Energoefektivitāte: Gribam ietaupīt, bet ne pārmaksāt

Ir pagājuÅ¡i tikai divarpus mÄ"neÅ¡i, kopš Latvija šā gada 5. jÅ«nijā pārņÄ"ma Eiropas DirektÄ«vas 2012/27/ES prasÄ«bas par energoefektivitāti. Tās bÅ«tiski ietekmÄ"s gan valdÄ«bas tÄ"riņus, gan uzņÄ"mÄ"ju un iedzÄ«votāju dzÄ«vi. Taču Eiropas Komisija jau gatavojas nākamajam solim, kuru paÅ¡reizÄ"jā piedāvājumā mÄ"s, manuprāt, nevaram atļauties.

Latvijai skaidri jāpauž sava nostāja - mÄ"s ieviesÄ«sim energoefektivitātes pasākumus tādā lÄ«menÄ«, kādu varam atļauties un kas samazina iedzÄ«votāju rÄ"Ä·inus par komunālajiem pakalpojumiem. Vienlaikus mÄ"s nedrÄ«kstam radÄ«t pārmÄ"rÄ«gas ilgtermiņa saistÄ«bas  ne iedzÄ«votājiem, ne valsts budžetam.

Valdībai jāizšķiras līdz oktobrim

PaÅ¡reizÄ"jais ES dalÄ«bvalstu mÄ"rÄ·is energoefektivitātes jomā ir tā saucamā formula "20-20-20", kas paredz lÄ«dz 2020. gadam par 20% samazināt CO2 izmeÅ¡u lÄ«meni, par 20% palielināt energoefektivitāti un 20% visas enerÄ£ijas ražot no atjaunojamiem resursiem. Viss liecina, ka Å¡is mÄ"rÄ·is tiks sasniegts bez papildus piepÅ«les pie nosacÄ«juma, ka visas valstis to rÅ«pÄ«gi ievÄ"ro.

Taču ir izteikti vÄ"l ambiciozāki mÄ"rÄ·i - lÄ«dz 2030. gadam panākt energoefektivitātes paaugstināšanu lÄ«dz pat 30%. Vai tas bÅ«s saistoÅ¡s lÄ"mums dalÄ«bvalstÄ«m vai tikai ar rekomendÄ"joÅ¡u raksturu - par to ES lÄ«deri lems samitā, kas notiks 23.-24. oktobrÄ«. DiemžÄ"l Latvijai obligātā prasÄ«ba Ä«stenot energoefektivitāti 30% apmÄ"rā var kļūt par ārkārtÄ«gi grÅ«ti izpildāmu uzdevumu, jo jau pastāvoÅ¡ais regulÄ"jums uzliek papildus slogu valsts pārvaldes institÅ«cijām, uzņÄ"mumiem un arÄ« gala patÄ"rÄ"tājiem.

Jāsiltina lielākā daļa Ä"ku

Å…emsim kaut vai Ä"ku siltināšanu. Atgādināšu, ka valsts energoefektivitāti var nodroÅ¡ināt tikai konkrÄ"tās teritorijās, paÅ¡valdÄ«bās, mājsaimniecÄ«bās un uzņÄ"mumos. ĪpaÅ¡u vietu te ieņem daudzdzÄ«vokļu mājas, un Latvijā situāciju sarežģī fakts, ka apmÄ"ram 90% mājas ir celtas lÄ«dz 1993. gadam - tām ir ļoti zema siltumnoturÄ«ba un neapmierinoÅ¡s tehniskais stāvoklis. Saskaņā ar  Ekonomikas ministrijas datiem 71% mÅ«su valsts iedzÄ«votāju dzÄ«vo tieÅ¡i šādos mājokļos.

TādÄ"ļ māju renovāciju nepiecieÅ¡ams veikt milzÄ«gos apjomos. DaudzdzÄ«vokļu māju renovācija paredzÄ"tie lÄ«dzekļi 213,43 miljonus eiro apmÄ"rā (71,1 miljons eiro ERAF finansÄ"jums un 142,29 miljoni eiro privātais lÄ«dzfinansÄ"jums). Latvijā ir 36,6 tÅ«kstoÅ¡i daudzdzÄ«vokļu māju ar kopÄ"jo platÄ«bu 46,52 miljoni kvadrātmetru. LÄ«dz Å¡im daudzdzÄ«vokļu māju iemÄ«tnieku aktivitāte siltināšanā diemžÄ"l ir bijusi zema. Taču jāvÄ"rtÄ" arÄ« tehnoloÄ£iskais un cilvÄ"kresursu potenciāls.

EPS ieviešana var izraisīt tarifu celšanu

JÅ«nijā pieņemtās direktÄ«vas ieveÅ¡ana Latvijā paredz arÄ« tā sauktās energoefektivitātes pienākumu shÄ"mas (EPS) ievieÅ¡anu. Ar EPS nodroÅ¡ina, ka enerÄ£ijas sadales vai enerÄ£ijas mazumtirdzniecÄ«bas uzņÄ"mumi, kas ir izraudzÄ«ti kā atbildÄ«gās institÅ«cijas, sasniedz tiem noteikto kumulatÄ«vo enerÄ£ijas galapatÄ"riņa ietaupÄ«jumu 1,5% apmÄ"rā. Tas ir uzdevums laika posmam no 2014. gada 1.janvāra lÄ«dz 2020.gada 31.decembrim.

Latvijā EPS plāno attiecināt uz energoapgādes komersantiem elektroenerÄ£ijas, dabasgāzes un siltumenerÄ£ijas jomā. Saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulÄ"Å¡anas komisijas datiem 2013. gadā šādu uzņÄ"mumu sarakstā bija 51 elektroenerÄ£ijas tirgotājs; 71 siltumenerÄ£ijas tirgotājs; tikai viens dabas gāzes tirgotājs un 10 elektroenerÄ£ijas sadales sistÄ"mas operatori.

JāatzÄ«st, ka EPS kā kontroles instruments nonāk pretrunā ar ikvienas kompānijas komercmÄ"rÄ·i: pārdot pÄ"c iespÄ"jas vairāk energoresursu, nevis nodarboties ar taupÄ«bas pasākumiem. Turklāt, šādas EPS ieveÅ¡ana prasa papildus ieguldÄ«jumus un gala rezultātā ietekmÄ"s tarifus, kuri varÄ"tu palielināties lÄ«dz 1% elektroenerÄ£ijas un dabas gāzes patÄ"rÄ"tājiem un lÄ«dz 4,5% centralizÄ"tās siltumenerÄ£ijas patÄ"rÄ"tājiem.

TāpÄ"c noslÄ"gumā  - Latvijai pirms oktobrÄ« paredzÄ"tā ES samita, kur noteiks energoefektivitātes mÄ"rÄ·us lÄ«dz 2030.gadam,  bÅ«tu ārkārtÄ«gi rÅ«pÄ«gi jāizvÄ"rtÄ", vai mÄ"s varam atļauties uzņemties vÄ"l vairāk saistÄ«bu, ņemot vÄ"rā, ka pat spÄ"kā esošās direktÄ«vas prasÄ«bas pagaidām netiek pilnÄ«bā īstenotas normatÄ«vā regulÄ"juma un lÄ«dzekļu trÅ«kuma dÄ"ļ.