Doma laukumÄ, aiz tirdzniecÄ«bas bÅ«das aizslÄ"pies, bÄrdu nolaidis, smÄ"Ä·Ä" ZiemassvÄ"tku vecÄ«tis. Katru gadu slimnÄ«cÄs nonÄk daži salatÄ"ti - parasti viņi paziņo, ka vates bÄrda aizdegusies no svecÄ«Å¡u liesmiņÄm vai brÄ«numsvecÄ«tÄ"m. Man nav pieredzes Å¡ajÄ jomÄ, bet esot sintÄ"tiska bÄrda, kas degot gauži labi lÄ«dz ar salavecÄ«Å¡a Ädu, Å«sÄm, uzacÄ«m un skropstÄm. KÄdam salatÄ"tim bÄrdas degÅ¡anu bija mÄ"Ä£inÄjuÅ¡i dzÄ"st ar šņabi.
PÄrÄk dziļus apdegumus neesmu redzÄ"jis, bet ÄrstÄ"Å¡anas metodes ir visdažÄdÄkÄs - vislabÄk izskatÄs, ja salatÄ"tis noziests ar krÄ"jumu. Padomju un Atmodas laikÄ katru gadu uz slimnÄ«cu ar sejas apdegumu tika atvests arÄ« kÄds rÅ«Ä·is bÄ"rnudÄrza vecumÄ. RÅ«Ä·im sejas apdegums bija ļoti nopietns, jo maigÄ bÄ"rna Äda sadega Å¡virkstÄ"dama lÄ«dz ar mÄkslÄ«go bÄrdu. PÄ"dÄ"jos gados bÄ"rniem bÄrdu pantiņu skaitÄ«Å¡anas laikÄ vairs nesien vai Å¡Ädos brīžos iztiek ar elektrisko svecÄ«Å¡u virtenÄ"m.
Neredzams Lauris Reiniks dzied: "Zvani un sveces, un pÄ«rÄgu smarža, galdauti balti un eglÄ«te mirdz." Skatoties, cik steidzÄ«gi smÄ"Ä·Ä" vecÄ«tis pie Doma baznÄ«cas, rodas iespaids, ka daļa no Å¡iem apdeguÅ¡ajiem salatÄ"tiem nemaz nav tikuÅ¡i lÄ«dz eglÄ«tei un mantiņÄm - sintÄ"tisko bÄrdu vienkÄrÅ¡i nosmÄ"Ä·Ä"juÅ¡i jau pirms svinÄ«bÄm. SalatÄ"ti taÄu arÄ« ir dažÄdi - vislabÄk apmaksÄtie ir aktieri ar dabiskÄm bÄrdÄm, apmeklÄ" vispaklausÄ«gÄkos bÄ"rnus baņķieru un tirdzniecÄ«bas firmu vadÄ«tÄju Ä£imenÄ"s, bet ir taÄu arÄ« tÄdi, kas salst pie bankas ÄrdurvÄ«m kÄ iekÅ¡ÄlaidÄ"ji vai pierunÄ lielveikalÄ apmeklÄ"tÄjus ÄaklÄk iepirkties.
Doma laukuma vecÄ«tis liek atjaust, cik tuvu ir ZiemassvÄ"tki un Jaunais gads - ne tikai ar saldsÄ"rÄ«gÄm džinglbelz dziesmiņÄm, bet arÄ« bÄ"rniem, kuriem uzkrituÅ¡as degoÅ¡as eglÄ«tes, uzliets verdoÅ¡s Å«dens, iedots pÄr mÄ"ru iedzert šņabi vai vienkÄrÅ¡i Ä"st to, kas plaÅ¡Ä slÄnÄ« pieejams veikalÄ Maxima vai Rimi pie kases aparÄta. Katru gadu Å¡ajÄ laikÄ reanimatologa PÄ"tera Kļavas gÄdÄ«bÄ nonÄk daži duÄi apdeguÅ¡u, apsaldÄ"juÅ¡os vai piedzÄ"ruÅ¡os bÄ"rnu. Ak vai - es pazÄ«stu arÄ« Latvijas vadoÅ¡os patologanatomus.
ZiemassvÄ"tki sabrauc rakstÄ«tÄs kamanÄs no Rietumiem. Eiropa, sÄkot no decembra vidus, lÄ«dz janvÄra sÄkumam nestrÄdÄ un laiku tÄ"rÄ" iepirkÅ¡anÄs drudzÄ«. Uzdevums apdÄvinÄt visus radus un paziņas ar nelietderÄ«gÄm, lielÄm, relatÄ«vi dÄrgÄm un grÅ«ti laukÄ izmetamÄm dÄvanÄm, kur noteikti priekÅ¡roka bÅ«tu dodama rakstÄ«tiem cimdiem vai stikla-plastmasas-spÄ«dmetÄla suvenÄ«riem.
