Arhibīskaps Vanags: Latvijas pamatā ir latviskā dzīves ziņa un kristīgās vērtības

LELB arhibÄ«skaps Jānis Vanags 18. novembrÄ« Latvijas Republikas proklamÄ"Å¡anas 95. gadadienai veltÄ«tajā ekumeniskajā dievkalpojumā RÄ«gas Domā aicināja nosaukt vārdā Latvijas valsts un nācijas vÄ"rtÄ«bas, kā bÅ«tiskākās uzsverot valsts un nācijas pamatos likto latvisko dzÄ«ves ziņu un kristÄ«gās ticÄ«bas vÄ"rtÄ«bas, faktu, ka par Latvijas valsti daudzi atdeva dzÄ«vÄ«bas, un apzināšanos, ka latvieÅ¡i Latvijā nav vieni. Savukārt Kristus nākÅ¡ana, Vārdam topot par miesu un mājojot starp mums, Latvijai ir ne mazāk svarÄ«ga par atmodu vai brÄ«vÄ«bas cīņām, dievkalpojumā sacÄ«ja arhibÄ«skaps.

"Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs. Viņš bija iesākumā pie Dieva. Viss ir radies caur viņu, un nekas, kas ir radies, nav radÄ«ts bez viņa. Viņā bija dzÄ«vÄ«ba, un dzÄ«vÄ«ba bija cilvÄ"ku gaisma." (Jņ. 1:1-4)

"No kā sākas mÅ«su zemes skaistums? No RadÄ«tāja domas, no Dieva sapņa par to, kāda bÅ«s Å¡Ä« zeme pasaules ziemeļaustrumos. Viss sākās no RadÄ«tāja vārda: "Lai top!" Iesākumā vienmÄ"r ir doma. Iesākumā vienmÄ"r ir Vārds," uzsvÄ"ra arhibÄ«skaps.

Viņš klātesoÅ¡ajiem lika aizdomāties, kādÄ"ļ Ulmaņlaikus bieži vien daudzinām par "zelta laikmetu"- vai tad nevienu nespieda trÅ«kums, vai nebija kredÄ«tu, bezdarba un bankrotu, vai visiem bija cienÄ«gi darba apstākļi un medicÄ«niskā aprÅ«pe, vai visi baudÄ«ja cilvÄ"ktiesÄ«bas un brÄ«vÄ«bas? "Mana paaudze nāk no cita, no okupācijas laika, kad pārsvarā visiem bija darbs, bija bezmaksas skola un medicÄ«na, un visi varÄ"ja samaksāt par Ä"dienu un mājokli. Tad kādÄ"ļ Å¡os laikus pieminam kā posta laikus? (..) Vai ne tādÄ"ļ, ka tas bija laiks bez citas cerÄ«bais, kā komunisma rÄ"gs, un mÄ"s apzinājāmies, ka Latvija ir iznÄ«cināta fiziski un tiek darÄ«ts viss, lai to apmelotu un izdzÄ"stu arÄ« atmiņā? Un vai tas viss neliecina, ka gars ir tas, kas pieÅ¡Ä·ir vÄ"rtÄ«bu maizei un brÄ«vÄ«ba pieÅ¡Ä·ir vÄ"rtÄ«bu darbam un pajumtei?"

Lietas ir tveramas salīdzinājumā un varbūt tieši okupācijas laika pieredze vairāk nekā Ulmaņlaiku ideālā pilnība liek mums tos pielīdzināt zelta laikmetam.

