Kalvītis: Savas vērtības jāaizstāv, bet nav Krievijai jādraud ar vispasaules sankcijām

Par Latvijas attiecībām ar Krieviju Ukrainas krīzes kontekstā intervijā Gatim Madžiņam un Romānam Meļņikam stāsta ekspremjers Aigars Kalvītis.

Fragments no intervijas:

JÅ«s savulaik tikāt daudz kritizÄ"ts par Latvijas un Krievijas robežlÄ«gumu. Vai notikumi Ukrainā bÅ«tiski nemainÄ«s arÄ« attieksmi pret Å¡o jautājumu?

RobežlÄ«guma noslÄ"gÅ¡ana mums bija ļoti svarÄ«ga - tā ļauj iebrukuma gadÄ«jumā iedarbināt NATO 5.paragrāfu. Ja nebÅ«tu lÄ«guma, nebÅ«tu arÄ« skaidrs, kurā brÄ«dÄ« ir robežas pārkāpums, kurā nav. Bija kritika, ka igauņi gudrāki, jo lÄ«gumu neslÄ"dza, bet redzam, ka arÄ« viņi vÄ"l pirms Ukrainas notikumiem to izdarÄ«ja, nonākot tieÅ¡i pie tā paÅ¡a secinājuma. NoslÄ"dzot lÄ«gumu, neko nezaudÄ"jām, jo ES un NATO paplaÅ¡ināja pÄ"c Otrā pasaules kara novilktajās robežās, tātad mums nebija pat teorÄ"tiskas iespÄ"jas pretendÄ"t uz kaut kādu papildu teritoriju.

Vai Latvijas politiķu reakcija uz Ukrainas notikumiem ir adekvāta?

PietrÅ«kst konkrÄ"tikas. Man kā ierindas pilsonim, kas Å¡obrÄ«d nepiedalās politiskā procesā, neradās sajÅ«ta, ka Å¡Ä« situācija bÅ«tu izsvÄ"rta un visi vienoti nāktu ar kādu pozÄ«ciju. Ir spiediens no medijiem, skaidrs, ka jābÅ«t reakcijai. Tajā pašā laikā paust asu reakciju neuzdroÅ¡inās, jo var iestāties sekas. Tā nu vadošās amatpersonas izskatās apjukuÅ¡as.

Cik mÄ"s vispār varam atļauties spirināties pretÄ« šādā situācijā?

Savas vÄ"rtÄ«bas ir jāaizstāv, bet, protams, nav jādraud ar vispasaules sankcijām, kuras paÅ¡i nevaram realizÄ"t. Nekādā gadÄ«jumā nevaram atzÄ«t Krimas okupāciju. NedrÄ«kst pieļaut starptautisko politisko situāciju, kas var pavÄ"rsties pret paÅ¡iem. Jo tad jebkurā brÄ«dÄ« kāds var ienākt, paņemt ko nost un pateikt - tas tagad piederÄ"s man.

Kā, jÅ«suprāt, mums jāveido attiecÄ«bas ar Krieviju, ņemot vÄ"rā pieredzi?

Jāpieiet pragmatiski - jāpaņem tas, ko no viņiem var paņemt, tajā pašā laikā nezaudÄ"jot paÅ¡cieņu. Austrumos no mums ir rinda valstu, kur spÄ"cÄ«gas ekonomikas, kur daudz naudas un iespÄ"jams nopelnÄ«t. Tajā pašā laikā ir jānodala attieksme, kas veidojas pret Krievijas varu dÄ"ļ tās rÄ«cÄ«bas, no attieksmes pret tautu. Jāveido attiecÄ«bas, nevis jāizolÄ"jas. Dinamo ir jāspÄ"lÄ" KHL, mÅ«ziÄ·iem un aktieriem ir jāuzstājas Krievijā. Kad biju premjers, bija vispārÄ"ja norobežoÅ¡anās no Baltkrievijas politiÄ·iem un tajā pašā laikā visās Eiropas rekomendācijās tika uzsvÄ"rts, ka ar tautu un sabiedrisko sektoru jādraudzÄ"jas, jāuztur kontakti. Tautu nevar vainot par politiskās varas rÄ«cÄ«bu. Tas mums paÅ¡iem ļoti svarÄ«gi, ne tikai krievu tautai.

No biznesa viedokļa Å¡is ir lielu risku vai lielu iespÄ"ju laiks?

Å…emot vÄ"rā Krievijas ekonomisko situāciju un vÄ"l politisko, ko viņi paÅ¡i sev ir izveidojuÅ¡i saistÄ«bā ar Ukrainas notikumiem, ir ļoti daudz risku. Cik man ir zināms, bizness Å¡ajā brÄ«dÄ« ir apstājies. Daudzas lietas nenotiek.

Tas nozÄ«mÄ", ka paÅ¡i drÄ«z varam piedzÄ«vot nākamo krÄ«zes vilni?

Viss lielā mÄ"rā bÅ«s atkarÄ«gs no tā, cik Krievijas ekonomika spÄ"s atgÅ«ties un atveseļoties no Å¡Ä«s situācijas. Å obrÄ«d redzams valÅ«tas vÄ"rtÄ«bas, lÄ«dz ar to - uzticÄ«bas kritums. Eksperti tuvākajos gados Krievijā paredz recesiju. Bet jebkura recesija Krievijā vienmÄ"r atstājusi ļoti dziļas sekas arÄ« uz Latvijas ekonomiku.

Redzam, ka Krievija pati radÄ«ja sev problÄ"mas. KāpÄ"c tas bija vajadzÄ«gs?

Apstākļu spiesta rÄ«cÄ«ba. Krievijas ekonomika piedzÄ«voja recesiju, bija ļoti daudzas iekÅ¡Ä"jas problÄ"mas, kuras viņi nevarÄ"ja atrisināt. ValdÄ«bai vajadzÄ"ja nodemonstrÄ"t izlÄ"mÄ«gus soļus, un nekas politiÄ·iem labāk nepalÄ«dz kā taisnÄ«gs karÅ¡ ārpus valsts robežām. Krima Å¡ajā ziņā ļoti Ä"rta - tas ir krievisks reÄ£ions, kur daudz bijuÅ¡o PSRS armijas atvaļināto virsnieku ar Ä£imenÄ"m.

Visu interviju ar Aigaru KalvÄ«ti, tostarp arÄ« par risinājumiem valsts energoneatkarÄ«bas vairoÅ¡anai un partiju izredzÄ"rm gaidāmajās vÄ"lÄ"Å¡anās, lasiet laikrakstā Diena treÅ¡dien, 9.aprÄ«lÄ«!