Aptaujā veselības aprūpi nosauc par budžeta prioritāti; uzmanību vērš arī politiķi

Nākamā gada valsts budžetā visvairāk lÄ«dzekļu bÅ«tu jāatvÄ"l veselÄ«bas aprÅ«pei, liecina tirgus un sabiedriskās domas pÄ"tÄ«juma centra SKDS veiktā pÄ"tÄ«juma rezultāti. IespÄ"jas kaut ko mainÄ«t ir arÄ« jaunajām uz vÄ"lÄ"Å¡anām kandidÄ"joÅ¡ajām partijām, kuras veselÄ«bas aprÅ«pei sola pievÄ"rst pastiprinātu uzmanÄ«bu.

Vairāk nekā puse jeb 64% aptaujāto iedzÄ«votāju visbiežāk par prioritāro nozari, kurai no valsts budžeta vajadzÄ"tu pieÅ¡Ä·irt vairāk papildu lÄ«dzekļu, nosauca veselÄ«bas aprÅ«pi. VeselÄ«bas aprÅ«pi kā prioritāti visbiežāk nosauca 71% aptaujāto iedzÄ«votāju vecumā no 45 lÄ«dz 55 gadiem un 72% vecumā no 55 lÄ«dz 74 gadiem.

Par galvenajām VeselÄ«bas ministrijas pārziņā esoÅ¡ajām jomām, kurām nepiecieÅ¡ams pieÅ¡Ä·irt visvairāk lÄ«dzekļu, divas treÅ¡daļas jeb 64% iedzÄ«votāju norādÄ«ja rindu mazināšanu valsts apmaksātiem aprÅ«pes pakalpojumiem, 57% norādÄ«ja pacientu lÄ«dzmaksājumu samazināšanu par ārstÄ"Å¡anos slimnÄ«cās, bet 55% atzÄ«mÄ"ja papildu lÄ«dzekļus slimnÄ«cām ārstÄ"Å¡anas procesa nodroÅ¡ināšanai.

Mazāk nekā puse jeb 46% respondentu atzÄ«mÄ"ja, ka prioritārai jomai jābÅ«t arÄ« pacientu lÄ«dzmaksājumu mazināšanai par valsts kompensÄ"jamiem medikamentiem. Savukārt 31% aptaujāto uzsvÄ"ra veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumus bÄ"rniem, 18% - mediÄ·u atalgojuma palielināšanu, 8% - medicÄ«nas izglÄ«tÄ«bu.

Kā nākamās prioritārās jomas tika atzÄ«mÄ"tas sociālā aizsardzÄ«ba un pabalsti , ko atzÄ«mÄ"ja 46,7% aptaujāto, kā arÄ« izglÄ«tÄ«ba un zinātne - 36,5% aptaujāto. Savukārt ceļu bÅ«vi un uzturÄ"Å¡anu par prioritāti uzskata 27,9% aptaujāto, eksportspÄ"jas veicināšanu - 23,7% un lauksaimniecÄ«bu - 22,8% aptaujāto iedzÄ«votāju.

Tā kā tuvojas Saeimas vÄ"lÄ"Å¡anas, savu redzÄ"jumu par situāciju veselÄ«bas aprÅ«pÄ" un solÄ«jumiem kaut ko mainÄ«t izklāsta visas partijas. Diena aicināja partijas nostāju atklāt tieÅ¡i paÅ¡laik parlamentā nepārstāvÄ"tajām, bet uz vÄ"lÄ"Å¡anām kandidÄ"joÅ¡ajām partijām - Latvijas attÄ«stÄ«bai, ReÄ£ionu apvienÄ«bai, No sirds Latvijai un Vienoti Latvijai.

Šo partiju viedokļi lasāmi pirmdienas laikraksta Diena pielikumā Veselības Diena.

Ko sola Latvijas attīstībai:

"Valsts nopirks katram iedzÄ«votājam veselÄ«bas aprÅ«pes polisi pie apdroÅ¡inātāja, ko cilvÄ"ks pats bÅ«s izvÄ"lÄ"jies. LÄ«dz ar to rindas izzudÄ«s un lÄ«dzmaksājumi no pacienta netiks prasÄ«ti. Katrs cilvÄ"ks varÄ"s sevi apdroÅ¡ināt arÄ« papildus. Å obrÄ«d valsts tÄ"rÄ" veselÄ«bas aprÅ«pei apmÄ"ram 400 eiro par katru cilvÄ"ku. Par Å¡o naudu jāiegādājas katram iedzÄ«votājam apdroÅ¡ināšanas polise. BÄ"rniem un pensionāriem polise bÅ«s ar plašāku apdroÅ¡ināto pakalpojumu grozu. NepiecieÅ¡amie medikamenti, piemÄ"ram, onkoloÄ£iskie preparāti, jāiekļauj apdroÅ¡ināšanas paketÄ". Pacientiem ar Ä«pašām ilgstošām slimÄ«bām tiks nodroÅ¡ināta papildu valsts palÄ«dzÄ«ba. Å im nolÅ«kam jāizveido Ä«paÅ¡as valsts programmas visām slimÄ«bām, kuras valsts gribÄ"s paturÄ"t ciešākā uzraudzÄ«bā, tai skaitā onkoloÄ£ija, infektoloÄ£ija un tamlÄ«dzÄ«gi."

