Bērziņš: Bedrainā tuneļa galā gaismu neredz

FinanÅ¡u ministrs mÄ"dz žÄ"loties ne tikai par to, cik viņam maza alga, bet laiku pa laikam arÄ« par to, ka ministriju un to pārstāvÄ"to nozaru finanÅ¡u pieprasÄ«jumi, veidojot 2013. gada budžetu, esot neiedomājami lieli. Par spÄ«ti starptautiski atzÄ«tajam Latvijas veiksmes stāstam, naudas esot par maz un visiem neiznākot.

Protams, nevar noliegt, ka naudas valsts kasÄ" vienmÄ"r bÅ«s mazāk, nekā gribÄ"tos. Taču tāpÄ"c jau valdÄ«ba nosaka savas prioritātes, kurām arÄ« prioritāri tiek nodroÅ¡ināts pietiekams finansÄ"jums. Å Ä« budžeta sagatavoÅ¡anas laikā prioritātes tika mainÄ«tas kā spÄ"lÄ"tāji hokejā, un rezultātā nav jābrÄ«nās, ka katram kaut kas jau tiks, diemžÄ"l attÄ«stÄ«bai gan nauda sanāks retajam.

Vismaz ceļu remontiem naudas ir tik, lai nākamajā pavasarÄ« visi no jauna varÄ"tu brÄ«nÄ«ties, ka asfaltā, kas bieži vien nav kopts gadus desmit - divdesmit, atkal parādÄ«jušās bedres.

Taču problÄ"ma ir dziļāka, jo valdÄ«bai nav vÄ"lmes ceļu finansÄ"Å¡anas modeli padarÄ«t ilgtspÄ"jÄ«gu un prognozÄ"jamu. Tā vien Å¡Ä·iet, ka arÄ« te ir politiskas spÄ"lÄ«tes - FinanÅ¡u ministrija un valdÄ«ba apzināti vÄ"las situāciju, lai gadu no gada tām bÅ«tu ekskluzÄ«vas tiesÄ«bas lemt - tam doÅ¡u, tam doÅ¡u, bet tas lai pats meklÄ" naudu.

Nesen tika izstrādāts, plaÅ¡i apspriests un Saeimā pieņemts Nacionālais attÄ«stÄ«bas plāns (NAP), kurÅ¡ paredz Ä«stenot "ekonomisko izrāvienu" (kas nav iespÄ"jams bez labiem, sakārtotiem ceļiem). Ir skaidrs, ka finansÄ"jumam bija jābÅ«t pakārtotam Å¡Ä« mÄ"rÄ·a sasniegÅ¡anai. ValdÄ«ba arÄ« uzdeva Satiksmes ministrijai sagatavot programmu ceļu bÅ«ves un uzturÄ"Å¡anas finansÄ"Å¡anai.

Ministrija to arÄ« izstrādāja, taču rosÄ«Å¡anās ir bijusi bezjÄ"dzÄ«ga, - naudas summa, kas reāli nepiecieÅ¡ama Å¡im mÄ"rÄ·im, laikam Å¡Ä·ita tik liela, ka autori piemirsa par finansÄ"jumu apmÄ"ram pusei valsts ceļu. VÄ"l tagad tā arÄ« nav zināms, ko ar tiem plāno darÄ«t - remontÄ"t (bet tad - par kādu naudu?), pa kluso likvidÄ"t vai atstāt dabas spÄ"ku varā - brauks, kamÄ"r varÄ"s, bet pÄ"c tam jau redzÄ"s. ValdÄ«ba Satiksmes ministrijas izstrādāto dokumentu pieņÄ"ma zināšanai, naudu programmas Ä«stenoÅ¡anai neparedzot.

24. septembra Ministru kabineta sÄ"dÄ" tika pārvilkts krusts vienam no svarÄ«gākajiem priekÅ¡noteikumiem, kas nepiecieÅ¡ams, lai nodroÅ¡inātu stabilu un paredzamu finansÄ"jumu nākotnÄ". Proti, pÄ"c FinanÅ¡u ministrijas spiediena valdÄ«ba atteicās ierobežot autobraucÄ"ju akcÄ«zes nodoklÄ« un transportlÄ«dzekļu nodevā samaksātās naudas pārdali citām vajadzÄ«bām, saglabājot Autoceļu likumā pirms desmit gadiem izdomāto formulu.

Å Ä« formula, no vienas puses, paredz 80 procentus iekasÄ"to nodokļu novirzÄ«t ceļu nozarei, bet, no otras puses, piebilst: "Ja budžeta likumā nav noteikts citādi." Un likumā vienmÄ"r tiek noteikts citādi, jo FM, katru gadu to izstrādājot, pamanās Å¡os 80 procentus nepieÅ¡Ä·irt!

ValdÄ«bas lÄ"mums ir signāls tam, ka nākamajā pavasarÄ« viss sāksies no gala - bedres, iedzÄ«votāju neapmierinātÄ«ba, vainÄ«go meklÄ"Å¡ana, darba imitācija, priekÅ¡likumi, kas netiks ņemti vÄ"rā, un solÄ«jumi, kas netiks pildÄ«ti, jo uzradÄ«sies citas prioritātes. Ceļu bÅ«vniekiem tas ir signāls, ka jābÅ«t uzmanÄ«giem ar uzņÄ"mumu modernizÄ"Å¡anu, jāatliek ieceres par jaunas tehnikas iegādi, jo nevar jau zināt, vai un cik naudas nozarei bÅ«s pÄ"c gada vai diviem. Kā tad atdot kredÄ«tus, ja pasÅ«tÄ«jumu nebÅ«s? AutobraucÄ"jiem tas ir signāls, ka jāsāk krāt naudu maÅ¡Ä«nas ritošās daļas remontiem.

Neviens tā arÄ« nav spÄ"jis paskaidrot, kāpÄ"c ir tāda pretestÄ«ba Autoceļu fonda, kurā lÄ«dz pat 2003. gadam nonāca akcÄ«zes nodoklis un transportlÄ«dzekļu nodeva, darbÄ«bas reālai atjaunoÅ¡anai. Vai tiešām trÅ«kst spÄ"ka atzÄ«ties, ka tā likvidÄ"Å¡ana bija kļūdains un nekompetents lÄ"mums? DiemžÄ"l šādai motivācijai par labu liek sliekties valdÄ«bas un finansu ministrijas dubultmorāle, kur, iebilstot pret iezÄ«mÄ"tu ilgtermiņa finansÄ"jumu ceļiem, ir atbalstÄ«ts un virzÄ«ts apsprieÅ¡anai valdÄ«bā jauns likumprojekts par iezÄ«mÄ"tu naudu veselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ"Å¡anai. Å ai gadÄ«jumā gan paredzÄ"ts iezÄ«mÄ"t noteiktu procentu no iedzÄ«votāju ieņÄ"muma nodokļa veselÄ«bas apdroÅ¡ināšanas fondam. Bet kāpÄ"c dažāda attieksme? Vai tiešām tas ir tikai tāpÄ"c, ka VeselÄ«bas ministriju vada VienotÄ«bas politiÄ·e, kamÄ"r Satiksmes ministriju - pie partijām nepiederoÅ¡s ministrs?