Viedoklis: Kādas būs sekas valdes locekļa nodoklim?

Grāmatvežu atbalsta asociācijas pārstāvis Rolands Celmiņš. 

24.septembrÄ« Ministru kabinetā tika izskatÄ«ts likumprojekts ""GrozÄ«jumi likumā "Par valsts sociālo apdroÅ¡ināšanu"". Es jau visu laiku gaidÄ«ju kādu "sitienu zem jostas vietas" mazajiem uzņÄ"mÄ"jiem saistÄ«bā ar 2014.gada budžetu. Beidzot tas ir! LabklājÄ«bas ministrijai izdevies jauks murgojums, kurÅ¡ liks daudziem mainÄ«t sava biznesa veidu un atraÅ¡anās vietu. Likumprojekts paredz valdes locekļiem obligātu VSAOI maksājumu no minimālās algas. Å Ä«s idejas aprakstu jau jÅ«nijā redzÄ"ju FinanÅ¡u ministrijas mājas lapā - nu tā ir izbÄ«dÄ«ta caur Ministru kabinetu.

Es aizstāvu uzņÄ"mÄ"jus un uzņÄ"mÄ"jdarbÄ«bas vidi. Kā lasāms anotācijā, ir veikta kaut kāda kapitālsabiedrÄ«bu analÄ«ze un izdarÄ«ts secinājums "85,5 procenti no analizÄ"tajām kapitālsabiedrÄ«bām pieder fiziskām personām, taču bez aktÄ«vas darbinieku piesaistes (vai paÅ¡u Ä«paÅ¡nieku vai valdes locekļu) nav iespÄ"jams veikt minÄ"to kapitālsabiedrÄ«bu darbÄ«bu". Vispirms jau ir skaidrs, ka 14,5% pÄ"c Å¡Ä« likuma ievieÅ¡anas automātiski zaudÄ"s savus finanÅ¡u resursus, jo nevienu neinteresÄ" 14,5%. Un gribÄ"tu gan redzÄ"t Å¡o analÄ«zi, jo manā skatÄ«jumā analizÄ"tāji ir aizmirsuÅ¡i vai savas nezināšanas dÄ"ļ nav ņÄ"muÅ¡i vÄ"rā, ka mÅ«sdienās pastāv tādi jÄ"dzieni kā ārpakalpojums un darbaspÄ"ka noma - jebkuru darbu var nodot darÄ«t citam uzņÄ"mumam. It seviÅ¡Ä·i tas ir izdevÄ«gi mazam uzņÄ"mumam, kur nav tādas noslodzes, lai darbinieku nodarbinātu uz pilnu slodzi vai vispār pieņemtu darbā. Nedarbojas vairs 19 gadsimta princips - ir uzņÄ"mums, ir fabrika ar strādniekiem. UzņÄ"mums ir virtuāls juridisks veidojums.

PiemÄ"ram, kad man nebija automaÅ¡Ä«nas, es uzņÄ"muma vajadzÄ«bām izmantoju taksometra pakalpojumus. Vai tāpÄ"c man taksists bija jāpieņem darbā? Ja mazam uzņÄ"mumam nav nepiecieÅ¡ams grāmatvedis pastāvÄ«gā darbā, tad viņš izmanto ārpakalpojumu. NepiecieÅ¡ams sastādÄ«t kādu lÄ«gumu? Tiek noslÄ"gts lÄ«gums ar juridisko biroju un par tām dažām patÄ"rÄ"tajām stundām apmaksāts rÄ"Ä·ins. Ja ir birojs un to vajag satÄ«rÄ«t, bet paÅ¡am negribas to darÄ«t - ir firmas, kas piedāvā šādu pakalpojumu. ApkopÄ"ja nav jāpieņem darbā. Zvanot pa telefonu taču neviens neaizdomājas, ka vajadzÄ"tu paÅ¡am savu bāzes staciju un tehnisko departamentu! Jāpiegādā prece klientam. Cik organizācijas var Å¡o pakalpojumu nodroÅ¡ināt Latvijā? PietiekoÅ¡i daudz par labu cenu - cenu, kas ir zemāka nekā darbinieka - kurjera vai Å¡ofera - izmaksas. Ja es pats nevÄ"los vadÄ«t uzņÄ"mumu vai man nav laiks tam, es taču varu noslÄ"gt lÄ«gumu ar citu juridisku personu - lai viņa nodarbojas ar mana biznesa vadÄ«bu!

