Girgensone: Būvniecības normatīvais regulējums atbalsta pasūtītāja diktātu

PaÅ¡reizÄ"jais bÅ«vniecÄ«bas normatÄ«vais regulÄ"jums nav efektÄ«vs, kropļo konkurenci un atbalsta pasÅ«tÄ«tāja diktātu. BÅ«vniecÄ«bas jomu reglamentÄ"joÅ¡o normatÄ«vo aktu sistÄ"ma ir sarežģīta. Tās pamats ir BÅ«vniecÄ«bas likums, kas ir stājies spÄ"kā 13.09.1995., bet zaudÄ" spÄ"ku 01.02.2014., jo ir pieņemts jauns BÅ«vniecÄ«bas likums, kura mÄ"rÄ·is ir kvalitatÄ«vas dzÄ«ves vides radÄ«Å¡ana, nosakot efektÄ«vu bÅ«vniecÄ«bas procesa regulÄ"jumu, lai nodroÅ¡inātu valsts ilgtspÄ"jÄ«gu ekonomisko un sociālo attÄ«stÄ«bu, kultÅ«rvÄ"sturisko un vides vÄ"rtÄ«bu saglabāšanu, kā arÄ« energoresursu racionālu izmantoÅ¡anu. Ir plānots, ka BÅ«vniecÄ«bas likums radÄ«s mÅ«sdienÄ«gu un modernu bÅ«vniecÄ«bas procesa tiesisko regulÄ"jumu, kas harmonizÄ"s nacionālo likumdoÅ¡anu ar ES tiesÄ«bu aktiem, kā arÄ« sekmÄ"s sabiedrÄ«bas iespÄ"jas lÄ«dzdarboties lÄ"mumu pieņemÅ¡anā bÅ«vniecÄ«bas procesā, jo BÅ«vniecÄ«bas likums tika izstrādāts balstoties uz principu - bÅ«vniecÄ«ba ir teritorijas plānojuma izpilde.

LÄ«dz ZolitÅ«des traÄ£iskajiem notikumiem bÅ«vniecÄ«bas normatÄ«vais regulÄ"jums sabiedrÄ«bu neinteresÄ"ja, ar to strādāja daudz un dažādi bÅ«vniecÄ«bas speciālisti, juristi, paÅ¡valdÄ«bas, ekonomikas ministrija, patÄ"rÄ"tāju tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas centrs. Å is normatÄ«vais regulÄ"jums kopÅ¡ BÅ«vniecÄ«bas likuma pieņemÅ¡anas ir attÄ«stÄ«jies lÄ«dzÄ«gi sniega pikai, un tajā ietilpst 25 speciālie likumi, VispārÄ«gie bÅ«vnoteikumi, 48 Ministru kabineta noteikumi, 31 Latvijas bÅ«vnormatÄ«vs, kas apstiprināts kā Ministru kabineta noteikumi.

Tikai tagad sabiedrÄ«ba ir bijusi spiesta sadzirdÄ"t to, ka neviens no dažādās bÅ«vniecÄ«bas procesa stadijās iesaistÄ«tajiem speciālistiem, tai skaitā pasÅ«tÄ«tājs, nav apmierināts ar pastāvoÅ¡o bÅ«vniecÄ«bas tiesisko regulÄ"jumu tieÅ¡i tā sarežģītÄ«bas dÄ"ļ, tieÅ¡i tādÄ"ļ, ka Å¡is regulÄ"jums ir vÄ"rsts uz procesu, uz dokumentÄ"Å¡anu, uz saskaņoÅ¡anu, uz lÄ"mumu pieņemÅ¡anu, atbildÄ«bas un kontroles sfÄ"ru sadrumstaloÅ¡anu un dalÄ«Å¡anu, nevis uz rezultātu.

Kaut BÅ«vniecÄ«bas likumam un ar to saistÄ«tajiem normatÄ«vajiem aktiem ir bijis jāreglamentÄ" bÅ«vniecÄ«bas dalÄ«bnieku savstarpÄ"jās attiecÄ«bas, kā arÄ« viņu tiesÄ«bas un pienākumus bÅ«vniecÄ«bas procesā un atbildÄ«ba par bÅ«vniecÄ«bas rezultātā tapušās bÅ«ves atbilstÄ«bu tās uzdevumam, ekonomiskajam izdevÄ«gumam, paredzÄ"tajam kalpoÅ¡anas ilgumam un attiecÄ«gajiem normatÄ«vajiem aktiem, kā arÄ« valsts pārvaldes un paÅ¡valdÄ«bu institÅ«ciju kompetenci attiecÄ«gajā bÅ«vniecÄ«bas jomā, tomÄ"r ir jākonstatÄ", ka ar tiesisko regulÄ"jumu, attÄ«stot procesuālās darbÄ«bas, ir radÄ«ta sistÄ"miska problÄ"ma, kas traucÄ" nozares attÄ«stÄ«bu, neveicina bÅ«vniecÄ«bas kvalitāti un ir sekmÄ"jusi ZolitÅ«des traÄ£Ä"dijas cÄ"loņu raÅ¡anos.

