Latvijas lielie būvnieki iekaro ārvalstu tirgu

Lai gan EM apgalvo, ka bÅ«vniecÄ«bas eksporta dinamika patlaban ir mÄ"renāka nekā pÄ"rn, jo ārÄ"jos tirgos ekonomiskā situācija ir saspringta un pieprasÄ«jums pÄ"c bÅ«vniecÄ«bas darbiem pavājinās, lielie Latvijas bÅ«vnieki tomÄ"r veiksmÄ«gi realizÄ" eksportu. EM dati liecina, ka visvairāk bÅ«vniecÄ«bas eksporta saistÄ«ts galvenokārt ar ES valstÄ«m - Zviedriju (12% no visa eksporta) un Lielbritāniju (7% no eksporta).

BÅ«vniecÄ«bas uzņÄ"mums SIA Arčers, kura pamatdarbÄ«ba ārpus Latvijas ir stikloto bÅ«vkonstrukciju ražoÅ¡ana un uzstādÄ«Å¡ana, apgÅ«stot eksporta tirgu, pirmo projektu realizÄ"ja 2004.gadā. Å obrÄ«d bÅ«vfirma 35% no uzņÄ"muma Latvijā saražotās produkcijas novirza ārvalstu tirgiem. Galvenās eksporta mÄ"rÄ·a valstis Å¡obrÄ«d esot NorvÄ"Ä£ija, Beļģija un Zviedrija, iestrādes izveidotas arÄ« Dānijā un Lielbritānijā. Iekarojot ārvalstu tirgu, meitasuzņÄ"mumus NorvÄ"Ä£ijā, Zviedrijā, Lielbritānijā un Vācijā izveidojis Skonto Enterprises, stāsta bÅ«vfirmas Ä«paÅ¡nieks Guntis Rāvis un apgalvo, ka kopÅ¡ 2009.gada ārvalstÄ«s realizÄ"ti jau vairāk nekā 50 objektu, ik gadu dubultojot uzņÄ"muma apgrozÄ«jumu.

IzvÄ"loties valstis, kuru tirgu iekarot, bÅ«vnieki analizÄ" pieprasÄ«jumu un kopÄ"jos bÅ«vniecÄ«bas apjomus, norāda Rāvis. Arčera valdes priekÅ¡sÄ"dÄ"tāja vietnieks Edijs Purmalis atklāj, konkrÄ"tās ārvalstis izvÄ"lÄ"tas galvenokārt sakārtotā tirgus un skaidru, godÄ«gu spÄ"les noteikumu dÄ"ļ. NozÄ«mÄ«gs faktors esot arÄ« attālums, jo konstrukciju transportÄ"Å¡ana un darbinieku ceļoÅ¡ana veido bÅ«tiskas izmaksu pozÄ«cijas.

Asa konkurence valda ikvienā tirgÅ«, un ne Skandināvija, ne rietumvalstis nav izņÄ"mums, norāda Purmalis. Viņš stāsta, ka neviens no vietÄ"jiem uzņÄ"mumiem Eiropas mÄ"rogā nevarot sacensties ar konkrÄ"tā reÄ£iona milžiem. Turklāt veiksmÄ«gi konkurÄ"t starptautiskā mÄ"rogā var tikai tie uzņÄ"mumi, kuri jau nostiprinājuÅ¡ies Latvijā un kuriem ir pieejami gan lÄ«dzekļi, gan laiks ārvalstu tirgu iekaroÅ¡anai. Viņš uzsver, ka Latvijas bÅ«vniecÄ«bas nozares uzņÄ"mÄ"ju vidÄ" reti notikuÅ¡as diskusijas par kopÄ«gu sadarbÄ«bu ārvalstu tirgu iekaroÅ¡anā. Ja tā bÅ«tu, Latvijas uzņÄ"mumi ārvalstu konkurencÄ" spÄ"tu sasniegt daudz vairāk.

Ä€rvalstÄ«s Latvijas bÅ«vnieki veic gan valsts un paÅ¡valdÄ«bu, gan privātā segmenta pasÅ«tÄ«jumus - strādā dzÄ«vojamo māju, biroju Ä"ku, slimnÄ«cu, skolu bÅ«vniecÄ«bas projektos. Un latvieÅ¡iem par pasÅ«tÄ«jumu iegÅ«Å¡anu jāsacenÅ¡as ne tikai ar vietÄ"jiem, bet arÄ« ar Austrumeiropas valstu uzņÄ"mumiem. "Zemākā cena jau sen vairs nav galvenais konkurences instruments ārvalstÄ«s. Šāds priekÅ¡stats ir ļoti novecojis. Tā tas bija aptuveni pirms septiņiem gadiem, kad par pamatu veiksmei tika uzskatÄ«ts Latvijas ļoti lÄ"tais darbaspÄ"ks. Tagad tas ir izlÄ«dzinājies, jo gan mÅ«su darbaspÄ"ka izmaksas auguÅ¡as, gan arÄ« ārvalstu likumdoÅ¡ana paredz ārzemniekiem maksāt tāda paÅ¡a lÄ«meņa algas kā vietÄ"jiem. Un arodbiedrÄ«bas tam seko lÄ«dzi ļoti skrupulozi," skaidro Purmalis un turpina: "Jā, mums ir lÄ"tāki energoresursi, tātad ražoÅ¡ana. Taču, ja mÅ«su produkta cenā jāiekļauj arÄ« transports, darbinieku ceļa biļetes, komandÄ"juma nauda un dzÄ«voÅ¡anas izmaksas, tad tas pats vien sanāk. Å obrÄ«d, piedāvājot savus pakalpojumus ārpus Latvijas, jābÅ«t gataviem uz ļoti gudru konkurenci labi sakārtotā tirgÅ«." TāpÄ"c, lÄ«dzÄ«gi kā mÅ«su valstÄ«, eksporta tirgos Latvijas uzņÄ"mÄ"ji konkurÄ" ar labiem speciālistiem, darbu kvalitāti un Ä«siem izpildes termiņiem.

Visu rakstu lasiet laikrakstā Diena trešdien, 6.novembrī!