Bet ko domā valsts iestādÄ"s strādājoÅ¡ie, kas veido nodokļu normatÄ«vos aktus. Visi Å¡ajos punktos minÄ"tie iesaistÄ«tie ir jāpieņem darbā vismaz par minimālo algu, citādi tā ir izvairÄ«Å¡anās no nodokļu maksāšanas. Ja nepieņem, tad nu vismaz no valdes locekļa noplÄ"sÄ«sim kādu latu. Un ne jau dažus - šāda nodeva par nepilniem 5000 latiem apgrozÄ«juma bÅ«s gandrÄ«z 20% no Å¡Ä« apgrozÄ«juma. Tātad nopÄ"rc preci, uzliec uzcenojumu 20%, pārdod to un visu nopelnÄ«to pārskaiti valstij. Vai nav vieglāk iestāties bezdarbniekos?

Citāts no anotācijas: "KapitālsabiedrÄ«bas tiek veidotas ar mÄ"rÄ·i optimizÄ"t VSAOI apmÄ"ru, kuras fiziskai personai saimnieciskās darbÄ«bas veicÄ"jam bÅ«tu jāsāk maksāt no saimnieciskās darbÄ«bas ienākumiem, ja tie mÄ"nesÄ« pārsniegtu minimālās algas apmÄ"ru. Ja Å¡o paÅ¡u darbÄ«bu veic caur izveidotu kapitālsabiedrÄ«bu un saņem ienākumus no kapitālsabiedrÄ«bas kā dividendes, personai neveidojas pienākums maksāt VSAOI." Tātad mÅ«su valsts uzskata, ka jebkurÅ¡ ienākums, par kuru nav samaksāts iedzÄ«votāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdroÅ¡ināšanas obligātās iemaksas, ir izvairÄ«Å¡anās no nodokļiem. TāpÄ"c ir jāsoda visi. Vai nevienam nav ienācis prātā, ka SIA tiek dibinātas, lai noÅ¡Ä·irtu finanses un darbÄ«bu kā atseviÅ¡Ä·u juridisku personu, kā atseviÅ¡Ä·u nesaistÄ«tu vienÄ«bu? Kur vÄ"l riska menedžments?

Citāts no anotācijas: "KapitālsabiedrÄ«bas tiek veidotas ar mÄ"rÄ·i finansÄ"t nelegālo nodarbinātÄ«bu - dividendÄ"s saņemto ienākumu (kuram ir bÅ«tiski zemāks nodokļu slogs nekā algota darba ienākumam), bez darbaspÄ"ka nodokļu nomaksas, faktiski sadalÄ«t valdes locekļiem, kas reāli veic visas funkcijas kapitālsabiedrÄ«bā un ir piekrituÅ¡i strādāt un uzņemties atbildÄ«bu bez samaksas." Mazā uzņÄ"mumā (precÄ«zāk - pÄ"c klasifikācijas sÄ«kais un mikro uzņÄ"mums) valdes loceklim ir jādara viss. Jebkurā diennakts laikā, vienalga vai viņš ir slims vai vesels, vai birojā vai mājā. Tā ir uzņÄ"mÄ"jdarbÄ«ba un tas ir uzņÄ"mÄ"js. Te netiek apskatÄ«ts jautājums, ka VAS Latvenergo valde varÄ"tu strādāt bez atlÄ«dzÄ«bas. Te ir jautājums par Ä«paÅ¡nieku, kurÅ¡ ir dibinājis SIA, lai nodalÄ«tu risku no savas Ä£imenes un nesÄ"dÄ"tu valstij uz kakla un neprasÄ«tu pabalstus, aprÄ"Ä·inātu dividendes, samaksātu iedzÄ«votāju ienākuma nodokli un uzņÄ"muma ienākuma nodokli un gÅ«tu legālus ienākumus. Nav VSAOI? TāpÄ"c arÄ« ir diskusijas par veselÄ«bas nodokli un tamlÄ«dzÄ«gi (Å¡Ä« ir atseviÅ¡Ä·a plaÅ¡a tÄ"ma, par ko turpmāk).

Un spārnotā frāze, citÄ"ju: "Ir iespÄ"jamas situācijas, kad kapitālsabiedrÄ«bas gÅ«st grāmatvedÄ«bas uzskaitÄ" nereÄ£istrÄ"tus ienākumus." Tātad Latvijas nodokļu sistÄ"mas pamatā ir pieņÄ"mums, ka kaut kas ir iespÄ"jams, tāpÄ"c ar nodokli ir jāapliek Å¡Ä« iespÄ"ja. Un, protams, vecā metode - ja no kāda indivÄ«da nevar iekasÄ"t nodokli, tad to iekasÄ" no visiem citiem. Vai otra metode - ja valsts struktÅ«ras ar kādiem pienākumiem netiek galā, tad tie pienākumi tiek pārlikti uz privātajām struktÅ«rām (skat. auto nodokli, nodokli no avansa norÄ"Ä·inu naudas un lÄ«dzÄ«gus sistemātiskus gadÄ«jumus).

