Tēva vēstule Zolitūdes traģēdijā bojā gājušā dēla piemiņai

ÄŒau manu pÅ«pÄ"dÄ«t.

Mans mīļais baltais pÅ«pÄ"dÄ«tis ar tik ļoti tumÅ¡i brÅ«nām, sievietÄ"m tik bÄ«stamām, acÄ«m. Mans pretÄ«gais stÅ«rgalvÄ«gais dÄ"ls. Nu kur tu aizskrÄ"ji, mums taču uz rÄ«tdienu bija sarunāts satikties? VienmÄ"r steidzies... varbÅ«t nojauti, ka komandÄ"jums iet uz beigām? Tiksi atsaukts lai gatavotos nākamajam..? Bet kā ar elementāru pieklājÄ«bu? Vecāki cilvÄ"ki tomÄ"r ir jāpalaiž pa priekÅ¡u, cik var mācÄ«t? Nekādas pietātes.

Skaists laiks - rudens vÄ"tras kopā ar pirmo vÄ"lÄ«no sniegu... Un Advente ar gadu miju... Kad tu atnāci, man tajā gada nogalÄ" arÄ« miera nebija - valsts eksāmeni. TieÅ¡i pirmie - kuÄ£a zenÄ«tartilÄ"rija, mÄ«nas, traļi... un no rÄ«ta pirms iekšā ieÅ¡anas... puika atskrÄ"jis - bet tu atskrÄ"ji tieÅ¡i pusnaktÄ«. Man eksÄ« tik viens papildjautājums - kādi ttd? 54 cm, 4.355. "Teicami" un jaunais flotes virsnieks savu pirmo valsts eksāmenu nokārtojis...

Arī tanī dienā tu steidzies. Kaut kādus darbus taisīji, veikalā iešana palika uz pašu vakaru... ko tagad spriest kā būtu, ja būtu..?

Uz tavu atvadu ballÄ«ti sanāca daudz cilvÄ"ku, pat ļoti daudz. Tavas atvadu ballÄ«tes laikā dabÅ«ju zināt, ka viens no vainÄ«gajiem tavā nāvÄ", bÄ«stoties no nepiecieÅ¡amÄ«bas rÄ«koties, pieņemt lÄ"mumus un kaut ko jÄ"dzÄ«gu darÄ«t, ir demisionÄ"jis. Latvijā to tagad sauc par politiskās atbildÄ«bas uzņemÅ¡anos... savādi, kad mani gatavoja darbam flotÄ", to sauca par bÄ"gÅ¡anu no atbildÄ«bas, bezatbildÄ«bas piesegÅ¡anu... laikam mani skolotāji Ä«sti nesaprata par ko runa. Vai viņš atkāpās tāpÄ"c, ka sajuta atbildÄ«bu par to, ka viņa vadÄ«bas laikā Latvijā ir pārkāpta svarÄ«gākā cilvÄ"ku tiesÄ«ba - tiesÄ«ba dzÄ«vot? Sajuta atbildÄ«bu..? Taču nÄ". Politisks manevrs brÄ«dÄ«, mana pārliecÄ«ba, kad valsts prezidents bÅ«s vienkārÅ¡i pateicis: "...kverpli, ar darbu tu galā netieci, tinies..."

Un tagad ap JÅ«su kapiem sācies politdancis... Riņķo kā maitu lijas... MeklÄ" tik kam kāds krÄ"sls jāatbrÄ«vo nākoÅ¡ai, rindā stāvoÅ¡ai, pakaļai. Jo ar galvu jau tur sen nestrādā.

Visu Å¡o traÄ£Ä"diju valsts prezidents nosauca par masu slepkavÄ«bu. Es to uzskatu pār plānveida pasÅ«tÄ«jumslepkavÄ«bu, mantkārÄ«bas nolÅ«kā. Jo tad jārisina jautājums ne tikai par izpildÄ«tājiem, bet arÄ« par pasÅ«tÄ«tājiem. Jo patiesÄ«bā jau nejauÅ¡Ä«ba bija tikai vieta un bojā gājuÅ¡o sarakstā esoÅ¡ie uzvārdi. Pats notikums bija likumsakarÄ«gs Å¡odienas Latvijas korumptÄ«vai valsts pārvaldes sistÄ"mai.

