄ"cÄ«ga konkurence elektroenerÄ£ijas tirgÅ« negarantÄ"s zemas cenas, intervijā žurnālistei Magdai Riekstiņai apgalvojis a/s Latvenergo valdes priekÅ¡sÄ"dÄ"tājs Ä€ris Žīgurs.

Kādi ir priekšnoteikumi, lai Latvijā elektroenerģijas tirgus pilnīga liberalizācija būtu izdevīga visiem iesaistītajiem - iedzīvotājiem, valstij, elektroenerģijas ražotājiem un tirgotājiem?

Gribu uzsvÄ"rt, ka elektroenerÄ£ijas tirgus dalās divās nopietnās daļās - mazumtirgÅ« un vairumtirgÅ«, kas jau ir pilnÄ«bā atvÄ"rts. SabiedrÄ«bas satraukums galvenokārt ir par mazumtirdzniecÄ«bas segmentu, precÄ«zāk, par mazumtirdzniecÄ«bas vienu ceturto daļu, jo trÄ«s ceturtdaļas mazumtirdzniecÄ«bas jau notiek brÄ«vā tirgus apstākļos. Tikai viena ceturtā daļa mazumtirdzniecÄ«bas apjoma - mājsaimniecÄ«bas - pagaidām atrodas regulÄ"tā tarifa vidÄ".

Vairumtirgus atvÄ"rÅ¡ana nenoliedzami ir bÅ«tisks ieguvums, un patlaban izveidojuÅ¡ies visi nepiecieÅ¡amie apstākļi, lai vairumtirgus funkcionÄ"tu sekmÄ«gi. KopÅ¡ Nord Pool biržas ienākÅ¡anas tirgÅ«, pamatojoties uz absolÅ«ti caurredzamiem principiem, Latvijā nonāk ne tikai Latvenergo saražotā elektroenerÄ£ija, bet arÄ« Igaunijas uzņÄ"muma Eesti Energia un Krievijas kompānijas Inter Rao saražotā elektroenerÄ£ija. Cena vairumtirgÅ« jeb biržas cenas nostājas tajā lÄ«menÄ«, kādu veido pieprasÄ«juma un piedāvājuma attiecÄ«bas. Savukārt vairumcena tālāk veido to mazumtirdzniecÄ«bas cenu, ar kuru sastopas gala patÄ"rÄ"tājs. MazumtirdzniecÄ«bā tirgotāja peļņa ir ļoti mikroskopiska. Neviens mazumtirgotājs - vienalga, vai Latvenergo vai Baltcom, vai Enefit -, kas darbojas juridisko personu elektroenerÄ£ijas tirgÅ« un, visticamāk, darbosies arÄ« mājsaimniecÄ«bu elektroenerÄ£ijas tirgÅ«, nevar iegÅ«t lielu peļņu. Parasti peļņa ir 1-2%, un Å¡o pāris procentu robežās "Å¡Å«pojas" gala cena.

Tātad lielu konkurenci mazumtirdzniecības segmentā nesagaidīsim, jo nav izdevīgi tur darboties?

Ja ar konkurenci saprot to, ka dažādiem tirgotājiem būs cenu atšķirības pat par 10-20%, varu pateikt, ka tādas piedāvājuma cenu atšķirības nebūs, jo elektroenerģijas ieguves avots visiem mazumtirgotājiem ir viens - Nord Pool birža, respektīvi, biržas Latvijas apgabals.

PÄ"c 2015. gada 1. janvāra, kad, visticamāk, Latvijas elektroenerÄ£ijas tirgus tiks pilnÄ«bā liberalizÄ"ts, gatavojaties strādāt asas konkurences apstākļos?

Konkurenci mÄ"s gaidām, jo konkurence nenoliedzami jau vÄ"rojama juridisko klientu segmentā. PÄ"c tirgus pilnÄ«gas atvÄ"rÅ¡anas juridiskajām personām jau pirmajos mÄ"neÅ¡os no mums aizgāja 10% klientu - dažādas darbnÄ«cas, autoservisi, frizÄ"tavas. Nācās pielikt lielas pÅ«les, lai zaudÄ"to realizācijas apjomu atgÅ«tu. Tas ir izdevies, jo Igaunijā un Lietuvā esam atvÄ"ruÅ¡i filiāles, kuras tirgo elektroenerÄ£iju patÄ"rÄ"tājiem kaimiņvalstÄ«s. Ja mÄ"s sÄ"dÄ"tu rokas klÄ"pÄ« salikuÅ¡i, mÅ«su tirgus daļa tikai mazinātos.

Uzturat spÄ"kā apgalvojumu, ka paÅ¡reizÄ"jais Starta tarifs ir zemāks par reālo elektrÄ«bas cenu?

DiemžÄ"l tas tā ir. Tarifi pÄ"dÄ"jo reizi tika apstiprināti 2011. gada aprÄ«lÄ«, pagājuÅ¡i trÄ«s gadi, to laikā situācija mainÄ«jusies, noticis obligātā iepirkuma komponentes (OIK) kāpums.

Cik liela ir Latvenergo negÅ«tā peļņa saistÄ«bā ar to, ka lÄ«dz 2014. gada beigām mājsaimniecÄ«bām tiek saglabāts Starta tarifs par pirmajām 1200 patÄ"rÄ"tajām kilovatstundām?

Tā dÄ"vÄ"tie neieņÄ"mumi ir apmÄ"ram 44 miljoni eiro.

Visu interviju ar Latvenergo vadītāju Āri Žīguru lasiet pirmdienas, 14.aprīļa, laikrakstā Diena!