Bet galvenais! Kā lasāms likumprojektā, no 2014.gada 1.janvāra spÄ"kā stāsies šāds noteikums: "KapitālsabiedrÄ«bas valdes loceklis, kurÅ¡ bez atlÄ«dzÄ«bas veic pienākumus kapitālsabiedrÄ«bā, kurā taksācijas gada attiecÄ«gajā mÄ"nesÄ« nav neviena darba ņÄ"mÄ"ja vai ir darba ņÄ"mÄ"ji, kuru obligāto iemaksu objekts ir mazāks par Ministru kabineta noteiktās minimālās mÄ"neÅ¡a darba algas apmÄ"ru, un kapitālsabiedrÄ«bai ir apgrozÄ«jums, un kapitālsabiedrÄ«bā iepriekÅ¡Ä"jā taksācijas gadā nebija neviena darba ņÄ"mÄ"ja vai bija darba ņÄ"mÄ"ji, kuru obligāto iemaksu objekts bija mazāks par Ministru kabineta noteiktās minimālās mÄ"neÅ¡a darba algas apmÄ"ru, un kapitālsabiedrÄ«bai iepriekÅ¡Ä"jā taksācijas gadā apgrozÄ«jums bija lielāks par 7000 eiro." MÄ"Ä£ināšu izdalÄ«t sakarÄ«gāk. Ir jāizpildās vienlaicÄ«gi pieciem nosacÄ«jumiem: kapitālsabiedrÄ«bas valdes loceklis ir bez atlÄ«dzÄ«bas; taksācijas gada attiecÄ«gajā mÄ"nesÄ« nav neviena darba ņÄ"mÄ"ja vai ir darba ņÄ"mÄ"js, bet alga mazāka par minimālo darba algu; ir apgrozÄ«jums; iepriekÅ¡Ä"jā gadā nebija daba ņÄ"mÄ"ju vai bija darba ņÄ"mÄ"js, bet alga bija zem minimālās; apgrozÄ«jums iepriekÅ¡Ä"jā gadā bija virs 7000 eiro (4919,63 lati).

Tālāk likumprojektā: "KapitālsabiedrÄ«bas valdes loceklim, kurÅ¡ atbilst darba ņÄ"mÄ"jam saskaņā ar šā likuma 1.panta 2.punkta m) apakÅ¡punkta nosacÄ«jumiem, obligāto iemaksu objekts nav mazāks par Ministru kabineta noteiktās minimālās mÄ"neÅ¡a darba algu." PÄ"c bÅ«tÄ«bas šāda likuma norma atbilst valsts nodevai par uzņÄ"muma uzturÄ"Å¡anu, kā tas mÄ"dz bÅ«t ārzonās. Nav nozÄ«mes, ka valdes loceklis vienā savā uzņÄ"mumā aprÄ"Ä·ina algu 700 latus, otrā viņš maksās Å¡o "nodevu". KāpÄ"c "otrā"? TāpÄ"c, ka Latvijā uzņÄ"mÄ"jdarbÄ«bu nevar veikt tikai ar vienu uzņÄ"mumu. Tikko ir otrais, treÅ¡ais vai n-tais pamatdarbÄ«bas veids, tā tas ir jānodala atsevišķā SIA.

Pats esmu piedalÄ«jies tiesvedÄ«bā, kur Valsts ieņÄ"mumu dienesta un tiesas viedoklis tika pausts skaidri  - pamatdarbÄ«bas veids ir tikai viens, viss pārÄ"jais ir blakusdarbÄ«ba. Muļķīgi, bet fakts.

Situācijas modelis Nr.1. UzņÄ"mÄ"js, kuram ir jau pamatbizness, vada arÄ« vÄ"l vienu SIA. Å Ä« SIA uztur grāmatvedÄ«bas sistÄ"mu jeb saņem ienākumus par sistÄ"mas nomu un tos visus arÄ« izlieto sistÄ"mas uzturÄ"Å¡anā un attÄ«stÄ«bā - serveri plus programmÄ"Å¡ana kā ārpakalpojumi. Valdei atlÄ«dzÄ«ba nav noteikta. ApgrozÄ«jums apmÄ"ram 7500 eiro gadā. Šāds uzņÄ"mums no 2014.gada 1.janvāra bÅ«s spiests maksāt VSAOI par valdes locekli no minimālās algas (320 eiro, 34,09% ir 109,09 eiro mÄ"nesÄ« vai 1309,08 eiro gadā).