Tagad jau visi tÄ"lo, ka ražīgi meklÄ" galveno izpildÄ«tāju - MAXIM, Re&Re, bÅ«vvaldes ierÄ"dnÄ«Å¡us... Bet mÄ"neÅ¡a laikā nav neviena aizdomās turamā... Gan jau beigās atradÄ«s kādu krāsotāju, kurÅ¡ nedakrāsoja vai skrÅ«vÄ"tāju, kurÅ¡ nedaskrÅ«vÄ"ja... Bet neatradÄ«s, jo nemeklÄ"s, tos, kuri veidoja Å¡o "otkatu" sistÄ"mu, kura nogalināja JÅ«s... Visi izliekas, ka nekad neko nav dzirdÄ"juÅ¡i par to, ka celtniecÄ«bā Ä£enerāluzņÄ"mÄ"ji slauc apakÅ¡uzņÄ"mÄ"jus par tiesÄ«bām strādāt, bet paÅ¡i ir spiesti "ziedot" varas partijām par iespÄ"jām saņemt pasÅ«tÄ«jumus... Ä'rtāk un politiski izdevÄ«gāk ir taisÄ«t KNABjus un veidot skandālus tajos, izliekoties cÄ«nāmies ar korupciju... Tātad pasÅ«tÄ«tājs pat meklÄ"ts netiks. Jo... ja nu netīšām atrod?

KurÅ¡ Ä·ersies klāt trÄ«s termiņus nosÄ"dÄ"juÅ¡am Ä£enerālprokuroram? KurÅ¡ faktiski izveidoja tiesiskās aizsardzÄ«bas sistÄ"mu "otkatu" praksei valstÄ«, pilsoņu tiesiskās aizsardzÄ«bas sistÄ"mas vietā. Tiešās saistÄ«bas nav un nolÅ«ks jau nebija slepkavÄ«ba, NÄ", tik mierÄ«gas sadzÄ«voÅ¡anas ar valsts izlaupÄ«tājiem nolÅ«ks, veidojot Ä£enerālprokuratÅ«ru kā iekÅ¡politiskās cÄ«nÄ«Å¡anās ieroci... Lai nodroÅ¡inātu sev mierÄ«gu karjeru.

KurÅ¡ Ä·ersies klāt bijušās Latvijas lielākās komercbankas Ä«paÅ¡niekam, kurÅ¡ nodroÅ¡ināja Å¡Ä«s "otkatu" sistÄ"mas puslegālo finanÅ¡u apriti? Jo atkal taču tiešās saistÄ«bas nav un nolÅ«ks jau ar bija cits - savas bankas ietekmes un stabilitātes nodroÅ¡ināšana valsts un paÅ¡valdÄ«bu vadÄ«bā... Neviens jau negrib skaļi pateikt to, ka korupcija, kā sistÄ"ma, sākas brÄ«dÄ«, kad valsts vai paÅ¡valdÄ«bu nauda glabājas privātā bankā. Un tad, ja gadÄ«jumā kas - kāda krÄ«ze, defolts vai vÄ"l kas, ir jāglābj Zviedrijas pensiju fondi "rÅ«pÄ"s" par Latvijas pilsoņiem un rÅ«pÄ"s par savu "melno" kasi...

KurÅ¡ Ä·ersies klāt vecajam čekas seskam, viņa zaglÄ«gajam dÄ"lam un RÄ«gas Domes valdošās partijas vadÄ«bai kopÅ¡ 2000.gadā par atseviÅ¡Ä·o kukuļņÄ"mÄ«go ierÄ"dņu salikÅ¡anu vienotā sistÄ"mā, kas "otkatu" izmÄ"ru RÄ«gā palielināja no 5- 7% lÄ«dz 20-25%..? Jo arÄ« Å¡eit nav tiešā saistÄ«ba, nav tiešā nolÅ«ka... Tik mantrausÄ«ba. Un, piedod man manu vainu, jo varÄ"ju es Å¡o dÄ"lieti noņemt no trases... neizdarÄ«ju. Bet vai tas bÅ«tu ko mainÄ«jis? Jo katra nākošā RD vadošā koalÄ«cija pat necentās demontÄ"t Å¡o, tik veiksmÄ«gi "strādājoÅ¡o", sistÄ"mu... Tik pakļaut sev, izmantot...

Bet tieÅ¡i Å¡ie bija tie, kuri veica pasÅ«tÄ«jumu - JÅ«su slepkavÄ«bu, nostiprinot "shÄ"moÅ¡anas un otkatu sistÄ"mu" kā visaptveroÅ¡u...

Latvijas veiksmes stāsts... Tāpat kā tev - par veiksmi uzskatāms tas, ka aizgāji uzreiz nemokoties, ar pārsteiguma smaidu uz sejas... pÄ"dÄ"jā Dieva žÄ"lastÄ«ba tev.

