Demokrātisko patriotu domnīcas vadītājs: Jauna soda nauda Latvijas mazajiem uzņēmumiem

Otrdien, 24. septembrÄ«, ar liekulÄ«gu saukli "BÅ«s mazākas sociālās apdroÅ¡ināšanas iemaksas", ir apstiprināti MK noteikumi par "soda naudu" Latvijas mazajiem uzņÄ"mumiem.  Šo "soda naudu" sāks iekasÄ"t 2014. gada 1. janvārÄ«. "Soda nauda" noteikta grozÄ«jumos likumā "Par valsts sociālo apdroÅ¡ināšanu", kas paredz turpmāk no mazajiem uzņÄ"mumiem iekasÄ"t teju 900 latu gadā par to vien, ka tie atļaujas eksistÄ"t, maksāt uzņÄ"mumu ienākuma nodokli un sildÄ«t Latvijas ekonomiku.

LÄ«dzÅ¡inÄ"jā Latvijas prakse bija nodokļus uzņÄ"mÄ"jiem prasÄ«t no nopelnÄ«tas naudas, tiesa bieži vien tos paÄ£Ä"rot budžetā iemaksāt jau avansā, tātad pirms tā faktiski nopelnÄ«ta. Taču jaunās likumu izmaiņas ir vÄ"l nebijis precedents - tās pieprasa nodokļus maksāt pat tad, ja naudas reāli nav jeb, citiem vārdiem sakot, mazajiem uzņÄ"mÄ"jiem turpmāk nāksies piemaksāt par tiesÄ«bām nodarboties ar uzņÄ"mÄ"jdarbÄ«bu, ja vien tā sasniegs 7000 eiro apgrozÄ«jumu gadā.

Å o grozÄ«jumu, ar apÅ¡aubāmu fiskālo jÄ"gu, bÅ«tÄ«ba ir: turpmāk valsts sociālās apdroÅ¡ināšanas obligātās iemaksas jeb tā sauktais sociālais nodoklis bÅ«s jāmaksā arÄ« par bez atlÄ«dzÄ«bas strādājoÅ¡iem mazo uzņÄ"mumu vadÄ«tājiem - valdes locekļiem. TādÄ"jādi turpmāk viņiem valsts budžetā bÅ«s jāiemaksā vismaz 899,98 latu gadā (220 latu minimālā alga x 34,09% nodoklis x 12 mÄ"neÅ¡i) neatkarÄ«gi no tā, kā attÄ«stās bizness un lÄ«dz ar to ienākumi. GrozÄ«jumi likumā attieksies uz tām kapitālsabiedrÄ«bām, kuru vienÄ«gais darbinieks ir valdes loceklis, visticamāk arÄ« vienÄ«gais kapitālsabiedrÄ«bas Ä«paÅ¡nieks, un kuru apgrozÄ«jums iepriekÅ¡Ä"jā gadā ir pārsniedzis 4919,63 latus jeb 7000 eiro.

Atklāts ir jautājums, kas Ä«sti ir ar sociālo nodokli apliekamais objekts? Å Ä·iet, ka dažos gadÄ«jumos - gaiss. IzklāstÄ«Å¡u dažus piemÄ"rus no dzÄ«ves. Ja pieņemam, ka kapitālsabiedrÄ«bas apgrozÄ«jums ir tieÅ¡i pieminÄ"tie 4919,63 lati jeb 7000 eiro, tad tai ir jāstrādā ar vismaz 22,4% uzcenojumu (peļņu), lai spÄ"tu nosegt vien jauno nodokļa maksājumu. SalÄ«dzinājumam var minÄ"t, ka maizes ceptuve "Lāči" 2012. gadā strādāja ar 4,6% bruto rentabilitāti, bet milzis Latvenergo - 5,9%. Parasti par normālu bruto peļņu tiek uzskatÄ«ti 10 - 20% no apgrozÄ«juma, tas ir, neskaitot veiktās investÄ«cijas. Tas nozÄ«mÄ", ka tas Latvijas mazais bizness, kurÅ¡ cerÄ"ja sagaidÄ«t ekonomikas augÅ¡upeju, Å¡obrÄ«d ir kritiskā situācijā, jo maksa par apgrozÄ«jumu bieži vien var bÅ«t arÄ« situācijās, kad uzņÄ"mumam ir zaudÄ"jumi un faktiski nav no kā maksāt (piemÄ"ram, apgrozÄ«jumu veido neveiksmÄ«gi paņemta lÄ«zinga maksājums).