"Apdoma par to, kas mÄ"s bijām, var palÄ«dzÄ"t mums objektÄ«vāk palÅ«koties uz to, kas esam un kas mums ir. Raugoties no turienes, no kurienes nākam, tas, ko esam sasnieguÅ¡i, Latvijai iestājoties Eiropas savienÄ«bā un NATO, liekas pilnÄ«gi neticams." Ne tikai mÄ"s paÅ¡i nevarÄ"jām to cerÄ"t, bet tam neticÄ"ja pat labvÄ"lÄ«gākie draugi rietumos. "MÅ«su sabiedrÄ«bā to vÄ"rtÄ" dažādi. Kāds prātÄ«gi atzÄ«mÄ", ka, ja Dievs mÅ«s nesargās, tad arÄ« NATO neizglābs. Cits ne bez pamata teiks, ka Eiropas SavienÄ«bas vārdā ne tikai bÅ«vÄ" ceļus, bet arÄ« noārda mÅ«su vÄ"rtÄ«bas. VÄ"l kāds sacÄ«s, ka ieviest eiro nozÄ«mÄ" atdot Latvijas suverenitāti. Par to var diskutÄ"t un katrai no Å¡Ä«m tÄ"zÄ"m pat savÄ"jo vidÅ« ir atbalstÄ«tāji un pretinieki. TomÄ"r tajā visā nenoliedzami ir viena labā ziņa: mÄ"s protam spraust lielus mÄ"rÄ·us, un mÄ"s, Latvijas valsts un tās tauta, arÄ« spÄ"jam tos Ä«stenot."

"MÄ"s esam spÄ"juÅ¡i paveikt neticamo. Ko tālāk? Eiropā esam, NATO arÄ«; Mātsrihtas kritÄ"rijus esam izpildÄ«juÅ¡i, budžetu esam konsolidÄ"juÅ¡i, eiro ieviesuÅ¡i. Ko nu? Vai ir vÄ"l kas atlicis darāms? GribÄ"tos cerÄ"t, ka tagad, kad visi Å¡ie lielie plāni ir piepildÄ«ti, nav vairs atlicis neviens, kas bÅ«tu jāizsaka šādiem vārdiem. Jo viss taču sākas no vārda, no domas. GribÄ"tos cerÄ"t, ka nākoÅ¡os plānus mÄ"s izteiksim citos vārdos. PiemÄ"ram, sasniegt, lai vecākā gadagājuma cilvÄ"ku jÅ«tas droÅ¡i par mūža nogali un lai pirmspensijas vecumā sveÅ¡zemju bankas speciālists viņiem nesaka: aizmirstiet par pensiju, par ko visu mūžu esat nodokļus maksājuÅ¡i, bet gādājiet vairāk bÄ"rnu, lai tie jÅ«s vecumā uztur. Vai, piemÄ"ram, panākt, lai jaunieÅ¡i savas nākotnes cerÄ«bas saista ar Latviju, ar tās mÅ«sdienÄ«go, nacionālo izglÄ«tÄ«bas sistÄ"mu, ar tās zinātnes potenciālu un uzņÄ"mÄ"jdarbÄ«bas iespÄ"jām. Vai arÄ«, panākt, lai ļaudis neplÅ«stu uz pilsÄ"tu, bieži vien svešā valstÄ«."

"Pavisam noteikti Å¡ie nav profesionāli formulÄ"jumi un droÅ¡i vien Å¡ie mÄ"rÄ·i ir bijuÅ¡i prātā arÄ« lÄ«dz Å¡im, bet ir svarÄ«gi, lai mÅ«su valsts jaunajos plānos kā mÄ"rÄ·is tiktu vārdā saukta nevis Mātsrihta, bet Latvija, nevis kritÄ"riji un procenti, bet tauta, un nevis valÅ«tas nosaukums, bet cilvÄ"ki."

"TÅ«lÄ«t aiz svÄ"tā sakramenta, vissvÄ"tākais priekÅ¡mets, ko Dievs ir licis mÅ«su priekšā, ir lÄ«dzcilvÄ"ks, tuvākais. Ir svarÄ«gi to pateikt mÅ«su vÄ«zijā, uzrakstÄ«t mÅ«su plānos, jo doma un vārds ir visa sākumā. MÄ"s jau esam pierādÄ«juÅ¡i, ka protam spraust lielus mÄ"rÄ·us un tos arÄ« Ä«stenot - kādÄ"ļ lai mums neizdotos arÄ« tagad?"

"Himna, ko tauta svÄ"tkos dzied Dievam par Latvijas valsti, ir Dievs, svÄ"tÄ« Latviju, bet bÅ«tu labi, ja himna, ko Latvijas valsts ikdienā dzied savai tautai, bÅ«tu Esi man tā, lai es jÅ«tu, cik ļoti to vajag tev. Jā, mums ļoti vajag savu valsti, tikai Å¡ai atziņai bieži vÄ"l jānokāpj no prāta sirdÄ«. Lai mÄ"s jÅ«tam savu valsti. LÅ«k mÄ"rÄ·is, ko patiesi ir vÄ"ts spraust un piepildÄ«t. SeviÅ¡Ä·i, ja palÅ«kojamies, kur esam un salÄ«dzinām ar to, kur sākām."