Mea culpa, mea culpa, mea maksime culpa... Tā Å¡odien varÄ"tu teikt, bet neteiks, arÄ« visi bijuÅ¡ie premjeri, kuru "strādāšanas" laikā no Latvijas izdzÄ«ti pāri par pusmiljona cilvÄ"ku vergot svešās zemÄ"s. Šādi nÄ«cinot latvieÅ¡u genofondu un vienlaicÄ«gi bazÅ«nÄ"jot par savu urrāpatriotismu. To varÄ"tu teikt, bet neteiks, visas RD koalÄ«cijas, neatkarÄ«gi no partiju piederÄ«bas. Jo Å¡Ä«, jau gatavā, "otkatu" sistÄ"ma ir tik Ä"rti tagad izmantojama, pat mainoties varas partiju nosaukumiem... Å ie "otkati" deva naudu partijām, partiju iespÄ"jām sadalÄ«t tautu dažādos vÄ"lÄ"tāju pūļos - katrai partijai savā pÅ«lÄ«tÄ«... Kā lai no tās iespÄ"jas atsakās nonākot pie varas? Bet Å¡Ä« "otkatu" sistÄ"ma strauji samazināja visas Latvijas celtniecÄ«bas, bÅ«vniecÄ«bas droÅ¡Ä«bu, ja salÄ«dzina izmaksas un faktiski ieguldÄ«to materiālos un darba veicÄ"ju kvalitātÄ"...

Tu biji kaujinieks pÄ"c rakstura. Tavs mÄ"rÄ·is pat kādu brÄ«di bija militārā karjera - tāpÄ"c cīņu mākslas, vājstrāvu tehnikas, specvienÄ«bas... Kam ticÄ"ji, par to kāvies. Kā streļķi... Netipiskie latvieÅ¡i. Jo tipiskie latvieÅ¡i stučīja krieviem, cÄ«noties par iespÄ"ju strādāt čekistos, un stučīja vācieÅ¡iem, cenÅ¡oties taisÄ«t karjeru pie tiem. Stučīja par latvieÅ¡iem, kā to izdarÄ«ja ar tavu vectÄ"vu, vecmāti... Un izbaudÄ«ja tavi vecvecāki lÄ"Ä£erus, viens krievu, otrs vācu... Saprast jau to var, jo tikai meli un zagÅ¡ana ir verga ierocis pret kaklakungu. Stučīšana - iespÄ"ja izkalpoties... ĪslandieÅ¡i mācÄ"ja pÄ"c Å¡Ä«s banku krÄ«zes pasÅ«tÄ«t trÄ«s mājas tālāk visus, kas vÄ"lÄ"jās uzņemties kaklakunga lomu, neglāba sveÅ¡u zemju privātbankas un pensiju fondus. Tad kāpÄ"c mÄ"s, latvieÅ¡i, nevaram bÅ«t savas valsts Ä«paÅ¡nieki? TieÅ¡i Å¡ie meli un izzagÅ¡ana sagrauj Latvijā namus, ceļus, nogalina tādus kā tu...

ZvÄ"ram Saeimas lÄ«menÄ«, saskaņā ar Satversmi, stiprināt valsts suverenitāti... un iztirgojam to dažu personÄ«gā labuma pÄ"c, balsojot ar vairākuma balsÄ«m... Tev nepieņemama bija Å¡Ä« Latvijas valsts neatkarÄ«bas iztirgoÅ¡ana pa sÄ«kumiem. Å Ä« faktiskā valsts suverenitātes un tautas izdzÄ«voÅ¡anas nodevÄ«ba. Bet...

Nu nevar latvietis bez kaklakunga, nebÅ«s no kā zagt. Vācu baroni un zviedru grāfi, poļu magnāti un bruņinieku ordeņu mestri, krievu kņazi un cari, hercogi, genseki... tagad eirokomisāri. Kāds kaklakungs jau vajadzÄ«gs. Lai bÅ«tu ko klausÄ«t un kā norādÄ«jumus pildÄ«t un uz kā norādÄ«jumiem atsaukties, kad tautai slikti... Lai bÅ«tu kam melot un pie viena apzagt...Tu pats man smÄ"jies par mÅ«su valsts ierÄ"dņu bandÄ«tisko attieksmi pret uzņÄ"mÄ"jiem - "cÅ«kām" dod uzaudzÄ"t tauku kārtu un tad steidzami kauj nost priekÅ¡ sevis. Steidzami, jo ja nepaspÄ"si, atnāks cits bandÄ«ts, atvainojos - ierÄ"dnis vai politiÄ·is, un izdarÄ«s to tavā vietā. Izaugsme nav paredzÄ"ta. Kā mācÄ«ja Miervalda Ramana organizÄ"tajos semināros - ja gribi nožņaugt, liec klāt nodokļus. PaÅ¡i izmirs.