LÄ«dzÄ«gi kā padomju laikos nāvÄ«gais ienaidnieks bija reliÄ£ija, tā Å¡obrÄ«d izskatās, ka valsts par lielāko ienaidnieku ir izvirzÄ«jusi nacionālo ekonomiku un vietÄ"jo uzņÄ"mÄ"ju, kurÅ¡ vÄ"l nav pārcÄ"lies uz dzÄ«vi citviet. "Nost ar kapitālismu! PiespiedÄ«sim arÄ« tos, kam ir kāda iniciatÄ«va, kļūt par proletariātu," domā VID. IespÄ"jams, cilvÄ"kiem, kuri nenodarbojas ar uzņÄ"mÄ"jdarbÄ«bu, rodas jautājums: kas tad tas par uzņÄ"mumu - bez darbiniekiem? Nu, iedomāsimies jaunu uzņÄ"mÄ"ju, kurÅ¡ savā naivumā, valsts deklarÄ"to saukļu iedvesmots, vÄ"las nodarboties ar uzņÄ"mÄ"jdarbÄ«bu Latvijā. Viņš vÄ"las, piemÄ"ram, izveidot interneta veikalu, kas nodarbojas ar vietÄ"jā ražojuma koka krÄ"slu tirdzniecÄ«bu. Lai ieceri realizÄ"tu, viņš 2013. gada janvārÄ« nodibinājis uzņÄ"mumu ar 1 lata pamatkapitālu un noslÄ"dzis sadarbÄ«bas lÄ«gumu ar pieciem Latvijas koka krÄ"slu ražotājiem, kas aiz laimes staro, priecājoties par jauno noieta kanālu. Taču jaunais uzņÄ"mÄ"js zina, ka uzcenojumu viņš nevar atļauties lielu, jo ļaužu pirktspÄ"ja nav liela. TāpÄ"c, plānojot saprātÄ«gu 10% peļņu, viņam no katra 40 latu vÄ"rtā krÄ"sla "atlec" 4 lati. Pārdod viņš aptuveni 10 - 15 krÄ"slus mÄ"nesÄ«. TādÄ"jādi gada apgrozÄ«jums sasniedz 5000 latu, no kuriem 750 latu ir viņa peļņa. To viņš saņem dividendÄ"s, nodokļos samaksājot aptuveni 190 latu. Taču, strādājot saprātÄ«gi un lÄ"nām attÄ«stoties, viņš jau var sākt domāt par to, ka nākamajā gadā varÄ"tu sākt tirgot arÄ« koka gultas... Bet, ak, nÄ"! 2013.gada nogalÄ" tiek paziņots, ka nākamajā gadā viņam jāmaksā gandrÄ«z 1000 latu liels sociālais nodoklis! Tātad turpmāk par katru pārdoto krÄ"slu, jaunais uzņÄ"mÄ"js nevis nopelnÄ«s 4 latus, bet gan zaudÄ"s 1 latu. VÄ"l viens piemÄ"rs - uzņÄ"mÄ"js reizi gadā ar vienu telefona zvanu nopÄ"rk preci par 10 000 eiro Krievijā un ar otru - pārdod to par 11 000 eiro Baltkrievijā. Å…emot vÄ"rā jaunās represijas, uzņÄ"mÄ"js gadu noslÄ"gs vismaz ar 280 eiro zaudÄ"jumiem. Absurds. Gadu no gada dzirdami valsts amatpersonu paziņojumi par to, ka valstij naudas vienmÄ"r ir par maz. LÄ«dzÄ«gi kā alkatÄ«gs cilvÄ"ks vÄ"las vÄ"l un vÄ"l, tāpat arÄ« valsts vara, - kuru reāli uztur nabadzÄ«gais iedzÄ«votājs, - mÄ"Ä£ina maksimāli lielu daļu valstÄ« pastāvošās naudas plÅ«smu virzÄ«t savā virzienā. Ar šādu pieeju tās budžetā vienmÄ"r bÅ«s par maz! 

Ar šādu politiku valsts tikai turpina izraidÄ«t savus uzņÄ"mÄ«gos iedzÄ«votājus. Neraugoties uz reemigrācijas plāniem, jaunā nodokļa politika ir vÄ"sta uz pretÄ"jo. Jaunais nodoklis ir kārtÄ"jais sitiens "mazajam cilvÄ"kam", Å¡oreiz mazajam uzņÄ"mÄ"jam, kurÅ¡ Ä«sti nevar izvairÄ«ties no uzliktā sloga, seviÅ¡Ä·i, ja uzņÄ"muma apgrozÄ«jumam pretÄ« stāv lÄ«zinga maksājums. Ironija Å¡ajā stāstā ir tā, ka, neskatoties uz skaļi stāstÄ«tiem Ä"nu ekonomikas it kā samazināšanās cipariem (kas pÄ"c Zviedru Ekonomikas augstskolas profesoru aprÄ"Ä·iniem nesen esot samazinājusies par veseliem 17%), valsts budžetā tā arÄ« nav sagaidÄ«ti stāsta pierādÄ«jumi adekvāta ieņÄ"mumu 17% pieauguma veidolā, tas ir vismaz 300 - 400 miljoni latu 2012. un 2013. gadā. ArÄ« Å¡is jaunais nodoklis ir pierādÄ«jums, ka Ä"nu ekonomiku Latvijā neviens apkarot nevÄ"las, tā vietā meklÄ"jot arvien jaunus nodokļus, ko uzgrÅ«st uz vÄ"l palikuÅ¡o maksātāju kakla, vai arÄ« patriekt tos no valsts ar visiem viņu uzņÄ"mumiem, nemaz nerÅ«pÄ"joties par faktisku Ä"nu ekonomikas apkaroÅ¡anu.