Ko sola Reģionu apvienība:

"Plānveida veselÄ«bas aprÅ«pes saņemÅ¡ana jāsaista ar nodokļu nomaksu, jāturpina obligātās veselÄ«bas apdroÅ¡ināšanas ievieÅ¡ana, paredzot definÄ"tu apmaksāto pakalpojumu grozu. Jāmazina pacientu lÄ«dzmaksājumi, jāveic pakalpojumu pieejamÄ«bas un kvalitātes audits, kompensÄ"jamo zāļu sistÄ"mā jāiekļauj jauni un dārgāki medikamenti, balstoties uz farmakoekonomiskā izdevÄ«guma principiem, svarÄ«ga ir e-veselÄ«bas ievieÅ¡ana un atbalsts inovatÄ«vu medicÄ«nas nozaru attÄ«stÄ«bai. Plānveida palÄ«dzÄ«bā rindas nav iespÄ"jams izskaust pilnÄ«bā, bet to ilgumu iespÄ"jams saÄ«sināt. Jānoskaidro reālais gaidÄ«Å¡anas ilgums visās veselÄ«bas aprÅ«pes iestādÄ"s, un jādefinÄ" kritÄ"riji, pÄ"c kuriem pacientus iekļauj rindā un kā tie tiek prioritizÄ"ti. IevieÅ¡ot obligāto veselÄ«bas apdroÅ¡ināšanu un palielinot finansÄ"jumu veselÄ«bas aprÅ«pei lÄ«dz 4,5% no IKP 2020. gadā, medicÄ«nas darbinieku algas iespÄ"jams palielināt, sasniedzot 50-75% no Ziemeļvalstu atalgojuma."

Ko sola No sirds Latvijai:

"Neatbalstām obligāto veselÄ«bas apdroÅ¡ināšanas ievieÅ¡anu, jo tas ir slÄ"ptais papildu nodoklis. VisefektÄ«vākā ir valsts apmaksāta veselÄ«bas aprÅ«pe, nosakot pakalpojumu grozu. Jāpalielina finansÄ"jums veselÄ«bas aprÅ«pei, nodroÅ¡inot pilnÄ«gu priekÅ¡statu par pakalpojumu faktiskajām izmaksām. Lielu daļu rindu varÄ"tu mazināt, tās efektÄ«vāk administrÄ"jot, tomÄ"r galvenais rindu veidoÅ¡anās iemesls ir valsts nespÄ"ja apmaksāt pieprasÄ«jumam atbilstoÅ¡u pakalpojumu apjomu, tāpÄ"c jāpārskata veselÄ«bas nozares finansÄ"Å¡anas sistÄ"ma. Rindas plānveida palÄ«dzÄ«bai ir pieļaujamas, sabalansÄ"jot pieprasÄ«jumu un resursus. AtkarÄ«bā no pakalpojuma veida gaidÄ«Å¡anas laiks nedrÄ«kstÄ"tu bÅ«t garāks par 6-8 nedÄ"ļām. Primārā veselÄ«bas aprÅ«pe, kas ir izmaksu ziņā efektÄ«vākais veselÄ«bas aprÅ«pes veids, jāpadara iedzÄ«votājiem pieejama, savlaicÄ«gi saņemot veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumus un nepiecieÅ¡amos medikamentus."

Ko sola Vienoti Latvijai:

"Jau Å¡ogad pieņemt likumu par obligāto veselÄ«bas apdroÅ¡ināšanas ievieÅ¡anu, paredzot jau 2015. gadā 1% no iedzÄ«votāju ienākuma nodokļa (IIN) novirzÄ«t veselÄ«bas apdroÅ¡ināšanai. Ik gadu palielināt iezÄ«mÄ"to daļu no IIN veselÄ«bas apdroÅ¡ināšanai. ApturÄ"t plānoto IIN (no 24% lÄ«dz 20%) samazināšanu, Å¡o naudu iezÄ«mÄ"jot veselÄ«bas apdroÅ¡ināšanai. Turpināt slimnÄ«cu centralizācijas reformu. Lai mazinātu rindas, jāmazina veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu dārdzÄ«ba. Lai uzlabotu pakalpojumu kvalitāti, ambulatorajā aprÅ«pÄ" jāievieÅ¡ princips nauda seko pacientam. Lai sasniegtu 4,5% no IKP 2020. gadā (1,26 miljardus eiro), katru gadu ir jāiet ar soli 0,2% no IKP (107 miljoni eiro). ParalÄ"li valsts izdevumu palielinājumam jāievieÅ¡ obligātā veselÄ«bas apdroÅ¡ināšana."