Latvietim nav tik daudz naudas stulbiem iepirkumiem kÄ vÄcietim, toties visÄdi citÄdi ZiemassvÄ"tku bezdarbÄ«bÄ un veselÄ«bas bojÄÅ¡anÄ mÄ"s esam noÄ·Ä"ruÅ¡i ne tikai vÄcieÅ¡us, bet pat grieÄ·us. Bet mums ir lietas, kas nav ne vÄcietim, ne grieÄ·im. Mums ir pareizticÄ«go tradÄ«cijÄs sakņojuÅ¡ies "vecie ZiemassvÄ"tki un vecais Jaunais gads", kas multinacionÄlos kolektÄ«vos dzerÅ¡anas prieku pagarina lÄ«dz janvÄra vidum. ValdÄ«ba mÅ«s mÄ«l - pÄrcÄ"lusi dažas darbadienas no ZiemassvÄ"tku nedÄ"ļas, kurÄ neviens nestrÄdÄ, uz sestdienÄm, kurÄs arÄ« visi imitÄ" strÄdÄÅ¡anu. KÄ iestÄdes vadÄ«tÄjs es uz ZiemassvÄ"tkiem un Jaungada sagaidÄ«Å¡anu raugos ar bažÄm, ja ne ar paniku.
Redzu - sanÄk kopÄ draugi un sÄk gatavoties garajai naktij no 23.decembra lÄ«dz 2.janvÄrim ar trekniem Ä"dieniem, krutku un raÄ·etÄ"m. Viņi taujÄ cits citam:
- Tu atceries, kÄ mÄ"s pagÄjuÅ¡o
Jauno gadu sagaidÄ«jÄm?
- NÄ".
- Nu tad lai mums Å¡ogad tikpat jautri.
Tad nu jÄmÄ"Ä£ina atcerÄ"ties - kas
Å¡ajos svÄ"tkos ir tik jautrs. Jautra iepirkÅ¡anÄs lielveikalÄ
Maxima. Rinda pÄ"c eglÄ«tes, pÄ"c tam eglÄ«tes kÄja tiek ielikta
starp divÄm papes kastÄ"m, lai var Å¡Å«poties kÄ vÄ"jÄ. EglÄ«tÄ"
svecÄ«tes, zem eglÄ«tes piemidzis salavecÄ«tis. LatvieÅ¡u mentalitÄte
liek ZiemassvÄ"tkos pierÄ«ties lÄ«dz Å«kai, turklÄt tas nozÄ«mÄ"
pÄrÄ"sties piparkÅ«kas, Äipsus, pÄ«rÄgus, hotdogus, cÅ«kas
šņukurus un makburgerus. Baltiem miltiem taukos cepts pÄ«rÄgs ar
speÄ·i iekÅ¡Ä ir vÄ"l neveselÄ«gÄks par makburgeru, kurÄ ir vismaz
viena veselÄ«ga lieta - salÄtu lapa. Sevi mÄ«loÅ¡s latvietis
ZiemassvÄ"tkos savu kuņģi un visu vielmaiņas sistÄ"mu spÄ"j
pÄrslogot lÄ«dz žultsakmeņu lÄ"kmei vai vismaz lÄ«dz gastrÄ«tam.
GodprÄtÄ«ga latvieÅ¡u zeltene salavecÄ«tim raksta vÄ"stulÄ«ti: "Atnes man biezu naudas paciņu un plÄnu tauku slÄni uz vÄ"dera.
PÄ"rn Tu kļūdÄ«jies un izdarÄ«ji visu otrÄdi." Profesors
Anatolijs DanilÄns (nesajaukt ar salavecÄ«ti, izskata lÄ«dzÄ«ba
maldina) te komentÄ": "LatvijÄ ir raksturÄ«ga tendence
pÄrbaroties."
Visas ZiemassvÄ"tku dziesmiņas, kuras sarakstÄ«juÅ¡i konjunktÅ«ras pÄrņemti dzejdari un muzikanti, aicina saÄ"sties vismaz labi daudz zirņu ar piparkÅ«ciņÄm. Visas televÄ«zijas programmas ir pÄrbÄztas ar Mezym, Galstena un bezreceptÅ«ras zÄlÄ"m vai apÅ¡aubÄmiem uztura bagÄtinÄtÄjiem.