Kāda bÅ«s likuma grozÄ«jumu ietekme uz Å¡Ä« uzņÄ"muma darbÄ«bu? UzņÄ"mumam bÅ«s tikai divas iespÄ"jas. Pārtraukt darbÄ«bu, bet likums neparedz pārejas periodu, kurā attiecÄ«gās grupas uzņÄ"mumi varÄ"s likvidÄ"ties. Pārcelt savu uzņÄ"mÄ"jdarbÄ«bu uz citu valsti. Å…emot vÄ"rā ieguldÄ«jumus un uzņÄ"mÄ"jdarbÄ«bas specifisko vidi internetā, Å¡is bÅ«tu optimālais variants, ko es kā konsultants ieteiktu uzņÄ"mumam. Rezultāts. Valsts mÄ"Ä£inot iegÅ«t VSAOI, zaudÄ"tu IIN, UIN un PVN.

Situācijas modelis Nr.2. UzņÄ"mÄ"js, kurÅ¡ kādreiz kā privātpersona izvietoja brÄ«vos naudas lÄ«dzekļus akcijās un citos vÄ"rtspapÄ«ros, pÄ"c izmaiņām IIN likumā par saimniecisko darbÄ«bu (3.darÄ«jumi un jāreÄ£istrÄ"jas) nodibināja SIA un SIA tagad apsaimnieko Å¡Ä« uzņÄ"mÄ"ja akcijas. UzņÄ"mÄ"js nepiekrÄ«t, ka par atraÅ¡anos valdÄ" viņam paÅ¡am sev bÅ«tu jārÄ"Ä·ina darba alga, jāuzskaita stundas un alga jāizmaksā. Darba alga netiek aprÄ"Ä·ināta. Akciju tirdzniecÄ«bas rezultātā tiek saņemti ienākumi virs 7000 eiro gadā un uzņÄ"mumam jāmaksā VSAOI 1309,08 eiro. Kāda bÅ«s likuma grozÄ«jumu ietekme uz Å¡Ä« uzņÄ"muma darbÄ«bu? UzņÄ"mumam bÅ«s viens loÄ£isks risinājums - pārvest akcijas uz jaundibināto ārzemju uzņÄ"mumu un Latvijā nodokļus vairs nemaksāt. Rezultātā alsts mÄ"Ä£inot iegÅ«t VSAOI, zaudÄ"tu IIN, UIN.

Situācijas modelis Nr.3. UzņÄ"mÄ"js, kuram ir neliels veikaliņš un kurÅ¡ pie kases stāvÄ"ja pats un vÄ"l uz pusslodzi nodarbināja vienu pārdevÄ"ju. No 2014.gada 1.janvāra konstatÄ", ka valsts no viņa pieprasa 1309,08 eiro nodokli. Preču iepirkuma summa 7600 eiro, pārdoÅ¡anas summa 10300 eiro, citas izmaksas 1000 eiro. Peļņa 1700 eiro, par kuru arÄ« samaksā IIN un UIN un ir lÄ«dzekļi iztikai. Ja no 1700 eiro nodevā tiek samaksāti 1309,08 eiro, tad saimnieciskajai darbÄ«bai zÅ«d jÄ"ga un uzņÄ"mÄ"jam pareizāk bÅ«tu neko nedarÄ«t un no valsts un paÅ¡valdÄ«bas pieprasÄ«t pabalstus, tā palielinot budžeta slogu. Ja kādam liekas, ka Latvijā ir ekonomikas augÅ¡upeja, tad pamÄ"Ä£iniet nodibināt uzņÄ"mumu un uzsākt uzņÄ"mÄ"jdarbÄ«bu. Daudz vieglāk ir iet strādāt budžeta iestādÄ" vai vienkārÅ¡i neko nedarÄ«t. KāpÄ"c ir Ä"nu ekonomika? Runājot ar uzņÄ"mÄ"jiem, izkristalizÄ"jas viens interesants apstāklis - Ä"nu ekonomikā strādāt ir vieglāk. Neviens nekontrolÄ", atskaites nav jānodod, nav liekas izmaksas par grāmatvedÄ«bu, nav birokrātijas un visas tās sankcijas. SākumdeklarÄ"Å¡ana? Vai tad tā kaut ko deva?

Joprojām uzskatu, kamÄ"r Å¡Ä« valsts neļaus uzņÄ"mÄ"jam domāt par biznesu, bet spiedÄ«s shÄ"mot, cÄ«nÄ«ties ar birokrātiju, par nodokļu slogu un uztraukties par to, kas notiks pÄ"c kārtÄ"jā “Jaunā gada”, tikmÄ"r mÄ"s bÅ«sim nabagi, tikmÄ"r mÄ"s brauksim uz ārzemÄ"m strādāt, tikmÄ"r bÅ«s Ä"nu ekonomika. Mazajiem uzņÄ"mÄ"jiem nevajadzÄ"tu Latvijā nodarboties ar uzņÄ"mÄ"jdarbÄ«bu. Risks kļūdÄ«ties un pārsniegt 7000 eiro apgrozÄ«jumu ir liels, un sods par to nebÅ«s adekvāts.