Dombrovskis: Klimata ietvaru pildīšana var iedzīt Latviju akmens laikmetā

Jaunās apņemÅ¡anās, kuras uzliek Eiropas Komisijas (EK) piedāvātais klimata un enerÄ£Ä"tikas politikas ietvars laikposmam no 2020. gada lÄ«dz 2030. gadam, ir tik apjomÄ«gas, ka ne vien negatÄ«vi ietekmÄ"s mÅ«su valsts un uzņÄ"mÄ"ju konkurÄ"tspÄ"ju, bet var prasÄ«t visai absurdus lÄ"mumus.

PiemÄ"ram, lai sasniegtu iezÄ«mÄ"to emisiju samazinājumu, Latvijai varÄ"tu nākties aizliegt degvielas automaÅ¡Ä«nu izmantoÅ¡anu, pārejot pilnÄ«bā uz velosipÄ"diem un elektromobīļiem. Tos paÅ¡us rādÄ«tājus var sasniegt, piemÄ"ram, pilnÄ«bā aizliedzot jebkuru mājlopu turÄ"Å¡anu un likvidÄ"jot attiecÄ«go lauksamniecÄ«bas nozari.

Ir arÄ« treÅ¡ais variants - pilnÄ«bā aizliegt dabas gāzes izmantoÅ¡anu mazajā enerÄ£Ä"tikā - pilnÄ«bā aizliegt gāzes apkuri mājokļos un pāriet uz biomasas kurināmo absolÅ«ti visos dzÄ«vokļos un mājās valstÄ«.

Jau iepriekÅ¡Ä"jos gados Latvija ir bÅ«tiski (laika posmā no 1990. - 2013.gadam par 58,25 %)  samazinājusi savu emisiju apjomu un paÅ¡laik ir viena no "zaļākajām" valstÄ«m Eiropā un pasaulÄ". Emisijas apjoms uz vienu iedzÄ«votāju ir zemākais ES. TāpÄ"c nav samÄ"rojami uzlikt Latvijai tik ambiciozas prasÄ«bas emisiju samazināšanai.

Turklāt ES nevar piedāvāt reālus kompensācijas mehānismus, lai mÅ«su uzņÄ"mÄ"ju konkurÄ"tspÄ"ja nesamazinātos Å¡o prasÄ«bu dÄ"ļ. Eiropas fondi nākamajiem septiņiem gadiem jau ir sadalÄ«ti un ir naivi cerÄ"t uz kādu papildu finansÄ"jumu. Savukārt, ja kā kompensāciju izskatÄ«tu nākamo plānoÅ¡anas periodu, t.i. pÄ"c 2020. gada, pie tādiem emisiju samazinājuma apjomiem teju visa ES nauda bÅ«tu jānovirza Å¡im mÄ"rÄ·im, atņemot to zinātnei, izglÄ«tÄ«bai, ekonomikai un ceļiem.

Gan kā ekonomikas ministrs, gan kā ekonomists nevaru piekrist šādam politikas ietvaram un uzskatu, ka Latvija nevar piekrist EK piedāvājumam. Attīstītām valstīm ir jāsper soļi, lai nepieļautu globālo sasilšanu, bet to nedrīkst darīt, iedzenot tādas valstis kā Latvija atpakaļ akmens laikmetā. Arī citas Eiropas valstis jau ir paudušas savas bažas un skepsi par klimata piedāvājumu.

Kā zināms, EK 2014. gadā nāca klajā ar piedāvājumu jaunam klimata un enerÄ£Ä"tikas politikas satvaram laika posmā no 2020. gada lÄ«dz 2030. gadam. Tas paredz noteikt trÄ«s ES lÄ«meņa mÄ"rÄ·us klimata pārmaiņu mazināšanas un enerÄ£Ä"tikas jomā:

• 40 % siltumnÄ«cefekta gāzu (SEG)  emisiju samazinājums 2030. gadā, salÄ«dzinot ar 1990. gada lÄ«meni;
• 27 % atjaunojamās enerÄ£ijas (AER) gala patÄ"riņā;
• 30% energoefektivitātes mÄ"rÄ·is.

Eiropas Komisija SEG mÄ"rÄ·i piedāvā sasniegt, nosakot dalÄ«bvalstÄ«m individuāli saistoÅ¡us nacionālos mÄ"rÄ·us. Savukārt AER un energoefektivitātes mÄ"rÄ·i tiktu noteikti ES lÄ«menÄ«, paredzot valstÄ«m pienākumus izveidot vienotu nacionālo plānu Å¡o mÄ"rÄ·u sasniegÅ¡anai.

PrognozÄ"jams, ka mÄ"rÄ·a izpilde uzliks papildu slogu atseviÅ¡Ä·u nozaru komersantiem, t.sk., enerÄ£Ä"tikas. Latvijas komersanti pÄ"dÄ"jos gados jau ir Ä«stenojuÅ¡i dažādus modernizācijas pasākumus, nomainot novecojušās iekārtas pret jaunākām un efektÄ«vākām iekārtām, kā arÄ« pārejot no oglekļa intensÄ«va kurināmā uz biomasu, kas nerada lielas emisijas.