ES līderi vienojas par jaunajiem klimata un enerģētikas politikas mērķiem

Eiropas SavienÄ«bas (ES) dalÄ«bvalstu lÄ«deri Å¡onakt BriselÄ" pÄ"c vairāku stundu ilgām diskusijām Eiropadomes sanāksmÄ" vienojuÅ¡ies par klimata un enerÄ£Ä"tikas politikas satvaru 2030.gadam.

Lai gan Å¡onedÄ"ļ izskanÄ"jis, ka Latvijai no Å¡Ä«s politikas ievieÅ¡anas var bÅ«t apjomÄ«gi zaudÄ"jumi, tādÄ"jādi bremzÄ"jot tautsaimniecÄ«bas attÄ«stÄ«bu, jaunākā dokumenta versija paredz, ka Latvijai tajā bÅ«s labvÄ"lÄ«gāki nosacÄ«jumi, nekā iepriekÅ¡ prognozÄ"ts.

Valstu lÄ«deri vienojuÅ¡ies, ka dalÄ«bvalstÄ«m ar zemāku iekÅ¡zemes kopprodukta apjomu uz vienu iedzÄ«votāju bÅ«s mazāks siltumnÄ«cefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanas mÄ"rÄ·is.

BÅ«tiskākais ieguvums Latvijai bÅ«s saistÄ«bā ar Emisiju tirdzniecÄ«bas sistÄ"mas (ETS) jomu, kurā ietilpst lauksaimniecÄ«ba un transporta nozare. Lai gan kopÄ"jais mÄ"rÄ·is visām ES dalÄ«bvalstÄ«m paliek tas pats - lÄ«dz 2030.gadam SEG emisijas samazināt par 43% salÄ«dzinājumā ar 2005.gada rādÄ«tājiem, neoficiāli aprÄ"Ä·ini liecina, ka uz, ka uz Latviju varÄ"tu attiekties 10% emisiju samazinājums.

Latvijai nebÅ«s saistoÅ¡s mÄ"rÄ·is par 43% samazināt SEG emisijas lÄ«dz 2030.gadam. Latvijai tie bÅ«s 10%, kā tas bija klimata un enerÄ£Ä"tikas paketÄ" 2020.gadam.

Kā norāda Vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas ministrija (VARAM), Latvijas SEG emisijas paÅ¡laik ir tuvu 2005.gada lÄ«menim. Tas nozÄ«mÄ", ka Latvijas IKP turpina pieaugt, bet SEG emisijas nepieaug vienlÄ«dz strauji, un klimata politika nav pretrunā ar ekonomisko attÄ«stÄ«bu.

Valstis ir vienojušās par klimata un enerÄ£Ä"tikas politiku, paredzot arÄ« atseviÅ¡Ä·us kompensācijas mehānismus saistÄ«bā ar SEG emisijām, kur kopÄ"jais mÄ"rÄ·is ir samazināt emisijas par 43% attiecÄ«bā pret 2005.gadu. Tā saucamajā ETS sektorā, jeb lielo enerÄ£Ä"tikas uzņÄ"mumu nozarÄ" valstÄ«m paredzami trÄ«s atbalsta mehānismi. No ETS tirdzniecÄ«bas ieņÄ"mumiem tiks izveidots 2% fonds valstÄ«m, kurām IKP ir zemāks par 60% gadā uz vienu iedzÄ«votāju. FinansÄ"jums tiks sadalÄ«ts starp valstÄ«m, lai uzlabotu energoefektivitāti un modernizÄ"tu enerÄ£ijas sistÄ"mas.

FinansÄ"juma sadalÄ" tiks iesaistÄ«tas dalÄ«bvalstu nacionālās bankas. Å ajā kategorijā ietilpst arÄ« Latvija.

No visu ES dalÄ«bvalstu kopÄ"jiem ienākumiem, kas veidosies pārdodot emisiju kvotas (tiesÄ«bas piesārņot dabu), 10% no naudas tiks sadalÄ«ta starp valstÄ«m, kuru IKP rādÄ«tāji uz vienu iedzÄ«votāju nesasniedz 90% no Eiropas vidÄ"jā. ArÄ« Å¡is attieksies uz Latviju

ParedzÄ"ts arÄ« turpināt pieÅ¡Ä·irt bezmaksas kvotas lielajiem energopatÄ"riņa uzņÄ"mumiem. Pagaidām gan nav zināms, kāds bÅ«s Å¡o kvotu apjoms.

AttiecÄ«bā uz atjaunojamiem energoresursiem, kur mÄ"rÄ·is ir noteikts 27%, valstis vienojušās, ka katra dalÄ«bvalsts varÄ"s pati izvÄ"lÄ"ties apjomus. Tāpat arÄ« energoefektivitātes jomā - lai arÄ« kopÄ"jais mÄ"rÄ·is ir 27%, dalÄ«bvalstis varÄ"s noteikt paÅ¡as savu mÄ"rÄ·i.

Nospraužot starpsavienojumu mÄ"rÄ·us, dokumentā ir vairākās vietās izceltas Baltijas valstis, paredzot, ka to elektroenerÄ£ija un gāzes savienojumi tiks saslÄ"gti sinhronā tÄ«klā ar pārÄ"jo ES, tādÄ"jādi nodroÅ¡inot to neatkarÄ«bu no Krievijas un izbeidzot to izolÄ"tÄ«bu no ES elektroenerÄ£ijas un dabasgāzes tÄ«kliem.

PÄ"c lÄ"muma pieņemÅ¡anas Eiropas Komisijas paÅ¡reizÄ"jais priekÅ¡sÄ"dÄ"tājs ŽozÄ" Manuels Barrozu atgādināja, ka tad, kad EK publiskoja savus priekÅ¡likumus, daudzi tos kritizÄ"ja, apgalvojot, ka tie ir slikti mÄ"rÄ·i, kas publiskoti sliktā laikā. "Å odien mÄ"s pierādÄ«jām, ka tiem, kas tā teica, nebija taisnÄ«ba," teica Barrozu.