Juris Dimiters: Maximālā pasaule

"This ain’t no technological breakdown. Oh no, here's the street to hell." Chris Rea. 1989

Kad pÄ"c notikušās traÄ£Ä"dijas ieeju tagad kādā lielveikalā, acis neviļus raugās uz augÅ¡u - viss liekās apdraudoÅ¡s un bÄ«stams. Gaidot rindā pie kasÄ"m, uzmācÄ«gā vÄ«zijā skatos gan sevi, gan kasieres, gan ar iepirkuma groziņiem un ratiņiem stāvoÅ¡os, kā upurus. Kas var bÅ«t vÄ"l nežÄ"lÄ«gāk, kā pÄ"kšņi tikt apraktam zem paÅ¡u bÅ«vÄ"ta mÅ«sdienu tempļa drupām. Gribot, negribot depresÄ«vas noskaņas sāk valdÄ«t pār veselo saprātu. 

Ar tādu traumÄ"tu psihi nesen klÄ«du pa bijušā Vefa teritorijā esoÅ¡o Dominu, kur netÄ«ro cehu vietā , sociālistiskā darba klaušās aizvadÄ«to mūžu piemiņai, kā majestātisks sarkofāgs uzbÅ«vÄ"ts gigantisks kapitālisma dievnams. Preču klāsts te un arÄ« visās citās dižpārdotavās ir sasniedzis savu apogeju. Tā nav tradicionālā pārtika un priekÅ¡meti, tās jau ir neatkarÄ«gas mutācijas, kuras dzÄ«vo savu dzÄ«vi un paÅ¡as sevi Ä£enerÄ" Ä£eometriskā progresijā, ielencot mÅ«s tajā bagātākajā zemeslodes pusÄ", kur arÄ« man laimÄ"jies piedzimt. 

Vājprāts, kā mÄ"s piecdesmit garus gadus varÄ"jām bez visa tā izdzÄ«vot. Å odien plauktu rindas lÅ«zt no pārpilnÄ«bas. Plaukts un visas tā modifikācijas, kā konteineri, furgoni vai fÅ«res jau ir kļuvuÅ¡i par laikmeta zÄ«mÄ"m un stilu. ArÄ« arhitektÅ«ra pieņem lielveikalu funkcionālo stellāžu formas. Jumtam vairs nav pasargāšanas funkcija - tas ir kā jauns plaukts uz kā kaut ko uzbÅ«vÄ"t, vai sakrāmÄ"t, ar mÄ"rÄ·i vÄ"l vairāk nopelnÄ«t. 

Tā tas bija Dakā, Bangladešā, Å¡Ä« paÅ¡a gada sākumā, kur dzÄ«vÄ«bu zem betona paneļu drupām zaudÄ"ja vairāk kā tÅ«kstotis cilvÄ"ku. Dzenoties pÄ"c peļņas un pretÄ"ji droÅ¡Ä«bas noteikumiem, tur virs kādas veikalu Ä"kas tika papildus uzcelti četri stāvi, kuros maksimāli saspiest un ekspluatÄ"t lÄ"to darbaspÄ"ku.To sauca par optimizāciju, kas mums nav sveÅ¡s vārds. Tā tas bija Seulā 1995.gadā un tieÅ¡i tas pats arÄ« notika ZolitÅ«dÄ". Kad Seulā sagruva tirdzniecÄ«bas centrs un gāja bojā 500 cilvÄ"ki, Dienvidkoreja tika dÄ"vÄ"ta par Ä€zijas tÄ«Ä£eri - arÄ« mÅ«s nesen nosauca par Baltijas tÄ«Ä£eri. Kas tad Å¡Ä«m civilizācijas tehnogÄ"najām katastrofām ir kopÄ«gs? 

Pirms traÄ£Ä"dijas virtuālajā vidÄ" bija debates par konstitÅ«cijas kodolu, par kādu seviÅ¡Ä·u preambulu, bet realitāte rāda, ka dzÄ«vojam pasaulÄ" ar antihumānu kodolu, kuras vadošā preambula ir peļņa un nežÄ"lÄ«ga konkurence - darviniska dzÄ«vnieku pasaules cīņa par izdzÄ«voÅ¡anu. Jā Å¡im antihumānajam kodolam iepakojums ir skaists un pārdevÄ"jām jāsmaida, lai arÄ« viņas spiestas necilvÄ"ciski vergot.Tas ir iedresÄ"ts smaids. Rietumu pasaules cilvÄ"ki māk žilbinoÅ¡i smaidÄ«t, jo dresÄ"ti jau n-tajās paaudzÄ"s. To sauc par kultÅ«ras lÄ«meni, kas mums vÄ"l jāsasniedz.

Kas ir tie konstrukcijas stiprinājumi, skrÅ«ves, vai balsti kas satur Å¡o māju, kurā dzÄ«vojam un kurā tas viss notiek ? Tie ir kapitāls, peļņa un konkurence. Å Ä« sociālekonomiskā cementa saistviela ir virspeļņa un uz tās uzbÅ«vÄ"tā finansu piramÄ«da ar savām neprognozÄ"jamām un destruktÄ«vām sekām. Demokrātija, kas izveidojusies par gadsimtu gaitā filigrāni izstrādātu kapitālisma vÄ«Ä£es lapu, ir Å¡Ä« naudas režīma reglaments, viņa aizstāvÄ«bas ideoloÄ£ija. ApzÄ«mÄ"jums ir palienÄ"ts no senās GrieÄ·ijas un Romas vergturu iekārtas, bet vai kas mainÄ«jies? Vai tālās BangladeÅ¡as Å¡uvÄ"jas un mÅ«su Maximas pārdevÄ"jas nav modernie vergi. 20 dolāri mÄ"nesÄ«, kuri nopelnÄ«ti siltajā klimatā, ir ekvivalenti mÅ«su kasieres 200 latiem. Modernās pasaules apburtais loks turpinās. Tikai proletariāts ir mainÄ«jis Ä£eogrāfiju. MÅ«sdienu darbā vieniem jāvergo astoņas stundas, bet citiem seÅ¡padsmit, kā pirms simts gadiem J.Raiņa Fabrikas meitenes dziesmā. ArÄ« tieÅ¡i tāpat kā K.Marksa laikā katrā precÄ" tiek ieguldÄ«tas darba stundas - daļa no cilvÄ"ku unikālās eksistences, jo saražotajā produktā ieguldÄ«tais laiks nepieder viņiem, tā ir atsveÅ¡inātā dzÄ«ve, kas primitÄ«vas bezizejas vārdā tiek ar varu tiem atņemta.

