Sieviešu futbolam - JĀ!

"Es redzu lielu potenciālu - gribu parādÄ«t, ka meitenes var spÄ"lÄ"t futbolu un var darÄ«t to labi, un tas viņas padara tikai skaistākas," saka Å…ina Travkina (28), kura kopÅ¡ Å¡Ä«gada janvāra nokļuvusi tur, kur jau ilgi gribÄ"ja nokļūt, - ne vien futbola laukumā, bet arÄ« tā menedžmentā ārpus stadiona.

Å…ina Latvijas Futbola federācijā (LFF) ir sievieÅ¡u futbola attÄ«stÄ«bas speciāliste un ar kolÄ"Ä£u palÄ«dzÄ«bu apņÄ"musies mÄ"rÄ·tiecÄ«gi celt dāmu futbola latiņu uz augÅ¡u - gan turnÄ«ru un pasākumu organizācijā, gan ar laiku arÄ« spÄ"les prasmÄ".

Nebaidījās no bumbas 

Å…ina futbolā nav cilvÄ"ks no malas, jo arÄ« pati jau gadus 15 to spÄ"lÄ". "BÄ"rnÄ«bā gan nodarbojos ar tenisu, jo mamma gribÄ"ja mani padarÄ«t par slavenu tenisisti, viņai tas likās skaisti. Protams, man arÄ« patika, bet pagalmā vairāk spÄ"lÄ"jos ar puiÅ¡iem, lelles pārāk neinteresÄ"ja, un Ä«paÅ¡i labi padevās futbols," Å…ina atceras. Kad viņa kopā ar skolasbiedrenÄ"m pÄ"c LFF pārstāvja aicinājuma piedalÄ«jās meiteņu komandu turnÄ«rā telpu futbolā, Å…inu ievÄ"roja trenere no futbola kluba CerÄ«ba - 46. vidusskola un sāka meiteni "vajāt" - atnāca uz skolu, piezvanÄ«ja uz mājām, uzaicināja uz treniņu. PÄ"c tā Å…ina izlÄ"ma - tenisa vietā spÄ"lÄ"s futbolu.

Å…ina dzÄ«voja un mācÄ«jās Purvciemā, bet treniņi pievakarÄ"s notika VecmÄ«lgrāvÄ«, tāpÄ"c skolas laiks pagāja skrieÅ¡anā un braukāšanā. "Tas ļoti disciplinÄ"ja. Uzskatu - jo vairāk darāmā, jo vairāk paspÄ"j. Ja nav ko darÄ«t, vairāk slinko, vazājies pa ielām. Bet man ikdiena bija ļoti saplānota," Å…ina saka. No laukuma spÄ"lÄ"tājas viņa drÄ«z vien kļuva par vārtsardzi, jo nebaidÄ«jās no bumbas. Å…ina spÄ"lÄ"jusi U19 izlasÄ", ilgus gadus arÄ« nacionālajā izlasÄ", no kuras aizgājusi tikai Å¡ogad, un patlaban turpina trenÄ"ties un spÄ"lÄ"t klubā Olaine/CerÄ«ba - 46. vidusskola.

Lai gan sports ir daļa Å…inas dzÄ«ves, viņa apzinājusies: "Futbols mani nebaros." TāpÄ"c prioritāšu galvgalÄ« vienmÄ"r bijusi arÄ« izglÄ«tÄ«ba. PÄ"c vidusskolas, ko Å…ina pabeidza ar sudraba medaļu, viņa iestājās LU, kur bakalauros studÄ"ja tÅ«risma un viesnÄ«cu vadÄ«bu, maÄ£istros - vadÄ«bas zinātni jau plašāk, taču, ja tolaik kādā augstskolā bÅ«tu studiju programma sporta menedžmentā, viņa visdrÄ«zāk mācÄ«tos tur. "Tagad gribu pastrādāt LFF, lai dabÅ«tu pieredzi, bet pÄ"c tam izmantot izglÄ«tÄ«bas iespÄ"jas, ko Å¡ajā jomā strādājoÅ¡ajiem piedāvā UEFA un FIFA. Jau tagad palaikam ir semināri, meistardarbnÄ«cas, kopÄ«gi analizÄ"jam kādas problÄ"mas," Å…ina stāsta. Tālākas nākotnes sapnis viņai ir darbs sievieÅ¡u futbola komitejā UEFA.

Lietuva un lidosta 

ArÄ« pats pirmais darbs Å…inai bijis saistÄ«ts ar futbolu - skolas laikā viņa bija trenera asistente. Patlaban Å…ina jau pati ieguvusi licenci, kas viņai ļauj trenÄ"t futbolā bÄ"rnus no seÅ¡u lÄ«dz 12 gadu vecumam, tikai tam Ä«sti nav laika. "BÄ"rniem tu esi kā piemÄ"rs, kā mamma, tu nevari paņemt trenÄ"t bÄ"rnus un neveltÄ«t viņiem laiku."

StudÄ"jot 1. kursā, Å…ina kādu laiku pastrādājusi Sportland veikalā, no kurienes viņu kā akurātu un apzinÄ«gu darbinieci vÄ"lāk negribÄ"ja laist prom, taču darbu izrādÄ«jās pārāk grÅ«ti savienot ar mācÄ«bām un futbolu. Jo vairāk brÄ«dÄ«, kad Å…inu kā labu vārtsardzi uz pāris gadiem "izÄ«rÄ"ja" Lietuvas sievieÅ¡u futbola klubam FC Gintra Universitates.