LÄ«dz 19.gadsimta otrajai pusei pÄrlieku paÄ"dis latvieÅ¡u zemnieks un viņa Ä£imene nebija. No tÄ nÄk paradums, ka vecmÄmiņas un krustmÄmiņas par savu galveno uzdevumu bÄ"rnu audzinÄÅ¡anÄ uzskata iestÅ«Ä·Ä"t puiÅ¡eļiem un meitenÄ"m visu, kas vien iespÄ"jams, citÄdi bÄ"rniņš tÄds vÄjiņš, nepaÄ"dis. Å o ideoloÄ£iju latvietim kultivÄ" arÄ« mÅ«su literatÅ«ra, mÄksla un kultÅ«ra kÄ tautas mentalitÄtes nesÄ"ja.
LatvieÅ¡u literatÅ«ras klasika joprojÄm rezonÄ" uz Cibiņa un Buņģa ass (J.Poruks - "Kauja pie Knipskas"), kur vÄjais iet bojÄ no nosalÅ¡anas un hipotrofijas, viņš ir hroniski nepaÄ"dis vai nepilnvÄ"rtÄ«gu uzturu saņÄ"mis.
LatvieÅ¡u nacionÄlie varoņi vai izcilÄkie nÄcijas pÄrstÄvji (Eduards Veidenbaums, RÅ«dolfs Blaumanis u.c.) agri miruÅ¡i ar plauÅ¡u slimÄ«bÄm, kur kÄ pneimonijas izraisÄ«tÄjs prevalÄ"ja tuberkulozes nÅ«jiņa. ArÄ« tuberkuloze bieži korelÄ" ar nepilnvÄ"rtÄ«gu uzturu un hronisku salÅ¡anu.
LatvieÅ¡u Ä£enÄ"tiskais patriarhs nevarÄ"ja katru dienu aiziet uz lielveikalu pÄ"c svaigas gaļas Å¡Ä·Ä"les. CÅ«ku vai citu lopu, kÄ likums, kÄva uz svÄ"tkiem. SpeÄ·i jau varÄ"ja sažÄvÄ"t dažiem mÄ"neÅ¡iem, kotletes nedÄ"ļai sacept, bet vismaz daļu labuma nÄcÄs nolocÄ«t tÅ«lÄ«t (citÄdi aizies bojÄ), vismaz putraimdesas - cik lien. TÄ nu latvietim, kurÅ¡ citÄdi nebija lÄgÄ paÄ"dis, svÄ"tki asociÄ"jÄs ar pierÄ«Å¡anos (kamÄ"r nekust).
Ja pierÄ«Å¡anÄs starplaiks nÄca no MÄrtiņiem lÄ«dz ZiemassvÄ"tkiem, tad pÄrlieka slodze vielmaiņai nebija. MÅ«sdienÄs ofisÄ, automaÅ¡Ä«nÄ, kafejnÄ«cÄ sasÄ"duÅ¡ais vidÄ"jais latvietis ik dienu ieÄ"d nedaudz par daudz. Un, ja Å¡Ädam ikdienÄ (taukus un ogļhidrÄtus) nedaudz par daudz Ä"doÅ¡am latvietim ir nacionÄlajÄ mentalitÄtÄ" sakņota ZiemassvÄ"tku-Jaungada nedÄ"ļa ar ļoti nosacÄ«tu vai pat imitÄ"tu strÄdÄÅ¡anu, viņš tajos uzÄ"d daudz vairÄk. Labi, ja tikai uzÄ"d. Viņš vÄ"l uzdzer labi daudz spirtotu un gÄzÄ"tu dzÄ"rienu, lai pilnÄ«bÄ noslogotu aizkuņģa dziedzeri un nomÄktu tauku vielmaiņu. Dziļi iesakņojies ticÄ"jums, ka, šņabi dzerot, vajag riktÄ«gi paÄ"st, Ä«paÅ¡i treknu un sÄtÄ«gu Ä"dienu. Aizkuņģa dziedzeri tÄdÄ"jÄdi mÄ"Ä£ina iznÄ«cinÄt kÄ tÄdu.
LatvieÅ¡i no visai nabadzÄ«gas kalpu tautas par eiropeiski mazkustÄ«gu un pÄrÄ"duÅ¡u nÄciju ir kļuvuÅ¡i relatÄ«vi Ä«sÄ laikÄ. Pat cilvÄ"ki, kas ikdienÄ pÄ"c garas darba dienas paspÄ"j aizskriet uz vingroÅ¡anas zÄli vai basketbolu uzspÄ"lÄ"t, svÄ"tkos sÄ"ž pie galda un ar glÄzi rokÄs vÄrtÄs dÄ«vÄnÄ pie televizora.
