Ārlietu ministrs Saeimā uzsver Latvijas pienākumu izmantot balsi ES un NATO

Å ogad aprit arÄ« 10 gadi, kopÅ¡ Latvija ir NATO un Eiropas SavienÄ«bas (ES) dalÄ«bvalsts. Latvijas pienākums ir izmantot savu balsi un dalÄ«bu Å¡ajās organizācijās, lai rÅ«pÄ"tos par savu cilvÄ"ku droÅ¡Ä«bu un labklājÄ«bu, ceturtdien tradicionālajās ārpolitikas debatÄ"s Saeimas deputātiem sacÄ«ja ārlietu ministrs Edgars RinkÄ"vičs (Reformu partija).

"MÅ«su ārpolitika bÅ«s par valsts politiskās un ekonomiskās konkurÄ"tspÄ"jas attÄ«stÄ«bu. Tā bÅ«s par droÅ¡Ä«bas un transatlantiskās saites stiprināšanu. Tā bÅ«s par bÅ«s gatavoÅ¡anos prezidentÅ«rai ES PadomÄ". Tā bÅ«s par Baltijas jÅ«ras reÄ£ionu. Un tā bÅ«s par sadarbÄ«bu un atbalstu mÅ«su tautieÅ¡iem ārzemÄ"s," sacÄ«ja ārlietu ministrs.

Ministra runu un Saeimas deputātu debates noklausÄ«ties parlamentā ieradies liels skaits interesentu. Ä€rpolitikas debates vÄ"ro arÄ« Valsts prezidents Andris BÄ"rziņš un ārvalstu diplomāti.

Runas sākumā ministrs pievÄ"rsās Latvijai nozÄ«mÄ«giem starptautiskās politikas notikumiem - SÄ«rijai, Irānai, Afganistānai, kā arÄ« kiberdraudiem, kuri kļūst aizvien aktuālāki. NozÄ«mÄ«gu vieta aktualitāšu virknÄ" tika atvÄ"lÄ"ta arÄ« aktuālajai situācijai Ukrainā. "Å ajās dienās Kijevas ielās notiek sadursmes starp protestÄ"tājiem un tiesÄ«bsargājošām iestādÄ"m, kas noveduÅ¡as pie asinsizlieÅ¡anas, kam esam izteikuÅ¡i stingru nosodÄ«jumu. Ukrainas politiskai vadÄ«bai jādara viss iespÄ"jamais, lai atrisinātu politisko krÄ«zi valstÄ« miermÄ«lÄ«gā ceļā, iesaistot dialogā visas ieinteresÄ"tās puses." Situācijas eskalācijas gadÄ«jumā ministrs neizslÄ"dza ES bargāku signālu un ierobežotas sankcijas.

Jau ierasti ministrs uzsvÄ"ra, ka Å¡Ä« brīža ekonomiskā attÄ«stÄ«ba lielā mÄ"rā ir balstÄ«ta uz eksporta pieaugumu, un jaunajos tirgos politiskajam atbalstam ir bÅ«tiska loma. Viņš solÄ«ja turpināt darbu, veidojot nepiecieÅ¡amo politisko bāzi ekonomiskās sadarbÄ«bas attÄ«stÄ«Å¡anai. Lai veicinātu ekonomisko konkurÄ"tspÄ"ju, Latvija Å¡ogad atvÄ"rs vÄ"stniecÄ«bas Indijā un Apvienotajos Arābu Emirātos.

Ä€rÄ"jās droÅ¡Ä«bas jomā Latvija iestāsies par ciešākām transatlantiskajām saitÄ"m, aicinot ASV nostiprināt savu klātbÅ«tni Eiropā, kas ir visas Eiropas droÅ¡Ä«bas stÅ«rakmens. ArÄ« Å¡ogad septembrÄ« gaidāmajā NATO samitā, kas notiks Lielbritānijā, prioritāte bÅ«s nostiprināt alianses kolektÄ«vo droÅ¡Ä«bu. Alianses diskusijās par paplaÅ¡ināšanos Latvija turpinās uzstāt uz atvÄ"rto durvju politiku, kas balstÄ«ta uz trÄ«s principos - katra kandidātvalsts tiek vÄ"rtÄ"ta individuāli, balstoties uz reformu Ä«stenoÅ¡anu, paplaÅ¡ināšanās vairo alianses droÅ¡Ä«bu un nevienai valstij ārpus NATO nav veto tiesÄ«bu.

Liela daļa ministra uzrunas bija veltÄ«ta nākamajā gadā gaidāmajai Latvijas prezidentÅ«rai ES PadomÄ". "Jau Å¡obrÄ«d mÅ«su balss ir ieguvusi lielāku svaru saistÄ«bā ar tuvojoÅ¡os prezidentÅ«ru," teica ministrs un pateicās visām Saeimā pārstāvÄ"tajām frakcijām par nesen noslÄ"gto vienoÅ¡anos par prezidentÅ«ras sagatavoÅ¡anu un Ä«stenoÅ¡anu. "Tas apliecina visu politisko spÄ"ku briedumu un apņemÅ¡anos virzÄ«t Eiropas politiku, meklÄ"jot labāko veidu, kā nodroÅ¡ināt mÅ«su valsts intereses."

