Vienotības Jaunatnes organizācija: Valdības veidošanas kritēriji: tiesības un politika

Latvija pÄ"c gada vadÄ«s Zemeslodes attÄ«stÄ«tāko daļu - Eiropas SavienÄ«bu. Ir jāgatavojas, lai to veiktu godam, nevis jārotaļājas ar valdÄ«bas veidoÅ¡anu, radot satricinājumus, kas ietekmÄ" starptautisko kredÄ«treitingu un Latvijas atjaunoto reputāciju. TāpÄ"c Ä«paÅ¡i pārsteidz, ka RÄ«gas pils nav spÄ"jusi atklāti definÄ"t kritÄ"rijus, kurus neizpilda lÄ«dz Å¡im izvirzÄ«tie valdÄ«bas vadÄ«tāja kandidāti. Esmu nosÅ«tÄ«jusi Valsts prezidenta kungam vÄ"stuli ar lÅ«gumu dalÄ«ties savas rÄ«cÄ«bas motivācijā ar sabiedrÄ«bu. 

Par Valsts prezidenta juridiskās lomas valstÄ«. Britiem ir Elizabete II, Zviedrijai - Kārlis XVI Gustavs, Vācijai - bezpartejiskais prezidents Joahims Gauks. Å ie cilvÄ"ki reprezentÄ" nāciju, nevis piedalās politikā. AtÅ¡Ä·irÄ«ba ir vien tā, ka valstÄ«s, kur monarha nav bijis, vai tie ir gāzti, valsts galvu ievÄ"l uz laiku. VÄ"stures lÄ«kločiem esot citādiem, arÄ« mÅ«su tautai varÄ"tu bÅ«t bijusi simboliska, mantota dinastija - kurÅ¡u Ä·oniņi vai lÄ«bieÅ¡u virsaiÅ¡i - tad Å¡ajā rakstā skartie jautājumi atkristu paÅ¡i par sevi. KrÄ«vu krÄ«vs vai Ä·oniņiene sÄ"dÄ"tu tronÄ«, atklātu bÄ"rnu svÄ"tkus un nedomātu, ka drÄ«kst uzurpÄ"t varu. Satversme par laimi pilnÄ«gi skaidri nosaka, ka Valsts prezidents ar politiku nenodarbojas. 

Valsts prezidentam nav nekādu izvÄ"les tiesÄ«bu, jo viņa loma ir tikai simboliska. Izcilais tiesÄ«bzinātnieks Kārlis DiÅ¡lers ir skaidri norādÄ«jis, ka ministru prezidenta kandidāta nosaukÅ¡ana nav Valsts prezidenta prerogatÄ«va, bet formāla procedÅ«ra. Valsts prezidentam nav tiesÄ«bu realizÄ"t savas personiskās vÄ"lmes pat ja viņam tādas pat bÅ«tu. VÄ"l vairāk - DiÅ¡lers savā monogrāfijā skaidri analizÄ" jautājumu, ka kādam politiÄ·im - jo Valsts prezidents tāds nav - ir jāuzņemas lÄ«dzatbildÄ«ba par lÄ"mumu uzaicināt ministru prezidentu. Daži teorÄ"tiÄ·i pieļauj, ka Ministru prezidenta uzaicināšanu politiski lÄ«dzparaksta jaunuzaicinātais Ministru prezidents. TomÄ"r DiÅ¡lers uzsver, ka Valsts prezidentam nav brÄ«vas rokas personu izvÄ"lÄ" Ministru prezidenta amatam un Valsts prezidents var iecelt ministru prezidenta amatā tikai personu, kuru Saeimas vairākums jau pietiekoÅ¡i noteikti ir izraudzÄ«jis Å¡im amatam. 

KāpÄ"c tad vispār izveidojusies šāda situācija, kurā Valsts prezidents neÄ«steno Saeimas viedokli? Satversmes tÄ"vi bija paredzÄ"juÅ¡i, ka Valsts prezidentu Saeima ievÄ"l pÄ"c sanākÅ¡anas uz savu pilnvaru termiņu. PÄ"c Valsts prezidenta Jāņa ÄŒakstes nāves uzsākās termiņu nobÄ«de, jo tika pieņemts lÄ"mums, ka jaunais prezidents jāievÄ"l uz pilnu termiņu, un Å¡Ä« nobÄ«de netika labota arÄ« 1993.gadā, kad tika ievÄ"lÄ"ts Guntis Ulmanis. 