"Latvijas nākotni lÄ«dzÄ«bā iztÄ"loties kā leduskalnu okeānā, kas paceļas virs Å«deņiem kā balta, mirdzoÅ¡a virsotne, tik skaista, ka tÅ«risti lielos kuÄ£os brauc to apskatÄ«t. Kā daždien mÅ«su sirmo RÄ«gu. Taču baltā, skaistā virsotne var pacelties un mirdzÄ"t pateicoties 7/10 apjoma, kas ir zem Å«dens virsmas un notur virsotni pāri melnajām dzÄ«lÄ"m. Latvijas valsts esam mÄ"s, un katrā no mums ir melnas, tumÅ¡as dzÄ«les. Kā teica kāds mans amata brālis mācÄ«tājs: "Nav neviena grÄ"ka, ko es zināmos apstākļos nespÄ"tu izdarÄ«t." Apustulis Pāvils arÄ« saka: "Visi ir grÄ"kojuÅ¡i un visiem trÅ«kst dievišķās godÄ«bas." Un viņam ir taisnÄ«ba. MÄ"s esam grÄ"kojuÅ¡i. Bet grÄ"ks izpostÄ«ja Ä'deni un posta Latviju. Kā gan lai mÄ"s noturamies virs Å«dens kā balta virsotne? Kas ļauj mums nenogrimt mÅ«su tumÅ¡ajās dzÄ«lÄ"s?"

"Tās 7/10 ir vÄ"rtÄ«bas, kas mums ir dārgas. MÅ«su impulsi un vÄ"lmes, kas sākas tumÅ¡ajās dzÄ«lÄ"s, nonākot lÄ«dz izpausmei bÅ«s balti un celsmÄ«gi tikai, ejot un attÄ«roties cauri vÄ"rtÄ«bu slāņiem. Tas ir tik saprotami, ka pat katrs uzņÄ"mums, kas sevi ciena, cenÅ¡as formulÄ"t savas vÄ"rtÄ«bas. Kādas ir mÅ«su valsts, mÅ«su nācijas vÄ"rtÄ«bas, kas mums ir dārgas?"

Apustulis Pāvils māca: "Domājiet par visu, kas patiess, godājams, taisns un Å¡Ä·Ä«sts, kas ir pievilcÄ«gs un apbrÄ«nojams, kas saistÄ«ts ar tikumu un ir slavÄ"jams." "Vai kāds var pateikt, kas tieÅ¡i mÅ«su valstÄ« ir patiess, godājams, taisns, Å¡Ä·Ä«sts, kas ir tikumisks un slavÄ"jams?"

"Nāciju dara kopÄ«gas vÄ"rtÄ«bas. Vai mums tādas ir? Tāpat jau nav viegli sevi pakārtot vispārÄ«bas vÄ"rtÄ«bām, bet ja tās nav pat Ä«sti zināmas, ko tad? Pat Dievs pasaules radÄ«Å¡anu sāka no vārda. Vai mums nevajadzÄ"tu nosaukt vārdā savas vienojošās vÄ"rtÄ«bas?"

"Tam ir tieÅ¡s sakars ar patriotismu, ko cenÅ¡amies audzināt bÄ"rnos. Ko mÅ«su bÄ"rni varÄ"tu sacÄ«t par mÅ«su pamatvÄ"rtÄ«bām? Vai tās ir kaut kur rakstÄ«tas? Kur bÅ«tu loÄ£iskākā vieta, kur tās ierakstÄ«t - visiem zināmas, visiem pieejamas, kur tajās var palÅ«koties kā spogulÄ« un pavaicāt, vai tas, ko es nupat taisos darÄ«t, saskan ar manas valsts vÄ"rtÄ«bām? DiskutÄ"jot par Satversmes preambulu, pat savÄ"jo starpā ir dažādas domas.  Vajag tādu? VarbÅ«t nevajag? ĪstenÄ«bā tas nav pārāk sarežģīti. Vajag tikai izdomāt, vai ir kaut kāds latviskums vai "latvijiskums", kas mÅ«su valsti dara savdabÄ«gu, atÅ¡Ä·irÄ«gu Eiropas kontekstā un vai gribam to nākotnÄ" saglabāt. Ja tomÄ"r ir kaut kas latvisks vai Ä«pati "latvijisks", ko mÄ"s gribÄ"tu saglabāt, tad Å¡Ä«s vÄ"rtÄ«bas labāk vajag uzrakstÄ«t un nosaukt vārdā, jo sen vairs nav tas laiks, kad tās visiem ir paÅ¡as par sevi saprotamas."