Tavs Leksis klimst pa māju tāds skumÄ«gs, bet staigājot uz ielas, raujas no rokām ārā iztālÄ"m, ieraugot kādu plikgalvainu ar sportisku figÅ«ru. Pats zinu - suns melot nevar. Elžuks, jau kuru vakaru, spiežas pie māmiņas un lÅ«dz neraudāt, jo tÄ"tis rāšoties. It kā jau visu zina, bet gaida, kad no darba nāksi... AtpazÄ«stu famÄ«lijas raksturu - vieglāk rāt, nekā samīļot. Bet tāpÄ"c jau nezāle neiznÄ«kst, ka tā nav kultivÄ"ta puÄ·e... Elžuks tik skaistu saldÄ"jumu man uzzÄ«mÄ"ja, skatās uz mani tavām acÄ«m... Ä»oti skumst. Ja atrodi laiku, aizej ciemos kaut sapņos.

Dievs svÄ"tÄ« Latviju...vecā kariÄ·Ä"jumā turpinājums bija : "... ar koka tupeli..." Dažreiz arÄ« skolotāja skolā ar pirkstiem uzsita pa galvu, lai sāk domāt... Vai Å¡oreiz tā bija tā svÄ"tÄ«bas sniegÅ¡ana, lai sāk domāt? Jo problÄ"mas ir ne tikai celtniecÄ«bā un ceļu bÅ«vÄ". Tās ir arÄ« veselÄ«bas aizsardzÄ«bā, izglÄ«tÄ«bā, zinātnÄ", kultÅ«rā, ražoÅ¡anā, tirdzniecÄ«bā... Valsts prezidents pacÄ"la jautājumu par sistÄ"mas, par valsts pārvaldes sistÄ"mas, vainu Å¡ajā noziegumā. SistÄ"misko kļūdu. Vai viņam pietiks spÄ"ka noturÄ"ties pret Å¡Ä«m vergu dvÄ"selÄ"m valdoÅ¡o partiju vadÄ«bās, kuras tagad uzsākuÅ¡as kārtÄ"jo riņķa danci ap premjerkrÄ"slu?

Vai izdosies pašā tautā kaut ko mainÄ«t domāšanā? No vergiem kļūt par brÄ«viem pilsoņiem, brÄ«viem savā domāšanā, kā islandieÅ¡i... Zagļus taču Å¡obrÄ«d dalām pareizajos un nepareizajos, skatot no nacionālās piederÄ«bas un patriotiskās demagoÄ£ijas spÄ"jām. Bet lai izveidotu savu valsti ar nacionālo paÅ¡apziņu, kuras trÅ«kst, arÄ« ir par maz. VajadzÄ«ga arÄ« nacionālā paÅ¡kritika, kuras nav nemaz.

Puika tu puika, manu pÅ«pÄ"dÄ«t. ... JÅ«s, Å¡ie 54 bojā gājuÅ¡ie, izdarÄ«jāt savu pÄ"dÄ"jo darbu. Kaut aizgājāt par agru. ArÄ« tev taču liekas daudz kas bija vÄ"l jāizdara. Par agru... Tā liekas katram palicÄ"jam. Dievs vai Liktenis lÄ"mis savādāk... Veicāt JÅ«s pÄ"dÄ"jo Dieva doto uzdevumu. Savedāt kopā tos, kuriem paÅ¡iem to bija grÅ«ti izdarÄ«t. Kuri satiekoties varÄ"ja pāriet pār ielai, lai nebÅ«tu jāsasveicinās. Nelaime taču vienojot... Savedāt kopā vienā vietā un laikā. Vai tagad Å¡ie spÄ"s pāriet Å¡o ielu atpakaļ?

Visas Å¡Ä«s dienas pirms vecgada atvadāmies no JÅ«su dvÄ"selÄ"m, novÄ"lot tām mieru. Ar cerÄ«bu, ka JÅ«s nebijāt tikai "upurjÄ"ri" uz "otkatu" sistÄ"mas altāra. Ka kļuvāt par Å¡Ä«s sistÄ"mas iznÄ«cināšanas detonatoru.

Ko gadu maiņa nesÄ«s mums, pÄ"c Jums palikuÅ¡ajiem?