"Tas mani praktiski padarÄ«ja par pirmo gandrÄ«z profesionālo futbolisti Latvijas sievieÅ¡u futbolā - ar lÄ«gumu un atalgojumu. Braukāju nedÄ"ļas nogalÄ"s uz spÄ"lÄ"m un nometnÄ"m Å auļos, mazliet apguvu lietuvieÅ¡u valodu, piepalÄ«dzÄ"ju arÄ« menedžerim, jo labi protu angļu valodu," Å…ina stāsta un piebilst, ka Lietuvas dāmu futbols, lielā mÄ"rā pateicoties arÄ« Å¡Ä« futbola kluba aktivitātÄ"m, lÄ«dz Å¡im bijis mÄ"rÄ·tiecÄ«gāks, uz izaugsmi vairāk tendÄ"ts nekā Latvijā.

Kad lÄ«gums Lietuvā beidzies, viņa meklÄ"jusi jaunu darbu, jo bija sākusi dzÄ«vot atseviÅ¡Ä·i no vecākiem un maÄ£istrantÅ«ra bijusi dažas dienas nedÄ"ļā. "GribÄ"ju aizpildÄ«t tukšās dienas." Å…ina sÅ«tÄ«ja CV, lÄ«dz tika pie darba lidostas RÄ«ga ADD jeb DroÅ¡Ä«bas departamentā, kas pārbauda biļetes, pasažierus, droÅ¡Ä«bu lidmaÅ¡Ä«nas salonā utt. "Cik biju kaut kur lidojusi, man lidostā ļoti patika. Bet, nostrādājot tajā četrus gadus, sapratu, ka tā patika vairāk bija ceļojuma gaidu dÄ"ļ.

Sapratu, ka cilvÄ"ki aviācijā neguļ, darbs ir nogurdinoÅ¡s. Strādāju maiņās, arÄ« naktÄ«s. Tas gan deva lielu pieredzi darbā ar cilvÄ"kiem un stresa apstākļos, iemācÄ«jos bÅ«t elastÄ«ga," Å…ina teic. Liels bija prieks, kad pÄ"c aizsÅ«tÄ«ta CV viņu uzaicināja uz pārrunām LFF, kur pÄ"c tam arÄ« paņÄ"ma darbā. "Viņi saprata, ka esmu cilvÄ"ks no futbola, kas to pazÄ«st no iekÅ¡ienes, man bija arÄ« laba izglÄ«tÄ«ba. LFF arÄ« saredzÄ"ju izaugsmes iespÄ"jas, lidostā tādu trÅ«ka, bija tāda nepilnvÄ"rtÄ«ga sajÅ«ta."

DrÄ«z bÅ«s atspÄ"riens 

Tagad no janvāra Å…inas pienākumi ir gan palÄ«dzÄ"t LFF attÄ«stÄ«bas departamentam, atbalstot futbola klubus, gādājot par informāciju, inventāru u. tml., gan kopt tieÅ¡i sievieÅ¡u futbola lauciņu. "Å ajos deviņos mÄ"neÅ¡os ir padarÄ«ts milzÄ«gs darbs, jo gribÄ"jām visu sakārtot, lai meitenes saprastu, ka LFF par viņām rÅ«pÄ"jas. SievieÅ¡u kausa finālā, ko organizÄ"jām pirmo reizi, sagatavojām kausu, medaļas, balvas, un pati gandrÄ«z apraudājos, redzot, cik meitenes priecÄ«gas, jo lÄ«dz Å¡im nekā tāda nav bijis," Å…ina stāsta.

Viņas pārziņā ir gan telpu, gan lauka futbols, Latvijas SievieÅ¡u lÄ«gā un Pirmajā lÄ«gā notiekošās sacensÄ«bas, arÄ« dažādi starptautiskie projekti. "CenÅ¡amies arÄ« vairāk atspoguļot katru turnÄ«ru savā mājaslapā, sakārtojām licences, katram čempionātam izveidojām savu logo, savu brendingu, labas balvas, kas stimulÄ" meitenes piedalÄ«ties," uzskaita Å…ina un uzsver, ka tieÅ¡i sievieÅ¡u futbola popularizÄ"Å¡ana ir viens no bÅ«tiskākajiem uzdevumiem. Tā labā septembrÄ« Å…ina piedalÄ«jās Futbola dienas 2014 rÄ«koÅ¡anā un tās ietvaros sadarbÄ«bā ar FIFA organizÄ"ja projektu Live Your Goals jeb Sapņi piepildās, kura mÄ"rÄ·is bija kliedÄ"t stereotipus par to, ka futbols ir tikai vÄ«rieÅ¡u sports. Pasākumu apmeklÄ"ja 150 meiteņu, un potenciāli 80 no viņām bÅ«s nākamās spÄ"lÄ"tājas. "Iznāca riktÄ«gi svÄ"tki!"

Izaicinājumu gan joprojām ir daudz. PiemÄ"ram, piesaistÄ«t futbolam vairāk meiteņu un no 2016. gada katrā vÄ«rieÅ¡u futbola akadÄ"mijā izveidot arÄ« sievieÅ¡u klubu. "Redzam, ka bez tā nebÅ«s attÄ«stÄ«bas, jo ne visi grib nodarboties ar meitenÄ"m," Å…ina pamato. Tāpat iecerÄ"ts kaut kādā veidā sasaistÄ«t aktÄ«vo sportu ar izglÄ«tÄ«bu, lai viens nav jāpamet otra dÄ"ļ un meitenes ilgāk paliktu sportā. "Domāju, pÄ"c diviem trim gadiem sievieÅ¡u futbolā Latvijā bÅ«s zināms atspÄ"riens. Mums ir nākotne," Å…ina saka.