Vienlaikus Valsts prezidents nav nosaucis publiski argumentÄ"jamus kritÄ"rijus, kas traucÄ" nominÄ"t jau Å¡obrÄ«d nopietna Saeimas Ä«patsvara atbalstÄ«tus un publiski izvirzÄ«tus kandidātus. TomÄ"r Ministru prezidenta amats ir gana atbildÄ«gs, lai zināmi "kvalitātes" kritÄ"riji tomÄ"r tiktu uzstādÄ«ti. Tā kā uzdevām Å¡o jautājumu prezidentam, mans pienākums ir arÄ« publiski paust mÅ«su, VienotÄ«bas Jaunatnes organizācijas viedokli, kādām kvalitātÄ"m jāpiemÄ«t Ministru prezidentam.

Å ie kritÄ"riji ir vienkārÅ¡i, atklāti un saprotami. 

1) Pieredze valdÄ«bā. ValdÄ«bas vadÄ«tāja kandidātam jābÅ«t strādājuÅ¡am valdÄ«bā kā ministram. Lai kādas bÅ«tu runas par uzņÄ"mÄ"jdarbÄ«bas stila vai citu sfÄ"ru pieredzes priekÅ¡rocÄ«bām, Ministru kabinetam ir konkrÄ"ta specifika, valsts pārvaldes iekārta, administratÄ«vās Ä«patnÄ«bas, kuras nedrÄ«kst sākt apgÅ«t valdÄ«bas galvas postenÄ«. Ministru prezidenta kabinets nav skola. Jebkurā jomā ieteicama ir pakāpeniska izaugsme un Latvijas Republikas valdÄ«ba nav brÄ«numains izņÄ"mums. Tā arÄ« praktiski nekad nav noticis - Satversmes darbÄ«bas laikā tikai Valdis Birkavs un Einārs RepÅ¡e nonāca premjera krÄ"slā bez ministra pieredzes, abi arÄ« atkāpjoties pÄ"c gada, pusotra darbÄ«bas. Lai kādas teikas klāstÄ«tu par Andra Å Ä·Ä"les nākÅ¡anu no "biznesa vides", trÄ«s gadus viņš bija strādājis Ministru padomÄ", divus gadus pirms valdÄ«bas vadÄ«Å¡anas vÄ"l pildÄ«ja lauksaimniecÄ«bas ministra pienākumus. Nepolitiskie Latvijas Valsts mežu, Latvijas Dzelzceļa un Latvenergo vadÄ«tāji, tāpat kā universitāšu rektori, slimnÄ«cu galvenie ārsti, diplomāti, ierÄ"dņi, baņķieri un uzņÄ"mÄ"ji noteikti ir zinoÅ¡i savā jomā, bet Å¡Ä« joma nav visas nozares administratÄ«va un politiska vadÄ«ba. 

2) Demokrātisks mandāts. Demokrātija nozÄ«mÄ" to, ka brÄ«vus cilvÄ"kus sabiedrÄ«bā pārvalda tie, kurus Å¡ie brÄ«vie cilvÄ"ki ir izvÄ"lÄ"juÅ¡ies. ValdÄ«bas vadÄ«tāja amats prasa ne vien kompetenci, bet augstu morālu autoritāti. Un ne vien autoritāti, bet par Å¡o cilvÄ"ku jābÅ«t balsojuÅ¡am kaut kādam pilsoņu lokam. PolitiÄ·im, kurÅ¡ vada valsti jābÅ«t guvuÅ¡am uzticÄ«bu pÄ"dÄ"jās vÄ"lÄ"Å¡anās vismaz kādā - nacionālā, Eiropas vai vietÄ"jā - vÄ"lÄ"Å¡anu lÄ«menÄ«. Šāds kritÄ"rijs automātiski diskvalificÄ" gan politiÄ·us, kas nekad nav piedalÄ«juÅ¡ies vÄ"lÄ"Å¡anās kā Edgars RinkÄ"vičs, Daniels Pavļuts vai Dans Titavs, gan tādus, kuri ir piedalÄ«juÅ¡ies, bet pÄ"dÄ"jās vÄ"lÄ"Å¡anās izbalsoti kā Ainārs Å lesers, gan tādus, kuri vispār uzskatÄ«juÅ¡i par pareizu netapt publiski sakautiem pÄ"dÄ"jās vÄ"lÄ"Å¡anās - piemÄ"ram, Å Ä·Ä"le vai RepÅ¡e. Lai kādi bÅ«tu Å¡o politikāņu pagātnes nopelni, ir pilnÄ«gi skaidrs, ka viņi atteicās piedalÄ«ties demokrātiskā procesā. Lai, piemÄ"ram, Å¡obrÄ«d RepÅ¡es kungs - pat nerunājot par Liepājas metalurga garantÄ"tajiem desmitiem miljonu latu - bÅ«tu izskatāms kā Ministru kabineta locekļa kandidāts, sākumā Gobzema, PÅ«ces un Fromanes kompānijai ir godÄ«gās vÄ"lÄ"Å¡anās jāizcÄ«na miljonāru biedrÄ«bas Danam Titavam un maza, kontrolÄ"jama frakcija. Tāda ir demokrātijas jÄ"ga - vÄ"lÄ"Å¡anas par kandidātiem, uzticÄ«bas iegÅ«Å¡ana ar lÄ«dzcilvÄ"ku balsÄ«m. 