Ko tajās rakstÄ«t, varÄ"tu bÅ«t pati nozÄ«mÄ«gākā diskusija mÅ«su sabiedrÄ«bā. "Taču dažas lietas par to var pateikt tÅ«lÄ«t: pirmkārt, tajā bÅ«tu jāraksta ne tas, kas ir politkorekti, bet tas, kas ir patiesÄ«ba. PiemÄ"ram, tā ir patiesÄ«ba, ka Latvijas Valsts un nācijas pamatos ir likta latviskā dzÄ«ves ziņa un kristÄ«gās ticÄ«bas vÄ"rtÄ«bas. Tā vienkārÅ¡i ir patiesÄ«ba, bez kuras nav 18. novembra republikas, jo tai bija ne tikai juridiskā, bet arÄ« garÄ«gā un kultÅ«ras dimensija."

"Otrkārt, ir jāņem vÄ"rā, kaut prātā pieminot, ka par Latvijas valsti daudzi atdeva dzÄ«vÄ«bas. (..) Tās nedrÄ«kst vienkārÅ¡i izmest pār bortu. Vai tas, ko gribam redzÄ"t savu vÄ"rtÄ«bu apliecinājumā, ir tas, par ko mÅ«su tÄ"vi un vectÄ"vi atdeva dzÄ«vÄ«bu? To vajag pieminÄ"t seviÅ¡Ä·i tādÄ"ļ, ka mums, ja vispār ceram uz kādu nākotni, ir tÅ«lÄ«t pat jābeidz ņirgāties par savu valsti! Ja ne paÅ¡u inteliÄ£ences dÄ"ļ, tad kaut vai pieminot par Latviju krituÅ¡os, necelsies roka internetā uzklabināt dzimtajā latvieÅ¡u valodā: "Muļķu zeme Latvānija." VarbÅ«t tad katras nozares pārstāvim, cÄ«noties par tās interesÄ"m, neliksies piedienÄ«gi daudzināt un kultivÄ"t, ka "atliek tikai braukt prom". Par Latviju ir izliets daudz asiņu, un Brāļu kapi un daudzās krituÅ¡o piemiņas plāksnes dievnamos ir spogulis, kurā ielÅ«koties - vai lÄ"mums, ko grasos pieņemt, vai solis, ko taisos spert, ir radniecÄ«gs tam, ko darÄ«ja tÄ"vi, kad nolika galvu par Latviju. Jo tā ir mana cīņa par savu valsti."

"TreÅ¡ais, ko nedrÄ«kstÄ"tu aizmirst - mÄ"s, latvieÅ¡i neesam Latvijā vieni. Latvijā ir daudz gudru, strādÄ«gu, inteliÄ£entu krievu, baltkrievu, armÄ"ņu, baÅ¡kÄ«ru un citu tautu piederÄ«go ar kuriem kopā var un arÄ« vajadzÄ"s raudzÄ«ties, kāda balta virsotne mÄ"s varam bÅ«t. Ja arÄ« pÄ"c 20 neatkarÄ«bas gadiem ir jÅ«tams kāds saspÄ«lÄ"jums, tad saprātÄ«giem cilvÄ"kiem konflikts ir iespÄ"ja attÄ«stÄ«ties un Å¡Ä·Ä«stÄ«ties, nevis tajā kavÄ"ties. Nākotnes pamatos jāmeklÄ" vÄ"rtÄ«bas, ap kurām mÄ"s varÄ"tu pulcÄ"ties kopā. Tas var Å¡Ä·ist utopiski, taču mÄ"s esam valsts, kas, ja reiz mÄ"rÄ·i ir saukusi vārdā, to spÄ"j arÄ« piepildÄ«t."