Kā divas prezidentÅ«ras prioritātes RinkÄ"vičs minÄ"ja Austrumu partnerÄ«bu un Centrālāziju. "SadarbÄ«bas attÄ«stÄ«ba ar Austrumu partnerÄ«bas valstÄ«m sniedz Latvijai iespÄ"jas veicināt savu ekonomisko labklājÄ«bu, attÄ«stÄ«t jaunus projektus transporta, enerÄ£Ä"tikas, izglÄ«tÄ«bas un kultÅ«ras sfÄ"rās." RinkÄ"vičs bilda, ka Viļņas samits atvÄ"ris jaunu lappusi ES attiecÄ«bās ar Austrumu partnerÄ«bas valstÄ«m, un, lai arÄ« asociācijas lÄ«gums ar Ukrainu samita laikā netika noslÄ"gts, durvis tālākai sadarbÄ«bai starp ES un Ukrainu paliek atvÄ"rtas. "Esmu pārliecināts, ka Ukrainas nākotne ir ciešā sadarbÄ«bā ar Eiropas valstÄ«m, pie kurām Ukraina un tās tauta ir piederÄ«ga gadsimtiem, tādÄ"ļ Ukrainas valdÄ«bai un tautai novÄ"lu pieņemt lÄ"mumu, kas atbilst tās patiesajām ilgtermiņa interesÄ"m."

Gatavojoties prezidentÅ«rai, iezÄ«mÄ"jušās vairākas prioritātes attiecÄ«bās ar Austrumu partneriem, proti, tālāka ekonomisko sakaru veicināšana un perspektÄ«vā integrācija kopÄ«gajā ES ekonomiskajā telpā, brÄ«vas ceļoÅ¡anas zonas tālāka paplaÅ¡ināšana un pilsoniskās sabiedrÄ«bas iesaiste. 

AttiecÄ«bā uz otro bÅ«tisko prezidentÅ«ras virzienu - ES ciešāko iesaisti Centrālāzijas reÄ£ionā un Afganistānā, ministrs sacÄ«ja, ka Å¡ajā kontekstā vÄ"las uzsvÄ"rt tādas prioritātes Centrālāzijas reÄ£ionā kā robežu droÅ¡Ä«bas stiprināšana, cīņa pret terorismu, ekonomisko saiÅ¡u attÄ«stÄ«ba, reÄ£iona valstu sadarbÄ«ba ar Afganistānu, izglÄ«tÄ«ba, energoefektivitāte, kā arÄ« atbalsts likuma varas un labas pārvaldÄ«bas stiprināšanai. RinkÄ"vičs arÄ« norādÄ«ja uz nepiecieÅ¡amÄ«bu atbalstÄ«t Centrālāzijas valstu centienus pievienoties Pasaules TirdzniecÄ«bas organizācijai.

Tāpat runā tika pievÄ"rsta sadarbÄ«ba Baltijas jÅ«ras reÄ£ionā. "Latvijas iestāšanās eirozonā ir Ä£eopolitiski svarÄ«gs solis, un nākamajā gadā mÄ"s ceram sveikt arÄ« Lietuvu. Taču ne mazāk svarÄ«ga ir enerÄ£Ä"tiskā droÅ¡Ä«ba, piegāžu diversifikācija, transporta sakari - tas mÅ«s vÄ"l vairāk nostiprina eiroatlantiskajā telpā."

Ministrs uzrunā pieskārās arÄ« Latvijas attiecÄ«bām ar Krieviju, norādot, ka no vienas puses divpusÄ"jā praktiskajā sadarbÄ«bā vÄ"rojama pozitÄ«va dinamika, bet tajā pašā laikā Krievija turpinājusi periodiski nākt klajā ar nepamatotu kritiku un neobjektÄ«viem vÄ"rtÄ"jumiem. "ĪpaÅ¡i dÄ«vaina Å¡Ä« kritika Å¡Ä·iet uz negatÄ«vo tendenču fona pašā Krievijā. Likumi, kuri ir klajā pretrunā ar Krievijas Federācijas starptautiskajām saistÄ«bām, demokrātijas un likuma varas principu ignorÄ"Å¡ana, pieaugošās ksenofobijas tendences pašā Krievijā raisa nopietnas bažas ne tikai Latvijā, bet arÄ« visā ES." Latvija savu pieeju attiecÄ«bām ar Krieviju definÄ"ja jau iepriekÅ¡Ä"jā ministra ziņojumā, proti, tām jābÅ«t balstÄ«tām uz abpusÄ"ju izdevÄ«gumu un savstarpÄ"ju cieņu.

SalÄ«dzinoÅ¡i lielu daļu uzrunas laika RinkÄ"vičs veltÄ«ja sadarbÄ«bai ar diasporu ārbalstÄ«s. "MÄ"s darām un darÄ«sim visu iespÄ"jamo, lai palÄ«dzÄ"tu Latvijas valsts piederÄ«gajiem ārzemÄ"s saglabāt saikni ar Latviju un latvisko identitāti, kā arÄ« iesaistÄ«tes mÅ«su valsts politiskajā un sabiedriskajā dzÄ«vÄ"."

Pirmās Saeimas debates par Latvijas ārpolitikas jautājumiem notika 2011.gadā. Izmaiņas Saeimas KārtÄ«bas rullÄ«, kas paredz ārpolitikas debaÅ¡u rÄ«koÅ¡anu, tika veiktas 2010.gada rudenÄ«. Ä€rlietu debates tiek rÄ«kotas Latvijas starptautiskās atzÄ«Å¡anas dienai (26.janvārim) tuvākajā Saeimas sÄ"dÄ". SÄ"des sākumā deputātus par paveikto un iecerÄ"to valsts ārpolitikā uzrunā ārlietu ministrs, bet pÄ"c tam tiek atklātas debates.