3) SpÄ"ja gÅ«t parlamenta uzticÄ«bu. ValdÄ«bas rÄ«cÄ«ba ir kompromisa rezultāts - parlamentārā iekārta ir institucionalizÄ"ts mehānisms, kā miermÄ«lÄ«gā ceļā sabiedrÄ«bas vairākums ietekmÄ" un kontrolÄ" valsts varu. Parlamentāra demokrātija ar to arÄ« atÅ¡Ä·iras no prezidentāla režīma un diktatÅ«ras, ka valdÄ«bai ir vajadzÄ«ga pilsoņu uzticÄ«ba. ValdÄ«bas pakļautÄ«ba un atkarÄ«ba no parlamenta nav kāda politikāņu iegriba, bet Saeimas eksistences jÄ"ga. Diez vai ir saprātÄ«gi par valdÄ«bas vadÄ«tāja kandidātiem virzÄ«t, piemÄ"ram, deputātus Dzintaru Rasnaču un Gaidi BÄ"rziņu, kuri ir ievÄ"lÄ"ti un kuriem ir tieslietu ministra pieredze, vai deputātus Jāni Ä€damsonu un Daini Turlo, kuri arÄ« ir ievÄ"lÄ"ti ar iekÅ¡lietu ministra pieredzi, bet kam nav nekādu cerÄ«bu izveidot Saeimas vairākuma atbalstÄ«tu kabinetu. 

VienotÄ«ba ir skaidri demonstrÄ"jusi, ka sevis virzÄ«tiem kandidātiem, kuriem ir ministra pieredze un kuriem pilsoņi ir devuÅ¡i uzticÄ«bu ievÄ"lot Saeimā, Eiropas Parlamentā vai lielākajā valsts paÅ¡valdÄ«bā, ir vismaz četrdesmit procentu atbalsts Saeimā. Å ie kandidāti ir ar pieredzi ārlietās, aizsardzÄ«bā, ekonomikā, kultÅ«ras vadÄ«bā, budžeta vadÄ«bā, Eiropas Parlamentā, kā arÄ« nacionālā attÄ«stÄ«bas plāna izstrādÄ", starpresoru koordinācijā un darbā ar Eiropas Komisiju, izcilām sveÅ¡valodu zināšanām, starptautisku atpazÄ«stamÄ«bu un reputāciju. VÄ"l varÄ"tu uzstādÄ«t prasÄ«bu, lai kandidātam nebÅ«tu PSKP funkcionāra biedra kartiņa, taču slÄ"pta prasÄ«ba, lai tam nebÅ«tu VienotÄ«bas biedra kartes, nav RÄ«gas pils SatversmÄ" noteiktā kompetencÄ".

PaÅ¡reizÄ"jā RÄ«gas pils rÄ«cÄ«ba nevilÅ¡us atgādina reiz 1930.tajos gados Zemnieku savienÄ«bas iesniegtos Satversmes grozÄ«jumus; negaidot to pieņemÅ¡anu Zemnieku savienÄ«bas lÄ«deris veica nopietnus pārkārtojumus 1934.gada 15.maijā. ArÄ« Å¡obrÄ«d Valsts prezidents ir iesniedzis parlamentā savas vÄ"lmes par Satversmes grozÄ«jumiem. Iekams iesniegtie grozÄ«jumi nav pieņemti, nav ne mazākā pamata paplaÅ¡ināt savu personÄ«go varu uz neesoÅ¡as konstitucionālas normas pamata.

Valsts prezidenta kancelejai nav nekāda tiesiska pamata izplatÄ«t paziņojumus, ka Ministru prezidenta kandidātu "meklÄ"". Pilij nav tiesÄ«bu meklÄ"t un neviens nav pazudis.