Tā kā jebkuras tiesÄ«bu normas, kas veido normatÄ«vo regulÄ"jumu ne tikai, bet arÄ« konkrÄ"tā nozarÄ", ir kompetentu valsts iestāžu noteikti vai sankcionÄ"ti vispārÄ«ga rakstura uzvedÄ«bas noteikumi, kas izsaka valsts gribu, regulÄ" sabiedriskās attiecÄ«bas, ko garantÄ" valsts, tad tiesÄ«bu normas Å¡ajā nozarÄ" regulÄ" cilvÄ"ku attiecÄ«bas ar valsts palÄ«dzÄ«bu, tās noformulÄ" cilvÄ"ka tiesiskās uzvedÄ«bas modeli, kas nosaka optimālo rÄ«cÄ«bu konkrÄ"tajā situācijā. Tas nozÄ«mÄ", ka arÄ« ar bÅ«vniecÄ«bas tiesisko regulÄ"jumu, kas nosaka cilvÄ"ku tiesiskās uzvedÄ«bas modeli un optimālo rÄ«cÄ«bu konkrÄ"tajā situācijā, valsts ar attiecÄ«gu institÅ«ciju un amatpersonu starpniecÄ«bu veido, nosaka, akceptÄ" konkrÄ"ta rezultāta raÅ¡anos. GadÄ«jumā, ja cilvÄ"ku jeb bÅ«vniecÄ«bas subjektu (pasÅ«tÄ«tāja, arhitekta, bÅ«vinženiera, konstruktora, bÅ«vnieka, bÅ«vuzrauga, bÅ«vinspektora u.c. speciālistu) tiesisko uzvedÄ«bu var ietekmÄ"t dažādi subjektÄ«vi faktori, un normatÄ«vais regulÄ"jums to pieļauj, jo prioritāri nenosaka pasÅ«tÄ«tāja atbildÄ«bu par rezultātu, tad iesaistÄ«to subjektu optimālā rÄ«cÄ«ba procesa Ä«stenoÅ¡anā nav ne prognozÄ"jama, ne reglamentÄ"jama, kas jau iepriekÅ¡ nosaka situāciju, kad jebkurā gadÄ«jumā neatkarÄ«gi no deklarÄ"tās kontroles un uzraudzÄ«bas, bÅ«vniecÄ«bas procesā tapuÅ¡ais rezultāts tiks valstiski akceptÄ"ts.

Neiedziļinoties konkrÄ"tās bÅ«vniecÄ«bas normatÄ«vā regulÄ"juma problÄ"mās, var secināt, ka Å¡is regulÄ"jums nav efektÄ«vs, tas kropļo konkurenci, atbalsta pasÅ«tÄ«tāja jeb investora diktātu, nerÅ«pÄ"jas par vides kvalitāti un objektu droÅ¡Ä«bu, nenosaka vienotus kontroles principus un kritÄ"rijus, pieļauj deklaratÄ«vus saskaņojumus, nenodroÅ¡ina projektÄ"Å¡anas kvalitāti, nerÅ«pÄ"jas par bÅ«vniecÄ«bas procesa viengabalainÄ«bu un caurskatāmÄ«bu no procesa jÄ"gas, nevis burta viedokļa.

Jebkuram normatÄ«vajam regulÄ"jumam, it Ä«paÅ¡i tādam, kas saistÄ«ts ar tautsaimniecÄ«bas attÄ«stÄ«bu, bÅ«tu jāatvieglo regulÄ"jamajā jomā iesaistÄ«to subjektu darbÄ«ba, motivÄ"jot uz sadarbÄ«bu un kvalitāti, kā arÄ« jānodroÅ¡ina stabilitāte un prognozÄ"jamÄ«ba dažādu standartu un sertifikātu ievieÅ¡anā un kontroles mehānismu piemÄ"roÅ¡anā, kas kopumā dotu pārliecÄ«bu, par šāda normatÄ«vā regulÄ"juma vienveidÄ«gu un nelokāmu piemÄ"roÅ¡anu un ievÄ"roÅ¡anu.