SenÄi ZiemassvÄ"tkus svinÄ"ja vienu vakaru un nÄkamo dienu, nevis nedÄ"ļu, turklÄt ZiemassvÄ"tkos gÄja Ä·ekatÄs. Astoņas mÄjas, katra cita no citas vidÄ"ji 600 metru attÄlumÄ, divdesmit minÅ«Å¡u riņķa dancis ar palÄ"cieniem un pietupieniem, kopumÄ patÄ"rÄ"tas 3600 kilokalorijas. Protams, pie katra galda tika arÄ« piesÄ"sts un cÅ«kas šņukurs pagarÅ¡ots, bet kopÄ"jais saldo negatÄ«vs. MÅ«sdienu latvietis deviņstÄvu mÄjÄ, ar lifta palÄ«dzÄ«bu apmeklÄ"jot astoņus kaimiņus, 3600 kilokalorijas pieÄ"d, bet 100 notÄ"rÄ", žestikulÄ"jot ar glÄzi.
Ne tikai Ä"Å¡anÄ latvietis nav mentÄli pÄrstrukturÄ"jies, viņš joprojÄm absurdi vÄ"rtÄ" kustÄ«bu lomu. VisspilgtÄk tas izpaužas IzglÄ«tÄ«bas un zinÄtnes ministrijas vadÄ«bas, latvieÅ¡u vecÄku, bet nereti arÄ« mediÄ·u attieksmÄ" pret fizisko kultÅ«ru un sportu. VismazÄkÄs iesnas ir iemesls bÄ"rnu atbrÄ«vot no sporta nodarbÄ«bÄm. Un tas tiek darÄ«ts ultimatÄ«vÄ veidÄ, it kÄ bÄ"rna ieÅ¡ana uz treniņiem nozÄ«mÄ"tu nerÅ«pÄ"Å¡anos par bÄ"rna veselÄ«bu. ArÄ« Å¡ai filozofijai pamats meklÄ"jams pirms saviem gadsimtiem - tad, kad puiÅ¡elis no agras rÄ«ta rasas lÄ«dz vÄ"lam vakaram ar stibu skraidÄ«ja pakaļ cÅ«kÄm, vÄ"lÄk pļÄva zÄli, zÄÄ£Ä"ja malku un darÄ«ja citus lauku darbus, tad, protams, viņam, pirmajiem slimÄ«bas simptomiem parÄdoties, slodzi vajadzÄ"ja samazinÄt. Toties tagad bÄ"rnam, kas pavada daudzas stundas dienÄ pie datora, pats svarÄ«gÄkais uzdevums ir fizisko slodzi palielinÄt.
Bet jÅ«s pamÄ"Ä£iniet vecmÄmiņai iestÄstÄ«t, ka puiÅ¡elim no ZiemassvÄ"tkiem lÄ«dz Jaunajam gadam jÄsporto divas reizes, nevis vienu reizi dienÄ, tad jÅ«s izbaudÄ«siet nacionÄlo latvieÅ¡u sievietes mentalitÄti.
Tam salatÄ"tim no Doma laukuma ZiemassvÄ"tkos vai JaunajÄ gadÄ bÅ«tu Ä«stais laiks atmest smÄ"Ä·Ä"Å¡anu. Tiesa, es nekad neesmu redzÄ"jis nevienu, kas to apņÄ"mies un paveicis Å¡ajÄ nedÄ"ļÄ, Ä«paÅ¡i uz kÄrtÄ«gÄm paÄ£irÄm. Saliekot kopÄ smÄ"Ä·Ä"Å¡anu, pÄrlieku rÄ«Å¡anu un dzerÅ¡anu, mÄ"s iegÅ«stam apstiprinÄjumu ar 2013. gada decembri noslÄ"gt Sirds veselÄ«bas gadu - latvieÅ¡i bÅ«s atjaunojuÅ¡i savas sirds vÄtis, savu holesterÄ«na lÄ«meni bÅ«s pacÄ"luÅ¡i lÄ«dz infarkta lÄ«menim un droÅ¡i kļūs par angioplastijas klientiem. Neredzamais Lauris Reiniks dziesmu beidz: "Zvani un sveces, un pÄ«rÄgu smarža, pasaule tÄ«ra un balta kÄ sniegs, zvani un sveces, un eglÄ«te zaļa, latvieÅ¡a ZiemassvÄ"tku mīļums un prieks."
