Zanders: Valdība beidzot tikusi līdz enerģētikas tēmai

ValdÄ«bas dienas kārtÄ«bā (Valsts sekretāru sanāksme 23. oktobrÄ«) nonākuÅ¡as EnerÄ£Ä"tikas attÄ«stÄ«bas pamatnostādnes 2014.- 2020. gadam. Dokuments tā tapÅ¡anas gaitā bieži kritizÄ"ts, droÅ¡i vien arÄ« Å¡obrÄ«d piedāvātais projekts izpelnÄ«sies skeptiskus vÄ"rtÄ"jumus un neba autora kompetences lÄ«menis ļauj šādā diskusijā piedalÄ«ties. TādÄ"ļ tikai dažas piezÄ«mes.

Pirmā saistÄ«ta ar 83 lappuses biezā dokumenta struktÅ«ru. Var jau teikt, ka tādus lasa tikai eksperti, kuri zina, kur meklÄ" bÅ«tisko, tomÄ"r atļauÅ¡os apgalvot, ka, ja ar pamatnostādnÄ"m vÄ"lÄ"tos iepazÄ«ties arÄ« apzinÄ«gi politiÄ·i vai nozarÄ" strādājoÅ¡i uzņÄ"mÄ"ji, viņiem esences izvilkÅ¡ana radÄ«tu problÄ"mas. Proti, liela daļa no pamatnostādnÄ"m ir visnotaļ vÄ"rtÄ«gs informācijas apkopojums, bet, lai saprastu, vienkārÅ¡i izsakoties, kas un kā mainÄ«sies (ja mainÄ«sies), izlobÄ«t to nav viegli. IespÄ"jams, iepazÄ«stinot ar pamatnostādnÄ"m plašāku publiku, nepiecieÅ¡ams tās reducÄ"t uz piecu lÄ«dz desmit "jautājumi - atbildes" formai. Jo Ä«paÅ¡i tas attiecas uz elektroenerÄ£ijas tirgus mājsaimniecÄ«bām liberalizāciju.

Otrā ir diezgan sÄ"rÄ«ga. Jaunā Ä£eopolitiskā saspÄ«lÄ"juma ietekmÄ" arvien vairāk ļaužu Latvijā iedomājas par "stundu X" enerÄ£Ä"tikā. IepazÄ«stoties ar sadaļu KrÄ«zes situācijas pārvaldÄ«ba (65.-67. lpp.), jāsecina, ka kaut cik adekvāta lÄ«meņa gatavÄ«ba (vismaz plāna lÄ«menÄ«) ir Latvenergo, kas gan arÄ« vairāk saistÄ«ta ar dabas stihiju radÄ«tiem traucÄ"jumiem elektroapgādÄ". Savukārt, ja runa ir par kādiem nepatÄ«kamiem pārsteigumiem dabasgāzes jomā, vismaz man kā nespeciālistam rodas iespaids, ka atliek vienkārÅ¡i cerÄ"t uz to labāko…

Trešā attiecas uz Latvijas enerÄ£Ä"tikas regulÄ"juma un uzstādÄ«jumu sazobi ar Eiropas SavienÄ«bas (ES) izvirzÄ«tajiem mÄ"rÄ·iem un tendencÄ"m. Dažādo regulu, direktÄ«vu, plānoÅ¡anas dokumentu utt. uzskaitÄ«jums, protams, ir nepiecieÅ¡ams, tomÄ"r, cik nācies sekot enerÄ£Ä"tikas tematikai veltÄ«tām publikācijām rietumos, arÄ« pašā ES nekas nav akmenÄ« iecirsts, jo objektÄ«vi var parādÄ«ties bÅ«tiskas nianses (ņemot vÄ"rā gÅ«to pieredzi kaut Vācijas Ä«stenotajās reformās enerÄ£Ä"tikā). Īsi sakot, bÅ«tu vÄ"lams Å¡o kopÄ"jo ES kontekstu uztvert elastÄ«gāk, jo tas arÄ« ļautu Latvijai labāk aizstāvÄ"t savas specifiskās intereses.

Ceturtā - bÅ«tu vÄ"lams droÅ¡Ä«bas tÄ"mu izvÄ"rst plašāk. Proti, enerÄ£Ä"tikā ar droÅ¡Ä«bu tradicionāli saprot piegāžu (apjomi, cena) prognozÄ"jamÄ«bu, diemžÄ"l ne mazāk bÅ«tiska ir infrastruktÅ«ras droÅ¡Ä«ba. Jo sistÄ"ma ir sarežģītāka, jo vieglāk tā ievainojama - tas attiecas ne tikai uz enerÄ£Ä"tiku, bet arÄ« telekomunikācijām, IT utt. Nav jābÅ«t paranoiÄ·im, lai saprastu, ko provokācijas un uzbrukumi kibertelpā, globālā ekstrÄ"misma pieaugums var nozÄ«mÄ"t enerÄ£Ä"tikas infrastruktÅ«rai.

Lai kādas bÅ«tu nepilnÄ«bas, ilgāk vilcināties ar pamatnostādņu pieņemÅ¡anu nevajadzÄ"tu, pat ja jaunajam Saeimas un Ministru kabineta sastāvam bÅ«tu kārdinājums «sākt no sākuma». Un - ja atļauts blÄ"dÄ«gi pavÄ«psnāt - pamatnostādnÄ"s minÄ"to darbu apjoms, ambÄ«ciju lÄ«menis un attiecÄ«gi nopelni izdoÅ¡anās gadÄ«jumā jo nesaprotamāku dara partiju nevÄ"lÄ"Å¡anos vadÄ«t Ekonomikas ministriju.