Ja pirmā problÄ"ma ar apustuļa padomu bija - saprast, kas tad Latvijas Republikā ir patiess, taisnÄ«gs, godājams un tikumisks, tad otra problÄ"ma ir piedabÅ«t sevi par to domāt. "Pat ja mÅ«su vÄ"rtÄ«bas bÅ«tu skaidri aprakstÄ«tas visstiprākajos dokumentos - kā lai pakļaujam tām savas domas, savu gribu, savu sirdi? Kā jÅ«gsi tā brauksi, un, ko domāsi, to arÄ« darÄ«si. Latviju tāpat kā Ä'deni ir postÄ«jis tas, ka cilvÄ"ku domas un vÄ"lmes ir bijuÅ¡as pavisam kur citur. TādÄ"ļ grÄ"ks ir ne mazāk valstiska problÄ"ma kā banku krÄ«ze. Faktiski otrā pat izriet no pirmās."

"Kur ir risinājums? Un atkal - iesākumā bija Vārds. Dievs radÄ«ja pasauli ar vārdu. Un, kad Dievs redzÄ"ja, kā grÄ"ks posta pasauli un arÄ« viņa visskaistāko zemi, tas pats radoÅ¡ais Vārds tapa miesa un mājoja mÅ«su vidÅ«. Kristus nāca pasaulÄ", lai atrisinātu grÄ"ka problÄ"mu. Viņš vienÄ«gais to spÄ"ja. Viņš ne tikai mācÄ«ja par to, kas ir tikumisks un taisns, viņš arÄ« nodzÄ«voja nevainojami bezgrÄ"cÄ«gu dzÄ«vi, un ar savu nepelnÄ«to nāvi izpirka mÅ«su grÄ"kus pie krusta. Tiem, kas ticÄ«bā nāk pie viņa, Kristus dāvā piedoÅ¡anu un dod iespÄ"ju un vÄ"lÄ"Å¡anos sākt no jauna."

"Ne kāda kristÄ«gā ideja vai princips, bet dzÄ«ve ar viņu, sastapÅ¡anās ar viņu ikdienā, un galu galā - milestÄ«ba uz viņu ir tā, kas dod gan svÄ"tÄ«gas bÄ"das par grÄ"kiem, gan arÄ« vÄ"lÄ"Å¡anos un spÄ"ku labot savu dzÄ«vi. Un tas savelk kopā visu lÄ«dz Å¡im runāto. TādÄ"ļ Kristus nākÅ¡ana, Vārdam topot par miesu un mājojot starp mums, Latvijai ir ne mazāk svarÄ«ga par atmodu vai brÄ«vÄ«bas cīņām."

"Viņā bija dzÄ«vÄ«ba un dzÄ«vÄ«ba bija cilvÄ"ku gaisma, rakstÄ«ts evaņģÄ"lijā. ReizÄ"m vajag lielu mÄ«lestÄ«bu, lai redzÄ"tu skaistumu 95 gadus vecā sejā, kura glabā ne tikai laimes brīžu, bet arÄ« sÅ«ru pārbaudÄ«jumu pÄ"das. (..) Lai Kristus gaismā mÄ"s tomÄ"r redzam, ka Latvija ir Dieva visskaistākā zeme, lai novÄ"rtÄ"jam tās iespÄ"jas un spraužam Dieva iedvesmotus mÄ"rÄ·us, kas mÄ"s varam nākotnÄ" bÅ«t. Lai Kristus gaismā redzam savus tuvākos, Dieva acÄ«s svÄ"tus kā sakraments, un kopā ar Viņu Å¡os mÄ"rÄ·us piepildām. Mazliet lokalizÄ"jot Kristus vārdus - viņš teica: "Es esmu Latvijas gaisma. Kas man seko, tas patiesi nestaigās tumsÄ«bā, bet tam bÅ«s dzÄ«vÄ«bas gaisma." Rādi, Kungs, mums Tavu ceļu un liec mums gribÄ"t pa to iet!"