Par moderno vergturu pieÅ¡Ä·irto kompensāciju iespÄ"jams nopirkt tikai pārtiku un labāk situÄ"tiem arÄ« kādu mantu, vai izklaidi, ar ko atvieglot atlikušās nedaudz krÄ"slas stundas lÄ«dz jaunam darba rÄ«tam. MÄ"s te it kā dzÄ«vojam labāk, bet tas viss ir uz parāda un rÄ"Ä·ins aug. Lai Å¡Ä« sistÄ"ma pastāvÄ"tu, nepiecieÅ¡ama totāla un stihiska preču un pakalpojumu ražoÅ¡ana un ar to saistÄ«tu darbÄ«bu stimulÄ"Å¡ana. Kapitālisms attÄ«stās uz ekspansijas rÄ"Ä·ina un lai palielinātu pirktspÄ"ju Å¡odien tiek drukāta nauda, tādejādi aizņemoties no nākotnes, no mÅ«su bÄ"rniem un mazbÄ"rniem. Å is amoka skrÄ"jiens tiek nosaukts par inovāciju vai kreativitātes ceļu, vai arÄ« kādās citās PR speciālistu vārdu pÄ"rlÄ"s.

Ja apstātos mÅ«su patÄ"rÄ"Å¡anas drudzis un ar to saistÄ«tā bezjÄ"dzÄ«gā resursu izÅ¡Ä·ieÅ¡ana, tad nevajadzÄ"tu ne 1917.gada, ne dziedoÅ¡o revolÅ«ciju. VajadzÄ"tu tikai kādu brÄ«di neko nepirkt un viss sabruktu kā kārÅ¡u namiņš.

Un tā 2013.gada 21.novembrÄ« manas paaudzes laikā nepieredzÄ"ta traÄ£Ä"dija, mums, sadzÄ«ves un patÄ"rÄ"Å¡anas transā esoÅ¡ajiem, atsedza sistÄ"mas velniÅ¡Ä·o kāju, atklāja tās, aiz demokrātiskās fasādes paslÄ"puÅ¡os, melno pusi No tālo atmiņu tumsas iznirst Pink Floyd un The Dark Side Of The Moon. Toreiz dziesmas Money ritmos, vārdus Money it’s against the law, money is the basis of all evil today... nesaprotot, mÄ"s dejojām un sapņojām kā komunistu varu nomainÄ«t ar naudas varu. 

Izrādās ka visa mūsu sapņu arhitektūra ir bijusi greiza, ka uzceltā māja brūk, pašus ar visām savām cerībām un sapņiem aprokot. Tu nevienu mirkli nevari būt drošs, ka nekļūsi par nākošo šīs "arhitektūras" upuri.

BrÄ«dÄ« pÄ"c katastrofas interneta tÄ«klos un masu medijos tas viss uzplaiksnÄ« nežÄ"lÄ«gā atklātÄ«bā, bet tad jau nostrādā signalizācija un ieslÄ"dzas demokrātijas preventÄ«vie mehānismi. Nekas nemainÄ«sies - automātiski iedarbojas pārsimt gadu pieredzÄ" slÄ«pÄ"tais aizsarglÄ«dzekļu arsenāls. InformatÄ«vajā troksnÄ«, kuru ar naudas varas algoto masu mediju palÄ«dzÄ«bu rada institÅ«ciju, advokātu un ekspertu uzblÄ«dušās birokrātijas mudžeklis, patiesÄ«ba pazÅ«d. 

Ir pienākusi kārtÄ"jā piektdiena, kas nozÄ«mÄ" ka jāizved atkritumi. Stumjot pret kalnu smago konteineru, jÅ«tos kā mitoloÄ£iskais Sizifs un atceros laiku, kad miskastes nebija, kad mums bija tikai ugunskurs un komposta kaudze uz kuras Å¡ad tad izauga pa kādam Ä·irbim. Atkal uzmācās melnās domas, ka Å¡Ä« sistÄ"ma ir planÄ"tas slepkava. Tā kā milzu gaļas maÅ¡Ä«na neapstāsies, kamÄ"r nepārmals visu dzÄ«vo un nedzÄ«vo dabu. Zemes priekÅ¡pÄ"dÄ"jie resursi maximāli tiek izmantoti miljoniem nevajadzÄ«gu produktu un lietu ražoÅ¡anai un patÄ"rÄ"Å¡anai.

Tāda fantasmagoriska aina pārņem jau tā uzbudināto fantāziju, un kad es, no visa Å¡Ä« murga bÄ"got, atveru datoru, tad savā pastkastÄ" atrodu vÄ"stuli, kurā man piedāvā Ä·ermeņa relaksÄ"Å¡anās masāžas jostu ar 55 procentu atlaidi.